Latvijas Malakologu biedrība par "Gada gliemi 2021" izvirzījusi birztalas vīngliemezi Cepaea nemoralis. Mērķis ir pievērst uzmanību diskusijai par ievestām, invazīvām un vietējās faunas sugām Latvijā.

Birztalas vīngliemezis Cepaea nemoralis uz koka mizas. Foto: Mudīte Rudzīte

Birztalas vīngliemezis varētu būt ievests Latvijā apmēram pirms 200 gadiem, iedzīvojies; atradnēs tas sastopams nelielās teritorijās, nav uzskatāms par kaitēkli. Invazīvās sugas var būt dažādā veidā nonākušas Latvijas teritorijā. Tās vairāk vai mazāk ir ieguvušas kaitēkļa statusu, piemēram, Spānijas kailgliemezis, melngalvas mīkstgliemezis. Lielākā daļa Latvijā sastopamo gliemju sugu ir vietējās faunas sugas, t.i., Latvijas teritorija iekļaujas to dabiskajā sugas areālā. Nelielai daļai Latvijā sastopamo sugu subfosilas gliemju čaulas atrastas pat arheoloģiskajos izrakumos, kas, nenoliedzami, norāda uz to piederību Latvijas faunai.

Birztalas vīngliemeži Cepaea nemoralis. Foto: Mudīte Rudzīte

Čaulas izmēri – augstums 12-22 (dažreiz līdz 28) mm, platums 18-25 (dažreiz līdz 32) mm. Čaula lodveida, vītņojums konisks ar 5,5 vijumiem, šuves starp tiem samērā seklas. Čaulas ieeja ar lielu, brūnu lūpu (atlocītu malu), atsevišķiem eksemplāriem tā var būt gaiša vai pat balta. Čaulas pamatkrāsa ļoti variē: bāli dzeltena, zaļdzeltena, citrondzeltena, dzeltensārta, brūna ar violetu nokrāsu. Raksturīgas tumši brūnas spirāliskas joslas, kuru skaits variē no vienas līdz piecām.

Birztalas vīngliemezis Cepaea nemoralis uz ziediem. Foto: Mudīte Rudzīte

Vairāk informācijas:

https://animaldiversity.org/accounts/Cepaea_nemoralis/

http://gliemji.daba.lv/izmeginajumi/Darels.shtml

Rudzīte M. 1999. Latvijas zemesgliemeži. Gandrs, Rīga, 148 lpp.

Rudzīte M., Dreijers E., Ozoliņa-Moll L., Parele E., Pilāte D., Rudzītis M., Stalažs A. 2010. Latvijas gliemji: Sugu noteicējs. A Guide to the Molluscs of Latvia. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 252 lpp.

Latvijas Malakologu biedrība

2021-01-13