Aktīvie lietotāji: 291 Šodien ievadītie novērojumi: 205 Kopējais novērojumu skaits: 2195856
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Edgara Smislova brīnišķīgās putnubildes
Pievienots 2021-08-01 15:43:24

Nākamais ģenerālis, - tā Edgara Smislova interesi par dzīvo dabu, it īpaši par putniem, esot novērtējis kolēģu ornitologu par Ģenerāli sauktais Juris Lipsbergs (1939 – 2020). Putnu gredzenotāja, vērotāja un fotogrāfa Vladimira Smislova dēlam tagad ir 18 gadu, Dabasdatos viņš ziņo kopš 2012. gada un novērojumu skaita ziņā ir astotais no visiem Dabasdatu lietotājiem (ziņojis 22925 novērojumus no 735 sugām (21522 no tiem ir putnu novērojumi, 297 putnu sugas)), kā arī, ļoti labi pazīdams putnus, aktīvi un pacietīgi nosaka Dabasdatiem citu ziņotās sugas. Taču īstu apbrīnu un veselīgu skaudību citos dabas vērotājos Edgars ir radījis ar savām fotogrāfijām. Tās citu iesūtīto fotogrāfiju starpā nevarēja nepamanīt jau Latvijas Dabas muzeja fotokonkursos Mans putns, kad Edgars vēl bija pusaudzis un ieguva šajos konkursos pirmās vietas. Tagad viņa fotogrāfijas visvairāk redzamas gan dabasdati.lv (nupat vēl tie bija 9276 attēli), gan Edgara Facebook profilā, gan putni.lv.


Edgars Smislovs fotografē. Foto: Ruslans Matrozis

Kopš 2015. gada Edgars Smislovs putnus arī gredzeno un piedalās putnu uzskaitēs. Tāpēc gandrīz vai pārsteidzoša ir viņa atbilde uz jautājumu, vai studēs bioloģiju – vēl neesot izlēmis.

Esmu dzirdējis stāstu par ornitologa Māra Strazda meitas, aktrises Ances Strazdas pirmo pieredzi iešanā dabā: četru gadu vecumā tēvs vedis viņu rādīt melno stārķi pa tik bieziem brikšņiem, ka mājās Ance paziņojusi: ornitologs viņa noteikti nebūšot (lai gan tas, ko Ance tagad izspēlē neatkarīgā teātra trupā Kvadrifrons sadarbībā ar Rīgas cirku, diez vai ir mazāk sarežģīti kā lauzties cauri brikšņiem). Tava pieredze acīmredzot ir atšķirīga?

Nu, pirmā daļa man ir tieši tāda pati, viss sākās ar tēvu un tēva draugiem – Alekseju Kuročkinu un Ruslanu Matrozi. Braucām arī putnos. Tolaik tēvs bija nedaudz atgājis no putnu tēmas, bet draugi viņu ievilka atpakaļ. Tas bija ap 2008. gadu, tātad man tad bija pieci, seši gadi. Tajos kopīgajos braucienos man interese par dabu parādījās.

Tevi jau sākumā interesēja vairāk putni vai visi dzīvnieki?

Laikam visa daba kopā. Tad tēva iespaidā primārie kļuva putni, bet vispār mani interesē visas dzīvās radības.

Cik ātri tu iemācījies pazīt putnus?

Laikam jau tas man nāca daudz ātrāk nekā citiem, jo tēvs un viņa draugi man kā senseji visu parādīja un mācīja. Pēc kādiem četriem gadiem kaut ko jau zināju. Ap 12 gadu vecumu, kad pirmoreiz paņēmu fotoaparātu, parādījās vēl lielāka interese.

Fotoaparātam tātad bija liela nozīme tavas intereses veicināšanā.

Laikam vislielākā. Putna iemūžināšana, to nenošaujot, ir ļoti patīkama nodarbošanās.

Kas tevi visvairāk saista dabas fotogrāfijā – attēla tehniskā vai estētiskā kvalitāte, iespēja noķert retumu?

Viss kopā, protams. Pirmās vērtīgās zināšanas par dabas fotogrāfiju esmu guvis no Alekseja Kuročkina.


Aleksejs Kuročkins, Edgars Smislovs, Vladimirs Smislovs un Ruslans Matrozis
Kuivižos 21.09.2014.
Foto: Ruslans Matrozis

Tagad tu pazīsti visas Latvijā konstatētās putnu sugas?

Jā, pietiekami labi. Citu zemju sugas mazāk, Amerikas sugas pavisam maz.

Latvijā visus mazos pelēkos putniņus tu spēj atšķirt, nepaņemot tos rokā?

Lielākoties jā.

Kā tas ir iespējams?

(Smejas) Vairāk nekā desmit gadu mācīšanās. Protams, vizuāli visas ķauķīšu sugas nav tik viegli noteikt, bet, ja ir labas bildes vai putns labi saskatīts, tad var.


Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Foto: Edgars Smislovs

Tu vērtē arī Dabasdatiem citu vērotāju iesūtītās fotogrāfijas.

Cenšos. Daudzi cilvēki tieši no Dabasdatiem nāk klāt dabas aizsardzības un ornitologu pulkam. Tie, kas liek savus novērojumus Dabasdatos, diez vai darīs pāri dzīvnieciņiem.

Fotogrāfijā putnus noteikt ir vieglāk nekā dabā?

Kā kuro reizi. Fotografējot arī var rasties dažādi efekti, tā sauktie gļuki, kad nevari saprast, kas īsti redzams. Dabā, protams, tu redzi arī biotopu, dzirdi putna balsi, tās fotogrāfijā nav. Savukārt dabā putniņš dažreiz aizlido tik ātri, ka nepagūsti viņu labi nopētīt, tad nu to vari darīt bildē, ja esi putnu nofotografējis.

Ja nu tas putns ir kāds maldu viesis, tad jau tas nav savā biotopā. Vai Latvijas putnu sarakstā visi retumi ir droši noteikti? Piemēram, austrumu ūbele Streptopelia orientalis, kuras fotogrāfija ir diezgan miglaina?

Fotogrāfija tur nav galvenais – ir novērojuma datums, vēls rudens. Turklāt ornitologa pieredze ļauj, ieraugot putnu, saprast vai nojaust, ka tas nav kaut kas parasts.

Mazo ērgli no vidējā ērgļa tu gaisā spētu atšķirt?

Vairāk, protams, pēc bildēm. Es jau ar binokli pārsvarā nestaigāju, tikai ar fotoaparātu. Nobildēju un tad nosaku.

Savu putnu sarakstu tu veido?

Neteikšu, ka veidoju, bet apmēram zinu, kas ir redzēts, kas nav. Precīzu sava saraksta sugu skaitu neatceros.

Cik gadījumos, kad kāda putnu suga Latvijā konstatēta pirmoreiz, tu esi bijis klāt?

Trijos. Tās ir Sibīrijas peļkājīte Prunella montanella, Stejnegera pīle Melanitta stejnegeri pagājušā gada oktobrī Kolkā, un šogad 1. maijā, arī Kolkā, paveicās ieraudzīt melnplecu kliju Elanus caeruleus.


Melnplecu klija
Elanus caeruleus Kolkā 01.05.2021. Foto: Edgars Smislovs

Kāda ir sajūta, ieraugot Latvijā tādu kliju, kuras areāls Eiropā nav tuvāk par Spāniju un Francijas dienvidrietumiem?

Par šo kliju es biju daudz domājis, jo, kad pirmoreiz šķirstīju Collins putnu noteicēju, melnplecu klija, baltais putns ar sarkanajām acīm, man īpaši iepatikās. Lai gan Latvijā tā tad vēl nebija konstatēta un nebija arī gaidāma, es visus šos gadus ļoti gribēju to ieraudzīt Latvijā. Paveicās, ļoti paveicās! Pēdējos gados gan kaimiņzemēs – Zviedrijā, Polijā – ir vairāk melnplecu klijas novērojumu.

Vai priecīgu satraukumu tev izraisa visupirms reta putna ieraudzīšana?

Arī pats process. Piemēram, šā gada sākumā man ļoti gribējās ieraudzīt mazo zosi Anser erythropus. Tad nu, septiņas stundas sēžot Svētes palienē un skatoties zosis teleskopā, kad es to beidzot atradu, man rokas tā nekad mūžā vēl nebija trīcējušas. Uzreiz zvanīju tēvam, kurš tajā brīdī bija aizgājis pie mašīnas. Vēlāk gan izrādījās, ka tas ir fermas putns Zviedrijas reintroducēšanas projekta ietvaros, novērojums nav pilnvērtīgs.


Mazā zoss
Anser erythropus starp citu sugu zosīm Svētes palienē 19.04.2021. Foto: Edgars Smislovs

Kāpēc Latvijā nav konstatēts rudais gārnis Ardea purpurea? Igaunijas sarakstā tas ir, tātad droši vien lidojis pāri Latvijai.

Labs jautājums. Arī Somijā ir rudā gārņa novērojumi. Tā ir viena no gaidītākajām sugām, tāpat kā garkāju klijāns Buteo rufinus un dažas svīru sugas.

Kuras ir tās vietas, kurās var vairāk cerēt uz kāda retuma ieraudzīšanu?

Pavasarī tā, protams, ir Kolka – epicentrs visiem retumiem un vispār putniem. Man patīk Svētes palienē vērot zosis, starp daudziem tūkstošiem putnu atrast vienu vai divus neparastus. Citādi man tādu īpašu vietu nav.

Kuru Latvijas putnu sugu tu vēl neesi redzējis un ļoti gribētu?

Protams, baltirbi vēlreiz Latvijā atrast būtu vērtīgi, bet cerību maz.

Cik bieži tu dodies dabā?

Vasarā, protams, biežāk… lai gan nē, visu gadu apmēram vienādi, apmēram divreiz nedēļā atkarībā no laika apstākļiem.

Vai Latvijā ir kādas vietas, kurās tu vēl neesi bijis un gribētu aizbraukt?

Nākamgad mani vairāk interesēs Alūksnes puse, Balvi, tur esmu bijis retāk, Alūksnē nemaz.

Pastmarkas ar putniem neesi krājis?

Neesmu.

Vai tevi interesē arī augi?

Ne tik ļoti kā dzīvnieki, bet būtu vērtīgi iemācīties arī tos.

Kokos tu kāp?

Nē, bet gribētu. Tur vajadzīgi kāpšļi. Kokos būtu interesanti kāpt, lai iegūtu putnu fotogrāfiju citus rakursus, tur arī tādas grūtāk pamanāmas sugas kā, piemēram, vālodzes vieglāk nobildēt.

Tiešsaistes kameras tu skaties bieži?

Pārāk bieži ne, ir citi darbi. Nu, kad bija drāma jūras ērgļu ligzdā, to Latvijā zināja daudzi.

Kāda ir tava attieksme pret dzīvnieku turēšanu mājās?

Man ir kaķis. Labāk, ja kaķis sēž mājās nekā staigā pa āru.

Dabasdatos tu ziņo jau deviņus gadus. Kāda, tavuprāt, ir Dabasdatu nozīme?

Saglabāt cilvēku interesi par dzīvo dabu, palīdzēt viņiem noteikt sugas. Lai nebūtu tā kā kaimiņos Krievijā, kad tikpat lielā apgabalā kā Latvija tur ir tikai pāris putnu pētnieku – lai būtu kā Latvijā vai, vēl labāk, kā Anglijā.

Putnu vērotāju Latvijā kļūst vairāk?

Manuprāt, situācija ir diezgan laba. Kā rāda dabasdati.lv, šoziem putnu skaitīšanas akcijā pie barotavām piedalījās daudz cilvēku.

Vai šajos gados, kopš tu esi aktīvs dabas vērotājs, esi arī pamanījis kādas pozitīvas vai negatīvas pārmaiņas Latvijas dabā?

Es tik ilgi vēl nevēroju, bet tēvs stāsta, ka lietas griežas uz labo pusi.

Vai tad mežus neizcērt?

Tā nav tā labā puse. Toties tagad nedrīkst cirst ligzdošanas sezonā.*

Šogad tev paliek 18 gadu. Vai esi jau izlēmis, ko darīsi turpmāk? Saistīsi savu profesionālo darbību ar ornitoloģiju?

Pilnīgi neko vēl neesmu izlēmis. Pagaidām man konkrētu plānu nav.

Tātad pagaidām vēl nevari skaidri pateikt, ka būsi ornitologs?

Gribētos jau iet uz Bioloģijas fakultāti, bet vispirms jāiegūst vidējā izglītība.

Ja izvēlēsies studēt bioloģiju, kur tu to gribētu darīt – Latvijā vai citur?

Kā patriots – Latvijā. Arī ar novērojumiem man ir tāpat – gribas jau braukt putnos uz Igaunijas salām, bet, ieraugot kādu interesantu putnu Igaunijā, sajūta tomēr nav īsti tāda, kā tad, kad esi ieraudzījis to Latvijā.

Tad jau Igaunijā jāmeklē putni tuvu pie robežas un, ja kāds retums atrasts, jāpadzen, lai tas ielido Latvijā.

Tā mums bija ar jūras tārtiņu!


Jūras tārtiņš Ainažos 01.05.2019. Foto: Edgars Smislovs

Egīls Zirnis

2021-07-31

*Diemžēl mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā šobrīd ir aizliegta tikai daļā Latvijas teritorijas (pilsētu mežos un jūras piekrastē, daļā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju).

 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Ardea alba - 2025-07-01 apogs apogs
Clytus arietis - 2025-07-01 nekovārnis
Cyllecoris histrionius - 2025-07-01 nekovārnis
Carduelis carduelis - 2025-07-01 finesse
Fulica atra - 2025-07-01 finesse
Trichius fasciatus - 2025-07-01 Matrus
Fringilla coelebs - 2025-07-01 finesse
Nezināms
Ignotus
@ Pūcis
Pēdējie komentāri novērojumiem
mufunja 01.jūlijs, 12:21

Julita, tā varētu būt Lākturīte sīkā? Izskatās ļoti līdzīga aprakstam.Tikai sporas ir ļoti pārgatavojušās :):)


Bekuvecis 01.jūlijs, 11:25

Dažām pienainēm reizēm gadās 'apmaldīties' un 'uzkāpt kokā'. Lai notektu sugu, ar šīm bildēm ir 'par īsu'.


mufunja 01.jūlijs, 10:12

Svaigs :)


Martins 01.jūlijs, 09:40

Nu Tev krāšņs eksemplārs gadījies! Neesmu redzējis šo sugu ar tik lieliem/daudz tumšas krāsas plankumiem.


Martins 01.jūlijs, 09:33

Šis nav L.maximus. L.maximus mantija (tā "apkakles" daļa aiz galvas) ir raiba, bet L.cinereoniger - vienkrāsaina.


Martins 01.jūlijs, 09:30

Gliemežu olas tās ir, bet sugu droši noteikt nevar.


Martins 01.jūlijs, 09:24

Varbūt vari izkadrēt to, ko spāre ēd? Gribētos saprast - ziedmuša/kamene/laupītājmuša?


Martins 01.jūlijs, 09:09

Jām, pavisam droši strautuspāre!


megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


IlzeP 29.jūnijs, 10:43

Pelēkā dziln: http://www.putni.lv/piccan.htm , zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


IlzeP 29.jūnijs, 10:42

Bez foto un papildu informācijas nomainu sugu uz daudz parastāko pelēko dzilnu.


Ziemelmeita 29.jūnijs, 10:29

Paldies,Marek, par skaidrojumu.


Mari 29.jūnijs, 09:47

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:38

Jā decoratus. Šis paskrējis garām :) Jūlijā būs brīvākas dienas paskatīšos iepriekšējās nedēļas rūpīgāk :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:36

Rhagium mordax - melnais punkts uz segspārniem redzams.


Mari 29.jūnijs, 09:33

Vai varētu būt Pogonocherus decoratus?


nekovārnis 29.jūnijs, 09:21

Lielākais Anastrangalia dubia reyi tēviņš. Mazākais Stenurella sp. t aviņš. Šiem šobrīd jāsāk bildēt arī vēders no sāna, jo nupat jau sāk izlidot arī otra suga - S.bifasciata.


nekovārnis 29.jūnijs, 08:45

Viena no skarabeju dzimtas ģintīm. Skarabejs nav pārāk latviski skanīgs nosaukums, droši vien tāpēc tajā ir gan mēslu vaboles, gan rožvaboles, gan praulgrauži, maijvaboles, jūnijvaboles, jūlijvaboles, dārza vaboles, smiltājvaboles, degunradžvaboles, kameņvaboles. Kad tika līdz Hoplia nosaukumi droši vien bija izbeigušies :D


nekovārnis 29.jūnijs, 08:03

Iespējams ka Trichosirocalus troglodytes, ir gan vēl vismaz divas līdzīgas sugas, kas ir vai iespējams ir sastopamas Latvijā: T.spurnyi un T.barnevillei, tāpēc, vismaz es, tā simtprocentīgi pateikt nevarēšu.


dziedava 28.jūnijs, 23:27

Grūti pateikt. Peldināt nevajag, bet ja salvetes ir apakšā, tad nevajadzētu neko sabojāt. Plūdi gļotsēnēm nepatīk, bet vajag mitru mikroklimatu. Kaut kas tur ir nobriedis, lai pastāv vēl, lai pažūst :)


zemesbite 28.jūnijs, 22:47

Paldies, Julita! :)


Liepzieds 28.jūnijs, 22:37

Vai 2.bildē kaut kas top vai ir salaists grīstē ar pārlieku mitrumu?


meža_meita 28.jūnijs, 21:32

Es tomēr neatbalstīšu sīkpunktaino artoniju, vismaz pēc attēla nē. Varbūt ir vēl kāds attēls? Ļoti daudzi ķērpji satur trentepolijas aļģi, kas skrāpējuma vietu padarīs dzeltenu. Arī lekanakti skrāpējot paliek dzeltens. Lekanaktim apotēciji veidojas samērā reti, tie noklāti ar dzeltenīgu apsarmi, bet vēlāk nokrītot apsarmei, tie ir tumši brūni-melni un manuprāt tas arī attēlā redzams. :)


meža_meita 28.jūnijs, 21:24

:D :D :D


IlzeP 28.jūnijs, 21:06

Laikam jau nav gan, citādi būtu pierakstīts.


IlzeP 28.jūnijs, 21:02

Paldies, Julita!


dziedava 28.jūnijs, 19:47

Jāpārbauda paraugs, ja vēl ir.


dziedava 28.jūnijs, 19:23

Divkrāsainie ir tipiski rufa. Bēšie ir vienkrāsaini


VijaS 28.jūnijs, 19:13

Eh, nezinu - pēc krāsas jau nu gan gribētos teikt, ka bēšīgs, bet apakšslānis koši dzeltens, un vēl tās sārtās stīdziņas uz apakšas...


VijaS 28.jūnijs, 18:38

Vajadzētu būt :)


dziedava 28.jūnijs, 18:34

Flava?


VijaS 28.jūnijs, 18:25

Visdrīzāk.


dziedava 28.jūnijs, 18:22

Hmm, rufa?


VijaS 28.jūnijs, 17:56

Nebija rūsgans.


dziedava 28.jūnijs, 17:41

Pēdējais foto ar rūsganu malu (rufa) vai vnk nosmērējies no sporām (flava)?


VijaS 28.jūnijs, 17:20

Nē, tas īpatnējais tonis no vēl pusšķidrās sporu masas, kas spīd cauri.


dziedava 28.jūnijs, 16:08

Sarkans cauri nespīd? Nevar saprast. Velk uz dzelteno drīzāk


W 28.jūnijs, 16:03

Paldies, Edgar!


Miksrieksts 28.jūnijs, 15:37

Renāte, paldies par komentāru! Lekanaktis tur arī bija, bet bildē redzams, kur pie melnajiem punktiem ieskrāpēju, kur skaisti dzeltens.


ekologs 28.jūnijs, 14:53

Te izskatās, ka tas ir jēlādenis (Korynetes caeruleus).


ekologs 28.jūnijs, 14:39

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


adata 28.jūnijs, 13:14

Paldies, Julita! Cik mācēšu, tik palīdzēšu.


dziedava 28.jūnijs, 12:52

Tas ir vēl pavisam maziņš un jauns plazmodijs. Būtu jāvēro attīstība. No balta var attīstīties dažādas sugas, ne tikai ragansviests.


dziedava 28.jūnijs, 11:52

Mēģinu ieviest kārtību ragansviestos, kuri zinātnē tā samudžināti aprakstīti. Jāievieš pašiem sava kārtība :D. Tāpēc var gadīties, ka vienu sugu nosaku tā un pēc tam citādāk, kamēr saveidosies lielāka skaidrība :)


dziedava 28.jūnijs, 11:17

Šur tur dzeltens, šur tur "asiņaini pleķi", tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:16

Ko Uģis, Mareks var iekomentēt?


dziedava 28.jūnijs, 11:16

iekša spilgti dzeltena, bet ārpuse paliek rūsgana - tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:14

Nav nekas izvēlēts. Vienkārši - Vabole :)


dabasmīlis 28.jūnijs, 10:22

Vai šai vabolei ir arī latviskais nosaukums?


anchupaans 28.jūnijs, 10:17

Braucām pa meža ceļu, piefiksējām gandru lidojumā, virs koku galotnēm.


dziedava 27.jūnijs, 23:06

Jāskatās, ja visi ir pušķīši, nevis klājeniska, vai zem katra pušķīša ir gļota. Varbūt kājainā ragainīte


dziedava 27.jūnijs, 23:02

Iveta, piešķīru moderatora tiesības, lai var mainīt gļotsēņu sugu nosaukumus (vai mainītu no citām sugu grupām uz gļotsēnēm).. Es nevaru pagūt visas gļotsēnes izskatīt, tāpēc sēnes vispār gandrīz vairs neskatos. Būtu labi, ja pamana kādas gļotsēniskas nepareizības, ka to uzreiz nomainītu. Zināšanas ir gana labas. :)


dziedava 27.jūnijs, 22:58

Bet lai precīzi līdz sugai noteiktu, vajadzētu tuvāku attēlu.


Ziemelmeita 27.jūnijs, 22:49

Paldies,Renāte!


Vīksna 27.jūnijs, 22:44

Paldies !


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:31

Itkā vietai trūktu retumi, lai jau tiek vēlviens. :D


meža_meita 27.jūnijs, 22:29

Super!


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:26

Šo arī I-nat apstiprināja eksperts, nevajadzētu būt šaubām. Lai gan sākumā apmulsu, negaidīju šo reto sugu satikt konkrētajā lokācijā :)


meža_meita 27.jūnijs, 22:23

Cik sulīgi skaisti, až pārdabiski!


meža_meita 27.jūnijs, 22:22

Vai tomēr nav Lecanactis abietina?


meža_meita 27.jūnijs, 22:20

Ja vien noteikts pareizi, tad intersants novērojums!


dziedava 27.jūnijs, 22:01

Iveta, sliecos piekrist, ka te ir gļotsēne. Ķīseleni no gļotsēnes varētu atšķirt pataustot, jo vienai jābūt recekļainai, otra izšķīstu.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 21:10

Jā, tie man šķita savādāki, bet domāju - varbūt gaisma )) Paldies, Marek!


nekovārnis 27.jūnijs, 21:10

Izskatās pēc Anaspis rufilabris, bet varbūt arī kāda cita suga.


nekovārnis 27.jūnijs, 21:01

Varētu būt spraugložņa Synchita humeralis


nekovārnis 27.jūnijs, 20:58

T.meridionale tie dzeltenie plankumi uz krūtīm savādāki.


DaceK 27.jūnijs, 20:43

Paldies par noteikšanu!


ekologs 27.jūnijs, 20:14

Manuprāt, Trichosirocalus troglodytes.


dziedava 27.jūnijs, 20:04

Sprodzītei nobriestot parasti veidojas sporu mākoņi, kas sastāv no tīklotiem pavedieniem un sporām. Nobriedusi arī putēs jeb uzpūšot izpūtīsies sporas. Šajā gadījumā “caurums galvā” izskatās pēc traucētas attīstības, tādam nevajadzētu būt. Ja gļotsēni viegli papiestu, tā visdrīzāk izšķīstu, nevis tikai nosmērētu pirkstu ar miltiem līdzīgu sporu masu. Katrā ziņā nobriedusi ir sausa. Tās, kas gaišākas, ir vairāk nobriedušas. Tā ka uz galveno jautājumu par mitrināšanu īsti nevaru atbildēt, jo foto nevar labi saprast, cik nobriedusi tā ir. Tikko sāk palikt sausa, putēt, var beigt mitrināt.


Liepzieds 27.jūnijs, 19:33

Vai caurumiņi, kas veidojas daļā galviņu, liecina par gatavību, ka vairs nevajag mitrumu un tagad jāļauj izžūt?


Vīksna 27.jūnijs, 18:33

Paldies !


ekologs 27.jūnijs, 17:12

Četrpadsmitplankumu mārīte (Calvia quatuordecimguttata).


mufunja 27.jūnijs, 17:04

Cik žēl :(


ekologs 27.jūnijs, 16:59

Krabjzirneklis (Misumena vatia).


dziedava 27.jūnijs, 13:52

Marina, es ļoti labi saprotu. Man bija paraugs ar 1 eksemplāru, kas izskatījās pēc Macbrideola, bet Edvīns neapstiprināja, jo nevarēja saprast, vai kājiņa ir ar tukšu vidu :/. Un vairāk man nav.


angel 27.jūnijs, 13:30

Paldies!


mufunja 27.jūnijs, 13:02

Paldies, Julita. Cik žēl :(. Man ar to bija tik daudz problēmu, ka vairs nevaru izturēt. Man ir vēl viens, es to noliku zem stikla, baidos to pazaudēt:). Mēģināšu to noskatīties vēlreiz.


dziedava 27.jūnijs, 11:58

Ļoti sīkas var būt daudzas sugas. Paradiacheopsis no Macbrideola atšķiras ar kājiņu. Paradicheopsis kājiņa apakšpusē ir tīklota, sk: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26730 https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26725 Tā ir svarīga pazīme, te to būtu vajadzējis pārbaudīt. Macbrideola kājiņa ir ar tukšu vidu, caurspīdīga, nav tāda tīklojuma. Vēl vajag redzēt, kā savienots kapilīcijs ar kolumellu. Vai atiet no kolumellas visā garumā, vai tas ir zarots vai tīklots? Es nezinu, vai no šiem foto var noteikt sugu. Macbrideola es pati neesmu redzējusi, nav pieredzes. Paradiacheopsis arī var būt dažādas sugas. Vajadzētu ielikt starptautiskajā FB grupā, bet vispirms ir jāsaprot par kājiņas tīklojumu - bez tā nevarēs noteikt arī ģinti.


Orvilks 27.jūnijs, 10:29

skaidri redzēju dziļi šķelto asti, bet ...


Orvilks 27.jūnijs, 10:27

Jā, pats saputrojos meistarībā, protams ,tā bija sarkanā. Pēc tam novēroju arī pie Ventas Manģenē...


zemesbite 27.jūnijs, 10:13

Paldies, Marek ! :)


Ziemelmeita 27.jūnijs, 08:39

Paldies, Marek!


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:30

Tagad šis ir atpakaļ dzeltenrakstainais, Scalaris, un apšu, Perforata, kas bija ievadīts, bet palicis bez bildēm, pievienoju abas bildes.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:16

Esmu nedaudz sajaukusi bildes, pievienojot, jo vienuviet bija abi - gan dzeltenrakstainais, gam plankumainais apšu...


adata 27.jūnijs, 07:32

Gan jau būs trauslā lāsenīte.


guta7 27.jūnijs, 07:21

Paldies, Uģi, par neuzmanības kļūdas labojumu!


guta7 27.jūnijs, 07:19

Paldies, Marek, par apstiprinājumu!


nekovārnis 27.jūnijs, 06:20

Otrajā foto Saperda perforata. Tas man patrāpījās pirmais :)


nekovārnis 27.jūnijs, 06:03

Tā izskatās ka Leiopus linnei, bet pagaidām, lai L.nebulosus/linnei. Kad būs lielāka skaidrība par pazīmēm tad sadalīs smalkāk :)


dziedava 26.jūnijs, 23:46

Paldies, Marek, tā jau likās, ka tie vīgriežu koksngrauži bija ar kokiem nosaukumā


ekologs 26.jūnijs, 19:17

Tagad ar aplikācinu viss izdevās.


IlzeP 26.jūnijs, 19:02

Jā, ar foto tā tas ir, bet par aplikāciju gan neviens neko šādu vēl nebija ziņojis.


Amanda 26.jūnijs, 16:45

Ķīķis


zemesbite 26.jūnijs, 15:00

Skaists :)


ekologs 26.jūnijs, 14:48

Man laikam tā nav. Ir citas problēmas, piemēram, pievienojot novērojumu, uzreiz neizdodas pievienot foto, tikai pēc tam. Joprojām nerāda statistiku un DD aplikācijā nevar uzlikt novērojuma punktu.


IlzeP 26.jūnijs, 09:46

Starp citu, vai man vienīgajai tāds gļuks (no vakardienas), ka karte dubultojas un uzsedzas virsū datiem?


IlzeP 26.jūnijs, 09:42

Tad šo pārsaukt par nenoteiktu kameni?


IlzeP 26.jūnijs, 09:40

Paldies!


megemege 26.jūnijs, 01:40

Vija, pievienoju bildes , kas bija uzņemtas 12.06 un 13.06. dienas novērojumi dabā, kad vēl kaut, kas bija redzams. Tālāk jau jūsu mikroskopētās bildes! Paraugi tika paņemti 10.06.


Mežirbe777 26.jūnijs, 00:30

Lūgums atradni noziņojiet arī PlutoF platformā, suga EST ļ.reta (Elurikkus tikai 3 atradnes, pēdējā pirms 25 gadiem).


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 23:09

Bombus lapidarius


dziedava 25.jūnijs, 23:08

Līdz galam vēl nav nobriedis - noformējies, tāpēc īsti nevar pateikt, vai būs dzeltenais vai rūsganais.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:59

Noteikt, ka B.pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:58

Šķiet, ka B.bohemicus


Ziemelmeita 25.jūnijs, 22:57

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:57

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:56

Bombus rupestris


dziedava 25.jūnijs, 22:51

P.S. Un 2 dienas atpakaļ to vietu apmeklēju dabā - atstāts bija daudz, bet pa nedēļu bija pazudis pilnīgi viss.


dziedava 25.jūnijs, 22:49

Vija, es šodien tieši izmetu vienu pelēcīgās sprodzītes paraugu, kurš tā arī sapelēja, līdz galam nenobriedis. Tas pats variants :). Krāsu ieraudzīju, bet mikroskopēšanai par maz.


VijaS 25.jūnijs, 22:30

Paraudziņš ļoti ilgi negribēja nobriest, beigās nonāca līdz pietiekamai identifikācijai, bet ne mikroskopēšanai, stadijai.


dziedava 25.jūnijs, 22:27

Ja ievākšanas datums ir minētais, tad gan jau ir par vēlu ko darīt lietas labā - vai nu ir nobriedusi, vai nav :)


VijaS 25.jūnijs, 22:20

Mikroskopēju, lai apstiprinātu papagaiļu pumpurītes hipotēzi. Aiga, aizsūtīšu Tev arī bildes, ja sanāk, pievieno, lai ir arī šeit. Varbūt vari pielikt arī kaut ko no vēlākajām reportāžām, lai redzama attīstība? :)


zemesbite 25.jūnijs, 21:46

Paldies, Marek! :)


dziedava 25.jūnijs, 21:46

Jauki, ka paraugs, tikai jāskatās, lai nobriest, ka var izpūst sporas, jo jāredz iekšējās struktūras. Ja vēl nevar izpūst sporas, tad nelielu mitruma daudzumu vēl vajag nodrošināt.


CerambyX 25.jūnijs, 21:41

Jā, bez apakšpuses mātītes diezgan grūti ar pārliecību atpazīt.


Ivetta 25.jūnijs, 20:53

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 18:55

Pirmajā velk uz rupestris, bet piekrītu, ka otrā bildē jau teiksim lapidarius :)


IlzeP 25.jūnijs, 17:25

Šis laikam nenosakāms (ir tikai virspuse)?


IlzeP 25.jūnijs, 17:14

Paldies, Uģi! Sameklēju vēl vieu foto, kur redzams arī augšspārna punkts.


Ivetta 25.jūnijs, 16:55

Paldies, Marek!


ligausis 25.jūnijs, 16:03

Izskatās pēc ievu raibsprīžmeta. Naktstauriņš.


ekologs 25.jūnijs, 15:00

Ļoti sīciņa, gandrīz kā smilšu graudiņa lielumā :>


dziedava 25.jūnijs, 14:15

Kāda skaistule :). Tāda nav ievērota.


ekologs 25.jūnijs, 13:46

Labāk jau jā, jo te līdz sugai arī var būt kā pa kalniem :)


kamene 25.jūnijs, 09:35

Paldies, Uģi!


kamene 25.jūnijs, 09:32

Paldies, Marek!


IlzeP 25.jūnijs, 09:17

Vai mainīt uz Bourletiella sp.?


CerambyX 25.jūnijs, 08:43

Likās, ka redzu gludu laukumu uz stilba un spārni nav tik tumši, kā rupestris ierasts, bet varbūt ar - nestrīdos, pie kameņu noteikšanas man vēl jāpiešaujas. :)


Ziemelmeita 25.jūnijs, 08:18

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:10

Paldies, Uģi, par labojumiem! Šim lapgrauzim izrādās, ir vairietātes - gaišs, kuru attiecīgajā punktā bija daudz un ko noteicu, un tad vēl pustumšs un tumšs...


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:05

Paldies, Marek, par izvērsto skaidrojumu!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:51

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:43

Noteikti Bombus campestris mātīte


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:41

Uģi, šī tomēr šķiet bija B.rupestris. Par to liecina matiņu biezums uz ķermeņa un to forma, īpaši sarkanīgie matiņi vēdera galā.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:29

Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:27

Bombus hypnorum


ekologs 25.jūnijs, 06:38

Paldies, Uģi!


Kiwi 25.jūnijs, 05:49

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:48

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:46

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:44

Paldies, Ance un Ilze, par sugas noteikšanu!


CerambyX 25.jūnijs, 02:06

gandreņu vai tumšbrūnais


CerambyX 25.jūnijs, 02:03

Man tomēr izskatās, ka ir metāliski zilā tonī :)


CerambyX 25.jūnijs, 01:42

Domāju, ka pārāk svaigs priekš agrā samteņa.


asaris 24.jūnijs, 23:05

Mēles dižvālene, Clavariadelphus ligula


angel 24.jūnijs, 22:46

Paldies!


Cardinal 24.jūnijs, 22:19

Russula aeruginea, paldies Edgaram


nekovārnis 24.jūnijs, 22:02

Salīdzinoši nesen Leiopus nebulosus tika sadalīta divās sugās - L.nebulosus un L.linnei. Pagaidām neesmu vēl atradis tādus nopietnus noteikšanas makro pazīmju aprakstus. Nākas vien ievākt un zem mikroskopa pētīt ģenitālijas. Tāpat arī Uģis pārbauda savus ievāktos eksemplārus muzejā. Kaut kādas ārējās atšķirības pamazām jau iezīmējas - sarkanīgākiem toņiem ūsu posmiņos L.nebulosus, baltākiem - L.linnei. Tāpat arī tumšo/gaišo daļu attiecība ūsu posmiņos - L.nebulosus tumšais mazāk, gaišais vairāk, L.linnei otrādi. Ģeogrāfiski - L.nebulosus retāk, vairāk Zemgalē. Bet tas viss pagaidām tā ne pārāk droši. Ja šīs pazīmes turpinās apstiprināties preparētiem/pārbaudītiem īpatņiem, tad varēs vienkārši kādus 90% vai vairāk dabasdatos ziņoto L.nebulosus/linnei sadalīt, ja ne tad nekā. Kaut kā tā :)


ekologs 24.jūnijs, 21:51

Bourletiella sp. noteikti.


ekologs 24.jūnijs, 21:43

Ilze, paldies!


ekologs 24.jūnijs, 21:43

Uģi, paldies!


ekologs 24.jūnijs, 21:42

Ko pārējie entomologi teiks?


IlzeP 24.jūnijs, 21:40

Sugu pievienoju datu bāzei. Vai kādam ekspertam ir komentārs par noteikšanas pareizību?


IlzeP 24.jūnijs, 21:34

Vai fotogrāfijas nav?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts