Aktīvie lietotāji: 533 Kopējais novērojumu skaits: 2284312
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada garākās dienas dienastauriņu vērošana
Pievienots 2021-06-21 09:14:50

Vispirms vēlos pateikties visiem iepriekšējā gada Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanas dalībniekiem. Dažādu iemeslu un nejaušu sakritību dēļ diemžēl līdz šim nav publicēti rezultāti, par ko visiem arī atvainojos. Uzreiz varu teikt, ka tas, kā mums pagājušajā gadā ar Saulgriežu tauriņiem ir gājis, būs īsi atspoguļots šajā rakstā nedaudz tālāk. Vienlaikus jāsaka, ka ilgu laiku biju domājis, ka Saulgriežu tauriņiem turpmāk jāiet "pašplūsmā", īpaši neaicinot Dabasdati.lv lietotājus vai jebkuru citu cilvēku īpaši pievērsties Līgo laika tauriņiem. Tomēr draugu, kolēģu un, jo īpaši, šogad notikušo Tauriņmācību (neklātienes apmācību cikls Latvijas dienastauriņu noteikšanā) dalībnieku pārliecināts, aicinu visus no jauna iesaistīties Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanā. Šī ir tiešām ļoti laba tradīcija, un, cerams, ka rezultātu apkopošana atgriezīsies labākā kvalitātē. Aicinu arī pieteikties brīvprātīgos, kuri gribētu man palīdzēt rezultātu apkopošanā (tehnisks darbs), šādā veidā ļaujot rezultātus publicēt īsākā laika periodā.


Čemurziežu dižtauriņš Papilio machaon. Foto: Kristaps Vilks

Līdzdalības noteikumi

Tiem, kuri to vēl nezina – Gada garākās dienas dienastauriņu vērošana ir neklātienes sacensības, kas notiek jau sesto gadu pēc kārtas. Šajā pasākumā var iesaistīties ikviens, kurš interesējas par Latvijas dienastauriņiem un kurš ir portāla Dabasdati.lv lietotājs. Pasākuma mērķis ir noskaidrot, cik daudz dienastauriņu sugu ir iespējams atrast un novērot vienas dienas laikā vasaras saulgriežos – laikā, kad parasti Latvijas dabā ir iespējams ieraudzīt vislielāko dienastauriņu daudzveidību. Dalībniekiem jāievēro tālāk uzskaitītie noteikumi.

1. Dienastauriņu novērojumi ir veicami laika periodā no 21.06.202. līdz 25.06.2021. (ieskaitot). Pasākuma dalībnieki novērojumus var veikt vienu vai vairākas dienas, taču sugu saraksti katrai dienai tiek sastādīti atsevišķi. Katrā no sacensību kategorijām tiek ņemts vērā tikai viens – labākās dienas rezultāts. Sacensību laika periods ir izvēlēts ērtības labad, ietverot arī svētku dienas, kad ikviens, neatkarīgi no sava darba, var atrast kaut nedaudz brīvā laika dienastauriņu vērošanai. Dienastauriņus var vērot visu izvēlēto dienu, taču var veltīt šim mērķim arī daudz īsāku brīdi – piemēram, stundu vai divas, apmeklējot sev zināmas, tauriņu sugām bagātas vietas.

2. Dienastauriņu vērošana notiek trīs sacensību kategorijās – Garākais dienastauriņu sugu saraksts Latvijai (1), Garākais dienastauriņu sugu saraksts vienam novadam (pēc jaunās novadu reformas) (2), Lielākā dažādos novados (pēc jaunās novadu reformas) novēroto dienastauriņu sugu skaita summa (par katru sugu tiek piešķirts tik daudz punktu, cik novados šī suga ir novērota) (3). Pasākuma dalībnieki var piedalīties vienā vai vienlaikus vairākās iepriekš minētajās sacensību kategorijās. Lai motivētu jaunu dalībnieku iesaistīšanos, sacensību jaunpienācēji – dalībnieki, kuri Gada garākās dienastauriņu vērošanas sacensībās nav piedalījušies iepriekšējos gados, tiek papildus vērtēti atsevišķi. Šādā veidā sacensību jaunpienācējiem nav jāsacenšas ar daudz pieredzējušākiem dalībniekiem.

3. Dienastauriņu novērojumi ir veicami individuāli. Dalībnieki var doties dienastauriņu vērošanā kopā ar citiem dalībniekiem, tomēr rezultāti par novērotajām tauriņu sugām portālā Dabadati.lv ziņojami katram atsevišķi.

4. Dienatauriņu novērojumi ir veicami, pēc iespējas netraucējot tauriņus.

5. Dienastauriņu novērojumi ir ziņojami portālā Dabasdati.lv līdz 30.06.2021. plkst. 23:59. Novērojumiem ir jābūt atzīmētiem kā punktiem. Drīkst ziņot jebkuru no dienastauriņu attīstības stadijām – olas, kāpurus, kūniņas un, protams, pieaugušos tauriņus. Sugu noteikšana ir ieteicama, tomēr nav obligāta.

6. Katram novērojumam ir jābūt dokumentētam ar fotogrāfiju sugas noteikšanas kvalitātē. Ja fotogrāfiju nav izdevies iegūt, novērojums ir detalizēti jāapraksta. Nepilnīgi un apšaubāmi novērojumi netiks ņemti vērā.

Iepriekšējā gada rezultāti

Pagājušajā gadā Gada garāko dienu dienastauriņu vērošanā piedalījās kopā 59 dalībnieki. Pieredzējušo dalībnieku grupā labākie rezultāti atšķīrās tikai par vienu vai dažām novēroto tauriņu sugām, kas apliecina, ka ikviena jauna tauriņu suga, ko pamanām vasaras saulgriežu laikā, var patiešām būtiski ietekmēt sacensību iznākumu. Jaunpienācēju grupā tik cieša konkurence nebija vērojama. Tomēr īpaši iepriecina, ka dažu jaunpienācēju sniegums vienlaikus iekļāvās kopumā labāko dienastauriņu vērotāju rezultātos.

Vislielāko dienastauriņu sugu skaitu 2020. gada vasaras saulgriežos ir izdevies novērot Voldemāram Spuņģim un Mārim Lukstiņam – katrs no viņiem ir varējis vienas dienas laikā ieraudzīt 28 dienastauriņu sugas, par spīti pagājušā gada "laikapstākļu fonam". Zīmīgi, ka abi labākie novērojumi ir veikti 21.06.2021., savukārt lielākā daļa citu novērotāju savu labāko rezultātu sasnieguši un, tātad, tauriņus ir vērojuši citās sacensību perioda dienās. Īpašs ir pārsteigums par ļoti blīvi izvietotajiem 4.-8. vietas rezultātiem. Ja pareizi atminos, nekad iepriekš šāda situācija nav bijusi. Veiksmīgākā jaunpienācēja garākā dienastauriņu sugu saraksta ziņā ir Inta Kukaine, kurai 24.06.2021. ir izdevies novērot 26 dienastauriņu sugas. Šis ir patiešām izcils sniegums, ņemot vērā to, ka tas tikai par divām sugām atpaliek no labākā rezultāta visu dalībnieku grupā.

Novadu sacensībās priekšgalā ir Priekuļu, Dundagas un Kandavas novadi. Labāko rezultātu sacensību kategorijā "Garākais dienastauriņu sugu saraksts vienam novadam" ir sasniedzis Māris Lukstiņš, kurš tauriņus ir skatījies Priekuļu novadā. Arī šajā sacensību kategorijā rezultātu galvgalī vietu sadalījums ir ļoti blīvs – mums ir četras 2.-5. vietas. Zīmīgi, ka viena no tām arī ir sasniegta Priekuļu novadā. Savukārt labāko "jaunpienācēju" grupā varam apsveikt Laumu Ķeiri ar 20 Skrundas novadā novērotām dienastauriņu sugām. Ja labāko rezultātu vietas atliktu Latvijas kartē, varētu labi pārliecināties, ka lieliska dienastauriņu vērošana sanāk jebkurā Latvijas pusē.

Trešajā sacensību kategorijā "Lielākā dažādos novados novēroto dienastauriņu sugu skaita summa" mums, atšķirībā no divām iepriekšējām kategorijām, ir izteikti līderi – Alberts Kūms ar 99 punktiem visu dalībnieku konkurencē un Inta Kukaine ar 80 punktiem "jaunpienācēju" grupā. Arī šeit noteikti jāatzīmē, ka Intas Kukaines sniegums vienlaikus ir otrs labākais visu dalībnieku konkurencē. Apskatot šīs sacensību kategorijas rezultātus, varam uzreiz pamanīt, ka pastāv sakarība starp apmeklēto novadu skaitu un sacensību rezultātu – pirmās vietas ieguvušie dalībnieki vienas dienas laikā apmeklējuši lielāku novadu skaitu, kas ir ļāvis iegūt papildu punktus par parastām un ikdienišķām tauriņu sugām. Tajā pašā laikā, jo īpaši, "jaunpienācēju" grupā, labi startējuši novērotāji, kuri tauriņus skatījuši tikai vienā pašā novadā.

Tāds ir īss pārskrējiens par pagājušā gada rezultātiem. Šogad laikapstākļi saulgriežu tauriņu lidošanas laikā solās būt īpaši karsti, tādēļ rezultāti varētu būt pavisam citādāki nekā pagājušajā gadā. Kādi tie būs – rādīs laiks. Vēlreiz saku paldies visiem, kuri jau piedalījušies Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanās sacensībās.

Kristaps Vilks

Latvijas Entomoloģijas biedrība

E-pasts: kristaps.vilks@lu.lv

2021-06-21

Pēdējie novērojumi
Sitta europaea - 2026-02-22 zane_ernstreite
Pyrrhula pyrrhula - 2026-02-22 zane_ernstreite
Cyanistes caeruleus - 2026-02-22 zane_ernstreite
Dryobates minor - 2026-02-22 zane_ernstreite
Chloris chloris - 2026-02-22 zane_ernstreite
Cinclus cinclus - 2026-02-20 Ģimene Kuzhel
Lichenes - 2026-02-22 Siona
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Vīksna 22.februāris, 22:26

Paldies !


Siona 22.februāris, 19:30

Jā, tā gan ir! :)


Vīksna 22.februāris, 15:56

Paldies ! Reizēm te ne ieiet, ne ielikt ko var. Mēģinu vēl no vecā kautko paspēt ielikt. Ne tik daudz kukaiņus bildē, vai jēdzīgi sanāk.


ekologs 22.februāris, 15:16

Mātīte un tēviņš :)


ekologs 22.februāris, 15:07

Manuprāt, tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus).


IlzeP 22.februāris, 14:22

Tad Tev laikam ir ieķeksēts "Pielāgot putnu atlantam".


Vīksna 22.februāris, 14:17

Paldies !


ekologs 22.februāris, 11:22

Manuprāt, te velk uz melnuli (Crypticus quisquilius).


dziedava 22.februāris, 10:26

Sūnu/mazā cukurīte arī tāda varētu izskatīties. Bez mikroskopēšanas nav droši noteikt.


Siona 22.februāris, 09:08

Jā, ķērpis! :) oij.. nezināmajiem novērojumiem man šis parādās automātiski, dažreiz, no telefona ievadot novērojumu, piemirstas nomainīt..


ekologs 21.februāris, 08:26

Bildē redzami 2 indivīdi :) Otrs stūrī, labā pusē zarus grauž.


dziedava 21.februāris, 08:20

3. foto vajadzētu pārbaudīt, vai nav Lamproderma columbinum. Ja ir paraugs, to jau vajadzētu varēt ātri izdarīt.


Ziemelmeita 20.februāris, 07:46

Paldies,Ansi!


Vīksna 20.februāris, 00:05

Paldies !


dziedava 19.februāris, 22:14

Jauki, ka apskatīta arī gļotsēne. :) Šai sugu grupai elateras noteikšanā ir svarīgākas par sporām, jāredz raksts un elateras gals, cik garš tas ir.


Durkts 19.februāris, 16:56

ja ir kāds imm, tad to norādu. ja nav norādīts - tad visi ad putni. paldies.


dziedava 19.februāris, 15:40

Te domāts ķērpis? Kāpēc tāds dīvains statuss?


CerambyX 18.februāris, 23:44

Vērīgi pamanīts - tiešām izskatās, ka nebūs icarus. Pēc lidošanas laika it kā varētu būt tikai agestis (priekš artaxerces tipiski daudz par vēlu).


CerambyX 18.februāris, 23:43

Jā, varētu būt, ka mazāk tipisks artaxerxes (parasti jau tas 2. plankums dauz izteiktāk nobīdīts). Jāatzīmē, ka retu reizi var būt arī aberanti icarus īpatņi, kam priekšspārna pamatnē nemaz nav tas melnais plankums. Tie citreiz stirpi mulsinoši izskatās.


ekologs 18.februāris, 20:00

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vladimirs S 18.februāris, 17:31

Gredzens: DEH ZH84409 Vecums: 2y Gredzenošanas datums: 05.01.2019 Gredzenošanas vieta: Unseburg, Salzlandkreis, Sachsen-Anhalt, Germany Koordinātas: 51°56'00" N 11°31'00" E


Vladimirs S 18.februāris, 17:27

Gredzena pārbaude: NOS 6H28332 Suga: Acanthis flammea flammea Vecums: 2y+ Gredzenošanas datums: 11.07.2019 Gredzenošanas vieta: Ådnøya (Norway, Hordaland, Lindås) Koordinātas: 60°44'49" N 05°02'42" E


Vīksna 18.februāris, 09:45

Paldies !


ArnitaP 18.februāris, 09:09

Paldies!


BI 18.februāris, 08:13

Jā, abi putni arī pagājušajā gadā tajā rajonā dzīvoja


žurciņš_4 18.februāris, 00:31

Nav P. icarus. Varētu būt Aricia artaxerxes vai A. agestis, jo nav unf šūnas plankuma un augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā 2. plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nobīdīts uz leju.


toms.b 18.februāris, 00:03

Vai fonā redzamajam kreves ķērpim varētu noteikt sugu?


žurciņš_4 17.februāris, 22:35

Izskatās pēc Aporia crataegi kūniņas.


žurciņš_4 17.februāris, 22:32

Bet tas attiecas uz P. icarus. Tā varētu būt arī Aricia artaxerxes, taču bez augšpuses īsti atšķirt nevar. Katrā ziņā tas nav P. icarus.


žurciņš_4 17.februāris, 22:10

Piekrītu Vitai. Jo A. agestis sugai nav unf šūnas plankuma, savukārt P. icarus tas ir. Tāpat A. agestis gadījumā augšējo trīs unh postdiskālo plankumu rindā otrais plankums atrodas tuvāk pirmajam un ir nedaudz nobīdīts uz leju.


VitaS 17.februāris, 22:00

Šis ļoti izskatās pēc Aricia agestis.


adata 17.februāris, 21:04

Šīm redzama raksturīgā krāsu maiņa vienkopus - balta-dzeltena-brūna, aug bariņos, bet ne ciešos klājienos.


IlzeP 17.februāris, 19:14

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Kāds no sermuļu dzimtas ir, tiktāl taisnība, bet, lai vairāk ko pateiktu, vajadzētu mērogu un info par sniega dziļumu un irdenumu. Cauna tā vismazāk izskatās…"


Siona 17.februāris, 18:58

Kurai putnu sugai/ putnu sugām varētu būt raksturīgi atstāt šādus caurumus sniegā? Apkārt nebija nopēdots..


Indulis Martinsons 17.februāris, 17:34

Paldies par Jūsu palīdzību sugas noteikšanā!


Indulis Martinsons 17.februāris, 15:52

Lūdzu, orintologu padomu sugas noteikšanā, jo pašam nav nepieciešamo zināšanu. Mana versija, ka šis ir zvirbuļu vanags (Accipiter nisus).


Osis 17.februāris, 10:19

Šoreiz nebūs - ieliku vēl vienu bildi ar domu, ka būs labāk / datorā bildes ar sarkaniem/rozā knābjiem - ielieku šeit un foto baigi nokompresējās


MJz 17.februāris, 09:18

Trešā no labās izskatās pēc Kanādas zoss.


ArnitaP 16.februāris, 17:15

Paldies!


ArnitaP 16.februāris, 16:53

Vai tās varētu būt caunas pēdas?


Antarktīda 16.februāris, 07:01

Paldies


ekologs 15.februāris, 23:48

Lūšu pēdas tās nav. Manuprāt, lapsas pēdas.


ekologs 15.februāris, 23:44

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


Vīksna 15.februāris, 22:52

Paldies !


Mežirbe777 15.februāris, 22:39

Hipotētisks Mycocalicium subtile. Būtu jāiegūst papildus objektīvi dati.


dziedava 15.februāris, 21:35

Tas gan vairāk minējums, jo rozīgs sākums var būt arī Hemitrichia karstenii, kas agrāk skaitījās T.contorta varietāte


ArnitaP 15.februāris, 20:29

Vai pēdējais foto, ko pievienoju, kaut ko dod?


IlzeP 15.februāris, 20:13

Vispirms jau pēdām vajadzētu mērogu, lai kaut ko varētu saprast.


meža_meita 15.februāris, 17:16

Paldies Julita!


ArnitaP 15.februāris, 16:47

Vai tās varētu būt lūšu pēdas?


Amanda 13.februāris, 22:36

Peļu klijāns


ekologs 13.februāris, 21:13

Te izskatās pēc vidējās spīļastes (Apterygida media).


Vīksna 13.februāris, 21:02

Paldies !


ekologs 13.februāris, 21:01

Slaidzirneklis (Pachygnatha degeeri).


ekologs 13.februāris, 20:58

Krabjzirneklis (Xysticus cristatus).


Vīksna 13.februāris, 16:34

Paldies !


mufunja 13.februāris, 15:22

Paldies, Uldis. Man šķiet, ka tā ir apse.


Sintija909 13.februāris, 10:13

Putniņš ielidoja logā, bet atžirga un aizlidoja. Apkārtnē bija dzirdami citi ( nedzirdētas balsis). Krāsa pelēkbrūna.


roosaluristaja 13.februāris, 09:24

Ja tas ir uz apses, varētu būt Punctularia strigosozonata


ekologs 12.februāris, 23:35

Tinējs (Apotomis sororculana).


ekologs 12.februāris, 23:32

Tinējs (Dichrorampha simpliciana).


ekologs 12.februāris, 23:26

Kruzuļzirneklis (Dictyna arundinacea).


ekologs 12.februāris, 23:22

Lēcējzirneklis (Attulus terebratus).


ekologs 12.februāris, 23:19

Garkājods (Tipulidae sp.).


dziedava 12.februāris, 22:07

Mikroskopēju. Šis mazliet sarežģīts gadījums, jo raksturīgas sugas pazīmes ir uz galviņas (raksts), bet galviņa ir izsporojusies un rakstiņš nav saskatāms. Mikroskopiski gari elateru gali liecina par iespējamām divām sugām - T.botrytis un T.ambigua. Pēc sarkanīgās krāsas galviņai, elateras bez bumbuļveida paresninājumiem un kopējā garuma vajadzētu būt sugu grupas pamatsugai T.botrytis.


ArnitaP 12.februāris, 18:23

Paldies!


mufunja 12.februāris, 17:32

Paldies Julita.


Mežirbe777 12.februāris, 17:24

Šis ir krietni padzīvojis Fomitiporia robusta eksemplārs. I.dryadeus būtu atšķirīgs augļķermeņa izskats un dzīvotne. Suga var tikt konstatēta pie dižozolu pamatnēm.


ArnitaP 12.februāris, 16:37

Vai tā varētu būt Inonotus dryadeus? Aug uz ozola. Mazie bumbuļi, vadoties pēc krāsas, varētu būt jaunie augļķermeņi.1.foto - piepes augšpuse, 2.foto - piepes apakšpuse.


dziedava 12.februāris, 11:45

Sporas ļoti lielas, bet ar nepārprotamām tumšāku kārpu grupām, kas raksturīgas sugai ar mazākām sporām - D.minus. Tā kā sporu rakstam noteikšanā ir lielāka nozīme nekā izmēram, tad mainu nosaukumu. Iespējams, bijusi traucēta attīstība (kaļķa jau arī maz), tad sporas var būt lielākas, - nekāds brīnums traucētai attīstībai nebūtu, jo novērots novembrī, kamēr tipiski aug augustā-septembrī.


dziedava 12.februāris, 10:10

Tā kā uz sūnām ir divi līdzīgi varianti, ko var noteikt tikai mikroskopējot (varbūt kādreiz arī pēc lieliem tuvplāniem, bet ne šādiem foto), tad ieviesu sugu pāri šādiem gadījumiem - ar mazu melnu kājiņu un "cukurotu" galviņu.


dziedava 12.februāris, 09:53

Ak, mans 2019. gada naivums! Piedod, Evita, bet no šāda foto līdz sugai noteikt nevarēs.Šķiet pat, kājiņa varētu arī nebūt melna, bet balta, tad būtu jāizskata kāda pumpurītes Physarum sp. versija.


dziedava 11.februāris, 21:35

Mikroskopēju. Nekā jauna, viss apstiprinās. :)


DainisGeo 11.februāris, 21:30

O, interesanti! Paldies!


Vīksna 11.februāris, 20:50

Paldies !


dziedava 11.februāris, 20:06

Bija tāda, kā domāts, bet ļoti labi, ka dažviet mazliet pajukusi - šķiet, pirmoreiz varēju tik labi izpētīt atsegušās kolumellas, tā ka paraugs labi noderēja! :)


Edgars Smislovs 11.februāris, 16:24

Gredzens: LVR HT12103 Suga: Larus argentatus Atrašanas datums: 07.02.2026 Atrašanas vieta: Ustka, POMORSKIE, POLAND Koordinātas: 54°35'21" N 16°51'25" E 54.589027 16.857068 Atrašanas apstākļi: ring number of metal ring read. Atradējs: Andrzej Demczak


Ivars Leimanis 11.februāris, 16:13

Kalnu stāvdivzobe, Orthodicranum montanum (syn. Dicranum montanum)


Vīksna 11.februāris, 13:34

Paldies !


ekologs 11.februāris, 07:40

Kāda no sēņmīļiem (latridiidae sp.).


ekologs 11.februāris, 07:31

Pēc bildes, izskatās, ka varētu būt Dumbrainis (Cyphon padi).


ekologs 10.februāris, 22:50

Zaļais krustazirneklis (Araniella cucurbitina).


Vīksna 10.februāris, 11:04

Paldies !


Vīksna 10.februāris, 11:02

Paldies !


CerambyX 10.februāris, 08:57

Vajadzētu būt tā kā Pterostichus vernalis


ekologs 09.februāris, 22:48

Hm.... Kāda no Harpalus sp.?


Mežirbe777 09.februāris, 22:17

Uz Salix sp. lapām hipotētiski der Melampsora caprearum, bet viena bilde šādā gadījumā nav pierādījums. Nepieciešams vairāk info, lai izslēgtu citus variantus.


Vladimirs S 09.februāris, 17:51

Garkaklis vai krīklis, pēc izmēriem varētu noteikt.


ekologs 09.februāris, 17:19

Jā, diezgan līdzīgas, ja neieskatās.


Ivars Leimanis 09.februāris, 16:07

Plakanā skrāpīte


Vīksna 09.februāris, 10:45

Paldies !


Vīksna 09.februāris, 10:44

Paldies !


finesse 09.februāris, 10:34

šis būs vidējais dzenis ;)


CerambyX 09.februāris, 03:14

Synaptus nav tā ka baigi rets, bet g.k. pie ūdeņiem (palieņu pļavās, gar upēm u.c. ūdenstilpēm). Šis būs Athous haemorrhoidalis


ekologs 08.februāris, 22:49

Ko Uģis, Mareks teiks?


Vīksna 08.februāris, 22:47

Tāds tomēr rets minēts, varbūt cits.


Vīksna 08.februāris, 22:42

Paldies !


ekologs 08.februāris, 21:50

Sprakšķis (Synaptus filiformis).


pustumsa 08.februāris, 16:13

Oho!! Un cauri mežiņam gar krastu izgājis! Paldies, Andri! Žēl, ka nesatiku!


Vīksna 08.februāris, 14:10

Paldies !


ekologs 08.februāris, 11:30

Mīkstspārnis (Cantharis rustica).


ekologs 08.februāris, 10:34

Smecernieks (Phyllobius sp.).


ekologs 08.februāris, 10:30

Manuprāt, vientuļā lapsene (Odynerus melanocephalus).


ekologs 08.februāris, 10:21

Zebras lēcējzirneklis (Salticus scenicus).


adata 06.februāris, 20:29

Šis ir vidējais dzenis, dižraibajam būtu melnā svītra zem vaiga.


roosaluristaja 06.februāris, 19:48

Vairāk pēc pelēkās izskatās


Zigurds Krievans 06.februāris, 17:08

Labdien, tas priecē ka gredzenotais putns atradās :) Iepriekš gar to kaudzi biju staigājis, bet neko vairāk kā parastus kūtsmēslus neredzēju. Tagad varbūt kaut ko pieveda, bet bija stiprs sniegs un viss baltā, un neko saskatīt neizdevās. Īpaši traucēt putnus ar negribējās, tā ka pa ātro tikai gar vienu malu nogāju un devos prom. Vienā vietā bija pilns ar kraukļu pēdām, bet tur ar nekā īpaša. Paliks siltāks, cerams sanāks pačekot, ja vēl būs neaizlaidušies.


Vīksna 06.februāris, 12:29

Paldies !


ekologs 06.februāris, 07:35

Jā, Uģim taisnība ir par to apkakli. Paldies! Tinējs jau ir :) Ar melno apkakli var apskatīties Archips spp.


CerambyX 05.februāris, 22:08

Nē, Pandemis sugu kāpuriem nav tāda tumša 'apkaklīte'. Kāda cita suga.


IlzeP 05.februāris, 21:00

Vai mainīt uz šo sugu?


Vīksna 05.februāris, 19:59

Paldies !


ekologs 05.februāris, 19:13

Teiktu, ka mīkstspārnis (Cantharis pellucida).


ekologs 05.februāris, 19:08

Iespējams kāds no Otiorhynchus sp.


ekologs 05.februāris, 19:00

Manuprāt, te kārtējā Orchesella flavescens :)


ekologs 05.februāris, 18:44

Izskatās pēc tinēja (Pandemis heparana) kāpura.


IlzeP 05.februāris, 16:41

Šim tas pats


IlzeP 05.februāris, 16:40

Arī šim nav reģistrējusies vieta.


IlzeP 05.februāris, 16:38

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:37

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja iespējams, ieziņo par jaunu un šo, lūdzu, izdzēs!


IlzeP 05.februāris, 16:29

Arī šeit tas pats - kaut kāda sistēmas kļūda bijusi.


IlzeP 05.februāris, 16:24

Novērojumam nav vietas koordināšu, uz jauno portālu eksportēt nevarēs. Ja vieta zināma, ieziņojiet, lūdzu, vēlreiz, un šo dzēsiet!


Vīksna 05.februāris, 16:19

Paldies !


IlzeP 05.februāris, 16:17

Māri, vai Tu esi ieziņojis vēlreiz pareizajā vietā? Vai šo novērojumu var dzēst? Nevar eksoprtēt uz ornitho, jo "nav" novērojuma vietas.


dziedava 05.februāris, 15:50

Jāteic, ka šogad prioritāri cenšos laiku veltīt grāmatas "bīdīšanai uz priekšu", tāpēc ar mikroskopijām uz priekšu iet lēni, pamazām. Uz galda stāv pēdējie saņemtie paraugi, ko plānots tuvākā laikā apskatīt, bet paralēli grāmatai tas tuvākais laiks nāk lēnām.


dziedava 05.februāris, 15:49

Mikroskopija hipotēzi apstiprināja, paldies par paraugu! :)


Toms Čakars 05.februāris, 15:10

Paldies!


mazais_ezis 05.februāris, 12:47

Peļu klijāns.


Siona 05.februāris, 11:44

Bija uz ozola, jā!


LMM 04.februāris, 23:36

Perpolita, laikam hammonis.


Mežirbe777 04.februāris, 20:44

Paldies! Blakus esošā mūra kroga ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tomēr divas blakus esošās senās koka ēkas tādas nav. Daudzi skaisti retumi bija sastopami.


meža_meita 04.februāris, 20:29

Skaisti! Šo arī esmu redzējusi arī uz citām guļbūvēm, laikam viņai tās ļoti patīk. Žēl gan, ka tik unikāla koka ēka ir pamesta.


Vīksna 04.februāris, 19:12

Tas, ko man likāt atdalīt. Izžuvusi upes gultne ar dažādiem gliemežiem un rokās šī gliemene.


nekovārnis 04.februāris, 19:10

Paldies Artur un Ilze! :)


adata 04.februāris, 18:37

Paldies, Uldi!


IlzeP 04.februāris, 18:29

Viens lieks "t" nosaukumā bija problēma. Bet par sugas pareizību paļaujos uz Jums.


Vīksna 04.februāris, 15:43

Antodonta cygnea nevaru pierakstīt.


Vīksna 04.februāris, 15:38

Paldies !


ekologs 04.februāris, 15:21

Iespējams, kāda no Pogonognatellus sp.


meža_meita 04.februāris, 15:11

Paldies Ilze! Domāju, ka varbūt Spānis.


IlzeP 04.februāris, 14:34

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:31

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:30

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:29

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:22

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:20

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:17

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 14:12

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:51

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:48

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:43

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 13:39

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 04.februāris, 11:13

Vai foto nav? Droši vien arī šoreiz pelēkā.


Jānis Ķuze 04.februāris, 11:03

Sveiki! H818 gredzenoju kā jauno putnu ligzdā 10.06.2023. Gulbenes pusē, šis ir pirmais nolasījums. Tik lielā skaitā ziemās reti gadās redzēt (aptuveni 20 gadus atpakaļ pie Dzeldas līdzīgos apstākļos tika uzskaitīti pie 30). Interesanti, kas piesaistīja putnu uzmanību, kaudzē bija kaut kas vairāk par tikai kūtsmēsliem.


Mežirbe777 04.februāris, 00:28

Aktīvajā sezonā noteikti jāievāc un jāpārbauda, aizdomas par Buellia violaceofusca, vai arī Lecanographa (:


Mežirbe777 04.februāris, 00:06

Physcia caesia (Hoffm.) Fürnr.


dziedava 03.februāris, 22:02

Paldies par paraugu! :) Mikroskopēju. Cukurīte ir droši, bet par sugu es vēl papētīšu. Tuvākā man zināmā sanāk Didymium bahiense, kam substrāts atbilst, jo aug uz visādiem augiem, bet tai it kā ir apaļas sporas, bet šīs tādas neregulāras un pat mazliet lauzītas. Jāsaprot, vai tā vnk gadījies, vai nav kādas citas sugas pazīme.


Vīksna 03.februāris, 20:47

Paldies !


IlzeP 03.februāris, 19:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Arianta arbustorum sadēdējusi čaula)


IlzeP 03.februāris, 19:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:53

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:52

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:49

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:47

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:46

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:44

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:42

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis Cepaea sp., varētu būt C. hortensis)


IlzeP 03.februāris, 19:41

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:40

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:38

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:36

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:35

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:33

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (Oxychilus sp.)


IlzeP 03.februāris, 19:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 03.februāris, 19:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Vīksna 03.februāris, 11:08

Paldies !


Agnese 02.februāris, 14:27

Paldies Edgaram par komentāru! Materiāls ir ievākts un ielikts Dabas muzejas krājumā.


IlzeP 01.februāris, 20:57

Gaigalas mātīte.


Rekmanis 01.februāris, 16:26

Tādu fisciju dabasdatos neatrodu.


Cute Kitten 01.februāris, 13:52

Izskatās pēc baltača, bet nav redzams baltais astes galiņš kurš atradās zem ūdens. Acis izteikti baltas.


Cute Kitten 01.februāris, 12:41

Vai kāds var palīdzēt noteikt vai šis tiešām ir peļu klijāns?


Vīksna 31.janvāris, 16:13

Paldies !


Vīksna 31.janvāris, 14:24

Paldies !


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts