Aktīvie lietotāji: 388 Kopējais novērojumu skaits: 2279412
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dažās Latvijas Dabas fonda tiešraidēs mazuļi jau izauguši
Pievienots 2021-11-03 19:11:12

Melnās klijas Kurzemē

Goldas un Greja nu jau lielie bērni ir tikuši arī pie vārdiem. Aktīvākie tiešraides skatītāji viņus nosauca šādos vārdos: vecākais cālis ar gredzenu G08 – Rude, vidējais ar gredzenu G07 – Miķis un jaunākais, kuram gredzens uzliekot saplīsa, un līdz ar to krāsainā gredzena nav – Pūka.


Jaunākais cālis demonstrē spārnus 29.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc Jāņiem jaunās klijas aktīvi trenēja savus skaistos un lielos spārnus, un brīžiem tām trijatā vietas ligzdā bija pamaz (video). Vecākais cālis pirmais sāka izrādīt interesi par zariem pie ligzdas, un tā Rude 29. jūnijā uzkāpa zarā, pie kura ir piestiprināta kamera, izpētīja apkārtni un aši atgriezās ligzdā. Miķim interesēja pavisam cits zars (uz augšu slīpais kreisajā malā), un viņš uz tā uzlēca 3. jūlijā (video). Rude gan nevarēja pieļaut, ka kāds pirms viņas dodas pasauli pētīt, un nākošajā dienā, pārlecot brālim ar slaidu loku, devās apskatīt, kas tur augšā notiek (video). Jaunākais cālis vēl dažas dienas uzturējās ligzdā, kamēr abi vecākie aktīvi izpētīja apkārtni, un šī taktika atmaksājās, jo barību tas dabūja pirmais. 8. jūlijā arī Pūka beidzot uzleca zarā.


Golda atnes gan kurmi, gan zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ēdiena pārpilnības laiks šajā ligzdā turpinājās arī karstajās dienās. Tā Golda 25. jūnijā reizē atnesa knābī zivi, ko arī cēla bērniem priekšā kā pirmo ēdienu, un nagos kurmi, kas seko otrajā. Kurmji jūnija beigās tika uz ligzdu nesti ļoti daudz, bet, ja bija izvēle, tad jaunatnei labāk pie dūšas gāja cits ēdiens.


Patstāvīgas ēšanas treniņi ar kurmjiem 01.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī šajā laikā Grejs uz ligzdu nesa ne tikai kurmjus un zivis, bet arī citus interesantus gaļas gabalus. Piemēram, 2. jūlijā brokastīs atnesa tītara kāju, citu dienu bija pīles galva, cūkas āda, zalktis, ik pa laikam bija zarnu ķeskas vai neizskaidrojama paplūkāta gaļa (video).


Tītara kāja brokastīs 02.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pašlaik bērnus aizvien retāk var redzēt ligzdā. Parasti viņi sarodas no rīta un vakaros, lai iestiprinātos, bet visu dienu lidinās un zaro kaut kur ligzdas apkārtnē.

Vistu vanagi Rīgā

Jaunie vanadzēni, kas 17. jūnijā tika pie gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam), jūnija beigās jau aktīvi sāka trenēt palēcienus un savus skaistos spārnus (video). Viņi arī sāka iepazīt teritoriju ārpus ligzdas, kā pirmo izpētot mammas novērošanas posteņa zaru.


Vecākais cālis pirmais ligzdas tuvākās apkārtnes izpētē 28.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecākais cālis H92 pirmo reizi uz tā uzkāpa 28. jūnijā, bet abi jaunākie pievienojās viņam zara izpētē divas dienas vēlāk. Arī ar ēšanu viņiem jau veicās daudz labāk, paši mēģināja kaut ko knibināt no barības, un ar nelieliem kumosiem jau tika galā paši.


Jau apgūts pārlēciens no viena zara uz otru 30.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

3. jūlija naktī viens no cāļiem bija tā aizrāvies ar apkārtnes izpēti, ka uz nakti mājās nepārnāca, bet izsalkums darīja savu, un drīz tas bija atpakaļ ligzdā. Bērni daudz dzīvojās pa zariem ārpus kameras redzamības un saskrēja mājās tikai mirkļos, kad tētis vai mamma tuvojās ar medījumu. Dažkārt kāds no viņiem pieturējās pie gaidīšanas taktikas: gulšņāja ligzdā un līdz ar to pirmais tika pie vecāku nestā ēdiena.


Viens no cāļiem sagrīļojas un nokrīt no zara 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

6. jūnija naktī ligzda tā arī palika tukša, jo visa ģimene nakšņoja kaut kur ārpus redzamības zonas. Tajā pašā dienā viens no vanadzēniem sagrīļojās uz mammas posteņa zara un nokrita no tā, diezgan ilgi bija dzirdama zaru brakšķēšana, bet pēc neilga laika arī viņš atnāca vakariņot, un ir skaidrs, ka vanadzēni jau bija apguvuši lidošanas prasmes.


Jau pavisam grūti atšķirt, kurš ir cālis un kura mamma 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Mazie stārķēni bieži aizsedz ēdiena atrīšanas vietu, un nav īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki atnes. Ir iespaids, ka pārsvarā tās ir lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Ja sākumā ar tām bija grūtības tikt galā, tad jau 27. jūnijā zalkšus ielocīt guzā mazie bija iemanījušies.


Divi stārķēni cīnās par zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus putnēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, augošajai jaunatnei vajag aizvien vairāk barības, un vecāki ir spiesti šādi rīkoties.

28. jūnijā cāļi vieni tika atstāti jau uz 4 stundām, un vakarā Grāfs aizlidoja, atstādams uz nakti viņus bez pieskatīšanas. Bažas par arvien retākām ēdienreizēm un to, ka vecāki ligzdā uzturas arvien mazāk, atkal aktualizēja jautājumu, vai tiks organizēta cāļu piebarošana, ja ēdiena paliks vēl mazāk. Šeit var izlasīt ornitologa Māra Strazda komentāru par notikumiem ligzdā. LDF viedoklis sakrīt ar Māra Strazda viedokli, ka putnēnu glābšana barības trūkuma dēļ netiks organizēta, jo tiešraides nav izveidotas, lai uzlabotu vienas, ar kameru aprīkotas ligzdas indivīdu stāvokli, bet gan lai gūtu ieskatu populācijas problēmās.


Grāfs ar milzīgu foreli 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūlijā vecāki uzturas ligzdā tikai īsu mirkli, kamēr pabaro bērnus, tāpēc īsināt laiku, sargāt un izklaidēt sevi cāļiem nākas pašiem. Tā 1. jūlijā gar ligzdu nolidoja paliels putns, un cāļi ieņēma aizsardzības pozas, savukārt 3. jūlija naktī viņus iztraucēja meža pūces mātītes saucieni netālu no ligzdas (video).


Stārķēni jau smuki stāv kājās 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecāki ir aizņemti ar ēdiena sagādi, un netiek ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Tās kreisā puse ir mazliet noslīdējusi, un cāļiem jābūt uzmanīgiem, jo vietas te paliek arvien mazāk.


Vecākajam cālis pirmā mēneša jubileja 12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Baltie stārķi Tukuma novadā

Pēc traģiskajiem notikumiem ligzdā Fāze biežāk te bija redzama viena, dažkārt viņai pievienojās arī Volts. Mātīte arī nesa uz ligzdu sienu vai kādu nelielu zariņu, trenkāja par tuvu pienākušo žagatu un, protams, sargāja savu ligzdu, skaļi klabinādama. Pārsvarā ligzdā nakšņoja tikai mātīte, bet 24. jūnijā pa nakti palika abi putni.


Fāze un Volts Jāņus svin kopā 24.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

28. jūnija vakarā ligzdā kārtīgu revīziju un situācijas izlūkošanu veica cits baltais stārķis. Arī 7. 8. un 12. jūlijā atkal ligzdā bija svešs stārķis, bet precīzi apgalvot, vai tas bija viens un tas pats putns, nav iespējams. 8. jūlija ciemiņš ieradās ligzdā ar ļoti nobristām, dubļainām kājām.


Svešais stārķis ar dubļos nobristām kājām 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Kopš jaunākā cāļa strūklas šāviena kamerā 15. jūnijā ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai. Arī te jūnija otrā puse bija ļoti karsta, un nu jau lielie bērni meklēja glābiņu mammas ēnā. ValdisRap ir izveidojis hroniku par Teo un Vitas ģimenes dzīvi aiz nolaistā priekškara.


Neizšķīlusies ola beidzot saplīsusi 04.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Aigars Kalvāns Vitas un Teo bērnus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru (video). Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika.


Jaunie zivjērgļi apgredzenoti 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Diemžēl pēc kameras notīrīšanas skaistu abu cāļu augšas posmu varējām vērot tikai neilgu laiku, jo piepildījās pagājuša gada scenārijs. Pērn 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags. Savukārt šogad, lai kā Vita centās aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags sagrāba Piparu 9. jūlijā. Turpmākajās dienas ļoti bieži bija trauksme (10. jūlijā uzbrucējs bija gredzenots zivjērglis), kad Vita, iepletusi spārnus, sargāja Pogu, taču 11. jūlija vakarā vistu vanags ar otro mēģinājumu paķēra arī pēdējo cāli.


Vita sargā Pogu 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Mildas jaunais kavalieris K kungs regulāri apmeklēja ligzdu gan jūnija beigās, gan jūlija sākumā. Ik pa laikam bija dzirdams, kā tas sasaucas ar otru ērgli. Visticamāk, Milda ir tepat teritorijā, jo dažas reizes otrs ērglis ielaidās ligzdas koka galotnē, bet ligzdā šiverēja tikai K kungs. Droši apgalvot, ka tā bija Milda, nevar.


K kungs uzmana teritoriju 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā un 8. jūlijā gar ligzdu nolidoja pavisam jauns jūras ērglis. Arī citi, mazāki ciemiņi bija redzami ligzdā un, ja ir interese, forumā viss ir precīzi piereģistrēts. Pārsvarā tās bija dažādas zīlītes, žubītes, lauku baloži, svilpji, dižknābji, dižraibā dzeņa jaunuļi, kā arī vāvare, kas dažkārt atskrēja apskatīt jaunumus Durbertvillā.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu. Šim putnam tas ir pirmais gredzena nolasījums. Ligzdā bija divi jaunie putni, un otrs putns (H472, tēviņš) šopavasar tika atrasts nosities "Kurzemes loka" augstsprieguma līnijā rajonā pie Apriķiem.

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā laikā ligzdas saimnieki ļoti reti apciemoja ligzdu, bet dažādi ciemiņi gan labprāt apskatīja Slītera un Silvas apartamentus. Piedāvāju noskatīties skaistu video par lauku baloža vizīti, kas gan pacilāja zariņus, gan pabužināja spalvas un skaisti uzdziedāja.


Slīters turpina ligzdas celtniecības darbus 07.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Slīters pēdējo reizi bija ligzdā 7. jūlijā, kad turpināja savus nebeidzamos ligzdas uzlabošanas darbus.

Mazo ērgļu kamera eglē

Forumieši cāli mazo ērgļu ligzdā eglē ir nosaukuši par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus (video), gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai kad nepieciešams cālim palīdzēt ar ēdiena sadalīšanu.


Andris atnesis milzīgu žurku savām dāmām 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei, savukārt nākošajā dienā abi ar Andri vienlaicīgi ieradās ar ēdienu. Jūlija sākumā Pērle jau stabili stāvēja uz kājām, trenēja savus skaistos spārnus un spēja pati apēst nelielus grauzējus vai vardes (video). Viņa daudz laika pavadīja ligzdā, pucējot savas jaunās spalvas un veltot laiku sevis sakopšanai (video).


Skaistā Pērle 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Jūlija sākumā kameras redzamības lokā bija vērojama lielāka mazo zivtiņu aktivitāte nekā iepriekš.


Taimiņa/foreles mazulis norija un izspļāva kaut ko baltu 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Tiešraidē atrādījās arī rauda
12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-07-16

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Mammalia sp. - 2026-01-21 Mangusts
Columba livia f. domestica - 2026-01-21 Osis
Turdus merula - 2026-01-21 Ziemelmeita
Corvus corone cornix - 2026-01-21 Ziemelmeita
Parus major - 2026-01-21 Ziemelmeita
Pyrrhula pyrrhula - 2026-01-21 Ziemelmeita
Lepus europaeus - 2026-01-21 Ziemelmeita
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
Mangusts 22.janvāris, 00:09

https://www.youtube.com/shorts/7RxQ4s2VQ54


Vladimirs S 21.janvāris, 20:45

https://dabasdati.lv/lv/observation/ci632kpj6gud7udis51lbotr45/


Zane Dāvidsone 21.janvāris, 20:21

Diemžēl apzināti neskaitīju, bet, skatos video, ko biju uzņēmusi- 16 vecie, 3 jaunie.


Ziemelmeita 21.janvāris, 19:49

Paldies,Valda!


Grislis 21.janvāris, 18:23

Uz vārpiņām kaut kāda melnplaukas sēne...


Grislis 21.janvāris, 18:07

Var jau būt, ka sanāk retais C.otrubae, bet tad sīkāk jāpēta pūslītis un tā knābītis...


Matrus 21.janvāris, 16:58

Janvārī putni neligzdo….


grieze 21.janvāris, 14:21

2025. gadā pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma atkal ir dziedoša tēviņa novērojums, bet, vai bija arī mātīte, nav zināms. Ticami, ka 1970.-80. gados vēl ligzdoja (1989. gadā, piemēram jūlijā-augustā noķerti 5 putni bez pievilināšanas), bet pierādīta ligzdošana 1940. gadā (Roms J. 1942. Acrocephalus paludicola Vieill. Brutvogel im Lettland. Folia Zoologica et Hydrobiologica 11: 215.)


adata 21.janvāris, 13:19

Šis man izskatās tā, it kā ragansviestiņš būtu apaudzis riekstu!


Grislis 20.janvāris, 18:33

Šis man liekas aizdomīgs... gan pēc pūslīša formas, gan vidējā foto labi redzams knābītis ar šķēlumu, kāds C.loliacea noteikti nav. Varbūt kāds interesants hibrīds. Ja vēl saglabājies paraudziņš, varu apskatīt. Piedod, ka šo ieraudzīju tik vēlu...


ekologs 20.janvāris, 17:51

Paldies!


zemesbite 20.janvāris, 17:41

Illosporiopsis christiansenii ?


Vīksna 20.janvāris, 14:39

Paldies !


IlzeP 20.janvāris, 14:32

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:29

Pēc attēla noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:28

Visticamāk, Arion fuscus (Artura Stalaža komentārs)


IlzeP 20.janvāris, 14:27

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:26

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:25

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:24

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:23

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:21

Komentārs te jau bija, tagad arī Artura Stalaža komentārs: "2. un 4. attēls – Lymnaea stagnalis (gliemeži) čaulas daudz, +gliemenes – šos abus attēlus varētu likt kā atsevišķu ziņojumu šai sugai; 3. attēls (gliemene) pēc formas Antodonta cygnea." Būtu labi sadalīt divos novērojumos.


IlzeP 20.janvāris, 14:18

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:16

Pēc foto noteica Arturs Stalažs (nepieaudzis, pēc raibumiem nevar sajaukt ar Helix pomatia mazuļiem)


IlzeP 20.janvāris, 14:15

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:14

Nepieaudzis. Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:10

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:09

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


Mežirbe777 20.janvāris, 14:09

Brīnišķīgi! Negaidīts retums.. Paldies!


IlzeP 20.janvāris, 14:08

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:07

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:06

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:05

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:04

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:03

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 14:02

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:59

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:58

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:57

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:56

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:55

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


IlzeP 20.janvāris, 13:54

Pēc foto noteica Arturs Stalažs


zane_ernstreite 20.janvāris, 13:11

Paldies par apstiprinājumu!


Amanda 20.janvāris, 12:04

Bikšainais klijāns


Amanda 20.janvāris, 12:02

Dižraibais dzenis


Mežirbe777 20.janvāris, 00:32

Apsekojot retās sugas atradni tika konstatēts, ka sugas apdzīvotā liepa teritorijas "labiekārtošanas" ietvaros ir tikusi nolikvidēta. Bija reģistrēta arī DDPS "Ozols".


Martins 19.janvāris, 20:00

Aivar! Izskatās, ka kaut kas ir kļūdains - kā jau Ivars raksta - vai nu suga vai datums, jo mazais ērglis (dzīvs) janvārī Latvijā nav ticami. Lūdzu precizējiet, kas tieši ir redzēts.


IlzeP 19.janvāris, 16:43

Vai foto nav? Varbūt tomēr pelēkās dzilnas?


BI 19.janvāris, 15:16

Vai no oriģināla bildes nevar izdabūt krāsu gredzena simbolus?


ivars 19.janvāris, 14:39

Suga vai datums.


meža_meita 19.janvāris, 11:55

Skaidrs, paldies Ilze!


IlzeP 19.janvāris, 10:34

Suga novērota tikai migrāciju laikā - ligzdošanas pierādījumu nav.


meža_meita 19.janvāris, 08:27

Interesanti, kāpēc Sarkanajā grāmatā grīšļu ķauķis ir novērtēts kā reģionāli izmiris, ja ir vairāki droši pierādīti sugas novērojumi?


marsancija 18.janvāris, 20:52

Mājas balodis?


Vīksna 18.janvāris, 20:42

Te nu gan tik daudz jālabo neesošu sugu !


IlzeP 18.janvāris, 20:34

Bildi jau var nomainīt ar normālo.


IlzeP 18.janvāris, 20:33

Paldies par komentāru!


Matrus 18.janvāris, 19:23

Paldies par gredzenota paugurknābja gulbja novērojumu, papildināju datu bāzi!


Matrus 18.janvāris, 19:14

Uz foto ir cekulpīles un iespęjams lauči…


adata 18.janvāris, 18:49

Iespējams, kāda no sprodzītēm, var manīt viegli izstieptu galviņu.


Rekmanis 18.janvāris, 18:40

Peļu klijāns


adata 18.janvāris, 18:33

Gaidīšu Julitas slēdzienu, tad uzrakstīšu kā man gāja ar "gļotsēņu atslēgu"!


Edgars Smislovs 18.janvāris, 18:11

Katru neesošo sugu nav nepieciešamība ziņot, pietiek arī ar vienu novērojumu - Putns (nenoteikts).


Kiwi 18.janvāris, 17:54

Lūgums ekspertiem nokomentēt - pēc foto vairums izteikti gaišiem vēderiem, vai varētu būt ziemas žubītes?! Pārlidoja no koka uz koku, diemžēl nav tik labs objektīvs, lai tuvumā nobildētu.


dziedava 18.janvāris, 15:37

Oo, lieliska ziņa! :))


meža_meita 18.janvāris, 15:25

Liels paldies Julita un Iveta, pēc jūsu metodēm, paraudziņš smuki nobriedis, nodošu gādīgajās Julitas rokās, lai gaida savu kārtu zem mikroskopa acs.


alexborzenko 18.janvāris, 15:14

Paldies. Diemžēl neizdevās saskatīt otro gredzenu un pēdējo ciparu. Putns ātri aizlidoja.


BI 18.janvāris, 15:08

Tā kā pēdējā cipara nav, tad iespējami visi 10 varianti. Gredzenots 2025. gadā. Uz otras kājas vajadzēja būt plastmasas gredzenam.


MoreOrLess 18.janvāris, 14:50

Interesants novērojums!


MoreOrLess 18.janvāris, 14:49

Interesants novērojums!


alexborzenko 18.janvāris, 14:18

Metāla gredzens uz kreisās kājas — LATVIA RIGA DT612?


Osis 18.janvāris, 10:26

Man pēc tiem izmēŗiem īsti negrib iet kopā, bet iespējams, ka Tev taisnība - foto "mānis"


Kurmata 18.janvāris, 10:13

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 10:07

Vecums?


ekologs 18.janvāris, 10:06

Tas pirmais, krauķis. Otrais gan tādā leņķi, grūti saskatīt, bet visdrīzāk arī krauķis.


Kurmata 18.janvāris, 10:01

Gulbju vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:59

Vecums?


Kurmata 18.janvāris, 09:57

Cik bija jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:55

Cik, lūdzu, jauno un cik veco grupā?


Kurmata 18.janvāris, 09:53

Cik bija jauno un cik veco putnu?


Giitaa 18.janvāris, 09:32

Datums pareizs! Tajā dienā neielādēju foto, tas ir pārfotogāfēts no kameras! Pati pirms publicēšanas konsultējos ar zinošākiem cilvēkiem, jo neticēju tam ko redzēju. Atvainojos par vēlo atbildi komentāram.


adata 17.janvāris, 20:21

Pagrūti saskatīt, bet visticamāk, ka sēne.


Mary1979 17.janvāris, 17:34

Paldies!


ekologs 17.janvāris, 17:27

Stenurella melanura.


Filips Bobinskis 16.janvāris, 22:10

Atstāju Bombus hypnorum.


Vuks 16.janvāris, 21:25

divas pēdējās bildes - tās pašas piepes pēc diviem gadiem


Ziemelmeita 16.janvāris, 20:47

Laikam būs gan, paldies!


adata 16.janvāris, 20:09

Vai nebūs gada staipeknis?


Osis 15.janvāris, 21:48

Paldies Edgar!


megemege 15.janvāris, 20:07

Bikšainais klijāns


IlzeP 15.janvāris, 19:43

Vajadzētu sadalīt atsevišķos novērojumos


Vīksna 15.janvāris, 15:58

Paldies !


dziedava 15.janvāris, 15:57

Jā, Iveta, pilnīgi piekrītu (tikai tml. komentārus labāk rakstīt kā komentārus, jo komentāri no sadaļas, kurā rakstīji, uz jauno Ornitho vidi diezin vai aizceļos, tā struktūra Dabasdatos palika nepabeigta). Foto redzami atsevišķi kausiņi un izpleties sporu mākonis, kāds raksturīgs sprodzītēm, bet kāda nav lākturītēm. Pēc krāsas varētu būt sprogainā incarnata, bet tā kā sen neesmu sprodzītes skatījusies, tad līdz galam to vēl neapgalvoju. Būtu rūpīgāk jāiedziļinās.


dziedava 15.janvāris, 15:49

Par šo arī paldies, interesanti!


dziedava 15.janvāris, 15:39

Paldies, Renāt, tagad zināšu par S.amabilis. :) Šai gan man šķiet kājiņa tai neatbilstu, drīzāk būs vien S.pallida


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:43

Bombus veteranus


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:33

Bombus humilis


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:23

Šķiet, ka te redzam Bombus hypnorum tumšo formu


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:13

Bombus terrestris? un Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:11

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:10

Bombus lapidarius


Kārlis Levinskis 15.janvāris, 14:09

Šķiet, ka Bombus pascuorum


meža_meita 15.janvāris, 13:50

Paldies, apskatīju paraudziņu, interesanta telotrēma, droši vien lēnām deformējas, jo vajadzīgs dzīvs koks, nevis kritala.


meža_meita 15.janvāris, 13:44

Paldies par papildus foto, mazliet vairāk jau krīt uz bālo skleroforu, ko var sajaukt ar ekstrēmi reto S.amabilis, ko nosaka ar mikroskopēšanu. "Bāls" ir tikai nosaukums, jo nevienu īsti neasociē ar bālumu. Šai būtu jābūt tādam zaļgandzeltenam kātiņam, pārējais pēc foto sakrīt.


meža_meita 15.janvāris, 13:36

Izskatās pēc Arthonia arthonioides, jo baktrosporām ir lecideju tipa apotēciji, kamēr šeit attēlos ir artonijveida apotēciji. Baktrosporai ir ļoti šauras un garas sporas, 3. attēla askos nesaredz šādas sporas. Pēdējā attēlā nav attēlotas sporas, varbūt kaut kas ūdenī esošs vai kādas citas struktūras, piem. konīdijas.


Osis 14.janvāris, 20:21

Būsim zināt, paldies Ilz!


IlzeP 14.janvāris, 20:05

Pēc attēla noteica Uudo Timm.


dziedava 14.janvāris, 15:44

Renāt un Ilze! Pievienoju 2 foto. Piezīmēs bija jautājums, kas bija rakstīts dabā. Kā redzams vēsturē, sugas nosaukums ir mainīts jau vēlāk, mājās, kad biju pārliecināta par sugu. Lauka piezīmes mainu reti, jo tā arī ir vēsture, kāds bijis domu gājiens. Vai pēc pievienotajiem foto nav droši, ka bālā? Kā nenoteiktu negribētu atstāt, ja suga ir droša. Ja tomēr šādai izteikti bālai ir kādi līdzinieki, tad, protams, citādi, varbūt es ko nezinu.


Vīksna 14.janvāris, 15:00

Paldies !


IlzeP 14.janvāris, 12:45

Apakša lieliem, pelēki plankumainiem jāskata - tumšais vai milzu kailgliemezis.


meža_meita 14.janvāris, 12:01

Tā kā ĪAS dati ceļo uz uz Ozolu, bet Ilze lūdz pārskatīt šos novērojumus, nomainu uz nenoteiktu skleroforu, jo pēc attēliem saprast nevar, kā arī piezīmēs nav drošas pārliecības. Katrā gadījumā arī līdz sugai nonoteikta parādīsies Ozolā.


Osis 13.janvāris, 23:23

Mī un žē, lab ka tā nav ar putniem:) Es tik zināju,ko vienreiz man rakstīji ka jāapskata apakša jeb "pēda"


ekologs 13.janvāris, 23:09

Brīžiem te ir sarežģiti. Lai noteiktu sugu, kailgliemezi ir jāpreparē un jāpēta ģenitālijas. Ir vizuāli līdzīgi īpatņi, bet pārstāv dažādas sugas, un ir tādi, kuru krāsa var variēt sugas ietvaros, piemēram, sākot no oranžas un beidzot ar melnu.


zemesbite 13.janvāris, 22:41

Paldies, Julita! :)


Osis 13.janvāris, 22:27

Pēc bilžām netā spriežot pilnīgi iespējams, Artūr! Gliemežos man pilngi melna bilde. Apt. nedēļu pirms šī novērojuma bija novēroti spāņi Papes pusē - tāpēc diezgan spontāni tika noteikta šamā suga.


ekologs 13.janvāris, 22:01

Kaut kas uz Arion fasciatus pusi.


Osis 13.janvāris, 21:41

Paldies Mārtiņ par labojumu un tas izklausās daudzsološi:)


guta7 13.janvāris, 20:26

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.janvāris, 20:25

Paldies!


DaceK 13.janvāris, 20:24

Paldies par palīdzību sugas precizēšanā!


Martins 13.janvāris, 20:09

Labs atradums! Pēc manas pieredzes retākā vai viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām Latvijā.


Martins 13.janvāris, 20:05

Jā, tumšais kailgliemezis - tieši tā - vienkrāsaina mantija (milzu kailgliemezim būtu raiba).


Martins 13.janvāris, 20:03

Šis noteikti nav Spānijas kailgliemezis. Uz sāna redzama tumša josla, bet Spānijas kailgliemeži, lai arī var būt dažādās krāsās, tomēr ne raibs.


dziedava 13.janvāris, 19:56

Paldies! :)


IlzeP 13.janvāris, 18:53

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 13.janvāris, 18:51

Vai labāka foto nav? Diezgan vēls datums.


merged_to_637 13.janvāris, 16:31

Manuprāt ir Skeletocutis carneogrisea


IlzeP 13.janvāris, 16:31

Tād pelēka, vienkrāsaina mantija mēdz būt tumšajam.


mufunja 13.janvāris, 16:28

Jā, dzīvs.


IevaM 13.janvāris, 16:26

Aiga, mazo gulbi varbūt vari ieziņot kā atsevišķu novērojumu? Gan 2., gan 3. bildē ir mazais gulbis


DaceK 13.janvāris, 13:48

Drīzāk tumšais. Salīdzinu ar senāku novērojumu tai pat apvidū (ap 1 km no šī), toreiz pārbaudīju pēdu arī. Izskatās identiski. Paldies!


IlzeP 13.janvāris, 12:57

O, aizsargājamās sugas apciemo DAPu :)


IlzeP 13.janvāris, 12:54

Vai fotogrāfijas novērojumam nav?


Mežirbe777 13.janvāris, 12:50

Tajā gadā vieta netika apsekota, konkrēti nevaru teikt. Dzīvotne sugai piemērota, koka stumbra iedobums, kurā papildus sakrājas mitrums.


IlzeP 13.janvāris, 12:45

Diāna Meiere nav pārliecināta par sugas pareizību, jo neraksturīga atliekta maliņa. Kādas domas citiem sēņu zinātājiem?


IlzeP 13.janvāris, 12:32

Mērogs būtu noderējis. Bet, tā kā turpat pēdas jau ziņotas 19. oktobrī, būs ticami. Iepriekšējās novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/s3hfspgj07uo8laqad7881kgq5/


IlzeP 13.janvāris, 12:19

Lai apstiprinātu kā aizsargājamas sugas novērojumu, ar šo aprakstu diemžēl ir par maz. Grauzēju sugu ir diezgan daudz, kādēļ lai tā nebūtu, piemēram, kāda no klaidoņpelēm?


Inita 13.janvāris, 11:29

Pholiota heteroclita tā nav. Varbūt Hypsizygus vai kas cits.


IlzeP 13.janvāris, 10:48

Vai šis nevarētu būt tumšais?


IlzeP 13.janvāris, 10:45

Tā laikam ir: https://dabasdati.lv/lv/article/nesauksim-invazivas-sorbaronijas-par-aronijam/2014/


dziedava 13.janvāris, 07:57

Paldies! Tas interesanti. Un 2024. gadā nebija?


Mežirbe777 13.janvāris, 01:40

Precīzi! Lieldimensiju kastaņas stumbrs, senas viensētas koku stādījumos. Šeit suga novērota arī 23.gada sezonā, tikai nav foto.


Vīksna 12.janvāris, 23:42

Iepriekš bija egļu audze ar sūnām un retām sēnēm. Tad izcirtumā saauga dadžveidīgo plantācija, tagad 3 gadā ciesu audzes.


marsancija 12.janvāris, 21:47

Pārbaudīju- abas bildes tapušas vienas minūtes ietvaros. Nu, neatlidoja man otrs dzenis vienas minūtes laikā. Domāju, ka pirmajā bildē sarkano pieri neredz dzeņa noliektās galvas vai mana foto nepietiekamās kvalitātes dēļ.


IlzeP 12.janvāris, 19:32

Man izskatās pēc gada staipekņa.


edge 12.janvāris, 18:30

Noteikts pēc krūšu kaula formas - abiem pārējiem caurums, caur kuru iet traheja


adata 12.janvāris, 17:56

Paldies, tagad zināšu, kas pa puķupodiem šiverē, palasīju par tām arī ko vairāk.


IlzeP 12.janvāris, 17:17

Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


CerambyX 12.janvāris, 15:14

Tiešām pelēkā dzilna


DavidsG 12.janvāris, 15:01

Diemžēl bildes kvalitāte, piezūmojot no tel., ir švaka un negribēju arī izbaidīt putnu barošanās procesā, bet mugura zaļa, krūšu daļā - pelēks/gaišs. Pēc i-netā atrastā apraksta varētu būt mātīte, jo nebija "sarkanie vaigi"


ekologs 12.janvāris, 14:46

Jā, izskatās pēc kolembolām (Collembola sp.).


dziedava 12.janvāris, 14:34

Tas bija dzīvs koks?


ivars 12.janvāris, 14:30

Pelēkā gan jau.


adata 12.janvāris, 14:13

Koksngrauzis, vai tik ne lielais apšu.


adata 12.janvāris, 14:03

Katrā bildē pa vienai var saskatīt, bildēts ar telefonu caur lupu, nomocījos, labāks nekas nesanāk. Augsnē to ir ļoti daudz, ļoti veiklas, tikai dažas var uzķert ar visu ķermeni, pārējām tik ragi vai astes parādās. Sīkas, baltas, vienkrāsainas. Vai tās būtu kolembolas?


dziedava 12.janvāris, 13:03

Zirgkastaņa, cik saprotu, dzīva?


dziedava 12.janvāris, 12:56

Ja, protams, uz dzīviem kokiem tā nav pavisam cita suga, bet tad tā zinātnē vēl nav aprakstīta.


dziedava 12.janvāris, 12:54

Riskēju, neredzot mikroskopijas foto, bet uz ābelēm vajadzētu būt H.karstenii. A.Kunts teica, ka uz ābelēm esot bieži sastopama Trichia contorta (plašā nozīmē), bet aizdomājās, ka man varētu būt taisnība, ka šaurā nozīmē varētu būt arī H.karstenii, - tiktāl viņš neesot iedziļinājies. Bet "spurainais apraksts" mikroskopijai liecina par H.karstenii, kādu es to saprotu.


Osis 12.janvāris, 09:53

Paldies Aiga!


ZaigaM 12.janvāris, 02:18

Videogabaliņi: https://youtube.com/shorts/cLLcokWqh-A https://youtube.com/shorts/KzthNuKZx44


megemege 12.janvāris, 00:16

Bikšainais klijāns


AinisP 11.janvāris, 22:48

Šī nav tipiska sugas ziemošanas vieta. Visdrīzāk iztraucēts īpatnis no kādas pazemes ziemošanas vietas un jaunu ziemošanas vietu meklējot, nejauši ielidojis baznīcā. Bet šā vai tā, ļoti interesants novērojums.


Osis 11.janvāris, 17:36

Paldies Edgar!


nekovārnis 11.janvāris, 10:43

Paldies par info :) Pārskatot sugas inaturalistā ik pa brīžam kādas izmaiņas izlec, piemeram, Stenodema trispinosa(sum) kopš 2024.gada skaitās Stenodema pilosa sinonīms.


Vīksna 11.janvāris, 00:51

Paldies !


CerambyX 11.janvāris, 00:17

Atbilstoši jaunākajām vēsmām - Aradus obtectus vietā tagad laikam pareizi ir lietot Aradus pictellus.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Jāskatās, ko citi teiks.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Manuprāt, Praulvabole (Prionychus sp.), iespējams melnā praulvabole (Prionychus ater).


dziedava 10.janvāris, 20:54

Mārīt, šai sugai svarīgākais ir ļenganas kājiņas, kurās augļķermeņi nokarājas. Kājiņas nav stabilas, kas augļķermeņus uz sevis turētu kā tipiski citām sugām. To, ka augļķermeņi karājas ļenganās kājiņās, šur tur var nomanīt. Kājiņu garums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tās var būt garākas un īsākas, bet galvenais, ka ļenganas. Otra pazīme, ko te var redzēt, ir fakts, ka gļotsēne diezgan lielā platībā noklājusi sēni. Arī šī pazīme citām sugām nav raksturīga. Tāpēc vīnogķekaru dzelksnīte te ir diezgan droši. :)


forelljjanka 10.janvāris, 16:37

Bildēs divu dažādu sugu dzeņi.;) Pirmajā dižraibā M,otrajā-vidējais.


marsancija 10.janvāris, 16:03

Paldies Ivetai par vērību!


marsancija 10.janvāris, 16:01

Abās bildēs viens un tas pats putns. Lai arī tie dzeņi man jauc galvu :), bet te es palieku pie vidējā. Varētu jau būt dižraibā jaunulis, bet nav tumšās svītras virs acs.


IlzeP 10.janvāris, 15:15

Vismaz otrajā bildē vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs dižraibais.


ekologs 10.janvāris, 12:52

Paldies par visām! :)


Vīksna 09.janvāris, 21:36

Paldies !


ekologs 09.janvāris, 21:34

Neesmu pārliecināts uz visiem 100, bet izskatās pēc Steatoda grossa tumšās formas.


marsancija 09.janvāris, 20:59

Vai nav lielais ķīris ziemas tērpā? Netīšām aizķēries Aiviekstes iztekā :)


ekologs 09.janvāris, 20:50

Edīte Juceviča apstiprināja, ka Allacma fusca.


ekologs 09.janvāris, 20:47

Pogonognathellus sp.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

Ja sīks gandrīz kā zīlīte - būs mazais! Baltmugurdzenis ir daudz lielāks.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

http://www.putni.lv/drymin.htm


Mežirbe777 09.janvāris, 00:20

Sveiki! Pēc kādiem pierādījumiem secināts, ka attiecīgā būtne pieder konkrētajai ģintij? Ar daudz lielāku varbūtību - tā ir ļoti parastā Hypogymnia physodes.


LMM 08.janvāris, 19:27

"4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata" - jā, tas ari ir kļūdaini. Var redzēt, ka vāciņiem ir simetriska, trijstūrim-līdzīga forma, Rangia ir mazāk simetriska un vairāk noapaļota. Var salīdzināt ar kvantitatīviem Rangia novērojumiem Latvijā: https://www.inaturalist.org/observations/111288593 Vispār, Jūrmalā, Rangia pagaidām ir diezgan reta.


Siona 08.janvāris, 18:28

Paldies! :)


Siona 08.janvāris, 18:25

Paldies! :) pēc tam, kad sabildēju, uzmetu aci noteicējiem.. uh... ļoti daudzām pazīmēm vajadzēja pievērst uzmanību.. es no attēla īsti nevaru saprast neko, pat ne cik segmenti antenām..


IlzeP 08.janvāris, 18:14

Arturs Stalažs noteica pēc attēla: augšējā pa kreisi Viviparus sp., varētu būt Viviparus vivioparus, abas pārejās tajā pašā rindā Cerastoderma glaucum; otrajā rindā no augšas, visticamāk, Dreissena polymorpha, vadoties pēc čaulu izskata un ievākšanas vietas, un 100% tas attiecas uz 2. čaulu (Mytilus trossulus čaulas ir zilganas un plānas un reti tā nodēdē, kā 1., 3. un 4. čaula – parasti šādi izskatās apbružātas Dreissena polymorpha čaulas); 3. rindā no augšas 3. un 4. no kreisās puses, iespējams, nepieaugušas Mya arenaria, būtu jāredz čaulu iekšpuse; 4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata; visas pārējās Macoma balthica.


toms.b 08.janvāris, 17:59

Diemžēl dabasdatos nav tāda opcija ievadīt akmeņpleksti kā sugu. Tad ir administratoriem jāpapildina saraksts.


ekologs 08.janvāris, 17:40

Sveicieni! Jā, tiesa gan :) Paldies!


JGru 08.janvāris, 16:47

Sveiciens, šī gan būs plekste (Platichthys flesus) nevis jūras zeltplekste, jo gar muguras spuru un anālo spuru pamatnēm un gar sānu līniju ir saredzamas mazu, asu kauliņu pauguriņu rindas (noteikit labāk sajūtamas zivi turot rokās), savukārt jūras zeltplekstei šī vietas ir pilnībā gludas.


JGru 08.janvāris, 16:42

Sveiciens, kā pats ziņojuma autors norādījis komentārā, konstatētā suga ir akmeņplekste nevis plekste, līdz ar to būtu jānomaina novērojuma suga.


Krakens 07.janvāris, 22:47

Ephoron virgo


ekologs 07.janvāris, 21:12

Kada no Symphypleona kārtas.


ekologs 07.janvāris, 21:03

Iespējams Isotoma sp. Jāskatās, ko citi teiks :)


Mary1979 07.janvāris, 19:58

Aizraujoši! Pirmo reizi dzīvē redzēju šīs radības tik tuvu, tā tikai dzirdēts naktī kokā specifiskās radītās skaņas un ātri lidojam naktī gandrīz gar degunu.


ekologs 07.janvāris, 19:48

Jā, otrajā foto var skaidri saskatīt auss radziņus, kurus cilvēki bieži vien jauc ar ausīm. Kā jau sugas nosaukums liecina, tad šim sikspārnim ir diezgan garas, lielas ausis, kuras tas, kad karājās kājām gaisā, aizloka aiz spārniem, kas ir redzams trešajā foto.


Mary1979 07.janvāris, 19:30

Paldies! Tik jauki, ka pēc šiem foto varēja noteikt :)


ekologs 07.janvāris, 19:13

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


zemesbite 07.janvāris, 13:28

Paldies, Iveta! Man likās, ka vīnogķekaru dzelksnītei ir garākas kājiņas. Šo bija grūti fotografēt - alksnis zemu, bet apakšā slapjš un grimstošs pamats.:)


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts