Cīrulīšu dižtauriņš (Parnassius mnemosyne), foto: K.Vilks

Vispirms vēlos pateikties visiem iepriekšējā gada (2021) Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanas dalībniekiem. Dažādu iemeslu un nejaušu sakritību dēļ diemžēl līdz šim nav bijuši publicēti rezultāti, par ko visiem atvainojos. Uzreiz varu teikt, ka tas, kā mums pagājušajā gadā ar saulgriežu tauriņiem ir gājis, būs īsi atspoguļots šajā rakstā nedaudz tālāk.

2022. gada pavasarī un vasaras sākumā, šķiet, laiks rit kaut kā lēnāk. Daudzi dienastauriņi ir aizkavējušies ar savu izlidošanu, bet starp tiem, kuri tomēr lido, joprojām ir tādas klasiskam pavasarim piestāvošas tauriņu sugas - bērzu raibenis, ķērsu baltenis, aveņu astainītis un citas. Kamēr lielais tauriņu uznāciens uz vasaras skatuves vēl tikai ir gaidāms, dienastauriņu interesenti jau otro gadu varēja pulcēties neklātienes Tauriņmācībās, kuru dalībniekiem tagad ir iespēja pārbaudīt dabā savas jauniegūtās zināšanas. Jauni Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanas sacensību dalībnieki, jauni fenoloģiskie izaicinājumi - novēlu visiem lielisku šo vasaras saulgriežu laiku un daudz skaistu dienastauriņu!

Līdzdalības noteikumi

Tiem, kuri to vēl nezina - Gada garākās dienas dienastauriņu vērošana ir neklātienes sacensības, kas notiek jau sesto gadu pēc kārtas. Šajā pasākumā var iesaistīties ikviens, kurš interesējas par Latvijas dienastauriņiem un kurš ir portāla Dabasdati.lv lietotājs. Pasākuma mērķis ir noskaidrot, cik daudz dienastauriņu sugu ir iespējams atrast un novērot vienas dienas laikā vasaras saulgriežos - laikā, kad parasti Latvijas dabā ir iespējams ieraudzīt vislielāko dienastauriņu daudzveidību.  Dalībniekiem jāievēro šādi tālāk uzskaitītie noteikumi.

1.      Dienastauriņu novērojumi ir veicami laika periodā no 20.06.2022. līdz 24.06.2022. (ieskaitot). Pasākuma dalībnieki novērojumus var veikt vienu vai vairākas dienas, taču sugu saraksti katrai dienai tiek sastādīti atsevišķi. Katrā no sacensību kategorijām tiek ņemts vērā tikai viens - labākās dienas rezultāts. Sacensību laika periods ir izvēlēts ērtības labad, ietverot arī svētku dienas, kad ikviens, neatkarīgi no sava darba, var atrast kaut nedaudz brīvā laika dienastauriņu vērošanai. Dienastauriņus var vērot visu izvēlēto dienu, taču var veltīt šim mērķim arī daudz īsāku brīdi - piemēram, stundu vai divas, apmeklējot sev zināmas, tauriņu sugām bagātas vietas.

2.      Dienastauriņu  vērošana notiek trīs sacensību kategorijās - Garākais dienastauriņu sugu saraksts Latvijai (1), Garākais dienastauriņu sugu saraksts vienam novadam (pēc jaunās novadu reformas) (2), Lielākā dažādos novados (pēc jaunās novadu reformas) novēroto dienastauriņu sugu skaita summa (par katru sugu tiek piešķirts tik daudz punktu, cik novados šī suga ir novērota) (3). Pasākuma dalībnieki var piedalīties vienā vai vienlaikus vairākās iepriekš minētajās sacensību kategorijās. Lai motivētu jaunu dalībnieku iesaistīšanos, sacensību jaunpienācēji - dalībnieki, kuri Gada garākās dienastauriņu vērošanas sacensībās nav piedalījušies iepriekšējos gados, tiek papildus vērtēti atsevišķi. Šādā veidā sacensību jaunpienācējiem nav jāsacenšas ar daudz pieredzējušākiem dalībniekiem.

3.      Dienastauriņu novērojumi ir veicami individuāli. Dalībnieki var doties dienastauriņu vērošanā kopā ar citiem dalībniekiem, tomēr rezultāti par novērotajām tauriņu sugām portālā Dabadati.lv ziņojami katram atsevišķi.

4.      Dienatauriņu novērojumi ir veicami, pēc iespējas netraucējot tauriņus.

5.      Dienastauriņu novērojumi ir ziņojami portālā Dabasdati.lv līdz 30.06.2022. plkst. 23:59. Novērojumiem ir jābūt atzīmētiem kā punktiem. Drīkst ziņot jebkuru no dienastauriņu attīstības stadijām - olas, kāpurus, kūniņas un, protams, pieaugušos tauriņus. Sugu noteikšana ir ieteicama, tomēr nav obligāta.

6.      Katram novērojumam ir jābūt dokumentētam ar fotogrāfiju sugas noteikšanas kvalitātē. Ja fotogrāfiju nav izdevies iegūt, novērojums ir detalizēti jāapraksta. Nepilnīgi un apšaubāmi novērojumi netiks ņemti vērā.

Iepriekšējā gada (2021) rezultāti

2021. gadā Gada garāko dienu dienastauriņu vērošanā piedalījās kopā 64 dalībnieki, no tiem 20 cilvēki - pirmo reizi.  Vislielāko dienastauriņu sugu skaitu 2021. gada vasaras saulgriežos ir izdevies novērot Intai Kukainei - 38 sugas. Jāsaka, ka Intai veiksme uzsmaidīja jau iepriekš - 2020. gadā viņa bija veiksmīgākā jaunpienācēja ar 26 sugām. Iepriecinoši, ka šoreiz viņai jau pirmā vieta visu dalībnieku konkurencē. Nedaudz mazāku dienastauriņu sugu daudzveidību pagājušā gada saulgriežu laikā ir redzējuši Kristaps Vilks (37 sugas) un Māris Lukstiņš (32 sugas). Savukārt jauno dienastauriņu vērotāju vidū labākais rezultāts ar 25 novērotām sugām pieder Aijai Čonkai, bet pēc tam seko Edīte Husare (15 sugas) un Lilita Svirževska (14 sugas).

Novadu sacensībās priekšgalā ir Dobeles, Talsu un Cēsu novadi. Labāko rezultātu sacensību kategorijā "Garākais dienastauriņu sugu saraksts vienam novadam" ir ieguvusi Inta Kukaine, kura Dobeles novadā ir novērojusi 38 sugas. Turpat līdzās ir arī Kristapa Vilka 37 Talsu novadā redzētās tauriņu sugas, bet Māris Lukstiņš Cēsu novadā novērojis 32 sugas. Kopumā šajā kategorijā pirmo trīs vietu sadalījums ir tāds pats kā iepriekšējā pozīcijā par Latvijas teritorijā kopumā novērotajām sugām. Arī jaunpienācēju vidū šīs abas rezultātu tabulas neatšķiras - Aija Čonka (Bauskas novads), Edīte Husare (Rēzeknes novads) un Lilita Svirževska (Siguldas novads) ir ieguvušas pirmās trīs vietas. Tas, kas labi redzams no novadu kategorijas rezultātiem - lielisku sasniegumu var iegūt dažādos Latvijas reģionos.

Trešajā sacensību kategorijā "Lielākā dažādos novados novēroto dienastauriņu sugu skaita summa" atkal labākais rezultāts pieder Intai Kukainei - 38 dienastauriņu sugas. Jāsaka gan, ka uzvara ir iegūta, vērojot tauriņus tikai vienā pašā Dobeles novadā. Dalīts otrais un trešais labākais rezultāts (37 sugas) 2021. gada sacensībās pieder Albertam Kūmam, kurš apmeklējis 7 novadus (Alūksnes, Cēsu, Jelgavas, Mārupes, Siguldas, Smiltenes novadus un Rīgas pilsētu), kā arī Kristapam Vilkam, kurš tauriņus skatījies Talsu novadā. Savukārt jaunpienācēju vidū rezultātu tabula atkal joprojām tā pati - Aija Čonka, Edīte Husare un Lilita Svirževska. Vienīgā atšķirība no iepriekšējām divām sacensību pozīcijām - Lilitai Svirževskai ir izdevies vienu papildus sugu novērot Siguldas novadam līdzās esošajā Ādažu novadā, kas nozīmē dalītu 2. un 3. vietu ar Edīti Husari.

Tāds ir īss pārskrējiens par 2021. gada sacensību rezultātiem, kuros izcilus panākumus visās trīs iespējamajās kategorijās ir ieguvusi Inta Kukaine! Apsveicam! Vēlreiz saku paldies visiem, kuri jau ir piedalījušies Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanās sacensībās un guvuši prieku, vērojot dienastauriņus Latvijas dabā. Savukārt visiem, kuriem vēl nav šāda pieredze - varbūt ir vērts izmēģināt?

Cīrulīšu dižtauriņš (Parnassius mnemosyne), foto: U.Piterāns

Kristaps Vilks,

Latvijas Entomoloģijas biedrība

E-pasts: kristaps.vilks@lu.lv