Aktīvie lietotāji: 330 Šodien ievadītie novērojumi: 265 Kopējais novērojumu skaits: 2198876
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums 2017 - Rezultāti!
Pievienots 2017-07-13 00:12:20

Beidzot ir pienācis ilgi gaidītais brīdis - "Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums 2017" rezultātu paziņošana! Spītējot laikapstākļiem (arī jūnijs metereoloģiski ir izrādījās vēsāks par normu, kas, protams, atstāja zināmu ietekmi arī uz dienastauriņu aktivitāti) šogad izaicinājumā dalību ņēma 61 dalībnieks, kas laikā no 19. līdz 25. jūnijam ziņoja vismaz vienu dienastauriņa novērojumu. Kopā tika saņemti 1492 ziņojumi, kas, lai arī ir par nedaudz vairāk kā tūkstots ziņojumiem mazāk kā iepriekšējā gadā (2549), tomēr, ņemot vērā cīņu ar brāzmaino vēju, lietos mākoņiem, samērā vēso laiku u.c. faktorus, tas ir ļoti cienījams rādītājs! Liels paldies visiem ziņotājiem!  


2016. un 2017. Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājumu dienās konstatēto sugu skaita salīdziniājums katrā no dienām. n=novērojumu skaits. *- 19. jūnijs 2016. gadā nebija gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājuma ieskaitē - salīdzinājums ar tajā dienā Dabasdati.lv ziņotajiem novērojumiem.

Arī šajā gada garāko dienu nedēļā konstatēto sugu skaits ir nedaudz mazāks kā iepriekšējā gadā (71 pret 79), taču 2017. gada sezona, vēsās vasaras dēļ, tik tiešām ir vismaz par kādu nedēļu vēlāka un līdz ar to kādas tipiskās vasaras vidus sugas, piemēram, abas zaigraibeņu sugas, lielais meža raibenis, sila brūnulis u.c. nemaz jūnija beigās vēl nebija sākušas lidot. Toties šogad bija vairāk ziņojumu kādām pavsara sugām - piemēram, aveņu astainīšiem un ķērsu balteņiem. Visbiežāk ziņoto sugu TOP3 - lielais meža resngalvītis, parastais pļavraibenis un vīķu zilenītis. Pilns šo dienu laikā novērotais sugu saraksts atrodams ŠEIT. Principā var droši teikt, ka kopumā dalībniekiem šogad bija tiešām grūtāks uzdevums kā pagājušajā gadā un to lieliski parāda fakts, ka tikai vienā dienā, 21. jūnijā, izdevās novērot vairāk sugas kā iepriekšējā gadā. Un tikai vienā dienā, 23. jūnijā, izdevās novērot vairāk kā 60 sugas (62).  


Gaiļbiksīšu sīkraibenis (Hamearis lucina) Šlīteres apkārtnē - Kristapa Vilka novērojums, 23. jūnijs. 


Vainadzīšu zilenītis (Plebejus argyrognomon) Istalsnā - Viestura Vintuļa novērojums, 21. jūnijs

No interesantākajiem novērojumiem var atzīmēt trīs - pirmkārt Santas Bizunas 21. jūnija kazeņu raibeņa (Brenthis daphne) atkārtots novērojums Brienamā purva apkārtnē (Grobiņas n.), vietā, kur pagājušajā gadā šī suga tika atklāta pirmo reizi Latvijā. Tāpat noteikti jāatzīmē Kristapa Vilka 23. jūnijā novērotais gaiļbiksīšu sīkraibenis (Hamearis lucina) Šlīteres apkārtnē (Dundagas n.), kur vēsturiski bija zināms, ka suga ir sastopama, taču portālā Dabasdati.lv no šīs atradnes līdz šim neviens tauriņš nebija ziņots. Kā trešā interesantā suga ir atzīmējams vainadzīšu zilenītis (Plebejus argyronomon), ko 21. jūnijā pie Istalsnas (Ludzas n.) novēroja Viesturs Vintulis. Lai arī kopumā šai sugai vajadzētu būt izplatītai plašāk, tomēr Dabasdati.lv šī ir joprojām ļoti reti ziņota suga, tā ka katrs novērojums ir ļoti vērtīgs.   

Bet beidzot ķeramies pie galvenajiem rezultātiem! Vispirms gan par tādu mazo, neoficiālo nomināciju - aktīvākais ziņotājs. Šajā gadā visvairāk novērojumus reģistrēja Alberts Kūms - 166! Vēl vairāk par 100 novērojumiem ziņoja Ieva Pauniņa, bet kopumā vairāk kā 50 novērojumus reģistrēja 9 cilvēki. Ja iepriekšējā gadā visas nedēļas laikā kopā vairāk kā 40 sugas izdevās novērot sešiem dalībniekiem, tad šogad tādi bija divi - Alberts Kūms (44 sugas) un Marita Krūze (40 sugas). Pilns visu dalībnieku saraksts apskatāms ŠEIT. Bet nu pie galvenajām nominācijām! 

Cīņa par to, kam izdosies vienas dienas laikā konstatēt visvairāk sugas viena novada teritorijā izvērtās visai sīva - lielāko daļu dalībnieku vienu no otra šķīra tikai viena vai divas sugas. Tātad biegu sadalījumā noteikti lielu lomu spēlēja arī veiksme. Tiesa pirmās vietas ieguvējam, Albertam Kūmam pār otro vietu izdevās iekrāt pat 5 sugu pārsvaru, tā ka var droši teikt, ka pirmā vieta tika iegūta absolūti pārliecinoši! Albertam 23. jūnijā Dobeles novadā izdevās novērot 38 sugas! Lai arī tas ir par piecām sugām mazāk kā izdevās Aināram Valdovskim iepriekšējā gadā un līdz ar to vienas dienas rekords (43 sugas) paliek nepārspēts, tomēr tas tik un tā ir izcils sniegums un būtu devis vietu rezultātu galvgalī arī pagājušajā gada īsāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājumā. Apsveicam! Albertam kopumā izdevās novērot divas sugas, ko nedēļas laikā neizdevās konstatēt nevienam citam dalībniekam - sausseržu un dadžu raibeni. Pilns Alberta Kūma novēroto sugu saraksts ŠEIT. Otrajā vietā ar 25. jūnijā Babītes novadā novērotām 33 sugām ierindojās Marita Krūze, bet uz virtuālā pjedestāla trešā pakāpiena kāpj Jānis Jansons, kurš 23. jūnijā Grobiņas novadā spēja konstatēt par vienu sugu mazāk - 32. Pilns saraksts ar visiem dalībniekiem, kam viena novada teritorijā izdevās konstatēt vismaz 10 sugas atrodams ŠEIT

Otrā nominācijā dalībnieki sacentās, kurš ieraudzīs visvairāk sugas visā Latvijas teritorijā jeb kam būs lielāka dažādos novados vienas dienas laikā redzēto sugu summa. Šajā nominācijā punktu skaitīšana atšķīrās no iepriekšējā gadā izmantotās, tāpēc bija jo īpaši interesanti pavērot kādu taktiku dalībnieki būs izvēlējušies, lai sasniegtu labāku rezultātu. Kā izrādījās, tad labāko rezultātu izdevās sasniegt apceļojot pēc iespējas vairāk novadus un katrā no tiem mēģinot piefiksēt vien kādas dažas parastākās vai konkrētajā apstāšanās vietā pamanāmākās sugas. Tā to darīja Alberts Kūms, kurš līdz ar to triumfēja arī šajā nominācijā - 19. jūnijā 13 dažādos novados novērojot kopsummā 74 sugas! Apsveicam Albertu vēlreiz! Pārējie dalībnieki izmantoja citu taktiku - apmeklēt nelielāku novadu skaitu, taču mēģināt tajos konstatēt vairāk sugas. Sekmīgākais bija Ainārs Valdovskis, kurš ar četros novados konstatētu 63 sugu kopsummu līdz ar to ierindojās 2. vietā aiz Alberta, bet Kristaps Vilks ar 41 sugu kopsummu, kas tika konstatētas trīs novados, noslēdz TOP3. Pilns šīs nominācijas rezultātu saraksts ar dalībniekiem, kas dienas laikā konstatēja vismaz 10 sugas, atrodams ŠEIT

Lai arī uzvarētājs abās nominācijās ir viens - Alberts Kūms - tomēr jāpiezīmē, ka Alberts katras nominācijas labāko rezultātu sasniedza divās dažādās dienās. Interesanti, ka nevienā no 13 novadiem, ko Alberts izvēlējās apmeklēt 19. jūnijā viņam neizdevās konstatēt vairāk par 10 sugām (10 sugas tikai Inčukalna novadā). Vidēji vienā novadā - 5,7 sugas. Augstāk attēlā novēroto sugu sadalījums novados, bet pilns Alberta 19. jūnija sugu saraksts ŠEIT. Protams, grūti pēc vienas sezonas pateikt vai tiešām šī taktika apmeklēt pēc iespējas vairāk novadus ir bez konkurences labākā? Turpmākajo gadu garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājumos būs interesanti pavērot vai varbūt arī rūpīga dažu (3-5) novadu apsekošana var atnest sugu kopsummu 70-100 robežās, tādējādi pretendējot uz uzvaru šajā nominācijā? Un vai vispār ir iespējams vienas dienas laikā dažādos novados konstatēt 100 un vairāk sugu kopsummu? Tie ir jautājumi uz kuriem atbildes mēs varbūt saņemsim jau nākamajā sezonā? Kalendāros jau var atzīmēt, ka Gada garāko dienu Tauriņu Vērošanas izaicinājums 2018 norisināsies no 18. līdz 24. jūnijam! 

Kamēr nākamā gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums vēl ir krietni aiz kalniem, atliek turpināt koncentrēties Tauriņu Vērošanas pamatakcijai un turpināt mēģināt audzēt novados konstatēto sugu sarakstus. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šīs sezonas gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums deva diezgan ievērojamu papildinājumu novadu sarakstiem. Kopš pēdējās datu atjaunošanas sesijas 12. jūnijā, "50 sugu klubiņam" pievienojušies 6 novadi - Ciblas, Jaunpiebalgas, Mērsraga, Stopiņu, Strenču un Valkas novads. Līdz ar to kopsummā 50 vai vairāk sugu ir konstatētas jau 70 novados vai pilsētu teritorijās, kas ir 59% no visiem novadiem/pilsētu teritorijām. Pilns novados konstatēto sugu saraksts, atjaunots 3. jūlijā, ŠEIT (Excel fails). Šobrīd tiešā tuvumā (pietrūkst 1 vai 2 sugas), lai sasniegtu 50 sugas atrodas vēl 9 novadi - Aglonas, Ilūkstes, Mālpils, Naukšēnu, Rundāles, Salas, Saulkrastu, Zilupes novad un Liepājas pilsētas teritorija. Lieliska iespēja vēl šogad šos novadus papildināt ar kādām sugām. Augstāk karte ar izceltiem novadiem kuros vēl 50 sugas nav sasniegtas - īpaši iezīmējas Sēljas puse un arī joprojām atsevišķi novadi Krievijas pierobežā, tā ka ja gadās šajā pusē nokļūt, vērojam un fotogrāfējam arī parastās sugas, jo vairumā no šiem novadiem nav atzīmētas arī krietna daļa bieži izplatīto sugu. Joprojām neviena tauriņu suga nav konstatēta pilnīgi visos novados/pilsētu teritorijās. Vistuvāk ir kāļu baltenis, kas vēl nav ziņots vienīgi no Jēkabpils novada un Rēzeknes pilsētas. Arī to vēl šajā gadā vēl var paspēt izdarīt! 

Ne spalvas un vēlam tauriņu novērojumiem bagātu jūliju! 

Latvijas Entomoloģijas biedrība.

Tauriņu vērošanas akciju rīko Latvijas Entomoloģijas biedrība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeju.

Saistītie raksti:

Tauriņu Vērošana 2017 - meklējam purvos mītošās sugas!
Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums 2017

Pēdējie novērojumi
Carduelis carduelis - 2025-07-05 Ivars.skerstins@gmail.com
Fringilla coelebs - 2025-07-05 Ivars.skerstins@gmail.com
Stemonitis sp. - 2025-07-05 VijaS
Passer montanus - 2025-07-05 Ivars.skerstins@gmail.com
Crex crex - 2025-07-05 Ivars.skerstins@gmail.com
Pica pica - 2025-07-05 Ivars.skerstins@gmail.com
Ciconia ciconia - 2025-07-05 Ivars.skerstins@gmail.com
Nezināms
Ignotus
@ Zinātnieks
Pēdējie komentāri novērojumiem
CerambyX 05.jūlijs, 15:57

Gan jau rūsas sēne Puccinia asarina


CerambyX 05.jūlijs, 15:51

Jā, gan jau Globiceps flavomaculatus,


zemesbite 05.jūlijs, 13:00

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 12:08

Paldies, Marek, par precizējumiem!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:03

Paldies!


Filips Bobinskis 05.jūlijs, 09:32

Vai kāda no Globiceps?


Ivetta 05.jūlijs, 09:04

Paldies, Uģi, par veltīto laiku visiem noteiktajiem!


Ziemelmeita 05.jūlijs, 07:47

Paldies,Uģi, par visiem labojumiem un precizējumiem.


dziedava 05.jūlijs, 07:32

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:08

Un paldies, Uģi, par visiem sprakšķu utt. precizējumiem/noteikšanu!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:03

Un tak likās pašai sākumā, ka brūnvālīšu... Paldies, Uģi!


KM 05.jūlijs, 00:57

Paldies, sadalīšu divos novērojumos


CerambyX 05.jūlijs, 00:41

Drīzāk Coelioxys conica


CerambyX 05.jūlijs, 00:27

Šādi zaļi spīdīgie 3 ārēji līdzīgas sugas (aureolus, hypochaeridis, sericeus).


CerambyX 05.jūlijs, 00:20

Vēdera krāsu neredz, bet drīzāk otra suga (Anogcodes melanurus)


CerambyX 05.jūlijs, 00:16

Otrajā attēlā - parastais pļavraibenis


adata 04.jūlijs, 20:43

To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


ER 04.jūlijs, 20:42

Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


Amanda 04.jūlijs, 20:18

Mājas strazds


Amanda 04.jūlijs, 20:15

Izskatās pēc meža tilbītes


aer 04.jūlijs, 19:43

Jā, tur bija cits strazds!


ekologs 04.jūlijs, 17:58

Uģi, paldies!


IlzeP 04.jūlijs, 17:03

Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


ekologs 04.jūlijs, 16:40

Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


adata 04.jūlijs, 15:57

Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


adata 04.jūlijs, 15:44

Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


IlzeP 04.jūlijs, 11:03

Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


IlzeP 04.jūlijs, 10:44

Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


ML 04.jūlijs, 10:27

Āmen.


Ivetta 04.jūlijs, 10:21

Paldies, Mārtiņ!


IlzeP 04.jūlijs, 10:00

Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:58

Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:56

Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


IlzeP 04.jūlijs, 09:54

J. Ozoliņš neatzīst par pierādītu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:53

Aļņa vai brieža zobu pēdas (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:51

J.Ozoliņš neatzīst par pierādījumu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:48

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Tas gaišais apmatojums uz kājām ir mulsinošs, bet galva kā meža tomēr."


IlzeP 04.jūlijs, 09:47

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nevar saprast apmatojuma krāsu. Meža caunai maijā vajadzētu būt tumši brūnai, akmeņcaunas ir gaišākas, pelēcīgas."


IlzeP 04.jūlijs, 09:46

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nav redzama galvenā pazīme – pakakles plankuma forma, bet, ja novērojums veikts tiešām decembrī, tad akmeņu cauna pēc neapmatotajām pēdām."


IlzeP 04.jūlijs, 09:44

Jāskatās putekšlapu novietojums, te bija raksts par atšķiršanu: https://dabasdati.lv/lv/article/zied-naktsvijoles/2018/


Ziemelmeita 04.jūlijs, 08:46

Paldies,Uldi!


zane_ernstreite 04.jūlijs, 07:43

Paldies par precizējumu! Neesmu iepratusies tās atšķirt.


Mežirbe777 04.jūlijs, 01:17

Brīnumskaista suga ! Šis gan jau bija ilgi gaidīts "ķeksīts" :)


adata 03.jūlijs, 22:45

Va te virsiņa nav rūsgana? Nu man tā izskatās...


IlzeP 03.jūlijs, 22:04

Paldies par info!


IlzeP 03.jūlijs, 22:02

Valda Baroniņa: "Ziedkopas forma kā D.fucksii, arī biotops izskatās tai piemērots (purvains mežs?). Diemžēl nav labi saskatāms, vai zieda lūpai ir garā vidusdaļa…"


IlzeP 03.jūlijs, 22:00

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:59

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:58

Valda Baroniņa: "Drīzāk D. baltica – gan pēc zieda formas, gan gareniski izstieptajiem lapu plankumiem (D.maculata ir ieapaļi) un arī pēc biotopa (D.maculata parasti purvos nevis pļavās)."


IlzeP 03.jūlijs, 21:57

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:56

Valda Baroniņa: "Drīzāk D.baltica. Spriežot pēc zieda un biotopa. Diemžēl lapas nav redzamas."


IlzeP 03.jūlijs, 21:55

Pēc foto noteica Valda Baroniņa. Cik var saskatīt – putekšnīcas nav paralēlas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:53

Valda: "Izskatās tomēr pēc zaļziedu, putekšnīcas nav paralēlas, piesis pie pamata nedaudz platāks."


IlzeP 03.jūlijs, 21:52

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:51

Pēc lapām vien naktsvijoles grūti nosakāmas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:46

Pēc foto noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 03.jūlijs, 21:25

Diviem novērojumiem pievienots viens un tas pats foto. No neīstā datuma novērojuma jādzēš.


IlzeP 03.jūlijs, 21:17

Tomēr nomainīju uz nenoteiktu bruņurupuci, ja nav pārliecības par īpaši aizsargājamu sugu.


adata 03.jūlijs, 21:11

Sanāk, skrēja no punkta uz leju, Pļaviņu māju virzienā.


adata 03.jūlijs, 21:08

Pati neredzēju, bet izskatās, ka jauns, jo mazs augumā. Arī video tā skriešana tāda apjukusi, kā izbiedēta, skrēja apdzīvotas vietas virzienā.


IlzeP 03.jūlijs, 20:31

Vai nevarētu būt bijis lauku balodis?


IlzeP 03.jūlijs, 20:27

Ja domāta dziesma, un vecajā mežā ir lieli dobumaini koki, labāk izmantot atlanta pazīmi "D".


IlzeP 03.jūlijs, 19:59

Ja redzēts, ka putns ielido, statuss varētu būt V vai AL, nevis LL, kas atbilst atrastai ligzdai pēc ligzdošanas, jau tukšai.


Ziemelmeita 03.jūlijs, 19:54

Paldies,Ilze, atradu īsto,izlaboju.


IlzeP 03.jūlijs, 19:27

Šis arī tāds šaubīgs, bildē īsti nevar krāsu saprast.


IlzeP 03.jūlijs, 19:26

Tumša mantija - domāju, ka tumšais. Pie tam mežā.


Eggy 03.jūlijs, 19:16

Saprotu,ka tad jāpaņem rokās. Kādu mazuli var pacelt vai labāk mammu?


IlzeP 03.jūlijs, 19:08

Apakšpuse jāredz.


IlzeP 03.jūlijs, 19:07

Labot uz kamolaino?


IlzeP 03.jūlijs, 18:54

Izskatās ka dublikāts šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/c94f7058126cd12b5cf9675e5620714c/ . Viens dzēšamas.


IlzeP 03.jūlijs, 18:32

Labāk būtu nomainīt ar foto no kameras.


IlzeP 03.jūlijs, 18:24

Vai tas ir jauns lācēns?


IlzeP 03.jūlijs, 18:20

Kāpēc Jūs domājat, ka tas bija lūsis?


IlzeP 03.jūlijs, 18:12

Vai sikspārnis bija pagrabā? (Jautājums attiecībā uz statusu "ziemo".)


IlzeP 03.jūlijs, 18:09

Šo novērojumu bez foto nevarēsim akceptēt. Lidvāveres Latvijā, visdrīzāk, ir izmirušas. Ko dzīvnieks darīja?


IlzeP 03.jūlijs, 18:03

Punkts gan ielicies nepareizā vietā.


IlzeP 03.jūlijs, 17:28

Man izskatās, ka šis foto dublējas ar citu novērojumu.


IlzeP 03.jūlijs, 17:19

Izskatās, ka šie arī ir divi (otrs novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/fffd328e35bb8145eaeba506c94a7012/ )


IlzeP 03.jūlijs, 17:18

Vai šis ir dublikāts novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/bb97040d717164def43fe3ebf61fdaae/ ? Ja tā, vienu vajadzētu dzēst.


adata 03.jūlijs, 16:41

Es "lieku" uz oranžo aveņgļotsēni, katrai "šūniņai" punktiņi vidū. Varbūt kļūdos.


IlzeP 03.jūlijs, 15:30

Tā kā abas naktsvijoļu sugas ir ļoti līdzīgas, nebūtu slikti pievienot foto.


IlzeP 03.jūlijs, 15:18

Tik bagātīgai atradnei arī kāds foto noderētu.


IlzeP 03.jūlijs, 14:57

Vai foto nebūs?


ekologs 03.jūlijs, 13:48

Hmm... Nevarētu būt Enicmus transversus?


IlzeP 03.jūlijs, 13:20

Vai pēdējā foto nav pļavas (?)


IlzeP 03.jūlijs, 13:05

Šī būs pļavas.


Aceralba 03.jūlijs, 13:01

Paldies!


IlzeP 03.jūlijs, 12:32

Šeit trūkst foto.


IlzeP 03.jūlijs, 12:24

Manuprāt, pļavas.


IlzeP 03.jūlijs, 12:11

Izskatās pēc ziemeļu, vismaz pirmais.


zemesbite 03.jūlijs, 10:47

Paldies, Marek! :)


Bekuvecis 03.jūlijs, 10:15

Šī novērojuma sakarā Jums nosūtīta e-vēstule no senes.lv


nekovārnis 03.jūlijs, 10:15

Atkārtoti novērojumi labi noder fenoloģijai :)


nekovārnis 03.jūlijs, 10:12

Tas latviskais nosaukums mulsinošs, jo biežāk sastopama tieši egļu kritalās. Moricsalā viena tupēja uz apses kritalas :)


ekologs 02.jūlijs, 22:39

Paldies, Marek!


zemesbite 02.jūlijs, 22:32

Marek, vai tas nekas, ja kādas sugas koksngrauzi atkārtoti nofotografēju tajā pašā vietā? Statistika man neveras, tāpēc nevaru paskatīties kur ko esmu fotografējusi.


adata 02.jūlijs, 22:24

Te varētu būt arī kas cits, jo masa nav vienā gabalā, bet pikās. Būtu jāvēro vai neveidojas bumbiņas, kas maina krāsu uz zaļganu, sanāktu zaļganā pumpurīte.


dziedava 02.jūlijs, 22:20

Paldies, Marek, man tā šķita, bet samulsināja, ka uz egles.


nekovārnis 02.jūlijs, 21:43

Antēnas raibas - Stictoleptura maculicornis


adata 02.jūlijs, 21:42

Žēl, ka neredz, vai ir gļotaina kājiņa, tad būtu kājainā ragainīte, jo aug diezgan atsevišķi, ja kājiņas nav, tad porainā ragainīte.


Eggy 02.jūlijs, 21:05

Labi, paldies! Pievienošu kādu skaidrāk saprotamu bildi, kad izdosies. Baigi speciāli netraucēju, bet šad tad ģimene iziet pastaigās. :)


roosaluristaja 02.jūlijs, 20:44

Pēdējos ~ 10 gados nav drošu ziņu par brūnkrūtainā eža sastapšanu Latvijā. Te sugu precīzi pateikt nevar. Ticams jau, ka ziemeļu baltkrūtainais.


Ziemelmeita 02.jūlijs, 18:46

Paldies,Uldi!


kamene 02.jūlijs, 10:15

Daļa zied, daļa vēl pumpuros.


kamene 02.jūlijs, 10:04

Paldies, Mārtiņ! Pirmo reizi tādu redzēju.


kamene 02.jūlijs, 10:02

Paldies, Mārtiņ! Varbūt tik smuks no netipiskas barības palicis.


adata 02.jūlijs, 08:05

Varētu būt smailā aveņgļotsēne, galiņi ieskatoties spici.


Matrus 01.jūlijs, 22:52

Pareizi!


dziedava 01.jūlijs, 21:47

Jā, Iveta :)


dziedava 01.jūlijs, 21:42

Kad būšu mājās (nākamnedēļ?) paskatīšos rūpīgāk. Sporas nav pārgatavojušās, bet nav nobriedušas, tad ir lielas. Jāmēra mazākās, jo tās tad ir visnobriedušākās.


laumae 01.jūlijs, 21:42

Paldies par noteikšanu, Uģi!


adata 01.jūlijs, 21:36

Gļotas pēdu/apmali neredz, varētu būt parastā lindblādija?


adata 01.jūlijs, 21:30

Dzeltenā ir porainā ragainīte, balto grūti saprast, varbūt ir zarainā.


Orvilks 01.jūlijs, 20:03

Liekas, ka sasteidzu ar apgalvojumu , ticamāk, ka kamolainā pulkstenīte


Ziemelmeita 01.jūlijs, 16:32

Paldies, Mārtiņ, par spāru noteikšanu!


mufunja 01.jūlijs, 12:21

Julita, tā varētu būt Lākturīte sīkā? Izskatās ļoti līdzīga aprakstam.Tikai sporas ir ļoti pārgatavojušās :):)


Bekuvecis 01.jūlijs, 11:25

Dažām pienainēm reizēm gadās 'apmaldīties' un 'uzkāpt kokā'. Lai notektu sugu, ar šīm bildēm ir 'par īsu'.


mufunja 01.jūlijs, 10:12

Svaigs :)


Martins 01.jūlijs, 09:40

Nu Tev krāšņs eksemplārs gadījies! Neesmu redzējis šo sugu ar tik lieliem/daudz tumšas krāsas plankumiem.


Martins 01.jūlijs, 09:33

Šis nav L.maximus. L.maximus mantija (tā "apkakles" daļa aiz galvas) ir raiba, bet L.cinereoniger - vienkrāsaina.


Martins 01.jūlijs, 09:30

Gliemežu olas tās ir, bet sugu droši noteikt nevar.


Martins 01.jūlijs, 09:24

Varbūt vari izkadrēt to, ko spāre ēd? Gribētos saprast - ziedmuša/kamene/laupītājmuša?


Martins 01.jūlijs, 09:09

Jām, pavisam droši strautuspāre!


megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


IlzeP 29.jūnijs, 10:43

Pelēkā dziln: http://www.putni.lv/piccan.htm , zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


IlzeP 29.jūnijs, 10:42

Bez foto un papildu informācijas nomainu sugu uz daudz parastāko pelēko dzilnu.


Ziemelmeita 29.jūnijs, 10:29

Paldies,Marek, par skaidrojumu.


Mari 29.jūnijs, 09:47

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:38

Jā decoratus. Šis paskrējis garām :) Jūlijā būs brīvākas dienas paskatīšos iepriekšējās nedēļas rūpīgāk :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:36

Rhagium mordax - melnais punkts uz segspārniem redzams.


Mari 29.jūnijs, 09:33

Vai varētu būt Pogonocherus decoratus?


nekovārnis 29.jūnijs, 09:21

Lielākais Anastrangalia dubia reyi tēviņš. Mazākais Stenurella sp. t aviņš. Šiem šobrīd jāsāk bildēt arī vēders no sāna, jo nupat jau sāk izlidot arī otra suga - S.bifasciata.


nekovārnis 29.jūnijs, 08:45

Viena no skarabeju dzimtas ģintīm. Skarabejs nav pārāk latviski skanīgs nosaukums, droši vien tāpēc tajā ir gan mēslu vaboles, gan rožvaboles, gan praulgrauži, maijvaboles, jūnijvaboles, jūlijvaboles, dārza vaboles, smiltājvaboles, degunradžvaboles, kameņvaboles. Kad tika līdz Hoplia nosaukumi droši vien bija izbeigušies :D


nekovārnis 29.jūnijs, 08:03

Iespējams ka Trichosirocalus troglodytes, ir gan vēl vismaz divas līdzīgas sugas, kas ir vai iespējams ir sastopamas Latvijā: T.spurnyi un T.barnevillei, tāpēc, vismaz es, tā simtprocentīgi pateikt nevarēšu.


dziedava 28.jūnijs, 23:27

Grūti pateikt. Peldināt nevajag, bet ja salvetes ir apakšā, tad nevajadzētu neko sabojāt. Plūdi gļotsēnēm nepatīk, bet vajag mitru mikroklimatu. Kaut kas tur ir nobriedis, lai pastāv vēl, lai pažūst :)


zemesbite 28.jūnijs, 22:47

Paldies, Julita! :)


Liepzieds 28.jūnijs, 22:37

Vai 2.bildē kaut kas top vai ir salaists grīstē ar pārlieku mitrumu?


meža_meita 28.jūnijs, 21:32

Es tomēr neatbalstīšu sīkpunktaino artoniju, vismaz pēc attēla nē. Varbūt ir vēl kāds attēls? Ļoti daudzi ķērpji satur trentepolijas aļģi, kas skrāpējuma vietu padarīs dzeltenu. Arī lekanakti skrāpējot paliek dzeltens. Lekanaktim apotēciji veidojas samērā reti, tie noklāti ar dzeltenīgu apsarmi, bet vēlāk nokrītot apsarmei, tie ir tumši brūni-melni un manuprāt tas arī attēlā redzams. :)


meža_meita 28.jūnijs, 21:24

:D :D :D


IlzeP 28.jūnijs, 21:06

Laikam jau nav gan, citādi būtu pierakstīts.


IlzeP 28.jūnijs, 21:02

Paldies, Julita!


dziedava 28.jūnijs, 19:47

Jāpārbauda paraugs, ja vēl ir.


dziedava 28.jūnijs, 19:23

Divkrāsainie ir tipiski rufa. Bēšie ir vienkrāsaini


VijaS 28.jūnijs, 19:13

Eh, nezinu - pēc krāsas jau nu gan gribētos teikt, ka bēšīgs, bet apakšslānis koši dzeltens, un vēl tās sārtās stīdziņas uz apakšas...


VijaS 28.jūnijs, 18:38

Vajadzētu būt :)


dziedava 28.jūnijs, 18:34

Flava?


VijaS 28.jūnijs, 18:25

Visdrīzāk.


dziedava 28.jūnijs, 18:22

Hmm, rufa?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts