Par 2024. gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds (LDF) ir iecēlis mitrājus. Mitrājs ir pārmitra vai ar seklu ūdens slāni klāta teritorija. Pie mitrājiem pieder palieņu pļavas, zāļu purvi, augstie purvi, arī piejūras zālāji un dabiski applūstoši, pārmitri meži un citas dzīvotnes, kur sastopas zeme un ūdens, tai skaitā cilvēku veidoti mitrāji. Šogad gada dzīvotnei par godu Latvijas Dabas fonds ir izdevis fotogrāfa Kristapa Kalna veidotu lielformāta mākslas foto kalendāru "MITRĀJI", kas ataino dažādas mitrāju ainavas saistībā ar konkrētā gadalaika sajūtām.

Mitrājs. Foto: Kristaps Kalns

"Lai izprastu mitrāja būtību, ir jāatceras, ka dzīvība ir radusies tieši ūdenī, un mitrājs – tā ir vieta, kur satiekas un mijas zeme un ūdens. Tāpēc mitrājs ir dzīvības pilns. Tajā ir tādi apstākļi, lai varētu attīstīties un mājot gan sauszemes, gan ūdens sugas, gan sugas, kurām vajag tieši pārplūdušas vietas. Ziemeļamerikas dumbrāji, tropiskie mangrovju meži, lagūnas – tie visi ir pasaulē pazīstami mitrāji. Taču tikpat svarīgi un īpaši ir Latvijas mitrāji – mums ir jāapzinās to patiesā vērtība un jāsaprot, ka tie mums ir nepieciešami vairāk, nekā mēs domājam," saka Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis.

Palieņu mežs Ķemeru Nacionālajā parkā pavasarī. Foto: Ilze Priedniece

1971. gadā Irānas pilsētā Ramsārē tika pieņemta starptautiska konvencija par mitrājiem – vienīgā starptautiskā vides konvencija, kas ir veltīta kādai noteiktai ekosistēmai. Lai arī mitrāju nozīme jau pirms vairāk nekā 50 gadiem tika tik spēcīgi uzsvērta globālā līmenī, tie turpina izzust. Pēdējo 50 gadu laikā pasaulē kopumā izzuduši vairāk nekā 35% mitrāju, to platības samazinās ar trīs reižu lielāku ātrumu nekā meži. Arī Latvijā mitrāju teritorijas vēsturiski un šobrīd samazinās. Palieņu pļavas, viena no nozīmīgākajām mitrāju dzīvotnēm, Latvijā saglabājušās vien nepilnos 0,3% valsts teritorijas.

Mitrāji ir dzīvesvieta ļoti daudzām dažādām dzīvības formām – ūdens un sauszemes augiem, sūnām, bezmugurkaulniekiem, zivīm, rāpuļiem, putniem un arī zīdītājiem. Ievērojama daļa no visām Latvijā sastopamajām putnu sugām ir saistītas ar mitrājiem – kā ar ligzdošanas, barošanās vai caurceļošanas laika atpūtas vietām. Piemēram, lielais dumpis un dzērve ligzdo mitrājos, melnais stārķis un jūras ērglis barojas, zosis atpūšas, caurceļojot.

Jūras ērglis Haliaeetus albicilla barojas mitrājā. Foto: Jānis Ķuze

Mitrāju augu sugas, kuras visi atpazīst, ir niedres, vilkvālītes, spilves, purva cūkauši, vaivariņi, dzērvenes, specifiskas mitrāju sugas ir, piemēram, lēzela lipare un purva mātsakne, bet košākās – Eiropas saulpurene, Sibīrijas skalbe, jumstiņu gladiola, zemeņu āboliņš, bezdelīgactiņa.

Sibīrijas skalbes Iris sibirica Dvietes palienē. Foto: Ilze Priedniece

Taču šīs dzīvotnes nozīmīgas ne tikai dabas daudzveidībai – tās sniedz būtiskus ekosistēmu pakalpojumus, kas svarīgi mūsu eksistencei. Kā būtiskākos var minēt trīs – plūdu regulāciju, ūdens attīrīšanu un oglekļa uzkrāšanu. Mitrāji darbojas kā sūkļi, kas uzkrāj plūdu un palu ūdeņus, un vēlāk tos lēnām atbrīvo, tā sargājot no pārplūšanas citas teritorijas un arī mūs. Tāpat tie ir dabiski filtri, kas attīra ūdeni no piesārņojuma. Mitrāji efektīvi saista un uzkrāj oglekli, tādējādi mazinot siltumnīcas gāzu radīto efektu un līdz ar to ir viens no klimata pārmaiņu mazināšanas mehānismiem. Piemēram, augstie purvi ar tajos uzkrāto kūdru ir viena no efektīvākajām dabā esošajām oglekļa krātuvēm.

Augstais purvs (Lielais Ķemeru tīrelis) Ķemeru Nacionālajā parkā. Foto: Ilze Priedniece

Žurnālā Nature šogad publicēts Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra pētījums, kas analizēja dažādu plūdu riska mazināšanas pasākumu izmaksas un ieguvumus ES valstīs un Apvienotajā Karalistē. Pētnieki secināja, ka "ūdens aiztures" zonu, tostarp, palieņu un citu mitrāju uzturēšana un izveide ir starp izdevīgākajiem plūdu riska mazināšanas pasākumiem, rēķinot ieguvumus pret izdevumiem.

Latvijā ir sešas starptautiskas nozīmes mitrāju vietas – Papes mitrāji, Engures ezers, Ķemeru Nacionālais parks, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrājs, Teiču un Pelečāres purvi, taču arī nelielas mitrāju teritorijas ir būtiskas – bebraines, mazi dīķīši, slapji pļavu nostūri, mitras, neapsaimniekotas ieplakas intensīvi apstrādātos laukos.

Lauksaimniecībā mitrāju teritorijas, piemēram, slapjas pļavas, ir liels izaicinājums, jo tās ir sarežģīti apsaimniekot, tāpēc tās tiek vai nu nosusinātas vai arī atstātas bez apsaimniekošanas. Viens no Latvijas Dabas fonda mērķiem ir parādīt, ka arī mitrājus var saimnieciski izmantot, un to pierāda arī vairāki fonda projekti, kuros sadarbībā ar lauksaimniekiem tiek ekstensīvi apsaimniekotas palieņu pļavas.

"Latvijas sabiedrībā mitrāji nav īpaši pazīstami, tāpēc šogad aicināsim tos iepazīt un izzināt. Sadarbībā ar fotogrāfu Kristapu Kalnu veidotais kalendārs ir pirmā iniciatīva mūsu mitrāju gadā, kas parāda to, kā mitrāji spēj iedvesmot mākslas tapšanu. Šogad arī uzsāksim sadarbību ar kosmētikas ražotāju Stenders, kopīgi veidojot iniciatīvu mitrāju atjaunošanas atbalstam. Pavasarī un vasarā aicināsim cilvēkus uz Ainavu tūrēm mitrājos, īpašā kampaņā mācīsim, kā katrs var izveidot savu mini mitrāju un kāds no tā labums, un, protams, turpināsim sadarbībā ar lauksaimniekiem atjaunot un apsaimniekot mitrājus," saka Jānis Ķuze.

Fotogrāfs Kristaps Kalns pasniedz kalendāru LDF direktorei Vitai Andai Tēraudai. Foto: Kristaps Kalns

Lielformāta mākslas foto kalendāru "MITRĀJI" pret ziedojumu var iegādāties Latvijas Dabas fondā, sazinoties pa e-pastu ldf@ldf.lv.

Informāciju sagatavoja:

Liene Brizga-Kalniņa
Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja
liene.brizga@ldf.lv

Latvijas Dabas fonds

www.ldf.lv

2024-01-12