Aktīvie lietotāji: 42 Šodien ievadītie novērojumi: 2 Kopējais novērojumu skaits: 1222791
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Edgara Smislova brīnišķīgās putnubildes
Pievienots 2021-08-01 15:43:24

Nākamais ģenerālis, - tā Edgara Smislova interesi par dzīvo dabu, it īpaši par putniem, esot novērtējis kolēģu ornitologu par Ģenerāli sauktais Juris Lipsbergs (1939 – 2020). Putnu gredzenotāja, vērotāja un fotogrāfa Vladimira Smislova dēlam tagad ir 18 gadu, Dabasdatos viņš ziņo kopš 2012. gada un novērojumu skaita ziņā ir astotais no visiem Dabasdatu lietotājiem (ziņojis 22925 novērojumus no 735 sugām (21522 no tiem ir putnu novērojumi, 297 putnu sugas)), kā arī, ļoti labi pazīdams putnus, aktīvi un pacietīgi nosaka Dabasdatiem citu ziņotās sugas. Taču īstu apbrīnu un veselīgu skaudību citos dabas vērotājos Edgars ir radījis ar savām fotogrāfijām. Tās citu iesūtīto fotogrāfiju starpā nevarēja nepamanīt jau Latvijas Dabas muzeja fotokonkursos Mans putns, kad Edgars vēl bija pusaudzis un ieguva šajos konkursos pirmās vietas. Tagad viņa fotogrāfijas visvairāk redzamas gan dabasdati.lv (nupat vēl tie bija 9276 attēli), gan Edgara Facebook profilā, gan putni.lv.


Edgars Smislovs fotografē. Foto: Ruslans Matrozis

Kopš 2015. gada Edgars Smislovs putnus arī gredzeno un piedalās putnu uzskaitēs. Tāpēc gandrīz vai pārsteidzoša ir viņa atbilde uz jautājumu, vai studēs bioloģiju – vēl neesot izlēmis.

Esmu dzirdējis stāstu par ornitologa Māra Strazda meitas, aktrises Ances Strazdas pirmo pieredzi iešanā dabā: četru gadu vecumā tēvs vedis viņu rādīt melno stārķi pa tik bieziem brikšņiem, ka mājās Ance paziņojusi: ornitologs viņa noteikti nebūšot (lai gan tas, ko Ance tagad izspēlē neatkarīgā teātra trupā Kvadrifrons sadarbībā ar Rīgas cirku, diez vai ir mazāk sarežģīti kā lauzties cauri brikšņiem). Tava pieredze acīmredzot ir atšķirīga?

Nu, pirmā daļa man ir tieši tāda pati, viss sākās ar tēvu un tēva draugiem – Alekseju Kuročkinu un Ruslanu Matrozi. Braucām arī putnos. Tolaik tēvs bija nedaudz atgājis no putnu tēmas, bet draugi viņu ievilka atpakaļ. Tas bija ap 2008. gadu, tātad man tad bija pieci, seši gadi. Tajos kopīgajos braucienos man interese par dabu parādījās.

Tevi jau sākumā interesēja vairāk putni vai visi dzīvnieki?

Laikam visa daba kopā. Tad tēva iespaidā primārie kļuva putni, bet vispār mani interesē visas dzīvās radības.

Cik ātri tu iemācījies pazīt putnus?

Laikam jau tas man nāca daudz ātrāk nekā citiem, jo tēvs un viņa draugi man kā senseji visu parādīja un mācīja. Pēc kādiem četriem gadiem kaut ko jau zināju. Ap 12 gadu vecumu, kad pirmoreiz paņēmu fotoaparātu, parādījās vēl lielāka interese.

Fotoaparātam tātad bija liela nozīme tavas intereses veicināšanā.

Laikam vislielākā. Putna iemūžināšana, to nenošaujot, ir ļoti patīkama nodarbošanās.

Kas tevi visvairāk saista dabas fotogrāfijā – attēla tehniskā vai estētiskā kvalitāte, iespēja noķert retumu?

Viss kopā, protams. Pirmās vērtīgās zināšanas par dabas fotogrāfiju esmu guvis no Alekseja Kuročkina.


Aleksejs Kuročkins, Edgars Smislovs, Vladimirs Smislovs un Ruslans Matrozis
Kuivižos 21.09.2014.
Foto: Ruslans Matrozis

Tagad tu pazīsti visas Latvijā konstatētās putnu sugas?

Jā, pietiekami labi. Citu zemju sugas mazāk, Amerikas sugas pavisam maz.

Latvijā visus mazos pelēkos putniņus tu spēj atšķirt, nepaņemot tos rokā?

Lielākoties jā.

Kā tas ir iespējams?

(Smejas) Vairāk nekā desmit gadu mācīšanās. Protams, vizuāli visas ķauķīšu sugas nav tik viegli noteikt, bet, ja ir labas bildes vai putns labi saskatīts, tad var.


Sārtgalvītis Regulus ignicapilla. Foto: Edgars Smislovs

Tu vērtē arī Dabasdatiem citu vērotāju iesūtītās fotogrāfijas.

Cenšos. Daudzi cilvēki tieši no Dabasdatiem nāk klāt dabas aizsardzības un ornitologu pulkam. Tie, kas liek savus novērojumus Dabasdatos, diez vai darīs pāri dzīvnieciņiem.

Fotogrāfijā putnus noteikt ir vieglāk nekā dabā?

Kā kuro reizi. Fotografējot arī var rasties dažādi efekti, tā sauktie gļuki, kad nevari saprast, kas īsti redzams. Dabā, protams, tu redzi arī biotopu, dzirdi putna balsi, tās fotogrāfijā nav. Savukārt dabā putniņš dažreiz aizlido tik ātri, ka nepagūsti viņu labi nopētīt, tad nu to vari darīt bildē, ja esi putnu nofotografējis.

Ja nu tas putns ir kāds maldu viesis, tad jau tas nav savā biotopā. Vai Latvijas putnu sarakstā visi retumi ir droši noteikti? Piemēram, austrumu ūbele Streptopelia orientalis, kuras fotogrāfija ir diezgan miglaina?

Fotogrāfija tur nav galvenais – ir novērojuma datums, vēls rudens. Turklāt ornitologa pieredze ļauj, ieraugot putnu, saprast vai nojaust, ka tas nav kaut kas parasts.

Mazo ērgli no vidējā ērgļa tu gaisā spētu atšķirt?

Vairāk, protams, pēc bildēm. Es jau ar binokli pārsvarā nestaigāju, tikai ar fotoaparātu. Nobildēju un tad nosaku.

Savu putnu sarakstu tu veido?

Neteikšu, ka veidoju, bet apmēram zinu, kas ir redzēts, kas nav. Precīzu sava saraksta sugu skaitu neatceros.

Cik gadījumos, kad kāda putnu suga Latvijā konstatēta pirmoreiz, tu esi bijis klāt?

Trijos. Tās ir Sibīrijas peļkājīte Prunella montanella, Stejnegera pīle Melanitta stejnegeri pagājušā gada oktobrī Kolkā, un šogad 1. maijā, arī Kolkā, paveicās ieraudzīt melnplecu kliju Elanus caeruleus.


Melnplecu klija
Elanus caeruleus Kolkā 01.05.2021. Foto: Edgars Smislovs

Kāda ir sajūta, ieraugot Latvijā tādu kliju, kuras areāls Eiropā nav tuvāk par Spāniju un Francijas dienvidrietumiem?

Par šo kliju es biju daudz domājis, jo, kad pirmoreiz šķirstīju Collins putnu noteicēju, melnplecu klija, baltais putns ar sarkanajām acīm, man īpaši iepatikās. Lai gan Latvijā tā tad vēl nebija konstatēta un nebija arī gaidāma, es visus šos gadus ļoti gribēju to ieraudzīt Latvijā. Paveicās, ļoti paveicās! Pēdējos gados gan kaimiņzemēs – Zviedrijā, Polijā – ir vairāk melnplecu klijas novērojumu.

Vai priecīgu satraukumu tev izraisa visupirms reta putna ieraudzīšana?

Arī pats process. Piemēram, šā gada sākumā man ļoti gribējās ieraudzīt mazo zosi Anser erythropus. Tad nu, septiņas stundas sēžot Svētes palienē un skatoties zosis teleskopā, kad es to beidzot atradu, man rokas tā nekad mūžā vēl nebija trīcējušas. Uzreiz zvanīju tēvam, kurš tajā brīdī bija aizgājis pie mašīnas. Vēlāk gan izrādījās, ka tas ir fermas putns Zviedrijas reintroducēšanas projekta ietvaros, novērojums nav pilnvērtīgs.


Mazā zoss
Anser erythropus starp citu sugu zosīm Svētes palienē 19.04.2021. Foto: Edgars Smislovs

Kāpēc Latvijā nav konstatēts rudais gārnis Ardea purpurea? Igaunijas sarakstā tas ir, tātad droši vien lidojis pāri Latvijai.

Labs jautājums. Arī Somijā ir rudā gārņa novērojumi. Tā ir viena no gaidītākajām sugām, tāpat kā garkāju klijāns Buteo rufinus un dažas svīru sugas.

Kuras ir tās vietas, kurās var vairāk cerēt uz kāda retuma ieraudzīšanu?

Pavasarī tā, protams, ir Kolka – epicentrs visiem retumiem un vispār putniem. Man patīk Svētes palienē vērot zosis, starp daudziem tūkstošiem putnu atrast vienu vai divus neparastus. Citādi man tādu īpašu vietu nav.

Kuru Latvijas putnu sugu tu vēl neesi redzējis un ļoti gribētu?

Protams, baltirbi vēlreiz Latvijā atrast būtu vērtīgi, bet cerību maz.

Cik bieži tu dodies dabā?

Vasarā, protams, biežāk… lai gan nē, visu gadu apmēram vienādi, apmēram divreiz nedēļā atkarībā no laika apstākļiem.

Vai Latvijā ir kādas vietas, kurās tu vēl neesi bijis un gribētu aizbraukt?

Nākamgad mani vairāk interesēs Alūksnes puse, Balvi, tur esmu bijis retāk, Alūksnē nemaz.

Pastmarkas ar putniem neesi krājis?

Neesmu.

Vai tevi interesē arī augi?

Ne tik ļoti kā dzīvnieki, bet būtu vērtīgi iemācīties arī tos.

Kokos tu kāp?

Nē, bet gribētu. Tur vajadzīgi kāpšļi. Kokos būtu interesanti kāpt, lai iegūtu putnu fotogrāfiju citus rakursus, tur arī tādas grūtāk pamanāmas sugas kā, piemēram, vālodzes vieglāk nobildēt.

Tiešsaistes kameras tu skaties bieži?

Pārāk bieži ne, ir citi darbi. Nu, kad bija drāma jūras ērgļu ligzdā, to Latvijā zināja daudzi.

Kāda ir tava attieksme pret dzīvnieku turēšanu mājās?

Man ir kaķis. Labāk, ja kaķis sēž mājās nekā staigā pa āru.

Dabasdatos tu ziņo jau deviņus gadus. Kāda, tavuprāt, ir Dabasdatu nozīme?

Saglabāt cilvēku interesi par dzīvo dabu, palīdzēt viņiem noteikt sugas. Lai nebūtu tā kā kaimiņos Krievijā, kad tikpat lielā apgabalā kā Latvija tur ir tikai pāris putnu pētnieku – lai būtu kā Latvijā vai, vēl labāk, kā Anglijā.

Putnu vērotāju Latvijā kļūst vairāk?

Manuprāt, situācija ir diezgan laba. Kā rāda dabasdati.lv, šoziem putnu skaitīšanas akcijā pie barotavām piedalījās daudz cilvēku.

Vai šajos gados, kopš tu esi aktīvs dabas vērotājs, esi arī pamanījis kādas pozitīvas vai negatīvas pārmaiņas Latvijas dabā?

Es tik ilgi vēl nevēroju, bet tēvs stāsta, ka lietas griežas uz labo pusi.

Vai tad mežus neizcērt?

Tā nav tā labā puse. Toties tagad nedrīkst cirst ligzdošanas sezonā.*

Šogad tev paliek 18 gadu. Vai esi jau izlēmis, ko darīsi turpmāk? Saistīsi savu profesionālo darbību ar ornitoloģiju?

Pilnīgi neko vēl neesmu izlēmis. Pagaidām man konkrētu plānu nav.

Tātad pagaidām vēl nevari skaidri pateikt, ka būsi ornitologs?

Gribētos jau iet uz Bioloģijas fakultāti, bet vispirms jāiegūst vidējā izglītība.

Ja izvēlēsies studēt bioloģiju, kur tu to gribētu darīt – Latvijā vai citur?

Kā patriots – Latvijā. Arī ar novērojumiem man ir tāpat – gribas jau braukt putnos uz Igaunijas salām, bet, ieraugot kādu interesantu putnu Igaunijā, sajūta tomēr nav īsti tāda, kā tad, kad esi ieraudzījis to Latvijā.

Tad jau Igaunijā jāmeklē putni tuvu pie robežas un, ja kāds retums atrasts, jāpadzen, lai tas ielido Latvijā.

Tā mums bija ar jūras tārtiņu!


Jūras tārtiņš Ainažos 01.05.2019. Foto: Edgars Smislovs

Egīls Zirnis

2021-07-31

*Diemžēl mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā šobrīd ir aizliegta tikai daļā Latvijas teritorijas (pilsētu mežos un jūras piekrastē, daļā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju).

 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Anser sp. - 2021-09-19 Bounijs
Caucasotachea vindobonensis - 2021-09-12 patigunta
Asio otus - 2021-09-18 Zigurds Krievans
Hypoxylon howeianum - 2021-09-04 felsi
Fuligo septica - 2021-09-04 felsi
Cribraria cancellata - 2021-09-04 felsi1
Siphoptychium violaceum - 2021-09-04 felsi
Nezināms
@ nekovārnis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
Tasty_Y 19.septembris, 02:31

Ir citi, jo var redzēt ka šiem ir salauztas lupas, vai vel nav izveidojušas. Jūsu gliemežiem dzīvē veicas labāk.


patigunta 19.septembris, 02:26

Atsevišķais Caucasotachea vindobonensis novērojums https://dabasdati.lv/lv/observation/tvduu6c9mn5blsg1nr9018sn54/


patigunta 19.septembris, 02:22

Šis ir cits Caucasotachea vindobonensis eksemplārs vai eksemplāri, nekā manis atrastais :)) Vismaz man tā šķiet.


Zigurds Krievans 18.septembris, 23:35

Pieliku vēl bildi, kur noņēmu shadows


dziedava 18.septembris, 23:14

Ņemot vērā ļoti sīko augumu un mazās sporas, šobrīd palika viens variants - Stemonitopsis gracilis. Paskati šo versiju arī ar savu aci pēc aprakstiem un foto. Citu versiju šobrīd man arī nav. Šī diezgan labi atbilst :)


dziedava 18.septembris, 23:07

Ja pataustītu, būtu cietas, kādas gļotsēnes parasti nav. Šīs ir kādas no nektrijām


dziedava 18.septembris, 22:19

Sporām nav 1000x palielinājums? Pirmais, kas pēc cilindrīšu atslēgas jāskatās, vai sporas ir kārpainas vai ar tīkliņu. Te īsti nevar saprast, bet man šķiet, ka te ir tikai 400x


dziedava 18.septembris, 22:12

Varens darbs un varen labi sanācis! Kad būšu brīvaka, paskatīšu.


VijaS 18.septembris, 21:49

Divas dienas tapusi mikroskopija...


ekologs 18.septembris, 21:27

Paldies! :)


Vīksna 18.septembris, 20:56

Paldies !


andrisb 18.septembris, 20:35

Paldies, Julita!


dziedava 18.septembris, 19:55

Pūkainās varētu būt ar sēni


dziedava 18.septembris, 19:52

2. foto tik glīta kompozīcija :)


dziedava 18.septembris, 19:51

Kas ir brūnās galviņas 1. foto, grūti saprast, bet 2. foto izskatās nokarenā fizāra


nekovārnis 18.septembris, 19:35

Jā, es ar vairāk sliecos uz S.obscura pusi.


nekovārnis 18.septembris, 19:33

Hm, skatoties uz vēdera apakšu šķiet ka tomēr Xanthogramma pedissequum - Neredzu dzelteno joslu gar sānu. Būs jāpameklē vairāk informācijas.


picapica 18.septembris, 17:53

Paldies:)! Daudz šogad peļkājīšu laikam...


dziedava 18.septembris, 12:35

O, lampītes! Sen neredzētas! :) Droši vien garkājas, izskatās garas (pāris mm)


IlzeP 18.septembris, 11:44

Ir, ir, tumšais, pēdējā bildē labi redzama baltā josla pēdas apakšā.


Vīksna 18.septembris, 09:25

Varētu būt tumšais kailgliemezis.Tikai nedaudz mazāki par milzu un vecs paliels mežs ar lieliem ozoliem.


Vīksna 18.septembris, 09:02

Paldies !


ekologs 18.septembris, 07:16

Gāju cauri un sāku domāt, vai gadījumā nav Silpha obscura?


Arnis2 18.septembris, 06:02

Ezeru ķauķis?


felsi 18.septembris, 00:03

Apsveicu! Šitādas un līdzīgas var atrast tik tad, ja iekrīti ar degunu sūnās, šodienas personīgā pieredze :)


VijaS 17.septembris, 23:23

Reāli jau tur nekāda augļķermeņa vairs nebija, tīra sporu masa, pirmajā mirklī pat nedomāju par gļotsēnēm, tikai vēlāk sāku aizdomāties... Labi ka paraudziņu ievācu!


dziedava 17.septembris, 23:18

Izskats aizdomīgs, bet sporas un biotops ļoti atbilst, jā!


VijaS 17.septembris, 23:09

Skaisti! Apsveicu!


VijaS 17.septembris, 23:07

Julita, šitas melnais pulveris varētu būt melnā plaispika?


angel 17.septembris, 22:42

Nevarēju nereaģēt uz to, ka Cēsīs iespējami varēs novērot 200.sugu, bet neatradu pašu sākotnējo ziņu. Vienreizēji! Apsveicami!!! Kā nesenai novērotājai Smiltenes novadā - ko iekšzemē darīt, neesam pie Lubāna ezera, bet retumis pa vienai sugai parādās, kā nejauši ar riteni maijā, braucot, stepes lija, tad dīķos arī rudenī pa kādai sugai ieklīst. bet kopumā, nekā no jūras piekrastes migrantiem. Ko vēl gaidīt rudens migrācijā?


andrisb 17.septembris, 21:21

Pievienojos sveicējiem!


Lemmus 17.septembris, 20:35

Paldies par apstiprinājumu,Ivar!


Vīksna 17.septembris, 20:11

Apsveicu !


dziedava 17.septembris, 20:09

Par šo gandrīz jābrīnās, ka vēl nebija atrasta (noteikta?), jo visās apkārtējās valstīs ir, tikai Latvija tāds baltais plankums, turklāt nosakāma jau pēc ārējām pazīmēm - rievots kātiņš un plakana diskveida galviņa - izskatās kā mazas sēnītes :)


felsi 17.septembris, 17:29

Man liekas, ka paraugu ievācu, jācer!


Edgars Smislovs 17.septembris, 17:28

Rubenis/mednis(?).


OKK 17.septembris, 17:01

Odze


IlzeP 17.septembris, 16:02

Pareizi būtu ieķeksēt "gredzenots putns" (šim ieķeksēju).


Ivars L. 17.septembris, 15:54

Hm, re kā! Paldies, Julita par ID!


forelljjanka 17.septembris, 15:20

Ātrumā liekas ,ka dzeguze,bet,vari papētīt variantus pats: https://www.featherbase.info/uk/order/ Sloka,mežirbe un t.t.


Lemmus 17.septembris, 14:29

Likās tiesām balts,vai arī pamatīgi izbalējis:))


dziedava 17.septembris, 13:39

Mikro-foto te: https://www.facebook.com/groups/myx.lv/posts/620710875764070/


dace_bio 17.septembris, 13:24

Xanthoria sp. Iespējams X polycarpa


dace_bio 17.septembris, 13:22

Gaidim taisnība ;) Chaenotheca ferruginea


dace_bio 17.septembris, 13:21

Peltigera sp.


dace_bio 17.septembris, 13:20

Peltigera sp.


dace_bio 17.septembris, 13:19

Arthonia vinosa


Edgars Smislovs 17.septembris, 13:13

Var būt lauku balodis? http://www.putni.lv/colpal.htm http://www.putni.lv/coloen.htm


Izabella 17.septembris, 11:29

Barā gredzenots putns. Informāciju par gredzenu nosūtīju Dmitrijam. Kā pareizi pievienot gredzenota putna novērojumu?


dziedava 17.septembris, 09:42

Bet es šīm vēl neesmu ķērusies klāt :(. Jau sen gatavojos..


dziedava 17.septembris, 09:41

Hmm, šūnainā? Man šobrīd izskatās pēc kādas retākas avenītes no Tubifera grupas. Tipa - jauna suga Latvijai :)


dziedava 17.septembris, 09:39

Tiešām iekšā balts vai tomēr izbalējis dzeltenais? :)


fotonieks 17.septembris, 08:55

Kā vienmēr, paldies!


fotonieks 17.septembris, 08:54

Paldies, atkal par precizējumu.


felsi 16.septembris, 22:50

4. foto pēc dienas.


VijaS 16.septembris, 22:46

Pēdējā bildē, tie melnie pušķīši, ir kazeņu metatrihija, varētu ielikt atsevišķā novērojumā.


dziedava 16.septembris, 22:01

Skaisti sabildēts :) . Dzelteni bumbuļi mēdz būt tām, kuru attīstība pārtraukusies


sandis 16.septembris, 21:34

Augstu lidoja, virsasti labi nevarēja redzēt, bet labākajā sānu kadrā izskatījās, ka ir balta virsaste? (Laikam gļuks.) Tā it kā bija noteicošā pazīme, pēc kā vadījos. Bet biksim droši vien būtu asāk iezīmēta melnā spārnu un astes apmale, tā ka - būs vien gaišais peļu :)


CerambyX 16.septembris, 20:47

Manuprāt gaišs peļu?


forelljjanka 16.septembris, 16:19

3. foto-cekuldūkuris.


dace_bio 16.septembris, 15:38

Uģim taisnība, Vulpicida pinastri


fotonieks 16.septembris, 15:35

Skaists.


fotonieks 16.septembris, 15:34

Atkal, paldies!


dace_bio 16.septembris, 15:21

Lecanora sp.


Ilze Ķuze 16.septembris, 14:56

Interesanti, vai kokvilnas anomoporija vairs nav interesants novērojums? :)


patigunta 16.septembris, 14:46

Paldies Tasty, 1-6 bildes praktiski no vienas pļavas, 7,8 no mazliet attālākas zaru kaudzes. Jāpārbauda vēlreiz punkta precizitāte un jāievada rievotais vīngliemezis kā atsevišķs novērojums. Tur gan gar ceļmalu slamstās tipi, kas met kāru aci pat uz manu vienātruma velo un piedāvā iedzert 3 veidu dzērienus, sākot ar alu.


dace_bio 16.septembris, 14:29

Šķiet, ka Pertusaria pertusa


Tasty_Y 16.septembris, 10:23

Vai visas fotogrāfijas ir no vienas un tas pašas vietas? Foto 2 un 3 ir Caucasotachea vindobonensis.


zane_ernstreite 16.septembris, 10:13

Paldies!


asaris 16.septembris, 10:12

Mājas strazdi, riekstrožiem būtu daudz masīvāks knābis


IlzeP 16.septembris, 09:15

Iespaidīgi!


OKK 15.septembris, 23:37

Parastais dziedātājsienāzis


nekovārnis 15.septembris, 22:52

Paldies, Uģi! :)


vizmakrasta 15.septembris, 22:21

Sirseņpūznis.


dziedava 15.septembris, 21:26

Šai vairāk neko nevajag pārbaudīt? Tad man šodien veicies ar divām retajām :).


Ivars L. 15.septembris, 21:17

Pārdomāju. Kopskats, aķ izmērs, augšana uz stumbeņa, vecāko ikgadējo slāņu konsistence tomēr vairāk vedina domāt par Resinoporia.


andrisb 15.septembris, 21:14

2.foto redzamas trīs lipares. Par purvu - ortofoto redzamais “zirnekļu tīkls” ir lielo pārnadžu (staltbriežu,…) iemītas takas ar ūdeni, nevis bebru grāvīši, slapjš, bet ejams.


dziedava 15.septembris, 21:11

Tu neteici, ka biezā slāņpiepe (vtml.)?


Ivars L. 15.septembris, 20:35

Senlaiku dore tā, protams, nav. PSRS laiku? Ja atcerēšos, pajautāšu zemes īpašniekam, varbūt viņš zinās.


dziedava 15.septembris, 20:12

Tās nagliņas smukas, bet tas kaltais dobums! Kaut kas nesens varētu būt?


zane_ernstreite 15.septembris, 19:34

Paldies!


felsi 15.septembris, 19:28

Kaut kā gribas Jums abām piebalsot!:)


zane_ernstreite 15.septembris, 16:39

Tā likās, bet esmu nedaudz izsitusies ārā no tēmas... Paldies!


zane_ernstreite 15.septembris, 16:38

Paldies!


OKK 15.septembris, 16:36

Lielais meža raibenis


OKK 15.septembris, 16:35

Mazais nātru raibenis


zane_ernstreite 15.septembris, 16:14

Še tev! Un biju tik pārliecināta. Paldies!


zane_ernstreite 15.septembris, 15:30

Nu kur tad tik stulbi sajaucu... Paldies!


asaris 15.septembris, 14:30

Varētu būt mainīgā pacelmene


Izabella 15.septembris, 13:37

Paldies, Rūta!


Edgars Smislovs 15.septembris, 11:38

Iespējams kāds no ķauķīšiem.


kamene 15.septembris, 11:02

Paldies, Julita. Man arī tāpat. Jo vairāk esmu redzējusi, jo mazāk zinu...


Līga Strazdiņa 15.septembris, 09:47

Konsistence stingra, grūti noplēsu gabaliņu, tāpēc atmetu sākuma versiju par L.mollis. Skāriena vietas negribīgi krāsojās, tādēļ par jungūniju arī nebiju droša


Līga Strazdiņa 15.septembris, 09:42

Paldies!


Sanita Putna 15.septembris, 09:28

Paldies! Paraudziņš ir, būs kaut kad jāmēģina nogādāt uz noteikšanu.


Ivars L. 15.septembris, 08:15

Leptoporus mollis vai Rhodonia placenta. Vairāk tā kā pirmais, šķiet.


dziedava 15.septembris, 06:43

Tad jau ir cerības uz drošāku noteikšanu :)


felsi 15.septembris, 06:41

Paldies par noteikšanu!


dziedava 15.septembris, 06:25

Skaista krāsu maiņa :)


dziedava 14.septembris, 22:45

Kaut kas interesants!!


IevaM 14.septembris, 21:54

Ir paraudziņš :)


Edgars Smislovs 14.septembris, 21:50

Bet tas tak ir lielais.


VijaS 14.septembris, 21:27

4. - 8. bildes 10. septembrī. Dabā izskatījās koši dzeltens, košāks nekā redzams bildēs. 8. bildē paraudziņš tajā pašā pēcpusdienā, 9. bildē - tas pats paraudziņš 14. septembrī, pēc pāris dienu žūšanas atvērtā traukā; visa dzeltenā krāsa izbalējusi, un iekšas tagad izskatās baltas.


VijaS 14.septembris, 21:18

10. - 12. bildes pēc nedēļas, 10. septembrī. Ļoti trausla, pieskaroties sabirst, bet melnās krāsas tik pat kā nav.


VijaS 14.septembris, 21:06

Piektā bilde - pēc nedēļas, 10. septembris.


nekovārnis 14.septembris, 21:02

Paldies, Rūta! :)


dziedava 14.septembris, 20:34

Ragansviests ar violeto ragansviesteni (sēni) :)


dziedava 14.septembris, 20:29

Skaistums! :) Tagad sācies smuko grūti nosakāmo laiks. Visādas tādas baltipelēkas bumbiņas ar un bez kātiņiem visdrošāk noteikt mikroskopējot..


dziedava 14.septembris, 20:26

Cik skaisti! Uz ķērpja! :)


Arnis2 14.septembris, 18:48

Ūdensvistiņa


andrisb 14.septembris, 17:46

Paldies par noteikšanu!


marsancija 14.septembris, 17:08

Ir gan gredzenots putns.


marsancija 14.septembris, 17:06

Paldies par izsmeļošo skaidrojumu! Jā arī mārītes ir redzētas liedagā.


roosaluristaja 14.septembris, 13:52

Ar piepēm nekāda sakara


CerambyX 14.septembris, 12:38

Jā, it kā internetā raksta, ka varbūt nepieaugušie īpatņi tiešām dzīvo saistībā ar skudrām (lielajām Formica sp.), bet tajā pašā laikā raksta, ka tā saistība nav īsti skaidra. Cik esmu šos nepieaugušos īpatņus sastapis, tad nevarētu teikt, ka bija tieši pie pūžņa vai sajūtami stingrā korelācijā ar skudrām. Vairāk sajūta, ka šo sugu visvieglāk atrast ir tīruma āboliņa (Trifolium arvense) pudurīšos. Varbūt, ka tā maskēšanās par skudru tīri aizsardzības nolūkos ar domu, ka varbūt skudrai līzdīgam kukainim mazāk kāds uzbruks? Kas zin.


OKK 14.septembris, 11:22

Catocala fraxini


OKK 14.septembris, 11:02

Pieņemu, viņa iekļūst skudrupūznī (ar laiku), kopā ar citām skudrām vācot materiālus skudrupūznim, bet tad noteikti notiks kaut kas nelabs (daba...).


OKK 14.septembris, 10:54

Ko par viņu domā viss pārējais blakšu leģions?


OKK 14.septembris, 10:50

Blakts "maskējas" kā skudra?


IlzeP 14.septembris, 10:38

Ja mikologu grupa noteica, tad gan jau ir!


Kiwi 14.septembris, 09:49

Neesmu esksperte, ja nav pareizi, tad saprotu, ka administrators vai kāds no ekspertiem var labot nosaukumu. FB Mikologu grupā noteica, ka pārslu tīmeklene, tāpēc arī norādīju, bet varu dzēst, ja nav pareizi.


IlzeP 14.septembris, 07:52

Nezinu, vai to tik droši var pateikt, ka tieši pārslu (?) - Lielajā sēņu grāmatā rakstīts, ka bālā tīmeklene no pārslu atšķiras ar pelargoniju smaržu un šaurākām sporām...


Ivetta 14.septembris, 06:41

Paldies, Uģi!


Vīksna 14.septembris, 00:05

Paldies !


CerambyX 13.septembris, 23:52

Kaut kādos brīžos kukaiņus mēdz tā vējš sapūst liedagā vai arī kā citādi tie lidojot savā gaitā vienkārši atduras pret jūru kā pret lielu barjeru. Noteiktos periodos ir kādām noteiktām sugām lielāki aktivitātes brīži (tā jau gluži prom no koka mežā šīs neaizpūš līdz jūrai - tām ir aktīvi jālido) - ja šajās dienās koku vairoglbaktīm ir bijis 'lidojamais' garastāvoklis, tad nu var tās lielākā skaitā sakoncentrēties liedagā. Līdzīgi arī Elasmostethus ģins slaidvairoglblaktis var būt simtos un pat tūkstošos (šogad vietām tā bija). Tāpat arī mārītes mēdz būt simtos vai dažādi lapgrauži, vai pavasarī, kad lido visi kukaiņi, tad dažos simtos metru var būt daudzi simti dažādu kukaiņu sugu :)


marsancija 13.septembris, 23:46

Paldies! Bet ko viņas kuplā skaitā darīja Kurzemes jūrmalas piekrastē? Visas devās no ūdens, krasta virzienā.


zemesbite 13.septembris, 23:34

Paldies, Uldi! :)


CerambyX 13.septembris, 23:30

Droši vien Ķīnas cimdiņkrabja fragments (vēders).


dziedava 13.septembris, 22:34

Paldies! Šī tiešām bija jāatrod ;). Ja nepētītu sūnas uz koka, tumšās bumbiņas nepamanītu nekādi


kiksiite 13.septembris, 22:18

Šis būs sisenis


zemesbite 13.septembris, 22:17

Piepes garšā. :)


Ivars L. 13.septembris, 22:11

Rūgtums emocijās vai piepes garšā?:)


zemesbite 13.septembris, 21:59

Apsveicu ar atradumu! :)


zemesbite 13.septembris, 21:58

Oho!


zemesbite 13.septembris, 21:54

Man likās pēc egles, bet nestrīdos, varbūt tiešām priede. Kaut kāds rūgtums ir.


Ziemelmeita 13.septembris, 21:52

Tā būs pārslu tīmeklene (Cortinarius hemitrichus)


zemesbite 13.septembris, 21:46

Par velti pieminēju preperēšanu - kāds tiešām jau to bija izdarījis. :D


felsi 13.septembris, 21:41

Ja smalki iesktās, ir atšķirība plazmodijā: gludajam ragansviestam tādas kā treknāki slidīgākas nūdeles, bet baltajam smalkāki zariņi kopā salipuši, nu tas tā iztēlei:)


IlzeP 13.septembris, 21:05

Ok, paldies!


roosaluristaja 13.septembris, 21:00

Sīkās tintenes, izņemot dižbara tinteni, bet mikroskopijas praktiski nav iespējams atšķirt


IlzeP 13.septembris, 20:51

Vai varētu būt zaķkājas tintene?


dziedava 13.septembris, 20:51

Nu, vo - uzmini nu no plazmodija! :)


felsi 13.septembris, 20:48

Wou!


felsi 13.septembris, 20:47

Super!


felsi 13.septembris, 20:46

Paldies Agri, mazliet apstulbu, ir vai nav!


felsi 13.septembris, 20:46

Pievienoju mikroskopiju, sporas 5-6 mkm.


OKK 13.septembris, 20:42

Lielais meža raibenis


felsi 13.septembris, 20:12

Pievienoju 2 foto, kas izauga pēc dienas no baltā plazmodija, un nomainīju sugu!:)


Ziemelmeita 13.septembris, 20:09

Tad tā arī droši vien būs, paldies par palīdzību


roosaluristaja 13.septembris, 20:01

Ja bija kā krokas, tad želejas flēbija ir ticamākais variants. Viņai kā reiz ir krokaina apakša


Ziemelmeita 13.septembris, 19:45

Galīgi gluda apakša nebija,drīzāk kā krokas. Bet bija tik mīksta,ka juka ārā,lai kārtīgi apskatītu. Līdz šim neesmu tikusi skaidrībā, kas tas īsti ir.


roosaluristaja 13.septembris, 19:37

Nu flēbijas nav piepes. Ja apakšpusē bija poras, tad var būt arī violetpiepe. Tiesa violetpiepes nevarētu raksturot ar "ļoti mīksta"


Ziemelmeita 13.septembris, 19:33

Man arī tā likās, bet bija vēl variants veca violetpiepe. Tad nu nezinu kas īsti.


roosaluristaja 13.septembris, 19:24

Varētu būt želejas flēbija


Ivars L. 13.septembris, 18:18

Kritala neizskatās pēc egles. Vairāk pēc priedes. Nereti substrāta sug tomēr ir ļoti svarīga - šoreiz, laikam, ne tik ļoti. Piepe varētu būt rūgtā mīkstpiepe.


Ivars L. 13.septembris, 18:10

Var jau būt, ka būtu pieticis ar vairāk fotogrāfijām no dažādiem rakursiem, t.sk. tas augļķermenis, kas daļēji redzams bildes labajā apakšējā stūrī. Bet saprotu, ka šis vairāk smukumam, ne 'preparēšanai' (gan jau tik un tā kādz gliemezis to nopreparēs vakariņās).


Ivars L. 13.septembris, 18:04

Varbūt, tikai kurš preparēs, un zinās, kas tur iekšā konkrēti meklējams? :)


IevaM 13.septembris, 18:02

Paldies! Izskatījās eksotiskas :)


roosaluristaja 13.septembris, 17:25

Pacelmene nebūs. Vecas celmenes


Vabale 13.septembris, 16:09

Paldies!


zemesbite 13.septembris, 15:36

Labi, atzīmēšu arī kā kribāriju nenoteiktu.


dziedava 13.septembris, 15:31

Var, jā, ja nevajag pašai priekš sevis atzīmēt arī kribrāriju sp. atsevišķā novērojumā


zemesbite 13.septembris, 15:31

Jā, tāda grezna! :)


dziedava 13.septembris, 15:29

Smuka sēne :)


zemesbite 13.septembris, 15:28

Tad novērojumu lieku kā kribāriju pilārsēni?


dziedava 13.septembris, 15:24

Sarkanbrūnās ir gļotsēnes, visdrīzāk kribrārijas, tātad sēne - kribrāriju pīlārsēne Stilbella byssiseda. Bet kribrārijas visdrīzāk nenosakāmas līdz sugai - arī mikroskopējot apsēņotus eksemplārus noteikt grūti.


zemesbite 13.septembris, 15:20

Es tā īsti pat nesaprotu kas tur ir. Baltā ir sēne, to zinu. Tātad uz gļotsēnēm, bet vai tur nav arī ķērpji? Pieliku vienu tuvplānu, bet skaidri saskatīt tur neko nevar :(


de kje 13.septembris, 15:20

Pievienoju bildi ar 2 mazajiem dukuriem un kopskatu ar ziemeļu gulbju ligdzu. Atvainojos par neprecizitāti :)


de kje 13.septembris, 15:17

Upss....laikam kāda kļūme ar Dabas Datu aplikāciju.


dziedava 13.septembris, 14:55

Jautajums ir par ko - balto vai sarkanbrūno? Tur varētu būt gļotsēnes un sēne (baltā) uz gļotsēnēm. Bet noteikšanai gļotsēnes vajag redzēt skaidrāk.


IevaM 13.septembris, 14:47

Pie Bērzu ceļa ortofoto kartē dīķis tiešām ir. Ja putni ligzdo tur, tad vajadzētu atzīmēt pareizi. Žani?


MoreOrLess 13.septembris, 14:37

Tā dūkuru/gulbju dīķa tiešām kartē nav, bet īstā vieta ir nevis šajā punktā, bet blakus kvadrātā kilometru uz Rīgas pusi, kartē tas būtu pa labi no Bērzu iebraucamā ceļa.


zemesbite 13.septembris, 14:37

Paldies, Julita! :)


de kje 13.septembris, 13:57

Vienam no putniem sarkans gredzens un raiditājs uz muguras


Karmena 13.septembris, 13:46

Paldies par sugas noteikšanu un labojumu, Uģi!


de kje 13.septembris, 13:31

Ieva, tur jau gadus 3 ir dikjis un ligzdo mazais dukuris un ziemeļu gulbis. Jāņa sēta šad un tad kļudas


zemesbite 13.septembris, 13:13

Ja to kaut kā izpreperē, arī nē? :)


Ivars L. 13.septembris, 12:52

Interesanta 'arhitektūra'.:) Bet suga - nenosakāma.


CerambyX 13.septembris, 12:41

Det. N.Savenkovs


zemesbite 13.septembris, 12:39

Jā! Paldies! :)


roosaluristaja 13.septembris, 12:26

Droši vien bija domāta zeltainā bērzlape ???. Ir ieviesta


zemesbite 13.septembris, 11:59

Trauslā vālene?


zemesbite 13.septembris, 11:55

Zeltainā gailene. Nav sarakstā.


kripoks 13.septembris, 10:50

Nu, jā, un tad sanāk šie neveiklie mirkļi, kad saziņo vienu un to pašu sugu pa vairākām reizēm gandrīz vienā punktā. :D


Meinards D. 13.septembris, 07:47

Lielais ķīris


Lemmus 12.septembris, 23:54

Paldies! :)


Lemmus 12.septembris, 23:54

Paldies,Ivar! Jā,varētu būt.


Lemmus 12.septembris, 23:51

Paldies,Julita! :)


Lemmus 12.septembris, 23:51

Lielisks atradums ar izcilām fotogrāfijām! :)


dziedava 12.septembris, 23:41

Skaisti! :)


Ilze_Sa 12.septembris, 22:49

Ieva, paldies.


dziedava 12.septembris, 22:44

Paldies par apstiprinājumu! :) Man arī jauna suga.


Ivetta 12.septembris, 22:30

Uģim paldies par noteiktajiem!


Ansis 12.septembris, 22:29

Sporu bildes ļoti labas, pēc tām var nekļūdīgi atpazī Vondrāčeka fosombroniju.


forelljjanka 12.septembris, 21:27

Pilnīgi noteikti,nav niedru stērste.;)


Gaidis Grandāns 12.septembris, 21:13

Ūdensvistiņa


Gaidis Grandāns 12.septembris, 21:11

Droši vien būtu jāprecizē statuss (D/R?) un, iespējams, arī skaits (min 1; max 12).


Arnis2 12.septembris, 21:11

Vai tomēr koku čipste?


Ziemelmeita 12.septembris, 20:56

Paldies Ivar


felsi 12.septembris, 20:45

Paldies naktstauriņu noteicējiem!


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts