Dažās Latvijas Dabas fonda tiešraidēs mazuļi jau izauguši

Rakstu arhīvs

2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |

Dažās Latvijas Dabas fonda tiešraidēs mazuļi jau izauguši

Pievienots 2021-11-03 19:11:12

Melnās klijas Kurzemē

Goldas un Greja nu jau lielie bērni ir tikuši arī pie vārdiem. Aktīvākie tiešraides skatītāji viņus nosauca šādos vārdos: vecākais cālis ar gredzenu G08 – Rude, vidējais ar gredzenu G07 – Miķis un jaunākais, kuram gredzens uzliekot saplīsa, un līdz ar to krāsainā gredzena nav – Pūka.

Jaunākais cālis demonstrē spārnus 29.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc Jāņiem jaunās klijas aktīvi trenēja savus skaistos un lielos spārnus, un brīžiem tām trijatā vietas ligzdā bija pamaz (video). Vecākais cālis pirmais sāka izrādīt interesi par zariem pie ligzdas, un tā Rude 29. jūnijā uzkāpa zarā, pie kura ir piestiprināta kamera, izpētīja apkārtni un aši atgriezās ligzdā. Miķim interesēja pavisam cits zars (uz augšu slīpais kreisajā malā), un viņš uz tā uzlēca 3. jūlijā (video). Rude gan nevarēja pieļaut, ka kāds pirms viņas dodas pasauli pētīt, un nākošajā dienā, pārlecot brālim ar slaidu loku, devās apskatīt, kas tur augšā notiek (video). Jaunākais cālis vēl dažas dienas uzturējās ligzdā, kamēr abi vecākie aktīvi izpētīja apkārtni, un šī taktika atmaksājās, jo barību tas dabūja pirmais. 8. jūlijā arī Pūka beidzot uzleca zarā.

Golda atnes gan kurmi, gan zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ēdiena pārpilnības laiks šajā ligzdā turpinājās arī karstajās dienās. Tā Golda 25. jūnijā reizē atnesa knābī zivi, ko arī cēla bērniem priekšā kā pirmo ēdienu, un nagos kurmi, kas seko otrajā. Kurmji jūnija beigās tika uz ligzdu nesti ļoti daudz, bet, ja bija izvēle, tad jaunatnei labāk pie dūšas gāja cits ēdiens.

Patstāvīgas ēšanas treniņi ar kurmjiem 01.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī šajā laikā Grejs uz ligzdu nesa ne tikai kurmjus un zivis, bet arī citus interesantus gaļas gabalus. Piemēram, 2. jūlijā brokastīs atnesa tītara kāju, citu dienu bija pīles galva, cūkas āda, zalktis, ik pa laikam bija zarnu ķeskas vai neizskaidrojama paplūkāta gaļa (video).

Tītara kāja brokastīs 02.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pašlaik bērnus aizvien retāk var redzēt ligzdā. Parasti viņi sarodas no rīta un vakaros, lai iestiprinātos, bet visu dienu lidinās un zaro kaut kur ligzdas apkārtnē.

Vistu vanagi Rīgā

Jaunie vanadzēni, kas 17. jūnijā tika pie gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam), jūnija beigās jau aktīvi sāka trenēt palēcienus un savus skaistos spārnus (video). Viņi arī sāka iepazīt teritoriju ārpus ligzdas, kā pirmo izpētot mammas novērošanas posteņa zaru.

Vecākais cālis pirmais ligzdas tuvākās apkārtnes izpētē 28.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecākais cālis H92 pirmo reizi uz tā uzkāpa 28. jūnijā, bet abi jaunākie pievienojās viņam zara izpētē divas dienas vēlāk. Arī ar ēšanu viņiem jau veicās daudz labāk, paši mēģināja kaut ko knibināt no barības, un ar nelieliem kumosiem jau tika galā paši.

Jau apgūts pārlēciens no viena zara uz otru 30.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

3. jūlija naktī viens no cāļiem bija tā aizrāvies ar apkārtnes izpēti, ka uz nakti mājās nepārnāca, bet izsalkums darīja savu, un drīz tas bija atpakaļ ligzdā. Bērni daudz dzīvojās pa zariem ārpus kameras redzamības un saskrēja mājās tikai mirkļos, kad tētis vai mamma tuvojās ar medījumu. Dažkārt kāds no viņiem pieturējās pie gaidīšanas taktikas: gulšņāja ligzdā un līdz ar to pirmais tika pie vecāku nestā ēdiena.

Viens no cāļiem sagrīļojas un nokrīt no zara 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

6. jūnija naktī ligzda tā arī palika tukša, jo visa ģimene nakšņoja kaut kur ārpus redzamības zonas. Tajā pašā dienā viens no vanadzēniem sagrīļojās uz mammas posteņa zara un nokrita no tā, diezgan ilgi bija dzirdama zaru brakšķēšana, bet pēc neilga laika arī viņš atnāca vakariņot, un ir skaidrs, ka vanadzēni jau bija apguvuši lidošanas prasmes.

Jau pavisam grūti atšķirt, kurš ir cālis un kura mamma 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Mazie stārķēni bieži aizsedz ēdiena atrīšanas vietu, un nav īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki atnes. Ir iespaids, ka pārsvarā tās ir lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Ja sākumā ar tām bija grūtības tikt galā, tad jau 27. jūnijā zalkšus ielocīt guzā mazie bija iemanījušies.

Divi stārķēni cīnās par zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus putnēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, augošajai jaunatnei vajag aizvien vairāk barības, un vecāki ir spiesti šādi rīkoties.

28. jūnijā cāļi vieni tika atstāti jau uz 4 stundām, un vakarā Grāfs aizlidoja, atstādams uz nakti viņus bez pieskatīšanas. Bažas par arvien retākām ēdienreizēm un to, ka vecāki ligzdā uzturas arvien mazāk, atkal aktualizēja jautājumu, vai tiks organizēta cāļu piebarošana, ja ēdiena paliks vēl mazāk. Šeit var izlasīt ornitologa Māra Strazda komentāru par notikumiem ligzdā. LDF viedoklis sakrīt ar Māra Strazda viedokli, ka putnēnu glābšana barības trūkuma dēļ netiks organizēta, jo tiešraides nav izveidotas, lai uzlabotu vienas, ar kameru aprīkotas ligzdas indivīdu stāvokli, bet gan lai gūtu ieskatu populācijas problēmās.

Grāfs ar milzīgu foreli 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūlijā vecāki uzturas ligzdā tikai īsu mirkli, kamēr pabaro bērnus, tāpēc īsināt laiku, sargāt un izklaidēt sevi cāļiem nākas pašiem. Tā 1. jūlijā gar ligzdu nolidoja paliels putns, un cāļi ieņēma aizsardzības pozas, savukārt 3. jūlija naktī viņus iztraucēja meža pūces mātītes saucieni netālu no ligzdas (video).

Stārķēni jau smuki stāv kājās 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecāki ir aizņemti ar ēdiena sagādi, un netiek ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Tās kreisā puse ir mazliet noslīdējusi, un cāļiem jābūt uzmanīgiem, jo vietas te paliek arvien mazāk.

Vecākajam cālis pirmā mēneša jubileja 12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Baltie stārķi Tukuma novadā

Pēc traģiskajiem notikumiem ligzdā Fāze biežāk te bija redzama viena, dažkārt viņai pievienojās arī Volts. Mātīte arī nesa uz ligzdu sienu vai kādu nelielu zariņu, trenkāja par tuvu pienākušo žagatu un, protams, sargāja savu ligzdu, skaļi klabinādama. Pārsvarā ligzdā nakšņoja tikai mātīte, bet 24. jūnijā pa nakti palika abi putni.

Fāze un Volts Jāņus svin kopā 24.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

28. jūnija vakarā ligzdā kārtīgu revīziju un situācijas izlūkošanu veica cits baltais stārķis. Arī 7. 8. un 12. jūlijā atkal ligzdā bija svešs stārķis, bet precīzi apgalvot, vai tas bija viens un tas pats putns, nav iespējams. 8. jūlija ciemiņš ieradās ligzdā ar ļoti nobristām, dubļainām kājām.

Svešais stārķis ar dubļos nobristām kājām 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Kopš jaunākā cāļa strūklas šāviena kamerā 15. jūnijā ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai. Arī te jūnija otrā puse bija ļoti karsta, un nu jau lielie bērni meklēja glābiņu mammas ēnā. ValdisRap ir izveidojis hroniku par Teo un Vitas ģimenes dzīvi aiz nolaistā priekškara.

Neizšķīlusies ola beidzot saplīsusi 04.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Aigars Kalvāns Vitas un Teo bērnus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru (video). Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika.

Jaunie zivjērgļi apgredzenoti 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Diemžēl pēc kameras notīrīšanas skaistu abu cāļu augšas posmu varējām vērot tikai neilgu laiku, jo piepildījās pagājuša gada scenārijs. Pērn 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags. Savukārt šogad, lai kā Vita centās aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags sagrāba Piparu 9. jūlijā. Turpmākajās dienas ļoti bieži bija trauksme (10. jūlijā uzbrucējs bija gredzenots zivjērglis), kad Vita, iepletusi spārnus, sargāja Pogu, taču 11. jūlija vakarā vistu vanags ar otro mēģinājumu paķēra arī pēdējo cāli.

Vita sargā Pogu 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Mildas jaunais kavalieris K kungs regulāri apmeklēja ligzdu gan jūnija beigās, gan jūlija sākumā. Ik pa laikam bija dzirdams, kā tas sasaucas ar otru ērgli. Visticamāk, Milda ir tepat teritorijā, jo dažas reizes otrs ērglis ielaidās ligzdas koka galotnē, bet ligzdā šiverēja tikai K kungs. Droši apgalvot, ka tā bija Milda, nevar.

K kungs uzmana teritoriju 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā un 8. jūlijā gar ligzdu nolidoja pavisam jauns jūras ērglis. Arī citi, mazāki ciemiņi bija redzami ligzdā un, ja ir interese, forumā viss ir precīzi piereģistrēts. Pārsvarā tās bija dažādas zīlītes, žubītes, lauku baloži, svilpji, dižknābji, dižraibā dzeņa jaunuļi, kā arī vāvare, kas dažkārt atskrēja apskatīt jaunumus Durbertvillā.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu. Šim putnam tas ir pirmais gredzena nolasījums. Ligzdā bija divi jaunie putni, un otrs putns (H472, tēviņš) šopavasar tika atrasts nosities "Kurzemes loka" augstsprieguma līnijā rajonā pie Apriķiem.

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā laikā ligzdas saimnieki ļoti reti apciemoja ligzdu, bet dažādi ciemiņi gan labprāt apskatīja Slītera un Silvas apartamentus. Piedāvāju noskatīties skaistu video par lauku baloža vizīti, kas gan pacilāja zariņus, gan pabužināja spalvas un skaisti uzdziedāja.

Slīters turpina ligzdas celtniecības darbus 07.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Slīters pēdējo reizi bija ligzdā 7. jūlijā, kad turpināja savus nebeidzamos ligzdas uzlabošanas darbus.

Mazo ērgļu kamera eglē

Forumieši cāli mazo ērgļu ligzdā eglē ir nosaukuši par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus (video), gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai kad nepieciešams cālim palīdzēt ar ēdiena sadalīšanu.

Andris atnesis milzīgu žurku savām dāmām 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei, savukārt nākošajā dienā abi ar Andri vienlaicīgi ieradās ar ēdienu. Jūlija sākumā Pērle jau stabili stāvēja uz kājām, trenēja savus skaistos spārnus un spēja pati apēst nelielus grauzējus vai vardes (video). Viņa daudz laika pavadīja ligzdā, pucējot savas jaunās spalvas un veltot laiku sevis sakopšanai (video).

Skaistā Pērle 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Jūlija sākumā kameras redzamības lokā bija vērojama lielāka mazo zivtiņu aktivitāte nekā iepriekš.

Taimiņa/foreles mazulis norija un izspļāva kaut ko baltu 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Tiešraidē atrādījās arī rauda 12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-07-16

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

Pēdējie novērojumi

Ziemeļu baltkrūtainais ezis

Erinaceus roumanicus - 2025-12-25 Vīksna

Krauklis

Corvus corax - 2025-12-25 Ilona_rasa

Pelēkā vārna

Corvus corone cornix - 2025-12-25 finesse

Krauklis

Corvus corax - 2025-12-25 finesse

Zaļžubīte

Chloris chloris - 2025-12-25 Vladimirs S

Pelēkā vārna

Corvus corone cornix - 2025-12-25 Ivars.skerstins@gmail.com

Krauklis

Corvus corax - 2025-12-24 Ivars.skerstins@gmail.com

Fotogalerija

Nezināms

Ignotus

@ E L Jenots

Pēdējie komentāri novērojumiem

IlzeP 24.decembris, 09:57

Paldies par info, jauki!

Divpēdis 23.decembris, 22:59

Paldies, Amanda! Ilze - dzīvnieku nemeklēju un knābāšanu neredzēju, visiem galvas gaisā bija; atstatumi kā dzērvēm varēja būt: metri 10 starp putniem; bet tā biedrošanās bija metrus 50 no lielceļa, Kamēr sasildīju objektīvu un binokli, bariņš paklīda

dziedava 23.decembris, 20:50

Jā, šī atbilda kā pēc grāmatas :))

dziedava 23.decembris, 20:33

Šis ir sarežģīts gadījums, sēnes saēsts, bez redzama kapilīcija (vienviet mikroskopā izskatījās pēc dzelteniem kaļķa mezgliem, bet zem stikliņa neko par tēmu neatradu). Sporas ar tādu rakstu iespējamas cukurītēm, pumpurītēm un olītēm. Forma īsti nav skaidra. Sporu raksts un izmērs vienīgie apmēram skaidri, lai arī sporas ir traumētas. Pirtmā doma bija Didymium minus, sporas atbilst, bet tā it kā ar kājiņu, kas gan arī nav izslēgta. Bet nevar izslēgt arī citas sugas ar līdzīgām sporām.

ekologs 23.decembris, 18:37

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis (Triphosa dubitata).

Vīksna 23.decembris, 18:34

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis, Triphosa dubitata.

ekologs 23.decembris, 18:24

Ķērpju māņkrabjzirneklis (Philodromus margaritatus).

ekologs 23.decembris, 18:19

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).

dziedava 23.decembris, 16:17

Laikam drusku vieglprātīgi pieteicos zemesmēlīšu pētīšanai, jo tām tāpat kā citām sugu grupām, lai noteiktu, jāiedziļinās daudzos zinātniskos rakstos, jo vienkārši nav, lai arī 2022. gadā esmu pētījusi un pieraksti par noteikšanu ir. Te tiešām vajadzētu tādu masveida noteikšanu, kad ir daudz dažādu paraugu, un var salīdzināt, kā tās pazīmes izpaužas vienā vai otrā gadījumā, un tad ir saprotamāk, kad nošķiras uz vienu vai otru sugu. Ar vienu paraugu pēc gandrīz 3,5 gadu pārtraukuma ir pagrūti. :)) Konkrētajā gadījumā pieturējos pie atslēgas, kurā sugas tika nodalītas atkarībā no tā, vai askusporas nobriest visas reizē vai pakāpeniski. Visumā pēc mikro-parametriem samērā līdzīgas ir 3 sugas: Geoglossum cookeianum, Geoglossum vleugelianum un Geoglossum simile. Bet no tām tikai Geoglossum vleugelianum sporas nobriest pakāpeniski. Konkrētajā paraugā bija dažādas sporas. Dominēja tumšās, nobriedušās, ar 8 posmiem, bet bija arī gaišās, nenobriedušās, ar 2-4 posmiem, tāpēc pieņēmu, ka attīstība notiek pakāpeniski. Sporu izmēri dažādos avotos atšķiras, bet kopumā arī tie starp minētajām 3 sugām vairāk atbilda Geoglossum vleugelianum.

IlzeP 22.decembris, 17:28

Otrajā foto izskatās pēc tipiskas žagatas ligzdas.

IlzeP 22.decembris, 17:25

4-5 uz lauka? Pie kāda beigta dzīvnieka?

Amanda 22.decembris, 16:44

Jūras ērglis

ekologs 22.decembris, 15:41

Paldies par visiem pievienotiem! :)

IlzeP 22.decembris, 13:18

Pievienoju datu bāzei (simfilu nebija vispār). Vai kādam ir komentāri par atbilstību sugai?

IlzeP 22.decembris, 13:08

Pievienoju datu bāzei. Vai kādam ir komentāri par atbilstību sugai?

dziedava 22.decembris, 13:04

Izskatās mazliet neparasti. Ja būtu paraugs, tad paskatītos, vai ir tomēr parastākā no pilienītēm, vai tomēr kāda neparastāka suga.

dziedava 22.decembris, 11:36

Vēl nav pietiekami nobriedusi, lai varētu noteikt sugu

dziedava 22.decembris, 09:22

Ja tas būtu iespējams, tas būtu ļoti jauki, jo suga noteikti ir no reti novērotajām.

toms.b 22.decembris, 08:56

Šīs gļotsēnes tika nofotogrāfētas garāmejot, diemžēl vairāk informāciju neesmu piefiksējis. Izskatās, ka būs jāiet vēlreiz uz šo atradni ievākt vairāk informācijas un paraugu.

dziedava 22.decembris, 08:40

Ļoti labs atradums! Uz kā auga? Tikai lai droši noteiktu līdz sugai, būtu jāmikroskopē.

Auzene 21.decembris, 20:08

Nenoteikts īvju dzimtas augs, pēc pazīmēm līdzīgs Latvijā neaugošajai Torreya taxifolia.

Siona 21.decembris, 18:54

Sēņu grupiņā noteica kā Xylaria filiformis, bet te šī suga pagaidām nav pievienota sugu sarakstam! ;)

roosaluristaja 21.decembris, 13:55

PictureThis domā tāpat

ekologs 21.decembris, 13:54

Simfila, manuprāt, atbilst Symphylella vulgaris. Sugu izvēlnē neatradu.

dziedava 21.decembris, 13:38

Sēne

ekologs 21.decembris, 13:37

Manuprāt, Haplophthalmus danicus. Sugu izvēlnē neatradu.

dziedava 21.decembris, 13:01

Ja tās ir pilnībā apaļas un vāciņš plaisā neregulāri, tad var būt baltapaļā var. scyphoides. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka tā ir atsevišķa suga, jo sporas arī atšķiras. Sāku šīs pētīt tieši tāpēc, ka man uzkrītoši atšķiras titulsporas var. leucocephalum un var. scyphoides, un tieši šo tēmu atradu arī Craterium scyphoides aprakstā. Tā ka vērts mikroskopēt, pievēršot uzmanību sporu rakstam, kurā tad ir jābūt lielākām un neregulāri izvietotām kārpām.

W 20.decembris, 21:51

Neodasyscypha cerina - tā apgalvo internets.

Vīksna 20.decembris, 18:48

Paldies !

efesaa 20.decembris, 18:33

https://www.youtube.com/shorts/0QKxsQ235I4

Vīksna 20.decembris, 09:18

Paldies !

Mari 19.decembris, 20:38

Paldies, Julita! Jauki, ka tomēr izdevās tikt līdz sugai! :)) Prieks!

dziedava 19.decembris, 20:19

Viss pareizi secināts :)

dziedava 19.decembris, 15:14

Ļoti ļoti labs atradums! Šo varētu likt aizsargājamo sugu sarakstā, jo pasaulē reti ziņota, Latvijā tikai izcilās vietās atrasta. Par laimi, paraugā bija arī nobrieduši eksemplāri, kam sporu mākonis knapi turējās klāt - un tā ir arī raksturīga sugas pazīme. Bet visuzskatāmākais te ir sporu virsmas raksts, tāpēc te svarīgi redzēt sporas vislielākajā palielinājumā.

dziedava 19.decembris, 12:38

Jā, sporas ir netipiski lielas, saglabāšu. Ja nu kādreiz kāds veic T.varia revīziju, varbūt izdala jaunas sugas :)

dziedava 19.decembris, 12:17

Netipisks augšanas laiks. Ja būtu paraugs, tad pārbaudītu.

dziedava 19.decembris, 11:56

Liels paldies Vija par mikroskopējumiem!! Jā nu, saprast neko tā skaidri nevar. Šitie visi tak izskatās kā tipiski rufas, bet sporas katram citādas.. Nu kaut vai šis pats un šis: https://dabasdati.lv/lv/observation/123bcde42995588676726de1df696803/ Vizuāli pilnīgi dvīņi, un tik un tā sporas atšķiras. Un vasaras sākums un apaļas sporas - licentii šim arī nesanāks, lai arī rūsgano pakāji varētu ieskaitīt. Bez DNS pētījumiem laikam nav vērts mēģināt šos saprast.

dziedava 19.decembris, 11:26

Jā, ragansviests tas ir pilnīgi noteikti. Var būt arī dzeltenais.

dziedava 18.decembris, 22:42

Jā nu šis ir sarežģīts. Diemžēl bijusi garšīga un vālītes ir izpurgātas, līdz ar to tīkliņa struktūru nevar saprast, tas ir izpluinīts. Skaidrs tik, ka ir ārējais un iekšējais tīkliņš, bet cik lielas acis ārējam tīkliņam - praktiski neiespējami saprast. Ja būtu garāka, tad būtu samērā normāla S.flavogenita, bet par tik sīkām vēsture klusē. S. pseudoflavogenita ir aprakstīta un atrasta tikai Krievijā, foto tikai oriģinālajā aprakstā, un bez kopskata. Līdz ar to milzīga atbildība noteikt kā otro valsti pasaulē, ja nav skaidri saskatāmas detaļas. It kā atšķirība niecīga - sporas tik reti noteiktai sugai var vēl nebūt apzinātas ar pilnu amplitūdu. Substrāts minēts lapukoku kritalas - te - skujas nobirās :)), bet lapukoki arī foto manāmi tuvumā. S.flavogenita aug gan uz kritalām, gan uz augiem, kāpēc lai S. pseudoflavogenita arī tā neaugtu? Kā atšķirīgs minēts sporu raksts, lai arī it kā līdzīgs. Un te jāteic, ka vairākkārt mikroskopēju vienu un otru, un es ar savu aci atšķirības redzu, jo pievēršu uzmanību visiem arī it kā sīkumiem. Bet vai tieši tas ir tas, ko autori domājuši, grūti saprast.

adata 18.decembris, 22:06

Julita, atminos to, ka pērnā vasara bija sausa, dārzus laistījām trakumā. Bet, uz Silarašiem parasti braucu gailenēs, tātad jau bija lietainas dienas, parasts sēņu laika mikroklimats. Gaileņojot arī uzgāju šo. Mežs tur galīgi nav slapjš, vairāk priežu-egļu, nogabali daļēji pacirsti, ir arī priežu jaunaudzes. Arī pušķainajai vālenītei ir gan balts (Dziedavā minēts), gan dzeltens (manos novērojumos redzēts) plazmodijs, kad vēl pavisam bumbiņu stadijā. Mans gan nav mikroskopiski noteikts, tikai pēc garuma. Tā, ka iespējams augu vālenītei arī ir dažādi...

dziedava 18.decembris, 19:53

Šis ir ļoti labs jautājums. Es arī par citu sugu vālenītēm esmu domājusi, vai tiešām vienai sugai var būt tik dažādi plazmodiji. Un aprakstos figurē dažādi. Ir sugas, kur uzreiz rakstīts, ka var būt gan balts, gan dzeltens. Bet ir tādas, kas tipiski vienā krāsā, piem., augu vālenītei gandrīz visur ir rakstīts, ka balts plazmodijs, bet svaigā Austrālijas noteicējā - ka balts vai gaiši dzeltens. Ņēmu šo paraugu vēlreiz mikroskopēt, vai nav virsgala vālenīte, kas, savukārt, ir tipiski ar dzeltenu plazmodiju. Bet paraugs ir apkaltis. Foto var labi redzēt, ka tieši vālītes gali ir melni, līdz ar to droši pārliecināties, ka galā nav membrānveida paplatinājums, nevar. Tomēr mikroskopēju. Ciktāl bija redzams, kolumella galā sašaurinājās, tāpēc domāju, ka virsgala vālenīte ir maz ticama, jo tai vajadzētu uz augšu paplatināties. Vēl viena atšķirība abām sugām ir ārējais tīkliņš, ko te arī nevarēja apskatīt, jo sporas izpūst apkaltušam nevarēja - virsgala ārējais tīkliņš ir ar maziem āķīšiem, bet augu - gluds. Ja atmet virsgala vālenītes versiju, tad no pārējām zināmām sugām pēc garuma un sporu izmēra paliek tikai augu vālenīte. Sporas ir sabildētas krustu šķērsu, paraugs tiek saglabāts. Ja nu nāks vēl kāda sapratne, varēs pārnoteikt, ja vajadzēs. Vēl es nesen nonācu līdz hipotēzei, ka balts un dzeltens ir saistīti ar mitruma apstākļiem, resp., "baltās" sugas raksturīgas sausākam mikroklimatam, bet "dzeltenās" - mitrākam. Un tā pati suga mitrākos apstākļos var būt dzeltena un sausākos palikt balta. Bet tā hipotēze nav nekur lasīta, un ir tikai hipotēze. Kāds mikroklimats bija šajā atradnē? Plašākos mērogos šajā apkārtnē un arī konkrētajā augšanas vietā?

Vīksna 18.decembris, 18:58

Paldies !

ekologs 18.decembris, 18:23

Slaidbite (Lasioglossum sp.).

ekologs 18.decembris, 18:14

Orchesella sp. Iespējams Orchesella flavescens.

dziedava 18.decembris, 14:57

Kaut kā nebiju aizdomājusies, ka Smita vālenīte un neievērotā cilindrīte ir ļoti līdzīgas. Abas var izskatīties ar rozīgu nokrāsu, abas īsas un abām ļoti mazas un ļoti gaišas sporas. Atšķirīgās pazīmes, ja neizdodas saskatīt būtiski atšķirīgo sporu rakstu (neievērotā ir ar tīkliņu, bet Smita - ar kārpām) - Smita vālenītes aug vairāk pušķos, ciešākās grupās, bet neievērotā - izklaidus, kaut var būt nelielās grupiņās izklaidus lielākā grupā. Turklāt neievērotā cilindrīte raksturīga uz skujkoku kritalām, kamēr Smita - uz lapukokiem, t. sk. melnalkšņiem, bet reizumis arī uz skujkokiem.

dziedava 17.decembris, 22:39

Šis interesants. Vālīšu galā ir taurītes kā S.flavogenita, bet tai jābūt garumā 4-7 mm, kamēr te ir 2-3 mm. Savukārt 2020. gadā ir izdalīta S. pseudoflavogenita, kas ir 3-5 mm gara, un kam sporas 7-8 mkm, bet te - 8-9 mkm. Vēl padomāšu. :)

adata 17.decembris, 20:28

Skujkoks nav par tuvumā. Ir tikai lapu koki - lazda, kastanis, ābelītes. Otrpus celmam (D pusē) lejasdaļā, ko pamanīju pirmo, arī bija kaut kas no šim līdzīga, bet tik izsporojies, ka palicis tikai paliels brūns sporu pleķis. Intriga pavērot nākamgad.

dziedava 17.decembris, 18:54

Hmm, nepievērsu tam uzmanību, bet tas interesanti, paldies! Vispār izskatās pēc vālenītes, ne kūlītes, speciāli salīdzināju aprakstus ar Stemonitis splendens, bet mikroskopiski tomēr atbilst visām kūlītes pazīmēm, un abas mikroskopētās kūlītes - vienādas. Tur kāds skujkoks blakus neaug?

adata 17.decembris, 18:42

Paldies, Julita! Tad šīs var augt ne tikai uz skujkokiem.

Ziemelmeita 17.decembris, 14:46

Paldies,Uldi, par labojumiem!

roosaluristaja 17.decembris, 14:19

Raupjā sīkpiepe noteikti nav. Derētiu tuvāku attēlu, lai varētu padomāt par sugu

adata 17.decembris, 13:21

Tomēr var saskatīt!

adata 17.decembris, 10:06

Redz stiklaini gļotainu kājiņu.

adata 17.decembris, 09:37

Varētu būt nabas jāņodzīte, tik nav pārliecības, jo neredz virspusē raksturīgo "diskiņu".

Osis 17.decembris, 09:23

Paldies Amanda!

Amanda 17.decembris, 08:19

Visas atēlā redzamās ir kanādas zosis.

VijaS 16.decembris, 21:46

Arī šis paraudziņš saēsts driskās, pilna kastīte ar pulveri. Sporas attiecīgi arī diezgan bojātas, bet atradās arī normālas, izmēri ap 7,5mkm. Vispār traki, ka ragansviesti ir tik garšīgi, ka nav neviena normāla paraudziņa..

Osis 16.decembris, 21:35

1 tiešām, vai pārējas ar var traktēt kā Kanādas zosis?

Amanda 16.decembris, 21:21

Kanādas zosis

VijaS 16.decembris, 21:01

No iekšām, šķiet, īsti nē, bet pakājei gan tāds aizdomīgs tonis. Korektāk laikam arī būtu atstāt kā neprecizētu, viskautkas pa virsu savairojies, ka nebūs atpazīstams.

VijaS 16.decembris, 20:48

Arī šis paraugs pilnībā saēsts, bet kastītē vismaz kaut kādas pulvera atliekas saglabājušās. Sporas atradās arī nebojātas, smuki redzamas tumšāku kārpu grupas, vienīgais - priekš rūsganā ragansviesta par lielu..

VijaS 16.decembris, 20:19

Kastītē no paraudziņa palikusi tikai biezā dzeltenā apakškārta, viss pārējais apēsts tā, ka gandrīz pat pulvera nav.. Tās sporas, ko izdevās izkratīt, ļoti bojātas. Atliekas neglabāšu.

mufunja 16.decembris, 12:07

Varbūt es kļūdos. Man ir fotogrāfija, bet nav parauga:(

zemesbite 16.decembris, 12:04

Paldies, Ivar!

Vīksna 15.decembris, 23:34

Palikšu pie ticamākiem novērojumiem un bildēm.Vismaz kukaiņu diezgan un var ar bildēm likt.

Ivars Leimanis 15.decembris, 23:29

Parastā sprogaine Ulota intermedia

Amanda 15.decembris, 16:17

Kajaks

IlzeP 15.decembris, 08:40

Atlanta pazīmes, tajā skaitā "T", domātas tikai putniem.

ekologs 15.decembris, 07:23

Jā, strupaste. Manuprāt, tumšā strupaste (Microtus agrestis).

IlzeP 14.decembris, 17:51

Strupaste?

IlzeP 14.decembris, 17:39

Vai nav jūras ērglis?

gunitak 14.decembris, 17:19

Rāceņu baltenis.

Amnis77 14.decembris, 11:45

Uzvedība ligzdotājam, Ilze. Viņi šeit vairojas!!!

adata 14.decembris, 10:42

Jautājums Julitai, vai augu vālenītes var būt gan dzeltenu, gan baltu plazmodiju?

Vīksna 14.decembris, 00:52

Paldies !

IlzeP 13.decembris, 13:23

Visi līdz martam dabasdati.lv esošie Selatosomus nigricornis ir veiksmīgi pārmigrējuši uz dabasdati.ornitho.lv kā Paraphotistus nigricornis - acīmredzot, mēs ar Kirilu (Cyril) no Biolovision ar šo kaut kad jau esam tikuši skaidrībā. Domāju, ka šeit nav lielas jēgas vairs mainīt.

nekovārnis 13.decembris, 08:36

Paraphotistus nigricornis izskatās tas pats kas Selatosomus nigricornis. Šobrīd Dabasdatos abi. Ja pareizi sapratu Selatosomus nigricornis ir sinonīms un pareizi Paraphotistus nigricornis. Vismaz ornitho derētu apvienot.

dziedava 12.decembris, 18:53

4. foto pa labi tumšās ap caurumu ir spuraingreizā pilienīte, bet pa kreisi dzeltenīgā ir daudzveidīgā pilienīte (viņas tiešām mēdz augt kopā). Bet laikam te domāta ir daudzveidīgā.

dziedava 12.decembris, 17:00

No vienas puses daudzveidīgajai ir tendence būt daudzveidīgai, bet no otras, var tiešām palīdzēt arī laika apstākļi.

Mary1979 12.decembris, 15:31

Novērots ceļa malā uz liepas

dziedava 12.decembris, 11:36

Paldies! :)

Mari 12.decembris, 11:05

1.,2., 3. foto tapuši dabā 29.okt., pārējie foto no mājas paraudziņa: ceturtais - 30. okt., piektais - 1. nov.; pārējie 5.nov. Attīstījās plastmasas kastītē uz mitras salvetes.

dziedava 12.decembris, 09:51

Kad ir bildēta kura bilde? Tās izmaiņas bija pāris dienu laikā no 29. oktobra, un vai nobrieda dabā vai mājās?

dziedava 11.decembris, 22:14

Piekrītu noteiktajai sugai! Sporas identiskas, izvilku arī Vijas paraugu, saliku kopā, tik līdzīgi, pat uz tādām pašām sūnām aug, ka gandrīz sajaucu, kurš ir kurš :D

adata 11.decembris, 20:57

Un tas plazmodijs, tiešām tāds Mmmm!

adata 11.decembris, 20:54

Apsveicu! Jau atkārtošos, bet Maritai novērojumi tādi "pabeigti", noslēgti, no sākuma līdz galam. Patīkami, pamācoši, pārskatāmi!

Mari 11.decembris, 20:46

Oho, paldies Julita!! Šis gan ir pārsteigums! :))

dziedava 11.decembris, 20:42

Un kā nereti jaunos sugu aprakstos (aprakstīta 1967. gadā) minēts - plazmodijs nav zināms. bet Maritai, kā parasti, plazmodijs IR zināms! :))

dziedava 11.decembris, 20:37

Marita, apsveicu, Tev šogad izcili atradumi!!

dziedava 11.decembris, 20:33

Varētu būt mulsinoši, ka citas atradnes pasaulē ir uz dienvidiem, bet vismaz viena :)) ir arī Eiropā, Spānijā. gbif.org atradnes ir piejūras valstīs (nezinu, vai tam var būt nozīme, bet kāpēc ne). Bet esmu diezgan pārliecināta, jo, pirmkārt, sporas nelīdzinās nekam no man līdz šim Latvijā redzētām. Viena puse gaišāka ir pārliecinoši. Liels izmērs ir pārliecinoši. Tuvākās sugas, kam tā ir, izskatās pilnīgi citādāk. Diderma subincarnatum aprakstā ir minēta "netīra miesaskrāsa". Cik nu es no netīras miesas saprotu :D, te tāda varētu būt. Var būt arī košāk sarkanbrūna (un tāda dominē internetā), bet tas nav obligāti. Par Gliemežu olīti nosaucu, jo zinātniskā nosaukuma skaidrojumā ir uzsvērta līdzība ar miesaskrāsu. Tātad svarīgākais ir virsmas krāsa. Domāju, kas ir tāds "netīri" brūngans jeb brūngans ar plankumiem, un tad iedomājos Latvijas brūnos gliemežus. Dažiem toņi ir ļoti līdzīgi! Un gliemežu oliņas savukārt varētu būt līdzīgas šīs gļotsēnes kolumellām. Tā ka gliemežu olīte man šķiet ļoti piemērots nosaukums. :)) Ja arī ir dažas sīkas atšķirības no sugas apraksta (izmēri nedaudz, bet tikai nedaudz atšķiras), tad to var skaidrot ar to, ka mēs tomēr esam mazliet citur (suga aprakstīta Kalifornijā). Aprakstā arī minēts, ka aug uz trūdošām lapām, bet paraugā novēroju, ka auga uz sūnām, vai tuvu tām. Tas nav gluži tas pats, bet sugas, kas aug uz lapām, nereti aug arī sūnām, bet varbūt tāda pārliecība bija tikai mazā novērojumu skaita dēļ, jo internetā arī figurē foto ar šo sugu uz koksnes.

Ziemelmeita 11.decembris, 18:10

Paldies,Baiba!

dziedava 11.decembris, 17:55

Varbūt var pielikt foto? Vai foto nav? Jo oktobrī dzeltenais ragansviests ir ļoti reti. Ticamāks būtu dažādsporu ragansviests, ja dzeltens, jo tas aug tieši rudenī.

mufunja 11.decembris, 15:28

:):)

mufunja 11.decembris, 15:27

viņš nobriedis mājās un pārvērties par Dzeltenais ragansviests :)

kamene 11.decembris, 09:21

Paldies, Julita, par visiem ragansviestiem!

dziedava 11.decembris, 07:57

Šis arī nav Tas bēšais, kaut tonis nešaubīgi nav parastais baltais.

dziedava 11.decembris, 07:53

Bēšajam ir maza un bēšīga pakāje. Domāju, ka šis drīzāk agri savecējis baltais.

dziedava 11.decembris, 07:35

Apskatījos, jā, tā pati situācija, mums aug ne-pēcsniedzītes ar pēcsniedzīšu sporu izmēriem.

Ivars Leimanis 10.decembris, 23:58

https://www.britishbryologicalsociety.org.uk/wp-content/uploads/2020/12/Lophocolea-heterophylla.pdf

Vīksna 10.decembris, 22:32

Paldies !

Osis 10.decembris, 18:37

Paldies Edgar!

ekologs 10.decembris, 17:00

Varētu būt kāds dumbrainis (Cyphon sp.).

Vīksna 10.decembris, 15:38

Paldies !

dziedava 10.decembris, 11:37

Un šim paraugs?

dziedava 10.decembris, 11:29

Šis paraugs nav saglabājies, kam sporas izmērīt? Būtu vērtīgi.

dziedava 10.decembris, 10:40

Tur no iekšām nespīd kas dzeltens?

dziedava 10.decembris, 10:32

Ļoti neparasts tonis. Priekš baltā pārāk tonēts. Priekš dzeltenā nav īsti Tas tonis. Es teiktu, ka tā ir kāda neparastāka varietāte

dziedava 10.decembris, 10:26

Pakāje izskatās rozīga. Plus oktobris un augšana uz vertikāla stumbra velk uz licentii

adata 10.decembris, 08:39

Paldies, Julita!

dziedava 10.decembris, 07:17

Ja darbojas zināmo sugu ietvaros, tad sanāk dzeltenais. Bet līdz galam tā sistemātika nav skaidra, un drīzāk jau jāgaida, kad šai grupai ķersies klāt DNS pētnieki, nevis jāmēģina "pa fikso" pašai jaunas sugas izdalīt no pazīmēm vien :))

Mary1979 10.decembris, 06:44

https://www.youtube.com/watch?v=-Hast6NBnTM

Mary1979 10.decembris, 06:43

https://www.youtube.com/watch?v=25-zw8qZ4J8

VijaS 09.decembris, 21:03

Nevar izslēgt tādu varbūtību. Bet parauga nav, nepārbaudīšu.

VijaS 09.decembris, 20:57

Nav parauga, neievācu.

VijaS 09.decembris, 20:52

Jā, piekrītu, visticamāk tā arī ir.

Vīksna 09.decembris, 20:48

Paldies !

VijaS 09.decembris, 20:39

Nē, netika ievākts.

dziedava 09.decembris, 17:43

Tā pirmā bilde!! Paradīzes mežs..

dziedava 09.decembris, 17:09

Kur tieši tas ir novērots? Man ir aizdomas, ka tur Rīgā nav tik skaists mežs kā izskatās foto.

dziedava 09.decembris, 13:22

Kāda gludā atliekas nevar būt?

dziedava 09.decembris, 13:18

Noteikt plazmodiju līdz sugai tomēr ir riskanti, turklāt sugai netipiskā laikā :)

dziedava 09.decembris, 13:04

Vai nevar būt paliekas no kāda gludā?

dziedava 09.decembris, 12:59

Pēc novērojuma laika (rudens) ticamāks ir gludais, kuru tādu pusjukušu no rūsganā pagrūti atšķirt

Amanda 09.decembris, 11:45

Meža pūce

dziedava 09.decembris, 11:40

Brūnbaltais ir sēne. Par sarkano pa gabalu nevar saprast, kas tas ir.

dziedava 09.decembris, 09:17

Sfagni, izskatās, ka varētu būt kāda interesanta suga, bet no plazmodija vien noteikt nav iespējams. Noteikti ne pārslainā cukurīte. Tā arī nav tādu purvainu vietu suga.

dziedava 09.decembris, 08:34

Izskatās gluda un spīdīga virsma, tad būtu jābūt gludo grupai, kas jāmikroskopē

dziedava 09.decembris, 08:20

Ļoti tumšas iekšas, nav rūsganā toņa. Rūsganā pakāje toties stīgo

dziedava 09.decembris, 08:16

Jautājums, vai šis nav dzeltenais..

Ivars Leimanis 08.decembris, 23:23

Vai Lophocolea heterophylla.

Ivars Leimanis 08.decembris, 22:39

Vairāk pēc Antrodia albida izskatās.

dziedava 08.decembris, 22:01

Kā es sasmējos - titulbilde kādai kriminālziņai :DD

adata 08.decembris, 21:45

Pirmajā attēlā noteikti ir šī. Pārējos att var ieziņot atsevišķā novērojuāmā kā citu pilienīti (vai izdzēst), jo tā ir savādāka, kā jau Julita teica.

dziedava 08.decembris, 21:14

Man ar tā bija pirmā doma, bet sporas atkal sanāk par lielu. Vai nesen nebija kas līdzīgs? Es šobrīd esmu pilnīgā sviestā :)), ātrumā neatceros, vai bija tāda pati situācija un kāds bija rezumē

dziedava 08.decembris, 20:26

Vai nevar būt savecējis dzeltenais? Sporas dikti lielas, iekšas dzeltenas. Kapilīcijs gan man atgādina licentii, bet ir tikai jūlija vidus un sporas tomēr izskatās apaļas un laikam gaišas?

dziedava 08.decembris, 20:04

Te vēl viens identiskās krāsās un visādi citādi dvīņubrālis, ar 2 gadu starpību, bet vieta druuuusku cita laikam: https://dabasdati.lv/lv/observation/c284216670c72575f2a916c1d03addda/

dziedava 08.decembris, 19:59

Šis man hipotētiski ietu uz licentii. Es te tagad spēlējos pa smilškasti, bet man vajag uzreiz ielikt hipotētiskajā kastītē, citādi es tajā simtu novērojumu haosā netikšu galā

dziedava 08.decembris, 19:42

Šim vajadzētu būt licentii. Papildus tam, ka oktobris (rufas tipiski ir agrā pavasarī), sporu masa ir tumšbrūna (ne sarkanbrūna kā rufai), pakāje plaši stīgo (rufa, šķiet, nestīgo, tāda gluda neliela apmalīte), bet vēl arī tās baltās "pūciņas". Riskēju minēt, ka tas baltais ir kapilīcijs, jo licentii parasti ir bagāts ar kapilīciju, ka pirmā brīdī tāds izjucis izskatās kā sapelējis, bet nav.

Mari 08.decembris, 19:38

Varbūt sirmā?

dziedava 08.decembris, 19:30

Ja šim būtu paraugs, tad būtu lieliski paskatīt, cik tādam sporas lielas.

dziedava 08.decembris, 19:29

Šis varētu būt tāds piemērs, kad sāk dzīvi uz koksnes un tad uzplešas virsū sūnai. Man izskatās, ka šai vajadzētu būt rufai, nu tāds sarkans. Pat divi perīdiji 2. foto no apakšas tīri pārliecinoši - dzeltenais plānais un tad pa virsu malā var redzēt tumšo.

dziedava 08.decembris, 19:25

Šis izskatās drīzāk savecējis. rufa arī nelabprāt aug uz augiem, resp., tā ir tāda koksnes suga un uz kādas sūnas uzlīdīs tikai tad, ja to nekādi nevarēs apiet plešanās procesā. dzeltenie savukārt labprāt aug uz sūnām.

dziedava 08.decembris, 18:48

Ja ir paraugs, var pārbaudīt, bet es domāju, ka flava

dziedava 08.decembris, 10:41

Un, salīdzinot ar iepriekšējo paraugu, kas bija rufa, te sporām tumšākās grupas ir vieglāk saskatīt. To es novēroju arī savos paraugos, ka flavai grupas parasti saskatīju, bet rufai tikai ar grūtībām.

dziedava 08.decembris, 10:35

Sporu izmēri ir tieši starp rufu (6-7 mkm) un dzelteno (7-8 mkm) - nav brīnums, ka izskatās arī kkas pa vidam :D. Bet nu paraugā paliekas izskatās tīri dzeltenas, rūsganais nav parādījies, un sporām arī "velk" vairāk uz 8 mkm nekā uz 6 mkm, tā ka būs vien flava. Liels paldies, vēl viena laba pieredze ar jaunas krāsu un mikroskopiju!

Mareks Kilups 08.decembris, 10:07

šorīt atkārtoti, arī vizuāli

Mareks Kilups 08.decembris, 09:32

tikai balss, tā kā jāvērtē, vai ticami. šorīt te ir daudzas, bet visas akmeņu čipstes.

dziedava 07.decembris, 22:56

oho, super! Tad Liepājā ar būs! :D Tikai pārbaudei te jāliek sporas sākumā bez virsstikliņa uz maziem palielinājumiem, jo ar virsstikliņu ātri izjūk grupas. Kad ir saprasts, vai sporas veifo grupas, tad var likt virsstikliņu un bildēt 1000x palielinājumā - noteikti arī jāizmēra sporas.

AgneseČamane 07.decembris, 22:22

Paldies! Bija aizdomas par citronu bisporellu, bet nebiju droša.

VijaS 07.decembris, 21:43

Atradu arī šo paraudziņu, pašā kastes apakšā. Perfekti notīrīta pakājes plēksnīte uz koksnes, viss pārējais ragansviests pārvērsts smalkā pulverī. Izdevās atrast arī nebojātas sporas.

Mari 07.decembris, 21:15

Paldies, Julita! :)

dziedava 07.decembris, 20:18

Tagad galvenais uzdevums saprast, ar ko šī dzeltenā stadija atšķiras no licentii..

MJz 07.decembris, 19:56

Tiešām pēc balss noteicāt?

VijaS 07.decembris, 19:47

Jā, pakāje tiešām raiba, šoreiz foto toņi diezgan precīzi atbilst dabā redzētajam.

VijaS 07.decembris, 19:43

Hm, kad Tu tā saki, tad jā, var saskatīt. Bet citādi ļoti neuzkrītošas..

dziedava 07.decembris, 19:39

Liels paldies! Tātad tādi it kā gandrīz nobrieduši rufas arī var būt dzelteni. Sporas vienmērīgi kārpainas nav. Esmu sapratusi, ka tik gaišām sporām tumšākās grupas ir grūti ievērot, tāpēc vrb arī tās nemaz nemin. Bet tās grupas ir. Pēdējās divās bildēs var labi redzēt, arī uz tām tumšajām sporu malām, kas nav vienmērīgas, bet posmiem tumšākas, kur kārpu grupas.

VijaS 07.decembris, 19:30

Atradu paraudziņu. Pamatīgi saēsts, nesagrauztais sakaltis ciets.. Taisīju vairākas mikroskopijas, kamēr izdevās atrast nesaplīsušas sporas.

Mari 07.decembris, 18:37

Paldies, Julita! :)

adata 07.decembris, 18:05

Njā, Laimai pamatīgs pētījums... Paldies, Julita, par jauko pārsteigumu! Un tā apse man kā tāda Pandoras lāde, beigās būs jāsaskaita, cik sugu tā man šogad sagādāja. Uzgāju to pērn, vēl gluži jaunu, bet virsū atradu tikai vienu gļotsēni (tā kā ragansviestu, neziņoju) sporu stadijā, apsekoju šogad - pilna miza un zemmiza visādu brīnumu! Un tā rozā krāsa vairākos plazmodijos! Šeit padzēsu liekās bildes, lai novērojums paliek saprotamāks, pārskatāmāks. Un tā vēlā attīstība - piekrītu, ka reti novērota, jo parasti ap tādu laiku ir ja ne sniegs, tad sals noteikti.

dziedava 07.decembris, 18:01

Es te sajaucu abas sugas vietām. Izskatās luteonitens!

Mari 07.decembris, 17:45

Pievienoju vēl vienu sporu foto

Mari 07.decembris, 17:42

Sporām man arī šķita viena puse gaišāka, kā arī kārpas skraji un neregulāri izvietotas :)

dziedava 07.decembris, 17:18

Vai arī vēl labāk, laevis, ja sporām kārpas ir skraji un neregulāri izvietotas

dziedava 07.decembris, 17:16

Šis no gludo grupas. Man izskatās, sporām viena puse gaišāka? Tad luteonitens :)

Mari 07.decembris, 17:07

Pievienoju decembra ragansviestu, iespējams, ka traucēta attīstība, jo sporu diametrs variē diezgan plašā amplitūdā.

dziedava 07.decembris, 17:06

Interesanti, ka šai sugai pirmā lielo attīstības pētījumu veica Laima Birziņa no 18.nov. līdz 6.dec. : https://dabasdati.lv/lv/observation/p4vneha1jpritl0qvseqn4kqt6/ Te ir līdz 18.nov. :) Iespējams, reti novērota, jo vēlu un lēni briest. Ir nesti mājās paraugi, kuriem tā mitruma pietrūkst un nenobriest vispār. Te tieši bija labi, ka visu laiku mitrs - nobrieda.

Mari 07.decembris, 16:48

Varbūt Ascocoryne albida?

dziedava 07.decembris, 15:47

Visticamāk! :)

dziedava 07.decembris, 14:58

sēne

dziedava 07.decembris, 14:36

Pakāje tiešām rūsgana vai tikai tā izskatās? Skaidri redzu baltu pakāji un dzeltenu plazmodiju. Rūsganais tāds nesaprotams. Principā varētu būt arī dzeltenais ragansviests. ja tomēr rūsgans - tad licentii. Pēc rufas gan neizskatās, tā arī uz sūnām īsti neaug

dziedava 07.decembris, 13:20

Te gan krāsa interesanta! Varbūt paliekas no rūsganā ragansviesta. Tagad jau vairs nepateiks.

dziedava 07.decembris, 13:07

Jocīgi. Tik košs dzeltenais, bet tak rūsgana nekā nav tajā beigu stadijā. Ievākts nav?

dziedava 07.decembris, 12:55

No tāda plazmodija vēl sugu pateikt nevar. Var būt arī Physarum

dziedava 07.decembris, 10:20

Te izskatās, ka apvalks viens, stingrs, spīdīgs, ar sarkanīgo krāsu vien nepietiks rūsganajam, kā es iepriekš domāju

nekovārnis 07.decembris, 08:54

Šis tāds ne pārāk pārliecinošs. Sariņi uz segspārniem drīzāk gaiši, kaut tas varētu būt arī dēļ atspīduma. Priekškrūšu vairogs ar tā kā pārāk spalvains priekš A.sanguinolenta (varbūt atkal dēļ saules atspīduma). Arī galvas aizmugurējie stūri nav redzami. Lai paliek kā sp., ja vien nav kāda papildus informācija.

nekovārnis 07.decembris, 08:45

Pagaidām lai paliek kā Leiopus nebulosus/linnei, ja vien nav ievākts un pārbaudīts zem mikroskopa.

dziedava 06.decembris, 22:12

Vija, man, protams, patīk tāds puķains pārsteiguma moments (ko sagādājis DD gļuks), kad uzklikšķina uz 3. foto, tomēr, ja to foto grib tiešām apskatīt, - varbūt iespējams izdzēst un mēģināt pievienot no jauna, varbūt DD nenogļuko?

dziedava 06.decembris, 18:53

Patiesībā tas arī palīdz izskaidrot citus dzeltenbaltos paraugus, kam sporas atbilst dzeltenajiem. Tā ka paldies, šī pieredze man vērtīga!

dziedava 06.decembris, 18:50

Jauki! :) Tad vismaz kādam ir šāda pieredze par izbalēšanu. Man gadiem paraugi saglabājas dzelteni, bet tur tās ārējo apstākļu iedarbības nav (neskaitot čaklos ēdājus), tāpēc tā izbalēšana ir neskaidra.

mufunja 06.decembris, 18:09

Diemžēl 2019. gadā es neievācu nevienu paraugu.

adata 06.decembris, 17:56

A ko, ja aptrūkās sērkociņu...

adata 06.decembris, 17:54

Tā, kā dzeltens būtu zaudējis krāsu, ne baltais.

adata 06.decembris, 17:53

Dzeltena, ja nebūtu pārliecināta par krāsu novērošanas brīdī, būtu likusi nenoteiktu.

dziedava 06.decembris, 17:48

Un tās paštaisītās kastītes! :))

dziedava 06.decembris, 17:47

Vilkpienaiņu paraugi arī interesanti un labā stāvoklī, tik šobrīd tām biju plānojusi pauzi noteikšanā. Bet pie šī parauga roka notrīcēja, tāds interesants rakstiņš, ko gribētos pārbaudīt, vai var noteikt. Nonāca “tūlīt un tagad” kastītē. Bet kad nu reāli sanāks, redzēs. Bet paldies, tiešām interesanti paraugi :)

dziedava 06.decembris, 17:39

Dzeltena vai brūngana augšiņa? Ar šiem varētu būt grūti, jo baltie ragansviesti savecē, kļūstot brūngani, bet dzeltenie var zaudēt krāsu (tā literatūrā raksta, bet mums lielas pieredzes nav). Dzeltenajiem visilgāk dzeltenā krāsa saglabājoties iekšiņās virs pakājes (ārējo apstākļu iedarbība netiek tik ļoti klāt), tāpēc tādiem ne šis, ne tas paraugiem der nobildēt, kā iekšpusē krāsiņas

dziedava 06.decembris, 17:32

Izskatīju ar lupu visus paraudziņus, atlasīju, ko gribu “tūlīt un tagad”, tikai diemžēl tas skaits pārsniedz “tūlīt un tagad” iespējas. Pie šī paraudziņa bija tāds Wow! Nebiju novērtējusi fotogrāfijās. Vajag būt zeltmatu pumpurītei, kas ļoti reta. Noteikti mikroskopiski pārbaudīšu. Ļoti skaista suga un paraugs lielisks! :))

dziedava 06.decembris, 17:28

Nemikroskopēju, jo vajadzētu būt C.purpurea, tomēr, ja sanāks, mikroskopiski papētīšu, jo šai ar savulaik ar sporu izmēriem mums un aprakstos kaut kas nesapasēja.

dziedava 06.decembris, 17:22

Nemikroskopēju, tikai vizuāli apskatīju. Ja kaut kad pētīšu šo sugu grupu, tad mikroskopiski pārbaudīšu.

adata 06.decembris, 17:16

Iekšas gan nepaskatījos, ja ir aizdomas, var mainīt sugu.

adata 06.decembris, 17:14

Skaidrs, tad var būt arī šādi sarkani, ne vienmēr apšu beku krāsā.

adata 06.decembris, 17:11

Dzeltena, jau pabalējusi "augšiņa".

dziedava 06.decembris, 16:11

Būs parastākā suga, bet paldies par paraugu! Ļoti smukas sporas :)

dziedava 06.decembris, 15:44

Kāpēc šim ir doma par dzelteno?

dziedava 06.decembris, 15:36

Liels paldies! :) Tieši tāpēc, ka ir tik ilgi, ir īpaši interesanti.

zemesbite 06.decembris, 13:29

Domāju, ka pietiek fiksēt periodu, bet pievienošu arī datumus. Nesaprotu tikai no kāda datuma ir otrais foto, tāpēc pievienošu 3 līdzīgus, bet ar atšķirīgiem datumiem. Kas to būtu domājis, ka attīstība ir tik ilga, žēl, ka neredzēju sākumu. :)

IlzeP 06.decembris, 13:28

Vilnis Skuja uzskata, ka lapsa - "lapsas gaita un purns". Kašķainu asti varot neredzēt šajā video.

DaceK 06.decembris, 00:52

Paldies par noteikšanu!

Ivars Leimanis 05.decembris, 23:29

Ryvarden & Melo pie egļu sakņupiepes neraksta, kā tā aug uz vēl kādiem citiem kokiem bez egles, atšķirībā no priežu sakņupiepes, kur minēts viss, ko pirmajā komentārā minēju.

ekologs 05.decembris, 23:06

Manuprāt, daudz neskaidrību, lai 100% runātu par noteiktu sugu. Varbūt korektāk ielikt kā Mammalia sp.?