Aktīvie lietotāji: 265 Kopējais novērojumu skaits: 2311960
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada garākās dienas dienastauriņu vērošana
Pievienots 2021-06-21 09:14:50

Vispirms vēlos pateikties visiem iepriekšējā gada Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanas dalībniekiem. Dažādu iemeslu un nejaušu sakritību dēļ diemžēl līdz šim nav publicēti rezultāti, par ko visiem arī atvainojos. Uzreiz varu teikt, ka tas, kā mums pagājušajā gadā ar Saulgriežu tauriņiem ir gājis, būs īsi atspoguļots šajā rakstā nedaudz tālāk. Vienlaikus jāsaka, ka ilgu laiku biju domājis, ka Saulgriežu tauriņiem turpmāk jāiet "pašplūsmā", īpaši neaicinot Dabasdati.lv lietotājus vai jebkuru citu cilvēku īpaši pievērsties Līgo laika tauriņiem. Tomēr draugu, kolēģu un, jo īpaši, šogad notikušo Tauriņmācību (neklātienes apmācību cikls Latvijas dienastauriņu noteikšanā) dalībnieku pārliecināts, aicinu visus no jauna iesaistīties Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanā. Šī ir tiešām ļoti laba tradīcija, un, cerams, ka rezultātu apkopošana atgriezīsies labākā kvalitātē. Aicinu arī pieteikties brīvprātīgos, kuri gribētu man palīdzēt rezultātu apkopošanā (tehnisks darbs), šādā veidā ļaujot rezultātus publicēt īsākā laika periodā.


Čemurziežu dižtauriņš Papilio machaon. Foto: Kristaps Vilks

Līdzdalības noteikumi

Tiem, kuri to vēl nezina – Gada garākās dienas dienastauriņu vērošana ir neklātienes sacensības, kas notiek jau sesto gadu pēc kārtas. Šajā pasākumā var iesaistīties ikviens, kurš interesējas par Latvijas dienastauriņiem un kurš ir portāla Dabasdati.lv lietotājs. Pasākuma mērķis ir noskaidrot, cik daudz dienastauriņu sugu ir iespējams atrast un novērot vienas dienas laikā vasaras saulgriežos – laikā, kad parasti Latvijas dabā ir iespējams ieraudzīt vislielāko dienastauriņu daudzveidību. Dalībniekiem jāievēro tālāk uzskaitītie noteikumi.

1. Dienastauriņu novērojumi ir veicami laika periodā no 21.06.202. līdz 25.06.2021. (ieskaitot). Pasākuma dalībnieki novērojumus var veikt vienu vai vairākas dienas, taču sugu saraksti katrai dienai tiek sastādīti atsevišķi. Katrā no sacensību kategorijām tiek ņemts vērā tikai viens – labākās dienas rezultāts. Sacensību laika periods ir izvēlēts ērtības labad, ietverot arī svētku dienas, kad ikviens, neatkarīgi no sava darba, var atrast kaut nedaudz brīvā laika dienastauriņu vērošanai. Dienastauriņus var vērot visu izvēlēto dienu, taču var veltīt šim mērķim arī daudz īsāku brīdi – piemēram, stundu vai divas, apmeklējot sev zināmas, tauriņu sugām bagātas vietas.

2. Dienastauriņu vērošana notiek trīs sacensību kategorijās – Garākais dienastauriņu sugu saraksts Latvijai (1), Garākais dienastauriņu sugu saraksts vienam novadam (pēc jaunās novadu reformas) (2), Lielākā dažādos novados (pēc jaunās novadu reformas) novēroto dienastauriņu sugu skaita summa (par katru sugu tiek piešķirts tik daudz punktu, cik novados šī suga ir novērota) (3). Pasākuma dalībnieki var piedalīties vienā vai vienlaikus vairākās iepriekš minētajās sacensību kategorijās. Lai motivētu jaunu dalībnieku iesaistīšanos, sacensību jaunpienācēji – dalībnieki, kuri Gada garākās dienastauriņu vērošanas sacensībās nav piedalījušies iepriekšējos gados, tiek papildus vērtēti atsevišķi. Šādā veidā sacensību jaunpienācējiem nav jāsacenšas ar daudz pieredzējušākiem dalībniekiem.

3. Dienastauriņu novērojumi ir veicami individuāli. Dalībnieki var doties dienastauriņu vērošanā kopā ar citiem dalībniekiem, tomēr rezultāti par novērotajām tauriņu sugām portālā Dabadati.lv ziņojami katram atsevišķi.

4. Dienatauriņu novērojumi ir veicami, pēc iespējas netraucējot tauriņus.

5. Dienastauriņu novērojumi ir ziņojami portālā Dabasdati.lv līdz 30.06.2021. plkst. 23:59. Novērojumiem ir jābūt atzīmētiem kā punktiem. Drīkst ziņot jebkuru no dienastauriņu attīstības stadijām – olas, kāpurus, kūniņas un, protams, pieaugušos tauriņus. Sugu noteikšana ir ieteicama, tomēr nav obligāta.

6. Katram novērojumam ir jābūt dokumentētam ar fotogrāfiju sugas noteikšanas kvalitātē. Ja fotogrāfiju nav izdevies iegūt, novērojums ir detalizēti jāapraksta. Nepilnīgi un apšaubāmi novērojumi netiks ņemti vērā.

Iepriekšējā gada rezultāti

Pagājušajā gadā Gada garāko dienu dienastauriņu vērošanā piedalījās kopā 59 dalībnieki. Pieredzējušo dalībnieku grupā labākie rezultāti atšķīrās tikai par vienu vai dažām novēroto tauriņu sugām, kas apliecina, ka ikviena jauna tauriņu suga, ko pamanām vasaras saulgriežu laikā, var patiešām būtiski ietekmēt sacensību iznākumu. Jaunpienācēju grupā tik cieša konkurence nebija vērojama. Tomēr īpaši iepriecina, ka dažu jaunpienācēju sniegums vienlaikus iekļāvās kopumā labāko dienastauriņu vērotāju rezultātos.

Vislielāko dienastauriņu sugu skaitu 2020. gada vasaras saulgriežos ir izdevies novērot Voldemāram Spuņģim un Mārim Lukstiņam – katrs no viņiem ir varējis vienas dienas laikā ieraudzīt 28 dienastauriņu sugas, par spīti pagājušā gada "laikapstākļu fonam". Zīmīgi, ka abi labākie novērojumi ir veikti 21.06.2021., savukārt lielākā daļa citu novērotāju savu labāko rezultātu sasnieguši un, tātad, tauriņus ir vērojuši citās sacensību perioda dienās. Īpašs ir pārsteigums par ļoti blīvi izvietotajiem 4.-8. vietas rezultātiem. Ja pareizi atminos, nekad iepriekš šāda situācija nav bijusi. Veiksmīgākā jaunpienācēja garākā dienastauriņu sugu saraksta ziņā ir Inta Kukaine, kurai 24.06.2021. ir izdevies novērot 26 dienastauriņu sugas. Šis ir patiešām izcils sniegums, ņemot vērā to, ka tas tikai par divām sugām atpaliek no labākā rezultāta visu dalībnieku grupā.

Novadu sacensībās priekšgalā ir Priekuļu, Dundagas un Kandavas novadi. Labāko rezultātu sacensību kategorijā "Garākais dienastauriņu sugu saraksts vienam novadam" ir sasniedzis Māris Lukstiņš, kurš tauriņus ir skatījies Priekuļu novadā. Arī šajā sacensību kategorijā rezultātu galvgalī vietu sadalījums ir ļoti blīvs – mums ir četras 2.-5. vietas. Zīmīgi, ka viena no tām arī ir sasniegta Priekuļu novadā. Savukārt labāko "jaunpienācēju" grupā varam apsveikt Laumu Ķeiri ar 20 Skrundas novadā novērotām dienastauriņu sugām. Ja labāko rezultātu vietas atliktu Latvijas kartē, varētu labi pārliecināties, ka lieliska dienastauriņu vērošana sanāk jebkurā Latvijas pusē.

Trešajā sacensību kategorijā "Lielākā dažādos novados novēroto dienastauriņu sugu skaita summa" mums, atšķirībā no divām iepriekšējām kategorijām, ir izteikti līderi – Alberts Kūms ar 99 punktiem visu dalībnieku konkurencē un Inta Kukaine ar 80 punktiem "jaunpienācēju" grupā. Arī šeit noteikti jāatzīmē, ka Intas Kukaines sniegums vienlaikus ir otrs labākais visu dalībnieku konkurencē. Apskatot šīs sacensību kategorijas rezultātus, varam uzreiz pamanīt, ka pastāv sakarība starp apmeklēto novadu skaitu un sacensību rezultātu – pirmās vietas ieguvušie dalībnieki vienas dienas laikā apmeklējuši lielāku novadu skaitu, kas ir ļāvis iegūt papildu punktus par parastām un ikdienišķām tauriņu sugām. Tajā pašā laikā, jo īpaši, "jaunpienācēju" grupā, labi startējuši novērotāji, kuri tauriņus skatījuši tikai vienā pašā novadā.

Tāds ir īss pārskrējiens par pagājušā gada rezultātiem. Šogad laikapstākļi saulgriežu tauriņu lidošanas laikā solās būt īpaši karsti, tādēļ rezultāti varētu būt pavisam citādāki nekā pagājušajā gadā. Kādi tie būs – rādīs laiks. Vēlreiz saku paldies visiem, kuri jau piedalījušies Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanās sacensībās.

Kristaps Vilks

Latvijas Entomoloģijas biedrība

E-pasts: kristaps.vilks@lu.lv

2021-06-21

Pēdējie novērojumi
Strix uralensis - 2026-04-21 apogs apogs
Strix aluco - 2026-04-21 apogs apogs
Alces alces - 2026-04-18 kirsisnelsons
Glaucidium passerinum - 2026-04-13 kirsisnelsons
Delichon urbicum - 2026-04-21 dagnis
Strix uralensis - 2026-04-21 apogs apogs
Circus aeruginosus - 2026-04-21 kirsisnelsons
Nezināms
Ignotus
@ Rekmanis
Pēdējie komentāri novērojumiem
W 21.aprīlis, 21:32

Paldies, Ansi:)


W 21.aprīlis, 21:31

Paldies, Julita:)


dziedava 21.aprīlis, 19:43

Ļoti līdzīga ir Macbrideola herreraem bet tai kājiņas apakša būtu sarkana.


erihir 21.aprīlis, 18:45

Paldies, of course, did not check moult when I uploaded photo.


dziedava 21.aprīlis, 15:47

Marina, šo novērojumu vajag sadalīt, vai arī pēdējos divus foto izdzēst


dziedava 21.aprīlis, 15:44

Ja ir kājiņa, tad teiktu, ka T.decipiens


dziedava 21.aprīlis, 15:20

Man šobrīd ir hipotēze, ka uz masu tādas ir H.decipiens, un ar zināmu piepūli uz sporām tīkliņu saskatītu (ne vienmēr viegli). Tā saucamās krāterformas, vai, es drīzāk pieturētos pie olīvkrāsas pilienīšu nosaukuma, ir retāk, mazākās grupiņās, zemākas, apaļākas un zaļganākas. Un sporām ir izteiksmīgas kārpas, ne neskaidrs tīkliņš vai kārpas.


dziedava 21.aprīlis, 15:14

Grūti saskatīt, bet man izskatās, ka elaterām ir divi vaļīgi vijumi. Tad ir T.varia. Ja būtu vairāk nekā divi vijumi, tad teiktu, ka H.karstenii.


dziedava 21.aprīlis, 13:46

Pētu atškirības T.contorta un H.karstenii. Nebiju agrāk pievērsusi uzmanību, ka uzsvars mēdz būt uz faktu, ka T.contorta ir vienkāršas elateras, bet H.karstenii - sazarotas. Mēs šķirojam - gludas un tādas kā izplūkātas. Te ir skaidri gludas, tātad pēc mūsu dalījuma - T.contorta, bet ir sazarotas, tātad varētu būt arī H.karstenii ;). Cik lasīju, diskusijās ir teikts, ka greizajai ir daudz varietāšu, tās mēdz būt strīdīgi izdalītas. Bet nu pagaidām atstāšu pie “gludajām”, jo vismaz mūsu šķirojumā pie H.kastenii neiederas


kamene 21.aprīlis, 11:50

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 21.aprīlis, 10:38

Paldies,Ansi, par sugu noteikšanu.


nekovārnis 21.aprīlis, 07:26

Paldies, Julita! :)


Vīksna 20.aprīlis, 22:45

Paldies !


tomhi 20.aprīlis, 22:42

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:40

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:33

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:16

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:15

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:14

Flowers and leaves definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:12

Flowers and leaves definitely G. densiflora


dziedava 20.aprīlis, 22:10

Tomēr vēl būs pēcsniedzīte! :)


dziedava 20.aprīlis, 22:09

Šī jau ir labi nosakāma :)


tomhi 20.aprīlis, 22:07

Flowers definitely G. densiflora.


tomhi 20.aprīlis, 22:03

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 22:01

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:59

Flowers definitely G. densiflora


tomhi 20.aprīlis, 21:58

Flowers and leaves definitely G. densiflora


Ivetta 20.aprīlis, 21:24

Paldies, Uģi!


guta7 20.aprīlis, 21:14

Tad būs jādodas ievākt.


dziedava 20.aprīlis, 19:25

Paldies, Uldi!


Vīksna 20.aprīlis, 17:17

Paldies !


Vīksna 20.aprīlis, 16:47

Paldies !


zemesbite 20.aprīlis, 15:22

Paldies, Julita!


Ansis 20.aprīlis, 15:04

Zirņu rūsas (Uromyces pisi-sativi) bojāts augs.


Mežirbe777 20.aprīlis, 14:28

Pietuvinot "Jāņa sētas" karti pietiekami tuvu, konkrētā tirdzniecības ķēde ir nosakāma :D Jā, šajā gadījumā tā ir Maxima.


IlzeP 20.aprīlis, 11:45

Es arī samulsu...


IlzeP 20.aprīlis, 09:03

Vai šī arī no Maximas?


dziedava 20.aprīlis, 08:25

Kaut kas sajaukts? Domāts Pulmonaria saccharata?


dziedava 20.aprīlis, 08:23

Interesanti, ka 5 km no manas kapu atradnes, tikai otrpus Daugavai. Nez, sīkpapardes tādu attālumu var pārvarēt, vai tās tomēr ir pilnīgi nesaistītas atradnes?


KM 20.aprīlis, 01:05

Negaidīju ko tādu šeit atrast. Viens pudurītis pilnziedā, dažus metrus tālāk viens mazāks, vēl tikai sāk ziedēt. Atradne kāpas virspusē, nekur apkārt neesmu manījis neko tamlīdzīgu, netālu notiek mežistrāde.


V.Grigorjevs 19.aprīlis, 23:51

Esmu to redzējis daudzas reizes un vienmēr uzskatījis par diezgan izplatītu augu, nezināju, ka tas izrādās rets.


dziedava 19.aprīlis, 23:19

Tad ir neparasti! Ievākta?


DaceK 19.aprīlis, 23:15

Jā, diemžēl ir tikai šī viena bilde.


Amanda 19.aprīlis, 21:43

Vidējais dzenis


Amanda 19.aprīlis, 21:42

Jūras ērglis


Amanda 19.aprīlis, 21:40

3 un 4 attēlā vidējais dzenis.


Ansis 19.aprīlis, 21:24

Baltsvītru miežabrālis - Phalaris arundinacea fo. picta


Ziemelmeita 19.aprīlis, 20:55

Paldies,Ansi!


Ansis 19.aprīlis, 20:46

Tās vītola saknes, ne sūna.


dziedava 19.aprīlis, 20:04

Dzīva?


guta7 19.aprīlis, 17:05

Jā, dzeltena.


guta7 19.aprīlis, 17:04

Noteikti nē.


guta7 19.aprīlis, 17:02

Lapukoka.


VitaS 19.aprīlis, 15:18

Pieliku arī foto.


dziedava 18.aprīlis, 21:07

Paldies!


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:07

Paldies,Julita! Paraugs ir, jāmeģina atrast brīdis pie mikroskopa.


Ziemelmeita 18.aprīlis, 21:05

Paldies,Amanda!


Amanda 18.aprīlis, 21:00

Niedru lija


CerambyX 18.aprīlis, 20:19

Jāredz tuvāk (kaut vai izkadrēts šis pats attēls) - varbūt tumšā eļļasvabole (Meloe proscarabaeus)


Ivars Leimanis 18.aprīlis, 11:21

Varbūt Metzgeria conjugata?


Aleksejs Šarīpins 17.aprīlis, 23:37

3CY


VijaS 17.aprīlis, 22:18

Nē, nenobrieda līdz sporām, nesaglabāju.


VijaS 17.aprīlis, 22:16

Nē, nav gan.


Bekuvecis 17.aprīlis, 15:43

Pilnīgi noteikti P.cornucopiae. Papildu apsvērums - dēļ gadalaika: no Latvijā konstatētajām sānausēm tikai šī suga mēdz dažkārt (dažviet) augt arī agrā pavasarī (jo ir īpatnēja "divsezonu" sēne - sk. senes.lv). Aprīļa vidus ir par agru pat otrajai pavasarīgākajai sānausei - aizsegtajai (P.calyptratus). Turklāt tai gar cepurīšu malām būtu lapiņas segušā plīvura paliekas.


roosaluristaja 17.aprīlis, 14:20

Iespējams, tā ir


InŠu 17.aprīlis, 11:47

Es teiktu, ka Pleurotus cornucopiae: Cepurītes krāsa tik gaiši bēša nav pat vairākkārt salušām P.osteatus, bet šīs ir svaigi izaugušas. Lapiņas izteikti vērstas uz leju un veido kātiņa apakšā neregulāru rakstu, ko sauc par "anastomozes" tīklu.


dziedava 17.aprīlis, 11:36

Priekš aurantiaca galīgi neatbilst jaunu augļķermeņu krāsa (kam sākumā jābūt zaļgani dzelteniem). Variants ir C.intricata, bet te mikroskopijā grūti saskatīt brīvo galu skaitu mezglos, tāpēc ātrumā droši noteikt nevaru.


dziedava 17.aprīlis, 09:06

Tādi ļoti cieši lieli klājieni nav raksturīgi daudzveidīgajai, drīzāk kāda cita no pilienīšu dzimtas; būtu jāmikroskopē, jāskata sporu raksts.


mufunja 17.aprīlis, 09:01

Trichophaeopsis bicuspis


mufunja 17.aprīlis, 09:00

Gnomonia gnomon


dziedava 17.aprīlis, 08:59

Man kaut kā neizskatās pēc T.varia. Pēc pēdējā foto spriežot, - varētu būt paraugs?


dziedava 17.aprīlis, 08:55

Jā, šis novērojums ļoti interesants. Žēl, ka nav skaidra plazmodija piederība.


dziedava 17.aprīlis, 08:45

Nav pārliecības, ka te ir divi vijumi elaterai


VitaP. 16.aprīlis, 21:16

Mežiņā pie mājām, kļavā ieurbtā caurumā (sulām).


adata 16.aprīlis, 20:57

Paldies, Julita!


Siona 16.aprīlis, 20:55

Oij, tur pie vainas būs resni pirksti.. un netīšam uzklikšķinājies uz konkrētas sugas.. henotēku sugas pavisam noteikti neuzņemtos noteikt :D Paldies! :)


erihir 16.aprīlis, 19:46

Yes, and I am very embarrased by this simple mistake...I did not check my first impression properly which I should have done.


erihir 16.aprīlis, 19:44

Paldies, and sorry! I am struggling with latin-Latvian, species is of course leucopsis.


dziedava 16.aprīlis, 19:27

Edvīns nokomentēja, ka interesanti, bet viņš esot ceļojumā, tāpēc nevar šobrīd iedziļināties. Nu tātad vismaz acīmredzami tur nekas nešķiet :)


dziedava 16.aprīlis, 17:18

Uz kā auga?


Mežirbe777 16.aprīlis, 16:16

Paldies par vērību! Protams, ka tā ir C.brachypoda! Acu gaišumam kvalitatīvs miegs par sliktu nenāktu :D


dziedava 16.aprīlis, 13:25

Jāatdala, gan jau nav parastais


dziedava 16.aprīlis, 13:22

Nav izjukusi piepe?


Lietuviete 16.aprīlis, 11:24

Trešais simbols nav zināms.


Vladimirs S 16.aprīlis, 10:57

Gredzenošanas datums: 23.05.2025 Gredzenošanas vieta: Anniņmuižas mežā, Imantā, Rīgā Vecums: pull, Tēviņš Gredzenotājs: Imants Jakovļevs


Ziemelmeita 16.aprīlis, 09:04

Paldies, Julita, par skaidrojumu.


meža_meita 16.aprīlis, 09:00

Noteikti nav Chaenotheca stemonea. Tā ir ar zaļu laponi, brūnu sporu masu.


meža_meita 16.aprīlis, 08:57

Raivo, nebūs Chaenotheca furfuracea, bet gan C.brachypoda (dabisku mežu indikatorsuga). C.furfuracea ir ar izteiktu laponi, daudz lielāki aķ un košāk zaļa krāsa


dziedava 16.aprīlis, 08:32

Vismaz vienai bildei mikroskopijā vajadzētu pielikt kādu mērogu, lai var saprast, kā mērīts, un samērīt, ja kas pietrūkst. O.persimile tipiski uz eglēm neaug, tāpēc pētu, vai nav noteikšanas kļūda. O.favogineum aug uz eglēm, tai mikroskopijā svarīga pazīme ir elateru platums, kas pārsniedz 6 mkm. Te elateras izskatās platas, bet "uz aci" noteikt platumu grūti. Vizuāli jau baigi medaino neatgādina, bet tur jau arī krustojumi iespējami. ja aug uz egles, tad gribas saprast, kāpēc.


dziedava 16.aprīlis, 07:40

Ivetai taisnība. Vēl vairāk. Sistemātiķi nesen ir atklājuši, ka pilienīšu un sprodzīšu dzimtas ir ļoti līdzīgas, tāpēc tur vajadzētu veikt revīziju, kas tur kurā dzimtā īsti ir. Bet sēnēm jau sen viss skaidrs - pilienīšu daudzgalves mierīgi dzīvojas gan pa pilienīšu, gan sprodzīšu dzimtas gļotsēnēm :D. Tā ka ne tikai uz bumbulītēm, bet arī uz sprodzītēm tās iespējams novērot :).


BI 15.aprīlis, 23:11

Jābūt vēl vienam simbolam, kas lasās perpendikulāri redzamajiem!


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:54

Tad jau iespējams ka medainā arī apaug. Es arī īsti nezinu vai tā ir.


adata 15.aprīlis, 20:48

Hmm, pilienīšu dzimta vien ir, par to nebiju aizdomājusies. Ko Julita teiks?


adata 15.aprīlis, 20:44

Skaista! Šķiet, sporu masa varētu būt dzeltena.


Ziemelmeita 15.aprīlis, 20:43

Man arī tā izskatījās, bet vai medainā bumbulīte mēdz apaugt ar pilienīšu daudzgalvi? Tas man lika domāt par kādu no pilienītēm.


CerambyX 15.aprīlis, 20:41

Varbūt arī Poecilus versicolor


adata 15.aprīlis, 20:35

Teiktu, ka medainā bumbulīte. Redz vertikāli izstieptus augļķermeņus (ne pilienveida).


dziedava 15.aprīlis, 13:47

Paraugs vēl ir?


dziedava 15.aprīlis, 13:37

Bet ievākts jau nav? Vērtīgs, jo ar attīstību


dziedava 15.aprīlis, 11:35

Paldies par paraugiem!! Šorīt mikroskopēju un apkopojumu ieliku lielajā grupā, visvairāk cerot, ka Edvīns kaut kad paskatīsies: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/permalink/4324306857829139/


Ziemelmeita 14.aprīlis, 17:31

Paldies,Julita! Tajā laika vēl nedarbojos ar mikroskopu, iespejams ir sūtīts paraugs, bet skaidri neatceros. Pie manis nav.


adata 14.aprīlis, 14:07

Pirmā bilde- šūnu daudzpilīte (sporu mākonis sarkans un staipās), otrā un trešā - kazeņu daudzpilīte (gara kāja, sporu mākonis brūns).


dziedava 14.aprīlis, 09:20

Lasu un nesaprotu, par kādu "tumšo mezglu izvietojumu" es runāju, jo šobrīd saskatu meridiānu tīkliņu, turklāt jaunākas izskatās melnas, kas viss būtu raksturīgs C.cancellata, bet ne C.piriformis, kas jauna ir zilgana. Protams, paraugā to būtu vislabāk apskatīt (vai varētu būt pie manis?)


IlzeP 14.aprīlis, 08:03

Gredzenots kā pieaudzis putns 14.11.2021. Gdynia: Skwer Plymouth, POMORSKIE, POLAND.


IlzeP 14.aprīlis, 07:59

Pēc foto noteica Valdis Pilāts. Balts vēders kā klaidoņpelei, svītra pār muguru - svītrainā.


Ziemelmeita 13.aprīlis, 17:33

Paldies,Ansi!


adata 13.aprīlis, 15:36

Nu gan! Tātad paraudziņi, lai cik pašam reizēm liktos slikti esam, nav bezcerīgi. Jāvāc. Apbrīnojami, kā tādās drupačās, nesaskatot pašu augļķermeni (vai tā paliekas), var atrast sporas!


BI 13.aprīlis, 12:28

Dāņu gan attēlā ir skaidrs V17P. Tam ir bagātīga vēsture šajā vietā 2019, 2020, 2021, 2022, 2024, 2025 un jau arī šogad.


dziedava 13.aprīlis, 11:45

Šis man pašai sanāca pārsteigums. Ievācu paraugu ar domu "varbūt tur ir gļotsēne", dodot varbūtību apmēram pusprocentu, ka ir. Bet no mikroskopijas starp galīgi vecām sporām izdevās atrast ne tikai dažas labas, bet, galvenais, arī perfektus kapilīcija fragmentus, no kura suga, vēl kopā ar sporu pazīmēm, nosakāma nešaubīgi.


IlzeP 13.aprīlis, 09:09

Varu šeit mainīt atpakaļ uz lāci, bet zinu, ka lāču pētnieki šo novērojumu (bez pierādījumiem) tālāk neizmantos.


zane_ernstreite 13.aprīlis, 08:11

Paldies, Julita, par apstip[rinājumu!


dziedava 13.aprīlis, 06:30

Jā, būs trāpīts :))


ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Vīksna 12.aprīlis, 16:18

Paldies !


roosaluristaja 12.aprīlis, 11:22

It kā pēc sila strazda izskatās


dziedava 12.aprīlis, 09:55

Visdrīzāk jau medainā bumbulīte Oligonema favogineum, bet bez mikroskopēšanas, neredzot, vai augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, grūti droši apgalvot.


gints 11.aprīlis, 22:27

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:46

Garkāta agrenīte (Microstoma protractum).


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:37

Paldies, Julita!


dziedava 11.aprīlis, 17:06

Paldies, priecē gatavība darboties! :) No augošajām tagad jābūt gandrīz tikai pēcsniedzītēm, ja tās ir. Aktīvākā citu sugu augšana sākas tikai jūnija vidū. Šis ir tāds klusais laiks gļotsēnēm. Var vienīgi priecāties par pērnajām, kas labi saglabājušās.


dziedava 11.aprīlis, 17:02

Iveta, izlocītajai ērkulītei sporām nav tīkliņa, te ir. Vismaz par šo sugu ir droši, ka nav. (Pēc ārējā paskata es ar šo versiju izskatīju)


Mežirbe777 11.aprīlis, 16:20

Vēlreiz paldies par iedziļināšanos šajā sfagnu brīnumiņā! Šķiet, ka lai iegūtu sistemātisku pārliecību šādās problēm-situācijās taksons būtu jāliek zem sekvencēšanas adatas :) Mūsdienu mikoloģijā tā kļuvusi teju par ierastu praksi.. Ceru, ka kādreiz arī mums tas nebūs nekas "tāds". Esmu noskaņojies uz aktīvu gļotsēņošanas sezonu, pašlaik gan atrodamo taksonu daudzums neraisa sajūsmu.. Vēlu veiksmīgu darbošanos gļotsēņu jomā!


adata 11.aprīlis, 15:11

Izlocītā ērkulīte nevar būt?


dziedava 11.aprīlis, 15:03

Te sporu mākonis ar brīviem galiem, nevis kā kamols, tāpēc nebūs vāles/apkaklītes


dziedava 11.aprīlis, 14:43

Mēģināju ar šo tikt skaidrībā. Specifiski purvainām vietām un sfagniem neko neatradu. Parunāju arī ar mākslīgo intelektu :D. Pašreizējais secinājums, ka kopumā no [man] zināmā apmēram atbilst D.tigrinum, bet nav pārliecības, ka nav kāda man vai zinātnē neaprakstīta suga / varietāte, kas atbilstu precīzāk. Tā ka pēc šībrīža zināšanām lai ir D.tigrinum, un tad jau redzēs, vai ar laiku kas mainīsies. Mūsu straujajos sistemātikas līkločos 100% garantijas nav nekam :)


IlzeP 11.aprīlis, 13:58

Žēl, ka pēdas nospiedums nav nofotografēts.


IlzeP 11.aprīlis, 13:57

Lai gan lāču tur esot "papilnam", J. Ozoliņš šo iesaka neskaitīt par drošu - tumsa, citi noverotāji...


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:37

Jānis Ozoliņš šo novērtēja kā "izcili pareizu ziņu". No šīs var mācīties, kā fotografēt lāča pēdas.


dziedava 11.aprīlis, 13:28

Šīm paraugs nav saglabājies? Nevaru saprast, vai sporas ir ar tīkliņu no adatiņām, vai ar līnijām. Īsti nesanāk neviena man zināma suga.


IlzeP 11.aprīlis, 10:29

Vai fotogrāfijas nav?


dziedava 10.aprīlis, 20:25

Oi, ja vēl dabūtu sabildēt jaunu, sākot no plazmodija, tad jau vispār būtu super :)). Es diezin vai savā atradnē vēl būšu, bet kas zina.


adata 10.aprīlis, 20:08

Vāciņi arī dabā neizskatījās plakani, tad jau es būtu mērķējusi uz retāko, plakano mizaini. Mans paraugs arī diezgan izsporojies, bet varbūt vēl ko varēs saskatīt. Nu, intriga šosezon iet un vērot, neticu, ka tajā sporu lērumā nekas neaugs.


dziedava 10.aprīlis, 20:03

Iveta, es nezinu :), tur jau izskatās pēc sporām. Sēnes šobrīd nepētu, nav laika.


adata 10.aprīlis, 19:59

Nu vai tad šis nav Sorocybe resinae micēlijs, uz kura mēdz augt gļotsēne?


dziedava 10.aprīlis, 19:57

Staipīgs kapilīcijs esot P.depressa. Bet tai vāciņš ir plakans. Mani eksemplāri jau izsporojušies, bet te foto vāciņi taču nav plakani?! Skatījos Nannengas monogrāfiju, tur pēc atslēgas aizgāja uz cf. P.depressa, t.i., līdzīga plakanajai, ar staipīgu kapilīciju, bet izliektu vāciņu kā kārpainajai. cf nozīmē, ka tāda suga nav oficiāli izdalīta, un nav nekādu attēlu, par foto nerunājot, līdz ar to var tikai minēt, vai Nannega domājusi tādu gadījumu kā mums izskatās. Par paraudziņu esmu gatava saderēt, ka būs tāds pats kā man :), bet interesanti jau būtu kapilīciju paskatīt, vai tieši tāds būtu.


adata 10.aprīlis, 19:08

Nu, Julita, ņemot vērā, ka Jūsu šaubas bieži vien rezultējas ar jaunu sugu, arī šoreiz tas nebūtu brīnums. Izsūtīšu drīzumā savu paraugu, ja ne brīvdienās, ta pirmdien noteikti.


megemege 10.aprīlis, 15:52

Amanda, tas protams man ir skaidrs, ka tā ir sējas zoss, bet kura no viņām? Man tās vairāk izskatās pēc Taigas zosīm.


Bekuvecis 10.aprīlis, 11:47

Viennozīmīgi šī suga! Bildēs redzams, ka vieta tiešām nav sugai tipiska (pēc ģeodatiem vien droši izsecināt tomēr nevar!). Taču uz šādiem pamestiem dzelzceļiem pavasaros dažviet mēdz veidoties ilgmūžīgas peļķes, kuras spēj pamatīgi piesūcināt ar mitrumu vecos trupošos gulšņus. Tāda augtene var šai sugai patikt, pat ja nav dziļi noēnota (kā novērots dažā citā valstī).


kamene 10.aprīlis, 11:37

Paldies par kameni!


dziedava 10.aprīlis, 10:42

Palieku pie sava, ka sistemātikā T.crateriformis un Trichia decipiens var. olivacea ir sajaukti vienā putrā, pataisot tos par sinonīmiem. Olīvkrāsas pilienīte ir redzēta vairākas reizes, un tai nav izteikts vāciņš, kas noplīst pa apli. Šajā novērojumā to var redzēt. Pēc mikroskopijas sanāk likt pie krāterformas, kaut tā tāda nav.


marsons 10.aprīlis, 10:01

Pateicoties cien. E. Mūkina komentāram, sapratu, ka ieziņojot neesmu pievienojis foto! Nezinu, kā tas tā sanācis, atvainojos. Tagad laboju. Vieta, manuprāt, ne gluži tipiska -ne tur ļoti mitrs, ne ļoti ēnains.


dziedava 10.aprīlis, 09:07

Aprakstos kārpainajai mizainei figurē ļoti daudzveidīgs kapilīcijs, līdz ar to grūti salīdzināt. Vairāk te ir "uz sajūtām" - jo mēs abas vizuāli atpazinām, ka mums savstarpēji ir viens un tas pats, tātad atšķiras no tipiskā. Plus substrāts - egle


dziedava 10.aprīlis, 08:19

Un, jā, mans atradums arī pie upes!


dziedava 10.aprīlis, 08:02

neatceros, kad tik ļoti nevarējusi sagaidīt mikroskopēšanu savam paraugam, kas identisks ar šo novērojumu. Mizaine ir. Vistuvāk no tā, ko paguvu izpētīt, tiešām kārpainā mizaine, bet kapilīcijs, manuprāt, ir mazliet citādāks, nemaz nerunājot par to, ka tā ļoti daudz un pat staipīgs (kārpainajai kapilīcijs maz un nestaipās). Un Neuberta aprakstā tikko iztulkoju par substrātu "Tā substrāts ir gandrīz tikai lapu koku miza, tikai vienā Picea gadījumā, dažreiz arī uz sūnām". Bet mums abām ir pārliecinošas egles un kopīgs izskats, kas atšķiras no kārpainās, nu neticu, ka varētu būt kārpainā. Ticamāk, ka zinātnei jauna suga :D. bet es vēl papētīšu, varbūt kaut kur tomēr ir kas tāds aprakstīts.


Amanda 10.aprīlis, 07:10

Sējas zosis


zemesbite 09.aprīlis, 22:31

Paldies, Ansi!


zemesbite 09.aprīlis, 22:29

Paldies, Julita!


megemege 09.aprīlis, 21:40

Kas par zosi? Interesanti tumšs knābis!


Amanda 09.aprīlis, 20:20

Mazais ķīris


joonc 09.aprīlis, 19:33

Visi 3 ad


joonc 09.aprīlis, 19:31

Abi Ad.


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:22

man liekas, ka tagad uz visiem laukiem tūkstošiem visādu zosu...


Vīksna 09.aprīlis, 19:19

Paldies !


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:16

Paldies par stāstu, ļoti interesanti!


Jaykay5 09.aprīlis, 18:50

thanks again for your photos!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:45

Paldies!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:43

Paldies par labojumu! Dzeltenās sporas samaisija galvu.


marsons 09.aprīlis, 18:12

2025.gada pavasarī-vasarā neatradu. Skatīšos arī šogad.


eera 09.aprīlis, 15:43

Katru dienu uzturas barotavā, kamēr viss no rīta noliktais apēsts .


Vīksna 09.aprīlis, 14:53

Paldies !


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:43

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:28

Bombus hypnorum :)


Vīksna 09.aprīlis, 11:07

Šogad pirmās sarkanblaktis dārzā, lai gan parasti dārzā agri un daudz, jau domāju, ka nepārziemoja.


adata 09.aprīlis, 08:00

Šīs prot skaistas pārlaist ziemas sezonu un sagaidīt pavasari!


adata 09.aprīlis, 07:58

Vairākas galviņas uz pagaras kājiņas, sporu mākonis dzeltens (ne sarkans, kā šunu daudzpilītei).


adata 09.aprīlis, 07:52

Jā, Julita, vēl nebiju izlasījusi piezīmi, kā bildē ievēroju pārstaipus un, iespējams, tumšus vāciņus, kā nodomāju - jāiekomentē!


bišudzenis 08.aprīlis, 20:27

Parasti mazie ērgļi pavasarī uzdzied :)


nekovārnis 08.aprīlis, 19:51

Paldies, Uģi! :)


adata 08.aprīlis, 15:58

Visticamāk kāda inermīzija vai bisonektrija.


Ziemelmeita 08.aprīlis, 12:30

Paldies,Ansi, par ieguldīto laiku sūnu noteikšanā.


Lemmus 08.aprīlis, 12:15

Skaists atradums! :)


Vīksna 08.aprīlis, 01:08

Paldies !


Vīksna 07.aprīlis, 21:41

Paldies !


Lemmus 07.aprīlis, 20:45

Man liekas, ka bija jaukts priežu/egļu mežs, bet pamitrs, jo laukumiem bija sfagni. Apskatīšos, vai ir saglabājušies foto.


Lemmus 07.aprīlis, 17:51

Šim diemžēl nav paraudziņa.


dziedava 07.aprīlis, 14:29

ja netiek dalīts, tad pēdējo foto vajag izmest


dziedava 07.aprīlis, 13:44

Manuprāt Physarum straminipes


dziedava 07.aprīlis, 12:59

mazās dzeltenās ir kāda pilienīte.


dziedava 07.aprīlis, 12:37

Putukrējuma?


Ansis 07.aprīlis, 11:40

Vai foto šim nav?


dziedava 07.aprīlis, 11:39

Baltās un dzeltenās 2 dažādas sugas. Ticami, ka P.album un P.viride. protams, bez labāka tuvplāna droši nepateiks


dziedava 07.aprīlis, 11:18

Varbūt raibā lampīte. Bez mikroskopēšanas pagaidām droši nepateikšu


dziedava 07.aprīlis, 09:23

Garie ziemas vakari. Nu ja, kā tad! :D - Kas tur tā klusiņām, neviena nepamanīts, aizlavījās garām? - Tie bija garie ziemas vakari.


Ziemelmeita 06.aprīlis, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


dziedava 06.aprīlis, 20:51

Ja uz apses kritalas, tad minētu, ka Physarum straminipes


dziedava 06.aprīlis, 16:20

Man šķiet, ka ir arī ciešākas grupiņas, 1. foto kreisajā malā.


megere 06.aprīlis, 14:53

Padies!


dziedava 06.aprīlis, 14:02

Cukurīte (Didymium) vai pumpurīte (Physarum)? Man galviņas virsma šķiet vairāk kā cukurītei, bet uz sēnes .. pieredze ar pumpurītēm.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts