
Beidzot ir pienācis ilgi gaidītais brīdis - "Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums 2017" rezultātu paziņošana! Spītējot laikapstākļiem (arī jūnijs metereoloģiski ir izrādījās vēsāks par normu, kas, protams, atstāja zināmu ietekmi arī uz dienastauriņu aktivitāti) šogad izaicinājumā dalību ņēma 61 dalībnieks, kas laikā no 19. līdz 25. jūnijam ziņoja vismaz vienu dienastauriņa novērojumu. Kopā tika saņemti 1492 ziņojumi, kas, lai arī ir par nedaudz vairāk kā tūkstots ziņojumiem mazāk kā iepriekšējā gadā (2549), tomēr, ņemot vērā cīņu ar brāzmaino vēju, lietos mākoņiem, samērā vēso laiku u.c. faktorus, tas ir ļoti cienījams rādītājs! Liels paldies visiem ziņotājiem!

2016. un 2017. Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājumu dienās konstatēto sugu skaita salīdziniājums katrā no dienām. n=novērojumu skaits. *- 19. jūnijs 2016. gadā nebija gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājuma ieskaitē - salīdzinājums ar tajā dienā Dabasdati.lv ziņotajiem novērojumiem.
Arī šajā gada garāko dienu nedēļā konstatēto sugu skaits ir nedaudz mazāks kā iepriekšējā gadā (71 pret 79), taču 2017. gada sezona, vēsās vasaras dēļ, tik tiešām ir vismaz par kādu nedēļu vēlāka un līdz ar to kādas tipiskās vasaras vidus sugas, piemēram, abas zaigraibeņu sugas, lielais meža raibenis, sila brūnulis u.c. nemaz jūnija beigās vēl nebija sākušas lidot. Toties šogad bija vairāk ziņojumu kādām pavsara sugām - piemēram, aveņu astainīšiem un ķērsu balteņiem. Visbiežāk ziņoto sugu TOP3 - lielais meža resngalvītis, parastais pļavraibenis un vīķu zilenītis. Pilns šo dienu laikā novērotais sugu saraksts atrodams ŠEIT. Principā var droši teikt, ka kopumā dalībniekiem šogad bija tiešām grūtāks uzdevums kā pagājušajā gadā un to lieliski parāda fakts, ka tikai vienā dienā, 21. jūnijā, izdevās novērot vairāk sugas kā iepriekšējā gadā. Un tikai vienā dienā, 23. jūnijā, izdevās novērot vairāk kā 60 sugas (62).

Gaiļbiksīšu sīkraibenis (Hamearis lucina) Šlīteres apkārtnē - Kristapa Vilka novērojums, 23. jūnijs.

Vainadzīšu zilenītis (Plebejus argyrognomon) Istalsnā - Viestura Vintuļa novērojums, 21. jūnijs
No interesantākajiem novērojumiem var atzīmēt trīs - pirmkārt Santas Bizunas 21. jūnija kazeņu raibeņa (Brenthis daphne) atkārtots novērojums Brienamā purva apkārtnē (Grobiņas n.), vietā, kur pagājušajā gadā šī suga tika atklāta pirmo reizi Latvijā. Tāpat noteikti jāatzīmē Kristapa Vilka 23. jūnijā novērotais gaiļbiksīšu sīkraibenis (Hamearis lucina) Šlīteres apkārtnē (Dundagas n.), kur vēsturiski bija zināms, ka suga ir sastopama, taču portālā Dabasdati.lv no šīs atradnes līdz šim neviens tauriņš nebija ziņots. Kā trešā interesantā suga ir atzīmējams vainadzīšu zilenītis (Plebejus argyronomon), ko 21. jūnijā pie Istalsnas (Ludzas n.) novēroja Viesturs Vintulis. Lai arī kopumā šai sugai vajadzētu būt izplatītai plašāk, tomēr Dabasdati.lv šī ir joprojām ļoti reti ziņota suga, tā ka katrs novērojums ir ļoti vērtīgs.

Bet beidzot ķeramies pie galvenajiem rezultātiem! Vispirms gan par tādu mazo, neoficiālo nomināciju - aktīvākais ziņotājs. Šajā gadā visvairāk novērojumus reģistrēja Alberts Kūms - 166! Vēl vairāk par 100 novērojumiem ziņoja Ieva Pauniņa, bet kopumā vairāk kā 50 novērojumus reģistrēja 9 cilvēki. Ja iepriekšējā gadā visas nedēļas laikā kopā vairāk kā 40 sugas izdevās novērot sešiem dalībniekiem, tad šogad tādi bija divi - Alberts Kūms (44 sugas) un Marita Krūze (40 sugas). Pilns visu dalībnieku saraksts apskatāms ŠEIT. Bet nu pie galvenajām nominācijām!


Cīņa par to, kam izdosies vienas dienas laikā konstatēt visvairāk sugas viena novada teritorijā izvērtās visai sīva - lielāko daļu dalībnieku vienu no otra šķīra tikai viena vai divas sugas. Tātad biegu sadalījumā noteikti lielu lomu spēlēja arī veiksme. Tiesa pirmās vietas ieguvējam, Albertam Kūmam pār otro vietu izdevās iekrāt pat 5 sugu pārsvaru, tā ka var droši teikt, ka pirmā vieta tika iegūta absolūti pārliecinoši! Albertam 23. jūnijā Dobeles novadā izdevās novērot 38 sugas! Lai arī tas ir par piecām sugām mazāk kā izdevās Aināram Valdovskim iepriekšējā gadā un līdz ar to vienas dienas rekords (43 sugas) paliek nepārspēts, tomēr tas tik un tā ir izcils sniegums un būtu devis vietu rezultātu galvgalī arī pagājušajā gada īsāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājumā. Apsveicam! Albertam kopumā izdevās novērot divas sugas, ko nedēļas laikā neizdevās konstatēt nevienam citam dalībniekam - sausseržu un dadžu raibeni. Pilns Alberta Kūma novēroto sugu saraksts ŠEIT. Otrajā vietā ar 25. jūnijā Babītes novadā novērotām 33 sugām ierindojās Marita Krūze, bet uz virtuālā pjedestāla trešā pakāpiena kāpj Jānis Jansons, kurš 23. jūnijā Grobiņas novadā spēja konstatēt par vienu sugu mazāk - 32. Pilns saraksts ar visiem dalībniekiem, kam viena novada teritorijā izdevās konstatēt vismaz 10 sugas atrodams ŠEIT.

Otrā nominācijā dalībnieki sacentās, kurš ieraudzīs visvairāk sugas visā Latvijas teritorijā jeb kam būs lielāka dažādos novados vienas dienas laikā redzēto sugu summa. Šajā nominācijā punktu skaitīšana atšķīrās no iepriekšējā gadā izmantotās, tāpēc bija jo īpaši interesanti pavērot kādu taktiku dalībnieki būs izvēlējušies, lai sasniegtu labāku rezultātu. Kā izrādījās, tad labāko rezultātu izdevās sasniegt apceļojot pēc iespējas vairāk novadus un katrā no tiem mēģinot piefiksēt vien kādas dažas parastākās vai konkrētajā apstāšanās vietā pamanāmākās sugas. Tā to darīja Alberts Kūms, kurš līdz ar to triumfēja arī šajā nominācijā - 19. jūnijā 13 dažādos novados novērojot kopsummā 74 sugas! Apsveicam Albertu vēlreiz! Pārējie dalībnieki izmantoja citu taktiku - apmeklēt nelielāku novadu skaitu, taču mēģināt tajos konstatēt vairāk sugas. Sekmīgākais bija Ainārs Valdovskis, kurš ar četros novados konstatētu 63 sugu kopsummu līdz ar to ierindojās 2. vietā aiz Alberta, bet Kristaps Vilks ar 41 sugu kopsummu, kas tika konstatētas trīs novados, noslēdz TOP3. Pilns šīs nominācijas rezultātu saraksts ar dalībniekiem, kas dienas laikā konstatēja vismaz 10 sugas, atrodams ŠEIT.

Lai arī uzvarētājs abās nominācijās ir viens - Alberts Kūms - tomēr jāpiezīmē, ka Alberts katras nominācijas labāko rezultātu sasniedza divās dažādās dienās. Interesanti, ka nevienā no 13 novadiem, ko Alberts izvēlējās apmeklēt 19. jūnijā viņam neizdevās konstatēt vairāk par 10 sugām (10 sugas tikai Inčukalna novadā). Vidēji vienā novadā - 5,7 sugas. Augstāk attēlā novēroto sugu sadalījums novados, bet pilns Alberta 19. jūnija sugu saraksts ŠEIT. Protams, grūti pēc vienas sezonas pateikt vai tiešām šī taktika apmeklēt pēc iespējas vairāk novadus ir bez konkurences labākā? Turpmākajo gadu garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājumos būs interesanti pavērot vai varbūt arī rūpīga dažu (3-5) novadu apsekošana var atnest sugu kopsummu 70-100 robežās, tādējādi pretendējot uz uzvaru šajā nominācijā? Un vai vispār ir iespējams vienas dienas laikā dažādos novados konstatēt 100 un vairāk sugu kopsummu? Tie ir jautājumi uz kuriem atbildes mēs varbūt saņemsim jau nākamajā sezonā? Kalendāros jau var atzīmēt, ka Gada garāko dienu Tauriņu Vērošanas izaicinājums 2018 norisināsies no 18. līdz 24. jūnijam!


Kamēr nākamā gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums vēl ir krietni aiz kalniem, atliek turpināt koncentrēties Tauriņu Vērošanas pamatakcijai un turpināt mēģināt audzēt novados konstatēto sugu sarakstus. Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī šīs sezonas gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums deva diezgan ievērojamu papildinājumu novadu sarakstiem. Kopš pēdējās datu atjaunošanas sesijas 12. jūnijā, "50 sugu klubiņam" pievienojušies 6 novadi - Ciblas, Jaunpiebalgas, Mērsraga, Stopiņu, Strenču un Valkas novads. Līdz ar to kopsummā 50 vai vairāk sugu ir konstatētas jau 70 novados vai pilsētu teritorijās, kas ir 59% no visiem novadiem/pilsētu teritorijām. Pilns novados konstatēto sugu saraksts, atjaunots 3. jūlijā, ŠEIT (Excel fails). Šobrīd tiešā tuvumā (pietrūkst 1 vai 2 sugas), lai sasniegtu 50 sugas atrodas vēl 9 novadi - Aglonas, Ilūkstes, Mālpils, Naukšēnu, Rundāles, Salas, Saulkrastu, Zilupes novad un Liepājas pilsētas teritorija. Lieliska iespēja vēl šogad šos novadus papildināt ar kādām sugām. Augstāk karte ar izceltiem novadiem kuros vēl 50 sugas nav sasniegtas - īpaši iezīmējas Sēljas puse un arī joprojām atsevišķi novadi Krievijas pierobežā, tā ka ja gadās šajā pusē nokļūt, vērojam un fotogrāfējam arī parastās sugas, jo vairumā no šiem novadiem nav atzīmētas arī krietna daļa bieži izplatīto sugu. Joprojām neviena tauriņu suga nav konstatēta pilnīgi visos novados/pilsētu teritorijās. Vistuvāk ir kāļu baltenis, kas vēl nav ziņots vienīgi no Jēkabpils novada un Rēzeknes pilsētas. Arī to vēl šajā gadā vēl var paspēt izdarīt!
Ne spalvas un vēlam tauriņu novērojumiem bagātu jūliju!
Latvijas Entomoloģijas biedrība.
Tauriņu vērošanas akciju rīko Latvijas Entomoloģijas biedrība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeju.

Saistītie raksti:
Tauriņu Vērošana 2017 - meklējam purvos mītošās sugas!
Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums 2017