Gada 4. ceturksnis Dabasdatu saimei bijis ļoti rosīgs, īpaši attiecībā uz putniem un gļotsēnēm. Par vairumu interesantāko putnu novērojumu jāpateicas Edgaram Smislovam un viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem, savukārt attiecībā uz gļotsēnēm – Julitai Klušai.

Pavisam ceturksnī reģistrēti 30 330 novērojumi (infografika raksta beigās), no kuriem 81% ir par putniem, otro vietu ieņemot sēnēm (7,5%) un trešo – gļotsēnēm (1,9%). Šis pirmais trijnieks ir nemainīgs kopš 2023. gada, kad trešajā vietā tauriņus nomainīja gļotsēnes.

Divas jaunas putnu sugas Latvijai gada 3 mēnešos – tas nemaz negadās tik bieži, un tā nenotiktu, ja putnu novērošanā nebūtu ieguldīts milzīgs darbs.

Pirmo – bangu pīli Melanitta perspicillata Kolkasraga apkārtnē 1. oktobrī novēroja Edgars Smislovs, vispirms lidojumā, tad nosēžamies jūrā. Putns bija pieaudzis tēviņš – labi atšķirams pēc krāsainā knābja, baltās pieres un pakauša. Vēlreiz putnu tajā pašā apkārtnē Edgaram kopā ar Ati Ļahu izdevās pamanīt 20. oktobrī.

Bangu pīle Melanitta perspicillata. Foto: Atis Ļahs

Otru jauno sugu – taigas čipsti Anthus hodgsoni – 17. oktobrī Liepājas ziemeļu nomalē pie jūras pirmais pamanīja Atis Ļahs, pēc tam, kopā ar Edgaru Smislovu, arī otru šīs sugas putnu. Abas čipstes pielidojušas uz atskaņotu dziesmas ierakstu.

Taigas čipste Anthus hodgsoni. Foto: Atis Ļahs

Vēl izceļami šādi interesanti putnu novērojumi:

• pārskatot uzņemtās bildes, Valts Jaunzemis starp mājas strazdiem pamanījis un ieziņojis jau 24. maijā Kolkasragā nofotografēto sārto strazdu Pastor roseus;

• Edgars Smislovs, Vladimirs Smislovs un Atis Ļahs 4. oktobrī Kolkā novēroja Sibīrijas tumšo čakstīti Saxicola maurus, kuras sugas piederība vēl precizējama, jo kā atsevisķa suga nesen izdalīta līdzīgā Amūras čakstīte S. stejnegeri. Tika ievākts DNS paraugs;

• brūnkakļa Aythia ferina un baltača Aythya nyroca hibrīdu (tēviņu) Sātiņu dīķos Saldus novadā 12. oktobrī novēroja Edgars Smislovs un Atis Ļahs;

• 12. novērojums Latvijā tumšajam ķauķītim Phylloscopus fuscatus – 16. oktobrī to Jūrmalciemā nofotografēja Edgars Smislovs, putns tur bijis sastopams līdz 19. oktobrim;

• baļķu grēdā pie Liepājas tirdzniecības kanāla arī šogad atrasts mājas apogs Athene noctua – 25. oktobrī to konstatēja E. Smislovs, A. Ļahs un E. Maļiņina;

• 8. novērojums Latvijā tuksneša čakstītei Oenanthe deserti, kuru 1. novembrī Jaunupes apkārtnē Ventspils novadā pie jūras novēroja Aleksejs Kuročkins;

• 3. novērojums Latvijā lielajai čipstei Anthus richardi – 5. novembrī Papē to pārlidojumā novēroja Vladimirs un Edgars Smislovi; 

• 11. un 12. novērojums Latvijā mazajai stērstei Emberiza pusilla Jūrmalciemā – viens putns noķerts gredzenošanai 1. novembrī (V. un E. Smislovi, A. Ļahs), otrs novērots lidojumā 7. novembrī (E. Smislovs, A. Ļahs);

• četri jauni novērojumi (9.-12. novērojums Latvijā) Hjūma ķauķītim Phylloscopus humei (noķerts gredzenošanai 2. novembrī Jūrmalciemā, Vladimirs Smislovs; novērots 12. novembrī Ventspilī, V. un E. Smislovi; 18. novembrī novērots gan Kolkā, gan Mērsragā, E. Smislovs, E. Maļiņina un A. Ļahs).

Hjūma ķauķītis Phylloscopus humei. Foto: Atis Ļahs

Eiropas putnu vērošanas dienu laikā 4. oktobrī Anhelita Kamenska Smiltenes apkārtnē nofotografēja leicisku sīli Garrulus glandarius.

Leicisks sīlis Garrulus glandarius. Foto: Anhelita Kamenska

Vairākām putnu sugām reģistrēti vēlākie zināmie novērojumi rudenī (putni.lv): ceru ķauķim Acrocephalus schoenobaenus 25. oktobrī (Edgars Smislovs Vītiņu pļavās pie Liepājas ezera), smilšu tārtņam Charadrius hiaticula 16. novembrī (Juris Vīgulis Mangaļsalā), paipalai Coturnix coturnix 17. novembrī (Edgars Smislovs pie Liepājas ezera dienvidu gala), pelēkajam mušķērājam Muscicapa striata 23. novembrī (Gita Losāne Krustpilī, datumu apstiprinājis Elvijs Kantāns), akmeņčakstītei Oenanthe oenanthe 28. novembrī (Edgars Smislovs Liepājā).

Atrasta arī Latvijai jauna sēņu suga – purpurlāsene Ascocoryne albida. Dace Vēvere to nofotografēja 9. novembrī Gaujas Nacionālajā parkā pie Siguldas (jau pieminēta šeit).

Latvijā ļoti retu piepi – sārto cietpiepi Phellinus viticola – izdevās atrast Ivaram Leimanim pie Amatas upes Cēsu novadā.

Sārtā cietpiepe Phellinus viticola. Foto: Ivars Leimanis

Varētu teikt, ka pagājušais bija vilkpienaiņu ceturksnis. Dažos pēdējos gados pasaulē ir izdalīts daudz jaunu vilkpienaiņu sugu, un Julita Kluša bija ķērusies klāt Latvijas novērojumu pārbaudei, lai saprastu, kuras no 2023. un 2025. gadā aprakstītajām šo gļotsēņu sugām ir jau atrastas Latvijā. Papildus iepriekšējā ceturksnī noteiktajai apaļkoniskajai vilkpienainei Lycogala sphaeroconicum nāca klāt vēl 10 vilkpienaiņu sugas (visas Julitas noteiktas!), kas ir jaunas ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā:

• Medainā vilkpienaine Lycogala melleum – Astra Kalve atrada jau 2022. gada 11. jūnijā Zemajā salā (Ziemeļgaujā) Valmieras novadā, kad suga vēl nebija aprakstīta; suga aprakstīta tikai 2025. gadā no paraugiem Ķīnā un Dienvidkorejā;

• Alisas Uļjanovas (zilā) vilkpienaine Lycogala alisaulianovae, Marina Slapakova-Pjankova ievāca 30. jūnijā Rēzeknes novadā; suga aprakstīta 2023. gadā;

• Leoparda vilkpienaine Lycogala leopardinum, Julita ievāca 18. jūnijā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) Cēsu novadā; suga aprakstīta 2023. gadā;

Leoparda vilkpienaine Lycogala leopardinum. Foto: Julita Kluša

• Līkbedrainā vilkpienaine Lycogala cf. fossiculatum, Julita ievāca 19. jūnijā GNP Cēsu novadā; suga aprakstīta 2023. gadā;

Līkbedrainā vilkpienaine Lycogala cf. fossiculatum. Foto: Julita Kluša

• Trūcīgā vilkpienaine Lycogala miserum, Julita atrada 16. jūnijā GNP Cēsu novadā netālu no Amatas upes; suga aprakstīta 2025. gadā no paraugiem Vācijā un Ukrainā;

• Plankumainā vilkpienaine Lycogala maculatum, Julita ievāca 4. oktobrī Iecavā; suga aprakstīta 2023. gadā;

• Gandrīzsajaucamā vilkpienaine Lycogala paraconfusum, Julita ievāca 2. jūlijā SNP Talsu novadā, suga aprakstīta 2025. gadā no paraugiem Vācijā un Krievijā;

• Gruzdošā vilkpienaine Lycogala ustulatum, Julita atrada GNP Cēsu novadā jau 16.11.2024.; suga aprakstīta 2025. gadā pēc Japānas un Krievijas paraugiem;

• Tumšeļļainā vilkpienaine Lycogala fuscoolearium, Julita ievāca Engurē 15. jūnijā; suga aprakstīta 2025. gadā pēc paraugiem no Francijas un Krievijas;

• Skarbā vilkpienaine Lycogala asperum, Julita atrada 7. augustā SNP Talsu novadā; suga aprakstīta 2025. gadā no trīs valstu paraugiem.

Un ne jau tikai vilkpienaines nāca klāt Baltijas sugu sarakstam – vēl arī 8 citas gļotsēņu sugas:

• Birstošā kriksīte Licea chelonoides – Julita konstatēja savā Slīteres Nacionālajā parkā (SNP) 28. augustā ievāktajā gļotsēņu paraudziņā kopā ar citu sugu; suga reģistrēta 9 valstīs;

• Sēdošā lampīte Lamproderma debile, Sandis Laime atrada 16. septembrī Cēsīs; pasaulē maz atradņu, reģistrēta tikai 4 valstīs;

• Svītrsporu cukurīte Didymium annulisporum, Marina Šlapakova-Pjankova ievāca 5. novembrī Rēzeknē (uz hiacintes sīpola kompostā);

• Lapu vālenīte (šokolādes gļotsēne) Stemonitis foliicola, Julita ievāca 6. septembrī SNP Talsu novadā; pasaulē noteikta reti;

• Spīdīgā pumpurīte Physarum nitens, Marita Krūze ievāca 12. augustā Ogres novadā; pasaulē maz apzināta suga;

• Lakas cukurīte Didymium cf. laccatipes, Julita atrada 2.jūlijā SNP Talsu novadā;

• Dažādsporu ragansviests Fuligo licentii, Vija Sīmansone ievāca jau 27.09.2020. Dzelves purva malā, Saulkrastu novadā; suga reģistrēta 7 valstīs;

Dažādsporu ragansviests Fuligo licentii. Foto: Vija Sīmansone

• Gliemežu olīte Diderma subincarnatum, Marita Krūze ievāca 29. oktobrī Ogres novadā; suga reģistrēta 6 valstīs (šis varētu būt tālākais zināmais novērojums uz ziemeļiem).

Gliemežu olīte Diderma subincarnatum. Foto: Marita Krūze

Jauna suga Latvijai ir arī dzintarainā vilkpienaine Lycogala succineum, kuru Ansis Opmanis atrada Ādažu novadā, netālu no Ādažu poligona robežas 14. jūnijā.

Tās, protams, nav visas ievērības cienīgās ceturksnī atrastās gļotsēņu sugas, piemēram, Julitas 4. oktobrī Iecavā atrastā ķeburkāju pilienīte Trichia longipalpis ir šīs sugas 2. atradne Latvijā un 4. zināmā atradne visā pasaulē.

Bezmugurkaulnieku Latvijas sarakstam ceturksnī nākusi klāt jauna blakšu suga – zemesblakts Arocatus melanocephalus, kuru Filips Bobinskis 9. novembrī nofotografēja dzīvoklī Rīgas centrā.

Interesants ir arī sienāžu Meconema meridionale novērojums – Uģis Piterāns tos vairumā (10-15) atrada 16. septembrī Ķengaragā uz vilkābelēm, kļavām un kastaņas. Šīs sugas pirmais zināmais novērojums Latvijā bija pavisam nesen – septembrī (arī Rīgā).

Sienāzis Meconema meridionale. Foto: Uģis Piterāns

1000 novērojumu slieksni gada trešajā ceturksnī pārsniedza 8 Dabasdatu ziņotāji, pirmo vietu ieņemot Vladimiram Smislovam ar 1902 novērojumiem. Visvairāk fotoattēlus arī šajā ceturksnī pievienojusi Astra Kalve (1266).

Lai jums novērojumiem bagāts 2026. gads!

Ilze Priedniece

2026-01-29