Aktīvie lietotāji: 144 Šodien ievadītie novērojumi: 480 Kopējais novērojumu skaits: 2237191
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dažās Latvijas Dabas fonda tiešraidēs mazuļi jau izauguši
Pievienots 2021-11-03 19:11:12

Melnās klijas Kurzemē

Goldas un Greja nu jau lielie bērni ir tikuši arī pie vārdiem. Aktīvākie tiešraides skatītāji viņus nosauca šādos vārdos: vecākais cālis ar gredzenu G08 – Rude, vidējais ar gredzenu G07 – Miķis un jaunākais, kuram gredzens uzliekot saplīsa, un līdz ar to krāsainā gredzena nav – Pūka.


Jaunākais cālis demonstrē spārnus 29.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pēc Jāņiem jaunās klijas aktīvi trenēja savus skaistos un lielos spārnus, un brīžiem tām trijatā vietas ligzdā bija pamaz (video). Vecākais cālis pirmais sāka izrādīt interesi par zariem pie ligzdas, un tā Rude 29. jūnijā uzkāpa zarā, pie kura ir piestiprināta kamera, izpētīja apkārtni un aši atgriezās ligzdā. Miķim interesēja pavisam cits zars (uz augšu slīpais kreisajā malā), un viņš uz tā uzlēca 3. jūlijā (video). Rude gan nevarēja pieļaut, ka kāds pirms viņas dodas pasauli pētīt, un nākošajā dienā, pārlecot brālim ar slaidu loku, devās apskatīt, kas tur augšā notiek (video). Jaunākais cālis vēl dažas dienas uzturējās ligzdā, kamēr abi vecākie aktīvi izpētīja apkārtni, un šī taktika atmaksājās, jo barību tas dabūja pirmais. 8. jūlijā arī Pūka beidzot uzleca zarā.


Golda atnes gan kurmi, gan zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ēdiena pārpilnības laiks šajā ligzdā turpinājās arī karstajās dienās. Tā Golda 25. jūnijā reizē atnesa knābī zivi, ko arī cēla bērniem priekšā kā pirmo ēdienu, un nagos kurmi, kas seko otrajā. Kurmji jūnija beigās tika uz ligzdu nesti ļoti daudz, bet, ja bija izvēle, tad jaunatnei labāk pie dūšas gāja cits ēdiens.


Patstāvīgas ēšanas treniņi ar kurmjiem 01.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Arī šajā laikā Grejs uz ligzdu nesa ne tikai kurmjus un zivis, bet arī citus interesantus gaļas gabalus. Piemēram, 2. jūlijā brokastīs atnesa tītara kāju, citu dienu bija pīles galva, cūkas āda, zalktis, ik pa laikam bija zarnu ķeskas vai neizskaidrojama paplūkāta gaļa (video).


Tītara kāja brokastīs 02.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Pašlaik bērnus aizvien retāk var redzēt ligzdā. Parasti viņi sarodas no rīta un vakaros, lai iestiprinātos, bet visu dienu lidinās un zaro kaut kur ligzdas apkārtnē.

Vistu vanagi Rīgā

Jaunie vanadzēni, kas 17. jūnijā tika pie gredzeniem H92, H94 (vecākajiem cāļiem) un H95 (jaunākajam), jūnija beigās jau aktīvi sāka trenēt palēcienus un savus skaistos spārnus (video). Viņi arī sāka iepazīt teritoriju ārpus ligzdas, kā pirmo izpētot mammas novērošanas posteņa zaru.


Vecākais cālis pirmais ligzdas tuvākās apkārtnes izpētē 28.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecākais cālis H92 pirmo reizi uz tā uzkāpa 28. jūnijā, bet abi jaunākie pievienojās viņam zara izpētē divas dienas vēlāk. Arī ar ēšanu viņiem jau veicās daudz labāk, paši mēģināja kaut ko knibināt no barības, un ar nelieliem kumosiem jau tika galā paši.


Jau apgūts pārlēciens no viena zara uz otru 30.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

3. jūlija naktī viens no cāļiem bija tā aizrāvies ar apkārtnes izpēti, ka uz nakti mājās nepārnāca, bet izsalkums darīja savu, un drīz tas bija atpakaļ ligzdā. Bērni daudz dzīvojās pa zariem ārpus kameras redzamības un saskrēja mājās tikai mirkļos, kad tētis vai mamma tuvojās ar medījumu. Dažkārt kāds no viņiem pieturējās pie gaidīšanas taktikas: gulšņāja ligzdā un līdz ar to pirmais tika pie vecāku nestā ēdiena.


Viens no cāļiem sagrīļojas un nokrīt no zara 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

6. jūnija naktī ligzda tā arī palika tukša, jo visa ģimene nakšņoja kaut kur ārpus redzamības zonas. Tajā pašā dienā viens no vanadzēniem sagrīļojās uz mammas posteņa zara un nokrita no tā, diezgan ilgi bija dzirdama zaru brakšķēšana, bet pēc neilga laika arī viņš atnāca vakariņot, un ir skaidrs, ka vanadzēni jau bija apguvuši lidošanas prasmes.


Jau pavisam grūti atšķirt, kurš ir cālis un kura mamma 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Melnie stārķi Siguldas novadā

Mazie stārķēni bieži aizsedz ēdiena atrīšanas vietu, un nav īsti saprotams, ko un cik daudz vecāki atnes. Ir iespaids, ka pārsvarā tās ir lielākas un mazākas zivis un diezgan bieži arī pa kādai čūskai. Ja sākumā ar tām bija grūtības tikt galā, tad jau 27. jūnijā zalkšus ielocīt guzā mazie bija iemanījušies.


Divi stārķēni cīnās par zivi 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā Grāfs ilgi lūkojās apkārt līdz aizlidoja, pirmo reizi atstādams cāļus uz ilgāku laiku vienus (1h 23 min). Parasti vecāki tik mazus putnēnus ilgstoši neatstāj vienus, bet, acīmredzot, augošajai jaunatnei vajag aizvien vairāk barības, un vecāki ir spiesti šādi rīkoties.

28. jūnijā cāļi vieni tika atstāti jau uz 4 stundām, un vakarā Grāfs aizlidoja, atstādams uz nakti viņus bez pieskatīšanas. Bažas par arvien retākām ēdienreizēm un to, ka vecāki ligzdā uzturas arvien mazāk, atkal aktualizēja jautājumu, vai tiks organizēta cāļu piebarošana, ja ēdiena paliks vēl mazāk. Šeit var izlasīt ornitologa Māra Strazda komentāru par notikumiem ligzdā. LDF viedoklis sakrīt ar Māra Strazda viedokli, ka putnēnu glābšana barības trūkuma dēļ netiks organizēta, jo tiešraides nav izveidotas, lai uzlabotu vienas, ar kameru aprīkotas ligzdas indivīdu stāvokli, bet gan lai gūtu ieskatu populācijas problēmās.


Grāfs ar milzīgu foreli 06.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūlijā vecāki uzturas ligzdā tikai īsu mirkli, kamēr pabaro bērnus, tāpēc īsināt laiku, sargāt un izklaidēt sevi cāļiem nākas pašiem. Tā 1. jūlijā gar ligzdu nolidoja paliels putns, un cāļi ieņēma aizsardzības pozas, savukārt 3. jūlija naktī viņus iztraucēja meža pūces mātītes saucieni netālu no ligzdas (video).


Stārķēni jau smuki stāv kājās 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Vecāki ir aizņemti ar ēdiena sagādi, un netiek ne nestas sūnas, ne stiprināta vai uzlabota ligzda. Tās kreisā puse ir mazliet noslīdējusi, un cāļiem jābūt uzmanīgiem, jo vietas te paliek arvien mazāk.


Vecākajam cālis pirmā mēneša jubileja 12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Baltie stārķi Tukuma novadā

Pēc traģiskajiem notikumiem ligzdā Fāze biežāk te bija redzama viena, dažkārt viņai pievienojās arī Volts. Mātīte arī nesa uz ligzdu sienu vai kādu nelielu zariņu, trenkāja par tuvu pienākušo žagatu un, protams, sargāja savu ligzdu, skaļi klabinādama. Pārsvarā ligzdā nakšņoja tikai mātīte, bet 24. jūnijā pa nakti palika abi putni.


Fāze un Volts Jāņus svin kopā 24.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

28. jūnija vakarā ligzdā kārtīgu revīziju un situācijas izlūkošanu veica cits baltais stārķis. Arī 7. 8. un 12. jūlijā atkal ligzdā bija svešs stārķis, bet precīzi apgalvot, vai tas bija viens un tas pats putns, nav iespējams. 8. jūlija ciemiņš ieradās ligzdā ar ļoti nobristām, dubļainām kājām.


Svešais stārķis ar dubļos nobristām kājām 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Zivjērgļi Kurzemē

Kopš jaunākā cāļa strūklas šāviena kamerā 15. jūnijā ligzdas notikumiem varēja sekot līdzi tikai pēc skaņām un dažiem vizuāliem fragmentiem. Cik nu varēja nojaust, Teo zivis ģimenei piegādāja pietiekamā daudzumā, un gan Vita, gan bērni bija kārtīgi paēduši. Gandrīz katru dienu teritorijā uzturējās kāds svešinieks, vai bija kāds cits traucēklis, kas lika vecākiem gan sargāt bērnus ligzdā, gan pamest tos vienus pieplakušus ligzdai. Arī te jūnija otrā puse bija ļoti karsta, un nu jau lielie bērni meklēja glābiņu mammas ēnā. ValdisRap ir izveidojis hroniku par Teo un Vitas ģimenes dzīvi aiz nolaistā priekškara.


Neizšķīlusies ola beidzot saplīsusi 04.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ornitologs Aigars Kalvāns Vitas un Teo bērnus apgredzenoja 5. jūlijā, paņēma spalvu paraugu DNS analīzei, kā arī beidzot notīrīja kameru (video). Poga tika pie gredzena ar numuru 4H1 un gredzenošanas mirklī svēra 1610 gramus, savukārt Pipars – 4H2 un svēra 1350 gramus. Ornitologs arī noteica abu cāļu dzimumu: Poga – meitene, bet Pipars – puika.


Jaunie zivjērgļi apgredzenoti 05.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Diemžēl pēc kameras notīrīšanas skaistu abu cāļu augšas posmu varējām vērot tikai neilgu laiku, jo piepildījās pagājuša gada scenārijs. Pērn 18. jūnijā vienīgo Teo un Vitas lolojumu aiznesa vistu vanags. Savukārt šogad, lai kā Vita centās aizsargāt savus mazuļus, vistu vanags sagrāba Piparu 9. jūlijā. Turpmākajās dienas ļoti bieži bija trauksme (10. jūlijā uzbrucējs bija gredzenots zivjērglis), kad Vita, iepletusi spārnus, sargāja Pogu, taču 11. jūlija vakarā vistu vanags ar otro mēģinājumu paķēra arī pēdējo cāli.


Vita sargā Pogu 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Jūras ērgļu ligzdā Durbē

Mildas jaunais kavalieris K kungs regulāri apmeklēja ligzdu gan jūnija beigās, gan jūlija sākumā. Ik pa laikam bija dzirdams, kā tas sasaucas ar otru ērgli. Visticamāk, Milda ir tepat teritorijā, jo dažas reizes otrs ērglis ielaidās ligzdas koka galotnē, bet ligzdā šiverēja tikai K kungs. Droši apgalvot, ka tā bija Milda, nevar.


K kungs uzmana teritoriju 11.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

25. jūnijā un 8. jūlijā gar ligzdu nolidoja pavisam jauns jūras ērglis. Arī citi, mazāki ciemiņi bija redzami ligzdā un, ja ir interese, forumā viss ir precīzi piereģistrēts. Pārsvarā tās bija dažādas zīlītes, žubītes, lauku baloži, svilpji, dižknābji, dižraibā dzeņa jaunuļi, kā arī vāvare, kas dažkārt atskrēja apskatīt jaunumus Durbertvillā.

13. jūlijā ligzdā ciemojās gandrīz pieaudzis gredzenots jūras ērglis, kuru izdevās arī identificēt – H473. Ornitologs Jānis Ķuze to ir gredzenojis 18.05.2017. ligzdā Kurzemes rietumu daļā, rajonā starp Aizputi, Kuldīgu un Pāvilostu. Šim putnam tas ir pirmais gredzena nolasījums. Ligzdā bija divi jaunie putni, un otrs putns (H472, tēviņš) šopavasar tika atrasts nosities "Kurzemes loka" augstsprieguma līnijā rajonā pie Apriķiem.

Jūras ērgļi Slīterē

Pēdējā laikā ligzdas saimnieki ļoti reti apciemoja ligzdu, bet dažādi ciemiņi gan labprāt apskatīja Slītera un Silvas apartamentus. Piedāvāju noskatīties skaistu video par lauku baloža vizīti, kas gan pacilāja zariņus, gan pabužināja spalvas un skaisti uzdziedāja.


Slīters turpina ligzdas celtniecības darbus 07.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Slīters pēdējo reizi bija ligzdā 7. jūlijā, kad turpināja savus nebeidzamos ligzdas uzlabošanas darbus.

Mazo ērgļu kamera eglē

Forumieši cāli mazo ērgļu ligzdā eglē ir nosaukuši par Pērli, un vecāki to brīnišķīgi aprūpēja. Tētis nesa uz ligzdu gan kurmjus, gan dažādus grauzējus (video), gan kādu putnēnu, savukārt mamma regulāri atlidoja ar egles vai priedes zaru dezinfekcijai, vai kad nepieciešams cālim palīdzēt ar ēdiena sadalīšanu.


Andris atnesis milzīgu žurku savām dāmām 25.06.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Visticamāk, Anna jūnija beigās jau ik pa laikam atstāja ligzdas apkārtni, lai dotos medīt, jo 27. jūnijā viņa pati pirmo reizi atnesa uz ligzdu medījumu Pērlei, savukārt nākošajā dienā abi ar Andri vienlaicīgi ieradās ar ēdienu. Jūlija sākumā Pērle jau stabili stāvēja uz kājām, trenēja savus skaistos spārnus un spēja pati apēst nelielus grauzējus vai vardes (video). Viņa daudz laika pavadīja ligzdā, pucējot savas jaunās spalvas un veltot laiku sevis sakopšanai (video).


Skaistā Pērle 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Lašveidīgo zivju kamera Līgatnē

Jūlija sākumā kameras redzamības lokā bija vērojama lielāka mazo zivtiņu aktivitāte nekā iepriekš.


Taimiņa/foreles mazulis norija un izspļāva kaut ko baltu 08.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums


Tiešraidē atrādījās arī rauda
12.07.2021. Foto avots: Dabasdati.lv forums

Ilze Bojāre

2021-07-16

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

Pēdējie novērojumi
Grus grus - 2025-09-19 Osis
Aves sp. - 2025-09-19 Inese_Plume
Trichiaceae sp. - 2025-09-19 dziedava
Prunella modularis - 2025-04-25 jpriedn
Troglodytes troglodytes - 2025-04-25 jpriedn
Erithacus rubecula - 2025-04-25 jpriedn
Erithacus rubecula - 2025-04-25 jpriedn
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 19.septembris, 14:49

Spīdulis (Glischrochilus grandis).


nekovārnis 19.septembris, 11:06

Paldies, Uģi! :)


nekovārnis 19.septembris, 11:05

Paldies, Rūta! :)


Edgars Smislovs 19.septembris, 10:38

Sēdošais putns ticamāk sarkanrīkles čipste.


andrisb 19.septembris, 08:05

Nebūs gan.


Amanda 18.septembris, 22:22

Peļu klijāns


VijaS 18.septembris, 21:36

7.-9. bildes - pēc piecām dienām. Šobrīd diezgan izmirkusi. Julita, ja godīgi - man jau arī pirmā doma bija - nu ļoti atgādina olītes no Ķērpju meža :D. Un tikai otrā doma - šitajās Lielajās Apsēs parasti kombinācija "balts un nobirās" ir pārslainās cukurītes. Tas tā kā ticamāk. Nu un kaut kad vēlāk vēl radās trešā domā - bet neviens jau nav teicis, ka es te bieži klaiņojot nevarētu "ievazāt" kaut ko jaunu.. :D


VijaS 18.septembris, 20:54

6. bilde - pēc septiņarpus stundām kastītē.


Vīksna 18.septembris, 19:58

Paldies !


adata 18.septembris, 19:11

Daudz nesaprotu, bet šai ir tāds plankumains zīmējums uz cepurītes. Ir arī tāda plankumainā kokpūkaine...


adata 18.septembris, 19:00

Koraļļu dižadatene.


mufunja 18.septembris, 18:29

Gobu kokpūkaine ?


adata 18.septembris, 17:52

Paldies, Raivo un Ivar! Sūnu ieziņoju atsevišķi, un tās ričijas man šķita citādākas, tik īsti nebiju droša. Sadalīšu.


VijaS 18.septembris, 09:23

Parastais plaušķērpis.


Ivars Leimanis 18.septembris, 09:04

Riccia glauca kopā ar R.sorocarpa. 5.bildē - tikai R.sorocarpa.


ekologs 18.septembris, 06:52

Ou, jā! Paldies Amanda! Kļūdiņa ievadot.


Amanda 17.septembris, 22:51

Jūras ērglis


Mežirbe777 17.septembris, 19:29

1. foto kopā ar Anthocerus agrestis :)


dziedava 17.septembris, 18:47

Vizuāli izskatās pēc olīšu aplocītes. :) Nu ja viņai tur patīk, tad patīk uz visādiem substrātiem :))


mufunja 17.septembris, 16:36

Tagat es sāku domāt. bija ļoti blīvs egļu stādījums, un starp tām bija apses, alkšņi un kļavas.


meža_meita 17.septembris, 16:35

Episki, vienkārši wow


dziedava 17.septembris, 16:31

Bet priekš P.diderma mulsina, ka izskatās, ka ir kolumella.


dziedava 17.septembris, 16:21

Tomēr pēc foto ar sporām man ir jautājums, vai mazākās sporas tiešām ir virs 12 mkm? Jo foto izskatās, ka ir arī mazākas, bet tās nav mērītas.


dziedava 17.septembris, 16:11

Cik interesanti! Ja es pareizi saprotu, tad kapilīcijs ir tie baltie "krikumi", kas savienoti ar tieviem pavedieniem jeb kapilīcijs ir ar neregulāriem baltiem mezgliem. Tādā gadījumā tai jābūt pumpurītei (Physarum sp.), kaut arī piekrītu, ka no ārpuses izskatās kā Diderma/Didymium. Sporas ir ar vienu pusi gaišāku - svarīga īpaša pazīme. Ar tādiem parametriem (un divām perīdija kārtām) ir zināma Physarum diderma, bet tai sporas ir mazākas (10-12 mkm) un tā aug uz beigtas koksnes. Ja tas ir dzīvs koks, tad vēl jāizskata kādi dzīvo koku varianti.


mufunja 17.septembris, 15:55

dzīvs alksnis


dziedava 17.septembris, 15:47

Marina, īpaši novērojumiem, ko grūti noteikt, vajag pierakstīt, uz kā auga - vai tas ir dzīvs koks? Varbūt zināma koka suga?


Ziemelmeita 17.septembris, 15:08

Paldies,Rūta!


mufunja 17.septembris, 12:33

Julita, es pievienoju foto


mufunja 17.septembris, 11:56

Piedod, Julita, tas ne vienmēr izdodas. Es ķeršos pie tā tagad.


dziedava 17.septembris, 11:35

Marina, būtu labi atbildēt uz šiem jautājumiem, lai nestāv nenoteikta. Domāju, ka ir D.clavus, bet svarīgas pazīmes te nav redzamas, lai varētu pateikt pavisam droši. Varbūt mikroskopā vienkārši vismaz galviņas apakšu paskatīt, vai vidū ir melna.


mufunja 17.septembris, 11:32

Paldies, Julita. Mani arī mulsināja kāja, bet neko citu neredzēju. Tāpēc es izvēlējos D.radiatum :(Mana neuzmanība. Es vienmēr pārbaudu Dziedava.lv


dziedava 17.septembris, 11:09

Labi, ka te redzams arī kapilīcijs, kas ir caurspīdīgs (nevis brūns, kā D.radiatum). Domāju, ka jābūt D.roanense! Īpaši tā melnā kāja - jo D.radiatum vai nu kājas nav, vai tā ir balta, īsāka. D.roanense galviņa ir arī plakanāka.


dziedava 17.septembris, 10:50

Neteikšu, ka izskatās pēc tipiskas kārpainās mizaines. Bet elateras ir arī ir ļoti svarīgas, svarīgāka pazīme pat pirms sporu virsmas raksta :). Ja elateras "neder", tad jāatmet hipotēze, pat ja viss cits der. Es te vēl pārdomātu citas sugas arī, jo elateru raksts redzams neskaidri, bet tās līnijas potenciāliem vāciņiem liek domāt par biežāko no variantiem.


mufunja 17.septembris, 10:49

Julita, es pievienoju foto


dziedava 17.septembris, 10:47

Te vajadzētu Vijas, scabras ekspertes, viedokli, vai šī izskatās vai neizskatās pēc scabras :). Es pagaidām neesmu "uzķērusi" drošas vizuālās atšķirības pazīmes. Elateras man šķiet abām sugām līdzīgas, scabra arī aug cieši. Es šīm vienmēr primāri skatos sporu rakstu. Būtu jau labi, ja varētu "uzķert" kā atšķirt pēc ārējām pazīmēm.


mufunja 17.septembris, 10:06

Man ir paraugs. Es to šodien apskatīšu. atradu uz skujkoka.


Mari 17.septembris, 09:54

Un vēl, šķita, ka mizainei vajadzētu augt blīvāk.


Mari 17.septembris, 09:53

Paldies, Julita! Jā, elateras bija tās, kas samulsināja, bet par mizaini kaut kā pat neiedomājos :)


Mari 17.septembris, 09:51

Bija jau doma par T.scabru arī, bet tas blīvais, vienmērīgais apaugums, krāsa, elateras veids samulsināja. Jā, ar sporām sapinos pavisam :)


dziedava 17.septembris, 08:33

P.S. Apaugums uz sūnām gan neparasts (un skaists :)), bet nu man sporām izskatās pēc smalka pilnīga tīkliņa


dziedava 17.septembris, 08:29

Kāpēc te radās doma par O.persimile? Tai sporas ir ar saraustītu tīkliņu (acis praktiski nav redzamas, tikai tīkla fragmenti), un apkārt izteiktu gredzenu. Sporu virsmas rakstu praktiski visām sugām ir ļoti svarīgi skatīties, izmērs ir svarīgs, bet otrāmkārtām. Vispirmāmkārtām jācenšas saskatīt sporu rakstu. Te es saskatu smalku tīkliņu ar mazām acīm - tāds raksturīgs T.scabra.


dziedava 17.septembris, 08:20

Tā pilnīgi noteikti nav daudzveidīgā pilienīte. Elateras atbilst mizainei. Ja ieskatās augļķermeņos, tad var ievērot vieglu līniju, kas varētu būt līnija, pa kuru nobriedušām "pa apli" noplīstu vāciņš. Foto vēl nav līdz galam nobriedušas, tāpēc nokritušu vāciņu nav.


Mari 16.septembris, 14:34

Jā, auga uz sūnām apaugušas kritalas, ar tām sporām - ļoti grūti kaut ko jēdzīgu saskatīt .


dziedava 16.septembris, 14:31

Un vēl - uz kāda koka kritalas bija?


dziedava 16.septembris, 14:30

Te var salīdzināt: https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?aug_id=2874&ftips1=96


dziedava 16.septembris, 14:29

Marina, ceru, ka paraugs ir saglabāts, šai noteikti jāmēra sporas. Tik gara kāja D.radiatum nemēdz būt. Izskatās pēc pasaulē ļoti retās Diderma roanense.


Dzeerve 16.septembris, 11:07

Paldies!


dziedava 16.septembris, 10:27

Paldies! Āķīši ir nepārprotami. Bet vispirms jātiek galā ar sporām. Resp., vai ir iespējams atmest Stemonitopsis hyperopta, kurai tīkliņš veidojas no mazām actiņām, kas savienotas ar garākām līnijām? https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26776 Vai arī ir tieši tā? Jo izmēri šai sugai atbilst. Un tonis arī šķiet rozīgs. Bet pēc sporām īsti nevar saprast, bet tās šai sugai ir īpaši raksturojošas. Auga uz sūnām, kas aug uz kritalas?


Mari 16.septembris, 10:00

Ar sporām negāja viegli. Ir sīks neregulārs punktējums (kārpiņas?), brīžiem var "uzķert" tādas kā tīklveida struktūras, korektāks sporu diametrs 6,5-7,0 mkm.


marsancija 16.septembris, 00:07

Gada staipeknis Lycopodium annotinum


zemesbite 15.septembris, 22:34

Paldies, Ansi!


Mari 15.septembris, 22:23

Šķiet, ka āķīši ir.


meža_meita 15.septembris, 20:39

Skaisti, neidomātos šo meklēt uz bērza!


IlzeP 15.septembris, 19:46

Ieva, varbūt vari izkadrēt?


mufunja 15.septembris, 17:44

Diachea subsessilis


dziedava 15.septembris, 17:39

Tiešām fantastiski! Kas ir jaunā gļotsēņu suga?


mufunja 15.septembris, 17:01

Tas ir lieliski. Interesanti, ka gandrīz vienuviet izauga divas jaunas sēņu sugas un jauna gļotsēnes suga.


ekologs 15.septembris, 16:40

Paldies, Uģi!


Mari 15.septembris, 13:10

Paldies, Julita, mēģināšu papētīt :)


dziedava 15.septembris, 13:04

Un vai tīkliņš vienmērīgs (ar vienādām acīm), vai ir mazākas un lielākas


dziedava 15.septembris, 13:04

Un ja sporām ir tīkliņš, tad derētu saprast, cik acu pa diametru


dziedava 15.septembris, 13:02

Te var redzēt manu minēto "punktējumu" no āķīšu galiem: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=29217


dziedava 15.septembris, 13:01

Maziņa ar tīklotām sporām ir no interesanto gala. Te vajag saskatīt, vai ārējam tīkliņam ir brīvi gali (āķīši) vai nav. Es tad sausu (bez ūdens!), no sporām izpūstu vālīti (te tāda apmēram redzama) lieku zem stikliņa un 400x palielinājumā mainu fokusu, tad var saskatīt. Var skatīt uz malām (tad, ja daudz āķīši, tie uz āru labi saskatāmi) vai mainot fotkusu panāk, ka redzami āķīšu gali, resp., attēls izskatās kā punktēts no tiem galiem. Katrā ziņā vālenītēm/cilindrītēm āķīši ārējā tīkliņā ir svarīgs parametrs, to jācenšas skatīties.


dziedava 15.septembris, 12:32

Nu vienreiz es tādu mikroskopēju, un bija H.serpula, tā ka vrb nekas nav zaudēts. Bet ir, piem., Gulielmina vermicularis, vai Cornuvia serpula (šai gadījumā mazāk ticams), tā ka ja nav skaidrs režģis, tad es ieteiktu pievērst uzmanību.


Mari 15.septembris, 12:10

Ups, šim paraudziņu nepaņēmu.


dziedava 15.septembris, 12:06

t.i., daudz retāks :))


dziedava 15.septembris, 12:06

Šir tik neparasti izvijušies (ne kā režģis, bet kā tārpiņi), ka es mikroskopētu, vai nav kas daudz labāks


kimkim 15.septembris, 11:55

Lycopodium


CerambyX 15.septembris, 11:54

Nav nezināms. Attēlā redzama priede :)


dziedava 15.septembris, 10:42

Atļāvos arī izveidot latvisko nosaukumu. Savulaik, sadarbojoties t. sk. ar Edgaru Vimbu, rakstīju rakstu par Latvijā tikko atklāto irbuļu milneni, kas tolaik (2014. gadā) bija 4. milneņu suga Latvijā (un Ophiocordyceps myrmecophila vēl nebija). Vismaz man nav datu, ka pēc 2014, gada tā būtu atklāta, tā ka tai tiešām vajadzētu būt jaunai sugai Latvijā. Apsveicu! :)


dziedava 15.septembris, 10:34

Paldies, Marina, super atradums! Mana sapņu suga :))


adata 15.septembris, 07:50

Šis nebūs čemurziežu dižtauriņš.


Mežirbe777 15.septembris, 00:08

Retās ķērpju sugas novērojums papildināts ar augstākas izšķirtspējas foto.


anthicus 14.septembris, 23:26

Lūdzu mainīt noteikšanu uz "nezināms".


angel 14.septembris, 20:24

Paldies par noteikšanu!


VijaS 14.septembris, 19:02

Apakša ir gluda? Tad jau kāda sīkpiepe (varbūt alkšņu?).


VijaS 14.septembris, 18:50

Purva sermulīte.


Kiwi 14.septembris, 17:15

Paldies, Mārtiņ, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:13

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 14.septembris, 17:11

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu!


adata 14.septembris, 17:11

4., 5.att. paņemts paraugs 13.sept., nobriedis dabā, bez lietus periodā. Tumši brūnā šoko krāsā.


Ziemelmeita 14.septembris, 17:07

Paldies,Edgar,tā jau likās.


Ilona_rasa 14.septembris, 13:58

Paldies, Vija!


mufunja 14.septembris, 12:17

Paldies, Julita. Es pievienoju aprakstu.


dziedava 14.septembris, 10:42

Paldies, Iveta. Hmm, bet kas Tev tai dārzā varētu būt citādāk nekā man? Tur bez tā siena un āboliem, kas vēl ir, kas veido dzīvesvietu gļotsēnēm? Gan šīm, gan citām.


dziedava 14.septembris, 10:38

Interesanti. Man gan pirmā doma par putukrējuma olīti. Bet kas zina


Vīksna 14.septembris, 09:56

Paldies !


ekologs 14.septembris, 09:36

Lapgrauzis (Cryptocephalus moraei).


ekologs 14.septembris, 09:32

Airvabole (Acilius sulcatus).


dziedava 13.septembris, 21:50

Uz dzīva koka? Jāmikroskopē un jāmēra, bez tā nekā.


VijaS 13.septembris, 21:47

Krusta zirneklis Araneus diadematus.


VijaS 13.septembris, 21:34

4.-5. bildes - 13. septembris.


adata 13.septembris, 21:15

Es arī par pārslaino.


adata 13.septembris, 21:09

Koraļļu dižadatene.


adata 13.septembris, 19:36

Julita, es jau to domāju tā, ka tie āboli ir skābi, tas lika aizdomāties, ka nav kā parasti uz kritalas mežā. Savukārt, lasot dažādus rakstus par krūmmelleņu audzēšanu, daži mēdz to augsni paskābināt ar ābolu izspaidām pēc sulas spiešanas, citi lej sūkalas, lai gan zinātniski tas nav pierādīts, speciālisti neiebilst. Gan jau tām gļotsēnēm ir tik tām vien zināmu apstākļu sakritība, kur un uz kā augt. Es tāpat par olīšu aplocīti domāju, vai tad citur sūdu čupu nav, bet citur tās neatrodu. Tās sporas taču ar vēju pārvietojas nez cik tālu!


dziedava 13.septembris, 15:46

Vai man kā nebiologam var paskaidrot, kā zināt, vai vide skāba? Man šogad pagalmā/dārzā nekā neizdodas atrast gļotsēnes. Puvušu ābolu netrūkst :D, pļauta zāle arī ir, bet nu gļotsēņu nav! Kaut ko es neprotu vai nesaprotu :/


dziedava 13.septembris, 06:43

Paldies, Ansi!


Ziemelmeita 12.septembris, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem!


Alvis Āboliņš 12.septembris, 21:38

Spalva izskatās pēc zvirbuļa lieluma putna lidspalvas.


CerambyX 12.septembris, 16:00

Droši vien kādas bruņutis


megemege 12.septembris, 14:09

Paldies, Iveta!


megemege 12.septembris, 14:05

paldies, Amanda!:)


Dubults 12.septembris, 12:14

Skaidrs! Paldies!


Ilona_rasa 12.septembris, 08:54

Paldies, Artur!


ekologs 12.septembris, 08:40

Lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


Amanda 12.septembris, 08:21

Mazie ķīri


adata 11.septembris, 21:00

Paraugs tiks nosūtīts. Jā, vide diezgan skāba.


dziedava 11.septembris, 20:30

Nu vareni! It kā nokarenā aug visur kur, bet no vienas puses es šaubos, vai tiešām uz kritalām un citur ir viena un tā pati suga, no otras puses, varbūt tomēr pavisam kāda cita suga. Man tie daudzveidīgie substrāti nokarenajai mulsina. Ieteiktu paraugu saglabāt.


dziedava 11.septembris, 20:04

Te vajadzētu vismaz komentāru, uz kā īsti aug? Jaunu sugu noteikt no foto, kur vismaz man nesķiet labi saskatāms, uz kā aug, nebūtu korekti. Marinai ticu, bet kā minimums substrātu, biotopu pie novērojuma aprakstīt vajag.


CerambyX 11.septembris, 18:33

Tāds formulējums, jo olas dēj ieceļojuši īpatņi (kāpuri, protams, neceļo). Ja šāds 'atgadījums' notiek vasarā, tad tiešām var arī kāpuri attīstīties un iespējams pat iekūņoties. Tomēr suga ir diezgan 'tropiskas' izcelsmes un rudens vēsums stipri kavē kāpuri attīstību (bieži letāli, ja ilgstoši vēsāks). Katrā ziņā tiek uzskatīts, ka pārziemot suga Latvijā (un arī citur Ziemeļeiropā) nespēj un parasti pat tā viena paaudze, kas var tikt 'izdēta' šeit arī nepaspēj pabeigt attīstību. Piemēram, 2023. gadā no augusta beigās dabā ievāktiem kāpuriem, turot un audzējot tos telpās - tauriņš izkūņojās 2. oktobrī, kad aiz loga jau stiprs vēsums. Pieņemu, ka ļoti retos gadījumos, kad olu dēšana notikusi sevišķi agri sezonā (pašā vasaras sākumā) un kāpuri sanāk ~ vasaras vidū - varbūt tie var paspēt izaugt un pabeigt attīstību un izkūņojas 'vietējā' paaudze. Šādos gadījumos it kā tiešām sanāktu analoģija ar, piemēram, dadžu raibeņiem vai lielajiem nātru raibeņiem, kas tiešām 'apzināti' migrē uz ziemeļiem, lai vairotos (un pēc tam atpakaļ, ja aukstums nepārsteidz). Bet nu par šīm sugām arī mēs faktiski sakām, ka tās ir ieceļotāji (Latvijā nepārziemo - skaits gadu no gada mainīgs, sevišķi dadžu raibeņu gadījumā). Vienkārši daudzkārt biežāki ieceļotāji kā miroņgalvas sfings :) Tā es to skaidrotu.


Dubults 11.septembris, 14:46

Uģi, kādēļ "ieceļotājs", ja novērots kāpurs, tātad pierādīta vairošanās šeit?


Ziemelmeita 11.septembris, 11:45

Paldies,Uģi!


CerambyX 11.septembris, 10:33

Paldies, par norādi. Interesanti jā. Pēdējos 2-3 gados Glischrochilus tremulae atbilstošus īpatņus sanācis novērot/ievākt vēl vairākās vietās (precīzi jāpaskatās, pēc atmiņas Ukru gāršā, Dobeles apkārtnē, laikam Ziemeļgaujā, varbūt vēl kaut kur) - vienmēr vaboles bija uz vecām, nolūzušām vai kalstošām apsēm, labos un vecākos meža nogabalos. Reizēm uz viena stumbra ir bijuši kopā ar citām Glischrochilus sugām - g.k. quadriguttatus, kas apdzīvo tādu pašu 'substrātu', bet arī ar quadripunctatus. Šķiet visiem ievāktajiem eksmeplāriem esmu ģenitālijas (bija arī tēviņi) izpreparējis, būs ziemā/rudenī jāsaliek rindā un jāpaskatās vēlreiz. Man ar kaut kā atmiņā palicis, ka no quadripunctatus tomēr atšķīrās.


anthicus 11.septembris, 09:06

Šis taksons tagad tiek uzskatīts par G. quadripunctatus sinonīmu. Man sarežģīti tam piekrist, jo G. tremulae tēviņu ģenitālijas ir citādākas formas nekā G. quadripunctatus, bet Kirejčuks uzskatas abus taksonus par konspecifiskiem (Kirejtshuk A.G. 2025. Classification and taxonomy of the nitidulid-group of families (Coleoptera: Cucujoidea): comments on morphology, bionomics, phylogeny and methodology, with a key to species of the subgenus Myothorax Murray, 1864 of the genus Carpophilus Stephens, 1830 (Nitidulidae: Carpophilinae). Caucasian Entomological Bulletin 21(1): 127–192)


CerambyX 11.septembris, 08:40

Drīzāk bruņērces - kaut kāds Damaeus sp. vai līdzīgs


adata 11.septembris, 07:52

Atradu, pilienīšu daudzgalve


adata 11.septembris, 07:46

Noteikti nav gļotsēne, droši vien tā sēne, kas aug uz gļotsēnēm. Apakšā mazliet var redzēt, ka ir, varbūt tas pats režģītis.


megemege 11.septembris, 07:41

Artur, paldies!


ekologs 10.septembris, 23:10

Tā ir Galeruca tanaceti mātīte, kura, iespējams, drīzumā dēs oliņas.


megemege 10.septembris, 22:04

Artur, šim bija spārni īsi un vēders izteikti liels?


marsancija 10.septembris, 21:19

Paldies, Uģi!


ekologs 10.septembris, 20:42

Tas būs lapgrauzis (Galeruca tanaceti).


DaceK 10.septembris, 19:22

Paldies par noteikšanu!


Ziemelmeita 10.septembris, 11:32

Jā,Iveta, burvīgi lukturīši!


Ziemelmeita 10.septembris, 08:33

Paldies, Mārtiņ, par skaidrojumu!


adata 09.septembris, 21:38

Ak, māte daba! Kādi lukturīši!


Martins 09.septembris, 21:26

Tomēr melnā, jo uz krūšu sāniem samērā liels, melns zīmējums. Citām klajumspārēm tikai tādas tievas, melnas līnijas.


marsancija 09.septembris, 20:55

Paldies Amandai un Ilzei par skaidrības ieviešanu manos putnos :)!


ekologs 09.septembris, 18:37

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


meža_meita 09.septembris, 17:19

Šis tomēr būs jāpārbauda, varētu būt arī apsarmotā kalīcija. Paraudziņš droši vien, ka vairs nav saglabājies, ja? :)


zemesbite 09.septembris, 15:44

Paldies, Uldi!


IlzeP 09.septembris, 12:31

Piebilde par meža pīlēm - šajā gadalaikā arī tēviņi izskatās tāpat - līdzīgi mātītēm.


Amanda 09.septembris, 09:16

Kajaks un lielais ķīris


ekologs 09.septembris, 07:04

Paldies par abiem novērojumiem, Marek!


marsancija 09.septembris, 00:40

Mani galvenie jautājumi "sēž" pirmajā bildē jūraskrauklim zem labā un kreisā spārna :)


marsancija 09.septembris, 00:37

Būtu pateicīga, ja kāds man palīdzētu tikt skaidrībā ar putnu sugām šajos attēlos. Nav šaubu par jūraskraukli, sudrabkaiju, lielo gauru, vārnu(:)). Domāju, ka ir meža pīles (mātītes un "zaļknābji") un brūnkakļi. Netieku skaidrībā par kaijveidīgajiem- tiem nelielākajiem ar dzeltenām kājām un knābjiem- kajaks? Un līdzīgi, bet ar sarkanām kājām un knābjiem- lielais ķīris?


zemesbite 08.septembris, 21:51

Paldies, Marek!


nekovārnis 08.septembris, 21:51

Iespējams Leiopus nebulosus


zemesbite 08.septembris, 21:50

Paldies, Uldi!


StarFlare 08.septembris, 21:14

Mājas strazdi - pelēcīgie ir jaunie putni


Amanda 08.septembris, 19:48

Niedru lija


Amanda 08.septembris, 19:48

Lauku piekūns


Amanda 08.septembris, 19:47

Mazais ērglis


dziedava 08.septembris, 19:36

Perīdijs ir ar brūniem plankumiem un galviņas apakšpuse ir ar melnu vidu?


ekologs 08.septembris, 18:11

Pūkmuša (Hemipenthes maura).


Ziemelmeita 08.septembris, 18:04

100% neapgalvoju, ka zvīņainā sīkstene, izskatās, ka celms dedzis un sauss, tāpēc tāda doma. Tīģeru sīkstenes var meklēt vasaras sākumā pie Stāvā krasta vecupem.


ekologs 08.septembris, 18:04

Šī arī Calathus cinctus.


ekologs 08.septembris, 18:04

Marek, tikko pievienoju vāl vienu šī īpatņa novērojumu. Izskatās, ka Tev taisnība, būs vien Calathus cinctus :) Vienīgi sugu izvēlnē tādas nav.


Lemmus 08.septembris, 17:50

Paldies,Edgar!


zemesbite 08.septembris, 16:48

Paldies, Uģi!


zemesbite 08.septembris, 16:41

Paldies, Marek!


guta7 08.septembris, 16:22

Paldies, Astra, par komentāru. Varētu būts arī tā, ka tā ir zvīņainā sīkstene. Šī sēne bija uz izskalota celma, tāpēc sliecos domāt, ka varētu būt tīģeru sīkstene, jo turpat netālu Gaujas ieteka jūrā. Būs jābrauc ievākt paraudziņu.


Ziemelmeita 08.septembris, 14:35

Vai drīzāk nav zvīńainā sīkstene? Tīgeru sīkstene jāmeklē mitrās vietās uz piemirkušām lapu koku kritalām.


IlzeP 08.septembris, 13:47

Hmm, biju domājusi, ka pēc profilu apvienošanas var.


roosaluristaja 08.septembris, 11:57

Visnotaļ ticama versija


Sarmīte 08.septembris, 11:15

Redzams gredzens uz kājas.


Bekuvecis 08.septembris, 09:25

Izņēmuma gadījums. Tīģeru sīkstenes lielā pārsvarā aug maijā-jūnjā (g/k uz izmirkušām kritalām) , paretam ap jūlija/augusta miju (tad arī uz mitriem celmiem/stumbeņiem).


Ivars Leimanis 08.septembris, 08:49

Fū, tomer neesmu tāds ... Nevaru pats nolabot savus vecos ziņojumus, jo tie ir no veca profila ieziņoti.


adata 08.septembris, 07:56

Šīm būs oranži augļķermeņi, līdzīgajām vāles/apkaklītes būs balti (šādā agrā augļķermeņu stadijā).


adata 08.septembris, 07:50

Maldinošā /krāterformas šādā stadijā augļķermeņi ir oranži, līdzīgajām vāles/apkaklītes pilienītēm - šādā stadijā būs balti augļķermeņi.


adata 08.septembris, 07:41

Gada staipeknis.


ekologs 07.septembris, 21:57

Nicrophorus vespilloides tā nebūs, taustekļu gali gaiši. Šī, manuprāt, ir Nicrophorus investigator.


Waldis666 06.septembris, 20:47

FB Mikologu grupā apstiprināja, ka daudzzaru pterula.


nekovārnis 06.septembris, 20:19

Paldies Valda un Ilze! Samulsināja sarkanīgais kāts.


dziedava 06.septembris, 17:53

Jauki, Renāt, tiks saglabāts :)


adata 06.septembris, 17:08

Nevar izslēgt tīģerkrāsas pārslainīti.


Amanda 06.septembris, 17:00

Kukaiņu piekūns


Ziemelmeita 06.septembris, 16:59

Otrais foto pēc dažām stundām karstā mašīnā. Veidojas tumši brūnas bumbiņas uz oranžas kājiņas. Izskatās, ka būs papagaiļu pumpurīte.


adata 06.septembris, 16:58

Vai šī nevar būt kokvilnas antrodija?


meža_meita 06.septembris, 15:35

Šeit būs henotopši vai Mycocalicium subtitle, jāskatās vai askiem ir kanāls, ja ir, tad kāds. Piesakos pie parauga :)


Kiwi 06.septembris, 14:39

Paldies, Uģi!


Vīksna 06.septembris, 12:55

Latvijā 3 sprigaņu sugas. Šī izskatās pēc sīkziedu, arī ievazāta. Vēl dzelteniem lielākiem ziediem meža sprigane, bet puķu spriganei sārti un sarkanīgi ziedi.


ekologs 06.septembris, 09:28

Kapračvabole (Nicrophorus vespilloides).


Mari 05.septembris, 20:43

Varbūt A.affinis?


Amanda 05.septembris, 19:42

Lauku balodis


Amanda 05.septembris, 19:41

Mazais ērglis


Amanda 05.septembris, 19:37

Meža pūce


IlzeP 05.septembris, 18:52

Paldies par ziņu!


Ziemelmeita 05.septembris, 18:21

Paldies, Julita! Labi, ka paņēmu paraugu, varēšu mikroskopēt un tikt līdz sugai. Tikai kad tagad sanāks, gan nezinu, bet izskatās nobriedis, jau ņemot putēja.


dziedava 05.septembris, 16:08

Tās izskatās jaunas sprodzītes. Sudrabainajai cilindrītei ir gļota ap melnu diegveida kājiņu, bet jaunai sprodzītei visa kājiņa ir balta. Vēl sprodzītēm raksturīgi, ka vālītes apakšpuse ir platāka nekā augšpuse


kamene 05.septembris, 15:27

Paldies, Ilze! Man arī tā likās.


Putnu_Būris 05.septembris, 15:23

Pārbaudīju, jā datums ir pareizs.


dziedava 05.septembris, 15:22

Gļotsēnes paraugā nebija, bet pilns ar nagliņķērpjiem vai līdzīgiem sīkumiem, kaut kas smuks trāpījās arī mikroskopijā. Ja droši zināms, ka tas tomēr nav ķērpis, var mainīt grupu uz nezināms (gļotsēne tā droši nav). Paraugu varu nodot ķērpju interesentiem, ja kādu tie sīkumiņi interesē, sabildēt visus gan nav laika.


Amanda 05.septembris, 11:35

Mājas strazds


Ginta 05.septembris, 09:53

Šoreiz Merlins nebūs pie vainas.


andrisb 04.septembris, 22:27

Paldies noteicējiem!


Ziemelmeita 04.septembris, 20:21

Paldies,Dmitry! Nomainīju sugu.


anthicus 04.septembris, 20:19

Bradybaena fruticum. Lūdzu mainīt sugas nosaukumu.


mufunja 04.septembris, 18:20

Paldies Julita.


dziedava 04.septembris, 17:53

Jā, visticamāk!


adata 04.septembris, 17:22

Zilzaļā hlorociborija.


Rallus 04.septembris, 17:13

Tītiņi vēl pa kādam droši vien slapstās zaru kaudzēs vai krūmu biežņās. Taču nav skaļi. Mazie dzeņi sauc ik dienu. Merlin lietotne dzirdētu mazo dzeni kļūdaini piedāvāja kā tītiņu. Teiktu, ka mazais dzenis, ja nav redzēts vizuāli tītiņš.


mufunja 04.septembris, 17:10

Julita, varbūt Cukurīte, sūnu ?


Ginta 04.septembris, 16:21

Droši vien, ka nav droši. Iepriekš nav bijis ne viens, ne otrs. Varbūt labāk nomainīt sugu.


dziedava 04.septembris, 14:50

Plazmodijs ir lielā plantācijā, būtu gan interesanti, par ko izaug, drīzāk minētu, ka tas ir kas cits, bet nu kas zina. Gludajam ragansviestam attīstību nav gadījies vērot.


dziedava 04.septembris, 14:25

Jā, tas tiesa, arī citām sugām novērots, ka mainās kājiņas un augļķermeņa garums, ja sanāk nokarāties.


guta7 04.septembris, 13:31

Saprotu, ka mēdz būt visādi, tāpēc ieliku dabas datos uzreiz, novērojuma vietā un laikā.


meža_meita 04.septembris, 12:45

Nav kolēmas


adata 04.septembris, 12:25

Vienkārši nav jau daudz variantu, kas cits tur blakām varētu augt! ( Lai gan uz tādu vien pārliecību nevar paļauties.) Drīz jau varēšu ar sporām uz tirgu braukt! Citādo izskatu skaidroju ar to, ka šis eksemplārs atradās uz mēsla tā kā vertikālā plaknē, līdz ar to mazliet nostiepās, citi atkal vairāk horizontālā plaknē guļ/sēž. Tagad skaidrs, ka kājiņu reizēm var labi saskatīt.


LauraG 04.septembris, 11:08

Paldies, izlaboju!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts