Gada garāko dienu dienastauriņu vērošana ir Latvijas Entomoloģijas biedrības organizētas neklātienes sacensības, kas notiek jau septīto gadu pēc kārtas. Šogad sacensību datumi ir 20.06.2023.-25.06.2023.

Skabiozu pļavraibenis Euphydrias aurinia. Foto: Kristaps Vilks
Sacensību mērķis ir noskaidrot, cik daudz dienastauriņu sugu ir iespējams atrast un novērot vienas dienas laikā. Vasaras saulgriežos dienas ir garas, un garš ir arī šajā laikā lidojošo dienastauriņu sugu saraksts. Tas ir īsts izaicinājums, kur sava nozīme ir gan zināšanām par dienastauriņu sugām, gan arī veiksmei trāpīt kādā vietā tieši tad, kad tur garām lido kāds retāks un šajās dienās jo īpaši ļoti meklēts tauriņš. Bet varbūt tas ir visparastākais citrontauriņš, kas nedaudz aizkavējies no pavasara un vasaras saulgriežos var jo īpaši iepriecināt sacensību dalībniekus? Gada garāko dienu dienastauriņu vērošanai piemīt tāds savā ziņā sportisks azarts, turklāt var sacensties ne tikai ar citiem tauriņu vērotājiem, bet arī katrs pats ar sevi. Šīs sacensības dalībniekiem dod iespēju labi pavadīt laiku brīvā dabā un atpūsties no ikdienas rūpēm, savukārt sacensību ietvaros iesniegtie dienastauriņu sugu novērojumi var dot ieguldījumu Latvijas dabas izpētes un dabas aizsardzības vajadzībām. Aicinu visus piedalīties!
Līdzdalības noteikumi
1. Sacensībās var piedalīties ikviens portāla Dabasdati.lv lietotājs. Ja šobrīd vēl neesat šī dabas novērojumu portāla lietotājs, vispirms ir jāpiereģistrējas.
2. Sacensību dalībnieki brīvi izvēlētās vietās visā Latvijā novēro tauriņus, nofotografē tos sugas noteikšanas vajadzībām atbilstošā kvalitātē un pēc tam publicē savus novērojumus portālā Dabasdati.lv. Sacensībās tiks izvērtēti tie novērojumi, kas portālā Dabasdati.lv būs publicēti līdz 30.06.2023. plkst. 23:59. Visiem portālā Dabasdati.lv iesniegtajiem novērojumiem ir jābūt atzīmētiem kā punktiem. Dienastauriņu sugu noteikšana ir ieteicama, taču nav obligāta – dalībnieki portālā Dabasdati.lv var publicēt arī nenoteiktu dienastauriņu sugu fotogrāfijas. Drīkst iesniegt novērojumus par jebkuru dienastauriņu attīstības stadiju – olām, kāpuriem, kūniņām, pieaugušiem tauriņiem. Atsevišķos gadījumos sacensību organizatori var pieņemt novērojumus, kur fotogrāfijas nav izdevies iegūt, bet papildus ir iesniegts detalizēts apraksts. Tomēr retu sugu un ļoti līdzīgu sugu pāru gadījumā apliecinājums ar fotogrāfiju ir obligāts.
3. Šogad sacensības notiek laika periodā 20.06.2023.-25.06.2023. Šis laika periods izvēlēts ērtību labad, lai līdzās saulgriežu dienām, kas tiešām ir visgarākās visa gada ietvaros, ietvertu arī brīvās svētku dienas, kad daudziem novērotājiem ir lielākas iespējas pievērsties dienastauriņu vērošanai. Sacensībās var piedalīties, vērojot dienastauriņus visas dienas garumā vai veltot šim pasākumam daudz īsāku brīdi. Piemēram, viena vai divas stundas dienastauriņiem bagātā vietā arī var dot labus rezultātus.
4. Dienastauriņu novērojumi ir veicami individuāli. Dalībnieki var doties dienastauriņu vērošanā kopā ar citiem dalībniekiem, tomēr dienastauriņu novērojumus katrs veic un pēc tam tos portālā Dabasdati.lv publicē atsevišķi. Dienastauriņu novērojumi ir veicami, pēc iespējas netraucējot tauriņus. Ja esiet īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, lūdzu, ievērojiet šīs teritorijas dabas aizsardzības noteikumus.
5. Šogad sacensību rezultāti tiek vērtēti divās kategorijās – garākais dienastauriņu sugu saraksts Latvijai (1) un garākais dienastauriņu sugu saraksts vienam novadam (2). Sacensību ietvaros portālā Dabasdati.lv dalībnieki var publicēt novērojumus par vienu vai vairākām dienām, taču katrā kategorijā tiks izvērtēts viens – labākās dienas rezultāts.
Iepriekšējā gada sacensību rezultāti
2022. gada saulgriežos dienastauriņu vērošanā piedalījās 66 dalībnieki, kuri kopā portālā Dabasdati.lv ziņojuši 960 dienastauriņu novērojumus. Kopējais novēroto sugu skaits visā sacensību periodā ir bijis 73 sugas, savukārt lielākais visu dalībnieku kopīgi novērotais sugu skaits vienā dienā – 60 sugas. Dalībnieki dienastauriņu vērošanā lielākā skaitā ir piedalījušies tieši brīvajās svētku dienās. Gribētos īpaši atzīmēt Sandi Laimi, kurš sacensību periodā ir iesniedzis 108 dienastauriņu novērojumus, šādā veidā izceļoties uz pārējo dalībnieku fona.
Ja skatāmies Latvijas kartē, tad redzam, ka novērojumu ģeogrāfija ir tik plaša, cik vien tas Latvijas rāmītī iespējams – no Kolkas līdz Daugavpilij un no Liepājas līdz Alūksnei. Daudz dienastauriņu novērojumu reģistrēti Rīgas apkārtnē un Vidzemē, savukārt Kurzemes ziemeļu daļa un Latgales dienvidu daļa pagājušajā gadā šajā ziņā palikusi ne tik bieži apmeklētas.
2022. gadā biežāk novērotās dienastauriņu sugas visā sacensību periodā ir bijušas lielais meža resngalvītis Ochlodes silvanus (70 novērojumi), parastais zilenītis Polyommatus icarus (50), parastais nātru raibenis Aglais urticae (42), parastais sīksamtenis Coenonympha pamphilus (39), noras samtenis Lasiommata maera (34), parastais pļavraibenis Metliaea athalia (34), parastais purvraibenis Boloria selene (32), lielais nātru raibenis Vanessa atalanta (31), vīķu zilenītis Polyommatus amandus (28) un lapkoku baltenis Aporia crataegi (27). Nav nekāds pārsteigums, ja šajā sugu sarakstā 5x atkārtojas vārds "parastais". Savukārt "dūži" – sugas, ko sacensību ietvaros ir izdevies ieraudzīt tikai vienam novērotājam, ir šādas – apšu zaigraibenis Apatura ilia, brūnais zilenītis Aricia agestis, tumšbrūnais zilenītis Aricia artaxerxes, krūkļu zilenītis Celastrina argiolus, skabiozu pļavraibenis Euphydrias aurinia, gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina, mauragu pļavraibenis Melitaea cinxia, rāceņu baltenis Pieris rapae un melnūsainais pļavas resngalvītis Thymelicus lineola.
Sacensību dalībniekiem visiem kopā ir izdevies novērot 8 aizsargājamas dienastauriņu sugas – meža sīksamteni Coenonympha hero (14 novērojumi), gāršas samteni Loping achine (12), ošu pļavraibeni Euphydrias maturna (7), cīrulīšu dižtauriņu Parnassius mnemosyne (7), zirgskābeņu zilenīti Lycaena dispar (4), sārmeņu resngalvīti Carcharodus floccifera (2), skabiozu pļavraibeni Euphydrias aurinia (1) un gaiļbiksīšu sīkraibeni Hamaeris lucina (1).

Brūnais zilenītis Aricia agestis Intas Kukaines fotogrāfijā
Sacensību kategorijā "Lielākais vienas dienas laikā novērotu sugu skaits Latvijā" vislabākos rezultātus 2022. gada saulgriežos ir sasniedzis Sandis Laime, kurš novērojis 38 dažādas dienastauriņu sugas. Apsveicam sacensību uzvarētāju! Jāatzīmē, ka Sandis Laime dienastauriņus ir vērojis četras no piecām sacensību dienām, turklāt tieši pēdējā dienā arī ir izdevies uzkāpt virsotnē. Rezultātu sarakstā turpat netālu ir arī Edīte Husare (37 sugas) un Ainārs Valdovskis (34 sugas). Kopā tikai pieciem novērotājiem ir izdevies sasniegt 30 sugu slieksni, savukārt 20 novērotāji ir redzējuši vismaz 10 dažādas dienastauriņu sugas vienas dienas laikā.

Sacensību kategorijā "Lielākais vienas dienas laikā novēroto sugu skaits vienā novadā" vislabākos rezultātus 2022. gada saulgriežos ir sasniedzis Ainārs Valdovskis, kurš Cēsu novadā ir redzējis 34 dažādas dienastauriņu sugas. Apsveicam sacensību uzvarētāju! Labus rezultātus uzrādījuši arī Edīte Husare (31 suga Ludzas novadā), Inta Kukaine (30 sugas Dobeles novadā) un Māris Lukstiņš (30 sugas Cēsu novadā). Kā redzams, Cēsu puse ir populāra tauriņu vērošanas vieta, un tur pastāv zināma konkurence. Skatoties Latvijas kartē, varam uzskatāmi ieraudzīt, ka labus rezultātus šajās neklātienes sacensībās var iegūt jebkur Latvijā – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē, Latgalē, un pat Rīgas pilsētā var īstenot dienastauriņu vērošanas aktivitātes. Citus gadus novadu cīņās līderi ir bijuši Daugavpils un Talsu novadi, taču dalībnieku aktivitāte gadu no gada atšķiras, turklāt daļa no dalībniekiem izvēlas arī jaunus maršrutus un novadus.


Sacensību kategorijā "Lielākā vienas dienas laikā dažādos novados novērotā dienastauriņu sugu skaita summa" vislabākos rezultātus 2022. gada saulgriežos ir sasniedzis Sandis Laime ar 62 punktiem. Apsveicam sacensību uzvarētāju! Apsveicam sacensību uzvarētāju! Sandim Laimem pirmo vietu šajā novērojumu klasē ir izdevies iegūt, dienastauriņus skatoties trīs Latgales novados – Balvu, Ludzas un Rēzeknes pusē. Tur dienastauriņus ir vērojusi arī otrās vietas ieguvēja – Edīte Husare (54 sugas). Bet kas tur rezultātu tabulā ir tālāk! Tik sīva konkurence par trešo vietu kādu laiciņu šajās sacensībās nav bijusi – iepretim vienā Cēsu novadā novērotajām 34 sugām (Ainārs Valdovskis) svaru kausu otrā pusē ir 34 sugas, kas nākušas no diviem novadiem – Bauskas un Jelgavas pusē (Aija Čonka) un Dobeles un Saldus pusē (Inta Kukaine).

Tāds bija īss pārskrējiens par pagājušā gada sacensību rezultātiem. Es ceru, ka, skaitot sugas un punktus, neesmu kaut kur skaitļu virtnēs kļūdījies. Saku paldies Dabasdati.lv cilvēkiem, kuri palīdzēja ar dienastauriņu sugu noteikšanu. Vēlreiz pārskatot 2022. gada saulgriežu dienastauriņus, priecājos par to, ka daudzi dalībnieki piedalās šajā pasākumā jau ilgus gadus! Paldies jums par to! Tāpat iepriecina sacensību ģeogrāfija – īpaši tālais Latvijas austrumu pierobežas rajons (kurzemniekiem šogad jāliek kaut ko pretī). Novēlu visiem arī šogad, 2023. gadā, kaut uz mazu brīdi paņemt fotoaparātu un doties pretīm dienastauriņiem. Lai izdodas!
Kristaps Vilks
kristaps.vilks@lu.lv
Latvijas Entomoloģijas biedrība

2023-06-19