Aktīvie lietotāji: 444 Šodien ievadītie novērojumi: 294 Kopējais novērojumu skaits: 2224592
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2025. gada aprīlis-jūnijs
Pievienots 2025-07-31 13:53:31

Ziņojumu skaits gada novērojumiem bagātākajā – 2. ceturksnī – šogad bijis mazāks, nekā iepriekšējos gados (šogad 81 605, pērn 147 900; infografika raksta beigās), un tas galvenokārt uz putnu ziņojumu rēķina, jo pagājušā gadā noslēdzās 3. Latvijas ligzdojošo putnu atlants. Šogad ieziņoti 63 953 putnu novērojumi, pērn bija vairāk nekā divas reizes vairāk (129 008).

Ziņoto sugu daudzveidība gadu no gada turpina pieaugt – šī gada 2. ceturksnī novērojumi saņemti par 3017 sugām (2024. gadā šajā laika periodā 2936, 2023. gadā – 2770, 2022. gadā – vien par 1449 sugām).

Novērojumu skaita ziņā ceturksnī pēc putniem (78%), kā ierasts, sekoja tauriņi (3491 novērojums jeb 4,8%). Trešo vietu, tāpat kā pērn, ieņēma vaskulārie augi (2971 novērojumi jeb 4%).

Putni

Pirmo reizi Latvijā novērots Bonelli ķauķītis Phylloscopus bonelli. Šo putnu 19. maijā Bērzciemā, pārbaudot strazdu būrus kopā ar Valtu Jaunzemi, Viesturu Vīgantu, Anci Priednieci un Elzu Zacmani, sadzirdēja un arī ierakstīja Mārtiņš Briedis, kuram ar šo sugu ir pieredze no Šveices. Putns dziedājis un saucis apmēram 20 minūtes, apskatīts arī binoklī.

Salīdzinoši daudz šovasar ir tumšās čakstītes Saxicola rubicola (agrāk S. torquatus rubicola) novērojumu, galvenokārt Kurzemē (Dienvidkurzemes novadā, arī Saldus novadā). Vēl suga tika novērota Ziemeļblāzmā pie Ķīšezera 24. maijā (Jānis Daugulis), Mārupes novada Piņķu apkārtnē 15. jūnijā (Atis Ļahs) un kopš 4. jūnija Garciemā, Ādažu novadā. Garciema čakstīšu pāri pirmais novēroja un ieziņoja Igors Deņisovs (arī vēl vienu tēviņu turpat netālu), kopš tā laika tur ligzdojošās čakstītes braukuši skatīties daudzi putnu vērotāji.


Tumšā čakstīte Saxicola rubicola. Foto: Artūrs Bogorodickis 

Kaņiera ezerā turpināja atrādīties kopš 30. marta tur novērotais baltacis Aythya nyroca (pēdējais reģistrētais ir Andra Klepera novērojums 1. maijā). Arī pārziemojušais gaišais šņibītis Calidris alba turpināja priecēt uz Mangaļsalas mola (pēdējais to 22. aprīlī novērojis Igors Deņisovs).

Vēl pieminēšu šādus putnu novērojumus:

- īsastes klijkaija Stercorarius parasiticus 9. aprīlī Rīgā pie Daugavas grīvas (Igors Deņisovs);

- Stejnegera pīle Melanitta stejnegeri – pa vienam tēviņam jūrā pie Bērziema 11. aprīlī (Edgars Smislovs, Vladimirs Smislovs), jūrā pie Mērsraga 12. aprīlī (Edgars Smislovs un Atis Ļahs) un Kolkasraga apkārtnē 24. aprīlī (Edgars Smislovs);

- nepieaudzis vidējais ērglis Clanga clanga 16. aprīlī Kolkā (Edgars Smislovs);

- baltausu gaura Lophodytes cucullatus pie Kolkasraga 22. aprīlī kopā ar divām lielajām gaurām (Edgars Trops); D kategorijas suga Latvijā;

- vairāki īspirkstu cīruļa Calandrella brachydactyla novērojumi: 4. maijā Užavas laukos Ventspils novadā (Edgars Smislovs un Atis Ļahs), 6. maijā turpat reģistrējis arī Andris Klepers; Mērsraga apkārtnē pie jūras barojoties saskalotajās jūraszālēs 16. maijā novēroja Edgars Smislovs;

- Ēģiptes zoss Alopochen aegyptiaca Rīgā pie Skanstes ielas 14. maijā (Aleksejs Ivanovs, Andris Zariņš), 16. maijā turpat (Artūrs Bogorodickis); sugas statuss Latvijā precizējams;

- jūras tārtiņš Charadrius alexandrinus Vītiņu pļavās Dienvidkurzemes novadā 14. maijā (Edgars Smislovs);

- zīda gārnis Egretta garzetta Pāvilostā pie jūras 21. maijā (Valters Videnieks) un Mērsraga apkārtnē pie jūras 25. maijā (Edgars Smislovs, Ivars Brediks, Atis Ļahs);

- lielā stērste Emberiza calandra Pāvilostā 22. maijā (Valters Videnieks), Ventspils novadā Ziru apkārtnē pagajušā gada vietā 8. jūnijā (Edgars Smislovs, Atis Ļahs);

- dziedošs baltkakla mušķērājs Ficedula albicollis Ventspilī 22. maijā (Aleksejs Kuročkins);

- mājas apogs Athene noctua 29. maijā Dobeles novadā (Andris Zariņš);

- bišu dzeņu Merops apiaster pāris Ādažu novadā 7. jūnijā (Ivars Brediks);

- ligzdojoša lielā tilbīte Tringa nebularia Pukšu purvā 19. jūnijā (Jānis Priednieks);

- melngalvas kaija Larus melanocephalus 20. jūnijā Garciemā pie jūras (Igors Deņisovs).


Baltausu gaura Lophodytes cucullatus. Foto: Edgars Trops


Īspirkstu cīrulis Calandrella brachydactyla. Foto: Atis Ļahs


Ēģiptes zoss Alopochen aegyptiaca. Foto: Artūrs Bogorodickis

Putnu sugu novērojumi ievērojamās koncentrācijās:

- 2200 baltvaigu zosis Branta leucopsis laukos pie Burtnieku ezera 26. aprīlī (Andris Klepers), 2275 baltvaigu zosis pārlidojumā uz ziemeļiem maršrutā Liepāja - Bernāti 14. maijā (Vladimirs Smislovs, Aleksejs Kuročkins);

- 8000 melnās pīles Melanitta nigra, kas pacēlās gaisā virs Rīgas līča starp Kolku un Ušiem, garām nolidojot lidmašīnai, 16. jūnijā (Edgars Smislovs);

- 8600 kākauļi Clangula hyemalis jūrā pie Mērsraga tuvu krastam 4. maijā (Andris Klepers);

- 3000 svīres Apus apus 16. maijā, barojoties virs Babītes ezera (Edgars Smislovs);

- 800-850 mazie ķīri Hydrocoloeus minutus jūrā lidojumā uz DR posmā no Mangaļsalas līdz Vecāķiem 11. aprīlī (Igors Deņisovs).

No bezmugurkaulniekiem atkal viena jauna suga nākusi klāt Latvijas blakšu sugu sarakstam – zālāju laupītājblakts Himacerus mirmicoides, ko Valda Ērmane 19. maijā atrada un nofotogrāfēja savā dārzā Bauskas novadā.


Zālāju laupītājblakts Himacerus mirmicoides Foto: Valda Ērmane

Vēl divas blakšu sugas konstatētas tikai otro reizi Latvijā – ornamentblakts Gonocerus juniperi (Uģis Piterāns 7. jūnijā Bauskas novadā) un tīklblakts Oncochila simplex, ko Sandis Laime 19. jūnijā atrada Gaujas ielejas sāngravā Cēsu novadā.

Ceturksnī atklātas divas jaunas gļotsēņu sugas Latvijai:

- noteikta aplīšu pumpurīte Physarum orbis, ko Julita Kluša atrada Rīgā, Lāčupes stacijas apkārtnē 2024. gada pēdējā dienā uz dzīva koka. Suga pasaulē līdz šim reģistrēta tikai divās valstīs – Vācijā un Francijā, aprakstīta vien 2024. gadā;

- fragmentētais gļotpūpēdis Reticularia lobata – to Marita Krūze atrada 27. maijā Ogres novadā. Jauna suga Baltijā, vistālākais novērojums pasaulē uz ziemeļiem, neskaitot Lielbritāniju.


Aplīšu pumpurīte Physarum orbis. Foto: Julita Kluša


Fragmentētais gļotpūpēdis Reticularia lobata. Foto: Marita Krūze

Interesants atradums ir arī olveida īpatnā pumpurīte Physarum cf. diderma – iespējams, zinātnē neaprakstītas sugas jauna atradne Latvijā ap 260 km no iepriekšējām atradnēm. Konstatēja Julita Kluša Tukuma novadā pie Abavas 11. aprīlī.

Savukārt Julitas Klušas un Ivara Leimaņa 2016. gada 22. oktobrī novērtotā gļotsēne tagad tika pie sugas nosaukuma – tā izrādījās sarkanbrūnā lākturīte Cribraria rubiginosa, kas toreiz vēl nebija atklāta. Tas ir senākais dokumentētais šīs sugas novērojums Latvijā.

Raivo Ivulāns Madonas novadā 11. aprīlī atrada Latvijai jaunu sugu – lihenofīlo sēni Nesolechia oxyspora, savukārt Ivars Leimanis Kuldīgas novadā 12. jūnijā vēl vienu jaunu sēņu sugu Latvijai – sveķaino samtpiepi Ischnoderma resinosum.


Sēne Nesolechia oxyspora. Foto: Raivo Ivulāns

Turklāt Dabasdatos ieziņots pirmais cinobrsarkanās sēdenes Crepidotus cinnabarinus atradums Latvijā – to Talsu novadā jau 2023. gada 28. augustā atrada Ineta Šumskiha. Līdz šim sugai ir trīs zināmas atradnes mūsu valstī, visas Kurzemē.


Cinobrsarkanā sēdene Crepidotus cinnabarinus. Foto: Ineta Šumskiha

Renāte Kaupuža parūpējās par atkal vienas Latvijai jaunas ķērpju sugas atklāšanu – tā ir pušķīšu podzīte Vezdaea rheocarpa, ko Renāte pamanīja Ludzas novadā uz peltigeras lapoņiem, sūnu, augu atliekām. Visas ģints sugas izskatās kā mazas podziņas, attiecīgi tāds arī tapis šīs ģints latviskais nosaukums.


Pušķīšu podzīte Vezdaea rheocarpa. Foto: Renāte Kaupuža

1000 novērojumu slieksni gada otrajā ceturksnī pārsniedza 14 Dabasdatu ziņotāji, no tiem trīs ziņojuši pat vairāk par 3000 novērojumiem: Inese Skaba (5781 novērojums!), Astra Kalve (3231 novērojums) un Vladimirs Smislovs (3165 novērojumi). Visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (2195 attēli), vairāk nekā 1000 attēlus pievienojusi arī Lilita Svirževska (1491).

Lai novērojumiem bagāta atlikusī vasara un lai rudenī mums visiem izdodas veiksmīgi pāriet uz jauno portālu – dabasdati.ornitho.lv!

Ilze Priedniece

2025-07-31

Infografikas

 

Pēdējie novērojumi
Motacilla alba - 2025-08-21 ekologs
Troglodytes troglodytes - 2025-05-10 EL
Troglodytes troglodytes - 2025-05-10 EL
Phoenicurus phoenicurus - 2025-05-10 EL
Carduelis carduelis - 2025-05-10 EL
Fringilla coelebs - 2025-05-10 EL
Fringilla coelebs - 2025-05-10 EL
Nezināms
Ignotus
@ tatia
Pēdējie komentāri novērojumiem
adata 21.augusts, 12:44

Ja uz skujkoka, tad būs oranžā aveņgļotsēne, citas tik apelsīnu oranžas nav.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 12:25

B.sylvarum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:42

Domāju, ka šo arī varētu tomēr pie B.campestris pieskaitīt


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:32

Varētu pielikt pie B.pascuorum


ekologs 21.augusts, 11:31

Izskatās kāda no Harpalus ģints. Iespējams Harpalus rufipes.


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:24

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 21.augusts, 11:15

Lūkojoties uz matiņu formu un krāsu, visticamāk te būs B.rupestris tēviņa tumšā forma


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Visticamāk B.soroeensis


Kārlis Levinskis 21.augusts, 10:58

Tagad gan varu droši teikt, ka B.hypnorum


Matrus 21.augusts, 10:42

Paldies par gulbja kontroli, tas ir tēviņš no vietējā perējuma, papildināju datu bāzi!


Matrus 21.augusts, 10:41

Pateicos par paugurknābja gulbja kontroli! Mātīte, 17 gadi vai vairāk (2008-), ligzdo Gaiļezerā 9 gadus pēc kārtas (!) (kopskaitā izaudzināja 47 mazuļus), pērn uz ezeru atlidoja cits agresīvs pāris un šie “vecie” gulbji tika izdzīti no ezera, tāpēc Drauga spārns visu ģimeni pārvietoja uz Kaņieri…, bet nākamajā gadā tie bija atpakaļ savā ezerā. Septiņus gadus no tiem ligzdoja ar vienu tēviņu (LR EP 268), bet kopš 2024. gada tēviņš cits (bez gredzena).


dziedava 21.augusts, 07:52

Šis novērojums ir identisks šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/7cdfb995ca4812d66f9cb7b9cd8eb340/ Šo vajadzētu izdzēst, lai nedublējas.


dziedava 21.augusts, 07:47

Ar melnu kolumellu un žirafes ādu ir 3 sugas: D.nigripes: sporas 7-10 mkm, ar tumšāku kārpu grupām; kājiņas garums ievērojami lielāks nekā galviņas diametrs (D=0,3-0,5 mm), kājiņa virzienā uz augšpusi paliek sarkanbrūna; D.minus: sporas 8-10(-11) mkm, ar tumšāku kārpu grupām, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,4-0,6 mm); D.melanospermum: sporas 10-12 mkm, NAV tumšāku kārpu grupu, kājiņas garums nepārsniedz galviņas diametru (D=0,5-1 mm); Šajā novērojumā vairāki mērījumi sanāk uz robežas - D=0,5 mm (ja pareizi saskatīju), sporas ~10 mkm, kājiņas - galviņas diametra attiecību īsti nevar saskatīt. Līdz ar to ar pārliecību noteikt sugu nevaru, ja vēl arī nevar saprast, vai sporām ir tumšāku kārpu grupas. Sporām derētu zināt plašāku amplitūdu, vai drīzāk iet uz 8 mkm, vai uz 12 mkm.


W 21.augusts, 06:33

Paldies, Iveta:)


dziedava 20.augusts, 22:43

Apsveicu! :)


Kārlis Levinskis 20.augusts, 22:04

Stipri atgādina izbalējušu B.barbutellus


adata 20.augusts, 20:31

Šādi kuriozi ir vislabākie, kad gļotsēnes skrien ātrāk par domām. Īsta dopinga deva!


dziedava 20.augusts, 20:27

Iveta, ir ievākts un ir arī viegli sasniedzamā attālumā, lai pa laikam pārbaudītu :) Smieklīgākais, ka, apsekojot parka dzīvos kokus, pamanīju mulču un padomāju, ka varētu tak man piespēlēt arī kādu gļotsēni mulčā. Gribēju pietupties un sākt pētīt, kad pamanīju tādu aizdomīgu dzeltenu plantāciju. Pirmā doma - nu nevar tak būt gļotsēne, es to tikai vēl taisījos sākt meklēt?! :D


adata 20.augusts, 20:24

Šis interesants, diez kas sanāks? Priekš ragansviesta tā kā par "plānu".


Ziemelmeita 20.augusts, 18:14

Paldies,Uģi, par labojumiem!


CerambyX 20.augusts, 16:46

Jaunie putni.


mufunja 20.augusts, 15:23

kolumella ir melna un žirafes āda :)


mufunja 20.augusts, 15:10

Nē. Es vienmēr kaut ko aizmirstu :( :(


dziedava 20.augusts, 14:37

Sporām bija tumšāku kārpu grupas?


mufunja 20.augusts, 13:32

Uldis, šī ir mušmire, bet es nevaru saprast, kura.Var būt Amanita excelsa?


Ivetta 20.augusts, 13:18

Paldies, Uģi!


Mežirbe777 20.augusts, 12:16

Paldies par padomu, Kārli !


dziedava 20.augusts, 11:02

Skaisti! :))


Ivetta 20.augusts, 11:01

Paldies !


zane_ernstreite 20.augusts, 10:31

Esmu bijusi pavirša, paldies, Marek!


zane_ernstreite 20.augusts, 08:32

Paldies, Iveta!


ekologs 20.augusts, 07:55

Jā, varētu būt zilais praulenis (Platycerus caraboides).


Mo 20.augusts, 07:32

Platycerus caraboides?


dziedava 19.augusts, 21:17

Osis, melnalksnis, vilkābele.. Domāju, ka šitie kokus sugas baigi nešķiro.


dziedava 19.augusts, 21:16

Bet par to, ka koka suga tikai sakrīt, saku, jo Kuntam aprakstītajos paraugos ātrumā ozolu vispār neatradu (meklēju), visādas kļavas uc. koki bija.


dziedava 19.augusts, 21:15

Noteikti sagadīšanās. Es vispār pie šitā dienu mocījos, jo viss atbilst, izņemot "zilganā", - bet zilganais ir (jābūt) vietās, kur nav kaļķa. Šī bija bagātīgi ar kaļķi, varbūt tāpēc arī zilgano neatradu. Bet variantu citu nav. B.dubia ir balta no ārpuses un balta iekšpusē. Te ārpuse skaidri bāli dzeltena - tik skaidri, ka es dabā vrb pat bez brillēm jau domāju, ka būs B.flavoglauca, tā ka ārpuse NAV tīri balta. Un tad ir P.lakhanpalii (tagad jau Nannengaella lakhanpalii), kam dzeltens ir no āras un iekšā, turklāt izteikti plazmodiokarpi. Tā ka līdzīgās sugas arī nesanāk. Pats perīdija granulējums sakrīt, kopskats, sporas utml. ir līdzīgi kā pieejamos foto.


VijaS 19.augusts, 21:02

Šeit, tāpat kā pirmajā novērojumā Rīgā, substrāts ir piramidālais ozols. Nez, tikai sagadīšanās, vai sugai raksturīga specifika..?


ekologs 19.augusts, 19:49

Melnais priežu celmu koksngrauzis (Spondylis buprestoides).


ekologs 19.augusts, 18:42

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


ekologs 19.augusts, 18:41

Izskatās pēc Pogonocherus hispidulus.


megemege 19.augusts, 17:34

Paldies, Ilze!


IlzeP 19.augusts, 15:29

Ja neviens neprotestē, mainu uz pūkaino mīkstpiepi - līdzīga ir.


IlzeP 19.augusts, 15:27

Raksturīga lapu koku pamatnēm, tāda spīdīga, it kā gumijota.


ekologs 19.augusts, 15:08

Dārzu joslpūcīte (Noctua pronuba).


mufunja 19.augusts, 14:54

Uldis,tas nevar būt Ascotremella faginea?Es nekad neesmu redzējis šādas krāsas Exidia nigricans.


Osis 19.augusts, 14:12

Paldies Kārli!


megemege 19.augusts, 12:07

Varbūt tā ir alpu raganzālīte? Ansis noteikti zinās! https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?r=0&id=12785


dziedava 19.augusts, 11:18

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:15

Šķiet, ka B.veteranus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:14

Šeit tomēr būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:05

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 11:04

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.rupestris


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:56

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:55

B.bohemicus


mufunja 19.augusts, 10:50

Paldies, Julita. Atceros, ka redzēju to Dziedava.lv, bet vakar nevarēju to atrast. Bet tagad es to ieraudzīju :)


megemege 19.augusts, 10:41

Paldies jums! Tad nu ieviešiet lūdzu pareizas korekcijas!


Kārlis Levinskis 19.augusts, 10:40

Uzmanīgi aplūkojot matiņu izkārtojumu, krāsu un formu, domas vairāk vedina uz B.sylvestris


dziedava 19.augusts, 10:32

Jā, Iveta, esmu ievērojusi, ka ar papildu apgaismojumu bildējot tās tumšās kļūst sarkanbrūnākas. Un tā diemžēl var kļūdaini noteikt sugu :/. Grūti jau arīn izsekot, vai bildē ir tāda, kā bija dabā.


dziedava 19.augusts, 10:30

Gļotsēnes nemēdz būt pūkainas :) [ja nu ar pelējumu]


megemege 19.augusts, 09:38

Bija pūkaina, Nebija cieta.


VijaS 19.augusts, 09:20

Parastā zeltene.


VijaS 19.augusts, 09:17

Pūkaino mīkstpiepi atgādina. Kāda uz tausti?


Ivars Leimanis 19.augusts, 08:48

Atvainojos, Orthocaulis attenuatus, nevis "Crossocalyx attenuatus" (vēl nav atmiņā jaunie nosaukumi). :)


adata 19.augusts, 07:53

Pēc pirmās bildes es arī sliecos uz tumsnējo, otrā jau brūnāka...


adata 19.augusts, 07:44

Šī diez vai būs lielā, lapas savādākas un augums.


VijaS 19.augusts, 07:41

Arī pēc tievās gludlapes izskatās.


VijaS 19.augusts, 07:39

Ragainīte nav noteikti. Neapgalvoju simtprocentīgi, bet šis man atgādināja vienu manu lākturīšu pīlārsēnes novērojumu uz vecas lindblādijas https://dabasdati.lv/lv/observation/25cdbe20550636adc8d677b84bf68c60/


VijaS 19.augusts, 07:25

Man pēc tievās gludlapes izskatās.


Mari 19.augusts, 07:24

Paldies, Julita! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:51

Šķiet, ka te arī visticamāk būs B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:47

B.sylvestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:44

B.bohemicus


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:43

Šķiet, ka B.lucorum tēviņš


Ziemelmeita 18.augusts, 23:28

Par B.hortorum domāju tapēc, ka vēdergala krāsojums ir tā kā svītrińās, ne viss kopā un aiz galvas dzeltenais krāsojums ir tā kā pusaplī ap melno. Salīdzinot ar internetā pieejamo informāciju, likās vislīdzīgākā


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:22

Šķiet, ka B.pratorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:21

Te arī B.rupestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:21

Lai arī B.lapidarius tēviņi var ar laiku saulē izbalēt, šis īpatnis vairāk atbildīs B.rupestris tēviņam :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:19

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:19

B.rupestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:17

B.hortorum tēviņiem tiešām ir iespējams neliels dzeltenīgs krāsojums uz vēdera tergītiem pirms sākas balti matiņi, bet šis īpatnis mani vedina domāt uz kādu no parazītkamenēm. Mani ļoti ieinteresēja, ko jūs izmantojāt, kā galveno noteicošo īpašību, lai liktu punktu uz B.hortorum? Ievēroju arī, ka šim īpatnim ir izteikti īsi matiņi uz kājām, kas šķiet ļoti interesanti :)


Ziemelmeita 18.augusts, 23:12

Paldies, Kārli!


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.rupestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:10

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:07

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:06

B.rupestris


dziedava 18.augusts, 23:06

Piekrītu versijai :)). Forša suga! Un vēl ar visu plazmodiju! :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:06

Šeit ja nemaldos te būs B.humilis - 1. un 3. attēlā, bet 2. attēlā būs B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:04

B.hypnorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 23:04

Šī noteikti būs parazītkamene, šķiet B.bohemicus :)


ekologs 18.augusts, 22:59

Pavasara bambals (Trypocopris vernalis).


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:59

Skatoties uz ķermeņa formu un krāsojumu domas vairāk iet uz B.pratorum pusi :)


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:54

B.pascuorum


Ivetta 18.augusts, 22:34

Paldies, Uģi!


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:28

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:28

B.rupestris tēviņš


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:27

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


ekologs 18.augusts, 22:24

Arī tā liekas :)


Ziemelmeita 18.augusts, 22:22

Paldies,Kārli!


Ziemelmeita 18.augusts, 22:21

Paldies,Artur! Vińa tik veikli aizskrēja, ka vairāk neko neizdevās redzēt.


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:21

Šķiet, ka B.soroeensis


ekologs 18.augusts, 22:20

Manuprāt, piepjvabole (Triplax russica).


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:19

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 18.augusts, 22:18

B.pascuorum


ekologs 18.augusts, 22:17

Manuprāt, Dytiscus dimidiatus, bet nu tur jāredz vēderpuse.


Ivars Leimanis 18.augusts, 21:41

Geocalyx graveolens bidēs nav redzama, bet tajos "salātos" ir saskatāma Crossocalyx attenuatus.


Osis 18.augusts, 21:32

Paldies Uģi!


Ziemelmeita 18.augusts, 20:42

Paldies,Julita! Droši vien,tas,kas ne pa tēmu,ir no sūnas ticis kas klāt. Nesapratu,kas tas ir, tapēc pieliku bildi.


dziedava 18.augusts, 20:21

Te kapilīcijam vajag saskatīt, vai tam redzamajam tīkliņam ir āķīši vai nav, un sporām - vai tās ir ar kārpām vai ar tīkliņu. Šādā tuvinājumā diemžēl ne vienu, ne otru, nevar saskatīt. Bet ja ir liela (ap 1cm), tad pēc krāsas un kājiņas garuma spriežot, visticamāk, ka tumsnējā S.fusca :)


dziedava 18.augusts, 20:18

Tas 3. foto no apakšas nav pa tēmu. Sporām svarīgi saskatīt rakstiņu, 2. foto no apakšas datorprogrammā vajadzēja pagriezt tumšāku (lielāku Exposure), lai var saskatīt, ka tur kārpas ir arī ar tumšākām grupām. Bet ja es zinu, ka jābūt, tad saskatu. :) Jebkurā gadījumā, šaubu nav, noteikts pareizi :))


Ivars Leimanis 18.augusts, 20:09

Antrodia sinuosa


Ziemelmeita 18.augusts, 20:09

Šodien izbrīvēju brīdi mikroskopēšanai. Cerams,ka saskatīju visu,kas bija jāredz.


Siona 18.augusts, 19:43

Pievienoju arī sporu bildi! :)


meža_meita 18.augusts, 16:53

Es nākamajā braucienā apskatīšu. :)


Justs K 18.augusts, 16:28

Jā, te izskatās, ka telefonā punktu būšu neprecīzi atzīmējis, vajadzētu būt pļavā. Bet cik atceros, tad par sugu nebija nekādu šaubu pēc balss nosakot.


dziedava 18.augusts, 16:05

Cik žēl, ka Inguna šo nepiedzīvoja. Jā, vismaz tikdaudz, ka jauna suga Latvijā, es tolaik sapratu, bet līdz pareizajai sugai toreiz aizrakties nepratu :/. Klupšanas akmens bija nepareizi noteikta ģints. Zināmā mērā tas tikai nozīmē, ka pareizi vien ir, ka reorganoizē Trichia/Hemitrichia/Oligonema ģintis, jo īsti saprotams tas dalījums, acīmredzot, nebija.


dziedava 18.augusts, 16:01

Interesanta suga, atrasta un aprakstīta jau 19. gs. beigās, bet pasaulē apzināts pavisam maz atradņu. Cik man izdevās "savilkt galus", tad pēc 2011. gada neviena jauna atradne nav reģistrēta. Varbūt kko nezinu vai palaidu garām, bet jebkurā gadījumā suga reti noteikta, googlē foto līdz šim nebija vispār. Tomēr pēc mikroskopijām nosakāma salīdzinoši viegli - nav no grūtajām sugām, ja zina, ko skatīties. Un mums sanāk jau apzinātas (bet iepriekš nepareizi noteiktas) jau 3 atradnes - 2021., 2024. un 2025. gadā.


megemege 18.augusts, 15:04

Šim arī ir paraudziņš!


megemege 18.augusts, 14:42

Julita, man ir paraudziņš!


Ziemelmeita 18.augusts, 14:28

Paldies,Uģi, par labojumiem.


mufunja 18.augusts, 14:11

Paldies, Julita. Es saglabāju paraugu. Nosūtīšu to tev, kad būs iespēja.


čūskis 18.augusts, 13:20

Šim novērojumam noteikti vajadzētu foto - atradne tālu no citām zināmajām Latvijā, arī blakus esošajā Igaunijā sastopams tikai DA daļā, kas ir tālu no šī punkta. Iespājams sajaukts ar varžkrupi, kuram arī var būt izteikti tumši plankumi (šādi gadījumi ir zināmi).


dziedava 18.augusts, 11:15

Tās nav garenas izstieptas "bumbiņas"? Ir kājiņa? No tuvinātā foto to īsti nevar saprast


Mareks Kilups 18.augusts, 08:12

vai šeit varētu būt kas sajaukts? pļavu tilbītei mežs nebūs piemērots biotops. varbūt meža tilbīte?


CerambyX 18.augusts, 01:57

Punkts izskatās ir LVM mežos, tad bez mikrolieguma laikam cerība uz aizsardzību ir visai niecīga, bet vārpstiņgliemeži tur nepalīdzēs, diemžēl.


Rekmanis 18.augusts, 01:23

Paldies par informāciju. Vai jāievāc stereokaulona paraugs, lai noteiktu vai tas ir saxatile, subcoralloides vai dactylophyllum?


meža_meita 18.augusts, 00:22

Par tālu attēls, lai noteiktu sugu.


meža_meita 18.augusts, 00:21

Nav komentāru... Tadu dzīvajā pat neesmu redzējusi!


meža_meita 18.augusts, 00:17

šos tikai mikroskopiski, reti!


meža_meita 18.augusts, 00:16

Lai dievs nogrābstās... Es zinu, ka Tu domāju tos baltos pušķīšus,-tie ir stereocauloni (ar bildi ir par maz, bet tie ir reti sastopami). Attēlos gan pamanīju ko vēl labāku - Mužo ksantoparmēliju, nu episki, apsveicu!


dziedava 17.augusts, 23:30

Tas taču saldējums! Tik apetelīgi izskatās.. :D


dziedava 17.augusts, 23:25

Paldies, Ivar!


megemege 17.augusts, 22:18

Jā, Iveta!:)


Ivars Leimanis 17.augusts, 21:55

Jaunas liesmainās egļpiepes.


mufunja 17.augusts, 19:57

Nu, nezinu, kad tikšu mežā :(


adata 17.augusts, 19:48

Bēšais ragansviests, vai milzu bredfeldija... Diez kā izskatās vēlāk?


adata 17.augusts, 19:28

Šī būs kūlīte, blīvi saspiedusies trapecītes formā.


Mari 17.augusts, 19:09

6. foto - kātiņa struktūra


Mari 17.augusts, 19:06

Versija - Apaļīgā sprodzīte (Arcyria pomiformis).


Martins 17.augusts, 18:31

Aiga! Drošai sugu noteikšanai tomēr būtu nepieciešams redzēt pašus eksemplārus. Ja vēlies, varu noteikt sugas, bet par ar noteikšanu saistītajiem praktiskajiem jautājumiem, sazināmies e-pastā. Kā jau koren ezri aprakstīja - noteikšanai pēc foto ir nepieciešms daudz detaļu. Nezinu konkrētos apdraudējumus konkrētajai teritorijai, bet Tavs domu gājiens ir pareizs - jo vairāk aizsargājamu sugu/biotopu, jo lielākas iespējas kaut ko pasargāt. Un vietās, kur ir viena vārstiņgliemežu suga, it īpaši, ja tā nav Cocholodia laminata vai Macrogastra plicatula, bieži mēdz būt vēl citas.


megemege 17.augusts, 16:44

Pēdējo teikumu , ko rakstiet es no jums arī gaidīju! Vai tiešām tas, ko esmu novērojusi ir clausilia sugas! Paldies! Izskatās, ka ornitologi glābs arī gliemežus:)


adata 17.augusts, 12:55

Ha, ak tad jārāpo ne tikai pie gļotsēnēm...


LMM 17.augusts, 12:40

Jā jūs gribat nofotografēt tā, lai būtu identificējams: 1. Iekļaujiet vismaz vienu foto, kur čaula ir redzama pilnīgi taisni, šādi: https://inaturalist-open-data.s3.amazonaws.com/photos/409650198/medium.jpeg un no citas puses: https://inaturalist-open-data.s3.amazonaws.com/photos/409650281/medium.jpeg lietojiet zibspuldzi. 2. Mēriet garumu precīzi, līdz milimetram 3. Dabūjiet failus ārā no jūsu ierīces, nefotografējiet ekrānus, tas boja kvalitāti. Jā ir tehniskie sarežģījumi, pastāstiet ChatGPT, tas bieži var izdomāt risinājumu. 4. Ja jūs gribat satikt ekspertus, es iesaku lietot INatutalist, bet patiesībā ari tur liela daļa cilvēku īpaši nevēlas identificēt vārpstiņgliemežus, ja foto nav skaidri. Ja jūs gribat zināt, vai kaut viena no tam sugām ir aizsargājama - atbilde ir "jā", pie mums visas clausilia sugas ir aizsargājamas.


inita_h 17.augusts, 12:19

Paldies!


ekologs 17.augusts, 12:14

Mazā (vienraga) briežvabole (Sinodendron cylindricum), mātīte.


ekologs 17.augusts, 12:11

Sarkanspārnis (Platycis minutus).


ekologs 17.augusts, 12:00

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


ekologs 17.augusts, 11:49

Skujkoku sarkanais koksngrauzis (Stictoleptura rubra).


IlzeP 17.augusts, 10:29

Paldies, Vija!


IlzeP 17.augusts, 10:29

O! Šādu var noteikt! (Interesantu statusu tajā karstumā un odu mākonī biju ielikusi...)


megemege 17.augusts, 09:25

Es saprotu pēc apraksta, ka neesmu izdarījusi uzdevumu eksperta līmenī. Tomēr centos! Tieši šis, zem kā mēs komentējam vārpstiņas izmērs bija 1,5 mm. Pēc jūsu nosauktām sugām vairāk sliecos uz Macrogastra plicatula. Cenšos atrast ekspertu, kas izietu uz kontaktu, kas būtu spējīgs palīdzēt un noteikt sugas, jo vēlos šo teritoriju aizsargāt! Cik nojauta saka, ka ar lielo raganzālīti šeit nepietiks!


megemege 17.augusts, 08:40

Jā! Iveta! Es gandrīz rāpoju, lai tos iemūžinātu!


adata 17.augusts, 08:03

Liela veiksme daudzus redzēt vienuviet!


adata 17.augusts, 07:47

Ļoti skaista!


LMM 17.augusts, 02:37

Šeit iespējams ir Macrogastra plicatula. Citos novērojumos es redzu kādu no Clausilia sugām, bidentata vai dubia ir iespējama. Ir viena garlaicīga Cochlodina laminata. Lielāka daļa no ekspertiem jums teiktu, ka pēc jūsu foto noteikt sugu nav iespējams.


LMM 17.augusts, 02:09

Jūsu foto varētu būt labāk, un būtu vēlams zināt izmēru, bet Clausilia bidentata un var būt kaut kas cits vel.


dziedava 16.augusts, 21:47

Vairāk nevajag mikroskopēt, tikai saglabāt. Es pa ekspedīcijām, netieku pie noteikšanas.


Mari 16.augusts, 18:22

1. foto kopā ar Mālkrāsas lākturītēm (Cribraria argillacea).


Mari 16.augusts, 17:54

16. augusts - augļķermenis sdalījies, izdevās atlūzas ar nelielu sūnas fragmentu iedabūt trauciņā. Ja mikroskopēšu, tad gan glabāšanai nekas nepaliks pāri, tās atlūziņas jau tā ar neapbruņotu aci nav saskatāmas :)


mufunja 16.augusts, 16:13

Dažreiz, lai saskatītu skaistumu, ir jāstāv četrrāpus:) :) :)


megemege 16.augusts, 15:00

Vai būtu kāds eksperts, kas varētu noteikt šos vārpstiņgliemežus, kas novēroti 14.08. manā profilā! Tas ir ļoti svarīgi!


Ziemelmeita 16.augusts, 13:16

Paldies,Ansi!


IlzeP 16.augusts, 11:21

Otru sugu vajadzētu ieziņot atsevišķā novērojumā.


Amanda 16.augusts, 11:10

Peļu klijāns


dziedava 16.augusts, 09:15

Cik interesants stāsts! Tas tad arī, šķiet, pirmais šogad ieziņotais baltais, lai arī tikai maza daļa. :)


dziedava 16.augusts, 09:13

Kapilīcijam pa vidam šķiet ar dzeltenīgs izstiepts kapilīcija mezgls ar sīkām granulām (3. foto no apakšas). 2. foto no apakšas tādi mezgli ir vairāki, bet bālāki. Tie arī bij tie, ko gribēju redzēt. :)


dziedava 16.augusts, 09:06

Ahā, lieliski, kapilīcijs ģints noteikšanai ir pats svarīgākais. Būs par ko padomāt :)


Vīksna 16.augusts, 08:34

Paldies !


Mari 15.augusts, 21:45

Šādus tādus kapilīcija fragmentus atradu, granulas tā kā nemanīju.


Osis 15.augusts, 21:26

Paldies Amanda!!!


Osis 15.augusts, 21:21

Paldies Amanda!


adata 15.augusts, 21:17

Paldies, Marina! Šo tā dīvaini atradu- pētīju ragansviestus uz lielā bērza kritalas, kas bija dažādās stadijās. Tur veca mājvieta ( kam tikai pamati knapi redzami) aizaugusi ar smalkiem vīteņsausseržiem. Aizķērās kāja, un tā es atrados četrrāpus tieši pretī šim skaistumam, kas savukārt auga uz nolūzuša bērza zara, ļoti satrupējuša, labi noslēpusies vēl zem lazdas.Vieta diezgan ēnaina. Pašai prieks, cik skaista! Vēl pavisam svaiga, redz arī balto plazmodiju. Nu man ir gan gada sēne, gan gļotsēne!!!


adata 15.augusts, 21:06

Varbūt kļūdos dzimtā, varbūt pumpurītes, nesaprotu. Kājiņas nav. Vairāk līdzinās nelielām piciņām, ne galviņām. Ar lupu skatoties ir tā kā drumstalas uz perīdija. Ļoti gatavas, sporu stadijā. Kaimiņos dzīvo spožās skudras, kur jau bildējot gļotsēnes juta smaržu.


Amanda 15.augusts, 20:15

Ķīvīte


Amanda 15.augusts, 20:15

Gugatņi


Amanda 15.augusts, 20:14

Dzeltenais tārtiņš


mufunja 15.augusts, 19:45

Vau, skaisti :)


kripoks 15.augusts, 18:57

Tur tik tiešām divi bija, padomāju, ka viens un tas pats :)


dziedava 15.augusts, 18:50

Izskatās pēc kādas olītes (Diderma) vai pumpurītes (Physarum). Sporas kārpainas ar tumšāku kārpu grupām. Dažādas, jo īsti normāli nenobrieda. Paraugu noteikti vajag saglabāt. Kad tikšu mājās, kkad papētīšu, kas tāds dzeltens ar tādām sporām varētu būt. No kapilīcija nekā neizdevās atrast? (Granulu sakopojumus vai pavedienus?)


Ziemelmeita 15.augusts, 14:25

Paldies,Ansi!


IlzeP 15.augusts, 11:35

Gļotsēne? Izkaltusi sausa.


kamene 15.augusts, 09:09

Paldies, Edgar!


kamene 15.augusts, 09:06

Paldies, Renāte!


kamene 15.augusts, 09:06

Paldies, Iveta!


kamene 15.augusts, 09:04

Paldies, Julita! Šai likās tāda interesanta iedzeltena krāsa. Parasti esmu redzējusi baltu.


Amanda 14.augusts, 22:49

Peļu klijāns


angel 14.augusts, 19:35

Paldies!


VitaS 14.augusts, 15:52

Lapseņzirneklis


Mari 14.augusts, 14:13

14. augusts - veselais augļķermenis ieplaisājis; "traumētais", kas izmēros bija mazāks ( 0,40 mm) kļuvis melns, tādēļ to papētīju sīkāk - sporas 1000x palielinājumā dažādos izmēros (mazākās apm 8mkm), un formās, kārpainas. Tāda dīvaina aina :D


KM 13.augusts, 21:14

Liels paldies, atdalīšu citā novērojumā.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts