Aktīvie lietotāji: 348 Šodien ievadītie novērojumi: 334 Kopējais novērojumu skaits: 2203540
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada garāko dienu dienastauriņu vērošana 2023
Pievienots 2023-06-19 16:58:54

Gada garāko dienu dienastauriņu vērošana ir Latvijas Entomoloģijas biedrības organizētas neklātienes sacensības, kas notiek jau septīto gadu pēc kārtas. Šogad sacensību datumi ir 20.06.2023.-25.06.2023.


Skabiozu pļavraibenis Euphydrias aurinia. Foto: Kristaps Vilks

Sacensību mērķis ir noskaidrot, cik daudz dienastauriņu sugu ir iespējams atrast un novērot vienas dienas laikā. Vasaras saulgriežos dienas ir garas, un garš ir arī šajā laikā lidojošo dienastauriņu sugu saraksts. Tas ir īsts izaicinājums, kur sava nozīme ir gan zināšanām par dienastauriņu sugām, gan arī veiksmei trāpīt kādā vietā tieši tad, kad tur garām lido kāds retāks un šajās dienās jo īpaši ļoti meklēts tauriņš. Bet varbūt tas ir visparastākais citrontauriņš, kas nedaudz aizkavējies no pavasara un vasaras saulgriežos var jo īpaši iepriecināt sacensību dalībniekus? Gada garāko dienu dienastauriņu vērošanai piemīt tāds savā ziņā sportisks azarts, turklāt var sacensties ne tikai ar citiem tauriņu vērotājiem, bet arī katrs pats ar sevi. Šīs sacensības dalībniekiem dod iespēju labi pavadīt laiku brīvā dabā un atpūsties no ikdienas rūpēm, savukārt sacensību ietvaros iesniegtie dienastauriņu sugu novērojumi var dot ieguldījumu Latvijas dabas izpētes un dabas aizsardzības vajadzībām. Aicinu visus piedalīties!

Līdzdalības noteikumi

1. Sacensībās var piedalīties ikviens portāla Dabasdati.lv lietotājs. Ja šobrīd vēl neesat šī dabas novērojumu portāla lietotājs, vispirms ir jāpiereģistrējas.

2. Sacensību dalībnieki brīvi izvēlētās vietās visā Latvijā novēro tauriņus, nofotografē tos sugas noteikšanas vajadzībām atbilstošā kvalitātē un pēc tam publicē savus novērojumus portālā Dabasdati.lv. Sacensībās tiks izvērtēti tie novērojumi, kas portālā Dabasdati.lv būs publicēti līdz 30.06.2023. plkst. 23:59. Visiem portālā Dabasdati.lv iesniegtajiem novērojumiem ir jābūt atzīmētiem kā punktiem. Dienastauriņu sugu noteikšana ir ieteicama, taču nav obligāta dalībnieki portālā Dabasdati.lv var publicēt arī nenoteiktu dienastauriņu sugu fotogrāfijas. Drīkst iesniegt novērojumus par jebkuru dienastauriņu attīstības stadiju – olām, kāpuriem, kūniņām, pieaugušiem tauriņiem. Atsevišķos gadījumos sacensību organizatori var pieņemt novērojumus, kur fotogrāfijas nav izdevies iegūt, bet papildus ir iesniegts detalizēts apraksts. Tomēr retu sugu un ļoti līdzīgu sugu pāru gadījumā apliecinājums ar fotogrāfiju ir obligāts.

3. Šogad sacensības notiek laika periodā 20.06.2023.-25.06.2023. Šis laika periods izvēlēts ērtību labad, lai līdzās saulgriežu dienām, kas tiešām ir visgarākās visa gada ietvaros, ietvertu arī brīvās svētku dienas, kad daudziem novērotājiem ir lielākas iespējas pievērsties dienastauriņu vērošanai. Sacensībās var piedalīties, vērojot dienastauriņus visas dienas garumā vai veltot šim pasākumam daudz īsāku brīdi. Piemēram, viena vai divas stundas dienastauriņiem bagātā vietā arī var dot labus rezultātus.

4. Dienastauriņu novērojumi ir veicami individuāli. Dalībnieki var doties dienastauriņu vērošanā kopā ar citiem dalībniekiem, tomēr dienastauriņu novērojumus katrs veic un pēc tam tos portālā Dabasdati.lv publicē atsevišķi. Dienastauriņu novērojumi ir veicami, pēc iespējas netraucējot tauriņus. Ja esiet īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, lūdzu, ievērojiet šīs teritorijas dabas aizsardzības noteikumus.

5. Šogad sacensību rezultāti tiek vērtēti divās kategorijās – garākais dienastauriņu sugu saraksts Latvijai (1) un garākais dienastauriņu sugu saraksts vienam novadam (2). Sacensību ietvaros portālā Dabasdati.lv dalībnieki var publicēt novērojumus par vienu vai vairākām dienām, taču katrā kategorijā tiks izvērtēts viens – labākās dienas rezultāts.

Iepriekšējā gada sacensību rezultāti

2022. gada saulgriežos dienastauriņu vērošanā piedalījās 66 dalībnieki, kuri kopā portālā Dabasdati.lv ziņojuši 960 dienastauriņu novērojumus. Kopējais novēroto sugu skaits visā sacensību periodā ir bijis 73 sugas, savukārt lielākais visu dalībnieku kopīgi novērotais sugu skaits vienā dienā – 60 sugas. Dalībnieki dienastauriņu vērošanā lielākā skaitā ir piedalījušies tieši brīvajās svētku dienās. Gribētos īpaši atzīmēt Sandi Laimi, kurš sacensību periodā ir iesniedzis 108 dienastauriņu novērojumus, šādā veidā izceļoties uz pārējo dalībnieku fona.

Ja skatāmies Latvijas kartē, tad redzam, ka novērojumu ģeogrāfija ir tik plaša, cik vien tas Latvijas rāmītī iespējams – no Kolkas līdz Daugavpilij un no Liepājas līdz Alūksnei. Daudz dienastauriņu novērojumu reģistrēti Rīgas apkārtnē un Vidzemē, savukārt Kurzemes ziemeļu daļa un Latgales dienvidu daļa pagājušajā gadā šajā ziņā palikusi ne tik bieži apmeklētas.

2022. gadā biežāk novērotās dienastauriņu sugas visā sacensību periodā ir bijušas lielais meža resngalvītis Ochlodes silvanus (70 novērojumi), parastais zilenītis Polyommatus icarus (50), parastais nātru raibenis Aglais urticae (42), parastais sīksamtenis Coenonympha pamphilus (39), noras samtenis Lasiommata maera (34), parastais pļavraibenis Metliaea athalia (34), parastais purvraibenis Boloria selene (32), lielais nātru raibenis Vanessa atalanta (31), vīķu zilenītis Polyommatus amandus (28) un lapkoku baltenis Aporia crataegi (27). Nav nekāds pārsteigums, ja šajā sugu sarakstā 5x atkārtojas vārds "parastais". Savukārt "dūži" – sugas, ko sacensību ietvaros ir izdevies ieraudzīt tikai vienam novērotājam, ir šādas – apšu zaigraibenis Apatura ilia, brūnais zilenītis Aricia agestis, tumšbrūnais zilenītis Aricia artaxerxes, krūkļu zilenītis Celastrina argiolus, skabiozu pļavraibenis Euphydrias aurinia, gaiļbiksīšu sīkraibenis Hamearis lucina, mauragu pļavraibenis Melitaea cinxia, rāceņu baltenis Pieris rapae un melnūsainais pļavas resngalvītis Thymelicus lineola.

Sacensību dalībniekiem visiem kopā ir izdevies novērot 8 aizsargājamas dienastauriņu sugas – meža sīksamteni Coenonympha hero (14 novērojumi), gāršas samteni Loping achine (12), ošu pļavraibeni Euphydrias maturna (7), cīrulīšu dižtauriņu Parnassius mnemosyne (7), zirgskābeņu zilenīti Lycaena dispar (4), sārmeņu resngalvīti Carcharodus floccifera (2), skabiozu pļavraibeni Euphydrias aurinia (1) un gaiļbiksīšu sīkraibeni Hamaeris lucina (1).


Brūnais zilenītis Aricia agestis Intas Kukaines fotogrāfijā

Sacensību kategorijā "Lielākais vienas dienas laikā novērotu sugu skaits Latvijā" vislabākos rezultātus 2022. gada saulgriežos ir sasniedzis Sandis Laime, kurš novērojis 38 dažādas dienastauriņu sugas. Apsveicam sacensību uzvarētāju! Jāatzīmē, ka Sandis Laime dienastauriņus ir vērojis četras no piecām sacensību dienām, turklāt tieši pēdējā dienā arī ir izdevies uzkāpt virsotnē. Rezultātu sarakstā turpat netālu ir arī Edīte Husare (37 sugas) un Ainārs Valdovskis (34 sugas). Kopā tikai pieciem novērotājiem ir izdevies sasniegt 30 sugu slieksni, savukārt 20 novērotāji ir redzējuši vismaz 10 dažādas dienastauriņu sugas vienas dienas laikā.

Sacensību kategorijā "Lielākais vienas dienas laikā novēroto sugu skaits vienā novadā" vislabākos rezultātus 2022. gada saulgriežos ir sasniedzis Ainārs Valdovskis, kurš Cēsu novadā ir redzējis 34 dažādas dienastauriņu sugas. Apsveicam sacensību uzvarētāju! Labus rezultātus uzrādījuši arī Edīte Husare (31 suga Ludzas novadā), Inta Kukaine (30 sugas Dobeles novadā) un Māris Lukstiņš (30 sugas Cēsu novadā). Kā redzams, Cēsu puse ir populāra tauriņu vērošanas vieta, un tur pastāv zināma konkurence. Skatoties Latvijas kartē, varam uzskatāmi ieraudzīt, ka labus rezultātus šajās neklātienes sacensībās var iegūt jebkur Latvijā – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē, Latgalē, un pat Rīgas pilsētā var īstenot dienastauriņu vērošanas aktivitātes. Citus gadus novadu cīņās līderi ir bijuši Daugavpils un Talsu novadi, taču dalībnieku aktivitāte gadu no gada atšķiras, turklāt daļa no dalībniekiem izvēlas arī jaunus maršrutus un novadus.

Sacensību kategorijā "Lielākā vienas dienas laikā dažādos novados novērotā dienastauriņu sugu skaita summa" vislabākos rezultātus 2022. gada saulgriežos ir sasniedzis Sandis Laime ar 62 punktiem. Apsveicam sacensību uzvarētāju! Apsveicam sacensību uzvarētāju! Sandim Laimem pirmo vietu šajā novērojumu klasē ir izdevies iegūt, dienastauriņus skatoties trīs Latgales novados – Balvu, Ludzas un Rēzeknes pusē. Tur dienastauriņus ir vērojusi arī otrās vietas ieguvēja – Edīte Husare (54 sugas). Bet kas tur rezultātu tabulā ir tālāk! Tik sīva konkurence par trešo vietu kādu laiciņu šajās sacensībās nav bijusi – iepretim vienā Cēsu novadā novērotajām 34 sugām (Ainārs Valdovskis) svaru kausu otrā pusē ir 34 sugas, kas nākušas no diviem novadiem – Bauskas un Jelgavas pusē (Aija Čonka) un Dobeles un Saldus pusē (Inta Kukaine).

Tāds bija īss pārskrējiens par pagājušā gada sacensību rezultātiem. Es ceru, ka, skaitot sugas un punktus, neesmu kaut kur skaitļu virtnēs kļūdījies. Saku paldies Dabasdati.lv cilvēkiem, kuri palīdzēja ar dienastauriņu sugu noteikšanu. Vēlreiz pārskatot 2022. gada saulgriežu dienastauriņus, priecājos par to, ka daudzi dalībnieki piedalās šajā pasākumā jau ilgus gadus! Paldies jums par to! Tāpat iepriecina sacensību ģeogrāfija – īpaši tālais Latvijas austrumu pierobežas rajons (kurzemniekiem šogad jāliek kaut ko pretī). Novēlu visiem arī šogad, 2023. gadā, kaut uz mazu brīdi paņemt fotoaparātu un doties pretīm dienastauriņiem. Lai izdodas!

Kristaps Vilks
kristaps.vilks@lu.lv


Latvijas Entomoloģijas biedrība

 

2023-06-19

 

Pēdējie novērojumi
Zygaena sp. - 2025-07-12 bitene
Misumena vatia - 2025-07-12 bitene
Pernis apivorus - 2025-07-12 Kažmers
Neottia ovata (syn. Listera ovata) - 2025-07-12 bitene
Trifolium montanum - 2025-07-12 bitene
Centaurium sp. - 2025-07-12 bitene
Leontodon hispidus - 2025-07-12 bitene
Nezināms
Ignotus
@ felsi
Pēdējie komentāri novērojumiem
DaceK 12.jūlijs, 14:01

Paldies par noteikšanu!


dziedava 12.jūlijs, 11:12

Ja īsa (līdz 2mm) un rozīga, tad Stemonitopsis hyperopta


V_Ilze 12.jūlijs, 00:39

Foto neskaidrs, jo fotogrāfēts no uzņemta video,,bet var redzēt divus pieaugušus laukirbju putnus ar mazajiem cālīšiem.


Ivetta 11.jūlijs, 22:27

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:16

Paldies, Marek!


adata 11.jūlijs, 19:15

Mazais mārsils.


Ziemelmeita 11.jūlijs, 19:15

Paldies, Lilita!


nekovārnis 11.jūlijs, 16:58

Iespējams Opesia grandis


mufunja 11.jūlijs, 15:56

Meitenes, šī ir viņa:)


nekovārnis 11.jūlijs, 15:39

Manuprāt Potosia cuprea


nekovārnis 11.jūlijs, 15:09

Manuprāt Araneus angulatus tēviņš


Karmena 11.jūlijs, 12:07

Paldies par sugas noteikšanu, Uģi!


dziedava 11.jūlijs, 11:07

Vēl var ielikt lielajā FB grupā un pajautāt D.Ļeontjevam


dziedava 11.jūlijs, 10:46

Ja paspaidot izšķīst, nevis ir recekļains (no foto nevar droši saprast), tad varētu būt kāda ragainīte Ceratiomyxa sp.


dziedava 11.jūlijs, 10:45

Lai droši noteiktu, par jaunu, būtu jāvēro attīstība.


dziedava 11.jūlijs, 10:41

Marina, es saprotu, ka par šo ir hipotēze Lycogala alisaulianovae. Tā ir aprakstīta "jau" 2023. gadā, jāmeklē raksts "Fifteen new species from the myxomycete genus Lycogala", tur ir labi foto. Nav laika iedziļināties rakstā, bet attēli ir līdzīgi, jā! Un sporu masa ar laiku maina krāsu, tāpēc no zilas varētu kļūt šāda pelēkzila. Vajadzētu rūpīgi izlasīt visu rakstu un parametrus, varbūt izdotos pierādīt, būtu izcili! :))


ekologs 11.jūlijs, 10:31

Lēcējzirneklis (Evarcha falcata).


ekologs 11.jūlijs, 10:28

Vilkzirneklis (Acantholycosa lignaria).


ekologs 11.jūlijs, 10:25

Koksngrauzis (Stictoleptura maculicornis).


IlzeP 10.jūlijs, 22:16

Paldies par skaidrojumu!


adata 10.jūlijs, 22:16

Tāpēc gaidu Marinas mikroskopiju. Tā krāsa tāda raksturīga, koksne iekrāsojas, nezinu, vai kādai vēl ir tāda.


guta7 10.jūlijs, 22:16

Šogad bija ziedos, ir zilganā brūnkāte.


Ance.p 10.jūlijs, 22:03

Manuprāt, bija meža. Vairākas dienas klausījos, bija gan lauku, gan meža. Mana ome (nodarbojusies jaunībā ar ornitoloģiju) arī domāja, ka meža.


Lemmus 10.jūlijs, 21:52

Fantastiski!Apsveicu!


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:28

Sams Silurus glanis


Mitslanevx 10.jūlijs, 21:23

Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus


Mitslanevx 10.jūlijs, 20:30

Šī ir salate Leuciscus aspius


dziedava 10.jūlijs, 19:13

Iveta, man ar tā šķiet. :) Tik par kausiņu no šādas stadijas nevar zināt.


adata 10.jūlijs, 17:32

Man ir doma, ka būs tīklotā lākturīte.


Ziemelmeita 10.jūlijs, 13:23

Paldies, Lilita!


Mari 10.jūlijs, 11:33

Paldies, Marek! Jā, priekškrūšu vairogs bija gana matains :) Ar šo Anastrangalia atšķiršanu neiet viegli...


nekovārnis 10.jūlijs, 09:55

Droši vien arī S.melanura, bet drošībai tēviņiem jāredz vēders.


nekovārnis 10.jūlijs, 09:50

Šis manuprāt Anastrangalia dubia reyi. Šķiet saskatu dzeltenīgus matiņus uz segspārniem un priekškrūšu vairoga augšpuse arī diezgan mataina.


kamene 10.jūlijs, 09:21

Paldies, Renāte!


Mari 10.jūlijs, 09:06

Šķiet, ka varētu būt Anastrangalia sanguinolenta .


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:03

Paldies, Marek, par noteikšanu!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 23:02

Nupat pret vakaru acis no datora raibas bijušas, ka šo varēju sajaukt… Paldies, Marek!


Ivetta 09.jūlijs, 22:46

Paldies, Marek, par visiem noteiktajiem! :)


meža_meita 09.jūlijs, 22:41

C.norvegica raksturīgi inficēti lapoņi, kas rezultējas kā sarkani pleķīši, bet tas ir uz zvīņām - lapoņa, nevis podēcijiem.


meža_meita 09.jūlijs, 22:36

Šad un tad abas sugas var jukt, bet vītolu kalīcijai nav raksturīgs dzeltenīgs un graudains laponis un tā naug tik drukna, dūšīga, saliekusies.


Ziemelmeita 09.jūlijs, 22:20

Paldies,Marek!


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:18

Marek, un man taču likās, ka nav skujkoku sarkanais un ir Etorofus pubescens, bet pati nošaubījos!!! Paldies!


nekovārnis 09.jūlijs, 22:18

Līdzīgi ir :) Etorofus pubescens priekškrūšu vairogs aizmugurējā daļā stipri paplatinās. Stictoleptura rubra tēviņiem priekškrūšu vairoga malas aizmugurējā daļā daudz maz paralēlas.


megemege 09.jūlijs, 22:07

09.07.2025. Noejot garām ligzdai mežā dzirdami saucieni. 2 jaunie klijāna mazuļi laidelējas pa mežu no ligzdas līdz pļavai un atpakaļ.


zane_ernstreite 09.jūlijs, 22:05

Es viņus vienmēr jaucu...


nekovārnis 09.jūlijs, 22:01

Šis drīzāk pēc kāļu balteņa izskatās. Neesmu gan drošs ar tādiem gaišiem.


mufunja 09.jūlijs, 21:57

Iveta,Julita,paldies.


dziedava 09.jūlijs, 21:00

Jā, Iveta! :)


ekologs 09.jūlijs, 20:43

Monochamus urussovi. Vairodziņš pilns.


Ivetta 09.jūlijs, 20:12

Paldies, Artur!


ekologs 09.jūlijs, 20:01

Monochamus sutor


adata 09.jūlijs, 19:58

Kaustīklotā lākturīte, cribraria cancellata var. fusca? Meridiānu tīklojums ar kausiņu.


adata 09.jūlijs, 19:50

Pirmā doma Jums bijusi pareizāka. Mantija ir vienkrāsaina, pēdai arī redz baltu joslu pa vidu, tātad tumšais.


dziedava 09.jūlijs, 19:43

Jā, Iveta, gan jau bija dusmīgs uz mani. Un pārliecinājos, ka gļotsēņprāt, tā kastīte nemaz tik hermētiska nav. ;))


ekologs 09.jūlijs, 19:34

Skābeņu-vīgriežu ornamentblakts (Coreus marginatus).


adata 09.jūlijs, 19:33

Nu, kuram gan patīk dzīvošana sprostā!


ekologs 09.jūlijs, 19:28

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


DaceK 09.jūlijs, 18:46

Paldies par noteikšanu


IlzeP 09.jūlijs, 18:30

Alda, varbūt vari atsūtīt foto e-pastā?


IlzeP 09.jūlijs, 18:19

Foto atkārtojas


IlzeP 09.jūlijs, 18:16

Domāju, ka kāda zīdītāja pārtikas krājumi


IlzeP 09.jūlijs, 18:14

Šķiet, ka saskatīju :)


anthicus 09.jūlijs, 18:03

Koksngrauzis Spondylis buprestoides


IlzeP 09.jūlijs, 17:59

Būtu pievienota bilde no kameras, varētu ielikt ceturkšņa pārskatā :)


mufunja 09.jūlijs, 17:20

Varbūt. Es vēl neesmu saticis nevienu rozā.


dziedava 09.jūlijs, 17:01

Mans vākums no rīta no aizvērtas kastītes bija vnk aizbēdzis :DD


adata 09.jūlijs, 16:51

Varbūt rozīgais ragansviests?


IlzeP 09.jūlijs, 16:16

Varbūt foto var nomainīt?


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 11:29

Jā, ar lielu aizturi pievienojās. Paldies par noteikšanu:)


Latvju_zēns 09.jūlijs, 10:07

Pāvs. Torņu cīņu laikā vismaz 1 putns bļāva un bija novērojams īpašumā ezera ZR galā


IlzeP 09.jūlijs, 09:00

Audio fails ir pievienojies.


adata 09.jūlijs, 07:53

Iespējams, ka papagaiļu pumpurīte. Šādiem pusgataviem ir vērts paņemt paraudziņu, kaut nelielu, lai pavērotu, kā mainās forma un krāsa, tad jau noteikšana drošāka.


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:19

Neļauj pievienot audio failu. Izmeta error message ka var ne garāku par 1 min, kaut gan īsāks. Vēleiz mēģinot pievienot, saka ka tāds jau ir sistēmā. Neredzu ka būtu pievienojies.


dziedava 09.jūlijs, 00:13

Kastītē palika parasti balts. Nezinu, ko domāt.


dziedava 09.jūlijs, 00:12

Un viss palīdis apakšpusēs


Zigurds Krievans 09.jūlijs, 00:05

Varbūt kaut kāds rufinus vai vulpinus ?


CerambyX 08.jūlijs, 22:54

Varbūt Myrmosa atra


VijaS 08.jūlijs, 21:37

Pēdējie divi foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:35

Pēdējais foto - nākamajā vakarā.


VijaS 08.jūlijs, 21:08

Dekoratīvi :D


Lemmus 08.jūlijs, 19:38

Paldies,Marek!


dziedava 08.jūlijs, 15:08

Plazmodijs, jāvēro


dziedava 08.jūlijs, 14:34

Domā, ka no pagājušā, sēnes iekonservēja :)


ekologs 08.jūlijs, 14:09

Jūlijvabole (Anomala dubia).


IlzeP 08.jūlijs, 12:55

Sēne?


Ivetta 08.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi!


ekologs 08.jūlijs, 08:42

Grūti saprast, iespējams, ka kādas ērcītes (Acari sp.).


ekologs 08.jūlijs, 08:36

Sprakšķis (Ampedus sp.), iespējams, A. nigrinus.


ekologs 08.jūlijs, 08:30

Es teiktu, ka meža bambals (Anoplotrupes stercorosus). Pavasara bambalim (Trypocopris vernalis) segspārni ir tādi gludāki un spīdīgāki, bez izteiktām rievām.


ekologs 08.jūlijs, 08:24

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


Mari 07.jūlijs, 21:52

Pievienoju vienu 7. jūlijā tapušu foto (5.) Dažām jau saskatāms virsmas raksts.


VijaS 07.jūlijs, 21:16

Tā arī nesapratu, vai svaiga, vai no pagājušā rudens zem mizas saglabājusies.. :)


dziedava 07.jūlijs, 20:50

Sporas vilkpienainēm ļoti līdzīgas, gaišas, nezinu, vai no tā ko var noteikt. Te svarīgs ir virsmas raksts, perīdija mikroskopija, kapilīcija (ko grūti saprast) mikroskopija


IlzeP 07.jūlijs, 20:30

Paldies!


Mari 07.jūlijs, 20:09

Gaidu, kad varēs apskatīt sporas, nevaru saprast kurā brīdī tās būs pietiekoši nobriedušas :)


Ziemelmeita 07.jūlijs, 20:05

Paldies,Lilita!


dziedava 07.jūlijs, 19:53

Jauns plazmodijs, sugu tādā stadijā nevar noteikt. Būtu jāvēro, kā attīstās, kas izaug.


dziedava 07.jūlijs, 19:52

Man sen nav redzēti


dziedava 07.jūlijs, 19:51

Dažas koniskas, dažas apaļas, man bija līdzīga. Kad būs laiks, jāpastudē jaunais Ļeontjeva raksts, ātri pārskrienot šķita, ka līdzīga suga ir statp jaunaprakstītajām. Tagad neesmu mājās, nevaru apskatīt.


IlzeP 07.jūlijs, 19:39

Vai foto no kameras būtu iespējams pielikt?


Mari 07.jūlijs, 19:16

Sīkas apm. 1,5-2 mm, uz stipri satrūdējušas un izmirkušas nelielas bērza kritalas. 1.,.2 foto 2.jūjijā; 3., 4. foto no paraudziņa 3. jūlijā.


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:07

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 07.jūlijs, 19:06

Paldies,Inese un Ilze!


Aleksejs 07.jūlijs, 19:01

Vakar vakarā tieši tur dzirdēju viņu, tad varbūt uzturas lokāli.


Mo 07.jūlijs, 18:49

Partenopes?


enesija 07.jūlijs, 17:48

Lycosidae Pardosa sp.


enesija 07.jūlijs, 17:47

Linyphiidae


nekovārnis 07.jūlijs, 16:54

Izskatās ka Stenurella sp. tēviņš. Ja vēders pelēks - S.melanura, ja oranžs - S.bifasciata.


nekovārnis 07.jūlijs, 16:42

Noslinkoju paskatīties :) Spīdīgs ir, pēdas (tarsi) varēja būt gaiškas. Ielikšu pagaidām kā sp.


anthicus 07.jūlijs, 16:34

Saperda scalaris


Ziemelmeita 07.jūlijs, 15:57

Paldies,Lilita!


ekologs 07.jūlijs, 15:14

Smecernieks (Cionus sp.).


ekologs 07.jūlijs, 15:11

Jā, tie abi ļoti līdzīgi...


IlzeP 07.jūlijs, 15:02

Kaut kas nav labi ar novērošanas datumu.


W 07.jūlijs, 13:53

Vai tas varētu būt Cionus thapsus? Sarakstā neatradu.


CerambyX 07.jūlijs, 13:45

Drīzāk Prionychus melanarius, manuprāt.


IlzeP 07.jūlijs, 12:34

Noskaidrošu, vai nav kāds sinonīms


nekovārnis 07.jūlijs, 11:41

Paldies par info :)


bitene 07.jūlijs, 11:09

Varbūt Kāpurmuša Cylindromyia interrupta?


Ivetta 07.jūlijs, 10:22

Paldies, Artur!


IlzeP 07.jūlijs, 10:15

Vai šis ir dublikāts novērojumam ar foto (https://dabasdati.lv/lv/observation/fokse0koq7qbt5b0e2th0a0ou4/), dzēšams?


nekovārnis 07.jūlijs, 09:42

Salix sp. arī sugas ēdienkartē. https://coleonet.de/coleo/texte/chrysomela.htm


nekovārnis 07.jūlijs, 09:40

Vismaz imago Chrysomela populi - melni segspārnu gali.


nekovārnis 07.jūlijs, 09:31

Iespējams ir M.variegatus


kamene 07.jūlijs, 09:05

Paldies, Uģi. Rūsas sēne Puccinia asarina - nav sarakstā.


W 07.jūlijs, 07:10

Artur, paldies:)


ekologs 07.jūlijs, 07:06

Vairogblakts (Eurydema oleracea).


ekologs 07.jūlijs, 07:04

Lapgrauzis (Smaragdina sp.).


ekologs 07.jūlijs, 06:55

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 07.jūlijs, 06:47

Zaļā vairogvabole (Cassida viridis).


ekologs 07.jūlijs, 06:45

Koku vairogblakts (Pentatoma rufipes).


ekologs 07.jūlijs, 06:38

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


ekologs 07.jūlijs, 06:28

Koksngraužveida praulvabole (Pseudocistela ceramboides).


ekologs 07.jūlijs, 06:22

Manuprāt, melnā praulvabole (Prionychus ater).


ekologs 07.jūlijs, 06:17

Skrejvabole (Carabus nemoralis).


Mežirbe777 07.jūlijs, 02:20

Beidzot tiku pārskatīt bildes un arī ievākto paraugu ar 40x lupu. Jāpiekrīt, ka diži gļotsēniski neizskatās. Tā notiek, kad no galvas zina tikai pētāmo substrātu, bet ne paša potenciāli atrodamā objekta izskatu :D Vieta šķita perspektīva sugai, jāatgriežas un jāmeklē kamēr atrodas, ja lietus nebūs ieviesis dižas korekcijas.


zemesbite 06.jūlijs, 23:41

Paldies, Uģi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Uldi!


Kiwi 06.jūlijs, 21:40

Paldies, Marek!


Kiwi 06.jūlijs, 21:39

Paldies, Uģi!


Ansis 06.jūlijs, 18:34

Bez foto šo noteikt nevarēs.


dziedava 06.jūlijs, 14:39

Gļotsēnes nemēdz būt ar šādu konsistenci. Pataustot tā neizšķīstu, neizjuktu. Tā ir sēne.


Ivetta 06.jūlijs, 11:09

Paldies, Uģi!


dziedava 06.jūlijs, 09:30

Bet, jā, piebildīšu, ka nodevu paraugu, jo man bija aizdomas, ka tā nav paša Ļeontjeva pēc foto noteiktā suga, es iebildu, ka mana ir citādāka :)). Tas arī tika pierādīts sekvencējot. :))


dziedava 06.jūlijs, 09:27

Raivo, godīgi sakot, nezinu, nav prātā tāds gadījums :). Biju domājusi par to, ka vispār jau latvieši ir atraduši sugas, kas aprakstītas kā jaunas, zinu, ka uz atsegumiem augošā sūna - mēlītes sīkvijzobe Tortula lingulata - ir aprakstīta pēc Latvijas parauga, bet tas bija sen :) (1880). Konkrēti Dabasdatu aspektā nebiju domājusi. Tagad jau zinātnē ir vairāk iespēju un jaunu sugu aprakstīšana vairs nav tik ekskluzīva lieta kā pagātnē. Konkrētajā gadījumā trāpījos ar pareizo paraugu pareizajā vietā (gļotsēņu kongresā), kur man bija iespēja to nodot personīgi Ļeontjevam.


Mežirbe777 06.jūlijs, 03:27

Šis sanāk pirmais DD novērojums kādai sugai, kura recenzētā publikācijā aprakstīta kā jauna, vai arī iepriekš ir bijis tāds precedents? Ja jā, tad tas tikai kārtējo reizi pierāda vietnes neatsveramo lomu dabas vērtību izpētē valstī :)


Vīksna 05.jūlijs, 23:10

Paldies !


Mari 05.jūlijs, 22:49

Paldies, Julita! :)


Mari 05.jūlijs, 22:16

Jā, tas ir vecais labais milimetru papīrs :)


Vīksna 05.jūlijs, 21:28

Atstāto apšu puduri cirsmā (varbūt pat ligzdu vieta), vējš visu izgāzis.


Vīksna 05.jūlijs, 21:13

Zāģēta egļu audze ar vēl šo to tur bija, un vēl kāda egle blakus palikusi, cirsmā nelieli ozoli atstāti.


laumae 05.jūlijs, 21:09

No stipri vējainās pievakares šis bija vienīgais skaidrais portretējums, bet diezgan droši atceros, ka bija S.melanura. Mana pirmā S.bifasciata vēl gaida kaut kur Zemgalē ;]


Vīksna 05.jūlijs, 21:04

Tomēr cits. Paldies !


Vīksna 05.jūlijs, 20:47

Paldies !


nekovārnis 05.jūlijs, 20:19

Šim nav vēl kāds foto citā rakursā, lai mātīti labāk var saskatīt. Tāda aizdomīga (S.bifasciata?), bet varbūt tikai tāds apgaismojums :)


Ziemelmeita 05.jūlijs, 20:15

Paldies,Marek!


dziedava 05.jūlijs, 19:27

Rūtiņas garums ir 1mm?


IlzeP 05.jūlijs, 18:25

Paldies, Uģi, par naktstauriņiem!


Vīksna 05.jūlijs, 16:54

Paldies !


CerambyX 05.jūlijs, 15:57

Gan jau rūsas sēne Puccinia asarina


CerambyX 05.jūlijs, 15:51

Jā, gan jau Globiceps flavomaculatus,


zemesbite 05.jūlijs, 13:00

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 12:08

Paldies, Marek, par precizējumiem!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:04

Paldies!


Aceralba 05.jūlijs, 11:03

Paldies!


Filips Bobinskis 05.jūlijs, 09:32

Vai kāda no Globiceps?


Ivetta 05.jūlijs, 09:04

Paldies, Uģi, par veltīto laiku visiem noteiktajiem!


Ziemelmeita 05.jūlijs, 07:47

Paldies,Uģi, par visiem labojumiem un precizējumiem.


dziedava 05.jūlijs, 07:32

Paldies, Uģi!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:08

Un paldies, Uģi, par visiem sprakšķu utt. precizējumiem/noteikšanu!


zane_ernstreite 05.jūlijs, 07:03

Un tak likās pašai sākumā, ka brūnvālīšu... Paldies, Uģi!


KM 05.jūlijs, 00:57

Paldies, sadalīšu divos novērojumos


CerambyX 05.jūlijs, 00:41

Drīzāk Coelioxys conica


CerambyX 05.jūlijs, 00:27

Šādi zaļi spīdīgie 3 ārēji līdzīgas sugas (aureolus, hypochaeridis, sericeus).


CerambyX 05.jūlijs, 00:20

Vēdera krāsu neredz, bet drīzāk otra suga (Anogcodes melanurus)


CerambyX 05.jūlijs, 00:16

Otrajā attēlā - parastais pļavraibenis


adata 04.jūlijs, 20:43

To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


ER 04.jūlijs, 20:42

Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


Amanda 04.jūlijs, 20:18

Mājas strazds


Amanda 04.jūlijs, 20:15

Izskatās pēc meža tilbītes


aer 04.jūlijs, 19:43

Jā, tur bija cits strazds!


ekologs 04.jūlijs, 17:58

Uģi, paldies!


IlzeP 04.jūlijs, 17:03

Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


ekologs 04.jūlijs, 16:40

Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


adata 04.jūlijs, 15:57

Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


adata 04.jūlijs, 15:44

Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


IlzeP 04.jūlijs, 11:03

Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


IlzeP 04.jūlijs, 10:44

Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


ML 04.jūlijs, 10:27

Āmen.


Ivetta 04.jūlijs, 10:21

Paldies, Mārtiņ!


IlzeP 04.jūlijs, 10:00

Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:58

Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:56

Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


IlzeP 04.jūlijs, 09:54

J. Ozoliņš neatzīst par pierādītu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:53

Aļņa vai brieža zobu pēdas (Jāņa Ozoliņa komentārs).


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts