Aktīvie lietotāji: 343 Šodien ievadītie novērojumi: 116 Kopējais novērojumu skaits: 2189596
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Eiropas putnu vērošanas dienas
Pievienots 2013-09-26 15:43:46

Miljoniem migrējošo putnu turpmāko nedēļu laikā pametīs Eiropu, lai dotos uz savām ziemošanas vietām Āfrikā. Ceļā tie pārvar tūkstošiem kilometru un sastopās ar dažādiem apdraudējumiem. Jau divdesmito  reizi organizācija BirdLife International aicina eiropiešus pieņemt izaicinājumu iepazīt fascinējošo putnu migrācijas pasauli, piedaloties Eiropas putnu vērošanas dienās 2013, kas ar CEMEX atbalstu norisināsies arī Latvijā 5. un 6. oktobrī.

Šogad 33 valstis Eiropā un Centrālāzijā aicina iedzīvotājus novērot putnus un uzklausīt interesantus faktus par putnu migrāciju un dažādiem apdraudējumiem, kas tos piemeklē ceļā. 5. un 6. oktobrī Latvijas Ornitoloģijas biedrība, SIA CEMEX, Dabas aizsardzības pārvalde un Swarovski aicina dabas draugus piedalīties Eiropas putnu vērošanas dienās - EuroBirdwatch13. Šoruden ir sarūpēti 22 bezmaksas pasākumi - 18 putnu vērošanas ekskursijas un 4 putnu barotavu veidošanas darbnīcas.

"Šis būs jau devītais putnu vērošanas pasākums, kurš tiek organizēts SIA CEMEX un Latvijas Ornitoloģijas biedrības septiņu gadu sadarbības laikā, Esam pārliecināti, ka sadarbība putnu vērošanas dienu popularizēšanā palīdz vairot gan mūsu darbinieku, gan Latvijas iedzīvotāju izpratni par putnu sugu daudzveidību un tās veicināšanas svarīgumu, lai kopīgiem spēkiem saglabātu mūsu apkārtējo vidi tikpat zaļu, skaistu un dzīvības piesātinātu mūsu nākamajām paaudzēm," saka Santa Kļava, SIA CEMEX Vides projektu daļas vadītāja.


Kolkas putnu vērošanas tornis. Foto: N.Rustanovičs

„Putnus mēs sargājam ne tikai to lomas dabā dēļ, bet arī tāpēc, ka tiem piemīt vērtība, ko nevar ne izrēķināt naudā, ne izteikt kādos zinātnē izmantotos parametros. Putni ir skaisti, interesanti un iedvesmojoši neatkarīgi no to praktiskās nozīmes. Iespaidīgās dabas parādības - putnu rudens migrācijas - vērošana ir laba iespēja sev to atgādināt." uzskata Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Migrējošiem putniem barošanās vietu eksistence ziemeļos, saglabātas apstāšanās vietas migrācijas ceļā un  piemērotas dzīvotnes ziemošanas reģionos ir vitāli svarīgas. EuroBirdwatch13 mērķis ir vairot izpratni par putnu migrācijas skaistumu un to, kas nepieciešams tās galvenajiem dalībniekiem - putniem.

Eiropas putnu dienas ir ikgadējs pasākums, kas ietver simtiem aktivitāšu dažādās valstīs. Pagājušajā gadā 34 valstīs Putnu dienās iesaistījās 70 000 cilvēku un vienas nedēļas nogalē novēroja vairāk kā 6 milj. putnu. Latvijā pērn ziņas tika saņemtas par novērotiem 111 029 putniem no 145 sugām.

Eiropas Putnu vērošanas dienas - EuroBirdwatch13 Latvijā organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kas ir BirdLife International partneris Latvijā, sadarbībā ar SIA CEMEX un Dabas aizsardzības pārvaldi.         

 

Pasākumu plāns EuroBirdwatch '13

 

5.oktobris

Ķemeru nacionālajā parkā putnu vērošanas ekskursija uz Kaņiera ezeru, Dunduru pļavām un Slampes laukiem sadarbībā ar „Swarovski" (ar autobusu). No plkst. 9:00 līdz 13:00 (izbraukšana no Ķemeru stacijas laukuma 8.50, izbraukšana no Meža mājas 9.00.). Pieteikšanās: 26332786.

Zosu skaitīšanas vakars Ķemeru nacionālajā parkā (pastaiga) - došanās uz zosu nakšņošanas vietām mazās grupās zinošu speciālistu vadībā. Pasākums ilgs no pl. 17.30. līdz tumsas iestāšanās laikam. Pieteikšanās: 26332786.

Ķemeru nacionālajā parkā no pl. 11.00 līdz 15.00 pie "Meža mājas" Ķemeros notiks putnu barotavu gatavošana un radošās darbnīcas.

Putnu vērošana Sātiņu zivju dīķos, Saldus novadā (ar autobusu). Tikšanās plkst. 9.00 Saldus autoostā (Jelgavas iela 2), ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Sātiņu zivju dīķi ir interesanta un dzīvīga dabas vērošanas vieta. Pieteikšanās: 22497233. Ekskursijas vadītāja Zigrīda Jansone

Putnu vērošana Rīgā (pastaiga). Plkst. 8.00 tikšanās pie Latvijas Dabas muzeja, K. Barona iela 4, brauciens ar sabiedrisko transportu (3. autobusu) līdz Daugavgrīvas liegumam. Ap 5 km gara pastaiga maršrutā Daugavgrīvas liegums - Daugavgrīvas mols - Buļļupe. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Ekskursijas vadītājs Ruslans Matrozis.

Putni Liepājas pilsētā (pastaiga). Tikšanās plkst. 9:00 pie tirdzniecības centra "Kurzeme" (Lielā iela 13). Maršruts: Zirgu sala - Golodova dambis - Piejūra. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13:00. Ekskursiju vadīs Uģis Piterāns.

Putnu vērošana Kolkas ragā, Dundagas novads (ar autobusu). Brauciens ar autobusu uz vienu no labākajām putnu vērošanas vietām Latvijā, kur ornitologs rādīs un stāstīs par apkārt esošajiem putniem. Izbraukšana no Rojas plkst. 9.00, atgriešanās plkst. 12.00. Tikšanās pie Rojas vidusskolas. Pieteikšanās: 28385025. Ekskursijas vadītājs Helmuts Hofmanis.

Putnu vērošana Burtniekos Vīsraga dabas takā (pastaiga). Tikšanās plkst. 10:00 pie Burtnieku muižas parka vārtiem. Kājās slēgti apavi. Pieteikšanās: 26446487. Ekskursiju vadīs: Dagnis Mukāns

Putnu vērošana Kuldīgā (pastaiga). Tikšanās plkst. 8:30 pie Kuldīgas novada muzeja (Pils iela 5). Putnu vērošana Ventā un pilsētas parkos. Pasākums ilgs līdz plkst. 12:00. Pieteikšanās: 28256131. Ekskursiju vadīs: Ritvars Rekmanis

Papes dabas liegums - Migrējošo putnu vērošana LU Bioloģijas institūta Papes putnu stacijā, Rucavas novads. Interesenti tiek gaidīti no plkst. 8:00 līdz 15:00, ornitologs iepazīstinās ar putniem un Papes putnu staciju. Pieteikšanās: 29236300. Ekskursiju vadīs: Oskars Keišs

Putnu vērošana Sedas purvā, Strenču novads (no torņa). No plkst. 16:00 līdz 19:00 gida pavadībā būs iespēja vērot dzērvju laišanos purva dīķos. Pieteikšanās: 26361362.

Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca un putnu balsu apgūšana Degumniekos. Pasākums notiks Degumnieku pamatskolā, kura laikā notiks putnu barotavu gatavošana un radošās darbnīcas. Pasākums ilgs no plkst. 10:00 līdz 13:00.

 

6.oktobris

Ķemeru nacionālajā parkā putnu vērošanas ekskursija uz Kaņiera ezeru, Dunduru pļavām un Slampes laukiem sadarbībā ar „Swarovski" (ar autobusu). No plkst. 9:00 līdz 13:00 (izbraukšana no Ķemeru stacijas laukuma 8.50, izbraukšana no Meža mājas 9.00). Pieteikšanās: 26332786.

Putnu vērošana no CEMEX putnu vērošanas torņa pie Kaņiera ezera. No plkst. 14:00 līdz 17:00 šeit būs sastopams ornitologs, kurš stāstīs par apkārt redzamajiem putniem. Tornis atrodas Kaņiera Riekstu pussalā, jāseko norādei Lapmežciema-Antiņciema ceļa malā.

Ķemeru nacionālajā parkā no pl. 11.00 līdz 15.00 pie "Meža mājas" Ķemeros notiks putnu barotavu gatavošana un radošās darbnīcas.

Jūras putnu vērošana Ventspilī, Ventspils novads (pastaiga). Tikšanās pie pilsētas bibliotēkas plkst. 9:30. Putnu vērošana no mola, liedaga un tuvējā apkārtnē. Ekskursija ilgs līdz plkst. 12:00. Ekskursijas vadītājs: Ritvars Rekmanis

Putnu vērošana Ikšķilē un Ogrē (pastaiga). Tikšanās Ikšķiles stacijā plkst. 9:00. Ap 10 km gājiens līdz Ogrei vērojot un meklējot dabas vērtības. Ekskursija ilgs līdz 13:00. Ekskursiju vadīs: Uģis Piterāns.

Putnu vērošanas ekskursijas Randu pļavās, Salacgrīvas novads (pastaiga). Satikšanās stāvlaukumā pie Randu pļavu norādes (šosejas Rīga-Ainaži 97. kilometrs), plkst. 9.00, pasākums ilgs līdz plkst. 12.00. Nepieciešami gumijas zābaki. Pieteikšanās: 26446487. Ekskursijas vadītājs: Dagnis Mukāns

Putnu vērošanas ekskursija Rīgā un tās apkārtnē (ar autobusu). Tikšanās plkst. 8:00 pie Latviešu biedrības nama, Merķeļa iela 13. Putnu vērošana maršrutā Juglas ezers - Kīšezera Pils kakts - Garciema lauki - Ķīšezers pie Saules dārza. Ekskursija ilgs līdz plkst. 13.00. Pieteikšanās: 25920762. Ekskursiju vadīs Ruslans Matrozis.

Putnu vērošana Litenē, Gulbenes novads (pastaiga). Tikšanās plkst. 10:00 pie bijušās Litenes mežniecības.  Pārgājiens ilgs līdz 14:00, tā laikā apsekosim Litenes muižas parku un apkārtējos laukus. Ieteicami gumijas zābaki un laika apstākļiem piemērots apģērbs. Ekskursiju vadīs Elvijs Kantāns. Pieteikšanās: 26264611

Putnu vērošanas ekskursija Mērsragā (ar autobusu). Tikšanās plkst. 8:00 pie Rīgas Latviešu biedrības nama (Merķeļa iela 13), putnu vērošana pie Bērzciema, Engures ostā, Mērsragā. Ekskursija ilgs līdz plkst. 14:00. Ekskursiju vadīs Edgars Lediņš. Pieteikšanās: 25920762.

Putnu būrīšu gatavošanas darbnīca Līgatnes dabas takās pie informācijas centra, Līgatnes novads. Pasākuma laikā notiks putnu barotavu gatavošana. Pasākums ilgs no plkst.12.00 līdz 15.00.


Papildu informācija: LOB projekta vadītājs Valters Pranks, tālr. 25920762, valterspranks@gmail.com

Pēdējie novērojumi
Myxomycetes sp. - 2025-06-23 mufunja
Stictoleptura maculicornis - 2025-06-21 Ivetta
Cribraria sp. - 2025-06-23 mufunja
Luscinia luscinia - 2025-06-23 Pūcis
Cygnus olor - 2025-06-23 Pūcis
Sterna hirundo - 2025-06-23 Pūcis
Fringilla coelebs - 2025-06-23 aer
Nezināms
Ignotus
@ Kochs
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ivetta 23.jūnijs, 09:11

Paldies, Marek!


adata 23.jūnijs, 07:56

Te tā kā mazliet rūsganumu arī redz.


Ziemelmeita 22.jūnijs, 22:54

Paldies,Lilita!


nekovārnis 22.jūnijs, 22:39

Diemžēl tā īsti nevaru saprast. Tik vien ka Alūksne varētu būt viena no vietām, kur A.obscurior meklēt :) Ja pareizi saprotu pazīmes, tad A.obscurior izteikti tumša segspārnu pirmā trešdaļa un trīs baltas joslas aiz tās ar trekniem melniem/tumšbrūniem punktiem. Spriežot pēc ūsu garuma šis varētu būt tēviņš. Eh, derētu līdz Dabas muzejam kaut kā aizgādāt :D


a.b 22.jūnijs, 22:31

Tas pats paris, kurš aizvakar Mangaļsalā bija.


Amanda 22.jūnijs, 20:47

Sāmsalas dižpīles


ekologs 22.jūnijs, 20:26

Kāds no Melanotus vai Hemicrepidius?


VijaS 22.jūnijs, 20:13

Sākotnējā krāsa nav novērota, bet substrāts un augšanas laiks, kā arī kopskats ar cieši kopā izkārtotajām vālītēm "velk" uz oranžo aveņgļotsēni, kaut arī sporu izmēri sanāk ne gluži atbilstoši.


adata 22.jūnijs, 17:48

Julita, pelējums tas nav. Te līdzīgi kā ar pelēcīgo ragansviestu - bildē izskatās ka ir, bet, ar lupu vērojot, nav, vismaz redzētu pelējuma pūciņu. Laikapstākļi pēc lietus (kad bildēts dzeltenais) saulaini, pa diennakti nevarētu sapelēt. Vieta atklāta, saulaina. Paraugs ir, tad jau redzēs.


adata 22.jūnijs, 17:23

Pēc diennakts savā attīstībā apstājusies, apkaltusi. Vālītes vairāk sarkanbrūnas.


dziedava 22.jūnijs, 12:52

Nevaru saskatīt sporām tumšāku kārpu grupas, kam būtu jābūt. Bet neesmu tagad pie datora, grūti redzēt.


mufunja 22.jūnijs, 12:18

Julita, vai tā varētu būt Līdzīgā cilindrīte?


mufunja 22.jūnijs, 11:13

Julita, jā, celms tuvumā ir skujkoks, bet tas auga uz pagājušā gada kļavu lapām.


dziedava 22.jūnijs, 10:25

Ja tā ir kūlīte (droši, ka vālītes ārējais tīkliņš nav smalks), tad no zināmajām sanāk krēpjainā Symphytocarpus amaurochaetoides, sporu izmērs atbilst, tikai man šķiet, ka sporu raksta tīkliņam būtu jābūt smalkākam, bet varbūt tā ir, tikai foto to nevar saskatīt. Mazliet vēl mulsina, ka līdz šim šī suga bijusi saistīta ar lapukokiem, bet te ir skujkoka celms.


adata 21.jūnijs, 21:34

Jā, pēc skata ir vecrozā krāsā.


Lietuviete 21.jūnijs, 21:10

Pievienoju vēl vienu foto, redzams tuvāk. Fotografēts tanī pašā dienā, no rīta.


Ziemelmeita 21.jūnijs, 19:15

Paldies,Julita, reti redzēta, jāmācas atšķirt.


dziedava 21.jūnijs, 19:13

Nu jā, kaut kādā mērā ir plakana, jā. Un sporu masas krāsa un pat krāsas nianse ir ļoti svarīga.


Ziemelmeita 21.jūnijs, 19:08

Šeit plaispika, var redzēt tumšu sporu masu.


Ziemelmeita 21.jūnijs, 19:07

01.06. iezińota,saiti neizdodas iekopēt. Bija uz priedes celma. Jā, šai sporu masa gaiši brūna. Kaut kā neaizdomājos, ka tas jau ir rādītājs, ka nav plaispika.


dziedava 21.jūnijs, 19:01

Un plaispikai sporu masa ir tumšbrūna, te skaidri redzamas gaišas iekšas.


dziedava 21.jūnijs, 19:00

Kur ir iepriekšējā? Vrb nav pareizi noteikta?


Ziemelmeita 21.jūnijs, 18:20

Paldies,Julita! Nepańēmu, biju pārliecināta par plaispiku, jo iepriekš atrastā arī bija diezgan pkakana,, bet vieta zināma, nav problēmu garāmbraucot pańemt.


dziedava 21.jūnijs, 18:14

Bez mikroskopēšanas droši pateikt nevar, bet varētu būt apkakles palampīte, kas tagad sākusi augt


dziedava 21.jūnijs, 18:01

Plaispika gan nebūs, tā ir tāda omulīga pusbumbiņa, nevis klājeniska. Ja ir ievākta, var mikroskopiski pārbaudīt, kā iekšas izskatās.


zemesbite 21.jūnijs, 17:55

Paldies, Marek! :}


dziedava 21.jūnijs, 17:00

Ja izskatās rozīga, varētu būt neievērotā cilindrīte Stemonitopsis hyperopta


Andrejs 21.jūnijs, 16:24

Šogad novēroti ierodoties mēnesi vēlāk nekā parasti ...


dziedava 21.jūnijs, 15:14

Apmēram turpat, kur novērota arī pirms gada :)


KM 21.jūnijs, 01:34

Jā, absolūti negaidīts atradums, diemžēl laiks tajā dienā bija limitēts, sabiju pašā atklātajā purva daļā tikai kādas 40 min un jau biju pārsteigts par dažādu sugu koncentrāciju. Būtu bijis interesanti pabrist tālāk pa stigu, dziļāk purvā, kas zina cik vēl īpatņu izdotos ieraudzīt starp daudzajiem euphrosyne. Pirmo reizi biju Stiklu purvos, tiešām unikāla lokācija. Pameklēju citos avotos un, piemēram, carambyx.lv rakstīts: "Kurzemē mūsdienās nav zināmi novērojumi, kaut vēsturiski ir bijusi sastopama".


pustumsa 20.jūnijs, 23:50

Varbūt kļūdos?


nekovārnis 20.jūnijs, 22:01

Jā, tāds tumšs izskatās. Derētu kādas tuvākas bildes.


nekovārnis 20.jūnijs, 21:39

Oho! Vismaz dabasdatos noteikti pirmais sūreņu purvraibeņa ziņojums no Kurzemes!


Ziemelmeita 20.jūnijs, 21:20

Paldies,Marek!


Ivetta 20.jūnijs, 21:12

Paldies, Uģi!


Ivetta 20.jūnijs, 21:08

Paldies, Marek!


nekovārnis 20.jūnijs, 21:02

Varētu būt bērzu gremzdgrauzis


Igors 20.jūnijs, 17:03

Pievienoju īstu kaiju


Igors 20.jūnijs, 17:01

Agri no rīta no albuma nokopēju nepareizās fotogrāfijas: https://photos.app.goo.gl/U5YwrEriGg68Wujx9


megemege 20.jūnijs, 16:59

Pēc pīkstieniem ligzdā likās, ka ir zvirbuļvanags. Tomēr tagad skatos - peļu klijāns. Lai skata eksperti:)


dziedava 20.jūnijs, 11:27

Ja sporu stadijā no tiem pašiem plazmodijiem, kas foto redzami, t.i., viss redzamais droši ir tā pati gļotsēne, tad vajadzētu būt noteiktam pareizi! Ja vieta mazliet cita, tad nav nepieciešams apvienot, īpaši, ja ar visu attīstību! :)


Ziemelmeita 20.jūnijs, 09:22

Paldies, Uģi!


Edgars Smislovs 20.jūnijs, 09:21

Kāds ir domu gājiens atkārtoti pievienojot to pašu bildi? https://dabasdati.lv/lv/observation/ts6d87g1ti60h5gor7kmmk8no6/


IlzeP 20.jūnijs, 08:30

Anša sarakstā ir ar šādu nosaukumu.


erts 20.jūnijs, 07:16

Peldošā ričijvācelīte


erts 20.jūnijs, 06:49

Violetais deviņvīruspēks - tāda nav sarakstā.


DaceK 20.jūnijs, 02:59

Paldies par noteikšanu!


Miksrieksts 19.jūnijs, 20:35

Paldies, Valda! Tieši tāpēc pēdu bildēju un šīs abas sugas jaucu.


Vīksna 19.jūnijs, 19:28

Vai nav tumšais kailgliemezis, Limax cinereoniger ? Īpaši aizsargājama suga!


Ivars Leimanis 19.jūnijs, 19:23

Caurspīdīgā mitrumpiepe Physisporinus vitreus


ekologs 18.jūnijs, 23:05

A. vulgare?


dziedava 18.jūnijs, 22:25

Nu ja Tu tā saki.. Man viņas visu laiku jūk :DD


zemesbite 18.jūnijs, 22:23

Paldies, Renāte! :)


Ivars Leimanis 18.jūnijs, 20:25

Droši vien domāta smaillapu lāpstīte Scapania apiculata.


adata 18.jūnijs, 18:01

Atradu "Dziedavā", būs pārslainā cukurīte! Man nebijusi suga! (Vēl gan ir līdzīgās tīklsporu, ciešā...)


adata 18.jūnijs, 17:12

Julita, apjuku. Man te laikam divi novērojumi ar vienu sugu. Sākumā šķita, ka divas dažādas (domāju, kaut kādi sviesti!). Būs jāapvieno, goglē atradu, ka cukurīšu dzimtas, bet labāk būs paņemt paraugu. Nu dikti smukas un daudz!


ekologs 18.jūnijs, 16:44

Hm...Harpalus affinis?


CerambyX 18.jūnijs, 14:48

Kaut kāds tāds dīvaini zaļgans spīdums - bet var jau būt, ka rufipes ar tāds ir :D


adata 18.jūnijs, 14:48

Paldies, Uģi! Sākumā gan cerēju uz kādu koksngrauzi, parasti tie uz čemurziežiem...


Kārlis Levinskis 18.jūnijs, 13:55

Šī būs Bombus rupestris :)


angel 18.jūnijs, 11:36

Paldies!


ekologs 18.jūnijs, 09:13

Manuprāt, tumšā koksnes skudra (Camponotus herculeanus).


Ivetta 18.jūnijs, 07:52

Paldies, Uģi!


CerambyX 18.jūnijs, 01:26

Varētu būt arī Aegomorphus obscurior


dziedava 17.jūnijs, 22:39

Paldies paldies jums, ka manu nejaušo novērojumu paceļat saulītē :))


meža_meita 17.jūnijs, 21:09

Precizēts pēc Raivo papildus ziņas par A.Suijas noteikšanas pazīmēm.


Mežirbe777 17.jūnijs, 20:58

Šis ar lielu atrāvienu pirmais sugas atradums DD. Tagad arī vairs nevaru teikt, ka neesmu sugu redzējis :) (Paldies DL "Lubāna mitrājs).


dziedava 17.jūnijs, 20:42

:)


dziedava 17.jūnijs, 20:42

Paldies, Renāt! :)


Mežirbe777 17.jūnijs, 20:40

Paldies par vērību! Lai nerastos pārpratumi , izņemšu.


Mežirbe777 17.jūnijs, 20:37

Tālu nebija jāmeklē :) Suga ļoti krāšņa mikroskopā.


meža_meita 17.jūnijs, 20:34

Pietam pagalmā :D


meža_meita 17.jūnijs, 20:33

Būs jauna suga LV, bet vispirms jāapstiprina mikroskopiski. Malacis!


meža_meita 17.jūnijs, 20:31

Attēlos ir gan E.mesomorpha, gan E.prunastri (ceturtais un pēdējais foto) :)


meža_meita 17.jūnijs, 20:29

DMB indikatorsuga.


meža_meita 17.jūnijs, 20:27

Raivo taisnība. Ļoti laba sudziņa, apkārt nemētājas!


Ziemelmeita 17.jūnijs, 20:17

Paldies,Julita, mēģināšu atrast kapilīciju.


ekologs 17.jūnijs, 20:11

Skatos uz priekškrūšu vairogu, kāju un taustekļu krāsu un kaut kā domas vedina uz Bembidion bruxellense.


dziedava 17.jūnijs, 20:05

Pilienītēm vajag kapilīciju mikroskopēt, tas vēl svarīgāks par sporām. Diez vai daudzveidīgā, tā vēlāka rudens suga. Un pēc sporām vien sugu nevarēs noteikt. Mazliet velk uz maldinošo H.decipiens, bet tā ar tipiski nav vasaras suga. Vajag kapilīciju redzēt.


laumae 17.jūnijs, 19:40

Kazbārdis diezgan ātri tuvojas noziedēšanai un tas kļuvis saistošs vienīgi kamenēm. Bet, ņemot vērā Mareka kukaiņzināšanas, īstās sugas iespējams atrastos alternatīvajās Botāniskā dārza dobēs un kolekcijās ;)


roosaluristaja 17.jūnijs, 18:37

Iespējams. Man par to nav viedokļa. Bet, ja gļotsēņu speciālisti saka, ka tā ir ragainīte, sugu nomainīt nav grūti


adata 17.jūnijs, 17:42

Vai var būt receklene un gļotsēne kopā? Man vairāk atgādina porainās ragainītes plazmodiju, blakus ir jau augļķermeņi.


Ziemelmeita 17.jūnijs, 16:36

Pievienoju nobriedušu augļķermeņu un mikroskopijas foto. Varbūt daudzveidīgā pilienīte?


Siona 17.jūnijs, 15:50

Oij... tas ir kaut kas, kam man jāatceras pievērst uzmanību... bet ļoti iespējams, jo tur tajā vietā mētājas apkārt pacirsti skujkoki..


dziedava 17.jūnijs, 15:05

Paldies, Uldi (par šo un citiem), ar šiem es pinos.


roosaluristaja 17.jūnijs, 14:38

Parastais ir gaišbrūns un krietni apaļīgāks


mufunja 17.jūnijs, 14:07

Paldies, Uldi, ka apskatīji manas sēnes. Es nezinu, kas tās par sēnēm, bet tās noteikti nav Mainīgā pacelmene . Es tās ļoti labi pazīstu.


dziedava 17.jūnijs, 13:20

Šobrīd esmu "iesprūdusi" starp S.foliicola (mazmazliet par lielu, bet pēc Neuberta pat atbilst), S.nigrescens (it kā pārāk liela vienkopus grupa) un S. amaurochaetoides (ir smalks ārējais tīkliņš, kam tad nevajadzētu būt). Mikroskopija ļoti līdzīga Ingunas novērojumam: https://dabasdati.lv/lv/observation/du1lk9s3j8vj4i0ldl3r81m670/


dziedava 17.jūnijs, 13:06

Oi, gļotsēņu (un ne tikai) pasaulē zinātnē notiek revolūcija, jā, un Latvija cenšas turēt līdzi, bet nu galva mazliet reibst ;))


zane_ernstreite 17.jūnijs, 12:27

Paldies, Marek, par labojumiem/precizējumiem!


Liepzieds 17.jūnijs, 12:21

Atceros tos patiesībā pavisam nesenos laikus, kad "vilkpienaine, koksnes" jau bija notikums :)) Un tagad 50+!! Paldies par gļotsēņu apzināšanas un pētniecības revolūciju Latvijā! :)


mufunja 17.jūnijs, 12:08

Paldies, Uldis.


Bekuvecis 17.jūnijs, 11:59

Arī jaunākajā sēņu sugu apdraudētības izvērtējumā, kas veikts 2024. gadā projekta Life for Species ietvaros, figurē ka "košā" - acīmredzot atkal pēc inerces. Bet, par cik jaunā Sarkanā grāmata joprojām nav iznākusi, vēl ir laiks (pēdējais!) labot. Piekrītu, ka pareizāk būtu "melnējoša" (taču aktīvi neiesaistīšos).


dziedava 17.jūnijs, 11:43

Liels paldies, Edgar, par izsmeļošo atbildi! Nezinu, kā nosaukumi radušies, bet intuitīvi melnējošā pasaka vairāk, jo īpaši koša nemaz nav. Košā ir zeltpore. Līdz ar "košo" nosaukumu tās abas būs vieglāk nejauši sajaukt. Bet es te gan neesmu lēmējs :)


Bekuvecis 17.jūnijs, 11:33

Gan pagājušā gadsimta 90. gados izveidotajā latvijasdaba.lv, gan 2002. gadā iznākušajā Latvijas piepju konspektā, gan 2024. gadā iznākušajā Latvijas bazīdijsēņu konspektā visur figurē "košā cietpore"; domāju, ka uz šiem abiem konspektiem nosaukums ir mehāniski, bez kādām pārdomām, pārceļojis no 20. gadsimta publikācijām. "Melnējošā cietpore" publiski uzradusies 2000. gadā Ministru Kabineta noteikumos Nr.396, atkārtojusies MK 2004. gada noteikumos Nr.627 un iegājusies plašā apritē, nostumjot malā "košo". Kā šo putru izstrēbt, diskutējiet ar Dabas muzeju.


Ziemelmeita 17.jūnijs, 11:28

Paldies,Marek, par labojumiem! Tie mazie brūnie koksngrauži tik līdzīgi.


Ziemelmeita 17.jūnijs, 11:25

Paldies,Lilita!


dziedava 17.jūnijs, 11:04

Sporas atsevišķi nevajag ievākt! Sporām vnk jābūt nobriedušām, lai paraugs būtu vieglāk nosakāms. Noteikšanai jāskatās ārējās un iekšējās struktūras, formu, tāpēc jāsaglabā viss paraugs, neko nesaspiežot. Pēdējā foto izskatās, ka paraugs ievākts ideālā stāvoklī :), resp., tieši tādu arī vajag - vairāki veseli augļķermeņi kopā ar substrātu - sūnām. Tādu to vajag arī saglabāt. Nu jau ir brūnas, tālāk vajadzētu tikt pašām (t.i., nobriest līdz sausām sporām), nav vairs jāmitrina. Kad sausas, tad ielikt kastītē un viss. Ar vilkpienainēm gan ir tā, ka gaidām Ļeontjeva rakstu, un tad zinātnē būs 50+ vilkpienaiņu sugas aprakstītas :)). Tā ka droši noteikt līdz sugai var arī neizdoties, bet pētniecībai noderēs. Varbūt arī izdodas noteikt.


dziedava 17.jūnijs, 10:58

Paldies, Uldi!


dziedava 17.jūnijs, 10:57

Kopš kura laika melnējošā kļuvusi par košo?! Tāpēc arī neatradu, jo vienīgais atslēgvārds, pēc kura to atcerējos un meklēju bija "meln" ... Tagad būs bezcerīgi :/


Liepzieds 17.jūnijs, 10:14

Kad un kā no šāda būtu ievācamas sporas? Vai kā šādu tālāk uzglabāt? Varbūt pa vasaru patrāpīsies vēl kāds interesantāks paraugs, tad varētu nogādāt kādam zinošam mikroskopētājam.


nekovārnis 17.jūnijs, 10:13

O, būs jābrauc uz Botāniko dārzu fotografēt divas man trūkstošas sugas - šīs un Molorchus umbellatarum. Pasaki lūdzu lai neizklīst :D


nekovārnis 17.jūnijs, 09:40

Pagrūti to spārnu zīmējumu saskatīt, bet no tā ko var teiktu ka Merodon equestris :)


dziedava 17.jūnijs, 09:34

Nākamā dienā galviņas palikušas pelēkas, tādas ir arī 17. jūnija rītā (t.i. 2 dienas pēc ievākšanas)


nekovārnis 17.jūnijs, 09:27

Manuprāt M.galloprovincialis. Šī tak priede, vai nē?


Kadiķis99 17.jūnijs, 08:43

DMB (dabisku mežu biotopu) speciālā biotopu suga ar ļoti augstu vērtību. Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā pēc Ministru kabineta 2000.g. noteikumiem (2004.g. redakcijā). Suga ierakstīta Sarkanajā grāmatā, 4. kategorijā.


mufunja 17.jūnijs, 06:45

Man šķiet, ka zem zāles ir bērza saknes. Netālu ir vecs celms.


Eggy 16.jūnijs, 23:42

Jā, tik tiešām! Aizlidot aizlidoja, bet cerams, ka atkopsies. Svīres tieši dzīvo pie mājas jumta, kur atradu.


dziedava 16.jūnijs, 21:44

Vajadzētu sākt melnēt, bet porainā struktūra un augšana uz nobirām drīzāk liecina par pārslaino cukurīti.


StarFlare 16.jūnijs, 21:20

Izskatās, ka viņai nav astes, varbūt kāds plēšputns ķēra un izrāva.


Ivars Leimanis 16.jūnijs, 20:57

Nu, šādas sugas izzūd klusējot.


Rendija 16.jūnijs, 20:29

Pievienots attēls kā izskatījās diennakti vēlāk. Turpmākās divas dienas bez izmaiņām.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Attīstība netika vērota? Te arī redzams tikai plazmodijs, no kā sugu droši noteikt diemžēl nevar.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Uz kā auga?


Rendija 16.jūnijs, 20:16

Pievienots.


dziedava 16.jūnijs, 20:09

Skaista! Sugu gan tādu nav gadījies dzirdēt..


dziedava 16.jūnijs, 16:49

Jauki :)


Divpēdis 16.jūnijs, 16:11

Paldies, Marek!


mufunja 16.jūnijs, 15:54

Julita, perīdijs ir bezkrāsains.(foto)


Dzeerve 16.jūnijs, 15:22

Paldies par precizējumu! :)


dziedava 16.jūnijs, 14:56

Labs atradums! Droši vien noteikta pareizi, tikai drošībai vajadzētu pārliecību, ka perīdijs ir bezkrāsains, kas ir svarīga pazīme noteikšanā.


Vīksna 16.jūnijs, 14:46

Ziedmuša kas tēlo kameni(skatīt taustekļus).Varbūt Ziedmuša Volucella bombylans.


zane_ernstreite 16.jūnijs, 07:50

Ak, trāpīju citā rindiņā, paldies!


ekologs 16.jūnijs, 07:47

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


W 16.jūnijs, 03:41

Uģi, paldies!


sandis 16.jūnijs, 00:37

Tāds jau arī sākotnējais komentārs, ka šeit vairākas sugas un aizdomas par T. ambigua. Pēdējos divus kadrus izdzēsu, pārējiem tad mainīt sugu uz T. ambigua?


sandis 16.jūnijs, 00:31

Piekrītu


sandis 16.jūnijs, 00:28

Sens novērojums, parauga nav, laikam pie šāda ID arī jāpaliek


Ziemelmeita 15.jūnijs, 23:05

Paldies,Uģi, par labojumiem.


dziedava 15.jūnijs, 22:55

Paldies, Uģi, bija jau piemirsies.


nekovārnis 15.jūnijs, 22:19

Anastrangalia sp., visdrīzāk A.reyi (Anastrangalia dubia reyi)


VijaS 15.jūnijs, 22:15

4.-6. bildes - 15. jūnijā, pēc divām nedēļām.


VijaS 15.jūnijs, 22:00

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 15.jūnijs, 19:19

Paldies,Edgar!


Amanda 15.jūnijs, 18:18

Bildē gaigalas


Amanda 15.jūnijs, 18:16

Laukirbe


ekologs 15.jūnijs, 18:09

Lapgrauzis (Chrysolina staphylaea).


ekologs 15.jūnijs, 18:04

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


Amanda 15.jūnijs, 16:38

Peļu klijāns


MJz 15.jūnijs, 14:02

Bildē diezin vai ir klinšu ērglis. Drīzāk mazais.


ekologs 15.jūnijs, 12:08

Skrejvabole, iespējams, Chlaenius nitidulus.


ekologs 15.jūnijs, 12:03

Sarkankrūšu līķvabole (Oiceoptoma thoracicum).


ekologs 15.jūnijs, 12:01

Mīkstspārnis (Cantharis nigricans).


ekologs 15.jūnijs, 11:58

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


ekologs 15.jūnijs, 11:57

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


dziedava 15.jūnijs, 11:34

Apakšā skujkoks?


Ivetta 15.jūnijs, 09:23

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 14.jūnijs, 23:53

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:33

Pētīju un līdz galam tā arī neesmu izpētījusi, paldies!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:30

Paldies, Uģi, par labojumu!


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī arī būs porainā ragainīte.


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī būs porainā ragainīte, kā mazi apaļi sūklīši ar porām.


megemege 14.jūnijs, 19:41

Lapkoks.


ekologs 14.jūnijs, 19:30

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


Ziemelmeita 14.jūnijs, 18:12

Otra un trešā bilde pēc 10 dienām - 14.06.


mufunja 14.jūnijs, 15:00

Protams, Julita, es saprotu. Bet es nevaru iztikt bez taviem padomiem.


dziedava 14.jūnijs, 14:46

Var būt, jā! Drīzāk traumēti jauni vilkpienaines augļķermeņi, kad izsmērējušās visas iekšas. Bija tāda hipotēze arī. Sūnās arī vēl nav nobrieduši. Tādas sarkanoranžas vēl jātur mitrumā uz slapjām salvetēm, ja ievāktas, lai pagūst nobriest, nevis sakalst.


W 14.jūnijs, 14:40

Paldies, Marek, izlabošu!


Liepzieds 14.jūnijs, 13:08

Vai tas nevarētu būt vienkārši vilkpienaines plazmodijs? Turpat blakus sūnā tāda kā 2.attēlā. Sūnoto ievācu.


dziedava 14.jūnijs, 12:21

Koksne, uz kā auga, varētu būt skujkoks? Pie novērojuma vērts pierakstīt koka (kritalas) sugu, ja nevar līdz sugai, tad vismaz skujkoks vai lapkoks, var noderēt.


dziedava 14.jūnijs, 10:16

Marina, apskatīšu rūpīgāk, kad sanāks laiks. Tagad vajag daudz visu ko reizē pagūt, nav laika iedziļināties. Lākturītes ir no sarežģītajām.


dziedava 14.jūnijs, 10:09

Pēc garuma varētu būt Stemonitis foliicola, kas Latvijā vēl nav reģistrēta, bet tai norādīts plazmodijs balts. Vēl tādā izmērā ir Stemonitis inconspicua, kam vispār maz datu pasaulē. Vēl var gadīties pamazāka S.herbatica, kam no iepriekšējiem būtiski atšķiras sporu raksts.


dziedava 14.jūnijs, 09:59

Oo, foršiņās mazās uz nobirām. Tagad visiem tās aug, izņemot mani :)) Šķiet, vajadzētu būt vienai sugai, kas visur tagad aktivizējusies, bet tā kā pašai nav, nevaru noteikt, jo vajadzētu mikroskopēt.. Tas, ka ir paraugs, ir lieliski, jo nobriedušas jau stabili vācamā stadijā :)))


Ivars Leimanis 14.jūnijs, 09:51

Jā, pavisam noteikti, ka Gbif redzamā J.Smaroda 1942.gada atradne ir kļūdaina, jo atzīmēts, kā tā augusi uz parastās priedes. Līdz ar to herbārija kastē guļ piepe, kuru mūsdienās sauc par melno samtpiepe Ischnoderma benzoinum, kas aug uz skuju kokiem. I.resinosum aug uz lapu kokiem.


dziedava 14.jūnijs, 09:37

Interesanti. Šo būtu labi pavērot, kas attīstās. Varbūt lietus pašķaidīta ornažā aveņgļotsēne?


dziedava 14.jūnijs, 09:34

Minētais A.Barševska atradums: https://www.facebook.com/arvids.barsevskis/posts/pfbid026WoL2st9fScsYVGNQqiuVf99ci2jS4jd8CpmQH7FnFuggUQsruu9HqaVLPVgm83cl


dziedava 14.jūnijs, 09:11

Gludais tas arī nav, bet skaidrs, ka dzeltenums virspusē ir pazudis un vietā nācis brūnganais. Dzeltenais (ko mēs saucam arī par parasto) ragansviests paliek dzeltens arī sporu stadijā (nu tik vien ka melnā sporu masa sāk palikt vairāk redzama nekā virsmas apvalks). Te mani vairāk mulsina baltā krāsa - no kā tā ir?! Pelējums? Un man ir aizdomas, ka īstais "parastais" ragansviests Fuligo septica var. septica pie mums ir novērots ļoti reti. Arvīds Barševskis reiz FB bija ieziņojis attīstību ragansviestam, kas no plazmodija līdz sporu stadijai saglabāja bēšu - dzeltenbrūnu krāsu, ne brīdi neesot pilnīgi balts kā baltais, ne koši dzeltens kā dzeltenais un rūsganais sākumā. Diemžēl parauga man tam eksemplāram nav. Ja mēs neredzam attīstību, tad sporu stadijā varētu padomāt, ka tas ir rūsganais, bet no koši dzeltenā tajā attīstībā nebija ne smakas.


Ziemelmeita 14.jūnijs, 07:58

Paldies,Uģi!


nekovārnis 14.jūnijs, 06:19

Egļu mazais spīdīgais koksngrauzis


Vīksna 14.jūnijs, 01:26

Paldies !


VitaS 13.jūnijs, 23:35

Marek, ir kādas idejas par šo?


Mežirbe777 13.jūnijs, 23:28

Lielisks atradums! Tad sanāk, ka Gbif redzamā atradne no 1942.gada herbārija materiāla ir kļūdaina un nav ņemama vērā?


nekovārnis 13.jūnijs, 23:28

Varbūt Mycetochara flavipes


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:17

Jā, pasteidzos. Gribējās vēl vienu koksngrauzi )) Bet nu šodien tur labuma tāpat bija atliku likām, un nedaudz vēlāk arī gaišais celmgrauzis būs sastopams.


nekovārnis 13.jūnijs, 23:11

Otrajā un trešajā foto Anastrangalia reyi


Ziemelmeita 13.jūnijs, 23:05

Paldies, Marek!


nekovārnis 13.jūnijs, 23:04

Jā, šis tāds mulsinošs, bet tomēr būs vien gaišs L.annularis. Gaišais celmgrauzis tāds slaidāks ar mazliet savādāku svītrojumu. Tam arī vēlāks lidošanas laiks - pārsvarā jūlijs.


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Dēļ gaišajām kājām


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Re kā nokļūdījos!


zane_ernstreite 13.jūnijs, 22:55

Nu tad man vienkārši paveicās būt īstajā brīdī īstajā vietā ))


nekovārnis 13.jūnijs, 22:52

Jā, kaut kā tie Stenurella nigra novērojumi koncentrējas Kurzemē tuvu jūrai/līcim.


nekovārnis 13.jūnijs, 22:45

Jā, visdrīzāk jau ka Dinoptera collaris. Dažkārt gadās arī tādi :)


adata 13.jūnijs, 22:40

Julita, nezinu, man neizskatās tādā rūsganumā (kā gludais) pēc krāsas. Šis tāds vairāk atgādina kafiju ar pienu. Varbūt lietus traucēja. Paraugs ir paņemts. Pārlaužot iekšiņās redz drupačas dzeltenā krāsā.


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 21:31

Paldies, Renāt! :)


meža_meita 13.jūnijs, 20:42

Skaisti, apsveicu!


meža_meita 13.jūnijs, 20:41

Apsveicu Ivar, super!


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 20:05

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.jūnijs, 19:40

Paldies,Mārtiņ, sadalīšu novērojumus.


W 13.jūnijs, 19:09

Šķita, ka melns Dinoptera collaris, bet uz to fona tāds pārsteidzoši mierīgs un kaut kādā veidā atšķirīgs:)


Rendija 13.jūnijs, 18:53

Tiktāl jau sapratu. Un šo būs iespēja apskatīt atkārtoti.


Martins 13.jūnijs, 18:45

Te ir divas suga - pirmajā attēlā ir Libellula fulva, bet otrajā - Libellula depressa.


spiigana 13.jūnijs, 18:25

Paldies, Mārtiņ! Neesmu gliemežu speciālists, laikam noticēju guglim... Papētīšu un būšu uzmanīgāka ;) .


IevaM 13.jūnijs, 17:30

Paldies!


dziedava 13.jūnijs, 17:22

Būtu jāvēro, kas izaugs :)


dziedava 13.jūnijs, 15:19

Ja sīka un rozīga, tad S.hyperopta


čūskis 13.jūnijs, 13:08

Paldies, zaļā krupja klātbūtnei šajā apvidū gan īpašu iebildumu nav.


čūskis 13.jūnijs, 12:57

Šo konkrēto novērojumu dzēst gan nevajadzētu, bet jāatceras, ka tas ir pārbaudāms. Karjera vai grantsbedru klātbūtne smilšu krupim nav obligāta, jo šogad vasaras pirmajā pusē lauksaimniecības zemēs daudzviet ir lāmas, no kurām potenciālais smilšu krupis var dziedāt.


dziedava 13.jūnijs, 12:15

Tieši P.confertum turpat netālu atrasts arī 2024. gadā :)


mufunja 13.jūnijs, 11:41

Paldies, Julita. Kādu iemeslu dēļ man radās šaubas. Man ir maza pieredze ar Physarum :)


Liepzieds 13.jūnijs, 10:31

Sapratu, paldies par apskaidrošanu! :)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts