Melnās klijas Kurzemē

Goldas un Greja nu jau lielie bērni ir tikuši arī pie vārdiem. Aktīvākie tiešraides skatītāji viņus nosauca šādos vārdos: vecākais cālis ar gredzenu G08 – Rude, vidējais ar gredzenu G07 – Miķis un jaunākais, kuram gredzens uzliekot saplīsa, un līdz ar to krāsainā gredzena nav – Pūka.

Jaunākais cālis demonstrē spārnus 29.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc Jāņiem jaunās klijas aktīvi trenēja savus skaistos un lielos spārnus, un brīžiem tām trijatā vietas ligzdā bija pamaz (video). Vecākais cālis pirmais sāka izrādīt interesi par zariem pie ligzdas, un tā Rude 29. jūnijā uzkāpa zarā, pie kura ir piestiprināta kamera, izpētīja apkārtni un aši atgriezās ligzdā. Miķim interesēja pavisam cits zars (uz augšu slīpais kreisajā malā), un viņš uz tā uzlēca 3. jūlijā (video). Rude gan nevarēja pieļaut, ka kāds pirms viņas dodas pasauli pētīt, un nākošajā dienā, pārlecot brālim ar slaidu loku, devās apskatīt, kas tur augšā notiek (video). Jaunākais cālis vēl dažas dienas uzturējās ligzdā, kamēr abi vecākie aktīvi izpētīja apkārtni, un šī taktika atmaksājās, jo barību tas dabūja pirmais. 8. jūlijā arī Pūka beidzot uzleca zarā.

Golda atnes gan kurmi, gan zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ēdiena pārpilnības laiks šajā ligzdā turpinājās arī karstajās dienās. Tā Golda 25. jūnijā reizē atnesa knābī zivi, ko arī cēla bērniem priekšā kā pirmo ēdienu, un nagos kurmi, kas seko otrajā. Kurmji jūnija beigās tika uz ligzdu nesti ļoti daudz, bet, ja bija izvēle, tad jaunatnei labāk pie dūšas gāja cits ēdiens.

Patstāvīgas ēšanas treniņi ar kurmjiem 01.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī šajā laikā Grejs uz ligzdu nesa ne tikai kurmjus un zivis, bet arī citus interesantus gaļas gabalus. Piemēram, 2. jūlijā brokastīs atnesa tītara kāju, citu dienu bija pīles galva, cūkas āda, zalktis, ik pa laikam bija zarnu ķeskas vai neizskaidrojama paplūkāta gaļa (video).

Tītara kāja brokastīs 02.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pašlaik bērnus aizvien retāk var redzēt ligzdā. Parasti viņi sarodas no rīta un vakaros, lai iestiprinātos, bet visu dienu lidinās un zaro kaut kur ligzdas apkārtnē.

Vistu vanagi Rīgā

Jaunie vanadzēni, kas 17. jūnijā tika pie gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam), jūnija beigās jau aktīvi sāka trenēt palēcienus un savus skaistos spārnus (video). Viņi arī sāka iepazīt teritoriju ārpus ligzdas, kā pirmo izpētot mammas novērošanas posteņa zaru.

Vecākais cālis pirmais ligzdas tuvākās apkārtnes izpētē 28.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecākais cālis H92 pirmo reizi uz tā uzkāpa 28. jūnijā, bet abi jaunākie pievienojās viņam zara izpētē divas dienas vēlāk. Arī ar ēšanu viņiem jau veicās daudz labāk, paši mēģināja kaut ko knibināt no barības, un ar nelieliem kumosiem jau tika galā paši.

Jau apgūts pārlēciens no viena zara uz otru 30.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

3. jūlija naktī viens no cāļiem bija tā aizrāvies ar apkārtnes izpēti, ka uz nakti mājās nepārnāca, bet izsalkums darīja savu, un drīz tas bija atpakaļ ligzdā. Bērni daudz dzīvojās pa zariem ārpus kameras redzamības un saskrēja mājās tikai mirkļos, kad tētis vai mamma tuvojās ar medījumu. Dažkārt kāds no viņiem pieturējās pie gaidīšanas taktikas: gulšņāja ligzdā un līdz ar to pirmais tika pie vecāku nestā ēdiena.

Viens no cāļiem sagrīļojas un nokrīt no zara 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

6. jūnija naktī ligzda tā arī palika tukša, jo visa ģimene nakšņoja kaut kur ārpus redzamības zonas. Tajā pašā dienā viens no vanadzēniem sagrīļojās uz mammas posteņa zara un nokrita no tā, diezgan ilgi bija dzirdama zaru brakšķēšana, bet pēc neilga laika arī viņš atnāca vakariņot, un ir skaidrs, ka vanadzēni jau bija apguvuši lidošanas prasmes.

Jau pavisam grūti atšķirt, kurš ir cālis un kura mamma 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Mazie stārķēni bieži aizsedz ēdiena atrīšanas vietu, un nav īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki atnes. Ir iespaids, ka pārsvarā tās ir lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Ja sākumā ar tām bija grūtības tikt galā, tad jau 27. jūnijā zalkšus ielocīt guzā mazie bija iemanījušies.

Divi stārķēni cīnās par zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus putnēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, augošajai jaunatnei vajag aizvien vairāk barības, un vecāki ir spiesti šādi rīkoties.

28. jūnijā cāļi vieni tika atstāti jau uz 4 stundām, un vakarā Grāfs aizlidoja, atstādams uz nakti viņus bez pieskatīšanas. Bažas par arvien retākām ēdienreizēm un to, ka vecāki ligzdā uzturas arvien mazāk, atkal aktualizēja jautājumu, vai tiks organizēta cāļu piebarošana, ja ēdiena paliks vēl mazāk. Šeit var izlasīt ornitologa Māra Strazda komentāru par notikumiem ligzdā. LDF viedoklis sakrīt ar Māra Strazda viedokli, ka putnēnu glābšana barības trūkuma dēļ netiks organizēta, jo tiešraides nav izveidotas, lai uzlabotu vienas, ar kameru aprīkotas ligzdas indivīdu stāvokli, bet gan lai gūtu ieskatu populācijas problēmās.

Grāfs ar milzīgu foreli 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūlijā vecāki uzturas ligzdā tikai īsu mirkli, kamēr pabaro bērnus, tāpēc īsināt laiku, sargāt un izklaidēt sevi cāļiem nākas pašiem. Tā 1. jūlijā gar ligzdu nolidoja paliels putns, un cāļi ieņēma aizsardzības pozas, savukārt 3. jūlija naktī viņus iztraucēja meža pūces mātītes saucieni netālu no ligzdas (video).

Stārķēni jau smuki stāv kājās 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecāki ir aizņemti ar ēdiena sagādi, un netiek ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Tās kreisā puse ir mazliet noslīdējusi, un cāļiem jābūt uzmanīgiem, jo vietas te paliek arvien mazāk.

Vecākajam cālis pirmā mēneša jubileja 12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Baltie stārķi Tukuma novadā

Pēc traģiskajiem notikumiem ligzdā Fāze biežāk te bija redzama viena, dažkārt viņai pievienojās arī Volts. Mātīte arī nesa uz ligzdu sienu vai kādu nelielu zariņu, trenkāja par tuvu pienākušo žagatu un, protams, sargāja savu ligzdu, skaļi klabinādama. Pārsvarā ligzdā nakšņoja tikai mātīte, bet 24. jūnijā pa nakti palika abi putni.

Fāze un Volts Jāņus svin kopā 24.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

28. jūnija vakarā ligzdā kārtīgu revīziju un situācijas izlūkošanu veica cits baltais stārķis. Arī 7. 8. un 12. jūlijā atkal ligzdā bija svešs stārķis, bet precīzi apgalvot, vai tas bija viens un tas pats putns, nav iespējams. 8. jūlija ciemiņš ieradās ligzdā ar ļoti nobristām, dubļainām kājām.

Svešais stārķis ar dubļos nobristām kājām 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Kopš jaunākā cāļa strūklas šāviena kamerā 15. jūnijā ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai. Arī te jūnija otrā puse bija ļoti karsta, un nu jau lielie bērni meklēja glābiņu mammas ēnā. ValdisRap ir izveidojis hroniku par Teo un Vitas ģimenes dzīvi aiz nolaistā priekškara.

Neizšķīlusies ola beidzot saplīsusi 04.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Aigars Kalvāns Vitas un Teo bērnus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru (video). Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika.

Jaunie zivjērgļi apgredzenoti 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Diemžēl pēc kameras notīrīšanas skaistu abu cāļu augšas posmu varējām vērot tikai neilgu laiku, jo piepildījās pagājuša gada scenārijs. Pērn 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags. Savukārt šogad, lai kā Vita centās aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags sagrāba Piparu 9. jūlijā. Turpmākajās dienas ļoti bieži bija trauksme (10. jūlijā uzbrucējs bija gredzenots zivjērglis), kad Vita, iepletusi spārnus, sargāja Pogu, taču 11. jūlija vakarā vistu vanags ar otro mēģinājumu paķēra arī pēdējo cāli.

Vita sargā Pogu 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Mildas jaunais kavalieris K kungs regulāri apmeklēja ligzdu gan jūnija beigās, gan jūlija sākumā. Ik pa laikam bija dzirdams, kā tas sasaucas ar otru ērgli. Visticamāk, Milda ir tepat teritorijā, jo dažas reizes otrs ērglis ielaidās ligzdas koka galotnē, bet ligzdā šiverēja tikai K kungs. Droši apgalvot, ka tā bija Milda, nevar.

K kungs uzmana teritoriju 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā un 8. jūlijā gar ligzdu nolidoja pavisam jauns jūras ērglis. Arī citi, mazāki ciemiņi bija redzami ligzdā un, ja ir interese, forumā viss ir precīzi piereģistrēts. Pārsvarā tās bija dažādas zīlītes, žubītes, lauku baloži, svilpji, dižknābji, dižraibā dzeņa jaunuļi, kā arī vāvare, kas dažkārt atskrēja apskatīt jaunumus Durbertvillā.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu. Šim putnam tas ir pirmais gredzena nolasījums. Ligzdā bija divi jaunie putni, un otrs putns (H472, tēviņš) šopavasar tika atrasts nosities "Kurzemes loka" augstsprieguma līnijā rajonā pie Apriķiem.

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā laikā ligzdas saimnieki ļoti reti apciemoja ligzdu, bet dažādi ciemiņi gan labprāt apskatīja Slītera un Silvas apartamentus. Piedāvāju noskatīties skaistu video par lauku baloža vizīti, kas gan pacilāja zariņus, gan pabužināja spalvas un skaisti uzdziedāja.

Slīters turpina ligzdas celtniecības darbus 07.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Slīters pēdējo reizi bija ligzdā 7. jūlijā, kad turpināja savus nebeidzamos ligzdas uzlabošanas darbus.

Mazo ērgļu kamera eglē

Forumieši cāli mazo ērgļu ligzdā eglē ir nosaukuši par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus (video), gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai kad nepieciešams cālim palīdzēt ar ēdiena sadalīšanu.

Andris atnesis milzīgu žurku savām dāmām 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei, savukārt nākošajā dienā abi ar Andri vienlaicīgi ieradās ar ēdienu. Jūlija sākumā Pērle jau stabili stāvēja uz kājām, trenēja savus skaistos spārnus un spēja pati apēst nelielus grauzējus vai vardes (video). Viņa daudz laika pavadīja ligzdā, pucējot savas jaunās spalvas un veltot laiku sevis sakopšanai (video).

Skaistā Pērle 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Jūlija sākumā kameras redzamības lokā bija vērojama lielāka mazo zivtiņu aktivitāte nekā iepriekš.

Taimiņa/foreles mazulis norija un izspļāva kaut ko baltu 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Tiešraidē atrādījās arī rauda 12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-07-16

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.