Aktīvie lietotāji: 232 Šodien ievadītie novērojumi: 241 Kopējais novērojumu skaits: 2289992
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums 2017!
Pievienots 2017-06-15 04:28:47

Vasaras saulgrieži strauji tuvojas, kas nozīmē, ka vienlīdz strauji tuvojas arī šīs vasaras karstākais tauriņu vērošanas notikums - Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums, kas šogad notiks jau otro reizi! Šīs neklātienes sacensību mērķis ir gada garāko dienu laikā (to ilgums - 17 stundas 52 minūtes) mēģināt ieraudzīt pēc iespējas vairāk dažādas dienastauriņu sugas! Tā kā pašas garākās gada dienas atkal iekrīt darbadienās, tad, lai iespēja piedalīties būtu maksimāli lielākam dalībnieku skaitam, arī šoreiz izaicinājuma dalībniekiem atvēlēta būs visa nākamā nedēļa - no 19. līdz 25. jūnijam. Tātad izvēlamies vienu vai vairākas dienas (kaut visas - ja jūtamies entuziasma un spēka pilni!) un dodamies dabā! Pagājušajā gadā uzvaras laurus plūca Ainārs Valdovskis, kurš Amatas novadā vienas dienas laikā spēja konstatēt 43 sugas. Tas nav maz! Vai šogad kādam izdosies šo rezultātu pārspēt? 

Galvenie noteikumi joprojām paliek tādi paši - lai novērojums tiktu ieskaitīts, tas ir jāziņo šeit portālā Dabasdati.lv un novērojumam jāpievieno fotoattēls vai, ja nav izdevies iegūt attēlu, tad obligāti novērojums detalizēti jāapraksta, lai var izvērtēt sugas noteikšanas pareizību. Nepilnīgi novērojumi netiks ņemti vērā kopējā rezultātu uzskaitē. Drīkst ziņot visas tauriņu attīstības stadijas (arī olas, kāpurus un kūniņas), ja vien fotoattēlos ir iespēajms sugu droši identificēt. Lai atvieglotu rezultātu apkopošanu, ļoti vēlams visus novērojumus kartē atzīmēt kā precīzu punktu un piezīmēs atzīmēt kurā novadā novērojums ir veikts. Novērojumi jāieziņo līdz 30. jūnija 23:59!

Arī šogad rezultāti tiks apkopoti divās galvenajās kategorijās - A) visvairāk redzētās sugas viena novada teritorijā (1 suga = 1 punkts) un B) visvairāk redzētās sugas visos novados kopā (par katru sugu tik punkti cik novados tā ir redzēta). Attiecībā uz pirmo kategoriju viss skaidrs - pārvietojamies tikai viena novada robežās un mēģinam ieraudzīt maksimāli daudz sugu. Tātad tā var būt gan vienkārši savas mājvietas tuvākās apkārtnes izpētīšana, gan arī tālāku novada nostūru iepazīšana. Ierobežojumu nekādu! Otrās kategorijas punktu skaitīšana šogad gan ir atšķirīga no pagājušajā gadā - pirmo vietu iegūs tas kurš būs redzējis vairāk sugas dažādos novados. Piemēram, trijos dažādos novados redzēti lielie nātru raibeņi dos 3 punktus utml. Tātad šajā nominācijā dalībniekam pirncipā jācenšas sakrāt nevis viena konkrēta, bet vairāku novadu saraksti. Vai koncentrēties tikai uz 2-3 novadiem mēģinot katrā no tiem pamanīt lielāku sugu skaitu (piemēram, 15-20 katrā novadā) vai ašā skrējienā apsekot 5-10 vai vairāk novadus tajos piefiksējot tikai parastākās, viegāk ieraugāmās sugas (piemēram, 5-10 katrā novadā) - tas paliek katra paša dalībnieka ziņā. Būs interesanti pavērot kura stratēģija varētu dot labāku rezultātu! Attēlā augstāk abu šo nominācijas punktu skaitīšanas shematisks attēlojums. 

Ja salīdzina kā iepriekšejos gados šajos konkrētajos datumos no 19. līdz 25. jūnijam ir klājies ar tauriņu vērošanu, tad kopumā jāsecina, ka nedēļas otrajā pusē (23., 24. un 25. jūnijs) sugu daudzveidība ir tomēr nedaudz lielāka - tātad tīri teorētiski šajos datumos varētu cerēt gūt labākus rezultātus. Tas skaidrojams ar to, ka pašās jūnija beigās parādās jau kādas pirmās vasaras vidū lidojošās sugas - piemēram, zaigraibeņi un Argynnis ģints raibeņi. Taču tik pat labi pirmajās nedēļas dienās vēl ir iespēja pamanīt kādu aizķērušos pavasara sugu - piemēram, kādu aveņu astainīti. Pagājušajā gadā dalībniekia atvēlētās nedēļas laikā kopumā redzēja 79 sugas. Ņemot vērā, ka šogad tauriņi vidēji lido apmēram par kādu nedēļu vēlāk, tad var gadīties, ka nedēļas otrās puses dienām tik liela priekšrocība nemaz nebūs? Kas zin! Tāpat jāņem vērā arī laikapstākļi, jo labāku rezultātu, protams, ir iespējams sasniegt saulainās un siltās dienās, kad ir lielāka tauriņu aktivitāte. Pagājušajā gadā laikapstākļi mūs tomēr lutināja, jo šķiet tikai 21. jūnijs bija galīgi nepiemērots tauriņu vērošanai. Pārējās dienas bija visai siltas vai pat ļoti karstas. Kā būs šogad? Lietaina nedēļa var rezultātus padarīt pilnīgi neprognozējamus. Katrā ziņā gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājuma dalībniekiem tuvākajā nedēļā laika prognozes jāpēta un Toms Bricis jāklausās jo īpaši rūpīgi. 

Tiem kam sacensību gars varbūt tik ļoti neaizrauj, protams ir iespēja turpināt piedalīties un ziņot savus ziņojumus vienkārši Tauriņu vērošanas akcijas ietvaros. Pašlaik šī gada ziņojumu skaits tuvojas jau 3000, tā ka arī šogad novērotāju un ziņotāju aktivitāte ir ļoti laba. Paldies visiem, kas ziņo un dalās ar saviem novērojumiem! Lēnām arī tuvojamies galvenā akcijas mērķa sasniegšanai - lai līdz 2018. gada beigām portālā Dabasdati.lv katrā novadā būtu ziņotas 50 sugas. Kopš pēdējā apkopojuma 17. maijā, šo slieksni ir sasnieguši vēl divi novadi (Krustpils un Pāvilostas) un nu 50 sugas ir konstatētas 64 novados. Interesanti gan, ka 49 sugas ir sešiem novadiem (Aglonas, Ciblas, Mālpils, Saulkrastu, Stopiņu un Strenču), bet 48 sugas vēl četriem (Ilūkstes, Valkas, Zilupes un Liepājas pilsētai). Tātad turpat turpat pie 50 sugām jau vien ir! Jūnija beigas un jūlija sākums ir labākais brīdis, lai arī šos novadus ieceltu 50nieku klubiņā! Pilns novados redzēto sugu saraksts šajā Excel tabulā (atjaunota 12. jūnijā)

Atliek vien novēlēt tauriņu fotomedībām piemērotus laikapstākļus, dzelžainu pacietību un neizsīkstošu entuziasmu! Latvijas daba vēl ir brīnumainiem atklājumiem pilna, ko pierāda Andra Erta 10. jūnijā Daugavpilī atrastais vanagnadziņu resngalvītis (Erynnis tages), kas ir pirmais atradums vairāk kā 50 gadu laikā! Varbūt Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājuma laikā izdodas atrast kādu līdzvērtīgu retumu? To arī novēlam, kā arī, protams, novēlam vienkārši pavadīt foršu un patīkamu laiku Latvijas dabā. Ne zvīņas!

Latvijas Entomoloģijas biedrība.

Tauriņu vērošanas akciju rīko Latvijas Entomoloģijas biedrība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Zooloģijas muzeju.

 

 

Pēdējie novērojumi
Garrulus glandarius - 2026-03-12 Ziemelmeita
Bucephala clangula - 2026-03-12 Ziemelmeita
Anas platyrhynchos - 2026-03-12 Ziemelmeita
Vanellus vanellus - 2026-03-12 Ivars.skerstins@gmail.com
Fringilla coelebs - 2026-03-12 Ivars.skerstins@gmail.com
Sturnus vulgaris - 2026-03-12 Ivars.skerstins@gmail.com
Grus grus - 2026-03-12 Ivars.skerstins@gmail.com
Nezināms
Ignotus
@ andrisb
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 12.marts, 19:22

Varbūt Trichia varia?


dziedava 12.marts, 19:19

Izskatās neparasti, plakani un ar kājiņu. Droši vien nekā vairāk par šo foto nav? Un ievākts arī netika?


dziedava 12.marts, 18:59

Ivetai - vērīgi ievērots, ka tomēr kkas neatbilst. Tonis arī priekš pilienītēm īsti nav īstais.


dziedava 12.marts, 18:20

Šo arī vēlāk tad padomāšu


dziedava 12.marts, 17:41

Trichia contorta vai Hemitrichia karstenii, jā. Bet kā tās droši atšķirt, es pati ne vienmēr saprotu, bet tuvākajā laikā vajadzēs vēlreiz iedziļināties.


mufunja 12.marts, 14:11

Es nevaru saprast.Pilienīte Karstena?


IlzeP 12.marts, 12:54

Apaļās esot aļņu tēviņiem, garenās mātītēm


CerambyX 12.marts, 08:34

Mazākais tauriņš - parastā ziempūcīte (Conistra vaccinii)


dziedava 12.marts, 06:30

Šeit ir brīvi kapilīcija pavedienu gali (nevis kā kamolītis), tāpēc šī sugu grupa vāles / apkaklītes pilienīte nebūs.


dziedava 12.marts, 06:28

Minēšu, ka parastais gļotpūpēdis :D


marsancija 11.marts, 21:52

Renāte, Tu pati to tur atradi. Es tikai konstatēju, kā šķūnis un henotēka vēl ir vietā :)


meža_meita 11.marts, 20:36

Skaista!


maaris_m 11.marts, 14:02

Wow, šis interesanti. Parasti (paskatījos pierasktos) čunčiņu pirmo reizi dzirdu tikai aprīļa otrajā pusē.


Tringa 11.marts, 10:23

Pavaicāju par šo putnu igauņu pētniekam Ülo Väli un viņš atbildēja, ka šis tomēr neesot vidējais ērglis.


Vīksna 11.marts, 10:12

Paldies !


ekologs 11.marts, 07:29

Nav kāda no Scydmaenidae sp.? Jāpaskatās vēl kādam.


ekologs 11.marts, 07:23

Entomobryomorpha kārta. Manuprāt, Pogonognathellus sp.


zemesbite 10.marts, 16:55

Paldies, Iveta!


ekologs 10.marts, 08:26

Līķvabole (Phosphuga atrata).


Mežirbe777 09.marts, 22:09

Taisnība gan, micēlija virspusē. Šis samtainais, velvetam līdzīgais micēlija tīklojums ir novērojams uz ilglaicīgi noturīgām, sveķainām eglēm, relatīvi bieži. Mans izlases apjoms gan konkrētajā gadījumā ir n=1. Noteikti ieteiktu rūpīgi pārlūkot publikāciju, kurā suga aprakstīta. Tur ir pievienoti izteiksmīgi dzīvotnes attēli. Veiksmes atrast sugu!


marsancija 09.marts, 21:46

Šeit gan nevar noteikt, vai tā ir ziemeļu madara, jo nav redzamas lapu rozetītes. Pēc skrajās ziedkopas vairāk līdzinās baltajai madarai- Galium album.


adata 09.marts, 20:12

Godīgi teikšu, ka sveķainus kokus esmu redzējusi, bet "samtainu melnu micēliju" gan nē. Vispirms jau jādabū tas redzēt. Vai pareizi sapratu, ka tās gļotsēnītes ir virspusē, uz micēlija?


marsancija 09.marts, 20:07

Es arī- rakstu staltbrieži, bet kaut kas ar krāsojumu nelikās pareizi :)


angel 09.marts, 19:16

Paldies!


Mežirbe777 09.marts, 17:25

Mazie dzīves prieciņi! :) Lūk, pie kā noved cilvēku iedvesmošana uz gļotsēņošanu, nepieciešamas tikai pareizi iestatītas un sugu redzošas acis. Paraugs tika ķidāts ar pietāti, vēl ir pietiekami daudz materiāla. Atrašanai noteikti jāizmanto 40x lupa ar gaismiņu, bez tās neiztikt. Konkrētā sveķainā egle atšķīrās no visām pārējām, bija noliekusies 45 grādu lenķī, pasargāta no tiešiem nokrišņiem. Īpaša uzmanība jāvelta samtaini melnajam micēlijam, ar ko noklātas senas sveķainas rētas. Ja tiek ieraudzīti gļotsēnes augļķermeņi, tad viss uzreiz kļūst skaidrs. Tie ir pietiekami izteiksmīgi. Novēlu veiksmes visiem, kuri vēlas šo būtni ieraudzīt savām acīm! Vakar pārskatīju arī citas DMB audzes, tomēr bez sekmēm. Tomēr prasības pret dzīvotni nav gluži izšķirošas, Dānijā atrasta arī stādītās mono-audzēs. Jāturpina meklēt retās sugas :)


dziedava 09.marts, 15:23

Paldies, tas ir lieliski! :) Ar sūtīšanu varbūt var nesteigties, varbūt vēlāk būs vēl kādi sūtāmi paraugi?


adata 09.marts, 15:21

Sklerocējušies gļotsēnes augļķermeņi, cilindrīšu dzimtas, 3.att. uzskatāmi apstājušies savā attīstībā sausuma vai citu nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ. Man arī gadījies tādus novērot, vēroju un gaidīju, bet ar rīta rasu vien nepietika, bija ļoti sauss laiks.


mufunja 09.marts, 14:54

Es atradu paraugu. Ir vēl foto. Ja nepieciešams, varu nosūtīt paraugu.


dziedava 09.marts, 14:07

4. foto izskatās pēc tipiskas C.rufa


Mežirbe777 09.marts, 09:45

Coprinellus domesticus micēlija pavedieni.


Vīksna 09.marts, 08:55

Paldies !


zane_ernstreite 09.marts, 07:57

Paldies visiem, kaut kas ar izmēru man pašai nelikās pareizi un arī ragi buciņiem pārāk prāvi.


ekologs 09.marts, 07:34

Dambrieži:)


CerambyX 09.marts, 03:22

Kāpēc ne dambrieži?


marsancija 08.marts, 23:34

Gadījusies kļūme. Šie ir staltbrieži.


dziedava 08.marts, 19:39

Vai nav drīzāk no dzīvnieku pasaules.


Osis 08.marts, 19:16

Šis izklausās tuvu, ļoti bieži būs sīlis, kas atdarina šo balsi (Merlins nosaka šos kā Peļu klijānus)


dziedava 08.marts, 19:09

Saglabājušās paliekas no pirms gada februārī bildētajiem ragansviestiem. Skaidri redzams, ka tie paši, ar traumētām sporām, bet vēl nosakāmi. Pagājušā gada novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/b2ec77e0cc42d6ed529eb8b9494b31f2/


marsancija 08.marts, 19:07

Nu, re! Anete ieviesa skaidrību. Es baidījos izgāzties ar savu minējumu :)


marsancija 08.marts, 19:04

Diezin vai šī skaitīsies pie īpaši aizsargājamām vilkābelēm, jo ir selekcijas rezultātā izveidota divirbuļu vilkābeles šķirne Pauls Scarlet, ko var iegādāties kokaudzētavās un audzē apstādījumos.


Anete PB 08.marts, 19:01

Pļavas gandrene (krāsa vairāk zila, nekā rozā).


mufunja 08.marts, 19:00

Labi, Julita. Paskatīšos, vai varēšu to atrast.


marsancija 08.marts, 18:23

Cik redzamas lapas, tad tās noteikti nav pīpeņu. Vai arī kāda cita auga lapas iemaisījušās bildē?


marsancija 08.marts, 18:21

Drīzāk gandrene, tāda mazliet sabiezināta :), grābeklīte noteikti nē. Bet kura?


marsancija 08.marts, 18:07

Vairāk uz kaut kāda ķirša pusi izskatās :) Lapas tā kā tūbainajam. Varbūt kāda šķirne?


IlzeP 08.marts, 17:45

Kāda no gandrenēm?


IlzeP 08.marts, 17:39

Ķirsis?


IlzeP 08.marts, 17:34

Pievienoju sarakstam


Ziemelmeita 08.marts, 11:13

Paldies, Julita, par skaidrojumu! Paraugs ir, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 08.marts, 10:47

Pēdējos foto izskatās rozīgs tonējums un laiks arī vēls - oktobris


dziedava 08.marts, 10:30

1. un 3. foto droši vien Hemitrichia decipiens, bet 2. foto sporu mākonis bez brīviem galiem un kausiņa malas izskatās atlocītas - varētu būt Hemitrichia calyculata. Mikroskopiski to 1000x palielinājumā var pārbaudīt- Hemitrichia calyculata sporas būs gaišas, tīkliņu grūti saskatīt. H.clavata sporas ir tumšāk dzeltenas, tīkliņu labāk var saskatīt un apkārt vēl skaidri redzams tīkla gredzens. Izmēri arī mazliet atšķiras - H.calyculata tipiski 6,5-7,5 mkm (reti līdz 8 mkm), kamēr H.clavata 7,5-9 (10) mkm


ekologs 08.marts, 08:48

Šādos gadījumos, papildus informācijai, būtu labi aplūkot apkārtni, t.i., vai ir atstāti, piemēram, pēdu nospiedumi :) Protams, grūtības var sagādāt, ja noteiktā novērošanas punktā ir bijuši dažādu sugu dzīvnieki, bet tad jau pēc izslēgšanas metodes:)


Siona 08.marts, 07:59

Paldies, man arī tā likās! :) Tas spiru izmērs par lielu staltbriedim vai ir vēl kaut kas, ko bildē var labi saskatīt?


dziedava 08.marts, 06:55

Tas ir lieliski! :) Jā, sporas atbilst, tur laikam nav šaubu. Vienīgā līdzīgā ar tādām sporām ir Diacheopsis insessa, kurai būtiski atšķiras kapilīcijs, kas pagaidām nav novērots, bet tā, cik atradu, novērota uz ķērpjiem uz dzīvu lapukoku stumbriem (bērzs, kalnu kļava). Viena no retajām ģints sugām, kas nav pēcsniedzīte. Ļoti reta un reģistrēta tikai 7 valstīs. [Raivo, izskatās, ka šī suga varētu būt Tev nākamais līmenis :)))] Raivo īpašas uzslavas par uzcītību, meklējot Diacheopsis resinae trīs sezonas pēc kārtas! Liels iedvesmas avots tagad sasparoties arī citiem - jāatrod vēl! :)) Paraugu, bez šaubām, gribēšu, kapilīciju vajadzētu atrast, jo galu galā visas sugas zinātnē jau nav vēl aprakstītas. Tas ķidātais eksemplārs ir pilnībā izķidāts, vai kādas paliekas vēl no tā ir palikušas? Cik saprotu, paaugstināta grūtība atrast, jo jāmeklē melns uz melna, ne gluži uz pašiem sveķiem? Būs skaidrāka vīzija, kur skatīties!


marsancija 07.marts, 23:29

Viss liecina par alni :)


marsancija 07.marts, 23:23

Pīpene tā nav, bet gan kaut kura no kumelītēm.


marsancija 07.marts, 22:51

Izskatās pēc indīgā velnarutka.


marsancija 07.marts, 22:45

Ilggadīgā mārpuķīte Bellis perennis.


marsancija 07.marts, 22:42

Izskatās pēc kādas dekoratīvās ābeles.


Vīksna 07.marts, 22:35

Paldies !


marsancija 07.marts, 22:34

Upene gan šī nebūs.


marsancija 07.marts, 22:32

Pratense gan nebūs. T. repens.


marsancija 07.marts, 22:22

Kaut kura no ziepenītēm pumpuru stadijā. Varētu būt Polygala comosa. Bet, pagaidīsim, lai iekomentē citi :)


marsancija 07.marts, 22:10

Domāju, ka Lielais madaru sfings.


marsancija 07.marts, 22:05

Zemā raudupe Scorzonera humilis.


Mežirbe777 07.marts, 21:38

28.03 šo brīnumiņu ir iespēja iegūt aprūpībā. Kapilīciju meklēju, lai gan nepietiekami cītīgi, noteikti, ka ir. Viena no trijām "bumbiņām" tika izķidāta. :D


dziedava 07.marts, 21:19

Oho, iegrimusi vecos novērojumos, šo būtu palaidusi garām. Man pašai arī vajadzētu tikt pie parauga, lai droši apstiprinātu un dabūtu titulsporu katalogam, kā arī sabildētu arī citas iekšējās struktūras. Formāli jaunai sugai ar sporām vien nepietiek, svarīgs kapilīcijs.


Siona 07.marts, 20:48

Nevaru norādīt īsto sugu - Lazdu plēvklājene Vuilleminia coryli


VijaS 07.marts, 19:56

Nu jā, tā tiešām izskatās :D


dziedava 07.marts, 19:55

Parauga numurs! Un es domāju, kāpēc esi pierakstījusi, ka Latvijā, ja tas tāpat skaidrs! :DDD


VijaS 07.marts, 19:52

Spriežot pēc parauga numura piezīmēs, ir ievākts, un atrodas pie Tevis :).


VijaS 07.marts, 19:50

Jā, piekrītu, ka drīzāk ragansviests. Nav ievākts.


dziedava 07.marts, 18:17

Šis man tā baltragansviestiski izskatās. Kā Tev ar šīlaika skatu?


dziedava 07.marts, 18:08

Netika ievākts?


ArnitaP 07.marts, 17:51

Atrastas tajā paša meža pļaviņā, kur bija nepārprotami piespirojuši aļņi iegarenām spirām ( 3,5 cm garumā un 2 cm platumā),bet šīs bija vienīgās apaļās starp daudzajām gareno spiru čupām. Vai tās arī ir aļņa spiras?


dziedava 07.marts, 15:22

Balts var būt arī ragansviests. Būtu bijis jāvēro, par ko nobriest.


Vīksna 07.marts, 10:25

Paldies !


dziedava 07.marts, 09:57

Marina, vai paraugs ir saglabājies? Paviršā skatā tiešām atgādina Didymium crustaceum, sporu izmērs arī gandrīz pieņemams (paliels gan), taču vispirms uzmanību piesaistīja ārējais izskatas, kas likās drusku atšķirīgs, un tad ievēroju, ka sporām ir izteiktas tumšāku kārpu grupas (!). Izskatīju pieejamos sugas aprakstus, un nekur nefigurē, ka sporas varētu būt ar tumšāku kārpu grupām. Kapilīciju var redzēt maz, bet tas izskatās caurspīdīgs, kamēr Didymium crustaceum kapilīcijam jābūt dzeltenbrūnam. Jābūt kādai citai sugai! Pagaidām noteicējos neko par tēmu neizdevās atrast, bet paraugu noteikti vajag!


BI 06.marts, 22:16

Riņķis ir, izlasīt nekā.


angel 06.marts, 22:08

Nacionālo ziņu varonis! https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/06.03.2026-agrak-neka-citus-gadus-latvija-atgriezusies-melnie-starki.


VijaS 06.marts, 19:57

Julita, mikroskopiju pievienoju.


ekologs 06.marts, 19:39

Vilkzirneklis (Trochosa terricola).


ekologs 06.marts, 19:35

Šis būs dižais mājas zirneklis Eratigena atrica (syn. Tegenaria atrica).


dziedava 06.marts, 19:19

Laikam tik vienkārši nebūs..


ekologs 06.marts, 18:19

Šī būs kāda no Poduromorpha kārtas. Iespējams Anurida granaria.


ekologs 06.marts, 16:11

Iespējaims kāda no Trechus sp.


V.Grigorjevs 06.marts, 14:09

Tad divreiz patīkamāk )) A.Erta bildēs šeit, arī bija redzēta ne vienu reizi.


IlzeP 06.marts, 13:45

Apbrīnojams putns! Un ar tādām novirzēm no normālas sugas uzvedības var tik ilgi izdzīvot...


zemesbite 06.marts, 10:29

Jācer, ka tā vieta nebūs pārāk mainījusies


dziedava 06.marts, 10:27

Būtu interesanti :). Uz augsnes jau bieži gļotsēnes neatrod


zemesbite 06.marts, 10:22

Pēc kāda laika toreiz aizbraucu, bet vairs neizdevās atrast, jāmēģina šogad :)


dziedava 06.marts, 10:08

Šobrīd drīzāk balsotu par ragansviestu, tiem arī visticamāk var būt vairāk sugu, nekā aprakstīts.


dziedava 06.marts, 10:01

Pēc augšanas uz sfagniem vasarā, un plazmodija izskata tai vajadzētu būt jaunās Sarkanās grāmatas sugai, sfagnu kūlītei. Tas sanāktu senākais novērojums Latvijā. Žēl, ka netika ievākts un pārbaudīts; suga Latvijā tika atklāta gadu vēlāk - 2021. gadā.


dziedava 06.marts, 09:54

Šis tomēr izskatās ne ar pārslām, bet tādiem kā tārpiņiem, kūlīte vai ragansviests būtu ticamāk, bet droši no plazmodija pateikt nevar


dziedava 06.marts, 09:50

No balta plazmodija ir riskanti noteikt līdz sugai


dziedava 06.marts, 09:44

Pieliec, lūdzu, mikroskopijas foto, lai varu pārliecināties par noteikšanas pareizību. Jo izšķīdušas ārpuses foto nav gluži pierādījums.


dziedava 06.marts, 09:12

Kāds nenovērtēts jaukums! Varbūt lapu vai augu vālenīte, kas atšķiras ar sporu rakstu, bet nu jau vairs to nenoteiks..


Vīksna 06.marts, 09:11

Paldies !


dziedava 06.marts, 08:57

Ar baltu plazmodiju uz augiem var būt arī pumpurīšu dzimtas gļotsēnes, ko agrāk nezinājām.


StarFlare 05.marts, 19:15

Šogad atgriezies rekord agri, parasti bija ap padsmitajiem datumiem. Agrākais novērojums līdz šim bija 10.marts.


valters 05.marts, 18:08

Melnais Sātāns ir klāt!!!


dziedava 05.marts, 16:55

Noteikta jau 2023. gadā, bet nebija laika pašai apskatīt, pārmikroskopēt (iepriekš nebija iespējams to izdarīt kvalitatīvi) un izdomāt, ko ar to iesākt. Lai arī Edvīns noteica līdz varietātei, kas gan nav formāli aprakstīta, nolēmu ieziņot kā sugu plašā nozīmē. Varbūt kādreiz to sadalīs, un tad varbūt varēs drošāk saprast, kā saukt. Turklāt šāda suga (plašā nozīmē) ļaus arī Ornitho vidē ziņot sugai līdzīgās, ja droši nebūs zināms, kas tā ir. Pamatsuga Didymium dubium skaitās pēcsniedzīte (nivicolous), tāpēc šaurā nozīmē to par tādu saukt nebūtu korekti (oktobrī nevar būt pēcsniedzītes).


Siona 05.marts, 16:16

Paldies! :)


Kukainis 05.marts, 15:56

Ir, ir īstā suga. LEB epasta komentāros paskaties.


IlzeP 05.marts, 13:43

Pēc GBIF sanāk, ka Sintijai taisnība (https://www.gbif.org/species/2078243)


Mežirbe777 05.marts, 10:39

Vērīgiem ļaudīm sezona ir mūžīga :)


CerambyX 05.marts, 09:57

Plagiognathus arbustorum laikam ne, varbūt kāds Psallus (aethiops, piemēram)


Amanda 05.marts, 08:09

Ziemeļu gulbis


ekologs 05.marts, 07:23

Manuprāt, leiciska meža pīle.


dziedava 05.marts, 05:30

Mēs te pārrunājām, vai sezona jau beigusies, bet tad laikam jau vēl ne :)


Siona 04.marts, 20:20

Nu jā..Cerataphis betulae ir Hormaphis betulae sinonīms, bet vai nav tā, ka tomēr H. betulae ir "pareizāks"? https://www.eu-nomen.eu/portal/taxon.php?GUID=urn:lsid:faunaeur.org:taxname:55314


nekovārnis 04.marts, 20:08

Ak jā, kļūdījos, biežā suga ir Euceraphis betulae uz kuru mani novirzīja visi Cerataphis betulae meklējumi. Padomāju, ka tā ir Euceraphis betulae sinonīms, bet izrādās, ka Cerataphis betulae ir Hormaphis betulae sinonīms :)


nekovārnis 04.marts, 20:00

Mazliet esmu apjucis ar šīm laputīm. Hormaphis betulae, līdzīgas tam, kas redzams šajā foto, dzīvo Tālajos austrumos - Japāna, Ķīna,... Neatrodu informāciju par to atrašanu Eiropā. Savukārt Cerataphis betulae ir plaši izplatīta Eiropā, bet neatrodu neko līdzīgu tam, kas redzams šajā foto. Kā tur īsti ir? :)


ekologs 04.marts, 18:13

Izskatās pēc sarkanbrūnā lācīša (Phragmatobia fuliginosa).


dziedava 04.marts, 16:06

Paldies, Iveta! :) Pievienoju mikroskopēšanas piezīmes.


adata 04.marts, 14:48

Julita, šo es atdalīju, bildes pievienoju. Varbūt kādu komentāru no jūsu puses, lai nepazūd kas pa kam, jo iepriekšējais palika pie tā otra novērojuma.


IlzeP 04.marts, 14:24

Pievienoju sugu sarakstam


Kukainis 04.marts, 13:24

Jauna suga Latvijai. Sintijai taisnība. Dabasdatos nevaru izmainīt sugas nosaukumu. To var tikai administrators.


adata 04.marts, 07:29

Pagaidām nav. Zem kupenām es tāpat neatrastu, ir interese pašai, mēģināšu tikt, ja nebūs pārplūdusi upe. Kritalas bija diezgan augstu virs tās pašā krastā. Ja ievākšu, noteikti uzrakstīšu.


dziedava 03.marts, 13:52

Iveta, būtu labi šo novērojumu sadalīt divos, es uz e-pastu nosūtīšu dažus mikro-foto. Jo man ieinteresēja substrāts un es papētīju, vai nav kāda sīkāka suga. Atradās sīkas bumbiņas, par kurām paliku nesaprotot, vai tās ir neattīstījušās mizaines bez kapilīcija (bet sporas izcilas!), vai tomēr kāda cita, potenciāli jauna suga Latvijā - mizaine vai kriksīte. Man ar tādām nav pieredzes un tur ir nesen izdalītas vairākas sugas, kuras vēl īsti neesmu sapratusi. Mikroskopēju vairākkārt, bet kapilīciju neatradu, un tas ir svarīgs noteikšanā (ja nav kapilīcija, tā ir kriksīšu pazīme, bet arī kārpainajai mizainei reizēm neesot kapilīcija :/ ). Sporas ļoti līdzīgas kārpainajai mizainei, bet tieši tādas ir daudzām sugām un nav rādītājs. Bet perīdija mikroskopija, manuprāt, atšķiras no kārpainās mizaines - gaišāks un ar izteiktu maliņu, mikroskopijā izskatās kā bumbiņa ar maliņu. Bet kā jau teicu - nav pieredzes, noteikt nevaru, bet sugu atdalīt vajadzētu. Sākumā var ielikt šo pašu 1. foto, kas der abiem novērojumiem, un tad klāt tos, ko nosūtīšu. Kā saukt, īsti nezinu, bet kā vnk nenoteiktu gļotsēni ar negribas - pazudīs. Tā kā varbūt var izrādīties kā parasta kārpainā mizaine, tad labāk likt kā mizaine (nenoteikta).


dziedava 03.marts, 13:37

Vai paraugs tika ievākts?


dziedava 02.marts, 19:36

Izskatās, ka pa virsu pelējums, tāpēc neko saprast nevar. Sporas arī attiecīgi traumētas un grūti saprotamas. Ja pašai būtu paraugs, saprastu labāk. Bet vai varētu noteikt - nezinu. Jautājums, cik daudz iekšu sēne ir apēdusi. Nevar saprast, vai mikroskopijā redzamie baltie pavedieni ir gļotsēnei vai sēnei.


nekovārnis 02.marts, 10:19

Paldies, Valda! :)


Vīksna 02.marts, 10:04

Paldies !


Vīksna 02.marts, 00:36

Paldies !


angel 01.marts, 23:34

Super! Krauķi gan laikam bieži negadās!


Vīksna 01.marts, 23:11

Paldies !


CerambyX 01.marts, 22:59

Tomoxia bucephala vairodziņš raksturīgi šķērsenisks, ~ taisnsstūrveida


CerambyX 01.marts, 22:58

Gaišās joslas uz taustekļi 1. posmiem vāji izteiktas - it kā tad varētu būt ruficornis


Vīksna 01.marts, 22:56

Paldies !


Siona 01.marts, 22:17

Nevarētu būt Hormaphis betulae vai kaut kas tamlīdzīgs?


Vīksna 01.marts, 20:30

Cirtainā kroklapīte, Plicaturopsis crispa.


Vīksna 01.marts, 20:08

Paldies !


nekovārnis 01.marts, 19:37

Iespējams Neoascia sp.


Siona 01.marts, 18:28

Ō, jā, pavisam noteikti! Liels paldies! :))


Vīksna 01.marts, 14:55

Varbūt sēne Illosporiopsis christiansenii.


zane_ernstreite 01.marts, 11:26

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 01.marts, 10:35

Paldies, Edgar!


dziedava 01.marts, 09:55

Pēc kā var pateikt, ka hibrīdā?


Vīksna 01.marts, 08:08

Paldies !


Vīksna 01.marts, 07:52

Paldies !


CerambyX 28.februāris, 22:31

jaculator garš dējeklis.


nekovārnis 28.februāris, 22:24

Paldies, Uģi! :)


Vīksna 28.februāris, 20:36

Sarkanbrūnais lācītis, Phragmatobia fuliginosa.


Siona 28.februāris, 19:48

Varbūt Lachnum virgineum?


megemege 28.februāris, 12:42

Paldies, Edgar!


Lemmus 27.februāris, 20:00

Cik interesanti, paldies!:)


vertiginidae 27.februāris, 17:50

Manuprāt, Oxyloma sp. Vai kāds varētu komentēt?


dziedava 27.februāris, 14:51

Tikko taisīju Diderma deplanatum kolāžu - nu 1:1 ar tiem paraugiem, kas mums ir :). Brīnītos, ja mikroskopijā izrādītos tomēr, ka nav.


ekologs 27.februāris, 14:47

Pirmais posmkājis pie plusiem :) Nu ne jau Pardosa hortensis?


mufunja 27.februāris, 12:32

Piekrītu. Pirmo reizi, kad to atradu, tas arī bija mitrā vietā.


dziedava 27.februāris, 12:19

Paldies! Izskatās, ka šī suga labprātāk aug mitrās vietās, tad te arī tas apstiprinās :)


mufunja 27.februāris, 11:57

Man šķiet, ka tur ir mitrs. Tas ir tieši blakus upei. Es to atradu, kad makšķerēju.:) :)


kamene 27.februāris, 11:50

Paldies, Julita!


dziedava 27.februāris, 11:37

Paldies! :)


dziedava 27.februāris, 11:36

Super, lielisks atradums! Tas sanāk klajš lauks? Tur nav mitrs?


mufunja 27.februāris, 11:20

Manuprāt, tā ir priede, ļoti vecs celms.


mufunja 27.februāris, 11:18

Paldies, Julita. ir viss :)


dziedava 27.februāris, 08:41

Laikam egles kritala?


dziedava 27.februāris, 06:38

Šis arī tāds aizdomīgs. Un septembra beigas..


dziedava 27.februāris, 06:29

Grūti bez mikroskopēšanas pateikt, bet ja pakāje būtu mazliet rozīga, es teiktu, ka drīzāk F.licentii, jo septembris, plika koksne un dzeltenais tonis ne uz zaļgano, bet brūngano toni.


dziedava 27.februāris, 06:22

No šādiem foto, protams, droši noteikt nevar, bet augšanas laiks, vertikālā virsma plus iekšas tādas "pūkainas" tipiski izskatījās F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:19

Varbūt ir vēl kāds foto? Vajadzētu būt F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:17

Pēc augšanas laika, substrāta un pleķainības vairāk velk uz F.licentii. Ja ir vēl kāds foto, tuvāk (redzēt pakājes toni), citā rakursā, varētu pievienot


dziedava 27.februāris, 06:12

2. foto pakāje izskatās viegli rozīga, pats augļķermenis arī tāds nav tīri dzeltens, mazliet brūngani pleķi. Plus augšanas laiks septembrī uz plikas koksnes (ne sūnām) - viss liecina, ka drīzāk vajadzētu būt F.licentii


dziedava 27.februāris, 06:03

Foto saskatāms, ka izveidojušās sīkas bumbiņas kā grubulīši. Ragansviestiem tā neveidojas. Ja nav kaut kas nezināms superrets, tad ticamākā versija skujkoku mežā uz sūnām ir zaļganās pumpurītes plazmodijs ar jaunu augļķermeņu aizmetņiem


dziedava 26.februāris, 18:06

Šai sugai galvenā pazīme ir kapilīcija gals ar bumbulīti un galā mazu smailīti Te es galu īsti neredzu. Ir tāds?


dziedava 26.februāris, 16:29

Kāda koka suga varētu būt kritala?


Vīksna 26.februāris, 15:37

Paldies !


Zigurds Krievans 26.februāris, 11:23

Paldies, izskatās ka varētu būt! Vajadzēs vēl vasarā pārbaudīt:)


roosaluristaja 26.februāris, 09:24

Droši vien priežu cietpiepe. Uz priedēm nav daudz šāda tipa piepju. 100 punkti pēc šādiem attēliem, protams, nevar pateikt


CerambyX 25.februāris, 23:12

Taustekļi melni - tad drīzāk Bembidion illigeri


CerambyX 25.februāris, 23:05

Tā kā naktssvece.


Zigurds Krievans 25.februāris, 22:49

Varbūt var noteikt kas par augu tas ir? Būtu noderīgi zināt :) Izskatās ka zvirbuļveidīgajiem sēklas patīk, citās vietās kur sniega daudz, daudz pēdu apkārt un izbirdnināti.


ArnitaP 25.februāris, 17:54

Vai tā ir samtainā ziemene?


Vīksna 25.februāris, 10:13

Paldies !


Vīksna 25.februāris, 09:31

Bildē sēne ne raibenis.


vertiginidae 24.februāris, 20:51

Melngalvas mīkstgliemezis (Krynickillus melanocephalus)?


Ilze Ķuze 24.februāris, 20:25

Paraudziņš gan vairs nav.


ekologs 24.februāris, 17:54

Kaut kas no bruņērcēm (Oribatida sp.).


Vīksna 24.februāris, 17:48

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 07:51

Paldies !


Vīksna 24.februāris, 00:03

Paldies !


CerambyX 23.februāris, 23:25

Sākotnējā versija par agestis bija pareiza (šķiet šo novērojumu tā arī savulaik esmu skatījis) :)


Vīksna 23.februāris, 22:33

Paldies !


žurciņš_4 23.februāris, 21:49

Nesaprotu. Nav P. icarus.


CerambyX 23.februāris, 21:40

Droši vien kāds Passaloecus sp.


CerambyX 23.februāris, 21:38

Kāds cits no lielajiem jātnieciņiem


CerambyX 23.februāris, 21:29

Teiktu, ka šī suga - bet tad būtu jābūt bijušai uz sarkanās uzpirkstītes (nu vai tai kaut kur dārzā vismaz jābūt tuvumā).


Vīksna 23.februāris, 21:16

Paldies !


Vīksna 23.februāris, 16:51

Paldies !


Toms Čakars 23.februāris, 09:33

Pēc attēla noteica Renāte Kaupuža


Vīksna 22.februāris, 22:26

Paldies !


Siona 22.februāris, 19:30

Jā, tā gan ir! :)


Vīksna 22.februāris, 15:56

Paldies ! Reizēm te ne ieiet, ne ielikt ko var. Mēģinu vēl no vecā kautko paspēt ielikt. Ne tik daudz kukaiņus bildē, vai jēdzīgi sanāk.


ekologs 22.februāris, 15:16

Mātīte un tēviņš :)


ekologs 22.februāris, 15:07

Manuprāt, tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus).


IlzeP 22.februāris, 14:22

Tad Tev laikam ir ieķeksēts "Pielāgot putnu atlantam".


Vīksna 22.februāris, 14:17

Paldies !


ekologs 22.februāris, 11:22

Manuprāt, te velk uz melnuli (Crypticus quisquilius).


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts