Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par 2025. gada bezmugurkaulnieku ir izvēlējusies dižo mājas zirnekli Eratigena atrica (C. L. Koch, 1843), lai pievērstu uzmanību mūsu mājās dzīvojošajiem bezmugurkaulniekiem un to nozīmei vides uzturēšanā, kā arī, lai sniegtu vairāk informācijas par nezināmajiem zirnekļiem cilvēka mājokļos.

Dižais mājas zirneklis Eratigena atrica. Foto: Valda Ērmane

"Naktī aizgāju uz vannas istabu. Ieslēdzu gaismu. Pa grīdu aizskrēja milzīgs zirneklis. Citu nakti tur neiešu, negribu satikt briesmoni." Tā varētu sākties stāsts par mājās, reizēm slepus, dzīvojošo dižo mājas zirnekli. Pats nosaukums jau liecina, ka zirneklis ir liels. Bet cik liels ir patiesībā? Mātītes ķermenis sasniedz 1,6 (līdz 1,8) cm garumu. Ja mēra kopā ar kājām, sanāk lielāks, līdz 7,5 cm. Kājas var būt līdz pat trim reizēm garākas par ķermeni. Biedējoši, vai ne? Un vēl viņš var iekost, bet tikai tad, kad tiek saspiests vai neuzmanīgi paņemts rokā. Koduma sekas – sāpes, uzpampums, kas pazūd dažu stundu laikā. Biežāk zirneklis aizmuks vai paslēpsies no draudiem.

Kāpēc zirneklis dzīvo mājā? Viņam tur patīk, jo ir pietiekami silts, nemainīgs klimats, pieejama barība. Zirneklis barojas ar mājās dzīvojošajiem kukaiņiem, piemēram, kodēm, mušām, odiem, vabolēm. To noķeršanai izmanto piltuvjtīklu, kas izveidots kādā stūrī, spraugā. Tīkls liecina par to, ka zirneklis dzīvo vai dzīvojis attiecīgajā vietā. Tīkls ap ieeju ir vairāk plakans ar haotiski izvietotiem, nelipīgiem tīmekļa pavedieniem, tālākajā tīkla daļā redzama caurulīte, kurā paslēpies pats zirneklis. Tīkls izskatās pēc piltuves, no kā arī radies dižā mājas zirnekļa dzimtas nosaukumus – piltuvjzirnekļi (Agelenidae). Atšķirībā no riteņzirnekļiem, piltuvjzirnekļi savu tīklu pirms jauna tīkla veidošanas neapēd.

Dižo mājas zirnekli var noteikt ne tikai pēc lielā ķermeņa izmēra, bet arī pēc citām specifiskām pazīmēm. To ķermeni veido galvkrūtis un vēders. Galvkrūtis virspusē ir dzeltenīgi pelēkā krāsā ar līnijām uz tām, apakšā krūšu vairogs ar gaišāku joslu tā vidū un trim punktiem katrā pusē, tuvāk savienojuma vietai ar gūžām. Galvkrūšu priekšā atrodas divās līnijās izvietotas astoņas acis, kas vairāk kalpo gaismas un tumsas uztveršanai. Pie galvkrūtīm piestiprinātas astoņas ejkājas. Vēders pelēki brūnā krāsā. Vēdera virspusē divas gareniskas, dzeltenīgu punktu līnijas un gaiša sirds zīme. Kājas, kopskaitā astoņas, ir dzeltenīgi pelēkas, vienkrāsainas.

Dižais mājas zirneklis pamatā sastopams mājās, biežāk vannas istabās, garāžās, pagrabos, bēniņos, kur ir pietiekami silts, bet zirneklis netiek bieži traucēts. Savvaļā siltāka klimata zonās atrodams alās, sausos mežos. Zirneklis ir aktīvs diennakts tumšajā laikā, bet, ja tiek iztraucēts dienas laikā, tad arī var pārvietoties, lai sameklētu jaunu slēptuvi. Mātītes tīklā var pavadīt visu savu mūžu, savukārt tēviņi ir ceļotāji, un palielināta aktivitāte novērojama no jūnija līdz augustam, dažreiz arī vēlāk. Šajā laikā tēviņi meklē mātītes, lai pārotos. Pēc pārošanās tēviņi aiziet bojā vai tiek apēsti. Vēlāk – augusta beigās vai septembrī no oliņām izšķiļas jaunie zirnekļi, kas izšķilšanās vietā var pavadīt vēl mēnesi, pēc tam izklīst. Sugas aprakstos tiek minēts, ka dižais mājas zirneklis dzīvo divus līdz trīs gadus. Bet ir dokumentēts gadījums, kad nodzīvoja sešus gadus. Lai gan zirnekļi daudziem izraisa nepatīkamas sajūtas, tie ir nozīmīgi kukaiņa skaita regulatori.

Dižais mājas zirneklis ir labs pētījumu objekts. Kādā pētījumā atklāts, ka mātītes labāk izvada no organisma smagos metālus, nekā tēviņi, turklāt smagie metāli uzkrājas ne tikai paša zirnekļa organismā, bet arī tā veidotajā tīklā. Citā pētījumā atklāts, ka veiksmīgāka jauno zirnekļu attīstība un augšana pēc izšķilšanās notiek pie stabilas vides temperatūras (22-25 ^oC) un gaismas/tumsas apstākļiem. Pētījumi notiek joprojām.

Kopā ar dižo mājas zirnekli mājās var dzīvot arī citas zirnekļu sugas. Otra suga no piltuvjtīkla zirnekļu dzimtas, kas arī apdzīvo cilvēka mājokļus, ir Tegenaria domestica. Lai atšķirtu vienu sugu no otras, jāpaskatās uz kājām. Ja strīpainas, tad tas ir Tegenaria domestica, ja vienkrāsainas – dižais mājas zirneklis. Vēl mājās var atrast garkājzirnekli Pholcus phalangoides, neīsto atraitni Steatoda grossa, abi ir izmērā mazāki par piltuvjzirnekļiem. Rudenī mājā var ieceļot arī riteņzirnekļi, segzirnekļi, ieklīst kāds vilkzirneklis vai lēcējzirneklis. Ja mājās ir malkas apkure, arī malkas pagalēs var paslēpties vēl citu dzimtu zirnekļi.

Neīstā atraitne Steatoda grossa. Foto: Jana Skrivļa-Čevere

Garkājzirneklis Pholcus phalangoides. Foto: Mareks Ieviņš

Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina būt drosmīgiem un paskatīties uz saviem kaimiņiem, dzīvokļa vai mājas apakšīrniekiem zirnekļiem, lai novērtētu savas dzīvesvietas bioloģisko daudzveidību!

LEB aicina ikvienu pievienot savus novērojumus un fotoattēlus portālā Dabasdati.lv vai arī sūtīt informāciju un uzdot jautājumus uz biedrības e-pasta adresi leb@entomologi.lv.

Informācijas sagatavošanai izmantotie literatūras avoti:

Napiórkowska, T., Kobak, J., Napiórkowski, P., & Templin, J. (2018). The effect of temperature and light on embryogenesis and post-embryogenesis of the spider Eratigena atrica (Araneae, Agelenidae). Journal of thermal biology, 72, 26-32.

Oxford, G. S., & Bolzern, A. (2018). Molecules v. morphology – is Eratigena atrica (Araneae: Agelenidae) one species or three?. Arachnology, 17(7), 337-357.

Rybak, J., Rogula-Kozłowska, W., Loska, K., Widziewicz, K., & Rutkowski, R. (2019). The concentration of Cu and Pb in the funnel spider Eratigena atrica (CL Koch 1843)(Araneae: Agelenidae) and its web. Chemistry and Ecology, 35(2), 179-190.

Inese Cera, Voldemārs Spuņģis

Latvijas Entomoloģijas biedrība

2025-01-02