Ziņojumu skaits gada novērojumiem bagātākajā – 2. ceturksnī – šogad bijis mazāks, nekā iepriekšējos gados (šogad 81 605, pērn 147 900; infografika raksta beigās), un tas galvenokārt uz putnu ziņojumu rēķina, jo pagājušā gadā noslēdzās 3. Latvijas ligzdojošo putnu atlants. Šogad ieziņoti 63 953 putnu novērojumi, pērn bija vairāk nekā divas reizes vairāk (129 008).

Ziņoto sugu daudzveidība gadu no gada turpina pieaugt – šī gada 2. ceturksnī novērojumi saņemti par 3017 sugām (2024. gadā šajā laika periodā 2936, 2023. gadā – 2770, 2022. gadā – vien par 1449 sugām).

Novērojumu skaita ziņā ceturksnī pēc putniem (78%), kā ierasts, sekoja tauriņi (3491 novērojums jeb 4,8%). Trešo vietu, tāpat kā pērn, ieņēma vaskulārie augi (2971 novērojumi jeb 4%).

Putni

Pirmo reizi Latvijā novērots Bonelli ķauķītis Phylloscopus bonelli. Šo putnu 19. maijā Bērzciemā, pārbaudot strazdu būrus kopā ar Valtu Jaunzemi, Viesturu Vīgantu, Anci Priednieci un Elzu Zacmani, sadzirdēja un arī ierakstīja Mārtiņš Briedis, kuram ar šo sugu ir pieredze no Šveices. Putns dziedājis un saucis apmēram 20 minūtes, apskatīts arī binoklī.

Salīdzinoši daudz šovasar ir tumšās čakstītes Saxicola rubicola (agrāk S. torquatus rubicola) novērojumu, galvenokārt Kurzemē (Dienvidkurzemes novadā, arī Saldus novadā). Vēl suga tika novērota Ziemeļblāzmā pie Ķīšezera 24. maijā (Jānis Daugulis), Mārupes novada Piņķu apkārtnē 15. jūnijā (Atis Ļahs) un kopš 4. jūnija Garciemā, Ādažu novadā. Garciema čakstīšu pāri pirmais novēroja un ieziņoja Igors Deņisovs (arī vēl vienu tēviņu turpat netālu), kopš tā laika tur ligzdojošās čakstītes braukuši skatīties daudzi putnu vērotāji.

Tumšā čakstīte Saxicola rubicola. Foto: Artūrs Bogorodickis 

Kaņiera ezerā turpināja atrādīties kopš 30. marta tur novērotais baltacis Aythya nyroca (pēdējais reģistrētais ir Andra Klepera novērojums 1. maijā). Arī pārziemojušais gaišais šņibītis Calidris alba turpināja priecēt uz Mangaļsalas mola (pēdējais to 22. aprīlī novērojis Igors Deņisovs).

Vēl pieminēšu šādus putnu novērojumus:

- īsastes klijkaija Stercorarius parasiticus 9. aprīlī Rīgā pie Daugavas grīvas (Igors Deņisovs);

- Stejnegera pīle Melanitta stejnegeri – pa vienam tēviņam jūrā pie Bērziema 11. aprīlī (Edgars Smislovs, Vladimirs Smislovs), jūrā pie Mērsraga 12. aprīlī (Edgars Smislovs un Atis Ļahs) un Kolkasraga apkārtnē 24. aprīlī (Edgars Smislovs);

- nepieaudzis vidējais ērglis Clanga clanga 16. aprīlī Kolkā (Edgars Smislovs);

- baltausu gaura Lophodytes cucullatus pie Kolkasraga 22. aprīlī kopā ar divām lielajām gaurām (Edgars Trops); D kategorijas suga Latvijā;

- vairāki īspirkstu cīruļa Calandrella brachydactyla novērojumi: 4. maijā Užavas laukos Ventspils novadā (Edgars Smislovs un Atis Ļahs), 6. maijā turpat reģistrējis arī Andris Klepers; Mērsraga apkārtnē pie jūras barojoties saskalotajās jūraszālēs 16. maijā novēroja Edgars Smislovs;

- Ēģiptes zoss Alopochen aegyptiaca Rīgā pie Skanstes ielas 14. maijā (Aleksejs Ivanovs, Andris Zariņš), 16. maijā turpat (Artūrs Bogorodickis); sugas statuss Latvijā precizējams;

- jūras tārtiņš Charadrius alexandrinus Vītiņu pļavās Dienvidkurzemes novadā 14. maijā (Edgars Smislovs);

- zīda gārnis Egretta garzetta Pāvilostā pie jūras 21. maijā (Valters Videnieks) un Mērsraga apkārtnē pie jūras 25. maijā (Edgars Smislovs, Ivars Brediks, Atis Ļahs);

- lielā stērste Emberiza calandra Pāvilostā 22. maijā (Valters Videnieks), Ventspils novadā Ziru apkārtnē pagajušā gada vietā 8. jūnijā (Edgars Smislovs, Atis Ļahs);

- dziedošs baltkakla mušķērājs Ficedula albicollis Ventspilī 22. maijā (Aleksejs Kuročkins);

- mājas apogs Athene noctua 29. maijā Dobeles novadā (Andris Zariņš);

- bišu dzeņu Merops apiaster pāris Ādažu novadā 7. jūnijā (Ivars Brediks);

- ligzdojoša lielā tilbīte Tringa nebularia Pukšu purvā 19. jūnijā (Jānis Priednieks);

- melngalvas kaija Larus melanocephalus 20. jūnijā Garciemā pie jūras (Igors Deņisovs).

Baltausu gaura Lophodytes cucullatus. Foto: Edgars Trops

Īspirkstu cīrulis Calandrella brachydactyla. Foto: Atis Ļahs

Ēģiptes zoss Alopochen aegyptiaca. Foto: Artūrs Bogorodickis

Putnu sugu novērojumi ievērojamās koncentrācijās:

- 2200 baltvaigu zosis Branta leucopsis laukos pie Burtnieku ezera 26. aprīlī (Andris Klepers), 2275 baltvaigu zosis pārlidojumā uz ziemeļiem maršrutā Liepāja - Bernāti 14. maijā (Vladimirs Smislovs, Aleksejs Kuročkins);

- 8000 melnās pīles Melanitta nigra, kas pacēlās gaisā virs Rīgas līča starp Kolku un Ušiem, garām nolidojot lidmašīnai, 16. jūnijā (Edgars Smislovs);

- 8600 kākauļi Clangula hyemalis jūrā pie Mērsraga tuvu krastam 4. maijā (Andris Klepers);

- 3000 svīres Apus apus 16. maijā, barojoties virs Babītes ezera (Edgars Smislovs);

- 800-850 mazie ķīri Hydrocoloeus minutus jūrā lidojumā uz DR posmā no Mangaļsalas līdz Vecāķiem 11. aprīlī (Igors Deņisovs).

No bezmugurkaulniekiem atkal viena jauna suga nākusi klāt Latvijas blakšu sugu sarakstam – zālāju laupītājblakts Himacerus mirmicoides, ko Valda Ērmane 19. maijā atrada un nofotogrāfēja savā dārzā Bauskas novadā.

Zālāju laupītājblakts Himacerus mirmicoides Foto: Valda Ērmane

Vēl divas blakšu sugas konstatētas tikai otro reizi Latvijā – ornamentblakts Gonocerus juniperi (Uģis Piterāns 7. jūnijā Bauskas novadā) un tīklblakts Oncochila simplex, ko Sandis Laime 19. jūnijā atrada Gaujas ielejas sāngravā Cēsu novadā.

Ceturksnī atklātas divas jaunas gļotsēņu sugas Latvijai:

- noteikta aplīšu pumpurīte Physarum orbis, ko Julita Kluša atrada Rīgā, Lāčupes stacijas apkārtnē 2024. gada pēdējā dienā uz dzīva koka. Suga pasaulē līdz šim reģistrēta tikai divās valstīs – Vācijā un Francijā, aprakstīta vien 2024. gadā;

- fragmentētais gļotpūpēdis Reticularia lobata – to Marita Krūze atrada 27. maijā Ogres novadā. Jauna suga Baltijā, vistālākais novērojums pasaulē uz ziemeļiem, neskaitot Lielbritāniju.

Aplīšu pumpurīte Physarum orbis. Foto: Julita Kluša

Fragmentētais gļotpūpēdis Reticularia lobata. Foto: Marita Krūze

Interesants atradums ir arī olveida īpatnā pumpurīte Physarum cf. diderma – iespējams, zinātnē neaprakstītas sugas jauna atradne Latvijā ap 260 km no iepriekšējām atradnēm. Konstatēja Julita Kluša Tukuma novadā pie Abavas 11. aprīlī.

Savukārt Julitas Klušas un Ivara Leimaņa 2016. gada 22. oktobrī novērtotā gļotsēne tagad tika pie sugas nosaukuma – tā izrādījās sarkanbrūnā lākturīte Cribraria rubiginosa, kas toreiz vēl nebija atklāta. Tas ir senākais dokumentētais šīs sugas novērojums Latvijā.

Raivo Ivulāns Madonas novadā 11. aprīlī atrada Latvijai jaunu sugu – lihenofīlo sēni Nesolechia oxyspora, savukārt Ivars Leimanis Kuldīgas novadā 12. jūnijā vēl vienu jaunu sēņu sugu Latvijai – sveķaino samtpiepi Ischnoderma resinosum.

Sēne Nesolechia oxyspora. Foto: Raivo Ivulāns

Turklāt Dabasdatos ieziņots pirmais cinobrsarkanās sēdenes Crepidotus cinnabarinus atradums Latvijā – to Talsu novadā jau 2023. gada 28. augustā atrada Ineta Šumskiha. Līdz šim sugai ir trīs zināmas atradnes mūsu valstī, visas Kurzemē.

Cinobrsarkanā sēdene Crepidotus cinnabarinus. Foto: Ineta Šumskiha

Renāte Kaupuža parūpējās par atkal vienas Latvijai jaunas ķērpju sugas atklāšanu – tā ir pušķīšu podzīte Vezdaea rheocarpa, ko Renāte pamanīja Ludzas novadā uz peltigeras lapoņiem, sūnu, augu atliekām. Visas ģints sugas izskatās kā mazas podziņas, attiecīgi tāds arī tapis šīs ģints latviskais nosaukums.

Pušķīšu podzīte Vezdaea rheocarpa. Foto: Renāte Kaupuža

1000 novērojumu slieksni gada otrajā ceturksnī pārsniedza 14 Dabasdatu ziņotāji, no tiem trīs ziņojuši pat vairāk par 3000 novērojumiem: Inese Skaba (5781 novērojums!), Astra Kalve (3231 novērojums) un Vladimirs Smislovs (3165 novērojumi). Visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (2195 attēli), vairāk nekā 1000 attēlus pievienojusi arī Lilita Svirževska (1491).

Lai novērojumiem bagāta atlikusī vasara un lai rudenī mums visiem izdodas veiksmīgi pāriet uz jauno portālu – dabasdati.ornitho.lv!

Ilze Priedniece

2025-07-31