Aktīvie lietotāji: 311 Šodien ievadītie novērojumi: 57 Kopējais novērojumu skaits: 2307214
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dažās Latvijas Dabas fonda tiešraidēs mazuļi jau izauguši
Pievienots 2021-11-03 19:11:12

Melnās klijas Kurzemē

Goldas un Greja nu jau lielie bērni ir tikuši arī pie vārdiem. Aktīvākie tiešraides skatītāji viņus nosauca šādos vārdos: vecākais cālis ar gredzenu G08 – Rude, vidējais ar gredzenu G07 – Miķis un jaunākais, kuram gredzens uzliekot saplīsa, un līdz ar to krāsainā gredzena nav – Pūka.


Jaunākais cālis demonstrē spārnus 29.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc Jāņiem jaunās klijas aktīvi trenēja savus skaistos un lielos spārnus, un brīžiem tām trijatā vietas ligzdā bija pamaz (video). Vecākais cālis pirmais sāka izrādīt interesi par zariem pie ligzdas, un tā Rude 29. jūnijā uzkāpa zarā, pie kura ir piestiprināta kamera, izpētīja apkārtni un aši atgriezās ligzdā. Miķim interesēja pavisam cits zars (uz augšu slīpais kreisajā malā), un viņš uz tā uzlēca 3. jūlijā (video). Rude gan nevarēja pieļaut, ka kāds pirms viņas dodas pasauli pētīt, un nākošajā dienā, pārlecot brālim ar slaidu loku, devās apskatīt, kas tur augšā notiek (video). Jaunākais cālis vēl dažas dienas uzturējās ligzdā, kamēr abi vecākie aktīvi izpētīja apkārtni, un šī taktika atmaksājās, jo barību tas dabūja pirmais. 8. jūlijā arī Pūka beidzot uzleca zarā.


Golda atnes gan kurmi, gan zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ēdiena pārpilnības laiks šajā ligzdā turpinājās arī karstajās dienās. Tā Golda 25. jūnijā reizē atnesa knābī zivi, ko arī cēla bērniem priekšā kā pirmo ēdienu, un nagos kurmi, kas seko otrajā. Kurmji jūnija beigās tika uz ligzdu nesti ļoti daudz, bet, ja bija izvēle, tad jaunatnei labāk pie dūšas gāja cits ēdiens.


Patstāvīgas ēšanas treniņi ar kurmjiem 01.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī šajā laikā Grejs uz ligzdu nesa ne tikai kurmjus un zivis, bet arī citus interesantus gaļas gabalus. Piemēram, 2. jūlijā brokastīs atnesa tītara kāju, citu dienu bija pīles galva, cūkas āda, zalktis, ik pa laikam bija zarnu ķeskas vai neizskaidrojama paplūkāta gaļa (video).


Tītara kāja brokastīs 02.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pašlaik bērnus aizvien retāk var redzēt ligzdā. Parasti viņi sarodas no rīta un vakaros, lai iestiprinātos, bet visu dienu lidinās un zaro kaut kur ligzdas apkārtnē.

Vistu vanagi Rīgā

Jaunie vanadzēni, kas 17. jūnijā tika pie gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam), jūnija beigās jau aktīvi sāka trenēt palēcienus un savus skaistos spārnus (video). Viņi arī sāka iepazīt teritoriju ārpus ligzdas, kā pirmo izpētot mammas novērošanas posteņa zaru.


Vecākais cālis pirmais ligzdas tuvākās apkārtnes izpētē 28.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecākais cālis H92 pirmo reizi uz tā uzkāpa 28. jūnijā, bet abi jaunākie pievienojās viņam zara izpētē divas dienas vēlāk. Arī ar ēšanu viņiem jau veicās daudz labāk, paši mēģināja kaut ko knibināt no barības, un ar nelieliem kumosiem jau tika galā paši.


Jau apgūts pārlēciens no viena zara uz otru 30.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

3. jūlija naktī viens no cāļiem bija tā aizrāvies ar apkārtnes izpēti, ka uz nakti mājās nepārnāca, bet izsalkums darīja savu, un drīz tas bija atpakaļ ligzdā. Bērni daudz dzīvojās pa zariem ārpus kameras redzamības un saskrēja mājās tikai mirkļos, kad tētis vai mamma tuvojās ar medījumu. Dažkārt kāds no viņiem pieturējās pie gaidīšanas taktikas: gulšņāja ligzdā un līdz ar to pirmais tika pie vecāku nestā ēdiena.


Viens no cāļiem sagrīļojas un nokrīt no zara 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

6. jūnija naktī ligzda tā arī palika tukša, jo visa ģimene nakšņoja kaut kur ārpus redzamības zonas. Tajā pašā dienā viens no vanadzēniem sagrīļojās uz mammas posteņa zara un nokrita no tā, diezgan ilgi bija dzirdama zaru brakšķēšana, bet pēc neilga laika arī viņš atnāca vakariņot, un ir skaidrs, ka vanadzēni jau bija apguvuši lidošanas prasmes.


Jau pavisam grūti atšķirt, kurš ir cālis un kura mamma 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Mazie stārķēni bieži aizsedz ēdiena atrīšanas vietu, un nav īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki atnes. Ir iespaids, ka pārsvarā tās ir lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Ja sākumā ar tām bija grūtības tikt galā, tad jau 27. jūnijā zalkšus ielocīt guzā mazie bija iemanījušies.


Divi stārķēni cīnās par zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus putnēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, augošajai jaunatnei vajag aizvien vairāk barības, un vecāki ir spiesti šādi rīkoties.

28. jūnijā cāļi vieni tika atstāti jau uz 4 stundām, un vakarā Grāfs aizlidoja, atstādams uz nakti viņus bez pieskatīšanas. Bažas par arvien retākām ēdienreizēm un to, ka vecāki ligzdā uzturas arvien mazāk, atkal aktualizēja jautājumu, vai tiks organizēta cāļu piebarošana, ja ēdiena paliks vēl mazāk. Šeit var izlasīt ornitologa Māra Strazda komentāru par notikumiem ligzdā. LDF viedoklis sakrīt ar Māra Strazda viedokli, ka putnēnu glābšana barības trūkuma dēļ netiks organizēta, jo tiešraides nav izveidotas, lai uzlabotu vienas, ar kameru aprīkotas ligzdas indivīdu stāvokli, bet gan lai gūtu ieskatu populācijas problēmās.


Grāfs ar milzīgu foreli 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūlijā vecāki uzturas ligzdā tikai īsu mirkli, kamēr pabaro bērnus, tāpēc īsināt laiku, sargāt un izklaidēt sevi cāļiem nākas pašiem. Tā 1. jūlijā gar ligzdu nolidoja paliels putns, un cāļi ieņēma aizsardzības pozas, savukārt 3. jūlija naktī viņus iztraucēja meža pūces mātītes saucieni netālu no ligzdas (video).


Stārķēni jau smuki stāv kājās 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecāki ir aizņemti ar ēdiena sagādi, un netiek ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Tās kreisā puse ir mazliet noslīdējusi, un cāļiem jābūt uzmanīgiem, jo vietas te paliek arvien mazāk.


Vecākajam cālis pirmā mēneša jubileja 12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Baltie stārķi Tukuma novadā

Pēc traģiskajiem notikumiem ligzdā Fāze biežāk te bija redzama viena, dažkārt viņai pievienojās arī Volts. Mātīte arī nesa uz ligzdu sienu vai kādu nelielu zariņu, trenkāja par tuvu pienākušo žagatu un, protams, sargāja savu ligzdu, skaļi klabinādama. Pārsvarā ligzdā nakšņoja tikai mātīte, bet 24. jūnijā pa nakti palika abi putni.


Fāze un Volts Jāņus svin kopā 24.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

28. jūnija vakarā ligzdā kārtīgu revīziju un situācijas izlūkošanu veica cits baltais stārķis. Arī 7. 8. un 12. jūlijā atkal ligzdā bija svešs stārķis, bet precīzi apgalvot, vai tas bija viens un tas pats putns, nav iespējams. 8. jūlija ciemiņš ieradās ligzdā ar ļoti nobristām, dubļainām kājām.


Svešais stārķis ar dubļos nobristām kājām 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Kopš jaunākā cāļa strūklas šāviena kamerā 15. jūnijā ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai. Arī te jūnija otrā puse bija ļoti karsta, un nu jau lielie bērni meklēja glābiņu mammas ēnā. ValdisRap ir izveidojis hroniku par Teo un Vitas ģimenes dzīvi aiz nolaistā priekškara.


Neizšķīlusies ola beidzot saplīsusi 04.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Aigars Kalvāns Vitas un Teo bērnus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru (video). Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika.


Jaunie zivjērgļi apgredzenoti 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Diemžēl pēc kameras notīrīšanas skaistu abu cāļu augšas posmu varējām vērot tikai neilgu laiku, jo piepildījās pagājuša gada scenārijs. Pērn 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags. Savukārt šogad, lai kā Vita centās aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags sagrāba Piparu 9. jūlijā. Turpmākajās dienas ļoti bieži bija trauksme (10. jūlijā uzbrucējs bija gredzenots zivjērglis), kad Vita, iepletusi spārnus, sargāja Pogu, taču 11. jūlija vakarā vistu vanags ar otro mēģinājumu paķēra arī pēdējo cāli.


Vita sargā Pogu 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Mildas jaunais kavalieris K kungs regulāri apmeklēja ligzdu gan jūnija beigās, gan jūlija sākumā. Ik pa laikam bija dzirdams, kā tas sasaucas ar otru ērgli. Visticamāk, Milda ir tepat teritorijā, jo dažas reizes otrs ērglis ielaidās ligzdas koka galotnē, bet ligzdā šiverēja tikai K kungs. Droši apgalvot, ka tā bija Milda, nevar.


K kungs uzmana teritoriju 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā un 8. jūlijā gar ligzdu nolidoja pavisam jauns jūras ērglis. Arī citi, mazāki ciemiņi bija redzami ligzdā un, ja ir interese, forumā viss ir precīzi piereģistrēts. Pārsvarā tās bija dažādas zīlītes, žubītes, lauku baloži, svilpji, dižknābji, dižraibā dzeņa jaunuļi, kā arī vāvare, kas dažkārt atskrēja apskatīt jaunumus Durbertvillā.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu. Šim putnam tas ir pirmais gredzena nolasījums. Ligzdā bija divi jaunie putni, un otrs putns (H472, tēviņš) šopavasar tika atrasts nosities "Kurzemes loka" augstsprieguma līnijā rajonā pie Apriķiem.

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā laikā ligzdas saimnieki ļoti reti apciemoja ligzdu, bet dažādi ciemiņi gan labprāt apskatīja Slītera un Silvas apartamentus. Piedāvāju noskatīties skaistu video par lauku baloža vizīti, kas gan pacilāja zariņus, gan pabužināja spalvas un skaisti uzdziedāja.


Slīters turpina ligzdas celtniecības darbus 07.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Slīters pēdējo reizi bija ligzdā 7. jūlijā, kad turpināja savus nebeidzamos ligzdas uzlabošanas darbus.

Mazo ērgļu kamera eglē

Forumieši cāli mazo ērgļu ligzdā eglē ir nosaukuši par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus (video), gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai kad nepieciešams cālim palīdzēt ar ēdiena sadalīšanu.


Andris atnesis milzīgu žurku savām dāmām 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei, savukārt nākošajā dienā abi ar Andri vienlaicīgi ieradās ar ēdienu. Jūlija sākumā Pērle jau stabili stāvēja uz kājām, trenēja savus skaistos spārnus un spēja pati apēst nelielus grauzējus vai vardes (video). Viņa daudz laika pavadīja ligzdā, pucējot savas jaunās spalvas un veltot laiku sevis sakopšanai (video).


Skaistā Pērle 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Jūlija sākumā kameras redzamības lokā bija vērojama lielāka mazo zivtiņu aktivitāte nekā iepriekš.


Taimiņa/foreles mazulis norija un izspļāva kaut ko baltu 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Tiešraidē atrādījās arī rauda
12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-07-16

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Gallinago gallinago - 2026-04-12 tatia
Vanellus vanellus - 2026-04-12 tatia
Turdus merula - 2026-04-12 tatia
Erithacus rubecula - 2026-04-12 tatia
Scolopax rusticola - 2026-04-12 tatia
Grus grus - 2026-04-12 tatia
Turdus merula - 2026-04-12 tatia
Nezināms
Ignotus
@ GunAmmo
Pēdējie komentāri novērojumiem
ligausis 12.aprīlis, 23:31

Kāpēc nenoteikts? Ja cilvēki knapi paspēja izvairīties no avārijas? Visi sēdošie mašīnà skaisti redzēja làci. Tie ir mani draugi.


zane_ernstreite 12.aprīlis, 21:18

Jā, tūlīt to arī daru, jau procesā )))


dziedava 12.aprīlis, 21:15

Ja novērojumu neliek caur aplikāciju, tad bildes jāpievieno pēc tam. T.i., tagad.


a.b 12.aprīlis, 21:04

Gredzenošanas vieta: Bišumuiža, Rīga Gredzenošanas datums: 22.05.2025


a.b 12.aprīlis, 21:03

Gredzenošanas vieta: Lejastiezumi, Kuldīga Gredzenošanas datums: 06.07.2019 Gredzens: LVR ET8431 Krāsu gredzens: 7G8


Amanda 12.aprīlis, 19:40

Peļu klijāns


Vīksna 12.aprīlis, 16:18

Paldies !


roosaluristaja 12.aprīlis, 11:22

It kā pēc sila strazda izskatās


dziedava 12.aprīlis, 09:55

Visdrīzāk jau medainā bumbulīte Oligonema favogineum, bet bez mikroskopēšanas, neredzot, vai augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, grūti droši apgalvot.


gints 11.aprīlis, 22:27

Paldies, Edgar!


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:46

Garkāta agrenīte (Microstoma protractum).


Ziemelmeita 11.aprīlis, 18:37

Paldies, Julita!


dziedava 11.aprīlis, 17:06

Paldies, priecē gatavība darboties! :) No augošajām tagad jābūt gandrīz tikai pēcsniedzītēm, ja tās ir. Aktīvākā citu sugu augšana sākas tikai jūnija vidū. Šis ir tāds klusais laiks gļotsēnēm. Var vienīgi priecāties par pērnajām, kas labi saglabājušās.


dziedava 11.aprīlis, 17:02

Iveta, izlocītajai ērkulītei sporām nav tīkliņa, te ir. Vismaz par šo sugu ir droši, ka nav. (Pēc ārējā paskata es ar šo versiju izskatīju)


Mežirbe777 11.aprīlis, 16:20

Vēlreiz paldies par iedziļināšanos šajā sfagnu brīnumiņā! Šķiet, ka lai iegūtu sistemātisku pārliecību šādās problēm-situācijās taksons būtu jāliek zem sekvencēšanas adatas :) Mūsdienu mikoloģijā tā kļuvusi teju par ierastu praksi.. Ceru, ka kādreiz arī mums tas nebūs nekas "tāds". Esmu noskaņojies uz aktīvu gļotsēņošanas sezonu, pašlaik gan atrodamo taksonu daudzums neraisa sajūsmu.. Vēlu veiksmīgu darbošanos gļotsēņu jomā!


adata 11.aprīlis, 15:11

Izlocītā ērkulīte nevar būt?


dziedava 11.aprīlis, 15:03

Te sporu mākonis ar brīviem galiem, nevis kā kamols, tāpēc nebūs vāles/apkaklītes


dziedava 11.aprīlis, 14:43

Mēģināju ar šo tikt skaidrībā. Specifiski purvainām vietām un sfagniem neko neatradu. Parunāju arī ar mākslīgo intelektu :D. Pašreizējais secinājums, ka kopumā no [man] zināmā apmēram atbilst D.tigrinum, bet nav pārliecības, ka nav kāda man vai zinātnē neaprakstīta suga / varietāte, kas atbilstu precīzāk. Tā ka pēc šībrīža zināšanām lai ir D.tigrinum, un tad jau redzēs, vai ar laiku kas mainīsies. Mūsu straujajos sistemātikas līkločos 100% garantijas nav nekam :)


IlzeP 11.aprīlis, 13:58

Žēl, ka pēdas nospiedums nav nofotografēts.


IlzeP 11.aprīlis, 13:57

Lai gan lāču tur esot "papilnam", J. Ozoliņš šo iesaka neskaitīt par drošu - tumsa, citi noverotāji...


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:38

J. Ozoliņš atzina par lāča pēdu.


IlzeP 11.aprīlis, 13:37

Jānis Ozoliņš šo novērtēja kā "izcili pareizu ziņu". No šīs var mācīties, kā fotografēt lāča pēdas.


dziedava 11.aprīlis, 13:28

Šīm paraugs nav saglabājies? Nevaru saprast, vai sporas ir ar tīkliņu no adatiņām, vai ar līnijām. Īsti nesanāk neviena man zināma suga.


IlzeP 11.aprīlis, 10:29

Vai fotogrāfijas nav?


dziedava 10.aprīlis, 20:25

Oi, ja vēl dabūtu sabildēt jaunu, sākot no plazmodija, tad jau vispār būtu super :)). Es diezin vai savā atradnē vēl būšu, bet kas zina.


adata 10.aprīlis, 20:08

Vāciņi arī dabā neizskatījās plakani, tad jau es būtu mērķējusi uz retāko, plakano mizaini. Mans paraugs arī diezgan izsporojies, bet varbūt vēl ko varēs saskatīt. Nu, intriga šosezon iet un vērot, neticu, ka tajā sporu lērumā nekas neaugs.


dziedava 10.aprīlis, 20:03

Iveta, es nezinu :), tur jau izskatās pēc sporām. Sēnes šobrīd nepētu, nav laika.


adata 10.aprīlis, 19:59

Nu vai tad šis nav Sorocybe resinae micēlijs, uz kura mēdz augt gļotsēne?


dziedava 10.aprīlis, 19:57

Staipīgs kapilīcijs esot P.depressa. Bet tai vāciņš ir plakans. Mani eksemplāri jau izsporojušies, bet te foto vāciņi taču nav plakani?! Skatījos Nannengas monogrāfiju, tur pēc atslēgas aizgāja uz cf. P.depressa, t.i., līdzīga plakanajai, ar staipīgu kapilīciju, bet izliektu vāciņu kā kārpainajai. cf nozīmē, ka tāda suga nav oficiāli izdalīta, un nav nekādu attēlu, par foto nerunājot, līdz ar to var tikai minēt, vai Nannega domājusi tādu gadījumu kā mums izskatās. Par paraudziņu esmu gatava saderēt, ka būs tāds pats kā man :), bet interesanti jau būtu kapilīciju paskatīt, vai tieši tāds būtu.


adata 10.aprīlis, 19:08

Nu, Julita, ņemot vērā, ka Jūsu šaubas bieži vien rezultējas ar jaunu sugu, arī šoreiz tas nebūtu brīnums. Izsūtīšu drīzumā savu paraugu, ja ne brīvdienās, ta pirmdien noteikti.


megemege 10.aprīlis, 15:52

Amanda, tas protams man ir skaidrs, ka tā ir sējas zoss, bet kura no viņām? Man tās vairāk izskatās pēc Taigas zosīm.


Bekuvecis 10.aprīlis, 11:47

Viennozīmīgi šī suga! Bildēs redzams, ka vieta tiešām nav sugai tipiska (pēc ģeodatiem vien droši izsecināt tomēr nevar!). Taču uz šādiem pamestiem dzelzceļiem pavasaros dažviet mēdz veidoties ilgmūžīgas peļķes, kuras spēj pamatīgi piesūcināt ar mitrumu vecos trupošos gulšņus. Tāda augtene var šai sugai patikt, pat ja nav dziļi noēnota (kā novērots dažā citā valstī).


kamene 10.aprīlis, 11:37

Paldies par kameni!


dziedava 10.aprīlis, 10:42

Palieku pie sava, ka sistemātikā T.crateriformis un Trichia decipiens var. olivacea ir sajaukti vienā putrā, pataisot tos par sinonīmiem. Olīvkrāsas pilienīte ir redzēta vairākas reizes, un tai nav izteikts vāciņš, kas noplīst pa apli. Šajā novērojumā to var redzēt. Pēc mikroskopijas sanāk likt pie krāterformas, kaut tā tāda nav.


marsons 10.aprīlis, 10:01

Pateicoties cien. E. Mūkina komentāram, sapratu, ka ieziņojot neesmu pievienojis foto! Nezinu, kā tas tā sanācis, atvainojos. Tagad laboju. Vieta, manuprāt, ne gluži tipiska -ne tur ļoti mitrs, ne ļoti ēnains.


dziedava 10.aprīlis, 09:07

Aprakstos kārpainajai mizainei figurē ļoti daudzveidīgs kapilīcijs, līdz ar to grūti salīdzināt. Vairāk te ir "uz sajūtām" - jo mēs abas vizuāli atpazinām, ka mums savstarpēji ir viens un tas pats, tātad atšķiras no tipiskā. Plus substrāts - egle


dziedava 10.aprīlis, 08:19

Un, jā, mans atradums arī pie upes!


dziedava 10.aprīlis, 08:02

neatceros, kad tik ļoti nevarējusi sagaidīt mikroskopēšanu savam paraugam, kas identisks ar šo novērojumu. Mizaine ir. Vistuvāk no tā, ko paguvu izpētīt, tiešām kārpainā mizaine, bet kapilīcijs, manuprāt, ir mazliet citādāks, nemaz nerunājot par to, ka tā ļoti daudz un pat staipīgs (kārpainajai kapilīcijs maz un nestaipās). Un Neuberta aprakstā tikko iztulkoju par substrātu "Tā substrāts ir gandrīz tikai lapu koku miza, tikai vienā Picea gadījumā, dažreiz arī uz sūnām". Bet mums abām ir pārliecinošas egles un kopīgs izskats, kas atšķiras no kārpainās, nu neticu, ka varētu būt kārpainā. Ticamāk, ka zinātnei jauna suga :D. bet es vēl papētīšu, varbūt kaut kur tomēr ir kas tāds aprakstīts.


Amanda 10.aprīlis, 07:10

Sējas zosis


zemesbite 09.aprīlis, 22:31

Paldies, Ansi!


zemesbite 09.aprīlis, 22:29

Paldies, Julita!


megemege 09.aprīlis, 21:40

Kas par zosi? Interesanti tumšs knābis!


Amanda 09.aprīlis, 20:20

Mazais ķīris


joonc 09.aprīlis, 19:33

Visi 3 ad


joonc 09.aprīlis, 19:31

Abi Ad.


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:22

man liekas, ka tagad uz visiem laukiem tūkstošiem visādu zosu...


Vīksna 09.aprīlis, 19:19

Paldies !


V.Grigorjevs 09.aprīlis, 19:16

Paldies par stāstu, ļoti interesanti!


Jaykay5 09.aprīlis, 18:50

thanks again for your photos!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:45

Paldies!


Ziemelmeita 09.aprīlis, 18:43

Paldies par labojumu! Dzeltenās sporas samaisija galvu.


marsons 09.aprīlis, 18:12

2025.gada pavasarī-vasarā neatradu. Skatīšos arī šogad.


eera 09.aprīlis, 15:43

Katru dienu uzturas barotavā, kamēr viss no rīta noliktais apēsts .


Vīksna 09.aprīlis, 14:53

Paldies !


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:44

B.rupestris


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:43

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 09.aprīlis, 13:28

Bombus hypnorum :)


Vīksna 09.aprīlis, 11:07

Šogad pirmās sarkanblaktis dārzā, lai gan parasti dārzā agri un daudz, jau domāju, ka nepārziemoja.


adata 09.aprīlis, 08:00

Šīs prot skaistas pārlaist ziemas sezonu un sagaidīt pavasari!


adata 09.aprīlis, 07:58

Vairākas galviņas uz pagaras kājiņas, sporu mākonis dzeltens (ne sarkans, kā šunu daudzpilītei).


adata 09.aprīlis, 07:52

Jā, Julita, vēl nebiju izlasījusi piezīmi, kā bildē ievēroju pārstaipus un, iespējams, tumšus vāciņus, kā nodomāju - jāiekomentē!


bišudzenis 08.aprīlis, 20:27

Parasti mazie ērgļi pavasarī uzdzied :)


nekovārnis 08.aprīlis, 19:51

Paldies, Uģi! :)


adata 08.aprīlis, 15:58

Visticamāk kāda inermīzija vai bisonektrija.


Ziemelmeita 08.aprīlis, 12:30

Paldies,Ansi, par ieguldīto laiku sūnu noteikšanā.


Lemmus 08.aprīlis, 12:15

Skaists atradums! :)


Vīksna 08.aprīlis, 01:08

Paldies !


Vīksna 07.aprīlis, 21:41

Paldies !


Lemmus 07.aprīlis, 20:45

Man liekas, ka bija jaukts priežu/egļu mežs, bet pamitrs, jo laukumiem bija sfagni. Apskatīšos, vai ir saglabājušies foto.


Lemmus 07.aprīlis, 17:51

Šim diemžēl nav paraudziņa.


dziedava 07.aprīlis, 14:29

ja netiek dalīts, tad pēdējo foto vajag izmest


dziedava 07.aprīlis, 13:44

Manuprāt Physarum straminipes


dziedava 07.aprīlis, 12:59

mazās dzeltenās ir kāda pilienīte.


dziedava 07.aprīlis, 12:37

Putukrējuma?


Ansis 07.aprīlis, 11:40

Vai foto šim nav?


dziedava 07.aprīlis, 11:39

Baltās un dzeltenās 2 dažādas sugas. Ticami, ka P.album un P.viride. protams, bez labāka tuvplāna droši nepateiks


dziedava 07.aprīlis, 11:18

Varbūt raibā lampīte. Bez mikroskopēšanas pagaidām droši nepateikšu


dziedava 07.aprīlis, 09:23

Garie ziemas vakari. Nu ja, kā tad! :D - Kas tur tā klusiņām, neviena nepamanīts, aizlavījās garām? - Tie bija garie ziemas vakari.


Ziemelmeita 06.aprīlis, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


dziedava 06.aprīlis, 20:51

Ja uz apses kritalas, tad minētu, ka Physarum straminipes


dziedava 06.aprīlis, 16:20

Man šķiet, ka ir arī ciešākas grupiņas, 1. foto kreisajā malā.


megere 06.aprīlis, 14:53

Padies!


dziedava 06.aprīlis, 14:02

Cukurīte (Didymium) vai pumpurīte (Physarum)? Man galviņas virsma šķiet vairāk kā cukurītei, bet uz sēnes .. pieredze ar pumpurītēm.


Zigurds Krievans 06.aprīlis, 12:19

Grūti spriest vai tie paši vai citi. Tā jau liekas, ka vajadzētu būt vairākiem pāriem, pēc tā cik bieži redzēti citus gadus šajā apkartnē. Vienreiz pagājušo gadu pie Skuķu ezera izskatījās ka jaunulis sēdēja kokā un bļaustījās gaidot barību no pieaugušajiem.


Zivju gārnis 06.aprīlis, 12:18

Izskatījās pēc lietuvaiņiem, ierspējams kuitalas.


megemege 06.aprīlis, 11:52

Paldies, Amanda! Es pārbaudīšu vai esmu pareizās bildes salikusi, tad arī jāizlabo!


Kiwi 06.aprīlis, 10:12

Paldies par sugas noteikšanu!


Amanda 06.aprīlis, 08:58

Baltpieres zosis


a.b 06.aprīlis, 08:34

Ja, to jau biju ieziņojis atsevišķi.


dziedava 06.aprīlis, 08:04

Paldies, Uģi!


mufunja 06.aprīlis, 08:03

Paldies, Julita. Tev taisnība. Vienīgais, ka nav saaugušas grupās .


megemege 05.aprīlis, 22:14

https://ebird.org/species/bahgoo


megemege 05.aprīlis, 22:12

Labdien! Tā gaišā zoss ir Kalna zoss ( Anser indicus) .


BI 05.aprīlis, 21:32

Gredzenots 27.06.2018 Kalnvēzes, Viesatu pagastā


valters 05.aprīlis, 20:50

zaļš un zils augšā, uz kreisās kājas abiem baltajiem gredzeniem bij kaut kāda kaslīte.


dziedava 05.aprīlis, 20:20

Nav dzelksnīte, jo starp kaļķainajiem mezgliem ir kapilīcija pavedieni bez kaļķa. Ja ir kājiņas un sporas tumšas ar gaišu līniju, tad jābūt Physarum notabile


Amanda 05.aprīlis, 16:21

Meža zosis


Kiwi 05.aprīlis, 15:51

Varētu būt lazda, sazāģēti sprunguļi zemē.


roosaluristaja 05.aprīlis, 15:08

H.fuscum, ja uz lazdas


zemesbite 05.aprīlis, 14:11

Paldies, Julita!


mufunja 05.aprīlis, 10:02

Mēģināšu to vēlreiz apskatīt.


dziedava 05.aprīlis, 09:27

Derētu kāds biotopa foto, ja būtu, vai vismaz apraksts


dziedava 05.aprīlis, 09:26

Man pēkšņi radās ideja - vai tur bija nu ļoti mitrs mikroklimats, egle ar melnalksni? Hipotētiski tādas dzeltenas var būt Diachea muscorum. Te bilde ir mazliet līdzīga: https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Craterium_muscorum,_Trawscoed,_North_Wales,_Aug_2016_-_Flickr_-_janetgraham84.jpg


dziedava 05.aprīlis, 09:13

Tie laikam tie sēra izgulsnējumi, nezinu, kur tādus likt


dziedava 05.aprīlis, 09:08

Paldies, tad jau viss sakrīt :)


dziedava 05.aprīlis, 09:01

Versija ticama, bet reiz mēs tā kļūdījāmies ar Landevalda cilindrīti, kas arī līdzīgi pēc saplacinātās kūlītes izskatījās


dziedava 05.aprīlis, 08:57

Šobrīd divas versijas - Physarum psittacinum un P.braunianum. Bez paraudziņa te skaidrīzā netiks, bet biotops interesants


Ziemelmeita 05.aprīlis, 08:53

Satrūdējusi kritala mežā, nav dēļi. Iespējams, egle, jauktu koku mežs.


dziedava 05.aprīlis, 07:58

Sporas izskatās ļoti gaišas, varbūt nenobriedušas. Es laikam pēc kāda laiciņa mēģinātu vēlreiz mikroskopēt. Tajā pašā laikā sporu izmēri priekš T.contorta ir pamazi (ja tipiski ir 11-14 mkm, te ir knapi 11 mkm)


dziedava 05.aprīlis, 07:39

Šo vēlāk būs jāpapēta vēl. Vienā kompaktā paraudziņā, bija arī tipiskais staipīgais režģīša kapilīcijs, bet sporas kaut kāds hibrīds ar smalku tīkliņu, ko nevienai sugai pagaidām nevaru piesaistīt. Varbūt arī ir hibrīds.


dziedava 05.aprīlis, 06:50

Šūnaine, jo uz virsmas tādas kā šūniņas. Uz kā auga? Izskatās pēc dēļiem.. Vajadzētu būt egles kritalai


Ziemelmeita 05.aprīlis, 00:18

Paldies,Uği, par skaidrojumu.


CerambyX 05.aprīlis, 00:03

Nu jā, 3. attēlā var saskatīt galvas priekšā arī tādu kā 'āmurveida' izaugumu, kas raksturīgs Xylophagus. Kāpuri arī dzīvo zem mizas - bieži tieši zem nokaltušu priežu mizas.


CerambyX 05.aprīlis, 00:02

Visdrīzāk Koksnesmušas Xylophagus sp. kūniņa


Ziemelmeita 04.aprīlis, 23:36

Jā, zem mizas uz nokaltušas priedes.


CerambyX 04.aprīlis, 22:26

Kaut kāda kūniņa, bet grūti saprast - jāredz tuvāk. Katrā ziņā ne tīkllapsenes kūniņa. Kur atradās? Zem mizas?


Lemmus 04.aprīlis, 20:55

Liepu mežs vidēja vecuma,skrajš un sauss,bet vērtīgs ( ar zaļās divzobes atradnēm),piemistrojumā ozoli. Mežaudze kopumā diezgan atklāta,nekur nebija biezoknis.:)


dziedava 04.aprīlis, 18:43

Ja novērojums ielikts ne no aplikācijas, tad foto vajag pievienot pēc tam, t.i., tagad.


gunitak 04.aprīlis, 17:38

Gredzenošanas datums: 20.06.2020 Gredzenošanas vieta: Klaipėda - Kiaulės Nugaros sala, Lithuania Koordinātas: 55°39'30" N 21°08'15" E 55.6583 21.1375


gunitak 04.aprīlis, 17:33

Gredzenošanas datums: 29.01.2024 Gredzenošanas vieta: Konstanz / Bodensee Koordinātas: 47°39'00" N 09°11'00" E


dziedava 04.aprīlis, 15:24

Ja ir atmiņas, tad kāds tas liepu mežs bija? Vecs un vērtīgs? Skrajš, sauss? Atradums bija meža biezoknī vai drīzāk malā, skrajā vietā, laucē, pie takas?


dziedava 04.aprīlis, 15:18

Paraudziņa nodošanas ātruma cena. Šis man nedeva mieru, jo sarežģīta (reta) suga bija noteikta tikai no ārējām pazīmēm. Un nemieram bija pamats - iekšējās pazīmes parādīja to, ko ārējās nevarēja (un no foto vien tāpat jaunu sugu neapstiprinātu). 2021. gadā bija pasaulē retās Diderma subviridifuscum uzlidojums. Pirmais pie manis nonāca Astras Kalves paraugs, no kura tika noteikta jauna suga LV, kuru Astra novēroja 8. oktobrī. Tad pie manis nonāca Ausmas Pirogas paraugs, kas bija novērots agrāk - 12. septembrī. Un tikai tagad man nonāca Tavs paraugs, kas bija novērots tā paša 2021. gada 7. septembrī - visagrāk no visiem trim, bet visvēlāk pie manis. Būtu uzreiz man nodevusi, būtu sugas atklājēja ;)


spiigana 04.aprīlis, 14:41

Varbūt kāds ir pētījis šo plēsēju izplatību, kur viņi ir ieviesušies un sākuši vairoties? Grūti saprast, no kurienes tāds uzradies pie mana purva, bet ļoti biedējoši, tur vēl mēģina dzīvot gan irbes, gan slokas, gan mērkazas. Rubeni jau otro gadu purvā nedzirdu, nezinu, protams, vai ūdele vainīga...


dziedava 04.aprīlis, 14:21

Tev bija taisnība, nebija neievērotā, bet Smita vālenīte, kas reti tiek noteikta :)


adata 04.aprīlis, 13:52

Julitai taisnība, sēne. Pieskaroties vālītes put, kātiņos nelūzt.


dziedava 04.aprīlis, 13:51

Ātrā mikroskopija nav pretrunā ar Symphytocarpus amaurochaetoides, bet sapratu, ka vajag rūpīgāku mikroskopiju, kam šobrīd nav laika.


dziedava 04.aprīlis, 13:47

Jā, mikroskopiskās pazīmes atbilst. Bet ir arī novērojums martā, - tātad labi saglabājas. Decembrī gan jau nebija augšanas laiks. Ja oktobrī aug, tik divi mēneši bija jāiztur :)


dziedava 04.aprīlis, 13:14

Ļoti jauks paraugs. Nemikroskopēju (ceru kādreiz..), bet pēc ārējām pazīmēm izskatās pārliecinoši :)


dziedava 04.aprīlis, 11:48

Physarum leucophaeum pēc kopskata ļoti ticama versija


dziedava 04.aprīlis, 11:45

Labs. Nez vai ievākts?! Vēl Didymium serpula izskatīšanā


dziedava 04.aprīlis, 11:40

Jā, varbūt zeltmatu Physarum flavicomum


dziedava 04.aprīlis, 11:34

Man velk uz lākturītēm (Cribraria)


dziedava 04.aprīlis, 11:21

Tā kā te principā dublējas C.nigra novērojums, tikai ar pelējumu, tad man šķiet jēgpilnāk to nomainīt kā ķērpi, kas fonā ļoti smuks, kazi nosakāms.


dziedava 04.aprīlis, 11:11

Šobrīd varu iedomāties 2 variantus - melnā plaispika Amaurochaete atra vai parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon. Pēc izmēra, augšanas laika un augšanas uz apstrādāta koka atbilst abas.


dziedava 04.aprīlis, 10:40

Uz piepes tātad bija sēnes. Tumšās, manuprāt, arī drīzāk sēnes.. Tā kā puslīdz droši te ir par sēnēm, tad uz tām arī mainu.


dziedava 04.aprīlis, 10:32

Ja tā vieta bija ar ļoti mitru mikroklimatu, tad es teiktu, ka Diderma ochraceum


dziedava 04.aprīlis, 10:26

T.varia?


dziedava 04.aprīlis, 10:25

Var būt arī kādas pangas


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Paldies, Guna! :)


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!


dziedava 04.aprīlis, 10:09

Paldies, Marita!


IlzeP 04.aprīlis, 09:52

Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.


guta7 04.aprīlis, 08:54

Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!


dekants 04.aprīlis, 06:53

Mazais dzenis :)


V.Grigorjevs 04.aprīlis, 01:06

https://dabasdati.lv/lv/observation/hht5arpjoeq3pn021jtivg1qa7/ Iespējams, ka 03.04.26 nobildēju to pašu pāri. Cerēsim, ka tik tiešām noligzdos, bet šogad jau droši vien par vēlu, varbūt nākamgad...


Edgars Smislovs 03.aprīlis, 22:18

Mazais ērglis ?


adata 03.aprīlis, 21:57

Paldies Ansim!


adata 03.aprīlis, 21:52

Julitas, šai paņemts paraugs, diezgan izsporojies. Un tai otrai līdzīgajai, kam ieziņots novērojums, arī. Pārliecinājos, ka tiešām egles kritalas. Bet tādu gļotsēņu diezgan daudz, vai uz katras egles kritalas, daudzās vietās stumbram, tagad dzeltenos sporu mākoņus labi redz.


adata 03.aprīlis, 21:36

Domāju to Sorocybe resinae, ja tā, tad esmu soli tuvāk mērķim, nu zinu, kā izskatās un kur meklēt. Gļotsēnītes klāt gan nebija.


adata 03.aprīlis, 20:31

Man tieši šodien telefonā aplikācijas karte nestrādā (arī gan dzēsu, gan restartēju, nekā). Aizgāju uz mežu, un - aplauziens. Planšetē strādā, tagad jāmēģina trāpīt pareizie punkti. Kad nav, izjūtam kā pietrūkst... Laikam tālrunī vaina...


Mari 03.aprīlis, 19:31

Cik atceros, tāda klasiska kritala tur nebija, bet kaut kādas pussatrunējušas skaidas, zariņi un tml.


roosaluristaja 03.aprīlis, 13:17

Byssonectria sp. Pēc šādiem attēliem grūti precīzi pateikt B.terrestris vai B.fusispora


spiigana 03.aprīlis, 10:46

Esmu izdarījusi visu iespējamo - atjauninājusi telefona iestatījumus, izdzēsusi un ielādējusi vēlreiz aplikāciju, neveras vaļā un viss.


dziedava 03.aprīlis, 06:51

Uz kā auga? Uz kritalas? Ja to, protams, var atcerēties :))


dziedava 02.aprīlis, 21:15

Laikam jau tā sanāk, lai arī šai sugai lielas atšķirības no Lamproderma nigrescens nav. Kājiņas šķiet īsākas.


BI 02.aprīlis, 20:37

Jautājums par virzieniem - no apakšas uz augšu vai no augšas un leju ir lasītas krāsas. Varētu būt 2019. gada mazulis pie Strutreles muižas, varētu būt raidītājs uz muguras


Ziemelmeita 02.aprīlis, 20:35

Paldies,Julita,par labojumiem un precizējumiem!


mufunja 02.aprīlis, 19:48

Paraugs ir vāji nobriedis. Salīdzinot ar iepriekšējiem atradumiem, tas atgādina Lamproderma arcyrioides.


dziedava 02.aprīlis, 18:53

No foto īsti nevar saprast - sporas tiešām pēc gļotsēņu sporām izskatījās? Ja sēne, kāpēc tikai vienu sugu izskatīt? Svarīgākais vispirms saprast, vai sporu izskats ir gļotsēnīgs vai sēnīgs. Tiešām ir tīkliņš? Es ar savu redzi varu arī neredzēt, bet nu saskatīt no raksta es nevaru vispār neko. Avenes man īsti arī neatgādina. Nelasot diskusiju, izdomāju, ka jābūt sēnei. Kā saka - atbilde slēpjas iekšās :). Ja gļotsēne - kāds ir kapilīcijs?


dziedava 02.aprīlis, 17:19

Varbūt Ph.album, bet dikti skaists paraugs, pārbaudīšu


Kiwi 02.aprīlis, 16:20

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


dziedava 02.aprīlis, 15:23

Paldies! :)


Mari 02.aprīlis, 15:16

Jā, mežs vecs un interesants arī sēņu ziņā, vismaz 2020.gadā tā bija. Jācer, ka pa šo laiku nav izcirsts.


Mari 02.aprīlis, 15:12

Domāju, ka jā.


dziedava 02.aprīlis, 11:16

Tās kārtīgās armijas rindās un blīvās čupiņas auga vienā vietā?


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Un, jā, visi varētu būt viena suga.


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Būtu noderējis kopskats ar visu celmu, lai redzams, kā novietots, bet hipotēze ļoti ticama. Ja es redzētu kopskatu, iespējams, varētu arī uz to mainīt sugas nosaukumu


dziedava 02.aprīlis, 10:36

Šis interesants. Uz sausām priedes kritalām rozā mazi līdzīga izskata augļķermeņi maijā aug divām citādi atšķirīgām sugām (dažādās dzimtās) - melnajai plaispikai Amaurochaete atra un trauslajam gļotpūpēdim Reticularia jurana. Pēc sīkām mikropazīmēm (foto nav redzama pat ne sīka balta pakāje ap augļķermeni, un uz virsmas ar lielu piepūli var ja ne saskatīt, tad iztēloties tīklotu virsmas rakstu) izšķīros par biežāko no abām - melno plaispiku, kas tipiski aug samērā atklātās, skrajās vietās, t.sk. nesenos izcirtumos.


dziedava 02.aprīlis, 10:27

Paldies, interesanti! Pats mežs - vecs? Jo līdz šim šī suga atrasta tikai izcilos, vecos mežos.


finesse 02.aprīlis, 10:12

Paldies, Edgar!


CerambyX 02.aprīlis, 09:54

* Jāatceras, ka angļu 'Black-headed Gull' jeb burtiski tulkojot 'melngalvas kaija' ir Lielais Ķīris (Chroicocephalus ridibundus). Ja bieži izmanto dažādus resursus (noteicējus u.c.) angļu valodā, tad var reizēm būt 'sajukums' (pašam tā ir gadījies, gan pretējā virzienā - esmu nosaucis melngalvas kaiju angliski par 'Black-headed Gull', kaut angliski tā ir 'Mediterranean gull').


CerambyX 02.aprīlis, 09:50

Retu putnu sugu gadījumā (melngalvas kaija joprojām tāda ir) vajadzētu mēģināt iegūt fotoattēlu (ideālā variantā) vai, ja tas nav iespējams, tad vismaz aprakstīt redzētās pazīmes un novērošanas apstākļus (cik ilgi redzēts, ko putns darīja, kāda optika izmantota utt.). Lielie ķīri jau kaut kādā ziņā līdzīgi. Šāds 'tukšs' novērojums, manuprāt, nav 'akceptējams' kā melngalvas kaijas novērojums.


Mari 02.aprīlis, 09:36

Foto diemžēl nav, bet , cik atceros, auga uz horizontāla paveca nozāģēta celma virsmas. Mežs - jauktu koku, tāda reljefaina vieta :)


dziedava 02.aprīlis, 08:51

Domāju, ka nav gļotsēne


dziedava 02.aprīlis, 08:50

Ja būs paraugs, tad pārbaudīšu, vai nav Ph.leucopus


dziedava 02.aprīlis, 08:41

Par melno nav pārliecības, vai tā nav cieta sēne, bet tām rozā vajadzētu būt aveņgļotsēnēm


dziedava 02.aprīlis, 07:59

No esošajām plaispiku ģints sugām tuvākā pēc izmēriem sanāk Amaurochaete comata, kaut arī šī sanāk mazāka.


dziedava 02.aprīlis, 07:46

Ā, cik saprotu, šim vēl ir kāda kripata no parauga?! Bez kapilīcija būtu jābūt Licea, bet sporas galīgi ne no tā gala. Amaurochaete drīzāk, bet kapilīcijam jābūt. Tur vnk viss atlikums jāsmērē pa stikliņu - neko zaudēt īsti nevar - vai nu tā kko nosaka, vai paliek nenoteikts. Nu ja tas kriksītis parauga vispār saglabājies.


dziedava 02.aprīlis, 07:07

Paldies, Raivo! Ar acu gaišumu man arvien sliktāk, bet mikroskops palīdz. Jā, gribēju teikt, ka paraugam, ja vien nav kāda jutīga atradne, kurai drīkst ievākt tikai mazu gabaliņu, vērts ievākt lielāku gabalu, jo gļotsēnēm patīk kompānija. Un mikroskopa mazajos palielinājumos ar sānu papildus apgaismojumu ir vērts rūpīgi "izstaigāt" visu paraugu. Arī ķērpjus un interesantas sīksēnītes tā var atrast, ko dabā nepamanītu. Ar kriksītēm ir dažādi - pirmās es tā arī tikai citu sugu paraugos pamanīju, bet vēlāk redzēju arī dabā kriskīšu plantācijas - ja to ir daudz, tad var pamanīt jau dabā. Uz sūnām gan ir ekstrēms gadījums, dabā droši nepamanītu, arī eksemplāra noņemšana no sūnas nebija pārāk veiksmīga, tāpēc par noteikšanu mazliet šaubos (sporām mazliet cits tonis). Bet pagaidām citas hipotēzes nav (un konkrētā eksemplāra arī vairs ne).


Mežirbe777 01.aprīlis, 21:45

Brīnišķīga vērība! Līdz 0,3mm būtnes ieraudzīšanai vēl tomēr acu gaišums nesniedzas :D Reizēm pirms parauga apskates gaismas mikroskopā tas tiek pavērots arī stereo mikroskopā, tātad gļotsēņu gadījumā ir vērts pievērst padziļinātu vērību arī blakus augošām sugām. Jāmēģina atrast arī patvaļīgi! Vienīgā patiesi sīkā gļotsēne, kura ir tikusi apzināti meklēta ir B.minutissima, ar 40x lupu pārlūkojot novelliju audzes. Par kriksītēm pašlaik varu teikt - ievākt protu, tomēr pamanīt gan vēl ne.. Paldies, Julita!


IlzeP 01.aprīlis, 20:27

Vienā bildē varbūt baltu dibenu redz...


IlzeP 01.aprīlis, 20:26

Tad mainām sugu uz S. difformis?


zemesbite 01.aprīlis, 11:55

Paldies, Julita!


dziedava 01.aprīlis, 10:32

Sporu izmērs?


dziedava 01.aprīlis, 10:25

Protams, mikroskopiski derētu pārbaudīt


dziedava 01.aprīlis, 10:21

Es arī šīs neesmu atkodusi, bet tam ir zināms pamats. Nesen Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns man atsūtīja materiālu par šo sugu grupu (medainā, nelīdzenā, nolīdzinātā pilienīte), kur, piemēram, pētījumā par kā medainā vai nolīdzinātā noteiktās sugas ~30% (!!!) bija "starpsugas", kurām daļa no pazīmēm atbilda vienai sugai, daļa pazīmju - otrai sugai, tai skaitā - ārēji nav redzami izstiepti augļķermeņi (par ko Iveta raksta), bet mikroskopiski atbilst medainajai. Un otrādāk.


dziedava 01.aprīlis, 09:47

Ja ir kaut kas atmiņā vai foto aizķēries, tad priecātos uzzināt, uz kā auga, kādā vietā, jo suga arī pasaulē reta


dziedava 01.aprīlis, 09:43

Šo mēs neatpazinām, jo suga atklāta tikai 2022. gadā, bet tās sporas ar apaļajiem "dobumiem" šai sugai ir tik ļoti raksturīgas! Viss pārējais arī kā no topošās grāmatas :))


dziedava 01.aprīlis, 09:28

Paraudziņš ir. Tikai kur? :)


dziedava 01.aprīlis, 09:23

Visdrīzāk kocītes (Comatricha), bet pagaidām tā pārliecinoši suga rokā nedodas. Novērojums interesants. Varbūt ar laiku nāks skaidrība :)


dziedava 01.aprīlis, 09:12

Ņemot vērā, ka purvā, tai vajadzētu būt potenciāli aizsargājamajai sugai


dziedava 01.aprīlis, 08:50

Gļotsēņu atslēga man piedāvāja konkrētu sugu - Physarum leucophaeum (ņēmu vērā arī lapkoku klātbūtni). Ar pārsteigumu konstatēju, ka arī kopskats sugai ļoti labi atbilst. Lai arī šīs no mikroskopējamām, un it kā kkas līdzīgs var būt "viss kas", baigi jau velk uz to, ka atslēgai taisnība, jo citām līdzīgajām pilnais komplekts arī manā galvas datubāzē, ne tikai atslēgā, īsti neatbilst.


dziedava 01.aprīlis, 07:52

Tur varētu būt pat vairākas sugas


dziedava 01.aprīlis, 07:51

sēne


dziedava 01.aprīlis, 07:50

Man šis vairāk izskatās pēc nepilnīgas attīstības (stūrainās sporas arī no tā), tāpēc smalkas detaļas var nebūt precīzas. Priekš Diderma spumarioides atbilst ne tikai pakāje un sporu izmērs, bet arī tipiskais augšanas laiks augustā. Tas, kas mulsina, ir minētā priede, jo citos šīs sugas novērojumos priede nav minēta, un mežs tipiski vairāk nemorāls.


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts