Latvijas Malakologu biedrība par Gada gliemezi 2025 ievēlējusi balto vīngliemezi Helicella obvia (Menke, 1828) syn. Xerolenta obvia.

Baltais vīngliemezis Helicella obvia. Foto: Mudīte Rudzīte

Pašlaik aizvien vairāk tiek aktualizēta informācija par invazīvo sugu kaitīgumu. Malakologu biedrība vēlas skaidrot situāciju – ne katra ievestā suga kļūst par kaitēkli. Galvenais iemesls ir piemērotu biotopu trūkums. Sugām, kuras kļūst par kaitēkļiem, parasti ir raksturīgas t.s. vidusmēra gliemežu dzīves vides prasības: mitra augsne, pietiekams noēnojums, pietiekama lakstaugu un citu organisko vielu barības bāze.

Baltais vīngliemezis pielāgojies dzīvei gliemežiem netipiskās vietās: sausos, atklātos un saulainos biotopos, bet noteikti ar kaļķainu augsni. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē to uzskatīja tikai par Latvijā iespējamu sugu. Tagad atrastas jau vairākas vietas, kur tas dzīvo tieši uz dzelzceļa uzbērumiem. Biotops piemērots – saule, sausums un kaļķaina augsne. Dzelzceļa uzbērumus parasti veido no dolomīta šķembām.

Baltā vīngliemeža dzīvotne. Foto: Mudīte Rudzīte

Jādomā, ka šo gliemežu izplatīšanās notikusi ar cilvēka palīdzību – rasas stundās gliemeži meklējuši patvērumu gaidāmajai karstajai dienai. Tādas vietas atradās zem vilcieniem un citiem transporta līdzekļiem. Diemžēl gliemeži nezināja, ka tie tiks aizvesti pat simtiem kilometru tālu.

Tieši tāda situācija ir ar balto vīngliemezi. 2008. gadā pat tika veikts izmēģinājums. Vairāki baltie vīngliemeži tika ielaisti parastā dārzā ar parastām dobēm, pārsvarā graudzālēm. Līdz vasaras beigām to skaits samazinājās, varbūt izklīda, slēptuves meklējot, bet nākamajā gadā vairs nebija atrodami. Ja nu vienīgi kādā akmens dārzā ar dolomīta plāksnēm un īpaši sastādītām graudzālēm tie varētu iedzīvoties. Tātad šie gliemeži nevar kļūt pa mūsu dārzus apdraudošiem kaitēkļiem.

Sugas apraksts

7-10 x 14-20 mm. Čaula saplacināti koniska ar 5-6 samērā uzpūstiem vijumiem, šuve sekla. Nabas platums vienāds ar 1/4 no čaulas platuma. Čaulas ieeja noapaļoti eliptiska, bez lūpas vai ar ļoti plānu lūpu vecākiem eksemplāriem. Pēdējā vijuma nobeigums ar čaulas ieeju nedaudz noliekts uz leju. Krāsa balta ar brūnām joslām, kuras variē no dažām ļoti smalkām līdz vairākām platām un tumšām joslām. Čaulas virsma gluda ar ļoti smalku un regulāru svītrojumu.

Baltais vīngliemezis Helicella obvia. Foto: Mudīte Rudzīte

Nosaukums vīngliemezis veidojies vēsturiski. Dzimtas Helicidae visas sugas latviešu valodā nosauktas par vīngliemežiem. Lai gan dzimtas nosaukums sākotnēji veidojies no zinātniskā nosaukuma Haelicidae. Gan parka vīngliemeži, gan citi vīngliemeži ir agrāk vai vēlāk Latvijā ievestas sugas.

Vienlaicīgi aicinām ziņot par šo gliemežu atradumiem, varbūt nelielajam atradņu skaitam pievienosies vēl kāda jauna atradne.

Aicinām ievietot bildes un stāstu par atradumu Facebook grupā Malakologi un draugi.

Vairāk informācijas par invazīvām sugām:

https://enciklopedija.lv/skirklis/4757-invaz%C4%ABv%C4%81s-augu-sugas-Latvij%C4%81

https://latvianature.daba.gov.lv/invazivo-sugu-parvaldnieks/

https://lv.wikipedia.org/wiki/Invaz%C4%ABva_suga

https://www.daba.gov.lv/lv/bauska?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

Mudīte Rudzīte, Māris Rudzītis

Latvijas Malakologu biedrība

2025-01-04