Aktīvie lietotāji: 108 Šodien ievadītie novērojumi: 156 Kopējais novērojumu skaits: 1205148
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dažās Latvijas Dabas fonda tiešraidēs mazuļi jau izauguši
Pievienots 2021-07-16 20:16:30

Melnās klijas Kurzemē

Goldas un Greja nu jau lielie bērni ir tikuši arī pie vārdiem. Aktīvākie tiešraides skatītāji viņus nosauca šādos vārdos: vecākais cālis ar gredzenu G08 – Rude, vidējais ar gredzenu G07 – Miķis un jaunākais, kuram gredzens uzliekot saplīsa, un līdz ar to krāsainā gredzena nav – Pūka.


Jaunākais cālis demonstrē spārnus 29.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc Jāņiem jaunās klijas aktīvi trenēja savus skaistos un lielos spārnus, un brīžiem tām trijatā vietas ligzdā bija pamaz (video). Vecākais cālis pirmais sāka izrādīt interesi par zariem pie ligzdas, un tā Rude 29. jūnijā uzkāpa zarā, pie kura ir piestiprināta kamera, izpētīja apkārtni un aši atgriezās ligzdā. Miķim interesēja pavisam cits zars (uz augšu slīpais kreisajā malā), un viņš uz tā uzlēca 3. jūlijā (video). Rude gan nevarēja pieļaut, ka kāds pirms viņas dodas pasauli pētīt, un nākošajā dienā, pārlecot brālim ar slaidu loku, devās apskatīt, kas tur augšā notiek (video). Jaunākais cālis vēl dažas dienas uzturējās ligzdā, kamēr abi vecākie aktīvi izpētīja apkārtni, un šī taktika atmaksājās, jo barību tas dabūja pirmais. 8. jūlijā arī Pūka beidzot uzleca zarā.


Golda atnes gan kurmi, gan zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ēdiena pārpilnības laiks šajā ligzdā turpinājās arī karstajās dienās. Tā Golda 25. jūnijā reizē atnesa knābī zivi, ko arī cēla bērniem priekšā kā pirmo ēdienu, un nagos kurmi, kas seko otrajā. Kurmji jūnija beigās tika uz ligzdu nesti ļoti daudz, bet, ja bija izvēle, tad jaunatnei labāk pie dūšas gāja cits ēdiens.


Patstāvīgas ēšanas treniņi ar kurmjiem 01.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī šajā laikā Grejs uz ligzdu nesa ne tikai kurmjus un zivis, bet arī citus interesantus gaļas gabalus. Piemēram, 2. jūlijā brokastīs atnesa tītara kāju, citu dienu bija pīles galva, cūkas āda, zalktis, ik pa laikam bija zarnu ķeskas vai neizskaidrojama paplūkāta gaļa (video).


Tītara kāja brokastīs 02.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pašlaik bērnus aizvien retāk var redzēt ligzdā. Parasti viņi sarodas no rīta un vakaros, lai iestiprinātos, bet visu dienu lidinās un zaro kaut kur ligzdas apkārtnē.

Vistu vanagi Rīgā

Jaunie vanadzēni, kas 17. jūnijā tika pie gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam), jūnija beigās jau aktīvi sāka trenēt palēcienus un savus skaistos spārnus (video). Viņi arī sāka iepazīt teritoriju ārpus ligzdas, kā pirmo izpētot mammas novērošanas posteņa zaru.


Vecākais cālis pirmais ligzdas tuvākās apkārtnes izpētē 28.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecākais cālis H92 pirmo reizi uz tā uzkāpa 28. jūnijā, bet abi jaunākie pievienojās viņam zara izpētē divas dienas vēlāk. Arī ar ēšanu viņiem jau veicās daudz labāk, paši mēģināja kaut ko knibināt no barības, un ar nelieliem kumosiem jau tika galā paši.


Jau apgūts pārlēciens no viena zara uz otru 30.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

3. jūnija naktī viens no cāļiem bija tā aizrāvies ar apkārtnes izpēti, ka uz nakti mājās nepārnāca, bet izsalkums darīja savu, un drīz tas bija atpakaļ ligzdā. Bērni daudz dzīvojās pa zariem ārpus kameras redzamības un saskrēja mājās tikai mirkļos, kad tētis vai mamma tuvojās ar medījumu. Dažkārt kāds no viņiem pieturējās pie gaidīšanas taktikas: gulšņāja ligzdā un līdz ar to pirmais tika pie vecāku nestā ēdiena.


Viens no cāļiem sagrīļojas un nokrīt no zara 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

6. jūnija naktī ligzda tā arī palika tukša, jo visa ģimene nakšņoja kaut kur ārpus redzamības zonas. Tajā pašā dienā viens no vanadzēniem sagrīļojās uz mammas posteņa zara un nokrita no tā, diezgan ilgi bija dzirdama zaru brakšķēšana, bet pēc neilga laika arī viņš atnāca vakariņot, un ir skaidrs, ka vanadzēni jau bija apguvuši lidošanas prasmes.


Jau pavisam grūti atšķirt, kurš ir cālis un kura mamma 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Mazie stārķēni bieži aizsedz ēdiena atrīšanas vietu, un nav īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki atnes. Ir iespaids, ka pārsvarā tās ir lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Ja sākumā ar tām bija grūtības tikt galā, tad jau 27. jūnijā zalkšus ielocīt guzā mazie bija iemanījušies.


Divi stārķēni cīnās par zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus putnēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, augošajai jaunatnei vajag aizvien vairāk barības, un vecāki ir spiesti šādi rīkoties.

28. jūnijā cāļi vieni tika atstāti jau uz 4 stundām, un vakarā Grāfs aizlidoja, atstādams uz nakti viņus bez pieskatīšanas. Bažas par arvien retākām ēdienreizēm un to, ka vecāki ligzdā uzturas arvien mazāk, atkal aktualizēja jautājumu, vai tiks organizēta cāļu piebarošana, ja ēdiena paliks vēl mazāk. Šeit var izlasīt ornitologa Māra Strazda komentāru par notikumiem ligzdā. LDF viedoklis sakrīt ar Māra Strazda viedokli, ka putnēnu glābšana barības trūkuma dēļ netiks organizēta, jo tiešraides nav izveidotas, lai uzlabotu vienas, ar kameru aprīkotas ligzdas indivīdu stāvokli, bet gan lai gūtu ieskatu populācijas problēmās.


Grāfs ar milzīgu foreli 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūlijā vecāki uzturas ligzdā tikai īsu mirkli, kamēr pabaro bērnus, tāpēc īsināt laiku, sargāt un izklaidēt sevi cāļiem nākas pašiem. Tā 1. jūlijā gar ligzdu nolidoja paliels putns, un cāļi ieņēma aizsardzības pozas, savukārt 3. jūlija naktī viņus iztraucēja meža pūces mātītes saucieni netālu no ligzdas (video).


Stārķēni jau smuki stāv kājās 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecāki ir aizņemti ar ēdiena sagādi, un netiek ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Tās kreisā puse ir mazliet noslīdējusi, un cāļiem jābūt uzmanīgiem, jo vietas te paliek arvien mazāk.


Vecākajam cālis pirmā mēneša jubileja 12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Baltie stārķi Tukuma novadā

Pēc traģiskajiem notikumiem ligzdā Fāze biežāk te bija redzama viena, dažkārt viņai pievienojās arī Volts. Mātīte arī nesa uz ligzdu sienu vai kādu nelielu zariņu, trenkāja par tuvu pienākušo žagatu un, protams, sargāja savu ligzdu, skaļi klabinādama. Pārsvarā ligzdā nakšņoja tikai mātīte, bet 24. jūnijā pa nakti palika abi putni.


Fāze un Volts Jāņus svin kopā 24.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

28. jūnija vakarā ligzdā kārtīgu revīziju un situācijas izlūkošanu veica cits baltais stārķis. Arī 7. 8. un 12. jūlijā atkal ligzdā bija svešs stārķis, bet precīzi apgalvot, vai tas bija viens un tas pats putns, nav iespējams. 8. jūlija ciemiņš ieradās ligzdā ar ļoti nobristām, dubļainām kājām.


Svešais stārķis ar dubļos nobristām kājām 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Kopš jaunākā cāļa strūklas šāviena kamerā 15. jūnijā ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai. Arī te jūnija otrā puse bija ļoti karsta, un nu jau lielie bērni meklēja glābiņu mammas ēnā. ValdisRap ir izveidojis hroniku par Teo un Vitas ģimenes dzīvi aiz nolaistā priekškara.


Neizšķīlusies ola beidzot saplīsusi 04.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitolgs Aigars Kalvāns Vitas un Teo bērnus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru (video). Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika.


Jaunie zivjērgļi apgredzenoti 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Diemžēl pēc kameras notīrīšanas skaistu abu cāļu augšas posmu varējām vērot tikai neilgu laiku, jo piepildījās pagājuša gada scenārijs. Pērn 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags. Savukārt šogad, lai kā Vita centās aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags sagrāba Piparu 9. jūlijā. Turpmākajās dienas ļoti bieži bija trauksme (10. jūlijā uzbrucējs bija gredzenots zivjērglis), kad Vita, iepletusi spārnus, sargāja Pogu, taču 11. jūlija vakarā vistu vanags ar otro mēģinājumu paķēra arī pēdējo cāli.


Vita sargā Pogu 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Mildas jaunais kavalieris K kungs regulāri apmeklēja ligzdu gan jūnija beigās, gan jūlija sākumā. Ik pa laikam bija dzirdams, kā tas sasaucas ar otru ērgli. Visticamāk, Milda ir tepat teritorijā, jo dažas reizes otrs ērglis ielaidās ligzdas koka galotnē, bet ligzdā šiverēja tikai K kungs. Droši apgalvot, ka tā bija Milda, nevar.


K kungs uzmana teritoriju 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā un 8. jūlijā gar ligzdu nolidoja pavisam jauns jūras ērglis. Arī citi, mazāki ciemiņi bija redzami ligzdā un, ja ir interese, forumā viss ir precīzi piereģistrēts. Pārsvarā tās bija dažādas zīlītes, žubītes, lauku baloži, svilpji, dižknābji, dižraibā dzeņa jaunuļi, kā arī vāvare, kas dažkārt atskrēja apskatīt jaunumus Durbertvillā.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu. Šim putnam tas ir pirmais gredzena nolasījums. Ligzdā bija divi jaunie putni, un otrs putns (H472, tēviņš) šopavasar tika atrasts nosities "Kurzemes loka" augstsprieguma līnijā rajonā pie Apriķiem.

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā laikā ligzdas saimnieki ļoti reti apciemoja ligzdu, bet dažādi ciemiņi gan labprāt apskatīja Slītera un Silvas apartamentus. Piedāvāju noskatīties skaistu video par lauku baloža vizīti, kas gan pacilāja zariņus, gan pabužināja spalvas un skaisti uzdziedāja.


Slīters turpina ligzdas celtniecības darbus 07.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Slīters pēdējo reizi bija ligzdā 7. jūlijā, kad turpināja savus nebeidzamos ligzdas uzlabošanas darbus.

Mazo ērgļu kamera eglē

Forumieši cāli mazo ērgļu ligzdā eglē ir nosaukuši par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus (video), gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai kad nepieciešams cālim palīdzēt ar ēdiena sadalīšanu.


Andris atnesis milzīgu žurku savām dāmām 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei, savukārt nākošajā dienā abi ar Andri vienlaicīgi ieradās ar ēdienu. Jūlija sākumā Pērle jau stabili stāvēja uz kājām, trenēja savus skaistos spārnus un spēja pati apēst nelielus grauzējus vai vardes (video). Viņa daudz laika pavadīja ligzdā, pucējot savas jaunās spalvas un veltot laiku sevis sakopšanai (video).


Skaistā Pērle 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Jūlija sākumā kameras redzamības lokā bija vērojama lielāka mazo zivtiņu aktivitāte nekā iepriekš.


Taimiņa/foreles mazulis norija un izspļāva kaut ko baltu 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Tiešraidē atrādījās arī rauda
12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-07-16

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Orthetrum cancellatum - 2021-07-25 Matrus
Inachis io - 2021-07-26 Pūcis
Gallinula chloropus - 2021-07-26 Pūcis
Rubiconia intermedia - 2021-07-26 sandis
Turdus merula - 2021-07-26 Agnis
Orthotylus ericetorum - 2021-07-26 sandis
Nysius sp. - 2021-07-26 sandis
Nezināms
@ Rallus
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 26.jūlijs, 20:09

Paldies par skaidrojumu :)


Ilze Ķuze 26.jūlijs, 19:43

Paldies, Ivar! Protams, gribētos, šī man jauna suga :). Pēc Tava iepriekš rakstītā un internetā atrodamās info substrāts, biotops un skats kopumā atbilst. Vienīgi kaut kā mulsina tie divi slāņi...


Ivars L. 26.jūlijs, 19:34

Pēc ārējā izskata. Skatīju amfigastrijas caur lupu. Paskatīšu tās arī mikroskopā - tā ka, iespējams, suga vēl var koriğēties.


Ivars L. 26.jūlijs, 19:29

Skaits norādīts, maigi izsakoties, neprecīzi. Vajadzēja tomēr saskaitīt. :D


Ivars L. 26.jūlijs, 19:21

Domāju, ka ir. Uz zemei nepieguļošas egles kritalas mizas stumbra apakšpusē samērā plāns augļķermenis; salmu dzeltens poru slānis ar baltu pamata audu slāni; sažūstot, dziļi saplaisā - nekas cits man īsti nesanāk. Super!


Vīksna 26.jūlijs, 19:20

Vispār jau iepriekšējā gadā līdzīgu bildēju 13 jūlijā citā vietā, tikai bilde pašvaka. Uģis komentēja, bet pie nenoteiktajām dzelkņmušām palika.


W 26.jūlijs, 18:59

Paldies, Uģi!


IevaM 26.jūlijs, 18:58

Pūkmuša drīzāk


Vīksna 26.jūlijs, 18:31

Paldies !


dziedava 26.jūlijs, 18:11

Kā Tu nosaki - tikai pēc ārējā izskata vai skaties mikroskopā?


felsi 26.jūlijs, 17:53

Paldies Uldi vēlreiz! Apbrīnojamas darba spējas visu pārskatīt!:) Bet man tiek atmiņas par ziņošanu DD.


nekovārnis 26.jūlijs, 17:38

Izķidājot visas Latvijas saraksta dzelkņmušas un Oxycera ģinti Eiropā nekas cits kā Oxycera meigenii man nesanāk. Ainas Karpas 2008. gada Latvijas divspārņu katalogā šīs sugas nav, bet fauna-eu.org Latvijai ir atzīmēta.


Aigars 26.jūlijs, 17:32

Gredzenots kā pull 23.05.2016. Zaķusalā


Gaidis Grandāns 26.jūlijs, 17:10

Es domāju, ka jauna liesmojošā.


meža_meita 26.jūlijs, 17:09

Ilze, paldies! :)))


roosaluristaja 26.jūlijs, 16:51

Manuprāt pēc šādiem foto zaļo vardi no dīķa nevar atšķirt. Cik atceros, tur bija jānoķert dzīvnieks un jāskatās kājas


nekovārnis 26.jūlijs, 16:47

Manuprāt tomēr parastais zilenītis. Vismaz pēc poļu lapas nevienam no Latvijas Plebejus sp. zilenīšiem nav apakšējā punkta uz priekšspārna.


Ivetta 26.jūlijs, 16:47

Paldies, Marek, par noteiktajām blaktīm!


roosaluristaja 26.jūlijs, 16:41

Aporpium macroporum??


roosaluristaja 26.jūlijs, 16:39

Visiem rumpučiem ir vismaz simbolisks kātiņš. Te kātiņš nav redzams. Domāju, ka šis nav Helvella ģints pārstāvis.


aijach 26.jūlijs, 16:32

paldies! Zeltainīši mani vēl ļoti mulsina. Mācos :))


Matrus 26.jūlijs, 16:28

Arī Rīgā Kristers uzstāda rekordu pēc meža zoss novērojumiem lidojumā un arī pēc jūras zīriņiem Lielupes grīvā, kur tos nevar sastapt citi novērotāji…)))


Ilze Ķuze 26.jūlijs, 16:24

Izskatās pēc ziemeļu klimakocistes


roosaluristaja 26.jūlijs, 16:08

Interesants novērojums. Labāk atzīmēt vēlu kā nekad.


zane_ernstreite 26.jūlijs, 16:06

Jā, Uldi, paldies, par komentāru! Zinu šo faktu, bet kaut kā dēļ prakses tās Latvijā dēvēt par gļotsēnēm, vienkāršāk ir teikt 'sēne'.


IlzeP 26.jūlijs, 15:59

Uldi, šis komentārs būs kaut kur jānoglabā - tik jauks!


IlzeP 26.jūlijs, 15:57

Vajadzētu būt viendienītēm. Protams, noderētu kadrs tuvplānā.


roosaluristaja 26.jūlijs, 15:55

Par ķeksēšanu viedokļi, kā zināms, dalās. Bet, ja putniem šādus atzīmē, tad var arī sēnēm.


roosaluristaja 26.jūlijs, 15:49

Ja gribam uz šo jautājumu paskatīties nedaudz zinātniski, tad vajadzētu ņemt vērā, ka gļotsēnes, neskatoties uz nosaukumu, nav sēnes, bet vienšūņi. Tātad apmēram tikpat radniecīgas īstajām sēnēm, cik mēs pūkainajai zemzālītei.


Klusais udens 26.jūlijs, 15:46

https://youtu.be/jLBWKfCwHw4 Saite ar video.


zane_ernstreite 26.jūlijs, 15:39

Pfff! Gads pagājis & atkal jaucu abas šīs sēnes. Paldies!


felsi 26.jūlijs, 14:34

Paldies Uldi par sēņu saartošanu!


roosaluristaja 26.jūlijs, 14:29

Manuprāt Phellodon niger ir ticamāka versija. Diezgan bieza, nav iztektu zonu uz cepurītes. Ph.melaleucus ir iztekti tievs kātiņš un tā aug nabadzīgās smilts augsnēs. Šeit, spriežot pēc nobirām, pārak nabadzīga augsne nebija.


roosaluristaja 26.jūlijs, 14:16

Spriežot pēc "lapiņām" drīzāk tomēr sekstainā


sandis 26.jūlijs, 13:59

Krister, ja Tev ir fotogrāfijas šim vai Līvu dīķa novērojumam - ieliec tās DD! Bez foto šos novērojumus nevar nedz apstiprināt, nedz noliegt. Kopumā meža zosis Cēsu novadā līdz šim novērotas retāk par īsknābja zosīm. Pēdējo septiņu gadu laikā, kamēr Cēsu novadā notiek Cekulzīlītes kauss (putnu vērošanas sacensības visa gada garumā, kur regulāri piedalās novadā dzīvojošie A. Klepers, M. Platacis un es, kā arī šo teritoriju bieži apmeklē G. Grandāns), meža zosij bijuši tikai seši novērojumi un nekad vairāk par vienu putnu - trīs reizes pa vienai pārlidojošai, divas reizes uz lauka lielos citu zosu baros un viens īpatnis, kas pēdējos divus gadus uzturas Daibes dīķī. Kopsavelkot - ČETRI PUTNOTĀJI - SEPTIŅI GADI - SEŠAS meža zosis. Tev vienam pašam VIENAS DIENAS laikā DIVĀS VIETĀS veseli ČETRI ĪPATŅI. Vai nu ļoti paveicies, vai arī nepareizi noteikta suga.


Kristers K 26.jūlijs, 12:06

Novērotas ar binokli, pēc visām pazīmēm atbilstoši, oranžs knābis, pelēkās spalvas.


felsi 26.jūlijs, 11:47

Baidos, ka nebūs. Drīzāk baltais ragansviests.


Ivetta 26.jūlijs, 10:43

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


Izabella 26.jūlijs, 09:50

Paldies, Uģi!


Irbe 26.jūlijs, 09:10

Paldies, Uģi!


Kaimiņiene 26.jūlijs, 09:00

Klusā vietā griezes barojas arī dienā un nāk arī pagalmos. Tā tas notiek arī pie manas mājas Cēsu novadā meža pļavu ielenkumā. Man šķiet, ka tie ir jaunie putni, kas vēl neapzin visas briesmas un klīst apkārt.


Vīksna 26.jūlijs, 06:26

Paldies !


pirmslietus 26.jūlijs, 00:26

Manu tās šeit ne pirmo reizi :) Atrašanās teju pagalmā ir visai nosacīta, ņemot vērā situāciju dabā, kuru nav tik viegli nolasīt no kartogrāfiskās informācijas. Aiz pagalma robežām atrodas ļoti plašas pļautu un nepļautu zālāju teritorijas, turklāt jebkādas antropogēnas aktivitātes šajos laukos ir ļoti minimālās plašā apkārtnē.


CerambyX 26.jūlijs, 00:24

Ievu, ievu - dzelteni pakaļspārni šai sugai no ordeņpūcītēm tik ir raksturīgi.


baibak 25.jūlijs, 23:47

Varbūt lielā kārklu ordeņpūcīte? Vai tomēr ievu? Nevar saprast!


Ivars L. 25.jūlijs, 23:41

Uz lapoņa malām redzami šai ramalīnai raksturīgie apaļīgie gaišie sorāļi, kādu nav E.divaricata, kurai, savukārt, ir daudz briežu ragu zariem līdzīgi lapoņa zari, kādu trūkst Tavam ķērpim.


dziedava 25.jūlijs, 23:39

Paldies, Uģi, par apstiprinājumu :)


CerambyX 25.jūlijs, 23:28

Manuprāt, ir jau ar Donacia dentata. Sagittaria ir šīs sugas barības viens no barības augiem.


meža_meita 25.jūlijs, 23:21

Paldies Ivar! Likās ka evernijas no ramalīnām atšķiru, bet Tu mani tikko nonullēji. :D Līdz galam gan īsti nespēju noticēt...No ķērpju noteicēja arī nav pilnīgi nekādas jēgas - vieni svešvārdi :D Vieglā valodā apstāsti, kāpēc šī ir ramalīna?


CerambyX 25.jūlijs, 23:10

Pirmajā attēlā - brūnais zeltainītis


IlzeP 25.jūlijs, 22:49

Varētu būt. Riskēšu nomainīt.


OKK 25.jūlijs, 22:38

Zaļais vītolu koksngrauzis Aromia moschata


OKK 25.jūlijs, 22:36

Kazrožu sfings


OKK 25.jūlijs, 22:13

Pareizi, mājās diez vai. Ja vien pareizi atlikts punkts. Es vienu reizi meža sicistu noķēru, mērīju, rudenī staigāja pa purvu Balvu rajonā, nedomāju, ka baigais retums, vienkārši - slēpts dzīvesveids.


roosaluristaja 25.jūlijs, 22:06

Sava doma tur ir. Bet meža sicista mājās? Ja novērojums izdarīts tur. Biotops galīgi neatbilst.


OKK 25.jūlijs, 22:01

Izskatās pēc skudras, kuru zīmējis mākslinieks pēc atmiņas...


Zigurds Krievans 25.jūlijs, 21:33

Paldies)


OKK 25.jūlijs, 21:28

Izskatās pēc meža sicistas (aste nav ievērojami garāka par ķermeni?).


CerambyX 25.jūlijs, 21:27

Jā, nu šis interesants lopiņš! Šos diez vai kāds maz Latvijā ir pētījis, tā ka visai droši būs jauna suga Latvijai :)


OKK 25.jūlijs, 20:31

Kārklu zaigraibenis


roosaluristaja 25.jūlijs, 17:09

Iespējams Onnia tomentosa, ja tur tuvumā bija egles. Ja apkārt dominēja priedes, tad varbūt jauna Phaeolus schweinitzii


andrisb 25.jūlijs, 15:37

Paldies par noteikšanu un izmaiņām!


Lemmus 25.jūlijs, 15:11

Paldies, Gunita!


Lemmus 25.jūlijs, 15:10

Paldies, Ieva!


dziedava 25.jūlijs, 14:47

Paldies, Ieva! :)


IevaM 25.jūlijs, 14:45

O, apsveicu! :) izskatās pēc jauna (2cy) tēviņa


dziedava 25.jūlijs, 13:56

Un vai var pateikt - tēviņš vai mātīte? Man sanāk mūža ķeksis :)) - nebij vēl nobildēts.


dziedava 25.jūlijs, 13:51

Paldies, Ieva, tas gan bij ātri! :) Es izskatīju visus hipotētiskos putnus, nekas nesanāca. Kaņepītis saistās ar plankumainu priekšu..


gunitak 25.jūlijs, 13:48

Pļavas vēršacītis.


Vīksna 25.jūlijs, 13:04

Vairāk uz dzelteno grīšļu pūcīti.


dziedava 25.jūlijs, 12:49

Paldies, Marek! Pievienoju labākus foto. Kas vēl vajadzīgs, lai varētu tikt līdz sugai? Diezgan daudz laika patērēju bildējot, jo likās, ka uz noteikta saimniekauga (bultenes Sagittaria sagittifolia), uz kura lapām bija vairāki eksemplāri, varētu būt vieglāk nosakāmi. Vai kur vislabāk meklēt info? Donacia dentata izskatās līdzīgs, bet tā bez zināšanām jau nevar droši noteikt.


roosaluristaja 25.jūlijs, 12:04

Diezgan dīvains novērojums. Griezēm ir samērā slēpts dzīvesveids. Normāli tās nenāk desmitos dienā baroties gandrīz vai mājas pagalmā


Irbe 25.jūlijs, 09:45

Varētu būt


IlzeP 25.jūlijs, 08:43

Lai kāds vēl apskatās. Izskatījās tik līdzīgs, ka lielumam nepievērsu uzmanību.


iljazik 25.jūlijs, 01:00

Colocasia coryli


iljazik 25.jūlijs, 00:54

Phalera bucephala


iljazik 25.jūlijs, 00:50

Smerinthus ocellata


OKK 24.jūlijs, 22:57

Kazrožu sfings


OKK 24.jūlijs, 22:50

Lapseņzirneklis


OKK 24.jūlijs, 22:48

Sāku domāt par tauriņa lielumu, izskatās tomēr, ka var nebūt sarkanbārkšu lācītis...


IlzeP 24.jūlijs, 22:09

Atrašanās vietas precizitāte šobrīd visiem novērojumiem tiek sūtīta kā zemākā, jo katram novērojumam to nav iespējams pārbaudīt, un pat ja varētu, manuāli iziet cauri visiem novērojumiem tāpat nebūtu iespējams.


gunitak 24.jūlijs, 21:15

Paldies, Uldi.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 20:46

Mazliet paturpināšu aizsākto diskusiju. Manuprāt, aizsargājamo sugu novērojumiem īpaši nozīmīgi ir saprast novērojuma "precizitāti". Vai ir "precīzs" novērojuma punkts vai arī aptuvens. Šobrīd to var izdarīt tikai ierakstot piezīmēs. "OZOLĀ" savukārt atradnes precizitāte ir vairākās kategorijās. Varbūt īpaši aizsargājamo putnu sugu novērojumiem DD ir vērts apdomāt par "precizitātes" novērtēšanu pie ziņojuma?


gunitak 24.jūlijs, 20:38

Bērzu raibenis.


gunitak 24.jūlijs, 20:37

Parastais zilenītis.


Sintija Martinsone 24.jūlijs, 20:30

Gaidi, atbildot uz Tavu jautājumu - Tev kā dabas aizsardzības plāna ekspertam ir jāizvērtē novērojumi, ko veikuši citi novērotāji. Redzu, ka Tu to dari un tas ir ok. Tāpat būtu jādara arī citiem ekspertiem, kas izmanto datus no DD gan dabas aizsardzības plāniem, gan ekspertu atzinumiem. Un pievienojos Gaida aicinājumam ziņot atbildīgi. Šobrīd aizsargājamo sugu novērojumi tiek migrēti uz Ozolu, jo būtu grēks neizmatot tik plašu datu krātuvi kādi ir DD.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:59

Konkrētajā vietā jāpiemēro pazīme ""N".


nekovārnis 24.jūlijs, 19:57

Jautājums bija par sugas (dzimtas) pareizu pievienošanu datu bāzei. Skatos, ka būs pareizi.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:56

Vajadzētu kādu komentāru par novērojuma apstākļiem. GNP reti konstatēta suga.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:54

Zoss nenoteikta


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:54

Nekādā gadījumā "B" un būtu labi kāds komentārs par novērojuma apstākļiem. GNP reti novērota suga.


IevaM 24.jūlijs, 19:34

Turpat pļavā zemu, vēl nekādā virzienā nedevās. Novērojums no braucoša auto, apstāties nevarēju.


edeite 24.jūlijs, 19:25

Paldies, Marek! Pirmās trīs bija uz viena kāta, pēdējā uz otra.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:17

No 172 novērojumiem, kas Dabasdatos ir reģistrēti kā "lielais piekūns" (pieņemot, ka lielākajā daļā gadījumu suga ir noteikta pareizi), vasaras mēnešos (jūnijs-jūlijs-augusts) ir tikai 4 manā izpratnē ticami novērojumi. Šī konkrētā novērojuma vieta kā tāda ir lielajam piekūnam netipiska. Lai arī novērojums nav GNP (bet var jau spekulēt par ko kur/no kurienes putns aizlidoja) par ko man šobrīd personīga interese dabas aizsardzības plāna kontekstā, korekti būtu šo novērojumu attiecināt kā "Putns nenoteikts".


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 19:06

Šo novērojumu korekti būt vērtēt kā "Putns nenoteikts".


felsi 24.jūlijs, 18:41

Paldies Ivar! Tādu vēl nezināju.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 18:14

Diez vai šādam lielam baram ir atbilstoša pazīme "B".


AfroBrazilian 24.jūlijs, 18:10

Es sarakstījos ar speciālistu par Dryinidae dzimtu, ar M. Olmi. Viņš atbildējis, ka šis indivīds ir Gonatopus lunatus mātīte.


OKK 24.jūlijs, 17:34

Sila ķirzaka


OKK 24.jūlijs, 16:56

Sarkanbārkšu lācītis


OKK 24.jūlijs, 16:54

Zeltgalvīšu zeltainītis


Irbe 24.jūlijs, 16:30

Čunčiņš?


Līga Strazdiņa 24.jūlijs, 16:30

Paldies par labojumu!


Irbe 24.jūlijs, 16:24

Iedzeltenais ķauķis


Irbe 24.jūlijs, 16:22

Melnspārnu kaija


Irbe 24.jūlijs, 16:20

Sarkanā puskuitala


OKK 24.jūlijs, 16:03

Mazā tīteņu tinējpūcīte Emmelia trabealis


Alvis Āboliņš 24.jūlijs, 15:58

Vai lidoja ar barību? Kādā virzienā?


OKK 24.jūlijs, 15:51

Parastais samtenis


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 14:33

26.06.2021. kopā ar Sandi Laimi, izmantojot provocēšanas metodi, meklējām apodziņus Kristera Kurmja atradņu tiešā tuvumā. Nevienu apodziņu gan nekonstatējām. Protams, tas nenozīmē, ka apodziņi tur patiešām nav - vismaz daļā atradņu, biotopi sugas ligzdošanai ir piemēroti. Ko darīt ar šiem novērojumiem (un citiem Kristera Kurmja Gaujas Nacionālā parka teritorijā konstatēto Latvijā īpaši aizsargājamo putnu sugu novērojumiem)? Katram ziņotājam būtu jāpatur prātā, ka īpaši aizsargājamo sugu atradnes tiek integrētās Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS". Savukārt dati no šīs vietnes tiek izmantoti reālos dabas aizsardzības pasākumos. Piemēram, šobrīd notiek Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrāde. Lūgums īpaši aizsargājamo sugu atradnes ziņot atbildīgi! Īpaši sugas, kuru ligzdošanas vietās var tikt veidoti mikroliegumi un pēc iespējas vairāk izmantot piezīmju lauku, kur aprakstīt situāciju. Rekomendētu administratoriem šos "apodziņu" novērojumus neizmantot arī Latvijas ligzdojošo putnu kontekstā.


gunitak 24.jūlijs, 14:20

Pļavas vēršacītis.


Gaidis Grandāns 24.jūlijs, 14:18

Noteikti kļūdaini noteikta suga!


gunitak 24.jūlijs, 12:45

Domāju, ka kāļu baltenis. Dzīslojums uz spārna, un malnais stūris, iespējams, pāriet trijstūrīšos.


Ivetta 24.jūlijs, 11:38

Paldies, Marek, par noteiktajām sugām!


nekovārnis 24.jūlijs, 10:59

Uģi, šī varētu būt Dryinidae (cikāžlapsene)?


nekovārnis 24.jūlijs, 10:35

Manuprāt saulrozīšu resngalvītis. Parastajam tā kā par vēlu.


nekovārnis 24.jūlijs, 10:17

Šī manuprāt nebūs kuprainā celmmuša - tai balti matiņi sedz pusi vēdera. Drīzāk L.ephippium vai L.flava.


nekovārnis 24.jūlijs, 10:07

Izskatās pēc kāda raibeņa kūniņas - tur vairākām sugām/ģintīm līdzīgas.


nekovārnis 24.jūlijs, 09:59

Pēdējā foto Potosia cuprea. Par pārējām neesmu drošs - varbūt ir, varbūt nav.


Meinards D. 24.jūlijs, 08:39

Purva tilbīte?


gunitak 24.jūlijs, 08:09

Zilā platkājspāre.


gunitak 24.jūlijs, 08:07

Brūndzeltenais pļavas resngalvītis.


gunitak 24.jūlijs, 07:29

Acainais raibenis.


gunitak 24.jūlijs, 07:28

Jāņogu raibenis.


gunitak 24.jūlijs, 07:28

Parastais samtenis.


OKK 24.jūlijs, 00:29

Manuprāt - alkšņu dakšastīte Furcula bicuspis, bet lai vēl kāds uzmet aci.


OKK 24.jūlijs, 00:13

Paklausīgi ļāvās noteikties :)


IevaM 23.jūlijs, 23:46

Pavisam blakus jaunajai elektrolīnijai


gints 23.jūlijs, 23:38

Grauza ābelīti vakariņās. Visai tuvu no brauktuves, aptuveni 7m, varbūt pat mazāk


IevaM 23.jūlijs, 23:37

Vakar arī dzirdēju dziedam


KM 23.jūlijs, 23:32

Paldies par komentāru, reņģu kaijas atdaliju atsevišķā novērojumā.


KM 23.jūlijs, 23:26

Atdaliju atsevišķā novērojumā.


KM 23.jūlijs, 23:10

Varbūt man labāk atdalīt viņu atsevišķā novērojumā?


OKK 23.jūlijs, 22:32

Skābeņu sprīžmetis Timandra comae


OKK 23.jūlijs, 22:29

Jāņogu raibenis


OKK 23.jūlijs, 22:25

Arī ceļteku pļavraibenis


dziedava 23.jūlijs, 22:22

Paldies, uzreiz neatpazinu, jo man jauna suga :)


OKK 23.jūlijs, 22:19

Retums, Latvijā atrasts tikai pie Daugavpils.


OKK 23.jūlijs, 22:17

Ceļteku pļavraibenis Melitaea didyma


puke 23.jūlijs, 22:15

Aija atsūtīja watsapā - klasiska dzeguzes dziesma. Pirms dažām dienām arī Vecpiebalgas pusē dzeguzi dzirdēju.


Irbe 23.jūlijs, 21:47

Kaņepītis


W 23.jūlijs, 21:32

Marek, paldies!


pētniece 23.jūlijs, 20:39

Varu aizsūtīt WhatsApp-ā


OKK 23.jūlijs, 19:56

Mazais nātru raibenis


pētniece 23.jūlijs, 19:07

Dzirdēts parastais Ku-kū. Turklāt dziesma, ar pārtraukumiem, skanēja no12.00 līdz 14.40, kad aizgāju no meža. Ir ierakstīts telefonā, bet man nav prasmes to pārveidot tā, lai varētu ielikt šeit.


roosaluristaja 23.jūlijs, 18:41

Kas tieši dzirdēts? Dziesma vai kādi citi saucieni? Priekš dziesmas tas būtu ļoti vēls datums


gunitak 23.jūlijs, 18:03

Plakanā platspāre.


gunitak 23.jūlijs, 18:01

Jā, rāceņu.


gunitak 23.jūlijs, 17:57

Dedestiņu baltenis.


OKK 23.jūlijs, 17:47


roosaluristaja 23.jūlijs, 12:55

Sēnes nav īsti augi. Bet! "С пивkом потянет".


Vīksna 23.jūlijs, 12:40

Paldies !


Ilze Ķuze 23.jūlijs, 11:52

Pievienoju tuvplāna foto ar izmērcētu sūnu.


Meistars Joda 23.jūlijs, 11:46

TESTS! LŪDZU NEŅEMT VĒRĀ!


Meistars Joda 23.jūlijs, 11:44

Labdien! No manis nāk TIKAI testa vajadzībām domāti novērojumu pieteikumi, ko parasti arī norādi Piezīmēs. Esmu testētājs, strādāju Karšu izdevniecībā "Jāņa sēta". Manus novērojumu pieteikumus DROŠI VAR DZĒST, ja pagājusi kāda nedēļa.


Negda 23.jūlijs, 10:58

Labdien, paldies par labojumiem, es daudz šos mazos brīnumiņus nepazīstu. Nezinu kāpēc nespīd, cerēju ka vēlāk spīdēs :) Paldies


Kukainis 23.jūlijs, 06:51

Rainieria calceata


OKK 23.jūlijs, 00:31

Ja tas ir jāņtāpiņš, kāpēc viņš nespīd?


felsi 22.jūlijs, 23:20

Jā! Labākie atradumi jāmeklē grāvju dibenos:)


Ivetta 22.jūlijs, 23:15

Paldies, Marek!


Vīksna 22.jūlijs, 22:13

Paldies !


Mimi Serada 22.jūlijs, 21:18

Paldies, Marek!


dziedava 22.jūlijs, 21:10

Tik jaunu no foto droši vien nevarēs noteikt


dziedava 22.jūlijs, 21:06

Ilze, paldies, tas ir tik jauki! :)


dziedava 22.jūlijs, 21:04

Mitrums plus trupoša skujkoka koksne?


Aceralba 22.jūlijs, 21:02

Paldies!


Irbe 22.jūlijs, 20:57

Paldies, Marek!


felsi 22.jūlijs, 20:51

Tāda ideja ir, bet gaida mikroskopu! Mani visvairāk fascinē vieta, pie ezera krastā nīkulīgi priežu stumbeņi:) blakus peldētavai.


dziedava 22.jūlijs, 20:47

Pēc tām ielocītajām augšpusēm - C.cancellata?


felsi 22.jūlijs, 20:37

Paldies Uldi!


roosaluristaja 22.jūlijs, 20:02

Gan jau, ka Planorbarius corneus


nekovārnis 22.jūlijs, 19:47

Kādas vālīšlapsenes vai zāģlapsenes kāpurs.


nekovārnis 22.jūlijs, 19:39

Ceturtais no augšas (svaigais) man tā kā pēc mazā izskatās.


imis23 22.jūlijs, 19:27

Neesu drošs par sienāzi, iespējams arī cits kukainītis. Ar rokām neaistiku.


felsi 22.jūlijs, 18:51

Pievienoju 2 foto k'ada 06.07.21


Ivars L. 22.jūlijs, 18:41

Man šķiet, C.fissa jābūt dziļāk šķeltām amfigastrijām, kā arī lasu, ka tai lapu šūnas ir vēl lielākas(>50 mikr m). Līdz ar to C.fissa ne visai atbilst. Savukārt C.suecica labi atbilst: 1. Biotops un substrāts - perfekti; 2.Amfigastriju forma - perfekti; 3.Dzinuma platums - ne tik perfekti, tomēr mēdz būt arī platākas par bieżi piesaukto 1 mm.


IevaM 22.jūlijs, 18:22

Jā, man arī tā likās, džeimsonīte nebija. Paraudziņš gan nav :( Paldies!


imis23 22.jūlijs, 18:05

Paldies. Kukaiņus redzu daudz, arī fiksēju, bet atpazīt varu tikai retu.


dziedava 22.jūlijs, 17:59

P.S. Ivar, pēc kādām pazīmēm Tu izvirzīji tieši C.suecica versiju?


dziedava 22.jūlijs, 17:58

Paldies par versiju! :) Uz tādu neuzgāju, jo pēc man pieejamās atslēgas šis novērojums neatbilst zaram, kurā šūnas līdz 40mkm (attēlos redzams, ka ir lielākas), bet tikai pa to zaru varēja nonākt līdz C.suecica. Bet varbūt tas domāts kā savādāk; kad būs laiks, izskatīšu citas versijas.


Ilze Ķuze 22.jūlijs, 17:56

Paraugu nogādās Jānis Saulītis.


Ansis 22.jūlijs, 17:48

Paraugs noderēs :) Izskatās kā Pellia epiphylla


andrisb 22.jūlijs, 17:29

Paldies visiem par noteikšanu!


IlzeP 22.jūlijs, 16:49

Ir salabots - tagad rāda pēdējos 500 novērojumus.


sandis 22.jūlijs, 16:39

Hmmm... pārliecināji, Julita, ka 5 mm tiešām būs par mazu priekš S. axifera. Un arī tas, ko minēji par tipisko S. axifera augšanu lielās grupās - šajā gadījumā bija tikai šis mazais, bildē redzamais pušķis. Tātad - atliek vēlreiz pārbaudīt paraugu, pie tam variantu ar tik mazām sporām jau nav daudz - S. smithii (par ko nedaudz šaubos, jo blakus auga daudz tipiskāki eksemplāri) un S. virginiensis, kas jau izklausās intriģējoši :) Vai - kā jau pāris gadījumos man ir gadījies - palikt pie Stemonitis sp., kad pazīmes tā īsti neatbilst nevienai sugai vai atbilst uzreiz vairākām. Par diskusiju pilnībā piekrītu - divas galvas gudrākas par vienu :))


Negda 22.jūlijs, 16:08

Labdien, liels Jums paldies par precizējumu, es tiešām Kazrožu sfingu tādu nebiju redzējusi.


Ivars L. 22.jūlijs, 15:40

C.suecica


OKK 22.jūlijs, 15:34

Parastais samtenis


OKK 22.jūlijs, 15:31

Atvainojos, sajaucu, tiešām pierakstīju pie latvāņa...


IlzeP 22.jūlijs, 15:05

Izskatās, ka kaut ko nes nagos (?)


sandis 22.jūlijs, 14:00

Mjāā, tas pēdējo novērojumu saraksts tiešām varētu būt garāks, piekrītu. Tam īsajam sarakstam laikam kaut kāda saistība ar lapas ātrdarbību, cik noprotu. Lai nu kā - lai izdodas atrast labāko risinājumu!


dziedava 22.jūlijs, 13:59

P.S. Jebkurā gadījumā ir prieks diskutēt, jo tikai tā var labāk saprast, nevis tikai vienam maļoties.:)


asimetrija 22.jūlijs, 13:58

Es teiktu, ka tā ir lielā ezerspāre, tā pati, kas šajā foto - https://dabasdati.lv/lv/observation/9j7sqgol3nvuaoavdlead8d8k6/. Vasaras sākumā bija izteiktāks krāsojums, tagad no attāluma izskatās it kā pārgaismotas, it kā apsarmojušas.


dziedava 22.jūlijs, 13:54

Te ir norvēģu Edvīna komentārs par gļotsēni ar garumu 7-9mm: https://www.facebook.com/groups/SlimeMold/posts/2879363158990190 Edvin Johannesen: “The sporocarps are a bit small for S. axifera and a bit large for S. pallida.” Par 7-9mm! Tāpēc 5 mm manā apziņā S.axifera izslēdz principā.. Garums gļotsēnēm ir svarīgs. Tās galējās robežas aprakstos, manuprāt, iekļauj īpatņus, kas gadās lielākās grupās - daži neizaugušie vai pāraugušie, bet nevis visa grupa kopumā, kad lielāku nemaz nav. Un S.axifera, manuprāt, tipiski aug lielās grupās, kas sadalītas mazos pušķīšos. Te bija tikai viens tāds pušķītis? Ja skata franču atslēgu.. 1) vai vari apgalvot, ka sporas nav ar tīkliņu? Ir tāds S.virginiensis.. 2) ja pieņem, ka sporām tīkliņa nav, pie a un b dalījuma garums ir uzrādīts, bet ne tīkliņa pazīmes, tātad tas ir svarīgāks nošķiršanā.


asimetrija 22.jūlijs, 13:42

Paldies!


sandis 22.jūlijs, 13:29

Tajā baļķu kaudzē bija tik daudz kā cita interesanta, ka šīm aizmirsu paņemt paraugu, tā ka diemžēl paliks nenoteiktas :( Bet ģints tiešām varētu būt fizāras


sandis 22.jūlijs, 13:26

Tas ir, par labu mazai S. axifera :))


sandis 22.jūlijs, 13:25

Par kātiņu - varētu būt maldinošs izskats šādā stadijā, piekrītu. Varbūt būtiskākā atšķirība ir iekšējais tīkliņš - S. axifera tas ir šķidrs, ar 2-3 acīm no kolumellas līdz ārējai malai un ar paresninājumiem zarošanās vietās (abas pazīmes labi redzamas 3. attēlā), kamēr S. smithii tur būtu krietni biezāki džungļi - ap 5 acīm (DiscoverLife aprakstā minētas pat 5-8 acis). Ārējais tīkliņš abām sugām līdzīgs, lai gan S. smithii tajā var būt nelieli āķīši, kādu nav S. axifera - šajā novērojumā āķīšu nav, kamēr pirmajā manis mikroskopētajā S. smithii paraugā - ir. Sporas priekš S. axifera atbilst ideāli (tipiski jābūt starp 5-7), bet priekš S. smithii - nedaudz par lielu (jābūt 4-5(6) pēc Neubert vai 4-6 pēc DiscL), bet šī nebūtu noteicošā pazīme. Par kopējo augstumu - Neubert noteicējā kopējais augstums norādīts 6-18 mm. Tā ka nekur tālu jau tie 5 mm nav. Priekš S. smithii tie 5 mm jau būtu tuvu max. izmēriem - manos iepriekšējos mikroskopējumos bija 3,5-4 un līdz 3 mm, kas arī tāds tipiskais vidējais izmērs šai sugai. Kopumā, manuprāt, vairāk pazīmju par labu S. smithii.


sandis 22.jūlijs, 12:58

Pēdējam - šī gada jūlija - novērojumam izdevās mikroskopiski pietiekami daudz pazīmes piefiksēt, bet kopumā ar didīmijām, manuprāt, ir ļoti sarežģīti. Dēļ tā, ka nestādos priekšā, kā iegūt šķērsgriezumu, kas noteicējos bieži attēlots...


dziedava 22.jūlijs, 12:55

Sandi, es biju pasākusi likt sirsniņas visiem izskatītajiem novērojumiem (jebkurš gļotsēņu novērojums ir sirsniņas vērts! :)). Pie pēdējiem novērojumiem sirsniņas ir ļoti viegli pārskatāmas - es skrollēju to pēdējo novērojumu sarakstu un redzu, cik tālu ir "atzīmēti" novērojumi (ja citi arī atzīmējuši, tie netraucē, jo izlec tikai atsevišķi novērojumi). Ātri un ērti. Galeriju pārskatīt ir daudzkārt neērtāk, es arī neredzu, kur viens novērojums beidzas un sākas nākamais - tur var "ņemties", kad ir daudz laika un grib skrupulozi visu izskatīt - tam vasarā nav laika.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts