Dažās Latvijas Dabas fonda tiešraidēs mazuļi jau izauguši

Rakstu arhīvs

2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |

Dažās Latvijas Dabas fonda tiešraidēs mazuļi jau izauguši

Pievienots 2021-11-03 19:11:12

Melnās klijas Kurzemē

Goldas un Greja nu jau lielie bērni ir tikuši arī pie vārdiem. Aktīvākie tiešraides skatītāji viņus nosauca šādos vārdos: vecākais cālis ar gredzenu G08 – Rude, vidējais ar gredzenu G07 – Miķis un jaunākais, kuram gredzens uzliekot saplīsa, un līdz ar to krāsainā gredzena nav – Pūka.

Jaunākais cālis demonstrē spārnus 29.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc Jāņiem jaunās klijas aktīvi trenēja savus skaistos un lielos spārnus, un brīžiem tām trijatā vietas ligzdā bija pamaz (video). Vecākais cālis pirmais sāka izrādīt interesi par zariem pie ligzdas, un tā Rude 29. jūnijā uzkāpa zarā, pie kura ir piestiprināta kamera, izpētīja apkārtni un aši atgriezās ligzdā. Miķim interesēja pavisam cits zars (uz augšu slīpais kreisajā malā), un viņš uz tā uzlēca 3. jūlijā (video). Rude gan nevarēja pieļaut, ka kāds pirms viņas dodas pasauli pētīt, un nākošajā dienā, pārlecot brālim ar slaidu loku, devās apskatīt, kas tur augšā notiek (video). Jaunākais cālis vēl dažas dienas uzturējās ligzdā, kamēr abi vecākie aktīvi izpētīja apkārtni, un šī taktika atmaksājās, jo barību tas dabūja pirmais. 8. jūlijā arī Pūka beidzot uzleca zarā.

Golda atnes gan kurmi, gan zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ēdiena pārpilnības laiks šajā ligzdā turpinājās arī karstajās dienās. Tā Golda 25. jūnijā reizē atnesa knābī zivi, ko arī cēla bērniem priekšā kā pirmo ēdienu, un nagos kurmi, kas seko otrajā. Kurmji jūnija beigās tika uz ligzdu nesti ļoti daudz, bet, ja bija izvēle, tad jaunatnei labāk pie dūšas gāja cits ēdiens.

Patstāvīgas ēšanas treniņi ar kurmjiem 01.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī šajā laikā Grejs uz ligzdu nesa ne tikai kurmjus un zivis, bet arī citus interesantus gaļas gabalus. Piemēram, 2. jūlijā brokastīs atnesa tītara kāju, citu dienu bija pīles galva, cūkas āda, zalktis, ik pa laikam bija zarnu ķeskas vai neizskaidrojama paplūkāta gaļa (video).

Tītara kāja brokastīs 02.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pašlaik bērnus aizvien retāk var redzēt ligzdā. Parasti viņi sarodas no rīta un vakaros, lai iestiprinātos, bet visu dienu lidinās un zaro kaut kur ligzdas apkārtnē.

Vistu vanagi Rīgā

Jaunie vanadzēni, kas 17. jūnijā tika pie gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam), jūnija beigās jau aktīvi sāka trenēt palēcienus un savus skaistos spārnus (video). Viņi arī sāka iepazīt teritoriju ārpus ligzdas, kā pirmo izpētot mammas novērošanas posteņa zaru.

Vecākais cālis pirmais ligzdas tuvākās apkārtnes izpētē 28.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecākais cālis H92 pirmo reizi uz tā uzkāpa 28. jūnijā, bet abi jaunākie pievienojās viņam zara izpētē divas dienas vēlāk. Arī ar ēšanu viņiem jau veicās daudz labāk, paši mēģināja kaut ko knibināt no barības, un ar nelieliem kumosiem jau tika galā paši.

Jau apgūts pārlēciens no viena zara uz otru 30.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

3. jūlija naktī viens no cāļiem bija tā aizrāvies ar apkārtnes izpēti, ka uz nakti mājās nepārnāca, bet izsalkums darīja savu, un drīz tas bija atpakaļ ligzdā. Bērni daudz dzīvojās pa zariem ārpus kameras redzamības un saskrēja mājās tikai mirkļos, kad tētis vai mamma tuvojās ar medījumu. Dažkārt kāds no viņiem pieturējās pie gaidīšanas taktikas: gulšņāja ligzdā un līdz ar to pirmais tika pie vecāku nestā ēdiena.

Viens no cāļiem sagrīļojas un nokrīt no zara 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

6. jūnija naktī ligzda tā arī palika tukša, jo visa ģimene nakšņoja kaut kur ārpus redzamības zonas. Tajā pašā dienā viens no vanadzēniem sagrīļojās uz mammas posteņa zara un nokrita no tā, diezgan ilgi bija dzirdama zaru brakšķēšana, bet pēc neilga laika arī viņš atnāca vakariņot, un ir skaidrs, ka vanadzēni jau bija apguvuši lidošanas prasmes.

Jau pavisam grūti atšķirt, kurš ir cālis un kura mamma 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Mazie stārķēni bieži aizsedz ēdiena atrīšanas vietu, un nav īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki atnes. Ir iespaids, ka pārsvarā tās ir lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Ja sākumā ar tām bija grūtības tikt galā, tad jau 27. jūnijā zalkšus ielocīt guzā mazie bija iemanījušies.

Divi stārķēni cīnās par zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus putnēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, augošajai jaunatnei vajag aizvien vairāk barības, un vecāki ir spiesti šādi rīkoties.

28. jūnijā cāļi vieni tika atstāti jau uz 4 stundām, un vakarā Grāfs aizlidoja, atstādams uz nakti viņus bez pieskatīšanas. Bažas par arvien retākām ēdienreizēm un to, ka vecāki ligzdā uzturas arvien mazāk, atkal aktualizēja jautājumu, vai tiks organizēta cāļu piebarošana, ja ēdiena paliks vēl mazāk. Šeit var izlasīt ornitologa Māra Strazda komentāru par notikumiem ligzdā. LDF viedoklis sakrīt ar Māra Strazda viedokli, ka putnēnu glābšana barības trūkuma dēļ netiks organizēta, jo tiešraides nav izveidotas, lai uzlabotu vienas, ar kameru aprīkotas ligzdas indivīdu stāvokli, bet gan lai gūtu ieskatu populācijas problēmās.

Grāfs ar milzīgu foreli 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūlijā vecāki uzturas ligzdā tikai īsu mirkli, kamēr pabaro bērnus, tāpēc īsināt laiku, sargāt un izklaidēt sevi cāļiem nākas pašiem. Tā 1. jūlijā gar ligzdu nolidoja paliels putns, un cāļi ieņēma aizsardzības pozas, savukārt 3. jūlija naktī viņus iztraucēja meža pūces mātītes saucieni netālu no ligzdas (video).

Stārķēni jau smuki stāv kājās 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecāki ir aizņemti ar ēdiena sagādi, un netiek ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Tās kreisā puse ir mazliet noslīdējusi, un cāļiem jābūt uzmanīgiem, jo vietas te paliek arvien mazāk.

Vecākajam cālis pirmā mēneša jubileja 12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Baltie stārķi Tukuma novadā

Pēc traģiskajiem notikumiem ligzdā Fāze biežāk te bija redzama viena, dažkārt viņai pievienojās arī Volts. Mātīte arī nesa uz ligzdu sienu vai kādu nelielu zariņu, trenkāja par tuvu pienākušo žagatu un, protams, sargāja savu ligzdu, skaļi klabinādama. Pārsvarā ligzdā nakšņoja tikai mātīte, bet 24. jūnijā pa nakti palika abi putni.

Fāze un Volts Jāņus svin kopā 24.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

28. jūnija vakarā ligzdā kārtīgu revīziju un situācijas izlūkošanu veica cits baltais stārķis. Arī 7. 8. un 12. jūlijā atkal ligzdā bija svešs stārķis, bet precīzi apgalvot, vai tas bija viens un tas pats putns, nav iespējams. 8. jūlija ciemiņš ieradās ligzdā ar ļoti nobristām, dubļainām kājām.

Svešais stārķis ar dubļos nobristām kājām 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Kopš jaunākā cāļa strūklas šāviena kamerā 15. jūnijā ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai. Arī te jūnija otrā puse bija ļoti karsta, un nu jau lielie bērni meklēja glābiņu mammas ēnā. ValdisRap ir izveidojis hroniku par Teo un Vitas ģimenes dzīvi aiz nolaistā priekškara.

Neizšķīlusies ola beidzot saplīsusi 04.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Aigars Kalvāns Vitas un Teo bērnus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru (video). Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika.

Jaunie zivjērgļi apgredzenoti 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Diemžēl pēc kameras notīrīšanas skaistu abu cāļu augšas posmu varējām vērot tikai neilgu laiku, jo piepildījās pagājuša gada scenārijs. Pērn 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags. Savukārt šogad, lai kā Vita centās aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags sagrāba Piparu 9. jūlijā. Turpmākajās dienas ļoti bieži bija trauksme (10. jūlijā uzbrucējs bija gredzenots zivjērglis), kad Vita, iepletusi spārnus, sargāja Pogu, taču 11. jūlija vakarā vistu vanags ar otro mēģinājumu paķēra arī pēdējo cāli.

Vita sargā Pogu 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Mildas jaunais kavalieris K kungs regulāri apmeklēja ligzdu gan jūnija beigās, gan jūlija sākumā. Ik pa laikam bija dzirdams, kā tas sasaucas ar otru ērgli. Visticamāk, Milda ir tepat teritorijā, jo dažas reizes otrs ērglis ielaidās ligzdas koka galotnē, bet ligzdā šiverēja tikai K kungs. Droši apgalvot, ka tā bija Milda, nevar.

K kungs uzmana teritoriju 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā un 8. jūlijā gar ligzdu nolidoja pavisam jauns jūras ērglis. Arī citi, mazāki ciemiņi bija redzami ligzdā un, ja ir interese, forumā viss ir precīzi piereģistrēts. Pārsvarā tās bija dažādas zīlītes, žubītes, lauku baloži, svilpji, dižknābji, dižraibā dzeņa jaunuļi, kā arī vāvare, kas dažkārt atskrēja apskatīt jaunumus Durbertvillā.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu. Šim putnam tas ir pirmais gredzena nolasījums. Ligzdā bija divi jaunie putni, un otrs putns (H472, tēviņš) šopavasar tika atrasts nosities "Kurzemes loka" augstsprieguma līnijā rajonā pie Apriķiem.

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā laikā ligzdas saimnieki ļoti reti apciemoja ligzdu, bet dažādi ciemiņi gan labprāt apskatīja Slītera un Silvas apartamentus. Piedāvāju noskatīties skaistu video par lauku baloža vizīti, kas gan pacilāja zariņus, gan pabužināja spalvas un skaisti uzdziedāja.

Slīters turpina ligzdas celtniecības darbus 07.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Slīters pēdējo reizi bija ligzdā 7. jūlijā, kad turpināja savus nebeidzamos ligzdas uzlabošanas darbus.

Mazo ērgļu kamera eglē

Forumieši cāli mazo ērgļu ligzdā eglē ir nosaukuši par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus (video), gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai kad nepieciešams cālim palīdzēt ar ēdiena sadalīšanu.

Andris atnesis milzīgu žurku savām dāmām 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei, savukārt nākošajā dienā abi ar Andri vienlaicīgi ieradās ar ēdienu. Jūlija sākumā Pērle jau stabili stāvēja uz kājām, trenēja savus skaistos spārnus un spēja pati apēst nelielus grauzējus vai vardes (video). Viņa daudz laika pavadīja ligzdā, pucējot savas jaunās spalvas un veltot laiku sevis sakopšanai (video).

Skaistā Pērle 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Jūlija sākumā kameras redzamības lokā bija vērojama lielāka mazo zivtiņu aktivitāte nekā iepriekš.

Taimiņa/foreles mazulis norija un izspļāva kaut ko baltu 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Tiešraidē atrādījās arī rauda 12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-07-16

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

Pēdējie novērojumi

Divkrāsainais sikspārnis

Vespertilio murinus - 2025-11-05 AinisP

Lielais tritons

Triturus cristatus - 2025-11-05 finesse

Vilkpienaine (nenoteikta)

Lycogala sp. - 2025-11-02 adata

Ūdens skorpions

Nepa cinerea - 2025-11-05 Martins

Melnā kocīte

Comatricha nigra - 2025-11-04 Mari

Peļu klijāns

Buteo buteo - 2025-11-02 Amanda

Nabas jāņodzīte

Enerthenema papillatum - 2025-11-04 Mari1

Fotogalerija

Nezināms

Ignotus

@ lolitapetkevica

Pēdējie komentāri novērojumiem

ekologs 05.novembris, 19:25

Paldies par labojumu, Uģi! :)

mufunja 05.novembris, 17:46

interesanti :)

dziedava 05.novembris, 17:34

Cik interesanti! Hiacintes sīpols kā substrāts minēts gan vācu noteicējā, gan Norvēģijā abām atradnēm - sanāk, ka hiacintes šai sugai ir īpaši mīļas.

mufunja 05.novembris, 17:00

hiacintes sīpols :)

dziedava 05.novembris, 16:51

Tikai substrātu vajadzētu precizēt - spuldze tā nevarētu būt, jo tās nesapūst :). Varbūt var uzrakstīt krieviski, lai ir droši, ka saprotam pareizi?

dziedava 05.novembris, 16:47

2. foto no beigām, kreisajā pusē skaidri var redzēt :)). Tumšums un izmērs arī atbilst, citu variantu nav :)

mufunja 05.novembris, 16:41

Vau! Pārsteigums tieši aiz mana loga. Paldies, Julita:):)

mufunja 05.novembris, 16:34

Julita, es pievienoju foto. Es neredzu gaišu līniju.

dziedava 05.novembris, 16:18

Nevar jau izslēgt, ka Tev ir jauna suga zinātnei :D. [Nevarētu teikt, ka es par tādām sugām šobrīd tā baigi priecātos ;D, gribas jau tomēr noteikt.. ]

dziedava 05.novembris, 16:16

Nu jā.. :))

dziedava 05.novembris, 16:06

Super, apsveicu! Tā varētu būt starp sapņu sugām (ar interesantām sporām un substrātu). Ceru kādreiz tikt arī pie parauga :))

Mari 05.novembris, 15:44

Es tā iedomājos (pafantazēju), ka tā "elastīgā izplešanās"varētu būt brīdī, kad nolobās perīdijs un kapilīcija gali ( galos esošais sazarojums) atbrīvojušies izplešas. Pārbaudot šo hipotēzi, galviņas izmēram pirms perīdija nolobīšanās vajadzētu būt nedaudz mazākam nekā pēc. Nav ne jausmas kā to praktiski izmērīt :D

Grislis 05.novembris, 12:25

Pagaidām nosaku kā Carex pseudobrizoides - lai tik interesanta suga nestāv pie nenoteiktām. Bet nu jāredz herbārijs - vārpiņu uzbūve.

dziedava 05.novembris, 12:18

Nannengā jau tas pats, dalījums pēc "expanding elastically" vai nē. Par parūkām īsti neko neatrodu.

Grislis 05.novembris, 11:56

Varētu būt Carex nigra. Kā jau Uldis saka - pavasarī ar grīšļiem baigi grūti :), jo galvenās pazīmes - pūslīši u.c. vēl nav nogatavojušās.

Grislis 05.novembris, 11:41

Nē, bet es reizi ceturksnī pārbaudu Dabasdatos iesūtītās īpaši aizsargājamās augu sugas, kuru atradnes tiek sūtītas uz Dabas aizsardzības pārvaldes datubāzi. Jo ne vienmēr atradējs sugu ir pareizi noteicis. Dažkārt pēc foto ir grūti noteikt pareizo sugu, jo jāredz sīkākas pazīmes…

dziedava 05.novembris, 11:38

Lasu aprakstā "starp kuriem ir šauri, vārpstveida, dzelteni kaļķaini mezgliņi." un skatos uz 4. un 5. foto..

dziedava 05.novembris, 11:35

Ā un sporu lielums F.licentii ir 9-11 x 9 mkm. Un šajā novērojumā es pat redzu ovālas sporas

dziedava 05.novembris, 11:33

Paraugs jau nez vai ir saglabāts?

dziedava 05.novembris, 11:32

Uzzināju, ka eksistē tāds Fuligo licentii. Tikko izlasīju vācu aprakstu. Pēdējais teikums tulkojumā "Makroskopiski F. licenti nevar atšķirt no F. septica var. flava; Mikroskopiski lielās, tumšās, ovālās sporas ir skaidra atšķirības zīme.". Labrīt. :D Pagaidām nevienu attēlu neesmu atradusi.

Mari 05.novembris, 11:19

Sporas nekādi nevaru dabūt ārā, paraudziņš nu stāv tāds sažuvis...

Mari 05.novembris, 11:17

Ek, šim diemžēl paraugs nav saglabājies :(

dziedava 05.novembris, 11:10

Jā, nu šito man ar gribētos redzēt.

dziedava 05.novembris, 11:06

Kā šīm klājas? :)

dziedava 05.novembris, 11:04

Bet ja līdz manij kkad nonāktu paraudziņš, tad paskatītu sporas labākā kvalitātē, jo te jau raksts ļoti svarīgs.

dziedava 05.novembris, 11:01

Laikam jau šīs šobrīd ir diezgan bezjēdzīgi noteikt, kad ir procesā sugu dalīšana. Jo nevar jau noteikt pēc esošā. Šī pēc maniem priekšstatiem ir tipiska A.insignis, bet ja elateras nav 2-3 mkm, tad īsti nesanāk. Bet problēma gan jau, ka tās visas sugas vēl nav kārtīgi izdalītas un aprakstītas.

dziedava 05.novembris, 10:48

Sliecos uz A.insignis, ja kapilīcija platums (neskaitot ornamentu) ir 2-3 mkm.

dziedava 05.novembris, 10:32

Sporas gan drusku sanāk par lielu

dziedava 05.novembris, 10:18

Un latvisko nosaukumu NAV viegli iedomāties :D. "Debile" nozīmē "trausls, vājš". Aprakstā, iesakot kā nosaukumu Lamproderma violaceum var. debile, minēts ka šī varietāte "is probably a weak sessile growth of this species". Doma tātad, ka šī ir tāda kā neizdevusies "L.violaceum". Nu par debīlo lampīti nesauksim :)). Mans priekšlikums laikam būtu "sēdošā lampīte", jo tā sēdēšana te ir tas galvenais atšķirīgais. Bet varbūt ir kāda labāka ideja?

dziedava 05.novembris, 10:03

Papētīju. Zīmējumus var atrast darbā "The Myxomycetes of Britain and Ireland", 1999. (Man ir .pdf, gan jau internetā atrasts) un arī oriģinālā apraksta beigās; to var atrast te: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Lamproderma&por=gensi&id=2620&tipo=Btax&seepdf=si Sporas no L.violaceum atšķiras, jo ar tumšākām grupām un lielākas. Cik sapratu, L.debile svarīgākā pazīme ir kapilīcijs, kas ir tīklots, ar paplatinājumiem stūros. Nu laikam jau tā arī te ir! Apsveicu! :) Nu super suga, britu grāmatā bija pat izteikta hipotēze, ka tā ir endēms. Šobrīd gan tā ir atzīta "jau" 4 valstīs. Izskatās gan, ka visi tie atradumi ir seni, pārējie ir pārnoteikti no Lamproderma atrosporum. Droši vien ne tikai reta, bet arī grūti saprotama suga.

dziedava 05.novembris, 09:16

Rakstiņu jau gan neredz, bet maz ticams, ka koniskā, jo gals noapaļots, nevis strauji nosmailots.

dziedava 05.novembris, 09:04

Varbūt Physarum notabile, ja sporas ir tumšas ar gaišāku līniju

dziedava 05.novembris, 07:58

Jā, izskatās, ka šoreiz visas pazīmes ir vietā :)

megemege 04.novembris, 23:16

Labdien, Valda! Vai jūs būsiet šīs teritorijas eksperte un gatavojat ziņojumu?

CerambyX 04.novembris, 22:01

Šis tāds 'tricky', jo tiešām izskatās ne līdz galam nokrāsojies. Aizdomas vai tik nevarētu būt 'ļoti svaigs' Phylus melanocephalus? Galva tāda izteikti trīsstūraina, nosmailota. Aizdomas rada ciskas, kas jau galos tādas dzetlenīgas - tenellus it kā ciskas viscaur bāli zaļganas.

Osis 04.novembris, 21:02

Paldies Edgar!!!!

Grislis 04.novembris, 18:55

Arī šis atradums vairāk izskatās pēc Alpu raganzālītes. Vēl ir neliela iespēja, ka tā ir vidējā raganzālīte (lielās un Alpu raganzālītes krustojums), ja būtu iespēja redzēt herbāriju, jo pēc foto to ir grūti pateikt. Vidējā raganzālīte ir reti sastopama, tomēr tajā reģionā ir bijusi konstatēta, tāpēc iespējams ir. Atraduma autorei šovasar ir bijis arī tipisks lielās raganzālītes atradums - pie Strazdes, bet šis tomēr tāds neizskatās. Pagaidām laboju uz C.alpina, ja tomēr ir aizdomas, tad nākošvasar jāskata vēlreiz un šaubu gadījumā jāievāc herbārijs.

Grislis 04.novembris, 18:29

Man tomēr gribas apšaubīt, ka tā būtu lielā raganzālīte... Pēc spīdīgajām lapām un sirdsveidīgā lapas pamata spriežot, tā ir Alpu raganzālīte. Turklāt lielā raganzālīte parasti neveido šādas lielas, blīvas, masveidīgas audzes. Dabā noteikti vajag apskatīt, vai pie ziedkāta pamata ir neliela pieziedlapa, kas ir raksturīga Alpu raganzālītes pazīme, un tādas nav lielajai raganzālītei. Protams, arī izmēri abām sugām ir atšķirīgi.

kamene 04.novembris, 09:18

Paldies, Renāte! Pirmo reizi tādu redzēju.

ekologs 04.novembris, 08:24

Te salīdzinoši grūti noteikt, bet papētot pirmo bildi, t.i., kaut cik redzamu auss formu, tad ir varbūtība, ka arī šis īpatnis ir Rūsganais vakarsikspārnis (Nyctalus noctula).

Siona 03.novembris, 21:19

Paldies! :)

nekovārnis 03.novembris, 20:41

Paldies, Uģi! :)

AZandovs 03.novembris, 19:57

Paldies par labojumu.

VijaS 03.novembris, 19:38

Gļotsēnes nebūs pūkainas :)

Mari 03.novembris, 16:54

Šķiet, ka būs Pērļainā olīte (Diderma umbilicatum).

Mari 03.novembris, 16:40

Sporas (10) 11-12 (14) mkm.

Lemmus 03.novembris, 16:30

Paldies par vilkpienaiņu noteikšanu! :)

dziedava 03.novembris, 07:48

Paldies, Marita! To, ka vilkpienaines dažādas, manīju jau sen, bet noteikšana gan nekādi nav no vienkāršā gala. Turklāt visas sugas jau vēl ne tuvu nav aprakstītas, tāpēc katru reizi jādomā, vai kkāda nesakritība ir vienkārši tāpēc, ka "mēs visi esam dažādi", vai tā ir pavisam cita suga. Pats Ļeontjevs ir mikroskopējis vismaz 61 sugu (starp tām ir arī vēl neaprakstītas sugas), bet ir vēl kādas 8, kas 2025. gadā aprakstītas Ķīnā bez Ļeontjeva palīdzības, nu tātad ap 70 sugām JAU ir apzinātas, bet cik vēl ir tādu, kas nav nonākušas aprakstītāju "nagos" ...

ekologs 02.novembris, 21:05

Es pēc trešās bildes vairāk skatījos. Tajā bildē vismaz kaut cik var redzēt ausu formu, kā arī kopumā izmērs un "kažoka" krāsojums atbilstošs.

IlzeP 02.novembris, 19:39

Viesturs Vintulis komentēja, ka vismaz vienā bildē noteikti ir rūsganais vakarsikspārnis.

megemege 02.novembris, 18:02

Paldies, Igor!

Mari 02.novembris, 16:54

Iveta, no vienas bildes jau grūti sugu noteikt, pārējie foto jau parādījās krietni vēlāk :)

Mari 02.novembris, 16:52

Apsveicu! :) Kas to būtu domājis, ka vilkpienainēm eksistē tik daudz sugu!

megemege 02.novembris, 16:27

Paldies, Ritvar! Jā bildes būs un Tev ir taisnība tā ir lauku lija!

Rekmanis 02.novembris, 16:06

Labdien! Aiga, domāju, ka tā ir lauku lija. Vai Tev ir fotogrāfijas, ko vari pievienot novērojumam?

Igors 02.novembris, 15:04

Bikšainais klijāns

VijaS 02.novembris, 14:45

Paldies, Artur!

CerambyX 02.novembris, 14:10

Gaišzilā zīlīte Latvijā nav redzēta vairāk kā 100 gadus (sk: http://www.putni.lv/cyacya.htm), un lai arī sugas sastapšana patiesībā ir visai ticama (un pat sagaidāma), tomēr bez foto un apraksta būs grūti šīs sugas novērojumu 'apstiprināt'. 4-5 putnu vienkopus arī rada pamatotas aizdomas, ka būs bijis kāds cits putns, jo, ja arī gaišzilās zīlītes retu reizi tiek novērotas mūsu reģionā (Somijā, Lietuvā, piemēram), tad tie gandrīz vienmēr ir atsevišķi putni.

dziedava 02.novembris, 10:20

Varbūt pērļainā. Te svarīgs arī galviņas diametrs.

ekologs 02.novembris, 10:19

Uz visiem 100% neesmu pārliecināts, lai vēl kāds paskatās, bet domas vedina uz Rūsgano vakarsikspārni (Nyctalus noctula).

ekologs 02.novembris, 10:13

Te man pēc Rūsganā vakarsikspārņa (Nyctalus noctula) izskatās.

ekologs 02.novembris, 09:46

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).

Mari 02.novembris, 09:35

Salīdzinoši netālu no iepriekš ieziņotās olītes, bet ar rakstu. Gaidu sporas :)

dziedava 02.novembris, 09:04

Galviņas raksts gan nav izteikts, tā ka nu kas zina..

dziedava 02.novembris, 09:02

Es teiktu, ka starojošā olīte, kam tagad augšanas laiks, bet tāda netipiski izlocīta vietām gadījusies. Parasti tā arī ir ļoti plata, vērts paskatīt izmēru (apaļajām)

Mari 02.novembris, 08:28

Sīkie gļotsēņu ēdāji-kārumnieki nograuzuši dažiem augļķermeņiem daļu perīdija un sporu, atklājot lielas baltas kolumellas (6.foto) :)

adata 02.novembris, 08:01

Šo nu gan man vajadzēja atpazīt! Bet tāda "nokarājusies" pavisam citādāk izskatās. Bieza un skaista!

dziedava 02.novembris, 06:42

Kopskats drīzāk kādu citu no pilienītēm atgādina

dziedava 02.novembris, 06:37

Dzeltenās var būt arī daudzveidīgā pilienīte, tās nereti ir kompānijā rudens pumpurītēm.

dziedava 02.novembris, 06:36

Pilienītes tādas pelēkas nemēdz būt. Tagad aug plaissporu pumpurīte uz apsēm, bet var būt arī kāda cita.

dziedava 02.novembris, 06:18

Piekrītu, Iveta. Ar tādu kopskatu (masu) no palampītēm varētu būt apkakles palampīte, bet tā ir vasaras sākuma suga, tagad tai galīgi nebūtu augšanas laiks. Tāpēc atliek lampītes, kas vēlā rudenī tiešām uzplaukst.

dziedava 02.novembris, 06:09

Vijumu skaits elaterām šķiet neskaidrs.Var paraugu pieglabāt. Bet varbūt vēl nav līdz galam nobriedušas, jo nenobriedušām sporas ir lielākas.

dziedava 02.novembris, 06:06

>10 km no iepriekšējās atradnes 2021. gada arī novembrī :)

dziedava 02.novembris, 06:01

Un sporām viena puse gaišāka :)

meža_meita 01.novembris, 22:01

Ošu ramalīna uz kuras parazitē lihenofīla sēne Abrothallus suecicus

Mari 01.novembris, 21:59

Šķiet, ka T.varia, bet mulsina neparasti lielās sporas.

Mari 01.novembris, 20:42

Krēpjainai kūlītei, šķiet, sporas savādākas.

adata 01.novembris, 20:39

Pilienītēm būtu pilienīšu formas augļķermeņi, šīm ir izteikti apaļas galviņas, tieva kājiņa. Varbūt kāda no lampītēm/ palampītēm.

adata 01.novembris, 16:04

Vai purpurlāsene.

adata 01.novembris, 15:56

Šī nebūs gļotsēne, kāda no sēnēm receklenēm, vēl jauna.

adata 01.novembris, 15:49

Kā krēpjainā kūlīte?

Mari 01.novembris, 08:31

Ļoti noderīgi, paldies! :)

dziedava 01.novembris, 08:23

Ja posmaini, tad diemžēl jā. Mani mulsina, ka Tev mikroskopijā nav "iekritis" perīdija tumšais rakstiņš, kāds man parasti mainīgajai sveķenītei bijis, tāpēc īsti droša par sugu neesmu. Bet no šīs sugu grupas it kā jābūt, sporas izskatās pazīstamas.

Ziemelmeita 01.novembris, 08:23

Paldies,Uldi!

dziedava 01.novembris, 08:20

Paldies, Vija, to es pat neiedomājos. :D

VijaS 01.novembris, 08:07

Vakarā papētīšu rūpīgāk, bet vispār sajūta bija, ka tie pavedieni ir posmaini, tāpēc norakstīju uz sēņu hifām.

VijaS 01.novembris, 08:06

Novērojumu atlasē pat sevi nav jāraksta - augšpusē ir iespēja ielikt ķeksīti "mani novērojumi".

dziedava 01.novembris, 07:54

To sadaļu "par mani" nevajag izmantot (tā ir beigta, jā), vajag caur novērojumu atlasi, tur var "Meklēt lietotāju", resp., ierakstīt sevi, un atlasīs visus Tavus novērojumus izvēlētajā laika posmā.

Mari 01.novembris, 07:42

Ar aplikāciju viss kārtibā, bet, ja es vēlos pievienot kādu informāciju ( foto) vēlāk,ir ļoti grūti atrast novērojumu. Caur sadaļu "par mani" praktiski neiespējami.

dziedava 01.novembris, 07:08

P.S. Marita, vai aplikācijai kas ir noticis vai izdomāji, ka tā tomēr nav ērti?

dziedava 01.novembris, 07:07

Jā, augšanas veids īpatnējs, bet citu variantu sugai arī nav

dziedava 01.novembris, 06:47

Te viens piemērs ar mizas sveķenīti un kapilīciju (foto no Norvēģijas parauga) : https://api.gbif.org/v1/image/cache/occurrence/4601031317/media/7a8887051e539e03820639d1c42f1063

dziedava 01.novembris, 06:39

Cauri daudziem foto stiepjas tievi pavedieni (neskaitot to resno striķi), vajadzētu tiem labāku tuvplānu - vai uz tiem nav bumbuļveida paresninājumi dažās vietās. Resp., jāsaprot, vai tie ir sēņu pavedieni, vai kapilīcijs. Mizas sveķenīti es tā pārliecinoši neesmu mikroskopējusi. Nezinu, vai tai var būt līdzīgas sporas kā mainīgajai sveķenītei, bet mizas sveķenītei sporas mazliet grupējas (to var nepamanīt) un galvenais - tai ir tādi tievi gludi kapilīcija pavedieni ar maziem bumbulīšiem.

Vīksna 01.novembris, 03:22

Paldies !

CerambyX 31.oktobris, 20:40

Nu ja būtu Baikāla krīklis vai vismaz baltacis... :)

adata 31.oktobris, 20:33

Kamēr gudrojos, Julita paspēja pirmā!

adata 31.oktobris, 20:31

Pie cepļa gluži gan nē! Lai pārāk strauji nesakalst, istabas temperatūrā var. Vispār, uz kāda šķīvīša mitru salveti, virsū paraudziņu, vēl virsū var kādu plastmasas vāciņu/kārbiņu uzlikt, tā, ar spraugu, lai elpo. Ik pa laikam jāvēro, lai nesāk pelēt.

dziedava 31.oktobris, 20:23

Uz mitrām salvetēm vai kā citādi (slēgtā/pusvirus kastītē), lai saglabājas mitrums, kamēr nobriest. Baidos, ka ceplis to varētu nenodrošināt.;D

meža_meita 31.oktobris, 19:50

Varu likt pie cepļa? :D

Ziemelmeita 31.oktobris, 18:53

Paldies, Vija!

adata 31.oktobris, 17:37

Varbūt tīģerkrāsas pārslainīte? Kātiņš oranžs, galviņa vēl melna.

dziedava 31.oktobris, 17:34

Bet paraudziņš ir mitrumā? Jo te varētu būt vēl ilgi jābriest, jo rudens

meža_meita 31.oktobris, 17:04

Ir arī paraudziņš, mājās uzbildēšu. Šī bija pļurzīgā stadija. :)

guta7 31.oktobris, 16:18

Man jau arī tā šķiet, bet lai noskaidrotu precīzi, nāksies ar kāpnēm doties uz mežu. :)

Ziemelmeita 31.oktobris, 15:04

Paldies,Julita!

dziedava 31.oktobris, 14:22

Ja ir iespējams, pieliec vēl kādu foto. Skats, kopskats un tuvplāns neparasts.

roosaluristaja 31.oktobris, 13:12

Laikam Jums taisnība. Nepietiekami vērīgi apskatīju pirmo attēlu

Martins 31.oktobris, 12:17

Ja kāds ar labāku fototehniku ir Cēsu pusē, varbūt var piebraukt pie šī dīķa un labāk nodokumentēt to pīli? Pieņemu, ka pat ar ne pārāk lielu teleobjektīvu var pat nekāpt nost no asfalta... :)

Vīksna 31.oktobris, 12:12

Paldies !

Toms Čakars 31.oktobris, 11:48

Paldies! Nebiju šādā formā redzējis. Bet vai tās adatiņas nevelk, piemēram, uz dzelteno īszobi Steccherinum ochraceum?

roosaluristaja 31.oktobris, 11:21

Manuprāt varētu būt Sarcodontia crocea. Pēc skata apmēram ir, uz pīlādžiem var augt

IlzeP 31.oktobris, 09:58

Skaidrs, paldies, es domāju, ka varbūt ar domu, ka "nezināmie" uzlec pirmajā lapā. Man gan šķiet, ka labāk tomēr likt grupu - ka tad ir vairāk cerību, ka eksperts paskatīsies. Atlasīju SNP bezmugurkaulniekus un sapratu, ka šādi "nezināmie" paliek ārpus.

kamene 31.oktobris, 09:19

Paldies, Vija!

kamene 31.oktobris, 09:17

Paldies, Uldi!

dziedava 31.oktobris, 08:24

Izskatās, ka šajā paraugā maldinoši bijis, ka sugas raksturīgākās pazīmes nebija tik izteiktas. Resp., sārtsporu vilkpienaines galvenās pazīmes ir izteikti rozā sporu masa un mazi (tipiski līdz 3,5 mm) augļķermeņi. Bet sporu masa ar laiku izbalē, un skatītais paraugs vairs bija tikai ar bāli rozā sporām (šobrīd sporu masa jau dzeltena), un izmēri, lai arī kopumā bija tipiski, tomēr atsevišķi eksemplāri bija ļoti lieli (līdz 5 mm), kamdēļ atslēgā arī skatīju mazliet lielākas sugas. Bet citādi visas mikroskopiskās pazīmes atbilst L.roseosporum, un tāpēc arī nekādas citas sugas nesanāca. :)

ekologs 30.oktobris, 23:17

Sparģeļvabole (Crioceris duodecimpunctata).

IlzeP 30.oktobris, 21:02

Uudo Timm komentārs: "I don't dare to consider the animal a Sicista just based on the way it jumps. The jumps of haphazardly jumping Apodemus may just seem like they are jumping only on their hind legs."

adata 30.oktobris, 20:58

Paldies, Julita, par noteikšanu! Kad jau pasaka priekšā, tad arī es ievēroju atšķirību. Balta, mazliet arī ne tik plata kājiņa.

IlzeP 30.oktobris, 20:58

J. Ozoliņš šo neuzskata par pierādītu lāča konstatējumu

IlzeP 30.oktobris, 20:55

Pēc fotogrāfijām nav saprotams, ka darbojies lācis. Jānis Ozoliņš komentēja, ka medus garšo daudziem.

guta7 30.oktobris, 20:47

Paldies, Iveta!

dziedava 30.oktobris, 20:40

Šīs mikroskopiski mēdz būt grūtāk noteikt nekā no skata ;). Ar tik tīri baltu kāju es laikam tomēr ieteikšu nevākt :))

nekovārnis 30.oktobris, 20:38

Oi, šis pirms 10 gadiem :) Šodien liktu Asilidae, vai vismaz nezināms divspārnis.

adata 30.oktobris, 19:59

Eh, tomēr būs jāievāc, šķiet tik līdzīgi, ka jau apnika vākt...

dziedava 30.oktobris, 19:57

Tik balta kājiņa, ka gribas teikt, ka baltkāta

Osis 30.oktobris, 19:21

Paldies Uģi!

ekologs 30.oktobris, 18:57

Aha.

IlzeP 30.oktobris, 18:47

Parastā otiņaste?

IlzeP 30.oktobris, 18:46

Apaļlapu ziemciete?

IlzeP 30.oktobris, 18:40

Piezīmēs rūsganā kliņģerene. Jālabo uz to?

IlzeP 30.oktobris, 18:37

Ja nav gļotsēne...

IlzeP 30.oktobris, 18:34

Marek, vai Tev bija kāda doma šim un citiem likt "Nezināms", nevis, piemēram, nezināma laupītājmuša?

IlzeP 30.oktobris, 18:26

Cikāde??

IlzeP 30.oktobris, 11:07

Būtu smuka bilde... :)

IlzeP 30.oktobris, 10:52

Atļāvos iekomentēt piezīmēs (jo komentāri neparādās datu atlases tabulā).

Vīksna 30.oktobris, 10:11

Paldies !

Mari 30.oktobris, 08:37

Paldies, Julita! :)

VijaS 29.oktobris, 22:18

Ir līdzīga, jā, bet apakšā nav "lapiņas".

dziedava 29.oktobris, 22:16

Ahh, cik skaisti foto! :)) Jā, vajadzētu būt.

Mari 29.oktobris, 22:02

Varētu būt Rūsainā sprodzīte (Heterotrichia ferruginea)?

meža_meita 29.oktobris, 20:50

Paldies Astra! Izteicu komplimentu, dabūju pretī vēl lielāku :D :))

meža_meita 29.oktobris, 20:45

Liels paldies par noteikšanu! Jā, dzīvs liels ozola zars, uz zara ķērpis uz ķērpja gļotsēne :)

meža_meita 29.oktobris, 20:44

Liels paldies par darbu, negaidīju tik ātru noteikšanu!

Acetons 29.oktobris, 20:43

Nepārbaudīju.

Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:19

Apskatīju Jūsu pievienoto linku un nē, tā bija daudz baltāka un daudz mazākiem tumšiem lāsumiem. Krēslā uzreiz bija saprotams, ka kaut kas balts uz ceļa, nevarēja saprast kas. Tikai kad pagrieza galvu, sapratām, ka pūce

Kristīne Sūna 29.oktobris, 19:15

Tā bija balta, ar tumšiem lāsumiem. Liela. Neviens no mums nekad nebija redzējis baltu pūci.

Gaidis Grandāns 29.oktobris, 19:07

Visticamāk, ka novērota urālpūce http://www.putni.lv/strura.htm

Ivetta 29.oktobris, 07:00

Paldies, Uģi!

adata 28.oktobris, 21:24

Būs sēne, villainā pūklodīte

dziedava 28.oktobris, 20:07

Burvīgs paraugs :))

guta7 28.oktobris, 19:01

Paldies, Julita! Saprotu, ka esmu pasteigusies.

dziedava 28.oktobris, 18:33

Atļaušos pavaicāt vēlreiz - uz dzīva koka? Paraugam klāt rakstīts, ka uz ozola, bet nav teikts, vai dzīva.

dziedava 28.oktobris, 18:10

Reticularia splendens Latvijā ir ļoti gribēta suga, bet vēl nav izdevies to droši noteikt nevienam paraugam. Lai apstiprinātu jaunu sugu Latvijā, noteikti nepieciešama mikroskopēšana - pirmkārt jāskatās kapilīcija struktūra. Šobrīd nesaku ne ka var būt, ne ka nevar būt, jo jau vairākkārt ir licies, ka ir, bet mikroskopija to neapstiprināja.

Igors 28.oktobris, 17:11

Paldies

Vīksna 28.oktobris, 12:01

Tagad mazāk redzu, vēl samin kādu. Bet 2 šodien vēl atradu un speciāli Uģim nobildēju, kad klausījos viņa stāstījumu, arī par šo vaboli.

Ivars Leimanis 28.oktobris, 09:34

augstā skrajlape

dziedava 28.oktobris, 06:56

Kā to "elastically expanding" pārbaudīt man gan nav ne jausmas

dziedava 28.oktobris, 06:55

Jā, ļoti uzskatāmi! Vēlāk palasīšu Nannengu, viņa ir viena no Lamproderma elasticum sugas aprakstītājām. Oficiālajā aprakstā gan par tādu pseido nekā nav, bet tikai par to, ka tas kapilīcijs ir staipīgs (tāpēc elasticum) : "Columella (..) ending in a bulbous swelling. Capillitium reaching from the swollen part of the columella to the peridium (radiating), loosely attached at the ends, slender, dense, flexuose (somewhat undulate in the second cited specimen) (..) with many short thorny free ends outwards, readily detached and expanding elastically. (..) Elastically expanding capillitium ir rare in Lamproderma. (..) The name refers to the elastically expanding capillitium. "

Mari 27.oktobris, 21:33

Par parūku - trāpīgi :D :D Jā, ir perīdija paliekas apakšā :) Pēdējie divi foto.

VijaS 27.oktobris, 21:16

Paldies, Julita, ka tiki ar šo skaidrībā :)

dziedava 27.oktobris, 19:40

Es pagaidām tikai sajūsminos :D. Man tā nav bijis, ka parūku var noņemt ;D Te ir mana Lamproderma elasticum bilde no zinātniskā raksta (ar Latvijas sarakstu): https://dziedava.lv/dok/Fig3_Julita.jpg Tai sugai vēl bija raksturīgas perīdija paliekas apakšā. Kā ar to? Principā vrb tā birstošā pseidokolumella arī izskaidrotu birstošo kapilīciju, jo nobirst ar to reizē. Bet aprakstā nav tādas hipokolumellas. Bet nopietnāk papētīšu citudien.

Mežirbe777 27.oktobris, 19:02

"Ielīcas" ir izcila ķērpju vieta! Plašas C.phaeocephala populācijas uz vairākām ēkām. Tika konstatēta arī P.lucida, bet ne foto attēlotajā lokācijā.

Mari 27.oktobris, 19:01

Vēl trīs foto: izdevās tīri labi izpūst sporas (kapilīciji nekur nebira); tad viegli uzsitu uz lielo bumbuli, kas acīmredzot ir tā hipokolumella - tas sadrupa, bet kapilīciji palika piestiprinājušies pie pseidokolumellas atlūzām; nu un pāri palika tas mazais paplatinājums kātiņa galā :) Julita, vai ir kāda versija par šīs lampītes sugu?

a.b 27.oktobris, 17:34

Pēc izskata - vistilbe, pēc izmēra - ta kā lielāks.

dziedava 27.oktobris, 17:22

Principā uzslāņojums uz kolumellas ir sekundārā kolumella (hipokolumella). Tā kā tā nav īstā kolumella (resp., kājiņas pagarinājums galviņā), tad tā principā var arī "nobirt", bet tā tik uzskatāmi tiešām nav gadījies.

dziedava 27.oktobris, 17:18

Ha, tā gan nav bijis! :D Un kapilīcijs uzpūšot? Nobira nost?

Mari 27.oktobris, 17:02

Pieliku vēl četrus foto: augļķermeņi no metāliskās krāsas paliek brūni; atradu kaut ko līdzīgu kolumellai, bet stiprāk uzpūšot tā "lodīte" izvēlās arā, atstājot iedobi; kātiņa galā palika neliels paplatinājums.

Mari 27.oktobris, 16:51

Jā, tā bija :)

Mari 27.oktobris, 16:49

Nenonāca :(

roosaluristaja 27.oktobris, 16:24

Ļoti maz ticams, ka tā ir Ramaria. Kaut kādas citas koraļļveidīgu sēņu ģints pārstāvis

dziedava 27.oktobris, 15:39

Šīs cukurītes ir no neskaidro cukurīšu grupas. Latvijā noteikti, bet varbūt arī pasaulē nav kārtīgi aprakstītas. Latvijā ir noteiktas trīs Didymium megalosporum, kur viena ir uz mulčas, viena Slīterē uz sfagna purvainā mežā un viena arī Slīterē, bet mitrā ieplakā. Biotopi atšķiras! (Mulča dārzā nav gluži tas pats, kas purvs..) Visas vieno līdzīgas sporas ar līdzīgu izmēru un tumšāku kārpu grupām (!), bet, piem., franču noteicējā tumšākās grupas nav minētas. Tāpat visas ir ap/līdz 1 mm garas, kamēr noteicējos figurē 1,5-2 mm. Pirmā no atradnēm tika Edvīna akceptēta pēc Nannengas, ar piebildi "This species complex is however in great need of a revision." Tavējā ir 0,5 km no manējās tajā pašā dienā 3h agrāk :). Tāpēc šobrīd noteikšu tāpat kā pārējās, bet aizdomas, ka tās visas vrb ir kas cits nekā frančiem un Neubertam, un vrb ietver vairākas sugas.

adata 27.oktobris, 15:37

Skaists atradums! Un tik bagātīgi!

roosaluristaja 27.oktobris, 13:54

Gļotsēne. Manuprāt kaut kāda parasta suga

Toms Čakars 27.oktobris, 12:54

Būs labāka bilde jāuztaisa..

Vīksna 27.oktobris, 12:52

Paldies !

Toms Čakars 27.oktobris, 12:43

O, interesanti! Labākas bildītes gan nav šobrīd. Uz šīm ēkām noteikti vēl arī citus interesantus ķērpjus varētu atrast :)

Ziemelmeita 27.oktobris, 11:24

Paldies, Renāte! Es jau tik dažus ķērpīšus pazīstu. Tagad, pateicoties Tavai un Ilzes lapai, ir stipri vieglāk ķērpjus ieraudzīt dabā un mēģināt noteikt. Par lapu jums abām liels paldies, iedvesmo meklēt un mācīties noteikt.

meža_meita 26.oktobris, 22:51

Astra es jūtu, ka drīz no Tevis sākšu mācīties ķērpjus :)) Prieks par aktivitāti!

Mari 26.oktobris, 21:12

Skaisti! :)

dziedava 26.oktobris, 20:05

Baigi interesanti plankumi..

nekovārnis 26.oktobris, 19:52

Paldies, Uģi! :)

dziedava 26.oktobris, 19:25

Kājiņas pumpurīgas, cukurīte tik kā papildus hipotēze

adata 26.oktobris, 19:22

Neapstrīdu cukurīti, bet kamēr prātā, piebildīšu, ka tādas iedobītes mēdz izveidoties pēc salnām - esmu tādas redzējusi pilienītēm, vilkpienainēm. Te arī pirmā doma bija, ka traucēta attīstībā, bet šodien apsekojot atradu bez izmaiņām, ar iedobīti. Tās manas pārdomas, ja nu nav cukurīte.

adata 26.oktobris, 18:49

Paldies, Julita, par norādēm! Jēziņ, šādu rozā plazmodiju redzu pirmoreiz! Palasīju, līdzīgāka pēc izvietojuma būtu Karstena pilienīte. Gan jau bija arī sporu stadijā, tik grūti izšķirt, jo kritala ar dzeltenu tiešām bagāta - turpat mizaine, daudzveidīgā... Tur bildēs nekas nav no oranža (viedierīce maldina), viss rozā.

adata 26.oktobris, 18:31

Gara gan. Pārsvarā ap 3mm.

dziedava 26.oktobris, 18:30

Gaidīšu :)

dziedava 26.oktobris, 18:05

Hipotēze laba (un vēl labāk no malas izklausās:))

dziedava 26.oktobris, 18:03

Cik gara? Vrb L.columbinum, ja gara

dziedava 26.oktobris, 17:59

Kāda no Trichia contorta / Hemitrichia karstenii

meža_meita 26.oktobris, 15:29

Interesanti, kas tie par melnajiem punktiņiem otrās bildes apakšā..Varētu papildus būt slotgalviņu mikrokalīcija Microcalicium disseminatum.

meža_meita 26.oktobris, 15:27

Kas par pērlēm, skaisti! No durvju atslēgas pa labi tāds koši zaļgandzeltens pleķis - izskatās pēc fosfora akmenspulverenes Psilolechia lucida, kas pamatā ir akmeņu suga, bet kā novērojumi liecina, ļoti labi jūtās uz senām koka ēkām.

Vīksna 26.oktobris, 12:04

Gan jau vēl iešu uz sava meža atliekām, kad beigšu rudens darbus un nelīs. Ar kukaiņiem švakāk, citu vairāk bildēšu.

Vīksna 26.oktobris, 11:52

Paldies !

Ivetta 26.oktobris, 11:03

Paldies, Uģi!

Vīksna 26.oktobris, 10:19

Paldies !

Ivetta 26.oktobris, 08:58

Paldies, Marek!

dziedava 26.oktobris, 06:42

Interesanti!

dziedava 26.oktobris, 06:41

Interesanti, apaļīgi augļķermeņi. Te būtu interesanti pavērot, vai attīstās un kļūst vairāk pilienveidīgi (kāda no parastākām pilienītēm), vai tomēr paliek diezgan apaļi, - tad varbūt kas man nezināms.

dziedava 26.oktobris, 06:38

Hmm, interesanta doma. Varbūt P.leucopus/leucophaeum, atšķiras ar to, vai kājiņa ir vai nav ar kaļķa granulām. Mezgli galviņā laikam palieli, kas vairāk uz Physarum leucopus

dziedava 26.oktobris, 06:29

Šai sugai galvenās pazīmes ir liela apaļa kolumella, pie kuras kapilīcijs stingri neturas, bet viegli birst nost, tāpēc birstošā. Šajos foto neredz ne kolumellu, ne birstošo kapilīciju. Vai tas tika novērots praksē?