Aktīvie lietotāji: 141 Šodien ievadītie novērojumi: 443 Kopējais novērojumu skaits: 2229426
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada gļotsēne 2023 – pušķainā šokolādes gļotsēne
Pievienots 2023-01-11 19:49:52

Latvijas Mikologu biedrības 20 gadu jubilejai par godu mēs, biedrības gļotsēņu aktīvistes, izlēmām dāvināt šokolādes pušķi jeb pušķaino šokolādes gļotsēni Stemonitis axifera, izvirzot to par Gada gļotsēni.


Pušķainā šokolādes gļotsēne
Stemonitis axifera. Foto: Vija Sīmansone

Kā Gada suga kāda no gļotsēnēm tiek iecelta pirmoreiz. Tā varētu būt starp izmēros mazāko sugu grupām, ko vēl var saskatīt ar neapbruņotu aci. Izvirzot samērā bieži sastopamu, kā arī garumā salīdzinoši lielu un vieglāk ievērojamu sugu, vēlējāmies pievērst sabiedrības uzmanību šai pārsteidzošajai organismu grupai, kas nav ne sēnes, kaut veido augļķermeņus ar sporām, ne dzīvnieki, kaut arī dzīves sākumposmā (kā plazmodijs) ir spējīgas pārvietoties. Izrādās, ka gļotsēnes, arī tās, kas aizņem plaukstas lieluma un pat lielāku platību, patiesībā ir vienšūņi!

Gļotsēnes savā formu un krāsu daudzveidībā ir ļoti skaistas un fotogēniskas. Pušķainā šokolādes gļotsēne nav izņēmums. Ja paveicas atrast kādu vēl pavisam jaunu un ir iespējams pavērot to attīstībā, pārsteidz milzīgās izmaiņas, kas piemērotos laika apstākļos notiek pat ne dienu, bet stundu laikā.


Jauna šokolādes gļotsēne. Foto: Julita Kluša

Izvēlētās Gada gļotsēnes attīstības redzamā stadija sākas ar baltām vai dzeltenām 1 mm diametra bumbiņām kaudzītēs. Tās, vienmērīgi pulsējot, pakāpeniski stiepjas uz augšu, veidojot gļotainas vālītes un mainot krāsu uz sārtu, sarkanbrūnu, tad kļūstot tumšākas; stiepjas arī izveidojies melns, matveidīgs kātiņš. Nobriedušas pušķainās šokolādes gļotsēnes ir ~ 7-20 mm garas, kur kātiņš 1/3 līdz 1/2 no visa garuma, bet uz tā rūsganbrūna (izbalējot gaišbrūna) vālīte, ko veido smalks tīkliņš un brūna sporu masa.

Pēdējā izskatās gluži kā kakao pulveris, tā pilnībā attaisnojot ģints nosaukumu – šokolādes gļotsēnes. Ja pieliksiet mēli arī garša līdzīga šokolādei! Gļotsēņu izmantošanai pārtikā gan būtiski traucē to sīkais izmērs. Dažādas sīkās radības kukaiņi, kolembolas, gliemji u.c. gan cienājas uz nebēdu.


Pušķainās šokolādes gļotsēnes
Stemonitis axifera vālīte ārējais tīkliņš (pa kreisi) un iekšējais tīkliņš.
Foto: Inguna Riževa

Lai arī gļotsēnes var sastapt arī uz dzīviem augiem, t.sk. uz sūnām un kokiem, vislielākā iespēja būs, meklējot uz kritalām (tās apdzīvo 90 % no gļotsēņu sugām), īpaši mitrākos mežos. Arī pušķainā šokolādes gļotsēne pārsvarā atrodama uz vidēji vai stipri satrupējušām kritalām. Tādējādi vēlamies arī uzsvērt, ka kritalas ir būtiska meža sastāvdaļa, kas nodrošina mājvietu un barību ļoti daudzām dzīvo organismu grupām, veicinot sugu daudzveidību dabā.


Kritala ar pušķaino šokolādes gļotsēni
Stemonitis axifera. Foto: Vija Sīmansone

Pušķainā šokolādes gļotsēne ir salīdzinoši agra suga. Tā sāk augt jau maijā, jūnijā, visvairāk sastopama jūnijā un jūlijā, nedaudz mazāk augustā, bet atrodama arī vēlāk rudenī. Tie, kas rūpīgāk pētījuši kritalas, gan jau ir pamanījuši arī tā sauktos "koka matus" melnu pavedienu kušķīšus uz kritalām. Tās ir atliekas, kas palikušas no šokolādes gļotsēnēm, kad visas sporas jau izbirušas. "Koka mati" mēdz saglabāties mēnešiem ilgi un var būt atrodami cauru gadu, taču pēc šādām paliekām vien precīzu sugu noteikt nevarēs.


"Koka mati". Foto: Līga Strazdiņa

Pasaulē Stemonitis ģintī izdalītas 23 sugas, Latvijā noteiktas astoņas no tām (vairums citu sugu gan arī pasaulē ļoti retas), bet galvas jaukšanai ir vēl arī citas līdzīgas ģintis ar sugām, kurām tāpat tievas melnas kājiņas un izstieptas brūnas vālītes cilindrītes, kūlītes, stemonārijas un dažas komatrihijas. Gļotsēnes citās minētajās ģintīs gan ir īsākas (nesasniedz 1 cm garumu).

Pušķaino šokolādes gļotsēni tipiskā izskatā iespējams noteikt jau dabā. Lai līdz sugai noteiktu kādu no Gada gļotsēnei līdzīgajām sugām, ar ārējo izskatu vien parasti nepietiek, būtiski noteikt arī sporu rakstu (tas iespējams tikai ar mikroskopu 1000 x palielinājumā) un to izmēru, kā arī pētīt vālītes struktūru. Ja ārēji pušķainā šokolādes gļotsēne atšķiras ar lielāku augumu (tipiski vairāk nekā 1 cm gara), garāku kājiņu un raksturīgo rūsganbrūno toni šaurajai vālītei, tad mikroskopiski tā atšķiras ar "garlaicīgām" (gandrīz gludām) un sīkām sporām (tikai 5-6,5 µm diametrā). Vislīdzīgākā Gada gļotsēnei ir tumsnējā šokolādes gļotsēne Stemonitis fusca, kas ir līdzīga auguma un izskata, taču nobriedusi ir tumšāka, pelēkbrūna. Mikroskopiski atšķiras ar tīklotām un lielākām (6,5-9 µm) sporām.


Pušķainās šokolādes gļotsēnes salīdzinājums ar tai vislīdzīgāko sugu 
tumsnējo šokolādes gļotsēni.

Līdz 2023. gadam Latvijā apzinātas ap 200 gļotsēņu sugas, no kurām ~90 sugas atklātas tikai pēdējo 15 gadu laikā, aktivizējoties gļotsēņu pētniekiem portālā dabasdati.lv. Agrāk gļotsēnes bija samērā maz pētītas, tāpēc joprojām iespējams atklāt jaunas sugas. To noteikšanai gan parasti jāvāc paraudziņi un tie jāmikroskopē.


Gada gļotsēnes (attēlā kreisajā pusē augšā) salīdzinājums ar citām līdzīgajām sugām.

Ja radusies interese par gļotsēnēm uzzināt vairāk vai dalīties ar saviem novērojumiem, laipni aicināti pievienoties Facebook grupai "Gļotsēņu apbrīnotājiem un pētniekiem", kurā 2023. gada sākumā ir jau gandrīz 600 dalībnieki. Savukārt foto ar pēdējo 15 gadu laikā Latvijā atrastajām gļotsēņu sugām var pētīt lapā glotsenes.dziedava.lv.

Papildus ieinteresēšanai mazliet vairāk par gļotsēnēm kopumā. Gļotsēnes nav ne dzīvnieki, ne sēnes, kaut vēsturiski ir tikušas pieskaitītas gan vieniem, gan otriem. 18. gadsimtā Karla Linneja izveidotajā klasifikācijā bija divas – augu un dzīvnieku – valstis, un sēnes, par kādām uzskatīja arī gļotsēņu sporas veidojošos augļķermeņus, tika pieskaitītas pie augiem. Vēlāk tika atdalīta sēņu valsts un tajā ietilpa arī gļotsēnes. Kad atklāja, ka kustīgais plazmodijs arī ir gļotsēņu dzīves forma, tās pieskaitīja pie dzīvniekiem, bet noskaidrojot, ka gļotsēnes ir vienšūnas organismi, tās pārvietoja pie protistiem. Mūsdienās sistemātiku balsta uz filoģenētiskām, nevis morfoloģiskām pazīmēm, tādējādi, atklājot saistību starp dažādām ģenētiski radniecīgām, bet morfoloģiski varbūt pat atšķirīgām dzīvo organismu grupām, to izvietojums evolūcijas kokā bieži vien mainās. Pēc jaunākās klasifikācijas gļotsēnes pieder tipam (phylum) Eumycetozoa, kas ietilpst valstī (kingdom) Amoebozoa.

Gļotsēnēm ir ļoti īpatnējs un savā ziņā pat unikāls dzīves cikls. Lielāko dzīves daļu tās pavada kā mikroskopiski, amēbām līdzīgi vienšūņi, kas barības meklējumos ir spējīgi pārvietoties. Labvēlīgos apstākļos, kad gļotsēne "nolemj" veidot sporas, tā sāk augt, taču gļotsēnu gadījumā dalās tikai šūnas kodols, pati šūna aug arvien lielāka, bet nesadalās. Tā rezultātā veidojas tā sauktais plazmodijs – pusšķidras, olas baltumam līdzīgas konsistences veidojums, kas nu jau ir saskatāms ar neapbruņotu aci un reizēm sasniedz ievērojamus apmērus. Tas vēl joprojām ir vienšūnas organisms, kas arī šajā stadijā ir spējīgs turpināt baroties un pārvietoties. Plazmodiji nereti ir košās krāsās un viegli pamanāmi – dzeltens, balts, arī oranžs, retāk pelēks, zilgans, rozā vai citā tonī. Augļķermeņu veidošanas stratēģijas gļotsēnēm ir dažādas – vienām sugām no plazmodija attīstās viens augļķermenis, savukārt citām no viena plazmodija veidojas ļoti daudzi, parasti sīki, apmēram vienādos attālumos izvietoti augļķermeņi.

Nelabvēlīgos apstākļos, kad nav iespējams pabeigt attīstību (piemēram, strauji iestājies aukstums vai sausums), gļotsēnes plazmodijs ir spējīgs veidot tā saukto sklerociju – nobremzēt dzīvības procesus un iekapsulēties. Sklerotizējies plazmodijs ir cietāks, liekas sažuvis, un parasti arī maina krāsu. Kad iestājas piemēroti apstākļi, sklerocijs atkal atdzīvojas un turpina attīstību.

Gļotsēnes barojas no atmiruša organiskā materiāla, baktērijām, raugiem un citiem mikroorganismiem, sēņu sporām. Attīstībai nepieciešama gan barības bāze, gan pietiekams mitrums. Tāpēc tās visbiežāk ir atrodamas uz dažādas sadalīšanās pakāpes kritalām. Savukārt, lai nobriedinātu sporas, gļotsēnes meklē sausāku un gaišāku vietu.

Gļotsēnes nekādā veidā neapdraud dzīvus kokus vai augus, bet tikai izmanto tos kā platformu, lai pakāptos augstāk un efektīvāk izkaisītu sporas.


Pušķainās šokolādes gļotsēnes
Stemonitis axifera foto ziņojumam dabasdati.lv. Foto: Vija Sīmansone

Ja šķiet, ka izdevies atrast Gada gļotsēni 2023 pušķaino šokolādes gļotsēni –, tad nofotografējiet to no sāna, lai varētu novērtēt kājiņas/vālītes proporciju, kā arī nomēriet tās garumu vai nofotografējiet mērogā ar lineālu un ziņojiet portālā dabasdati.lv! Droši ziņojiet Dabasdatos arī citas atrastās gļotsēnes, varbūt izdodas atrast arī ko jaunu Latvijai!

Vija Sīmansone, Julita Kluša, Inguna Riževa

2023-01-11

 

 

Pēdējie novērojumi
Grus grus - 2025-08-27 Amanda
Cygnus cygnus - 2025-08-27 Amanda
Aegithalos caudatus - 2025-08-27 Amanda
Falco subbuteo - 2025-08-27 Amanda
Ardea alba - 2025-08-27 Amanda
Ciconia ciconia - 2025-09-01 kirsisnelsons
Chloris chloris - 2025-08-27 Amanda
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ilze Ķuze 02.septembris, 21:41

Ja konsistence bija cieta, tad parastās apmalpiepes jauns augļķermenis.


Ilze Ķuze 02.septembris, 21:31

Lapkoku svečtursēne reizēm aug uz priežu stumbeņiem. Varbūt šī ir apdegusi saulē?


Mari 02.septembris, 20:59

Šim man vismaz pāris augļķermenīšu saglabājušies :))


dziedava 02.septembris, 20:56

Nu, Marita! Šis tak ar ir Kaut Kas! Būs jāskata, kas sanāk.


dziedava 02.septembris, 20:53

Marita, paldies! Šodien tiešām nebijusi diena, un es vēl gaidu ieziņotu vienu otro atradni :))


IlzeP 02.septembris, 20:47

Tad kolēmas tur nav?


IlzeP 02.septembris, 20:44

Arī šī laikam nav sugu sarakstā?


Mari 02.septembris, 20:40

Fantastisks birums šodien, apsveicu! Prieks! :)


dziedava 02.septembris, 20:13

Novērtēju "cīņu" par parauga izdzīvošanu! Šitas ir no grūtā gala, šīs pilienītes ir sīkas, un pēc tam vēl censties visu sabildēt, tāpēc prieks, ka no tā visa noteikt bija jau iespējams :). Nekas, kad nākamreiz tādu sīku ar rakstiņu atradīs, tad jau zinās, ka vajag ievākt paraugam Latvijas kolekcijai. :)


adata 02.septembris, 20:10

Apsveicu! Prieks par jums visām!


Ziemelmeita 02.septembris, 20:00

Paldies,Uģi!


Mari 02.septembris, 19:54

Nu skaisti, apsveicu! :)


Mari 02.septembris, 19:53

Oho, pārsteigums, paldies, Julita!! :) Diemžēl nekas pāri nepalika, arī šim pēdējam no 4 augļķermeņiem neizdevās tā īsti nobriedināt sporas, bet šis tika vistālāk, mikroskopēju, lai kaut ko saglābtu. Pārējie sažuva un viens neglābjami sapelēja.


meža_meita 02.septembris, 19:31

Sēnes skropstenes (oranžās) un zvīņainā peltīgera (ķērpis).


ekologs 02.septembris, 19:01

Jā, tas pirmais posms salīdzinoši īss arī. Ok. Marek, Uģi, paldies!


mufunja 02.septembris, 14:50

Paldies, Julita. Mēs tāpat nevaram tev sekot līdzi :) :)


dziedava 02.septembris, 14:47

Apsveicu! Šodien mums jau otrā jaunā suga Latvijā, turklāt abas ir ne-manis atrastas. Tā turpināt! :))


CerambyX 02.septembris, 13:27

Es par glandium :) Ūsu vālītes pirmais posmiņš apmēram tik pat garš cik plats (nucum - īsāks, attiecīgi paltums lielāks par garumu). Snuķa garums ar būs labāk priekš glandium kā nucum, manuprāt.


dziedava 02.septembris, 11:40

Priecāšos, ja būs kkas no parauga saglabājies, ko es kādreiz varētu dabūt savam gļotsēņu krājumam (varbūt arī kādreiz nodot kādā publiskā herbārijā) :)


dziedava 02.septembris, 11:36

Ieraudzīju kapilīcija aprautos galus un iedvesmojos sakārtot datorā esošos gļotsēņu materiālus pa tēmām. :D Atslēgas vārds šai - ļoti sīka un ne uz kritalām, tāpēc arī droši vien mums vēl nebija. Apsveicu, lieliski! :))


Ziemelmeita 02.septembris, 10:52

Paldies,Edgar! Būs jābrauc skatīt.


Bekuvecis 02.septembris, 10:29

Dažas krāsojuma īpatnības raisa šaubas - taču foto nav ideāli... Drošai diagnozei, tīk vai netīk, būs vien jāpaskatās, vai aug arā no kāda cietpūpēža pamatnes vai arī no augsnes.


Bekuvecis 02.septembris, 10:02

Jāpievieno, nav DD sarakstā ne ar kādu sinonīmu. Nav arī nekādos citos LV sarakstos. Acīmredzot sugas pirmatradums.


dziedava 02.septembris, 09:25

Paldies, Mārīte un Marita! :) Par rekordu nezinu, redzēs, līdz šim brīdim šogad atklātas tikai 16-17 gļotsēņu sugas, bet nu - rudens vēl tikai sākas. ;)


Ziemelmeita 02.septembris, 09:14

Paldies,Uģi, par sugu noteikšanu!


mufunja 02.septembris, 08:53

Ophiocordyceps myrmecophila


Mari 02.septembris, 05:53

Apsveicu! :) 2025. , laikam, būs jauno un reto sugu atradumu rekorda gads, skaisti :) Šai sporas tādas interesantas.


Mari 02.septembris, 05:44

Paldies, Julita! :) Neiedomājos skaldnītes sīkāk pētīt, pirmo reizi vispār to kriksīti izdevās ieraudzīt :) bet man vēl saglabājies paraudziņš, varbūt izdosies saskatīt vajadzīgās pazīmes, vismaz zināšu ko meklēt :))


zemesbite 02.septembris, 00:03

Paldies, Uģi!


Karmena 01.septembris, 22:36

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


zemesbite 01.septembris, 21:51

Oho! Apaveicu! :)


IlzeP 01.septembris, 19:03

Vai jāpievieno sugu sarakstam? Nav jau ar kādu sinonīmu (es neatradu)?


ekologs 01.septembris, 15:09

Uģi, ko par šo domā?


ekologs 01.septembris, 14:57

Uģi, paldies!


CerambyX 01.septembris, 13:16

Pēc tāda izskatās, jā!


Kiwi 01.septembris, 10:30

Paldies, Amanda!


mufunja 01.septembris, 08:34

Clavicorona taxophila


dziedava 01.septembris, 08:19

Āā, cik smukas :)). Kriksītēm pilnīgi noteikti vajag mikroskopēt tās skaldnītes. Jāredz krāsa mikroskopijā, vai ir divi slāņi, un kādi, un kādas ir skaldnītes malas (tur parasti ir interesants rakstiņš). Pēc sporu izmēra vien te nenosaka. 12 mkm sporām var būt, piemēram, gan mazajai, gan sīkajai kriksītei (L.minima un L.pygmaea), svarīgs arī sporām lielāks intervāls, ja iespējams.


Amanda 01.septembris, 08:06

Čuņčiņš


Amanda 01.septembris, 08:03

Smilšu tārtiņš


zemesbite 01.septembris, 00:14

Paldies, Marek!


Kiwi 01.septembris, 00:05

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:02

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


Kiwi 01.septembris, 00:00

Paldies, Artur un Uģi, par komentāriem!


Kiwi 31.augusts, 23:59

Paldies, Artur!


CerambyX 31.augusts, 23:32

Kādreiz, pirms gadiem 15-20, reta vai pat ļoti suga. Viens no piemēriem, kā Latvijas fauna mainās - mūsdienās vietām nav nemaz vairs reta :)


CerambyX 31.augusts, 21:23

Iespaidīgi, visu cieņu iesaistītajiem!


CerambyX 31.augusts, 21:23

Kaut kas jau laikam tajās pilsētās ir - cits 'mikroklimats', eksotiskāki augi utt. Kādu brīdi tā nebiju staigājis - tagad skaidrs, ka jāstaigā biežāk :)


pustumsa 31.augusts, 20:58

Jā bija liels. Nepieliku gan nekādu mērogu. Gandrīz 1 eiro monēta


ekologs 31.augusts, 20:39

Kazrožu sfings (Deilephila elpenor).


nekovārnis 31.augusts, 18:58

Iespējams Philonthus decorus


ievakiri 31.augusts, 17:47

Paldies!


adata 31.augusts, 16:30

Gada staipeknis.


adata 31.augusts, 16:26

Pirmajā bildē smuki izveidojušās "paciņas", otrajā vēl plazmodijs.


adata 31.augusts, 16:21

Šādiem jauniem plazmodijiem būtu vērtīga novērošana, kas tālāk veidojas, varbūt mainās krāsa, citādi ir pārāk jauni lai noteiktu ko vairāk. Te varētu izveidoties kāds no ragansviestiem, vai kaut kas no pumpurītēm.


ivars 31.augusts, 15:31

Vistu vanags.


ekologs 31.augusts, 14:58

Lapgrauzis (Sermylassa halensis).


ekologs 31.augusts, 14:53

Manuprāt, vēl plankumus neieguvusi septiņpadsmitplankumu mārīte (Halyzia sedecimguttata) :)


megere 31.augusts, 14:39

Paldies.


ekologs 31.augusts, 13:07

Ūdensmīlis (Hydrophilus sp.). Pēc dotām foto, manuprāt ,lielais ūdensmīlis (Hydrophilus piceus).


adata 31.augusts, 11:07

Tad jau tikpat svarīgs arī skābeklis, vismaz ik pa laikam jāpavēdina.


ekologs 31.augusts, 09:59

Paldies, Marek!


dziedava 31.augusts, 08:49

Cik daudz!


dziedava 31.augusts, 08:40

Jā, Iveta. Turklāt nesen ievēroju, ka svarīga gaisma. Man kastītē visu laiku bija melns (likās nenobriedis, tāpāc turēju ciet), bet tad atvēru un pēkšņt tas ieguva dzeltenu krāsu :D


adata 31.augusts, 08:02

Njā... Šādus puslīdz nobriedināt līdz sporām dikti grūti. Vēl pēc ekspedīcijām, kad to paraudziņu tik daudz! Konkrēti šeit - dabā redzams dzeltens ragansviests, bet iztraucējot paliek nesaprotama zaļgana pļeka... Veiksmes spēle, izdosies vai neizdosies.


ekologs 30.augusts, 22:34

Scaphidema metallicum?


VijaS 30.augusts, 22:16

6. bilde - paraudziņš pēc piecarpus stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - nākamajā vakarā, pēc 27 stundām.


VijaS 30.augusts, 22:05

4.-6. bildes - pēc sešarpus stundām dabā. 7. bilde - paraudziņš pēc 14 stundām, 8. bilde - pēc 36 stundām.


dziedava 30.augusts, 21:58

Nobrieduši dzeltenas? Gan jau P.virescens


VijaS 30.augusts, 21:44

4. bilde - nākamajā vakarā, paraudziņš mājās.


VijaS 30.augusts, 21:24

5. bilde - pēc 10 stundām, atbraucot mājās. Tagad no tumši zaļganām atkal kļuvušas dzeltenas.


VijaS 30.augusts, 20:13

Tagad jau ir pelēks..


dziedava 30.augusts, 19:59

Man tādu melno pilna māja


VijaS 30.augusts, 19:22

5. bilde - pēc 36 stundām, atbraucot mājās.


ekologs 30.augusts, 18:17

Bišu skudrulītis (Trichodes apiarius).


ekologs 30.augusts, 18:15

Sprakšķis (Ampedus sp.).


Amanda 30.augusts, 17:24

Niedru lija


VijaS 30.augusts, 16:46

Un tas pat nebija ar nodomu, tikai sagadīšanās :)


Amanda 30.augusts, 16:37

Parastais šņibītis


dziedava 30.augusts, 15:42

Cik precīzi vienādi izdevies nobildēt.


adata 30.augusts, 14:44

Ak, mātītēm tāda nemaz nav!


adata 30.augusts, 14:36

Paldies, Marek! Rags laikam vēlāk izaug, tāpēc sašaubījos.


ekologs 30.augusts, 14:12

Nevarētu būt Pselactus spadix?


VijaS 30.augusts, 13:53

6. bilde pēc 38 stundām, atbraucot mājās. 7. bilde - 29. augusta vakarā (+57h). Nebriest, turpināšu mitrināt.


ievakiri 30.augusts, 13:23

Lūdzu palīdzību plēša noteikšanā


Ziemelmeita 30.augusts, 12:16

Paldies.Uldi!


ekologs 30.augusts, 11:07

Drošības labad nomainīju uz Calathus sp. Paldies par komentāriem, Marek! :)


nekovārnis 30.augusts, 11:03

Man pat ne tik daudz tā krāsa, cik priekškrūšu vairoga forma/proporcijas.


ekologs 30.augusts, 10:43

Pieliku klāt vēl vienu, pietuvinātu foto. Diemžēl nekas labāks vairs nav.


Ziemelmeita 30.augusts, 10:32

Paldies,Julita, par noderīgu skaidrojumu.


ekologs 30.augusts, 10:26

Jā, pēc fotogrāfijas tā ir, neviennozīmīgi. Bildēju tumsā ar spilgtu gaismu, līdz ar ko segspārni tādi gaiši izskatās, bet dzīvē bija diezgan tumši.


VijaS 30.augusts, 10:14

3. bilde - pēc astoņām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:09

4. bilde - pēc četrām stundām.


VijaS 30.augusts, 10:06

5. bilde pēc nepilnām četrām stundām, plazmodijs savilcies uz augšu, vairs nav stīdziņu uz apakšējām sūnām.


dziedava 30.augusts, 08:58

Šajā gadījumā noteicošais ir kārpu izvietojums, kas te ir izteikti nevienmērīgs, nav blīvs kā F.laevis vajadzētu būt. Sporas lai arī pamatā apaļas, tomēr var redzēt arī iegarenus eksemplārus. Vienā pusē gaišākas izskatās arī F.luteonitens, vienmērīgs gaišums būtu gludā ragansviesta gadījumā.


nekovārnis 30.augusts, 08:09

Vairāk pēc nucum nekā glandium, bet bez tādas 100% pārliecības. Derētu to ūsu vālīti precīzi no augšas redzēt lai var izmērīt garuma-platuma attiecību.


adata 30.augusts, 07:58

Pēc krāsas atbilstu paciņu ragansviestam, vēlāk varētu novērot izteiktāk veidojušās "paciņas".


nekovārnis 30.augusts, 07:53

Šis man tā kā pēc Calathus cinctus vairāk izskatās. Nav gan man baigās zināšanas par skrejvabolēm :)


nekovārnis 29.augusts, 19:36

Njā, kurš būtu domājis ka retumus vairumā var izpurināt no bulvāru loka apstādījumiem :D Bet tā jau ir, pilsētā, visu acu priekšā, reti kuram gribas līst krūmus :D


dziedava 29.augusts, 16:40

Par sugu nedaudz šaubos. Ir pāris līdzīgi atradumi, dažādos biotopos, un ar nelielām atšķirībām, bet caur noteicējiem viss aiziet uz vienu sugu. Vrb kkas tiek palaists garām.


ekologs 29.augusts, 16:09

Vītolu urbējs (Cossus cossus).


ekologs 29.augusts, 15:17

Zaļais vītolu koksngrauzis (Aromia moschata).


ekologs 29.augusts, 13:51

Makstene (Trichoptera sp.).


ekologs 29.augusts, 12:45

Lielais ūdenscirslis (Neomys fodiens).


ekologs 29.augusts, 12:39

Laupītājmuša (Asilidae sp.).


ekologs 29.augusts, 12:36

Skarpijmuša (Panorpa sp.).


ekologs 29.augusts, 12:33

Zeltactiņa (Chrysopidae sp.).


dziedava 29.augusts, 08:36

Vēl jauna :)


ekologs 28.augusts, 22:46

Piepjmīlis (Endomychus coccineus).


anthicus 28.augusts, 22:34

Pēc šāda rakursa bildes sugu un ģints noteikt nav iespējams. Pareizāk būtu mainīt noteikšanu uz "Unionidae".


zemesbite 28.augusts, 21:42

Paldies, Uldi!


ekologs 28.augusts, 21:38

Uģi, Marek, Jūsuprāt, kurš no - C. glandium vai C. nucum? Pēc taustēkļu galiem izskatās, ka C. nucum.


guta7 28.augusts, 20:13

Paldies, Uģi!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


angel 28.augusts, 13:32

Paldies!


ekologs 28.augusts, 12:57

Airblakts tā nebūs. Manuprāt, Alydus calcaratus.


ekologs 28.augusts, 12:47

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Jāuzvelk cimdi vai var arī paņemt pabiezu lupatu, tad uzmanīgi pieglaužot spārnus pie ķermeņa, jāpaņem rokās. Būtu labi uznest bēniņos, bet, ir jāpārliecinās, ka tur ir kāda izeja. Ja blakām nav ēkas, tad var uzlikt kaut kādā paaugstinājumā, kur netiek klāt plēsēji (kaķi u.c.).


mufunja 28.augusts, 12:13

Paldies Uldis.


mufunja 28.augusts, 12:11

Es domāju, ka egle


megemege 28.augusts, 11:50

Paldies, Uldi!


roosaluristaja 28.augusts, 10:26

Manuprāt čemurpūkaine nav


roosaluristaja 28.augusts, 09:47

Veca kārpsēne. Sugu noteikt praktiski nav iespējams


roosaluristaja 28.augusts, 09:41

Tas manuprāt ir kaut kas no pirenomicētēm


roosaluristaja 28.augusts, 09:21

Kātiņpiepēm ir poras


roosaluristaja 28.augusts, 09:18

Pārāk veca


Ziemelmeita 27.augusts, 22:07

Paldies,Uģi!


adata 27.augusts, 20:55

Varbūt labirinta rāpulīte?


zemesbite 27.augusts, 20:34

Paldies, Ilze! Pārskatīju vairākkārt, bet neatradu. Vai tikai man neveras statistika, jeb tā ir vispārēja problēma?


zemesbite 27.augusts, 20:29

Paldies, Uģi!


zemesbite 27.augusts, 20:28

Paldies, Iveta!


pustumsa 27.augusts, 20:01

Paldies. Tāda bija versija.


megemege 27.augusts, 17:51

Šo dikti pētīju, varbūt sapinos :) https://dabasdati.lv/lv/image/7ig6lfrtfmut4dka1ifv78ni80/670730 Gribētos, tad saprast šo divu sugu atšķirību.


Ziemelmeita 27.augusts, 17:47

Pievienoju mikroskopijas bildes. Viena puse ir gaišāka,labi redz tumšās kārpas, sporas apaļas.


Ivars Leimanis 27.augusts, 17:44

Egle vai priede?


ivars 27.augusts, 17:04

Akmeņu vien būs.


BI 27.augusts, 12:00

Gredzenots 02.06.2025 Biķernieki, Rīga. Nelaiķis tur atrodas jau vismaz no 21.08. Ja šis atradējs nelaiķi atstājis, tad organizēšu tā savākšanu.


IlzeP 27.augusts, 10:55

Man parādījās, ka ir


dziedava 27.augusts, 10:04

Pietiek ar sporām. Sporu forma (apaļas vai arī ovālas), kārpu izvietojums (blīvi vai skraji), un vai viena puse gaišāka. Izmēru nevajag, tie līdzīgi.


adata 27.augusts, 09:32

Ar tādām atsevišķām bumbiņām ragansviests noteikti nebūs, visticamāk kāda pumpurīte vai kas cits.


adata 27.augusts, 08:27

Šī arī no viltīgo gala, put kā gļotsēne, arī krāsu pamainīja... Pirmo reizi ar tādu sastopos, tāpēc tāds aplauziens!


Ziemelmeita 27.augusts, 08:25

Skatijos pēc iepriekš citā vietā atrastā, vizuāli tāds pats. Ir paraugs, paskatīšos sporas. Vai pietiek ar sporām, vai vēl kas jāskata?


Bekuvecis 26.augusts, 22:32

Jā. Nupat arī izlaboju. Hygrocybe punicea būs jaunajā Sarkanajā grāmatā kategorijā CR (kritiski apdraudēta), tāpēc tāda esošo novērojumu revīzija.


dziedava 26.augusts, 22:21

Kā zināma suga?


VijaS 26.augusts, 22:07

Paldies, Mik! :) Tur jātrāpa tādā nelielā sausā uzkalnītē citādi ļoti slapjā mežā. Šo redzēju tikai vienu, bet priežu sviestbeku viņai apkārt bija padaudz.


Amanda 26.augusts, 22:06

Vistu vanags


zemesbite 26.augusts, 21:50

Paldies par vārpstiņgliemežu noteikšanu! Cochlicopa lubrica nav datu bāzē.


zemesbite 26.augusts, 21:41

Paldies, Uģi!


Miksrieksts 26.augusts, 21:24

Rīt Silava brauc meklēt vēl Tavā vietiņā un cerams taps parauglaukums ;) Paldies mīļš, Vija!


mufunja 26.augusts, 20:46

:)


mufunja 26.augusts, 20:45

Paldies, Edgar. Tad tā ir Smailā stiklene?


mufunja 26.augusts, 20:41

Nē, uz skujkokiem


ekologs 26.augusts, 20:21

Manuprāt, lielais tritons (Triturus cristatus). Āda tāda tumša un grumbuļaina.


Ivetta 26.augusts, 19:58

Statuss super:))


LMM 26.augusts, 19:19

Cochlicopa lubrica


LMM 26.augusts, 19:16

Macrogastra plicatula


LMM 26.augusts, 19:16

Clausilia bidentata


Ivars Leimanis 26.augusts, 16:49

Ja uz lapu koka, tad tā būtu alkšņu mīkstpiepe.


Bekuvecis 26.augusts, 11:04

Nebūs gan. Visā kātiņa augumā un šur tur uz lapiņām acīmredzams melnējums, kads Hygrocybe punicea nekādi nepienākas.


ekologs 26.augusts, 10:34

Te izskatās pēc lielās nātru sviļņpūcītes (Hypena proboscidalis).


ekologs 26.augusts, 10:26

Lauku baloža (Columba palumbus) jaunulis.


Kiwi 26.augusts, 09:07

Paldies, Iveta, par sugas precizējumu!


Kiwi 26.augusts, 09:06

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Ivetta 25.augusts, 23:34

Oho! Es vēl viņu īsti negribēju fotografēt, jo nebija brilles paņēmušās reizē, un viņa izskatījās pēc lielas skudras :)) Paldies, Uģi!


Osis 25.augusts, 22:02

Paldies Uģi!


adata 25.augusts, 15:44

Šīs gan mīlīgas, kā tādas dārgumu lādītes ar monētiņām!


kamene 25.augusts, 14:01

Paldies, Renāte!


BI 25.augusts, 09:03

Paldies Uģim par labojumu.


Rallus 25.augusts, 04:36

Izcili nostrādãts!


VijaS 24.augusts, 22:24

Mikroskopēju. Appelējušas pūkainas, bet sugu noteikt varēja.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:55

Izsmalcinātas prasības cimperlīgajām pilsētniecēm. Paldies!


dziedava 24.augusts, 21:35

Ivar, biotopa (substrāta) apraksts atseviški te nav izcelts, ir piezīmju lauks pašai priekš sevis, lai zinātu, kur atrasts, un ir noteikšanas pazīmju lauks, kur ir uzsvērts, ka uz sūnām, jo tā ir svarīga pazīme. Tā kā mums suga jauna, par šīs sugas apdzīvotajām sūnu sugām statistika ir 1 gab. Diemžēl sugas aprakstītājs laikam sūnas nav pazinis, visu atradņu aprakstos ir “auf Moos” un viss. Bet kopumā, pētot gļotsēnes uz dzīvajiem kokiem, es teiktu, ka ne gluži konkrētai sūnu sugai ir nozīme, bet mikrobiotopam uz koka stumbra, kas sevī ietver diezgan noteiktu sūnu/ķērpju sugu komplektu, ka nu jau es pa gabalu jūtu “čuju” - šite var būt, un šite ne. Piemēram, uz hipniem var kkas augt mežā, bet pilsētnieces uz hipniem neaugs. Hipni, vāverastītes, nea. Bet komplektiņš ar pūkcepurenēm, vijzobēm ir labs, tādā vērts meklēt. Resp., kur sūnas blīvi neapklāj visu stumbru, bet kur pliks stumbrs mijas ar sūnām un ķērpjiem.


Ivars Leimanis 24.augusts, 21:09

Ā, tiešām, nosaukums perfekts (nemaz nepamanīju salikteņa otro daļu). Es aiz garlaicības tik gribēju piekasīties pie substrāta apraksta, kur nekas nav minēts par sūnām. :) Sūnu sugu ziņā tās droši vien nav izvēlīgas?


Alvis Āboliņš 24.augusts, 20:54

Paldies! Izskatās pēc pārlidošanu uz citu barošanās vietu.


guta7 24.augusts, 20:54

Pievienoju, kā izskatās patlaban.


guta7 24.augusts, 20:48

Tieši tik, gribētos teikt, ka lillā.


dziedava 24.augusts, 20:43

Oho, tiešām tik rozā?


adata 24.augusts, 20:04

Rozīgais?


dziedava 24.augusts, 20:00

Ivar, ko Tu ar to gribēji teikt? Tieši tā arī jābūt, nosaukumā ir "stumbrsūnu" jeb uz dzīvu koku stumbru sūnām augoša gļotsēne.


Ivars Leimanis 24.augusts, 19:46

Foto izskatās, kā tā neaug tieši uz kļavas stumbra (mizas), bet uz sūnas (Orthotrichum).


mufunja 24.augusts, 19:07

Paldies Julita :)


angel 24.augusts, 18:59

Paldies!


dziedava 24.augusts, 18:54

Nu tad paliks nenoteikts.


IlzeP 24.augusts, 17:19

Šķiet, ka toreiz bija cits objektīvs - grūti pateikt. Bet nedomāju, ka gļotsēne bija tik maza - drīzāk kādi 4 cm.


dziedava 24.augusts, 15:28

Tur nav divi ragansviesti? Viens baltais augšā un varbūt gludais sānā? Derētu tuvāki foto


Ivetta 23.augusts, 22:59

Paldies, Marek!


megemege 23.augusts, 21:15

Augstums bija virs koku galotnēm. Lidoja paralēli šosejai, tad attālinājās. Likās, ka abi it kā būtu loku metuši. Nešķērsojot šoseju virzījās Z virz. Abi lidoja ar nelielu atstarpi. Pirmajā dienā 16.08., kad manīti netālu ūdenī, paceļoties, visi 5 lidoja tajā pašā virzienā.


angel 23.augusts, 21:09

Paldies!


VijaS 23.augusts, 18:13

Vajadzētu būt, šķiet, paņēmu. Jāpameklē.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 18:07

Jaunu, nezināmu teritoriju un ligzdu meklēšanai. Kaut šajā laikā jau sākusies migrācija un pārlidošanas var būt tikai starp barošanās vietām.


zemesbite 23.augusts, 16:58

Paldies, Kārli!


megemege 23.augusts, 14:10

Kāpēc jautàjat?


megemege 23.augusts, 14:09

Jā! Sapņi reiz piepildās!:)


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:15

Veiksmīgs novērojums! 12. augustā pavirši skatoties redzēju tikai baltos gārņus. 22. augustā lauks nožuvis un putnu vairs nav. Viens melnais stārķis tikai pārlidoja.


Alvis Āboliņš 23.augusts, 13:11

Kāds bija lidojuma virziens, augstums? Vai abi lidoja kopā?


evijaoou 23.augusts, 11:28

Ir vēl bildes, ja noder.


dziedava 23.augusts, 11:22

Kāds ir Canon vāciņa izmērs? Resp., vai gļotsēne ir mazāka par 3 cm? Ja ir, tad mainu uz R.jurana


dziedava 23.augusts, 10:46

Paraugs ir pie Tevis?


dziedava 23.augusts, 09:21

Paldies, Iveta! Ar tiem Rīgas kokiem ir tā, ka no vienas puses gribas pētīt, jo tur ir vēl viss kas atklājams, no otras puses tur sanāk daudz darba - jāmikroskopē viss, jo no skata vien praktiski nevar droši noteikt neko. Un tad ir daudz vākumu un daudz darba..


dziedava 23.augusts, 08:56

Tādām sugām raksturīgas ieplakas. Apkārt var būt visāds mežs, bet tad ir mazāka vai lielāka mitra, varbūt staigna, ieplaka ar nobirām. Skatos, ka blakus kartē iezīmēta kāda ūdenstece un baltalkšņi jau arī parasti mitrākās vietās aug.


W 23.augusts, 06:19

Paldies, Vija! Tas gan jauks pārsteigums:)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts