Aktīvie lietotāji: 256 Šodien ievadītie novērojumi: 501 Kopējais novērojumu skaits: 2196152
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2025. gada janvāris-marts
Pievienots 2025-04-30 21:42:25

Ziņoto novērojumu skaits 2025. gada pirmajā ceturksnī (47 999) bija par 7 tūkstošiem mazāks, nekā pērn (55 002), arī ziņotāju skaits ceturksnī bija nedaudz mazāks (infografika raksta beigās). Pagājusī ziema bija pēdējā Latvijas ziemojošo putnu atlanta ziema, taču datu vākšana ligzdojošo putnu atlantam, kas varētu palielināt novērojumu skaitu martā, noslēdzās jau pērn. Ziņojumu skaita kritumu varētu būt ietekmējušas arī ieilgušās portāla tehniskās problēmas.

Martā tika uzsākta pāreja uz jauno portālu dabasdati.ornitho.lv, kuru jau testē daži no dabasdati.lv ilggadīgiem lietotājiem, kā arī tajā ziņoja Eiropas Putnu uzskaišu padomes (European Bird Census Council, EBCC) 23. konferences "Bird Numbers 2025: Synergies in monitoring for conservation" ("Putni skaitļos 2025: sinerģijas monitoringā dabas aizsardzībai") dalībnieki. Konference notika Rīgā no 31. marta līdz 4. aprīlim.

Līdz ceturkšņa beigām jaunajā portālā bija ziņoti 1945 novērojumi (1927 no tiem – putnu), kas arī ir integrēti šajā pārskatā. Liels lūgums jaunā portāla izmēģinātājiem katru novērojumu ziņot tikai vienā no portāliem, lai pēc pēdējās datu migrācijas uz jauno portālu (kad vecais savu darbību beigs) neveidotos dublikāti! Ja ir vēlme kādu īpašu novērojumu ieziņot abos (piemēram, ja esat jau sācis izmantot jauno portālu, bet vēlaties, lai retas sugas novērojums parādītos vecajā, kuru vēl lieto vairums novērotāju), lūdzu, atzīmējiet sev, ka šis novērojums no viena vai otra portāla vēlāk dzēšams!

Pagājusī ziema, vismaz tās lielākā daļa, kā nu jau ierasts, bija silta. Līdz ar to nekāds pārsteigums nebija janvārī novērotās putnu sugas  zosis, pa kādam lauku cīrulim, ķīvītei, baltajai cielavai; ziemeļu gulbju un dzērvju novērojumi ienāca jau no februāra sākuma. Pateicoties Jānim Ķirsim, šoziem pirmo reizi Latvijā ziemas mēnešos novērota tumšā čakstīte Saxicola torquatus (5.-6. janvārī pie Rozulas Cēsu novadā).

Lai gan uznāca arī sala un sniega periods, visvairāk pieskatītajam putnam šoziem Latvijā – jaunajam gaišajam šņibītim Calidris alba – izdevās sekmīgi pārziemot uz Mangaļsalas mola. Portālā gada pirmajā ceturksnī reģistrēti 50 šī putna novērojumi, februārī pat 8 dienas pēc kārtas (no 5. līdz 12. datumam)! Galvenais šņibīša pieskatītājs – Sergejs Bikirski (22 novērojumi šajā ceturksnī). Divas reizes gaišais šņibītis redzēts arī Buļļusalas piekrastē (12. janvārī novēroja Margarita Krišlauka un 19. janvārī Mareks Kilups), kas varbūt varētu būt tas pats putns, un vēl viens gaišais šņibītis novērots pie jūras Akmensraga apkārtnē Dienvidkurzemes novadā (Edgars Smislovs 20. janvārī).


Mangaļsalas mola ziemotājs 
gaišais šņibītis Calidris alba. Foto: Edgars Trops

Savukārt kādai plīvurpūcei Tyto alba tā nepaveicās – tā tika atrasta beigta 4. janvārī šķūņa bēniņos Saldus novadā (Dabasdatos ziņoja Ieva Vavilova).

Šoziem tika ziņota tikai viena svītrainā pūce Surnia ulula Laugas purva apkārtnē Saulkrastu novadā, kuru pirmais 11. februārī novēroja Jānis Ķirsis. Pūce šajā vietā uzturējās un tika daudzu aplūkota līdz 25. februārim. 9. februārī Edgars Smislovs un Atis Ļahs Nīcas laukos Dienvidkurzemes novadā izcēla 3 purva pūces Asio flammeus (un turpat novēroja arī 4 lauku lijas Circus cyaneus).

Neparastā Latvijas vietā konstatēti 2 ziemojoši cekulainie cīruļi Galerida cristata – Vidzemē, Brutuļu apkārtnē Smiltenes novadā tos 9. un 23. februārī nofotografēja Anhelita Kamenska. Putni atradās netālu no lopu novietnes, kopā ar dzeltenajām stērstēm, lauku un mājas zvirbuļiem.


Cekulainais cīrulis Galerida cristata. Foto: Anhelita Kamenska

Tukumā 8. februārī nofotografēts Rietumu dzilnīša Sitta europaea caesia pazīmēm atbilstošs putns (A. Vjaters, ieziņojusi Ilona Gaile).


Potenciāls Rietumu dzilnītis Sitta europaea caesia. Foto: A. Vjaters

Vladimirs Smislovs 20. janvārī jūrmalā pie Ziemupes atrada ziemeļu sullas Morus bassanus spalvu. Interesanti, ka putnu iespējams noteikt pēc vienas pelēcīgas spalvas! Šis ir traktēts kā D kategorijas novērojums (putni.lv; D kategorija – "šaubas par izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu").

Ceturksnī reģistrēts gredzenpīles Aythya collaris 2. novērojums Latvijā – putnu pamanīja Rita Šuvcāne 9. janvārī Jēkabpilī. Pēc tam, līdz 15. janvārim, pīle uzturējās turpat un to apmeklēja citi putnu vērotāji.


Gredzenpīle Aythya collaris. Foto: Atis Ļahs 

30. martā Ēva Krēsla Kaņiera ezerā (Tukuma novads) pamanīja baltaci Aythya nyroca (17. novērojums Latvijā; putni.lv), kas Kaņiera takas torņa tuvumā uzturējās un pievilināja putnu vērotājus arī aprīlī.


Baltacis Aythya nyroca. Foto: Artūrs Bogorodickis

Savukārt jūrā pie Mērsraga (Talsu novads) marta beigās novēroti divi krāšņās pūkpīles Somateria spectabilis tēviņi – 30. martā 2. gada putnu novēroja Ivars Brediks un Justs Krapāns, bet 31. martā pieaugušu tēviņu Artūrs Bogorodickis.

Šajā laika periodā portālā ieziņoti arī divi ļoti interesanti agrāki novērojumi – Pētera Dakņa automātiskajā skaņu ierakstītājā ierakstītā lielās čipstes Anthus richardi balss no Užavas laukiem Ventspils novadā 2024. gada 20. septembrī (2. ticamais novērojums Latvijā; putni.lv) un Normunda Zeidaka 2024. gada 19. februārī Balvu novadā nofotografētā ziemeļpūce (9. pārliecinoši pierādītais novērojums Latvijā kopš 1910. gada; putni.lv).


Ziemeļpūce Strix nebulosa. Foto: Normunds Zeidaks

Siltās ziemas dēļ novēroti vairāki nomodā esoši Gada dzīvnieki eži – 1. janvārī Valda Ērmane ieziņoja iepriekšējā dienā Svitenes apkārtnē Bauskas novadā redzēto ezi, savukārt Vilis Bukšs ieziņoja Gvido Lielmaņa 5. janvārī Viļakā nofotografētu ezi.


Ezis Erinaceus sp. Foto: Gvido Lielmanis

Attiecībā uz kukaiņiem, atrasta Latvijai jauna vaboļu suga – pelējumgrauzis Atomaria alpina, kuru Aleksandrs Balodis 21. janvārī Upesleju apkārtnē (Ropažu novadā) atrada uz piepes, kas auga uz vecas blīgznas. Sugu noteica Dmitrijs Teļnovs.


Pelējumgrauzis Atomaria alpina. Foto: Aleksandrs Balodis

Pateicoties Julitas Klušas neizsīkstošajai enerģijai darboties gļotsēņu "lauciņā", ceturksnī Latvijas saraksts bagātinājies ar trim jaunām gļotsēņu sugām. Viena no tām – violetsmalkā lākturīte Cribraria lepida, kuru Julita atrada 22. martā pie Gaujas, Krustiņu apkārtnē Siguldas novadā, ir jauna suga visā Baltijā.


Violetsmalkā lākturīte Cribraria lepida. Foto: Julita Kluša

Abas pārējās ir Rīgā atrastas sugas:

1) Jūlijas dzelksnīti Badhamia juliae Julita konstatēja Rīgā, Lāčupes stacijas tuvumā. Pasaulē suga zinātniskās publikācijās reģistrēta tikai divās valstīs – Vācijā (2021. g.) un Norvēģijā (2024. g.). Vēl zināma arī Spānijā (publicēts Facebook). Sugas hipotēzi apstiprināja Pako Moreno Gomezs (Paco Moreno Gámez), kurš ir viens no dažiem pētniekiem pasaulē, kas šo sugu ir noteicis;

2) sūnlielā pumpurīte Physarum bryomacrocarpum, kuru Julita atrada Rīgā, Dzirciema apkārtnē uz dzīvas papeles mizas ielas malā jau pagājušā gada 10. decembrī. Mikroskopējot paraugu 27. janvārī, izdevās saskatīt sugas pazīmes. Arī šīs sugas hipotēzi apstiprināja Pako Moreno Gomezs (Paco Moreno Gámez), kurš šo sugu atradis Spānijā. Suga aprakstīta 2021. gadā Vācijā, vēl zināma Spānijā.


Jūlijas dzelksnīte Badhamia juliae.
Foto: Julita Kluša

Šie nebija vienīgie interesantie Julitas gļotsēņu atradumi Rīgā. 12. janvārī mežā starp Kleistiem un Lāčupes staciju viņai izdevās konstatēt ķeburkāju pilienīti Trichia longipalpis ar neparastām elaterām, kādas atrastas vēl tikai divās citās valstīs, savukārt 21. februārī uz Vērmanes dārza hibrīdās zirgkastaņas mizas – 2. atradni Latvijā tārpveida garenmizainei Gulielmina vermicularis.

Latvijas sēņu sarakstam ceturksnī potenciāli nākušas klāt divas sugas:

1) Juris Smaļinskis 25. janvārī Latgaļu apkārtnē netālu no Ķeguma ūdenskrātuves Ogres novadā nofotogrāfēja sēni, kas auga celma dobumā uz celmeņu rizomorfas. Julita Kluša paraugu mikroskopēja un sugas hipotēzi – Pseudographiella variiseptata – pēc foto izteica Džonatans Maks (Jonathan Mack); šī būtu jauna suga Latvijai, pasaulē ir apzināti tikai daži novērojumi (gbif.org tikai 5);

2) Renāte Kaupuža 9. martā Ludzas novadā uz ķērpja Acarospora fuscata atrada jaunu lihenofīlo sēņu sugu Latvijai – sēni Stigmidium fuscatae.


Iespējams, sēne
Pseudographiella variiseptata. Foto: Juris Smaļinskis, Julita Kluša


Lihenofīla sēne Stigmidium fuscatae. Foto: Renāte Kaupuža

21. februārī Grotūžu apkārtnē Madonas novadā, 130 gadus vecu egļu damaksnī uz divu blakus augošu vecu egļu stumbu sveķainām rētām Raivo Ivulāns atrada divas retas ķērpju sugas, kurām abām šīs ir 3. atradnes Latvijā – kalnāju henotopsi Chaenothecopsis montana un strīpaino sveķu henotopsi Chaenothecopsis oregana.


Kalnāju henotopsis Chaenothecopsis montana. Foto: Raivo Ivulāns

Bez tam Raivo izdevās konstatēt (10. martā Cēsu novadā) arī ārkārtīgi reto cifēliju Cyphelium sp., kam sugas noteikšanai būtu vajadzīga DNS izpēte. Ķērpis auga uz senas koka ēkas, kur Raivo to jau bija pamanījis 2024. gada septembrī, kad nebija laika ievākt paraugu un noteikt sugu.

1000 novērojumu slieksni gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 9 Dabasdatu ziņotāji, īpaši izceļoties Astrai Kalvei ar 2661 novērojumu un Inesei Skabai ar 2643 novērojumiem. Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (3232), ievērojami pārsniedzot citus (2. vieta Gunai Taubei ar 1564 attēliem).

Lai jums visiem interesantiem vērojumiem bagāta vasara!

Ilze Priedniece

2025-04-30

 

Pēdējie novērojumi
Phlebia serialis - 2025-07-01 meža_meita
Lichenes - 2025-07-01 meža_meita
Sciurus vulgaris - 2025-07-01 Inese_Plume
Myxomycetes sp. - 2025-07-01 megemege
Milvus milvus - 2025-07-01 Edgars Smislovs
Turdus merula - 2025-07-01 Eggy
Hydroprogne caspia - 2025-07-01 Igors
Nezināms
Ignotus
@ eksperts 3
Pēdējie komentāri novērojumiem
Orvilks 01.jūlijs, 20:03

Liekas, ka sasteidzu ar apgalvojumu , ticamāk, ka kamolainā pulkstenīte


Ziemelmeita 01.jūlijs, 16:32

Paldies, Mārtiņ, par spāru noteikšanu!


mufunja 01.jūlijs, 12:21

Julita, tā varētu būt Lākturīte sīkā? Izskatās ļoti līdzīga aprakstam.Tikai sporas ir ļoti pārgatavojušās :):)


Bekuvecis 01.jūlijs, 11:25

Dažām pienainēm reizēm gadās 'apmaldīties' un 'uzkāpt kokā'. Lai notektu sugu, ar šīm bildēm ir 'par īsu'.


mufunja 01.jūlijs, 10:12

Svaigs :)


Martins 01.jūlijs, 09:40

Nu Tev krāšņs eksemplārs gadījies! Neesmu redzējis šo sugu ar tik lieliem/daudz tumšas krāsas plankumiem.


Martins 01.jūlijs, 09:33

Šis nav L.maximus. L.maximus mantija (tā "apkakles" daļa aiz galvas) ir raiba, bet L.cinereoniger - vienkrāsaina.


Martins 01.jūlijs, 09:30

Gliemežu olas tās ir, bet sugu droši noteikt nevar.


Martins 01.jūlijs, 09:24

Varbūt vari izkadrēt to, ko spāre ēd? Gribētos saprast - ziedmuša/kamene/laupītājmuša?


Martins 01.jūlijs, 09:09

Jām, pavisam droši strautuspāre!


megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


IlzeP 29.jūnijs, 10:43

Pelēkā dziln: http://www.putni.lv/piccan.htm , zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


IlzeP 29.jūnijs, 10:42

Bez foto un papildu informācijas nomainu sugu uz daudz parastāko pelēko dzilnu.


Ziemelmeita 29.jūnijs, 10:29

Paldies,Marek, par skaidrojumu.


Mari 29.jūnijs, 09:47

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:38

Jā decoratus. Šis paskrējis garām :) Jūlijā būs brīvākas dienas paskatīšos iepriekšējās nedēļas rūpīgāk :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:36

Rhagium mordax - melnais punkts uz segspārniem redzams.


Mari 29.jūnijs, 09:33

Vai varētu būt Pogonocherus decoratus?


nekovārnis 29.jūnijs, 09:21

Lielākais Anastrangalia dubia reyi tēviņš. Mazākais Stenurella sp. t aviņš. Šiem šobrīd jāsāk bildēt arī vēders no sāna, jo nupat jau sāk izlidot arī otra suga - S.bifasciata.


nekovārnis 29.jūnijs, 08:45

Viena no skarabeju dzimtas ģintīm. Skarabejs nav pārāk latviski skanīgs nosaukums, droši vien tāpēc tajā ir gan mēslu vaboles, gan rožvaboles, gan praulgrauži, maijvaboles, jūnijvaboles, jūlijvaboles, dārza vaboles, smiltājvaboles, degunradžvaboles, kameņvaboles. Kad tika līdz Hoplia nosaukumi droši vien bija izbeigušies :D


nekovārnis 29.jūnijs, 08:03

Iespējams ka Trichosirocalus troglodytes, ir gan vēl vismaz divas līdzīgas sugas, kas ir vai iespējams ir sastopamas Latvijā: T.spurnyi un T.barnevillei, tāpēc, vismaz es, tā simtprocentīgi pateikt nevarēšu.


dziedava 28.jūnijs, 23:27

Grūti pateikt. Peldināt nevajag, bet ja salvetes ir apakšā, tad nevajadzētu neko sabojāt. Plūdi gļotsēnēm nepatīk, bet vajag mitru mikroklimatu. Kaut kas tur ir nobriedis, lai pastāv vēl, lai pažūst :)


zemesbite 28.jūnijs, 22:47

Paldies, Julita! :)


Liepzieds 28.jūnijs, 22:37

Vai 2.bildē kaut kas top vai ir salaists grīstē ar pārlieku mitrumu?


meža_meita 28.jūnijs, 21:32

Es tomēr neatbalstīšu sīkpunktaino artoniju, vismaz pēc attēla nē. Varbūt ir vēl kāds attēls? Ļoti daudzi ķērpji satur trentepolijas aļģi, kas skrāpējuma vietu padarīs dzeltenu. Arī lekanakti skrāpējot paliek dzeltens. Lekanaktim apotēciji veidojas samērā reti, tie noklāti ar dzeltenīgu apsarmi, bet vēlāk nokrītot apsarmei, tie ir tumši brūni-melni un manuprāt tas arī attēlā redzams. :)


meža_meita 28.jūnijs, 21:24

:D :D :D


IlzeP 28.jūnijs, 21:06

Laikam jau nav gan, citādi būtu pierakstīts.


IlzeP 28.jūnijs, 21:02

Paldies, Julita!


dziedava 28.jūnijs, 19:47

Jāpārbauda paraugs, ja vēl ir.


dziedava 28.jūnijs, 19:23

Divkrāsainie ir tipiski rufa. Bēšie ir vienkrāsaini


VijaS 28.jūnijs, 19:13

Eh, nezinu - pēc krāsas jau nu gan gribētos teikt, ka bēšīgs, bet apakšslānis koši dzeltens, un vēl tās sārtās stīdziņas uz apakšas...


VijaS 28.jūnijs, 18:38

Vajadzētu būt :)


dziedava 28.jūnijs, 18:34

Flava?


VijaS 28.jūnijs, 18:25

Visdrīzāk.


dziedava 28.jūnijs, 18:22

Hmm, rufa?


VijaS 28.jūnijs, 17:56

Nebija rūsgans.


dziedava 28.jūnijs, 17:41

Pēdējais foto ar rūsganu malu (rufa) vai vnk nosmērējies no sporām (flava)?


VijaS 28.jūnijs, 17:20

Nē, tas īpatnējais tonis no vēl pusšķidrās sporu masas, kas spīd cauri.


dziedava 28.jūnijs, 16:08

Sarkans cauri nespīd? Nevar saprast. Velk uz dzelteno drīzāk


W 28.jūnijs, 16:03

Paldies, Edgar!


Miksrieksts 28.jūnijs, 15:37

Renāte, paldies par komentāru! Lekanaktis tur arī bija, bet bildē redzams, kur pie melnajiem punktiem ieskrāpēju, kur skaisti dzeltens.


ekologs 28.jūnijs, 14:53

Te izskatās, ka tas ir jēlādenis (Korynetes caeruleus).


ekologs 28.jūnijs, 14:39

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


adata 28.jūnijs, 13:14

Paldies, Julita! Cik mācēšu, tik palīdzēšu.


dziedava 28.jūnijs, 12:52

Tas ir vēl pavisam maziņš un jauns plazmodijs. Būtu jāvēro attīstība. No balta var attīstīties dažādas sugas, ne tikai ragansviests.


dziedava 28.jūnijs, 11:52

Mēģinu ieviest kārtību ragansviestos, kuri zinātnē tā samudžināti aprakstīti. Jāievieš pašiem sava kārtība :D. Tāpēc var gadīties, ka vienu sugu nosaku tā un pēc tam citādāk, kamēr saveidosies lielāka skaidrība :)


dziedava 28.jūnijs, 11:17

Šur tur dzeltens, šur tur "asiņaini pleķi", tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:16

Ko Uģis, Mareks var iekomentēt?


dziedava 28.jūnijs, 11:16

iekša spilgti dzeltena, bet ārpuse paliek rūsgana - tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:14

Nav nekas izvēlēts. Vienkārši - Vabole :)


dabasmīlis 28.jūnijs, 10:22

Vai šai vabolei ir arī latviskais nosaukums?


anchupaans 28.jūnijs, 10:17

Braucām pa meža ceļu, piefiksējām gandru lidojumā, virs koku galotnēm.


dziedava 27.jūnijs, 23:06

Jāskatās, ja visi ir pušķīši, nevis klājeniska, vai zem katra pušķīša ir gļota. Varbūt kājainā ragainīte


dziedava 27.jūnijs, 23:02

Iveta, piešķīru moderatora tiesības, lai var mainīt gļotsēņu sugu nosaukumus (vai mainītu no citām sugu grupām uz gļotsēnēm).. Es nevaru pagūt visas gļotsēnes izskatīt, tāpēc sēnes vispār gandrīz vairs neskatos. Būtu labi, ja pamana kādas gļotsēniskas nepareizības, ka to uzreiz nomainītu. Zināšanas ir gana labas. :)


dziedava 27.jūnijs, 22:58

Bet lai precīzi līdz sugai noteiktu, vajadzētu tuvāku attēlu.


Ziemelmeita 27.jūnijs, 22:49

Paldies,Renāte!


Vīksna 27.jūnijs, 22:44

Paldies !


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:31

Itkā vietai trūktu retumi, lai jau tiek vēlviens. :D


meža_meita 27.jūnijs, 22:29

Super!


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:26

Šo arī I-nat apstiprināja eksperts, nevajadzētu būt šaubām. Lai gan sākumā apmulsu, negaidīju šo reto sugu satikt konkrētajā lokācijā :)


meža_meita 27.jūnijs, 22:23

Cik sulīgi skaisti, až pārdabiski!


meža_meita 27.jūnijs, 22:22

Vai tomēr nav Lecanactis abietina?


meža_meita 27.jūnijs, 22:20

Ja vien noteikts pareizi, tad intersants novērojums!


dziedava 27.jūnijs, 22:01

Iveta, sliecos piekrist, ka te ir gļotsēne. Ķīseleni no gļotsēnes varētu atšķirt pataustot, jo vienai jābūt recekļainai, otra izšķīstu.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 21:10

Jā, tie man šķita savādāki, bet domāju - varbūt gaisma )) Paldies, Marek!


nekovārnis 27.jūnijs, 21:10

Izskatās pēc Anaspis rufilabris, bet varbūt arī kāda cita suga.


nekovārnis 27.jūnijs, 21:01

Varētu būt spraugložņa Synchita humeralis


nekovārnis 27.jūnijs, 20:58

T.meridionale tie dzeltenie plankumi uz krūtīm savādāki.


DaceK 27.jūnijs, 20:43

Paldies par noteikšanu!


ekologs 27.jūnijs, 20:14

Manuprāt, Trichosirocalus troglodytes.


dziedava 27.jūnijs, 20:04

Sprodzītei nobriestot parasti veidojas sporu mākoņi, kas sastāv no tīklotiem pavedieniem un sporām. Nobriedusi arī putēs jeb uzpūšot izpūtīsies sporas. Šajā gadījumā “caurums galvā” izskatās pēc traucētas attīstības, tādam nevajadzētu būt. Ja gļotsēni viegli papiestu, tā visdrīzāk izšķīstu, nevis tikai nosmērētu pirkstu ar miltiem līdzīgu sporu masu. Katrā ziņā nobriedusi ir sausa. Tās, kas gaišākas, ir vairāk nobriedušas. Tā ka uz galveno jautājumu par mitrināšanu īsti nevaru atbildēt, jo foto nevar labi saprast, cik nobriedusi tā ir. Tikko sāk palikt sausa, putēt, var beigt mitrināt.


Liepzieds 27.jūnijs, 19:33

Vai caurumiņi, kas veidojas daļā galviņu, liecina par gatavību, ka vairs nevajag mitrumu un tagad jāļauj izžūt?


Vīksna 27.jūnijs, 18:33

Paldies !


ekologs 27.jūnijs, 17:12

Četrpadsmitplankumu mārīte (Calvia quatuordecimguttata).


mufunja 27.jūnijs, 17:04

Cik žēl :(


ekologs 27.jūnijs, 16:59

Krabjzirneklis (Misumena vatia).


dziedava 27.jūnijs, 13:52

Marina, es ļoti labi saprotu. Man bija paraugs ar 1 eksemplāru, kas izskatījās pēc Macbrideola, bet Edvīns neapstiprināja, jo nevarēja saprast, vai kājiņa ir ar tukšu vidu :/. Un vairāk man nav.


angel 27.jūnijs, 13:30

Paldies!


mufunja 27.jūnijs, 13:02

Paldies, Julita. Cik žēl :(. Man ar to bija tik daudz problēmu, ka vairs nevaru izturēt. Man ir vēl viens, es to noliku zem stikla, baidos to pazaudēt:). Mēģināšu to noskatīties vēlreiz.


dziedava 27.jūnijs, 11:58

Ļoti sīkas var būt daudzas sugas. Paradiacheopsis no Macbrideola atšķiras ar kājiņu. Paradicheopsis kājiņa apakšpusē ir tīklota, sk: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26730 https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26725 Tā ir svarīga pazīme, te to būtu vajadzējis pārbaudīt. Macbrideola kājiņa ir ar tukšu vidu, caurspīdīga, nav tāda tīklojuma. Vēl vajag redzēt, kā savienots kapilīcijs ar kolumellu. Vai atiet no kolumellas visā garumā, vai tas ir zarots vai tīklots? Es nezinu, vai no šiem foto var noteikt sugu. Macbrideola es pati neesmu redzējusi, nav pieredzes. Paradiacheopsis arī var būt dažādas sugas. Vajadzētu ielikt starptautiskajā FB grupā, bet vispirms ir jāsaprot par kājiņas tīklojumu - bez tā nevarēs noteikt arī ģinti.


Orvilks 27.jūnijs, 10:29

skaidri redzēju dziļi šķelto asti, bet ...


Orvilks 27.jūnijs, 10:27

Jā, pats saputrojos meistarībā, protams ,tā bija sarkanā. Pēc tam novēroju arī pie Ventas Manģenē...


zemesbite 27.jūnijs, 10:13

Paldies, Marek ! :)


Ziemelmeita 27.jūnijs, 08:39

Paldies, Marek!


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:30

Tagad šis ir atpakaļ dzeltenrakstainais, Scalaris, un apšu, Perforata, kas bija ievadīts, bet palicis bez bildēm, pievienoju abas bildes.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:16

Esmu nedaudz sajaukusi bildes, pievienojot, jo vienuviet bija abi - gan dzeltenrakstainais, gam plankumainais apšu...


adata 27.jūnijs, 07:32

Gan jau būs trauslā lāsenīte.


guta7 27.jūnijs, 07:21

Paldies, Uģi, par neuzmanības kļūdas labojumu!


guta7 27.jūnijs, 07:19

Paldies, Marek, par apstiprinājumu!


nekovārnis 27.jūnijs, 06:20

Otrajā foto Saperda perforata. Tas man patrāpījās pirmais :)


nekovārnis 27.jūnijs, 06:03

Tā izskatās ka Leiopus linnei, bet pagaidām, lai L.nebulosus/linnei. Kad būs lielāka skaidrība par pazīmēm tad sadalīs smalkāk :)


dziedava 26.jūnijs, 23:46

Paldies, Marek, tā jau likās, ka tie vīgriežu koksngrauži bija ar kokiem nosaukumā


ekologs 26.jūnijs, 19:17

Tagad ar aplikācinu viss izdevās.


IlzeP 26.jūnijs, 19:02

Jā, ar foto tā tas ir, bet par aplikāciju gan neviens neko šādu vēl nebija ziņojis.


Amanda 26.jūnijs, 16:45

Ķīķis


zemesbite 26.jūnijs, 15:00

Skaists :)


ekologs 26.jūnijs, 14:48

Man laikam tā nav. Ir citas problēmas, piemēram, pievienojot novērojumu, uzreiz neizdodas pievienot foto, tikai pēc tam. Joprojām nerāda statistiku un DD aplikācijā nevar uzlikt novērojuma punktu.


IlzeP 26.jūnijs, 09:46

Starp citu, vai man vienīgajai tāds gļuks (no vakardienas), ka karte dubultojas un uzsedzas virsū datiem?


IlzeP 26.jūnijs, 09:42

Tad šo pārsaukt par nenoteiktu kameni?


IlzeP 26.jūnijs, 09:40

Paldies!


megemege 26.jūnijs, 01:40

Vija, pievienoju bildes , kas bija uzņemtas 12.06 un 13.06. dienas novērojumi dabā, kad vēl kaut, kas bija redzams. Tālāk jau jūsu mikroskopētās bildes! Paraugi tika paņemti 10.06.


Mežirbe777 26.jūnijs, 00:30

Lūgums atradni noziņojiet arī PlutoF platformā, suga EST ļ.reta (Elurikkus tikai 3 atradnes, pēdējā pirms 25 gadiem).


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 23:09

Bombus lapidarius


dziedava 25.jūnijs, 23:08

Līdz galam vēl nav nobriedis - noformējies, tāpēc īsti nevar pateikt, vai būs dzeltenais vai rūsganais.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:59

Noteikt, ka B.pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:58

Šķiet, ka B.bohemicus


Ziemelmeita 25.jūnijs, 22:57

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:57

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:56

Bombus rupestris


dziedava 25.jūnijs, 22:51

P.S. Un 2 dienas atpakaļ to vietu apmeklēju dabā - atstāts bija daudz, bet pa nedēļu bija pazudis pilnīgi viss.


dziedava 25.jūnijs, 22:49

Vija, es šodien tieši izmetu vienu pelēcīgās sprodzītes paraugu, kurš tā arī sapelēja, līdz galam nenobriedis. Tas pats variants :). Krāsu ieraudzīju, bet mikroskopēšanai par maz.


VijaS 25.jūnijs, 22:30

Paraudziņš ļoti ilgi negribēja nobriest, beigās nonāca līdz pietiekamai identifikācijai, bet ne mikroskopēšanai, stadijai.


dziedava 25.jūnijs, 22:27

Ja ievākšanas datums ir minētais, tad gan jau ir par vēlu ko darīt lietas labā - vai nu ir nobriedusi, vai nav :)


VijaS 25.jūnijs, 22:20

Mikroskopēju, lai apstiprinātu papagaiļu pumpurītes hipotēzi. Aiga, aizsūtīšu Tev arī bildes, ja sanāk, pievieno, lai ir arī šeit. Varbūt vari pielikt arī kaut ko no vēlākajām reportāžām, lai redzama attīstība? :)


zemesbite 25.jūnijs, 21:46

Paldies, Marek! :)


dziedava 25.jūnijs, 21:46

Jauki, ka paraugs, tikai jāskatās, lai nobriest, ka var izpūst sporas, jo jāredz iekšējās struktūras. Ja vēl nevar izpūst sporas, tad nelielu mitruma daudzumu vēl vajag nodrošināt.


CerambyX 25.jūnijs, 21:41

Jā, bez apakšpuses mātītes diezgan grūti ar pārliecību atpazīt.


Ivetta 25.jūnijs, 20:53

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 18:55

Pirmajā velk uz rupestris, bet piekrītu, ka otrā bildē jau teiksim lapidarius :)


IlzeP 25.jūnijs, 17:25

Šis laikam nenosakāms (ir tikai virspuse)?


IlzeP 25.jūnijs, 17:14

Paldies, Uģi! Sameklēju vēl vieu foto, kur redzams arī augšspārna punkts.


Ivetta 25.jūnijs, 16:55

Paldies, Marek!


ligausis 25.jūnijs, 16:03

Izskatās pēc ievu raibsprīžmeta. Naktstauriņš.


ekologs 25.jūnijs, 15:00

Ļoti sīciņa, gandrīz kā smilšu graudiņa lielumā :>


dziedava 25.jūnijs, 14:15

Kāda skaistule :). Tāda nav ievērota.


ekologs 25.jūnijs, 13:46

Labāk jau jā, jo te līdz sugai arī var būt kā pa kalniem :)


kamene 25.jūnijs, 09:35

Paldies, Uģi!


kamene 25.jūnijs, 09:32

Paldies, Marek!


IlzeP 25.jūnijs, 09:17

Vai mainīt uz Bourletiella sp.?


CerambyX 25.jūnijs, 08:43

Likās, ka redzu gludu laukumu uz stilba un spārni nav tik tumši, kā rupestris ierasts, bet varbūt ar - nestrīdos, pie kameņu noteikšanas man vēl jāpiešaujas. :)


Ziemelmeita 25.jūnijs, 08:18

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:10

Paldies, Uģi, par labojumiem! Šim lapgrauzim izrādās, ir vairietātes - gaišs, kuru attiecīgajā punktā bija daudz un ko noteicu, un tad vēl pustumšs un tumšs...


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:05

Paldies, Marek, par izvērsto skaidrojumu!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:51

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:43

Noteikti Bombus campestris mātīte


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:41

Uģi, šī tomēr šķiet bija B.rupestris. Par to liecina matiņu biezums uz ķermeņa un to forma, īpaši sarkanīgie matiņi vēdera galā.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:29

Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:27

Bombus hypnorum


ekologs 25.jūnijs, 06:38

Paldies, Uģi!


Kiwi 25.jūnijs, 05:49

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:48

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:46

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:44

Paldies, Ance un Ilze, par sugas noteikšanu!


CerambyX 25.jūnijs, 02:06

gandreņu vai tumšbrūnais


CerambyX 25.jūnijs, 02:03

Man tomēr izskatās, ka ir metāliski zilā tonī :)


CerambyX 25.jūnijs, 01:42

Domāju, ka pārāk svaigs priekš agrā samteņa.


asaris 24.jūnijs, 23:05

Mēles dižvālene, Clavariadelphus ligula


angel 24.jūnijs, 22:46

Paldies!


Cardinal 24.jūnijs, 22:19

Russula aeruginea, paldies Edgaram


nekovārnis 24.jūnijs, 22:02

Salīdzinoši nesen Leiopus nebulosus tika sadalīta divās sugās - L.nebulosus un L.linnei. Pagaidām neesmu vēl atradis tādus nopietnus noteikšanas makro pazīmju aprakstus. Nākas vien ievākt un zem mikroskopa pētīt ģenitālijas. Tāpat arī Uģis pārbauda savus ievāktos eksemplārus muzejā. Kaut kādas ārējās atšķirības pamazām jau iezīmējas - sarkanīgākiem toņiem ūsu posmiņos L.nebulosus, baltākiem - L.linnei. Tāpat arī tumšo/gaišo daļu attiecība ūsu posmiņos - L.nebulosus tumšais mazāk, gaišais vairāk, L.linnei otrādi. Ģeogrāfiski - L.nebulosus retāk, vairāk Zemgalē. Bet tas viss pagaidām tā ne pārāk droši. Ja šīs pazīmes turpinās apstiprināties preparētiem/pārbaudītiem īpatņiem, tad varēs vienkārši kādus 90% vai vairāk dabasdatos ziņoto L.nebulosus/linnei sadalīt, ja ne tad nekā. Kaut kā tā :)


ekologs 24.jūnijs, 21:51

Bourletiella sp. noteikti.


ekologs 24.jūnijs, 21:43

Ilze, paldies!


ekologs 24.jūnijs, 21:43

Uģi, paldies!


ekologs 24.jūnijs, 21:42

Ko pārējie entomologi teiks?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts