Nākamais ģenerālis, - tā Edgara Smislova interesi par dzīvo dabu, it īpaši par putniem, esot novērtējis kolēģu ornitologu par Ģenerāli sauktais Juris Lipsbergs (1939 – 2020). Putnu gredzenotāja, vērotāja un fotogrāfa Vladimira Smislova dēlam tagad ir 18 gadu, Dabasdatos viņš ziņo kopš 2012. gada un novērojumu skaita ziņā ir astotais no visiem Dabasdatu lietotājiem (ziņojis 22925 novērojumus no 735 sugām (21522 no tiem ir putnu novērojumi, 297 putnu sugas)), kā arī, ļoti labi pazīdams putnus, aktīvi un pacietīgi nosaka Dabasdatiem citu ziņotās sugas. Taču īstu apbrīnu un veselīgu skaudību citos dabas vērotājos Edgars ir radījis ar savām fotogrāfijām. Tās citu iesūtīto fotogrāfiju starpā nevarēja nepamanīt jau Latvijas Dabas muzeja fotokonkursos Mans putns, kad Edgars vēl bija pusaudzis un ieguva šajos konkursos pirmās vietas. Tagad viņa fotogrāfijas visvairāk redzamas gan dabasdati.lv (nupat vēl tie bija 9276 attēli), gan Edgara Facebook profilā, gan putni.lv.

Edgars Smislovs fotografē. Foto: Ruslans Matrozis

Kopš 2015. gada Edgars Smislovs putnus arī gredzeno un piedalās putnu uzskaitēs. Tāpēc gandrīz vai pārsteidzoša ir viņa atbilde uz jautājumu, vai studēs bioloģiju – vēl neesot izlēmis.

Esmu dzirdējis stāstu par ornitologa Māra Strazda meitas, aktrises Ances Strazdas pirmo pieredzi iešanā dabā: četru gadu vecumā tēvs vedis viņu rādīt melno stārķi pa tik bieziem brikšņiem, ka mājās Ance paziņojusi: ornitologs viņa noteikti nebūšot (lai gan tas, ko Ance tagad izspēlē neatkarīgā teātra trupā Kvadrifrons sadarbībā ar Rīgas cirku, diez vai ir mazāk sarežģīti kā lauzties cauri brikšņiem). Tava pieredze acīmredzot ir atšķirīga?

Nu, pirmā daļa man ir tieši tāda pati, viss sākās ar tēvu un tēva draugiem – Alekseju Kuročkinu un Ruslanu Matrozi. Braucām arī putnos. Tolaik tēvs bija nedaudz atgājis no putnu tēmas, bet draugi viņu ievilka atpakaļ. Tas bija ap 2008. gadu, tātad man tad bija pieci, seši gadi. Tajos kopīgajos braucienos man interese par dabu parādījās.

Tevi jau sākumā interesēja vairāk putni vai visi dzīvnieki?

Laikam visa daba kopā. Tad tēva iespaidā primārie kļuva putni, bet vispār mani interesē visas dzīvās radības.

Cik ātri tu iemācījies pazīt putnus?

Laikam jau tas man nāca daudz ātrāk nekā citiem, jo tēvs un viņa draugi man kā senseji visu parādīja un mācīja. Pēc kādiem četriem gadiem kaut ko jau zināju. Ap 12 gadu vecumu, kad pirmoreiz paņēmu fotoaparātu, parādījās vēl lielāka interese.

Fotoaparātam tātad bija liela nozīme tavas intereses veicināšanā.

Laikam vislielākā. Putna iemūžināšana, to nenošaujot, ir ļoti patīkama nodarbošanās.

Kas tevi visvairāk saista dabas fotogrāfijā – attēla tehniskā vai estētiskā kvalitāte, iespēja noķert retumu?

Viss kopā, protams. Pirmās vērtīgās zināšanas par dabas fotogrāfiju esmu guvis no Alekseja Kuročkina.

Aleksejs Kuročkins, Edgars Smislovs, Vladimirs Smislovs un Ruslans Matrozis Kuivižos 21.09.2014.
Foto: Ruslans Matrozis

Tagad tu pazīsti visas Latvijā konstatētās putnu sugas?

Jā, pietiekami labi. Citu zemju sugas mazāk, Amerikas sugas pavisam maz.

Latvijā visus mazos pelēkos putniņus tu spēj atšķirt, nepaņemot tos rokā?

Lielākoties jā.

Kā tas ir iespējams?

(Smejas) Vairāk nekā desmit gadu mācīšanās. Protams, vizuāli visas ķauķīšu sugas nav tik viegli noteikt, bet, ja ir labas bildes vai putns labi saskatīts, tad var.

Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Foto: Edgars Smislovs

Tu vērtē arī Dabasdatiem citu vērotāju iesūtītās fotogrāfijas.

Cenšos. Daudzi cilvēki tieši no Dabasdatiem nāk klāt dabas aizsardzības un ornitologu pulkam. Tie, kas liek savus novērojumus Dabasdatos, diez vai darīs pāri dzīvnieciņiem.

Fotogrāfijā putnus noteikt ir vieglāk nekā dabā?

Kā kuro reizi. Fotografējot arī var rasties dažādi efekti, tā sauktie gļuki, kad nevari saprast, kas īsti redzams. Dabā, protams, tu redzi arī biotopu, dzirdi putna balsi, tās fotogrāfijā nav. Savukārt dabā putniņš dažreiz aizlido tik ātri, ka nepagūsti viņu labi nopētīt, tad nu to vari darīt bildē, ja esi putnu nofotografējis.

Ja nu tas putns ir kāds maldu viesis, tad jau tas nav savā biotopā. Vai Latvijas putnu sarakstā visi retumi ir droši noteikti? Piemēram, austrumu ūbele Streptopelia orientalis, kuras fotogrāfija ir diezgan miglaina?

Fotogrāfija tur nav galvenais – ir novērojuma datums, vēls rudens. Turklāt ornitologa pieredze ļauj, ieraugot putnu, saprast vai nojaust, ka tas nav kaut kas parasts.

Mazo ērgli no vidējā ērgļa tu gaisā spētu atšķirt?

Vairāk, protams, pēc bildēm. Es jau ar binokli pārsvarā nestaigāju, tikai ar fotoaparātu. Nobildēju un tad nosaku.

Savu putnu sarakstu tu veido?

Neteikšu, ka veidoju, bet apmēram zinu, kas ir redzēts, kas nav. Precīzu sava saraksta sugu skaitu neatceros.

Cik gadījumos, kad kāda putnu suga Latvijā konstatēta pirmoreiz, tu esi bijis klāt?

Trijos. Tās ir Sibīrijas peļkājīte Prunella montanella, Stejnegera pīle Melanitta stejnegeri pagājušā gada oktobrī Kolkā, un šogad 1. maijā, arī Kolkā, paveicās ieraudzīt melnplecu kliju Elanus caeruleus.

Melnplecu klija Elanus caeruleus Kolkā 01.05.2021. Foto: Edgars Smislovs

Kāda ir sajūta, ieraugot Latvijā tādu kliju, kuras areāls Eiropā nav tuvāk par Spāniju un Francijas dienvidrietumiem?

Par šo kliju es biju daudz domājis, jo, kad pirmoreiz šķirstīju Collins putnu noteicēju, melnplecu klija, baltais putns ar sarkanajām acīm, man īpaši iepatikās. Lai gan Latvijā tā tad vēl nebija konstatēta un nebija arī gaidāma, es visus šos gadus ļoti gribēju to ieraudzīt Latvijā. Paveicās, ļoti paveicās! Pēdējos gados gan kaimiņzemēs – Zviedrijā, Polijā – ir vairāk melnplecu klijas novērojumu.

Vai priecīgu satraukumu tev izraisa visupirms reta putna ieraudzīšana?

Arī pats process. Piemēram, šā gada sākumā man ļoti gribējās ieraudzīt mazo zosi Anser erythropus. Tad nu, septiņas stundas sēžot Svētes palienē un skatoties zosis teleskopā, kad es to beidzot atradu, man rokas tā nekad mūžā vēl nebija trīcējušas. Uzreiz zvanīju tēvam, kurš tajā brīdī bija aizgājis pie mašīnas. Vēlāk gan izrādījās, ka tas ir fermas putns Zviedrijas reintroducēšanas projekta ietvaros, novērojums nav pilnvērtīgs.

Mazā zoss Anser erythropus starp citu sugu zosīm Svētes palienē 19.04.2021. Foto: Edgars Smislovs

Kāpēc Latvijā nav konstatēts rudais gārnis Ardea purpurea? Igaunijas sarakstā tas ir, tātad droši vien lidojis pāri Latvijai.

Labs jautājums. Arī Somijā ir rudā gārņa novērojumi. Tā ir viena no gaidītākajām sugām, tāpat kā garkāju klijāns Buteo rufinus un dažas svīru sugas.

Kuras ir tās vietas, kurās var vairāk cerēt uz kāda retuma ieraudzīšanu?

Pavasarī tā, protams, ir Kolka – epicentrs visiem retumiem un vispār putniem. Man patīk Svētes palienē vērot zosis, starp daudziem tūkstošiem putnu atrast vienu vai divus neparastus. Citādi man tādu īpašu vietu nav.

Kuru Latvijas putnu sugu tu vēl neesi redzējis un ļoti gribētu?

Protams, baltirbi vēlreiz Latvijā atrast būtu vērtīgi, bet cerību maz.

Cik bieži tu dodies dabā?

Vasarā, protams, biežāk… lai gan nē, visu gadu apmēram vienādi, apmēram divreiz nedēļā atkarībā no laika apstākļiem.

Vai Latvijā ir kādas vietas, kurās tu vēl neesi bijis un gribētu aizbraukt?

Nākamgad mani vairāk interesēs Alūksnes puse, Balvi, tur esmu bijis retāk, Alūksnē nemaz.

Pastmarkas ar putniem neesi krājis?

Neesmu.

Vai tevi interesē arī augi?

Ne tik ļoti kā dzīvnieki, bet būtu vērtīgi iemācīties arī tos.

Kokos tu kāp?

Nē, bet gribētu. Tur vajadzīgi kāpšļi. Kokos būtu interesanti kāpt, lai iegūtu putnu fotogrāfiju citus rakursus, tur arī tādas grūtāk pamanāmas sugas kā, piemēram, vālodzes vieglāk nobildēt.

Tiešsaistes kameras tu skaties bieži?

Pārāk bieži ne, ir citi darbi. Nu, kad bija drāma jūras ērgļu ligzdā, to Latvijā zināja daudzi.

Kāda ir tava attieksme pret dzīvnieku turēšanu mājās?

Man ir kaķis. Labāk, ja kaķis sēž mājās nekā staigā pa āru.

Dabasdatos tu ziņo jau deviņus gadus. Kāda, tavuprāt, ir Dabasdatu nozīme?

Saglabāt cilvēku interesi par dzīvo dabu, palīdzēt viņiem noteikt sugas. Lai nebūtu tā kā kaimiņos Krievijā, kad tikpat lielā apgabalā kā Latvija tur ir tikai pāris putnu pētnieku – lai būtu kā Latvijā vai, vēl labāk, kā Anglijā.

Putnu vērotāju Latvijā kļūst vairāk?

Manuprāt, situācija ir diezgan laba. Kā rāda dabasdati.lv, šoziem putnu skaitīšanas akcijā pie barotavām piedalījās daudz cilvēku.

Vai šajos gados, kopš tu esi aktīvs dabas vērotājs, esi arī pamanījis kādas pozitīvas vai negatīvas pārmaiņas Latvijas dabā?

Es tik ilgi vēl nevēroju, bet tēvs stāsta, ka lietas griežas uz labo pusi.

Vai tad mežus neizcērt?

Tā nav tā labā puse. Toties tagad nedrīkst cirst ligzdošanas sezonā.*

Šogad tev paliek 18 gadu. Vai esi jau izlēmis, ko darīsi turpmāk? Saistīsi savu profesionālo darbību ar ornitoloģiju?

Pilnīgi neko vēl neesmu izlēmis. Pagaidām man konkrētu plānu nav.

Tātad pagaidām vēl nevari skaidri pateikt, ka būsi ornitologs?

Gribētos jau iet uz Bioloģijas fakultāti, bet vispirms jāiegūst vidējā izglītība.

Ja izvēlēsies studēt bioloģiju, kur tu to gribētu darīt – Latvijā vai citur?

Kā patriots – Latvijā. Arī ar novērojumiem man ir tāpat – gribas jau braukt putnos uz Igaunijas salām, bet, ieraugot kādu interesantu putnu Igaunijā, sajūta tomēr nav īsti tāda, kā tad, kad esi ieraudzījis to Latvijā.

Tad jau Igaunijā jāmeklē putni tuvu pie robežas un, ja kāds retums atrasts, jāpadzen, lai tas ielido Latvijā.

Tā mums bija ar jūras tārtiņu!

Jūras tārtiņš Ainažos 01.05.2019. Foto: Edgars Smislovs

Egīls Zirnis

2021-07-31

*Diemžēl mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā šobrīd ir aizliegta tikai daļā Latvijas teritorijas (pilsētu mežos un jūras piekrastē, daļā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju).

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.