Aktīvie lietotāji: 360 Šodien ievadītie novērojumi: 423 Kopējais novērojumu skaits: 2173294
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada gļotsēne 2023 – pušķainā šokolādes gļotsēne
Pievienots 2023-01-11 19:49:52

Latvijas Mikologu biedrības 20 gadu jubilejai par godu mēs, biedrības gļotsēņu aktīvistes, izlēmām dāvināt šokolādes pušķi jeb pušķaino šokolādes gļotsēni Stemonitis axifera, izvirzot to par Gada gļotsēni.


Pušķainā šokolādes gļotsēne
Stemonitis axifera. Foto: Vija Sīmansone

Kā Gada suga kāda no gļotsēnēm tiek iecelta pirmoreiz. Tā varētu būt starp izmēros mazāko sugu grupām, ko vēl var saskatīt ar neapbruņotu aci. Izvirzot samērā bieži sastopamu, kā arī garumā salīdzinoši lielu un vieglāk ievērojamu sugu, vēlējāmies pievērst sabiedrības uzmanību šai pārsteidzošajai organismu grupai, kas nav ne sēnes, kaut veido augļķermeņus ar sporām, ne dzīvnieki, kaut arī dzīves sākumposmā (kā plazmodijs) ir spējīgas pārvietoties. Izrādās, ka gļotsēnes, arī tās, kas aizņem plaukstas lieluma un pat lielāku platību, patiesībā ir vienšūņi!

Gļotsēnes savā formu un krāsu daudzveidībā ir ļoti skaistas un fotogēniskas. Pušķainā šokolādes gļotsēne nav izņēmums. Ja paveicas atrast kādu vēl pavisam jaunu un ir iespējams pavērot to attīstībā, pārsteidz milzīgās izmaiņas, kas piemērotos laika apstākļos notiek pat ne dienu, bet stundu laikā.


Jauna šokolādes gļotsēne. Foto: Julita Kluša

Izvēlētās Gada gļotsēnes attīstības redzamā stadija sākas ar baltām vai dzeltenām 1 mm diametra bumbiņām kaudzītēs. Tās, vienmērīgi pulsējot, pakāpeniski stiepjas uz augšu, veidojot gļotainas vālītes un mainot krāsu uz sārtu, sarkanbrūnu, tad kļūstot tumšākas; stiepjas arī izveidojies melns, matveidīgs kātiņš. Nobriedušas pušķainās šokolādes gļotsēnes ir ~ 7-20 mm garas, kur kātiņš 1/3 līdz 1/2 no visa garuma, bet uz tā rūsganbrūna (izbalējot gaišbrūna) vālīte, ko veido smalks tīkliņš un brūna sporu masa.

Pēdējā izskatās gluži kā kakao pulveris, tā pilnībā attaisnojot ģints nosaukumu – šokolādes gļotsēnes. Ja pieliksiet mēli arī garša līdzīga šokolādei! Gļotsēņu izmantošanai pārtikā gan būtiski traucē to sīkais izmērs. Dažādas sīkās radības kukaiņi, kolembolas, gliemji u.c. gan cienājas uz nebēdu.


Pušķainās šokolādes gļotsēnes
Stemonitis axifera vālīte ārējais tīkliņš (pa kreisi) un iekšējais tīkliņš.
Foto: Inguna Riževa

Lai arī gļotsēnes var sastapt arī uz dzīviem augiem, t.sk. uz sūnām un kokiem, vislielākā iespēja būs, meklējot uz kritalām (tās apdzīvo 90 % no gļotsēņu sugām), īpaši mitrākos mežos. Arī pušķainā šokolādes gļotsēne pārsvarā atrodama uz vidēji vai stipri satrupējušām kritalām. Tādējādi vēlamies arī uzsvērt, ka kritalas ir būtiska meža sastāvdaļa, kas nodrošina mājvietu un barību ļoti daudzām dzīvo organismu grupām, veicinot sugu daudzveidību dabā.


Kritala ar pušķaino šokolādes gļotsēni
Stemonitis axifera. Foto: Vija Sīmansone

Pušķainā šokolādes gļotsēne ir salīdzinoši agra suga. Tā sāk augt jau maijā, jūnijā, visvairāk sastopama jūnijā un jūlijā, nedaudz mazāk augustā, bet atrodama arī vēlāk rudenī. Tie, kas rūpīgāk pētījuši kritalas, gan jau ir pamanījuši arī tā sauktos "koka matus" melnu pavedienu kušķīšus uz kritalām. Tās ir atliekas, kas palikušas no šokolādes gļotsēnēm, kad visas sporas jau izbirušas. "Koka mati" mēdz saglabāties mēnešiem ilgi un var būt atrodami cauru gadu, taču pēc šādām paliekām vien precīzu sugu noteikt nevarēs.


"Koka mati". Foto: Līga Strazdiņa

Pasaulē Stemonitis ģintī izdalītas 23 sugas, Latvijā noteiktas astoņas no tām (vairums citu sugu gan arī pasaulē ļoti retas), bet galvas jaukšanai ir vēl arī citas līdzīgas ģintis ar sugām, kurām tāpat tievas melnas kājiņas un izstieptas brūnas vālītes cilindrītes, kūlītes, stemonārijas un dažas komatrihijas. Gļotsēnes citās minētajās ģintīs gan ir īsākas (nesasniedz 1 cm garumu).

Pušķaino šokolādes gļotsēni tipiskā izskatā iespējams noteikt jau dabā. Lai līdz sugai noteiktu kādu no Gada gļotsēnei līdzīgajām sugām, ar ārējo izskatu vien parasti nepietiek, būtiski noteikt arī sporu rakstu (tas iespējams tikai ar mikroskopu 1000 x palielinājumā) un to izmēru, kā arī pētīt vālītes struktūru. Ja ārēji pušķainā šokolādes gļotsēne atšķiras ar lielāku augumu (tipiski vairāk nekā 1 cm gara), garāku kājiņu un raksturīgo rūsganbrūno toni šaurajai vālītei, tad mikroskopiski tā atšķiras ar "garlaicīgām" (gandrīz gludām) un sīkām sporām (tikai 5-6,5 µm diametrā). Vislīdzīgākā Gada gļotsēnei ir tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kas ir līdzīga auguma un izskata, taču nobriedusi ir tumšāka, pelēkbrūna. Mikroskopiski atšķiras ar tīklotām un lielākām (6,5-9 µm) sporām.


Pušķainās šokolādes gļotsēnes salīdzinājums ar tai vislīdzīgāko sugu 
tumsnējo šokolādes gļotsēni.

Līdz 2023. gadam Latvijā apzinātas ap 200 gļotsēņu sugas, no kurām ~90 sugas atklātas tikai pēdējo 15 gadu laikā, aktivizējoties gļotsēņu pētniekiem portālā dabasdati.lv. Agrāk gļotsēnes bija samērā maz pētītas, tāpēc joprojām iespējams atklāt jaunas sugas. To noteikšanai gan parasti jāvāc paraudziņi un tie jāmikroskopē.


Gada gļotsēnes (attēlā kreisajā pusē augšā) salīdzinājums ar citām līdzīgajām sugām.

Ja radusies interese par gļotsēnēm uzzināt vairāk vai dalīties ar saviem novērojumiem, laipni aicināti pievienoties Facebook grupai "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kurā 2023. gada sākumā ir jau gandrīz 600 dalībnieki. Savukārt foto ar pēdējo 15 gadu laikā Latvijā atrastajām gļotsēņu sugām var pētīt lapā glotsenes.dziedava.lv.

Papildus ieinteresēšanai mazliet vairāk par gļotsēnēm kopumā. Gļotsēnes nav ne dzīvnieki, ne sēnes, kaut vēsturiski ir tikušas pieskaitītas gan vieniem, gan otriem. 18. gadsimtā Karla Linneja izveidotajā klasifikācijā bija divas – augu un dzīvnieku – valstis, un sēnes, par kādām uzskatīja arī gļotsēņu sporas veidojošos augļķermeņus, tika pieskaitītas pie augiem. Vēlāk tika atdalīta sēņu valsts un tajā ietilpa arī gļotsēnes. Kad atklāja, ka kustīgais plazmodijs arī ir gļotsēņu dzīves forma, tās pieskaitīja pie dzīvniekiem, bet noskaidrojot, ka gļotsēnes ir vienšūnas organismi, tās pārvietoja pie protistiem. Mūsdienās sistemātiku balsta uz filoģenētiskām, nevis morfoloģiskām pazīmēm, tādējādi, atklājot saistību starp dažādām ģenētiski radniecīgām, bet morfoloģiski varbūt pat atšķirīgām dzīvo organismu grupām, to izvietojums evolūcijas kokā bieži vien mainās. Pēc jaunākās klasifikācijas gļotsēnes pieder tipam (phylum) Eumycetozoa, kas ietilpst valstī (kingdom) Amoebozoa.

Gļotsēnēm ir ļoti īpatnējs un savā ziņā pat unikāls dzīves cikls. Lielāko dzīves daļu tās pavada kā mikroskopiski, amēbām līdzīgi vienšūņi, kas barības meklējumos ir spējīgi pārvietoties. Labvēlīgos apstākļos, kad gļotsēne "nolemj" veidot sporas, tā sāk augt, taču gļotsēnu gadījumā dalās tikai šūnas kodols, pati šūna aug arvien lielāka, bet nesadalās. Tā rezultātā veidojas tā sauktais plazmodijs – pusšķidras, olas baltumam līdzīgas konsistences veidojums, kas nu jau ir saskatāms ar neapbruņotu aci un reizēm sasniedz ievērojamus apmērus. Tas vēl joprojām ir vienšūnas organisms, kas arī šajā stadijā ir spējīgs turpināt baroties un pārvietoties. Plazmodiji nereti ir košās krāsās un viegli pamanāmi – dzeltens, balts, arī oranžs, retāk pelēks, zilgans, rozā vai citā tonī. Augļķermeņu veidošanas stratēģijas gļotsēnēm ir dažādas – vienām sugām no plazmodija attīstās viens augļķermenis, savukārt citām no viena plazmodija veidojas ļoti daudzi, parasti sīki, apmēram vienādos attālumos izvietoti augļķermeņi.

Nelabvēlīgos apstākļos, kad nav iespējams pabeigt attīstību (piemēram, strauji iestājies aukstums vai sausums), gļotsēnes plazmodijs ir spējīgs veidot tā saukto sklerociju – nobremzēt dzīvības procesus un iekapsulēties. Sklerotizējies plazmodijs ir cietāks, liekas sažuvis, un parasti arī maina krāsu. Kad iestājas piemēroti apstākļi, sklerocijs atkal atdzīvojas un turpina attīstību.

Gļotsēnes barojas no atmiruša organiskā materiāla, baktērijām, raugiem un citiem mikroorganismiem, sēņu sporām. Attīstībai nepieciešama gan barības bāze, gan pietiekams mitrums. Tāpēc tās visbiežāk ir atrodamas uz dažādas sadalīšanās pakāpes kritalām. Savukārt, lai nobriedinātu sporas, gļotsēnes meklē sausāku un gaišāku vietu.

Gļotsēnes nekādā veidā neapdraud dzīvus kokus vai augus, bet tikai izmanto tos kā platformu, lai pakāptos augstāk un efektīvāk izkaisītu sporas.


Pušķainās šokolādes gļotsēnes
Stemonitis axifera foto ziņojumam dabasdati.lv. Foto: Vija Sīmansone

Ja šķiet, ka izdevies atrast Gada gļotsēni 2023 pušķaino šokolādes gļotsēni –, tad nofotografējiet to no sāna, lai varētu novērtēt kājiņas/vālītes proporciju, kā arī nomēriet tās garumu vai nofotografējiet mērogā ar lineālu un ziņojiet portālā dabasdati.lv! Droši ziņojiet Dabasdatos arī citas atrastās gļotsēnes, varbūt izdodas atrast arī ko jaunu Latvijai!

Vija Sīmansone, Julita Kluša, Inguna Riževa

2023-01-11

 

 

Pēdējie novērojumi
Scolopax rusticola - 2025-06-02 kirsisnelsons
Strix uralensis - 2025-06-03 karlis_t
Carpodacus erythrinus - 2025-06-02 kirsisnelsons
Asio otus - 2025-06-02 kirsisnelsons
Exidia saccharina - 2025-06-03 Ziemelmeita
Strix aluco - 2025-06-02 kirsisnelsons
Arion cf. subfuscus - 2025-06-03 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ felsi
Pēdējie komentāri novērojumiem
IlzeP 03.jūnijs, 14:26

Nezinu gan, vai šādu atsevišķu taksonu vajag (tad jau daudzām sugām vajadzētu), tāpat daļa pievienos vienkārši zem sugas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka jaunajā portālā varēs meklēt pēc vārda piezīmēs.


Berts 03.jūnijs, 13:22

Paldies Uģis!


spiigana 03.jūnijs, 12:31

Paldies, Julita! Jā, aplikācijā man tādu opciju piedāvāja, bet, tā kā nesapratu, kas zem tā domāts, ieliku tomēr pie "parastās" bitenes. Un laikam labi, ka tā :) .


dziedava 03.jūnijs, 10:47

Laikam mutācija, īsti nezinu, bet Dabasdatos šai formai bija atsevišķs taksons Geum rivale fo. monstrosum, kas tagad rādījās izdzēsts. Ilze! Es atjaunoju šo taksonu, jo acīmredzot joprojām Dabasdatu aplikācijā visi dzēstie taksoni rādās (šim taksonam bija ziņojums) un joprojām uzkrājas novērojumi, kas ir zem dzēstiem taksoniem un pēc ziņošanas nav pieejami (jo taksons "dzēsts"). Turklāt man nav skaidrs, kāpēc šis taksons vispār tika dzēsts, un kā tagad atlasīt šādus ziņojumus, ja šāda taksona nebūs :/


Vīksna 03.jūnijs, 02:24

Paldies !


Ziemelmeita 02.jūnijs, 22:32

Paldies,Mārtiń!


Wiesturs 02.jūnijs, 22:23

Novērojumam ir acīmredzami nepareizi norādītas koordinātes: sikspārnis ir fotografēts ēkā, bet punkts ielikts vietā, kur nevienas ēkas nav. Pēc kartes nav iespējams saprast, vai un uz kuru no apkārtējām ēkām novērojums attiecas.


Martins 02.jūnijs, 22:16

Ja būtu izkadrēta, visticamāk sugu varētu noteikt.


laumae 02.jūnijs, 21:22

Paldies, Uģi!


laumae 02.jūnijs, 20:57

Paldies par precizējumu, Ivar!


Ivetta 02.jūnijs, 20:13

Paldies, Uģi!


megemege 02.jūnijs, 19:59

Paldies, Ilze! Jā, izmantoju visai bieži!


Mari 02.jūnijs, 19:29

Un pēdējais foto (2.jūn) - 6 dienu attīstības fināls :)


Mari 02.jūnijs, 19:25

Paldies, Sandi! Te jau Julitai lielais paldies - atradums bez eksperta vērtējuma tā arī paliktu kā gļotsēne sp. :)


dziedava 02.jūnijs, 18:44

Hmm, vēl arī liels klājiens. Dzeltenie man šķiet parasti mazāki. Priedes celms atkal rūsganajam mazāk raksturīgs. Kā jau teicu, ar šitiem ragansviestiem līdz galam skaidrības nav. Lieliski, ka ir attīstība, būs vairāk materiāla, lai saprastu.


IlzeP 02.jūnijs, 17:55

Kāpēc ne mātīte? http://www.putni.lv/saxtra.htm (putni.lv ir labs resurss, lai apskatītu sugu attēlus dažādos vecumos un dzimumos)


IlzeP 02.jūnijs, 17:50

Jā, šī ir zināma nopietna problēma.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 15:59

Paldies, Uģi!


sandis 02.jūnijs, 15:51

Skaists atradums un skaisti foto! Apsveicu, Marita!


Vīksna 02.jūnijs, 15:28

Paldies !


nekovārnis 02.jūnijs, 15:09

Oo, smuks! :)


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:27

Paldies,Edgar!


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:25

Paldies,Andri! Arī man jauna suga.


Ziemelmeita 02.jūnijs, 14:24

Paldies,Andri! Jauna suga manā sarakstā.


adata 02.jūnijs, 13:30

Ir arī sudrabains apvalciņš, kas jau lobās nost!


megemege 02.jūnijs, 13:28

Paldies, Edgar! Tad sanāk , ka tas ir jaunais putns?


megemege 02.jūnijs, 13:13

Paldies, Edgar! Jā, tiešām pārskatot vēlreiz video var redzēt, ka acs āda ir melna.


Mežirbe777 02.jūnijs, 13:02

Paldies, Ilze! Jā, bija domāts par izvēlnes listi aplikācijā. Ievadot nevarēju izlemt kuru no diviem sinonīmiem ieziņot. :)


Edgars Smislovs 02.jūnijs, 12:28

Kaņepītis?


Zigurds Krievans 02.jūnijs, 12:25

Blakus upe, pietiekami krūmi, kāpēc nevar uzskatīt ka ir ligzdošanai piemērotā biotopā? varbūt nebija vēl "iejutusies" vietā, un ņēmās pa rapšu lauku:) Ar domāju kādu statusu likt. Ņemot vērā piemērotas vietas tuvumu nolēmu par B. Bet tā - redzēju dažas sekundes, paspēju tikai 2x nofotografēt. Nedziedāja, un vairs neparādījās.


IlzeP 02.jūnijs, 11:47

Cyphelium inquinans no datu bāzes ir dzēsta. Diemžēl laikam parādās apilkācijā...


IlzeP 02.jūnijs, 11:41

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos! Vismaz to invazīvo.


spiigana 02.jūnijs, 11:12

Neesmu atradusi informāciju, kāpēc reti, bet pļavas bitenei mēdz būt pa kādam šāda ziedam. Tas ir kas īpašs vai kaut kāda mutācija? Varbūt kāds ar botāniku saistīts var paskaidrot :)


dziedava 02.jūnijs, 10:44

Marita, ja drīkst, es gribēšu arī paraudziņu un visus foto oriģinālus, jo te ir nobildēta unikāla attīstība. Internetā vispār izdodas atrast tikai vienu plusmīnus foto par tēmu, kur nu ar attīstību!! Ja nu izdodas ar grāmatu, varbūt varētu ielikt grāmatā. Foto uz julita (at) inbox.lv


Vīksna 02.jūnijs, 10:40

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:26

Paldies !


Vīksna 02.jūnijs, 10:25

Paldies ! Trāpās man tie mošķi. Domāju varbūt puskaltusi ziedmuša, pakustināju zaru, bet aizlidoja. Labi, ka ne kā iepriekš - lidoja virsū, dzinu prom.


CerambyX 02.jūnijs, 10:20

Fonā uz piepes - mizasblakts Aradus corticalis


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Aha


CerambyX 02.jūnijs, 10:15

Varbūt briežu ādasspindele Hypoderma diana


Mo 02.jūnijs, 09:42

Macrothylacia rubi?


Mari 02.jūnijs, 08:42

Oho, super pārsteigums! Paldies, Julita!!! :) Paldies. Inga! :)


Inga Vītola 02.jūnijs, 07:59

Cik intereseants un smuks atradums! Super, ka ir arī attīstības stadijas. Apsveicu!


Mareks Kilups 02.jūnijs, 06:21

vai šī ir pareizi noteikta suga?


mufunja 02.jūnijs, 06:03

Jā.


ievahaa 02.jūnijs, 00:11

Ahā, tad skaidrs, tātad jaunuļi. Paldies!


dziedava 02.jūnijs, 00:08

Super, šitas gan ir labs!! Dienvidu suga sanāk, Eiropā uz D ir, bet virs Polijas vairs nav. Varbūt laika apstākļi ietekmēja, ka sāka aug dienvidniece


Mežirbe777 01.jūnijs, 23:53

DD Datubāzē figurē gan Acolium inquinans, gan Cyphelium inquinans. Pēc aktuālās sistemātikas korektais ir Acolium ģints nosaukums.


dziedava 01.jūnijs, 22:45

Ā, ir foto ar lineālu, sanāk 1mm. Ļoti labi. Ir hipotēze. Mājās pārbaudīšu. :))


dziedava 01.jūnijs, 22:41

Kāds ir izmērs? Tā viens gabaliņa platums


KarR 01.jūnijs, 22:24

6 sugas, bet interesanta ir Potamocorbula amurensis, jauna invazīva gliemene. (Priekšpēdējā rindā, visas izņemot pirmo)


megemege 01.jūnijs, 21:43

Iedzeltenais ķauķis.


Mari 01.jūnijs, 21:40

6.- 9. foto 1.jūnijs.


Mari 01.jūnijs, 21:39

Augļķermeni krietni apstrādājušas pasīkas vabolītes. Īsti nevar saprast par to rudumu, sporas vid 8mkm.


VijaS 01.jūnijs, 21:38

Paldies, Julita! :)


Mari 01.jūnijs, 21:34

7.-10.foto tapuši 1.jūnijā no svaigi paņemta paraudziņa. Augļķermeņi palika arvien gaišāki, virsējais slānis ar vieglu zeltainu metālisku spīdumu. Sporu diametrs - 7,5-8 mkm, bet pa retam arī lielākas.


zemesbite 01.jūnijs, 21:16

Paldies, Marek! :)


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:09

Paldies, jā, bildē pētīju, ka nav tomēr kūlīte bet kaut kas cits.


dziedava 01.jūnijs, 21:08

Kūlīte sastāv no atsevišķām vālītēm, bet te ir vienots apvalks ar rakstiņu


Ziemelmeita 01.jūnijs, 21:07

Paldies,Julita!


nekovārnis 01.jūnijs, 21:04

Šī drīzāk ziedmuša Dasysyrphus tricinctus - mātīte.


Ziemelmeita 01.jūnijs, 20:45

Paldies,Marek!


gunitak 01.jūnijs, 18:33

Kāļu baltenis


zemesbite 01.jūnijs, 15:36

Paldies, Uģi!


IlzeP 01.jūnijs, 14:32

Peļu klijāniem krāsa ļoti variē. Ja bikšainais, tad tas būtu starp vēlākajiem reģistrētajiem migrantiem.


IlzeP 01.jūnijs, 14:28

Paskatiet šeit nepieaugušos putnus: http://www.putni.lv/chrrid.htm


megemege 01.jūnijs, 13:18

Vakars jau krēsloja, tomēr spārnu apakšas raksts un gaišā galva sniedza šādu manu novērojumu, kad klijāns pacēlās no jumta.


ievahaa 01.jūnijs, 12:49

Tā bija mana pirmā doma. Taču krāsojums īsti neatbilst. Bija turpat blakus arī lielie ķīri kādus tos pazīstu - tumšām sejām un sarkaniem knābjiem. Šie bija "kārnāki", brūna visa galva, tai skaitā knābis.


Aleksejs 01.jūnijs, 11:28

Kā ir noteikta suga? Varbūt peļu klijāns?


Vīksna 01.jūnijs, 11:05

Paldies !


dziedava 01.jūnijs, 11:02

Ai, cik žēl. Bija tiešām oranžs?


mufunja 01.jūnijs, 10:27

Julita, to droši vien apēda kukaiņi, vai arī to nogāza lietus. Nekas vairs nav palicis pāri.:(:(


Ziemelmeita 01.jūnijs, 09:41

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 01.jūnijs, 09:39

B.bohemicus


nekovārnis 01.jūnijs, 09:36

Šis tā kā pēc Leiopus nebulosus izskatās.


adata 01.jūnijs, 07:33

Paldies, Vija! Tāda doma man bija, domāju, pavērošu vēl sudrabainu apvalciņu drošībai. Stiklaino kājiņu pamanīju.


zemesbite 31.maijs, 23:52

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 23:48

Paldies,Uģi, par labojumiem!


edge 31.maijs, 23:48

Mārtiņš izanalizējis visas bildes.


Ziemelmeita 31.maijs, 23:47

Paldies,Marek, par labojumiem!


nekovārnis 31.maijs, 23:20

Rāceņu vai kāpostu baltenis


W 31.maijs, 23:08

Marek, paldies!


P.Timoščuks 31.maijs, 23:03

Jā, visticamāk, paldies!


CerambyX 31.maijs, 22:31

Grūti saskatīt, bet izskatās sīks - varbūt tomēr Grammoptera ruficornis?


Amanda 31.maijs, 21:15

Lielie ķīri


Ivars Leimanis 31.maijs, 21:05

Man izskatās, ka lēverainums tāds paknaps. Ko Tu teiktu par Lophozia ventricosa?


Irbe 31.maijs, 19:51

Niedru lija


zemesbite 31.maijs, 19:39

Paldies, Kārli!


zemesbite 31.maijs, 19:31

Paldies, Raivo!


zemesbite 31.maijs, 19:27

Paldies, Uģi!


Gaidis Grandāns 31.maijs, 19:11

Aizdomas, ka novērojuma vieta nav precīzi atzīmēta


Pūcis 31.maijs, 18:11

Kļūda, ievadot datus…


ekologs 31.maijs, 18:06

Jā, ļoti iespējams :)


gunitak 31.maijs, 17:52

Liels paldies!


Amanda 31.maijs, 17:46

Ceru ķauķis


Lemmus 31.maijs, 17:37

Tas bija viens no variantiem. :)


dziedava 31.maijs, 16:15

Oho! Vispirms te jāsaprot, vai sporu mākonis viegli nāk no kausiņa (tad armijā sporu stadijā vajadzētu būt arī tukšiem kausiņiem), vai arī stingri turas iekšā. Izskatās apaļīgas, tas ir neparasti.


dziedava 31.maijs, 16:05

Paldies, Renāt!


Amanda 31.maijs, 15:23

Varbūt egļu krustknābis


Amanda 31.maijs, 15:20

Mizložņa


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:30

Šķiet B.humilis, jo krūšu vidū novērojama tumšs laukums, kas B.muscorum nav raksturīgi un matini uz vēdera ir ar izteiktākiem rudākiem akcentiem nekā tas būtu B.muscorum.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:13

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:12

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:11

Varam redzēt, ka krūtis ir piesātināti oranžīgas un bez sirmajiem matiņiem krūšu malās. Varētu šķist, ka tēviņam ir koši blondi mati, bet tā ir gaismas spēle. Uz vēdera tergītiem arī neredzās tumšas svītras kā, piemēram B.humilis un nav rudu, sirmu matiņu klājuma kā B.pascuorum. Pats vēdera gals ir balts, tātad noteikti B.hypnorum. :)


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:06

B.vestalis būtu daudz ar piesātinātāku dzelteno krāsu gan uz krūtīm, gan vēdera tergītiem. Pļavā kad manīts parasti izceļas uz B.bohemicus fona. Šī domāju tieši būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:53

Šeit ir samērā grūti pateikt. Lielākā iespēja, ka redzam B.hortorum vai arī B.ruderatus, tomēr nevar arī atmest B.barbutellus (būtu labi redzēt kājas). Iespējams kāds zinošāks ar savu aci spēs nodalīt.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

Visticamāk B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:21

Šķiet būs B.pascuorum


Ivetta 31.maijs, 10:24

Paldies, Uģi, par noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 31.maijs, 09:44

Ja skatās uz kolorītu, matiņu garumu un pakaļējām kājām (neizskatās, ka būtu putekšņu vācelītes) domāju, ka visticamāk varētu būt B.bohemicus. Bet, lai noteiktu uz 100% labākais būtu redzēt vēdera galiņu.


dziedava 31.maijs, 09:42

Paldies, Raivo! :)


Arnis2 31.maijs, 08:10

Tā ir Sēlija:)


Mareks Kilups 31.maijs, 07:18

izskatās, ka pelēkās apgūst arī Latgali!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:45

Paldies par labojumiem, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:43

Paldies, Raivo!


Mežirbe777 31.maijs, 03:19

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 03:18

Hypogymnia physodes (+ iespējams lihenofīlā sēne)


Mežirbe777 31.maijs, 03:13

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:10

Usnea hirta


Mežirbe777 31.maijs, 03:07

+ Par H.physodes


Mežirbe777 31.maijs, 03:06

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 03:05

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 03:02

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:00

Tas taču Stereocaulon sp. ! Superskaists :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:55

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 02:52

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:51

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:50

Ramalina fraxinea


Mežirbe777 31.maijs, 02:47

Hypogymnia physodes


Mežirbe777 31.maijs, 02:44

1.Foto E.prunastri un H.physodes / 2. P.sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:41

Hypogymnia physodes


Mežirbe777 31.maijs, 02:39

Lecanactis abietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:34

Hypogymnia tubulosa


Mežirbe777 31.maijs, 02:30

Ramalina fastigiata


Mežirbe777 31.maijs, 02:28

Caloplaca flavorubescens


Mežirbe777 31.maijs, 02:27

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:22

Chaenotheca ferruginea


Mežirbe777 31.maijs, 02:17

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:16

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:14

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:14

2. Foto centrā ir pārliecinoša Calicium salicinum :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:12

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:08

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:01

Caloplaca flavorubescens


Mežirbe777 31.maijs, 01:53

Chaenotheca ferruginea


Mežirbe777 31.maijs, 01:52

Izteiksmīga Platismatia glauca :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:48

Ramalina fraxinea


Mežirbe777 31.maijs, 01:44

Būs vien C.furfuracea, morfoloģija var variēt :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:40

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 01:38

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 01:37

2. Foto krāšņa Physcia caesia. Pirmais foto neatbilstošs.


Mežirbe777 31.maijs, 01:35

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 01:33

2. Foto noteikti ir C.phaeocephala ( ĪA suga ) 1.visticamāk Calicium viride


Mežirbe777 31.maijs, 01:25

Drīzāk Hypogymnia tubulosa :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:18

Maldinoša Parmelia sulcata?


CerambyX 31.maijs, 01:17

Visticamāk Scolopostethus grandis


Mežirbe777 31.maijs, 01:04

+ Par P.distorta


Mežirbe777 31.maijs, 01:00

Chrysothrix candelaris


Mežirbe777 31.maijs, 00:57

Ramalina farinacea


Mežirbe777 31.maijs, 00:53

Ļoti jau līdzīga Reichlingia leopoldii, bet Renāte lai dod galavārdu. Šo vēl nav sanācis sastapt.


Mežirbe777 31.maijs, 00:37

Peltigera rufescens


Mežirbe777 31.maijs, 00:34

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 00:33

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 00:30

Xanthoria candelaria


Mežirbe777 31.maijs, 00:27

Savādas formas Flavoparmelia caperata? Noteikti kas interesants :)


Mežirbe777 30.maijs, 23:30

Ar lielu varbūtību Lachnellula resinaria.


dziedava 30.maijs, 19:47

Rūsgans var būt arī pa malām, pakāje


Mari 30.maijs, 19:43

Nāksies vēlreiz šo apciemot :)


dziedava 30.maijs, 19:13

Tad ir neparasti. Varbūt parastais gļotpūpēdis, varbūt kāda vēl neaprakstīta suga :). Būtu interesanti mikroskopiski pārliecināties, vai atbilst parastajam.


dziedava 30.maijs, 19:11

Super! No retā gala un salīdzinoši ļoti agri!


dziedava 30.maijs, 19:06

Būtu labi, ja izdotos kaut ko rūsganu novērot, lai apstiprinātu hipotēzi :). Jo ar tiem dzeltenajiem līdz galam nav skaidrības, jā.


dziedava 30.maijs, 19:04

Vajadzētu palikt rūsganam. Pavasarī aug rūsganais ragansviests, kas ir dzeltens ar rūsganiem pleķiem, var palikt viss rūsgans, vai tikai kādas rūsganas iezīmes.


W 30.maijs, 19:01

Paldies, eksperti - Marek, Uģi, Artur!


Mari 30.maijs, 18:58

3., 4., 5., foto 29. maijā. Sanācis ragansviests :) Tikai kāds? Parastais?


FunnyFox 30.maijs, 18:54

Man likās dzeltens arī dabā.


dziedava 30.maijs, 18:37

Šobrīd noteikti jāglabā mitrumā, varbūt var pat īslaicīgi ūdenī ielikt, lai uzņem pietiekami mitruma. tad var pusaizvērtā kastītē uz mitrām salvetēm, bet jāskatās, lai ir mitrums.


Mari 30.maijs, 18:33

Es domāju, ka jā - baltie attīstībā :)


Mari 30.maijs, 18:32

Mīksti, gļotaini, paņēmu paraudziņu, baidos vai nobriedīs mājas apstākļos....


Mari 30.maijs, 18:31

1. foto 27. maijā; 2., 3., 4. un 5. foto 29. maijā.


dziedava 30.maijs, 18:30

Oho, tie brūnie varētu būt baltie attīstībā?! Mīksti? Šobrīd nav ideju, ļoti interesanti


Eggy 30.maijs, 16:36

Paldies!


ivars 30.maijs, 16:33

Niedru lija.


mufunja 30.maijs, 16:15

Paldies Arturs


ekologs 30.maijs, 15:54

Melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata).


ekologs 30.maijs, 15:52

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


dziedava 30.maijs, 11:59

Tik dzeltens? Vai tikai tā izskatās?


Vīksna 30.maijs, 08:42

Paldies !


Vīksna 30.maijs, 08:40

Paldies !


ekologs 30.maijs, 08:37

Domas vedina uz pazemes kameni (Bombus subterraneus), bet, tas ir tikai pieņēmums :)


CerambyX 30.maijs, 08:35

O, forši - jauni atradumi prom no zināmajām Zemgales vietām. Interesanti, ka, ņemot vērā sugas izplatību Igaunijā, tad teorētiski Latvijā būtu jābūt arī Vidzemē un droši vien arī vēl citur. Tagad īstais laiks meklēt! :)


guta7 30.maijs, 08:07

Vakar viņu bija diezgan daudz, pat vairāk, nekā atzīmēju.


guta7 30.maijs, 08:04

Paldies par skaidrojumu! Noderīgi.


ekologs 30.maijs, 08:04

Mīkstspārnis (Cantharis livida).


guta7 30.maijs, 08:02

Paldies ar labojumu, Uģi!


ekologs 30.maijs, 08:02

Manuprāt, tīruma kamene (Bombus pascuorum).


ekologs 30.maijs, 07:59

Zeltastes mūķene (Euproctis similis).


ekologs 30.maijs, 07:55

Krāšņblakts (Corizus hyoscyami).


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts