Aktīvie lietotāji: 25 Šodien ievadītie novērojumi: 44 Kopējais novērojumu skaits: 1268348
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Gada dzīvotne 2022 – pilsēta
Pievienots 2022-01-11 17:10:23

Par 2022. gada dzīvotni* Latvijas Dabas fonds (LDF) ir izvēlējies pilsētu. Latvijā 68% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un urbānās vides kvalitāte ieņem aizvien lielāku nozīmi cilvēku dzīvē. Daba pilsētā uzlabo cilvēku labsajūtu, mūsu fizisko un mentālo stāvokli, kā arī nodrošina dzīves vidi – attīra gaisu, ūdeni, augsni, regulē lietus ūdeni, dod ēnu karstā dienā. Līdzās cilvēkiem pilsētās mājo arī dažādi augi un dzīvnieki – var sastapt pārsteidzoši lielu dabas daudzveidību.

Līdz ar lauku industrializācijas pieaugumu, pilsētas arī kļūst par arvien nozīmīgākām teritorijām dabas daudzveidības saglabāšanai. Jau šobrīd pilsētās sastopamas dažādas dabas vērtības – var atrast gan dabisko pļavu augus, gan novērot aizsargājamos putnus, gan apbrīnot dižkokus. Pēdējos gados visā pasaulē arvien vairāk tiek domāts par dabas klātbūtni pilsētās, un arī Latvijā šis jautājums kļūst aizvien aktuālāks.


Pļava pilsētā. Foto:
Rūta Sniedze-Kretalova

"Ja tradicionāli lauki tiek uztverti kā dabas patvērums, bet pilsētas – kā "betona džungļi", tad šobrīd šis nošķīrums mainās. Lauku teritorijas, kurās saimnieko intensīvi, kļūst arvien noplicinātākas dabas daudzveidības ziņā, savukārt pilsētu loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā pieaug. Tāpēc arī izvēlējāmies par šī gada dzīvotni pasludināt pilsētu, lai uzsvērtu pilsētu nozīmi bioloģiskās daudzveidības veicināšanā, kā arī aicinātu dabai dot vairāk vietas cilvēku visblīvāk apdzīvotajā vidē," saka Rūta Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonda eksperte.

Apvienoto Nāciju konferencē par mājokli un ilgtspējīgu attīstību (Habitat III) jau 2016. gadā pieņēma "Jauno urbāno dienaskārtību" (The New Urban Agenda), kurā norādīts, ka tieši pilsētas ir ilgtspējīgas attīstības virzītājas pasaulē, un apliecināta valstu politiska apņemšanās tās attīstīt ilgtspējīgi. Habitat III nākotnes vīzija par pilsētu ietver arī ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saudzēšanu un aizsargāšanu.

"Pēdējo trīsdesmit gadu laikā diemžēl daba pilsētās arī ir cietusi cilvēka darbības dēļ – apbūvētas palieņu pļavas, iznīcinātas putnu kolonijas, nepamatoti nocirsti koki. Tāpēc iepriecina tendence arvien vairāk pievērsties dabas atgriešanai pilsētā – ir liela interese par urbāno dārzu veidošanu, pilsētas pļavu ierīkošanu, diskusijas par zāles pļaušanas biežumu un kritušo lapu vākšanas nepieciešamību. Arī Latvijas Dabas fonds ir aktīvi strādājis šajā virzienā, veidojot pilsētas pļavas," papildina Rūta Sniedze-Kretalova.

Kur un kā pilsētās varam sastapt dabu un vērot dabas daudzveidību?

Pirmā vieta, kas nāk prātā, runājot par dabu pilsētā, ir parki, tomēr ne tikai tie nodrošina mājvietu dzīvajām radībām. Ja ielūkojamies ciešāk, pilsētvidē daba ir gandrīz visur – kāda sūna, ķērpis, augs vai kukainis būs ēku sienās, bruģī, notekcaurulēs. Nozīmīgākas vietas, kuras apdzīvo krietni raibāks sugu klāsts, ir ūdeņu malas, pilsētas meža puduri, plašas neapbūvētas vai pamestas teritorijas, privātmāju dārzi un pagalmi. Laba vieta dabai ir kapsētas – šīs klusās vietas ar lieliem, dobumainiem kokiem iemīļojuši dažādu sugu putni, sastopamas retas sūnu, ķērpju un piepju sugas.

Dažādus pļavas augus varam sastapt pilsētas pļavās – Rīgā izcili daudzveidīgas pļavas ir dabas parkā "Piejūra", taču pļavas puķes var vērot arī atsevišķos zālājos pilsētvidē, kur tie saglabājušies, pateicoties tam, ka pļauti pēc izziedēšanas. Arī ceļmalās un dzelzceļa malās nereti varam vērot skaistu dabisko veģetāciju. Rīgā pļavas augu ekspozīciju var aplūkot LU Botāniskajā dārzā un 2021. gada sezonā izveidotajās "Pilsētas pļavās".

Pilsētu meži ir vēl viena vieta, kur sadzīvo dabas daudzveidība un cilvēku vajadzība atpūsties dabā. Ne pārmērīgi centīgi koptos parkveida mežos ar celiņiem, takām un atpūtas vietām var patverties arī veca, dabiska meža elementi un retu sugu dzīvotnes. Resna kritala pilsētas mežā ir ne tikai mājas un barošanās vieta daudzām dzīvām būtnēm, bet arī dekoratīvs ainavas elements un dabisks soliņš.

Dzīvei pilsētās ir pielāgojušās arī putnu sugas, kuras spēj izmantot cilvēka veidotās dzīvotnes. Viena no tām ir 2022. gada putns – svīre, kas klinšu spraugu vietā var ligzdot arī ēkās. Pilsētā var sastapt vistu vanagu, dzeņu sugas, parku dīķos ligzdo ūdensvistiņa, būvlaukumos sastopams melnais erickiņš. Pilsētas pļavās sastopamas arī tādas pilsētai šķietami neraksturīgas sugas kā dzeltenā cielava un grieze.


Vistu vanags Accipiter gentilis. Foto: Otars Opermanis

Pilsētās mājo arī sikspārņi, kuriem ļoti piemēroti ir baznīcu bēniņi, tie sastopami arī vecos, dobumainos kokos, alejās, arī māju bēniņos. Sikspārņu barība ir kukaiņi, tai skaitā odi, tāpēc medījot tie palīdz regulēt kukaiņu skaitu.

Latvijas pilsētās arvien biežāk vērojam aizvien lielāku interesi par dabas daudzveidību, gan no iedzīvotāju, gan pašvaldību puses. Ko mēs katrs varam darīt dabas daudzveidības labā pilsētās?

• Ierīkot savvaļas augu joslas savā zaļajā teritorijā – piemēram, pagalma stūrī atstāt retāk pļautas joslas vai savvaļas puķu saliņas.

• Ļaut augiem izziedēt un tikai tad ķerties pie pļaušanas – tādā veidā mēs ļausim sēklām nobriest un sagatavoties nākamajai ziedēšanai. Šāda pieeja piesaistīs arī kukaiņus un putnus, kuri izmanto sēklas barībai.

• Izveidot garšaugu un puķu dobes apputeksnētājiem uz sava balkona vai pagalmā – stādīt garšaugus: timiānu, majorānu, raudeni, piparmētras, pētersīļus. Tie ir dekoratīvi, garšīgi, neprasa specifisku kopšanu, un ir daudzgadīgi. Tādējādi gan izaudzēsiet vērtīgus augus sev, gan iepriecināsiet tauriņus, bites un citus kukaiņus.

• Pēc iespējas saglabāt pieaugušos un vecos, tostarp dobumainos kokus; konsultējoties ar speciālistiem, pareizi kopt koku vainagus, lai to mūžs būtu pēc iespējas ilgāks, kā arī stādīt jaunus kokus, kur vieta to atļauj.

• Renovējot ēkas, pievērst uzmanību putnu, piemēram, svīru, ligzdošanas vietām bēniņos, un vajadzības gadījumā spraugas vai ventilācijas lūkas aizstāt ar speciāliem būriem.

• Privātmāju pagalmos uzstādīt būrus sikspārņiem un putniem.

Šogad mēs aicinām ikvienu paraudzīties uz pilsētu ar citām acīm, ieraudzīt tajā dabas vērtības un iesaistīties dabas daudzveidības saglabāšanā un vairošanā pilsētā! Par saviem dabas atradumiem pilsētā ziņojiet dabas novērojumu portālā www.dabasdati.lv.

*Dzīvotne – noteiktu specifisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā. Dzīvotne var iekļaut vairākus blakus pastāvošus biotopus.

LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. Gada dzīvotne 2015 bija bioloģiski vērtīgie zālāji, Gada dzīvotne 2016 – niedrāji, Gada dzīvotne 2017 – lauku sēta, Gada dzīvotne 2018 – dižkoks, Gada dzīvotne 2019 – veci vai dabiski boreāli meži, Gada dzīvotne 2020 – parkveida pļava, bet 2021 – Upju straujteces un dabiski upju posmi.

Latvijas Dabas fonds

2022-01-11

Pēdējie novērojumi
Aegithalos caudatus - 2022-01-21 pētniece
Certhia familiaris - 2022-01-21 Lasmas
Emberiza citrinella - 2022-01-21 Grietiņa
Sturnus vulgaris - 2022-01-21 Grietiņa
Pica pica - 2022-01-21 angel
Cynips quercusfolii - 2021-08-08 MoreOrLess
Pica pica - 2022-01-21 angel
Nezināms
@ dziedava
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 21.janvāris, 10:38

Šis ir labs! Ievāci kā plazmodiju vai jau bija saveidojies? Tātad jāpievērš uzmanību tādiem adatainiem baltajiem plazmodijiem


felsi 21.janvāris, 06:55

Paldies Julita! Labi, ka ievācu. Riktīgs pārsteigums! Un vēl tās domas, kad paliku zem mikroskopa, tāda sačervelējusies pārslainā, tā ir, kad nevīžo glabāt kārtīgi paragus:)


Tasty_Y 21.janvāris, 00:39

Šeit mums ir Succinea sp. (S. putris, bet dažiem cilvēkiem ļoti negribas to teikt bez preparēšanas.)


dziedava 21.janvāris, 00:07

Zin man arī tā bija 1. asociācija. Iekšas ļoti pēc tādas izskatās. Nu un āra arī. Un plazmodijs Andrim jau arī bija līdzīgs. Sporu izmērs gan sākot no 7 mkm, bet 0,4 mkm droši vien nav vērā ņemami. Principā citu kandidātu jau arī nav! Jau kad Andrim pētīju - nu vienīgi Fuligo intermedia pēc skata līdzīgs, bet tam stabili lielākas sporas.


felsi 20.janvāris, 23:10

Nakts fiksā ideja, kruzuļotā fizāra?


felsi 20.janvāris, 22:57

Paldies, man arī aizdomas, ka kaut kas cits.


dziedava 20.janvāris, 22:39

Vizuāli makro pēc Mucilago crustacea neizskatās. Vēlāk papētīšu


Vīksna 20.janvāris, 22:34

Paldies !


felsi 20.janvāris, 21:50

Ievāktais plazmodijs attīstījās slēgtā kartona kastītē. Pievienoju mikroskopiju. Mani mulsina sporu mazais izmērs, mazākais sporu izmērs, ko atradu https://www.mycodb.fr/fiche.php?genre=Mucilago&espece=crustacea, ir 9-11 mkm.


MoreOrLess 20.janvāris, 20:56

Uģi! Paldies!


Divpēdis 20.janvāris, 20:51

Man liekas, ka šobrīd ārā ir vispiemērotākais laiks, lai skatītos šādas bildes:)


felsi 20.janvāris, 19:58

Pievienoju mikroskopiju.


Vīksna 20.janvāris, 18:48

Paldies !


felsi 20.janvāris, 17:22

Tāpēc jau rakstīju par nenotikušo brīnumu:)


Vīksna 20.janvāris, 16:33

Paldies !


Vīksna 20.janvāris, 16:32

Paldies !


dziedava 20.janvāris, 16:32

Šīm svarīgi redzēt no sāna - kājiņu un kājiņas savienojumu ar kausiņu.


dziedava 20.janvāris, 16:29

Paldies, Ansi! Kāpēc tomēr P.ellipticum?


Edgars Smislovs 20.janvāris, 14:49

Piezīmes: Lielā Gaura, 3 pāri


Matrus 20.janvāris, 14:40

Paldies par gredzenoto paugurknābja gulbju kontrolēm!


Durkts 20.janvāris, 13:46

:) Kā izmaiņu veicējs zina, ka nenoteikta pīle ir lielā gaura?


Kiwi 20.janvāris, 13:45

Paldies, Julita!


Kiwi 20.janvāris, 12:52

Paldies, Vija! Uzreiz uz vietas nevarēju noorientēties, likās, ka esmu šo jau reiz redzējusi.


Kiwi 20.janvāris, 12:49

Marek, paldies par sugas noteikšanu!


dziedava 20.janvāris, 10:51

Tev tur arī bija aizdomīgs bumbuls, kas piesaistīja uzmanību. Bet ja tiešām visas elateras gari nosmailotas, tad jau laikam nebūs.


dziedava 20.janvāris, 10:49

Nu re, būs kādas kreisās vakar trāpījušās. Tā teikt - vienmēr labāk pārbaudīt vairākos mēģinājumos, īpaši, ja ļoti neparasti izskatās.


VijaS 20.janvāris, 10:46

Pievienoju mikroskopiju - dažas bildes ar vakardienas dīvainajām sporām, un šodien izbirdinātās normālās, Izdevās pat saskatīt tīkliņu uz sporām. :)


meža_meita 20.janvāris, 09:19

Fooorši, malacis!!!!


Mežirbe777 20.janvāris, 07:42

Tuvumā auga arī C.phaeocephala, bet šim ārējām pazīmes šķita pavisam savādākas.(Kājiņas izmērs,novietojums uz ēkas,nebija pruīnas u.c. pazīmes.Paraudziņš tika nosūtīts lihenoloģei Chris Wagner uz noteikšanu.Gaidam atbildi.


felsi 20.janvāris, 06:45

Tāds piedēklītis bija, lutescens sporas elateras nav nosmailinātas, cik skatījos, beidas ar paresninājumu un tad sīkastīte.


meža_meita 20.janvāris, 00:05

Interesants + pirmā attēla kreisajā pusē vēl kaut kāds zarots ķērpis. Calicium trabinellum būtu dzeltena pruīna un melns macēdijs + nedaudz mazāka. Es paturētu iespēju, ka tā ir veca C.phaeocephala, kurai virsū kaut kas uzaudzis. Nupat svaigi iznākusi forša grāmata par nagliņķērpjiem. Izcili attēli un arī mikroskopiskās pazīmes. Piegādes izmaksas bija 14 eur, pati grāmata 25 eur. https://tilburg.knnv.nl/boek-coniocarpen/?fbclid=IwAR0xMu5KBCgfP3lBKquoxk91Hl-QIHwbfEvtkwE48zsrZR-c-MR1kiv4XkY


W 19.janvāris, 23:50

Paldies, Inga!


VijaS 19.janvāris, 23:03

Dižskābaržu fleogena.


dziedava 19.janvāris, 22:37

Kātiņš bija droši saskatāms? Ja nebūtu, izskatītu arī T.lutescens


felsi 19.janvāris, 21:10

Pievienoju mikroskopiju, retums nesanāca(:


nekovārnis 19.janvāris, 20:38

Šis būs kādas citas zirnekļu dzimtas pārstāvis.


Vīksna 19.janvāris, 18:07

Paldies !


felsi 19.janvāris, 17:46

Pievienoju mikroskopiju, vālītes saaugušas ar pelējuma stiegrām, grūti mikroskopēt pašas vālītes kapillīcija tīklu.


marsancija 19.janvāris, 16:34

Paldies Ingai! Nezināju šādas atšķirības.


lichen_Ro 19.janvāris, 16:05

Pēc bildēm pateikt grūti. Pārbaudiet Calicium trabinellum.


Irbe 19.janvāris, 12:17

Purva


dziedava 19.janvāris, 10:51

Paldies, Ansi, par visu noteikto! Papardes līdzību ar sūnām jau biju aizmirsusi, prātā neienāca. Kas ir tā būtiskā atšķirība?


davis_wi 19.janvāris, 00:20

Tādi likumi


IFa 18.janvāris, 21:14

Ozolu čiekurveida panglapsene, Andricus foecundatrix


IFa 18.janvāris, 21:04

Ozolu ābolveida panglapsenīte Cynips quercusfolii. Bumbuļu panglapsenes pangas vienmēr ir zaru galos, pumpuru vietā, kā arī svaigas un zaļas (arī rozā, sarkanas) tās ir redzamas tikai pavasarī.


IFa 18.janvāris, 21:03

Ozolu ābolveida panglapsenīte Cynips quercusfolii.


IFa 18.janvāris, 21:01

Ozolu ābolveida panglapsenīte Cynips quercusfolii. Bumbuļu panglapsenes pangas vienmēr ir zaru galos, pumpuru vietā, kā arī svaigas un zaļas (arī rozā, sarkanas) tās ir redzamas tikai pavasarī.


IFa 18.janvāris, 21:00

Ozolu ābolveida panglapsenīte Cynips quercusfolii. Bumbuļu panglapsenes pangas vienmēr ir zaru galos, pumpuru vietā, kā arī svaigas un zaļas (arī rozā, sarkanas) tās ir redzamas tikai pavasarī.


IFa 18.janvāris, 20:59

Ozolu ābolveida panglapsenīte Cynips quercusfolii. Bumbuļu panglapsenes pangas vienmēr ir zaru galos, pumpuru vietā, kā arī ir svaigas un zaļas (arī rozā, sarkanas) tās ir redzamas tikai pavasarī.


IFa 18.janvāris, 20:55

Ozolu bumbuļu panglapsene Biorhiza pallida. Ābolveida panglapsenītes pangas vienmēr ir uz lapām un nesasniedz šādu izmēru.


IFa 18.janvāris, 20:52

Ozolu ābolveida panglapsene Cynips quercusfolii. Bumbuļu panglapsenes pangas vienmēr ir zaru galos, pumpuru vietā.


IFa 18.janvāris, 20:51

Ozolu ābolveida panglapsene Cynips quercusfolii. Bumbuļu panglapsenes pangas vienmēr ir zaru galos, pumpuru vietā.


IFa 18.janvāris, 20:47

Tās noteikti nav panglapsenes pangas, drīzāk pangērces. Ja saimniekaugs ir Acer saccharinum, tad varētu būt sudrabkļavu kārpērce Vasates quadripedes.


IFa 18.janvāris, 20:37

Šī būs Ozolu bumbuļu panglapsene, Biorhiza pallida. Cynips quercusfolii savas pangas veido tikai uz lapām un katrai pangai ir tikai viens kambaris.


Ilze Ķuze 18.janvāris, 20:05

Julita, jā, es arī papriecājos :). Bet nu viena bezdelīga pavasari nenes, tāpat gk ziemīgs un sniegains.


dziedava 18.janvāris, 19:07

P.S. Mani no P.curvifolium iepriekš atturēja arī "leaves are about 2,5 mm long", jo manas ir par 1mm īsākas. Nezinu, - ir tas būtiski vai nav.. Bet nmazākas par 1,2 mm arī nav.


dziedava 18.janvāris, 19:02

Palasīju. Tur, kur es skatījos, arī biju tikusi pēc atslēgas līdz P. laetum / P.curvifolium, bet tur atšķirības bija noformulētas citādāk, garums nebija minēts. Man uznāca pēkšņa apgaismība - vai varētu būt tā, ka latviski "ausītes" un "noaugušas lejup" ir par vienu un to pašu? resp., ar to vietu, kur ir ausītes, arī noaug lejup? Līdz šim es tos uzskatīju par 2 neatkarīgiem parametriem, kurus turklāt ļoti grūti sagremoju. Pievienoju 2 foto. Ja ir tā, kā esmu tagad sapratusi, tad par to P.curvifolium varētu arī piekrist. :)


dziedava 18.janvāris, 18:26

Paldies, Ivar! Es gaidu jebkuru viedokli, Tavu to skaitā! :) Palasīšu publikāciju, paldies! :)


Ivars L. 18.janvāris, 18:22

Nojaušu, ka gaidi Anša viedokli, bet tikmēr: pēc atslēgas publikācijā: "KEYS FOR THE IDENTIFICATION OF BRYOPHYTES OCCURRING IN HUNGARY. Peter Erzberger" šī sanāk P.curvifolium. Tomēr iespējams, ka Ungārijā viss ir pavisam ne tā, kā pie mums, tāpēc jāgaida Anša verdikts. Varu tikai piebilst, ka šķībvācelītēm diezgan vērtīgas atšķiršanas pazīmes slēpjas gar stumbru augošajos lapu lejasdaļas stūru pagarinājumos.


artis113 18.janvāris, 17:46

Novērojums neparādās Ziemojošo putnu atlanta statistikā, kādēļ tā?


dziedava 18.janvāris, 13:52

O, skaisti! :) It kā nekāda ziema nebūtu!


ekologs 18.janvāris, 12:40

Adgrauzis (Anthrenus scrophulariae) :)


felsi 17.janvāris, 20:09

Pievienoju mikroskopiju, atkārtoti pārmērīju, nav lielākas par 8 mm. Var teikt izbrīnīts pārsteigums, ne vella nezinu saplacinātās kūlītes.:(


dziedava 17.janvāris, 20:05

Dzeltenais man arī piesaistīja uzmanību - nav ne jausmas! Varbūt sēne?!


Laimeslācis 17.janvāris, 19:13

Tiešām skaistas un viegli pamanāmas! :)) Kad šodien atvēru paraugu, bija palikuši tikai tukši kausiņi (bet varbūt jau tādus paņēmu - neievēroju). Knapi atradu apm. 15 sporas. Grupiņās bija tikai pa pāriem un vienā bija trīs sporiņas (pēdējā bildē) . Parīt varbūt paveiksies atrast kādu veselu galviņu. Un kas varētu būt tas dzeltenais caurumiņš pirmajā bildē, labajā pusē, augšā?... ķērpis?


Rxq 17.janvāris, 19:01

Barojās ar nokritušajiem āboliem, kas bija saglabājušies redzami, no pagājuša gada.


dziedava 17.janvāris, 18:52

Cik skaistas! :)) Drošai noteikšanai šīm bija svarīgi redzēt, ka sporas grupējas pa 4-20. Vai tas tika novērots?


visvaldis.s 17.janvāris, 18:40

Ierakstīju '' Lapsa'',taču neesmu pārliecināts, jo nedēļu agrāk bija atnācis šakāļu bariņš. Skaļi svilpoja vai smilkstēja vairākas minūtes.


dziedava 17.janvāris, 18:36

P.S. Vēl jau varētu piemikroskopēt, ko vajadzētu, sporas, piemēram, varbūt vēl kas, bet šobrīd nav skaidrs, vai tam ir jēga, vai tas palīdzētu tikt līdz sugai. Vai arī - kas tieši palīdzētu.


dziedava 17.janvāris, 18:26

Būtu labi saprast, vai te visi foto varētu būt viena suga, jo ir rozetveida (6.-9. foto) un garākas sūnas (no 10. foto visi pārējie). Un vēl sporogoni. Viss no viena paraudziņa. Pieņemu, ka no maniem foto vien līdz sugai (sugām) varētu arī netikt, vismaz man pēc atslēgas neizdevās, bet ja saprastu, vai tas viss varētu būt viens - jau būtu solis uz priekšu. :)


felsi 17.janvāris, 17:09

Kā parasts, tiek izmantots špikeris, kas saucas dziedava:)


dziedava 17.janvāris, 15:23

Super! Izaugumi pārliecinoši :). Pārējo šobrīd neskatos.


felsi 17.janvāris, 14:48

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 17.janvāris, 14:16

Par sugas noteikšanas pareizību neesmu droša. Īsti nekas nesanāk. P. laetum gandrīz sanāktu, ja nevajadzētu "Sausas lapas nav lejup noliektas". Bet internetā arī citas P.laetum izskatās tāpat noliektas lejup. Vai arī kas ar šo ir domāts? Vai arī kāda tad ir šī suga, ja tā no šiem foto ir nosakāma?


Durkts 17.janvāris, 13:20

jā, paldies!


Andritis 17.janvāris, 13:13

https://youtu.be/JTSpJuXEVkM


Irbe 17.janvāris, 12:03

1.foto mazais dzenis https://dabasdati.lv/site/img/pub/1/2/296/1393511364.pdf


IlzeP 17.janvāris, 11:38

Aivi, to jau katram novērojumam var nomainīt!


Durkts 17.janvāris, 11:10

ups, Novērojuma datums 16.01.2022. bet laiki pareizi. tāpat arī pārējiem maniem novērojumiem


IlzeP 17.janvāris, 08:20

Vai vajadzētu ieviest nenoteiktu bacīdiju (Bacidia sp.)?


IlzeP 17.janvāris, 08:19

Jā, cekulpīle.


Toms Čakars 16.janvāris, 23:05

Paldies! Likās, ka šis citādāks


Toms Čakars 16.janvāris, 23:04

Paldies!


Aleksejs 16.janvāris, 23:00

Varbūt cekulpīle?


felsi 16.janvāris, 22:55

Pievienoju mikroskopiju.


meža_meita 16.janvāris, 22:39

Ak dieniņ cik skaisti, kā dzijas dzīpariņi! :))))


Mareks Kilups 16.janvāris, 21:39

paldies, Marek!


Aidzinieks 16.janvāris, 20:19

Paldies Margarita!


VitaS 16.janvāris, 20:10

Jā, tagad skatoties, redzu vaiga baltumu, iepriekš izskatījās pēc galvas ar cekulu.


forelljjanka 16.janvāris, 20:06

Tā pati gaigala vien būs,tikai pagriezusi prom un noliekusi galvu,tā vairāk parādot balto kaklu,redzams arī baltais vaiga laukums labajā vaigā.


MJz 16.janvāris, 20:01

Laukirbes :)


Rekmanis 16.janvāris, 19:38

Paldies par informāciju! Varat izlabot sugu.


VijaS 16.janvāris, 19:38

Paldies, Julita!


dziedava 16.janvāris, 18:52

Diskusija: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/3050031438590027/


marsancija 16.janvāris, 17:58

Manuprāt, par sniega dziļumu šogad dzīvnieki īpaši sūdzēties nevarētu. Nav tā dziļākā ziema ar sērsnām. Lauki un pļavas atkušņos tīri papliki kļuvuši. Ir bijušas dziļākas ziemas, bet stirnas nav taisījušas tādus uznācienus.


Irbe 16.janvāris, 17:54

Kajaks?


forelljjanka 16.janvāris, 17:50

Manuprāt to vairāk nosaka sniega dziļums,tas ir ,citas barības trūkums.


forelljjanka 16.janvāris, 17:49

Dzilnītis.;)


OKK 16.janvāris, 17:08

Pļavas ķirzaka


Ilze Ķuze 16.janvāris, 15:24

Domāju, ka nebūs, ziemeļu klimakociste sastopama uz egļu mirušās koksnes. Šādā stadijā sugu grūti noteikt.


marsancija 16.janvāris, 14:22

Paldies par izsmeļošo komentāru! Šajā gadījumā tā bija blīgzna, kas tik cītīgi apstrādāta. Pēc visa sanāk, ka it kā baltmugurdzeņa tēviņš, bet pašu putnu, diemžēl, nekur tuvumā nemanīju.


Rallus 16.janvāris, 10:15

Teicami, ka šis arī baltmugurdzeņa veikums.


Rallus 16.janvāris, 10:14

Ūdensmala, vītols, dziļāk koksnē meklēta barība (rūpīgi un daudz) - raksturīgi baltmugurdzenim. Te īss citāts no dzeņu aizsardzības plāna par barošanos (pēc Zviedrijas pētījumiem): "Baltmugurdzeņiem galvenās izmantotās koku sugas dažādos gada laikos atšķiras – ziemā vairāk barojas uz bērziem, kārkliem un baltalkšņiem, ligzdošanas sezonā uz apsēm un ozoliem. Vairumam koku sugu visvairāk izmanto stāvošus kokus ar vainagu, tikai bērzam un baltalksnim puse apmeklēto koku bija stumbeņi vai kritalas. Barojas arī dzīvos kokos, īpaši svarīgi ir paši lielākie lapu koki (Aulén 1988). Barošanās koku sugu un koku stāvokļa izvēlē ir atšķirības arī starp dzimumiem. Baltmugurdzeņu tēviņi Zviedrijā visās sezonās būtiski vairāk izmantoja vītolus, mātītes – bērzus. Tomēr ligzdošanas laikā tēviņi vēl vairāk par vītoliem izmanto apses. Visās sezonās mātītes būtiski biežāk barojas nokaltušos kokos un tēviņi dzīvos. Kopumā tēviņi barojās lielākos kokos un uz resnākiem stumbriem un zariem nekā mātītes, bet tas daļēji izriet no koku sugu un to stāvokļa izvēles (Aulén, Lundberg 1991). Aulén G. 1988. Ecology and distribution history of the White-backed Woodpecker Dendrocopos leucotos in Sweden. Swedish University of Agricultural Sciences, Department of Wildlife Ecology, Report 14. Uppsala, Sweden. Aulén G., Lundberg A. 1991. Sexual dimorphism and patterns of territory use by the White-backed Woodpecker Dendrocopos leucotos. – Ornis Scandinavica 22: 60-64


Mežirbe777 16.janvāris, 00:56

Paldies par ID , Ilze !


Ilze Ķuze 16.janvāris, 00:43

Dzeltenā īszobe, Steccherinum ochraceum


marsancija 16.janvāris, 00:41

Šoziem stirnas ļoti intensīvi ēd tūjas. Vai tiesa, ka tādā veidā viņas mēģina tikt galā ar kādiem parazītiem? Gadiem par tūjām neliekas zinis, bet tad "piecērp" visas sev ērtā augstumā. Nāk ciemata centā pie ēkām. Izskatās, ka vislabāk viņām garšo Smaragd šķirne :D Otrā bilde nav no konkrētā punkta, bet pie privātmājas ciema centrā un 3. pie bērnu dārza naktī.


Mežirbe777 15.janvāris, 22:18

Bacidia sp.


Mežirbe777 15.janvāris, 22:17

Pēc atslēgas šī ir Bacidia sp. https://www.nybg.org/bsci/lichens/ozarks/Bacidia.html


grieze 15.janvāris, 22:04

Edmund, es arī ieliku, ppulkstens bija 17:52 pie pirmš reizes :) vari apskatīt manu nov. ierakstu, Gunāru un Tevi arī pierakstīju


dziedava 15.janvāris, 20:50

Pēdējais foto, tik blīvi! Neparasti priekš T.dec. Nevar būt kkas kapitāli cits? Ārējais paskats parasti trihijisks?


VijaS 15.janvāris, 20:22

Plīšana neregulāra, un sporas arī tika atzītas par pietiekami tīklotām, lai teiktu, ka maldinošā trihija.


Irbe 15.janvāris, 20:08

Purva zīlīte


VitaS 15.janvāris, 20:07

Nav egļu krustknābis?


Edgars Smislovs 15.janvāris, 19:59

Janvārī liela daļa sudrabkaiju jau ir ar baltām galvām, šajā gadījumā vēl ir dažas tumšas spalvas uz galvas, acs gaiša, kaspijas vajadzētu būt lelākajā daļā gadījumu melna.


Irbe 15.janvāris, 19:48

Vidējais dzenis


Irbe 15.janvāris, 19:44

Mazā gaura M


Irbe 15.janvāris, 19:41

Gaigala M


Mežirbe777 15.janvāris, 19:37

Atgādināja Gloeoporus taxicola , bet šī uz mitras Salix kritalas.


Irbe 15.janvāris, 19:33

Jūras ērglis?


Irbe 15.janvāris, 19:25

Gaigala


meža_meita 15.janvāris, 19:10

Uz fiscijas kāda lihenofīlā sēne. Par cik tās LV ļoti maz pētītas, arī varētu būt kas jauns. Paraudziņš.


meža_meita 15.janvāris, 19:03

Šis interesants. Izskatās, ka kaut kas no Herpotrichiellaceae dzimtas un varētu būt jauns priekš LV (?) Tādā gadījumā vajadzīgs paraudziņš. Ērtības labad atstāšu te linku, kur var smelties idejas: https://wi.knaw.nl/images/ResearchGroups/Phytopathology/pdf/2016-Wood-Corynelia-Persoonia.pdf Cerams nenošāvu greizi.


VijaS 15.janvāris, 18:56

Paldies, Renāte!


Aleksejs 15.janvāris, 17:59

Tā nevar būt kaspijas?


IevaM 15.janvāris, 16:28

Statistikai :) Es esmu redzējusi vairākas dižraibo ligzdas priedēs


Arnis2 15.janvāris, 15:33

Pie Bolderājas karjera, kur pamatā priedes, vienā galā ir arī apses. Kādā vasarā atradu 4-5 ligzdas un neviena no tām nebija priedē. Visas apsē ļoti dažādos augstumos. Arī Mežaparkā, kurš te jau minēts un kurā aug galvenokārt priedes, dižraibie dzeņi masveidā parādās rudeņos, bet vasarā pazūd. Varbūt pa kādam ligzdo, bet man nav gadījies redzēt. Ja tā padomā, tad priedē man gadījies atrast tikai vienu ligzdu.


Valente 15.janvāris, 14:48

Video šeit: https://youtu.be/jQ049DW_ouQ


MoreOrLess 15.janvāris, 11:06

Paldies, Uģi, par naktstauriņu sugām un labojumiem!


IlzeP 15.janvāris, 09:07

Tas jau lielā mērā atkarīgs no koku sugu sastopamības katrā vietā.


dziedava 14.janvāris, 23:06

Smukas un dažādās stadijās! :)


meža_meita 14.janvāris, 22:30

Fantastiski! Bauda skatīties! Laikam man jāiekrāj naudiņa :D


dziedava 14.janvāris, 21:42

Ārstnieciskā mikroskopēšana :D


felsi 14.janvāris, 21:26

Es teikšu, ka mikroskopēt daudzas ir vērts, man nervu mierinošs pasākums ziemā, un kur vēl pozitīvās emocijas!


dziedava 14.janvāris, 21:21

:D Jā, Inguna, pēdējais foto ir tapis kā viens no pirmajiem pasākuma laikā. Un šīsdienas trihijai mikrofoto ir ņemti no video - tajā laikā nevarēju foto uztaisīt. Nāksies pārmikroskopēt, lai saprastu, ir elaterām asumi vai nav. Izklaides pasākumi ar nopietnu darbu tomēr nav apvienojami ;D. Vai nu teātris, vai darbs. :)


felsi 14.janvāris, 21:17

Paldies, kā saka Sandis, jauns manā listē!:)


dziedava 14.janvāris, 21:17

Katrā ziņā šīs ir vērts mikroskopēt, saprast tās atšķirības, nu tā lai pašam skaidrs. Laikam man kkas par tēmu arī bija ievākts. Nav slikta doma šīs kkad ne ļoti tālā nākotnē paskatīt. Daudz noteikti nav, varētu tikt galā.


dziedava 14.janvāris, 21:14

Spirāles ir nepārprotamas. Es tikai ceru, ka atšķirības esam sapratušas pareizi. Katram gadījumam atvēru sugas oriģinālo aprakstu :DDD https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Arcyria&por=gensi&numr=3049&tipo=Rtax&seepdf=si Lai vai kā, cipariņi atbilst precīzi :D (kas ir mērīts)


felsi 14.janvāris, 21:05

Vēsturiskā komatrihija, ar stāstu!:)


felsi 14.janvāris, 20:54

Biķernieku mežā arī priedē ligzda dzenim.


felsi 14.janvāris, 20:52

Pievienoju mikroskopiju, pārsteigums. Nu ko, laikam visām gļotsēnēm jāievāc paraudziņi, pēc makro sugu grūti noteikt:)


Ilze Ķuze 14.janvāris, 20:37

Julita, jā! :) Tavs variants gan ir daudz smalkāks, bet es sapratu, ka tālumā īpaši nebildēju. Galvenais visādus sīkumus piefiksēt.


dziedava 14.janvāris, 20:32

O, Ilze, prieks, ka jau ir rezultāts, t.i., aparāts nopirkts! :)


Ilze Ķuze 14.janvāris, 20:30

Ak, Renāte, paldies, ka pavaicāji! :D Man te iepriekš aizrādīja par foto kvalitāti. :D Meklēju info, konsultējos par fotoaparātiem arī ar Julitu. :) Decembra beigās tiku pie ūdens/triecienizturīga Olympus Tough TG-6, kuram ir arī tā saucamais "mikroskopa" režīms. Sanācis gan dabā iemēgināt tikai vienu reizi, bet vismaz pagaidām izskatās cerīgi.


Margarita W 14.janvāris, 20:28

Mežaparkā vismaz 2 vietās dižraibajiem bija ligzdas priedēs, nākamvasar pievērsīšu vairāk uzmanību.


Lemmus 14.janvāris, 19:23

Paldies,Renāte! :)


dziedava 14.janvāris, 18:51

Tie bumbuļi un ragi tiešām neparasti!


meža_meita 14.janvāris, 18:26

Skaistas bildes, ar ko šis bildēts?


Tasty_Y 14.janvāris, 18:09

Tā ir Fruticicola fruticum.


Matrus 14.janvāris, 16:40

Turpat apgredzenoju 13-02-2021.


IlzeP 14.janvāris, 16:23

LOB ligzdu kartiņu dati: pirmajā vietā no koku sugām kā ligzdošanas koks bijusi apse (42 gadījumi jeb 46%), tai sekoja priede (16 gadījumi jeb 17%).


Ekoskola Taurenitis 14.janvāris, 14:43

Paldies


forelljjanka 14.janvāris, 14:33

Kā nu kurā reģionā,nepārspīlējot,esmu atradis ļoti daudz dižraibā dobumu,līdz šim,NEVIENU priedē,90%-apsē,melnajai dzilnai jā,bet arī ap 50 %,pārējie,tāpat-apsē.Vidējam var būt ozolā,bet tikai satrupējušā daļā,trīspirkstu pārsvarā egle,retāk melnalksnis,pelēkā-apse,vītols,mazais alksnis,vītols.


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Matrus 14.janvāris, 12:19

Paldies par gulbju kontrolēm, papildināju datu bāzi!


marsancija 13.janvāris, 23:56

Paldies Laimai! Nudien nezināju kā izskatās acainā raibeņa kāpuri.


Laimeslācis 13.janvāris, 23:23

Acainais raibenis


marsancija 13.janvāris, 22:43

Atradu 2005. gada rakstu NRA, kurā minēts, ka šajā ezerā zivis esot ļoti veselīgas, ko uz šo brīdi, laikam, nevarētu teikt, redzot šos parazītu kamolus zivju vēderos. Paralēli šiem arī citi tārpiņi, apmēram 1 mm resni un 30 mm gari, sarkani un ļoti kustīgi. Atgādināja mazas, ļoti tievas slieciņas. No noķertajām zivīm inficēti bija tikai pliči. Raudas tīras, bet varbūt tā vienkārši sagadījās.


felsi 13.janvāris, 20:51

Pievienoju mikroskopiju.


mazais_ezis 13.janvāris, 20:51

Priedē ligzda Melnajai dzilnai un Dižraibam dzenim ir parasta lieta. Pārējie dzeņi gan nav manīti. Ā nu vel Trīspirkstu dzenis priedē


forelljjanka 13.janvāris, 19:44

Dižraibais,interesanti,ka priedē!


pētniece 13.janvāris, 19:25

Paldies, Edgar. Jau biju sākusi noticēt, ka tiešām bikšainais.


edzhus 13.janvāris, 18:32

Paldies! ;)


felsi 13.janvāris, 17:25

Daļa uz sfagnu atliekām, sīkzriņiem un mizas, vienvārdsakot, uz purvaina grāvja drazas:)


Vabale 13.janvāris, 15:52

Aizdomīgi jau likās!?


dziedava 13.janvāris, 12:48

Būsi vēl vienas sugas pārstāvis Latvijā! :D Šitas eksemplārs auga uz sfagniem? Foto īsti neredz.


Edgars Smislovs 13.janvāris, 12:17

https://dabasdati.lv/lv/observation/6151afbe30eb9327d1ae3d63d31da913/


Edgars Smislovs 13.janvāris, 10:40

Nevar būt tā pati, no kādas saimniecības izbēgusi zoss, kas jau ziņota iepriekš?


dagnis 13.janvāris, 09:21

Tad man ir jāatvainojas ziņotājam, jo pavirši apskatīju, ka novērojums ir konstatēts vasarā, nevis 12.01.. Tad viss ir ticami.


Vīksna 13.janvāris, 03:36

Apsveicu !


asaris 12.janvāris, 23:36

Garkājods Nephrotoma sp


VijaS 12.janvāris, 22:56

Apsveicu! :)


VijaS 12.janvāris, 22:54

Pievienoju mikroskopiju. Augļķermeņi paraudziņā ir gan apaļīgāki, gan izstieptāki, un plīsuši arī visādi, bet nu sporas pilnīgi noteikti ir kārpainas. :)


Laimeslācis 12.janvāris, 22:46

Apsveicu !!! :))


dziedava 12.janvāris, 22:27

Par šo kkā īpašs prieks, pirmais šogad, sen nebijis un pirmajā nopietnajā paraudziņā, ko šogad skatīju. Un vēl vīram šodien dzd un suga pasaulē arī reta :))


felsi 12.janvāris, 22:21

Apsveicu, tikko izlasīju FB!


IevaM 12.janvāris, 21:56

Jāni ,paldies, ka paskaidroji! Jā, ligzdošanas sezonā labāk lietot atlanta pazīmes :)


felsi 12.janvāris, 21:10

Tāpēc jau teicu, ka mikroskopija švaka:)


dziedava 12.janvāris, 20:56

Ok, nebiju domājusi, ka izteikti tumšas var izskatīties caurspīdīgas :). Pēdējos foto cita lieta


felsi 12.janvāris, 20:39

Granulas ir tumšas, > par 2 mkm, tik pārgaismots, jo materiāls ļoti sakaltis, attīstījās mājas. Un 08.08. visas 3 kribrārijas vienā meža teritorijā uz 3 priedes kritalām.


felsi 12.janvāris, 20:26

https://www.binran.ru/files/journals/MiF/2010_44/MiF_2010_44_5_Leontyev.pdf, vajadzēja pasūdzēties, atjaunojās:)


felsi 12.janvāris, 20:25

Pievienoju mikroskopiju, man pašai patīk, jo ir fiksēti augļķermeņu krāsa! Līdz šim manis novērotās abas kūlītes gan saplacināto, gan sfagnu, raksturo ātra augļķermeņu pāriešana sporu stadijā, krāsainība stundās skaitāma:)


dziedava 12.janvāris, 20:15

Salīdzini ar iepriekš Tevis noteikto C.piriformis - granulām jābūt tumšām! Te ir gaišas, tāpēc šī suga atkrīt. Granulu izmērs droši noteikts? Cipariņus nevaru saskatīt, bet vai nav tā, ka ir arī mazākas 1mkm granulas? Noteikšanai pazīmju aprakstā man pietrūkst kopējais garums, diametrs, kājiņas attiecība pret galviņas diametru. Nekad nevajag paļauties uz - šī līdzīga iepriekšējai, tad jau būs tā pati! Man tā pati vaina. Vnm vajag no jauna katram vākumam pieiet ar 100% rūpību visās detaļās.


dziedava 12.janvāris, 20:04

Kurš tieši raksts? Pazaudēta adrese vai adresē vairs nav raksta?


felsi 12.janvāris, 20:00

Ļoti palīdzēja tas raksts, ko ieteici, tik tagad atkal kaut kur nozudis, nepaspēju izprintēt(:


meža_meita 12.janvāris, 19:46

Ilze P. Jā, paldies!


dziedava 12.janvāris, 18:34

Ļoti interesanti! Šokolādes vēlāk skatīšos, šobrīd iegrimu savā kribrārijā, pēc tam Tavas kribrārijas paskatīšu


felsi 12.janvāris, 18:19

Pievienoju mikroskopiju, ja uz aci dīvaina pušķainā, jāievāc, pārsteigums!


i_bo johansson 12.janvāris, 18:13

Paldies par komentāru


forelljjanka 12.janvāris, 17:52

Statuss-dzied ligzd.piem.biotopā(D),Latvijas ligzdojošo putnu atlanta kontekstā ir "stiprāks" un vērtīgāks par statusu -barojas,tāpēc Ieva nomainīja uz to.Statuss -barojas ir universāls jebkādām DDatu novērojumam,baroties var gan kāpurs,gan lācis,taču tas neder LLPA.Šobrīd Latvijā tiek vākti dati kārtējam LLPA,pupuķis ir pietiekami rets Latvijā,tāpēc vērtīgs novērojums,ar statusu-barojas,tas pazudīs un neparādīsies LLPA.


Aidzinieks 12.janvāris, 17:44

Paldies!


i_bo johansson 12.janvāris, 17:37

Paldies! Bet pupuķis arī barojās... Sākumā pa pļavu (mums tur ir BVZ biotōps), domāju, ka vilka ārā kādus tur kāpurus. Tad uzlaidās lielajā satrunējušajā baltalksnī un arī tur barojās. Viņš pa apkaimi bija manāms kādu nedēļu.


IevaM 12.janvāris, 17:20

Ieraksta sākumā pupuķis ir dzirdams, tālāk neklausījos


forelljjanka 12.janvāris, 17:20

Dagnis raksta ,ka sadzirdējis ierakstā putnu sugas,kas Latvijā ieraksta tapšanas laikā,it kā neesot sastopamas.Paklausījos,sadzirdēju nosauktos,tie ,pilnīgi noteikti,Latvijā ,2.jūnijā ir pillas malas!;)Aizdomas,ka Dagnis sapratis,ka ieraksts tapis šīgada janvārī.Pupuķis ,ja nemaldos,1 x Latvijā ir ziemojis.


i_bo johansson 12.janvāris, 17:07

J.J. Komentāru mazliet nesapratu, bet dātums 2. jūnijs ir simt punkt. Pārbaudīju vēl savādākā veidā, ja no telefōnā bijis nepareizs kalendārs vai kā savādāk.


forelljjanka 12.janvāris, 16:35

Nu nez,bezdelīga,brūnspārnu ķauķis,žubīte,neko citu nedzirdēju pupuķa fonā.;)


i_bo johansson 12.janvāris, 16:20

Nu it kā pareizs. Es tikko pārbaudīju ieraksta datumu telefōnā 2021. gada 2. jūnijs.


i_bo johansson 12.janvāris, 16:17

Paldies. Tiešām līdzīgs. Mani mulsināja tie baltie raibumi uz sāna


dagnis 12.janvāris, 16:02

Vai novērojuma datums ir pareizs? Šķiet, ka fonā dzirdamas putnu sugas, kas šim laikam LV nav sastopamas.


ivars 12.janvāris, 15:51

Zvirbuļvanags.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2022
© dabasdati.lv
Saglabāts