Aktīvie lietotāji: 467 Šodien ievadītie novērojumi: 28 Kopējais novērojumu skaits: 2171121
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2024. gada oktobris-decembris
Pievienots 2025-02-04 20:57:52

Lai gan novērojumu 2024. gada pēdējā ceturksnī pēc skaita nebija ļoti daudz (38 406 – par dažiem tūkstošiem mazāk, nekā pērn (infografika raksta beigās)), to vidū ir tik daudz interesanta, ka izvēle, ko iekļaut pārskatā, ir vēl grūtāka, nekā parasti.

Ziema ir ziemojošo sikspārņu konstatēšanas (un monitoringa uzskaišu) laiks, un šoziem ir atrasts arī ļoti īpašs ziemotājs – Arturam Bilertam vienā no militārajām būvēm Liepājā izdevās atrast un labi dokumentēt platspārnu sikspārni Eptesicus serotinus. Sikspārņu pētnieks Viestus Vintulis komentē, ka "tas ir pirmais pilnīgi droši dokumentētais šīs sugas ziemošanas gadījums Latvijā. Pagājušajā ziemā turpat arī bija viens šīs sugas sikspārnis, bet pēc bildēm tomēr bija šaubas. Iespējams, platspārnu sikspārņi pamazām paplašina areālu uz ziemeļiem, jo salīdzinoši biežāk noķeram tos arī Papē (katru gadu ir vairāki). Vasarā platspārnu sikspārņi ir ļoti grūti atšķirami ultraskaņu detektorā no vairākām citām sikspārņu sugām, tādēļ iespējams, ka Latvijas dienvidu daļā to jau ir vairāk, nekā mēs domājam, bet jebkurā gadījumā tā joprojām ir ļoti reta suga. Neskaitot Papē noķertos, ir tikai daži droši novērojumi, un šis ir viens no tiem."


Ziemojošs platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Foto: Arturs Bilerts

Neparasti siltā ziema ir bagāta ar tādu sugu novērojumiem, kam ziemā vajadzētu gulēt ziemas miegā vai atrasties ziemošanas vietās siltākās zemēs. No zīdītājiem šoziem ne reizi vien ir redzēts aktīvs ezis (piemēram, Lindas Lietuvietes 21. decembrī Jaunalūksnē novērotais dzīvnieks), un daudz ir tādu putnu sugu novērojumu.

Piemēram, ziemu Mangaļsalā pavada vismaz viens gaišais šņibītis Calidris alba, kas, jādomā, ir kļuvis par vienu no slavenākajiem fotomodeļiem putnu vidū Latvijā.


Gaišais šņibītis Calidris alba un fotogrāfs uz Mangaļsalas mola. Foto: Atis Ļahs

Decembrī Latvijā novēroti zosu, pīļu, lauču, ķīvīšu un citu bridējputnu bari, pie tam ne tikai valsts dienvidrietumu daļā. Piemēram, 4. decembrī Jēkabpils novadā uz lauka novēroti 95 deltenie tārtiņi Pluvialis apricaria (Edgars Smislovs), 8. decembrī Alūksnes ezerā – 150 lauči Fulica atra (Linda Lietuviete).

Lielākie putnu bari gan tika reģistrēti oktobra beigās, piemēram 360 baltie gārņi Ardea alba Orenīšu dīķos Rēzeknes novadā 23. oktobrī (Edgars un Vladimirs Smislovi), 700 mazie gulbji Cygnus columbianus uz novākta kukurūzas lauka 20. oktobrī Saldus novadā (novēroja Dmitrijs Boiko, nolasīti 9 gredzeni), 1000 pelēkās pīles Mareca strepera 21. oktobrī Liepājas ezerā (Edgars Smislovs).

Slaveni fotomodeļi šoziem bija arī baltsvītru krustknābji Loxia leucoptera Salaspils Botāniskajā dārzā (līdz 7 putniem). Pirmā tos Dabasdatos ziņoja Lilita Vanaga (3-4 īpatņi novēroti kopā ar J. Vanagu 15.-17. novembrī). Pēdējais ziņotais novērojums 21. decembrī (novērojusi Margarita W).


Baltsvītru krustknābis Loxia leucoptera Salaspils Botāniskajā dārzā. Foto: Zigurds Krievāns

Baltsvītru krustknābji decembrī novēroti arī Garciema–Kalngales laukos Ādažu novadā (19. decembrī novēroja Igors Deņisovs) un Priekuļos Cēsu novadā (21. decembrī Māris Lukstiņš).

Interesantu slēptuvi sev atradis Latvijā ļoti retais mājas apogs Athene noctua – baļķos, kas sakrauti grēdā Liepājā pie tirdzniecības kanāla. Pirmo reizi to 1. oktobrī novēroja Edgars un Vladimirs Smislovi, atkārtoti putnu 30. novembrī novēroja Atis Ļahs, Edgars Smislovs, Edrags Trops un Iveta Pērkone. Šis ir sugas 7. novērojums kopš 1986. gada 1. janvāra (putni.lv).

Ievērības cienīgi ir arī daudzi citi putnu novērojumi, tai skaitā:

• 13. oktobrī Jūrmalciemā noķerta Čehijā gredzenota plīvurpūce Tyto alba (P. Daknis, I. Brediks, H. Gansone) – tēviņš, gredzenots kā mazulis 2024. gada jūnijā;

• 15. oktobrī divas un 27. oktobrī viena Stejnegera pīle Melanitta stejnegeri novērota jūrā pie Kolkas – attiecīgi 7. un 8. novērojums Latvijā (Edgars Smislovs);

• 26. oktobrī Jūrmalciemā gredzenošanai noķerta mazā stērste Emberiza pusilla (Ivars Brediks, Pēteris Daknis) – 9. un 10. novērojums Latvijā;

• 10. novembrī Jūrmalciemā Edgars Smislovs sadzirdējis Hjūma ķauķīti Phylloscopus humei un ierakstījis tā balsi  7. šīs sugas novērojums Latvijā.


Jūrmalciemā noķertā plīvurpūce Tyto alba. Foto: Pēteris Daknis

No rāpuļiem jāmin gludenās čūskas Coronella austriaca novērojums Raganu purvā Ķemeru nacionālajā parkā. Purva daļā, kurā līdz šim nebija zināmu šīs sugas novērojumu, to 5. oktobrī sastapa un nofotografēja Māris Jēkabsons.


Gludenā čūska Coronella austriaca. Foto: Māris Jēkabsons

Trīs Latvijai jaunas sugas ceturksnī nākušas klāt bezmugurkaulniekiem – pa vienai blakšu, vaboļu un, visdrīzāk, arī plēvspārņu grupā. Tās ir:

• Zemesblakts Nysius senecionis, ko Uģis Piterāns ievāca ar entomoloģisko tīkliņu 22. septembrī Rīgā, sausā pļaviņā stacijas "Gaisma" apkārtnē;

• Koksngrauzis Anastrangalia dubia dubia (Aleksandrs Balodis Rīgā, Bolderājā pie Buļļupes 6. jūnijā ievāca vienu indivīdu (sugu noteica Andreas Weigel);

• Iespējams, ka iepriekš Latvijā nekad nav konstatēts arī jātnieciņš Ogkosoma cremieri, ko Lauma Ķeire un Mārtiņš Dakša 17. oktobrī novēroja LU Botāniskajā dārzā pie valrieksta koka dobuma ar spožajām skudrām.


Zemesblakts Nysius senecionis. Foto: Uģis Piterāns


Koksngrauzis Anastrangalia dubia dubia. Foto: Aleksandrs Balodis


Jātnieciņš Ogkosoma cremieri. Foto: Lauma Ķeire

Mazāk kustīgu radību – gļotsēņu – pasaulē jaunatklājumi šajā laika periodā koncentrējās dažās konkrētās Latvijas vietās, tajā skaitā galvaspilsētā Rīgā. 6 jaunas gļotsēņu sugas Latvijā (un 4 no tām jaunas visā Baltijā!) Julitai Klušai izdevās atrast nelielā Rīgas daļā Zasulauka–Dzirciema apkārtnē divās dienas, vienā no dienām piepalīdzot Vijai Sīmansonei.

Jaunatrastās gļotsēņu sugas ir:

• dažādkrāsu dzelksnīte Badhamia versicolor (Julita Kluša 18. novembrī atrada uz sūnām, kas aug uz kļavas);

• zeltpūšļu pilienīte Hemitrichia sordivesiculosa (Julita 18. novembrī to atrada uz neliela piramidiālā ozola mizas). Pasaulē suga aprakstīta nesen – 2019. gadā. Pēc publicētiem datiem reģistrēta 3 valstīs – Vācijā, Austrijā un Norvēģijā;

• kastaņkrāsas kriksīte Licea castanea (Julita 21. novembrī atrada uz neliela piramidiālā ozola mizas);

• rakstainā padzelksnīte Badhamiopsis scripta (Julita atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas). Pasaulē suga aprakstīta tikai 2021. gadā un reģistrēta 5 Eiropas valstīs;

• šaubīgā dzelksnīte Badhamia dubia (arī to Julita atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas);

• dzeltenzilganā dzelksnīte Badhamia flavoglauca (Vija Sīmansone atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas). Suga pasaulē reģistrēta 3 valstīs (Vācija, Francija, Norvēģija), aprakstīta nesen – 2019. gadā.


Vai jums ienāktu parātā uz šī koka meklēt jaunu sugu Baltijai? Koks ar pilienīti (pa kreisi), zeltpūšļu pilienīte Hemitrichia sordivesiculosa, mērogam pirksts (pa labi). Foto: Julita Kluša

Otra "dārgumu krātuve" Julitai Klušai bija neliels apvidus Gaujas Nacionālajā parkā Cēsu novadā gravās pie upītēm, kas šajā ceturksnī devusi trīs jaunas sugas:

• ceturksnī noteikta 2024. gada 27. augustā ievāktā stāvā pilienīte Trichia erecta (uz egles kritalas virs strauta);

• raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (ievākta 29. oktobrī; uz sūnām pie strauta) jauna suga Latvijā un Baltijā, pasaulē novērota tikai 8 valstīs;

• skrajdzeltenā pumpurīte Physarum oblatum (ievākta 17. oktobrī; uz apses kritalas, atlobījušās mizas apakšpusē).


Skrajdzeltenā pumpurīte Physarum oblatum. Foto: Julita Kluša

Par ceturksnī 10. jauno gļotsēņu sugu Latvijai (un jaunu arī visai Baltijai) parūpējās Iveta Bukša, ievācot gļotsēņu paraugu 8. septembrī no kūtsmēslu kaudzes Balvu novada Porskovā. Julita noteica sugu – pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea.

Ceturksnī atklātas arī divas Latvijai jaunas gļotsēņu sugu varietātes – pelēkbaltā olīte Diderma montanum var. album (16. oktobrī Julita Kluša ievāca Cēsu novadā) un baltapaļā krāterīte Craterium leucocephalum var. scyphoides (25. oktobrī Julita ievāca Ķemeru apkārtnē).

Gaujas Nacionālajā parkā Julita 19. septembrī ievāca arī paraugu neparastai sīkslaidās smailās cilindrītes Stemonitopsis cf. gracilis formai, kas varētu būt līdz šim neaprakstīta šīs sugas varietāte.

Droši zināmu Latvijā agrāk nekonstatētu sugu starp daudzajiem interesantajiem sēņu ziņojumiem nav, taču kā interesantākos novērojumus izcelšu četrus:

• Zeltlapiņu zeltdobīte Chrysomphalina chrysophylla, kuru atrada Sarmīte Štromberga 30. septembrī Sēmes apkārtnē Tukuma novadā; tā ir 2. zināmā sugas atradne Latvijā;

• Vārpstkāta beka Butyriboletus appendiculatus (syn. Boletus appendiculatus) – to 2. oktobrī Durbes apkārtnē, Dienvidkurzemes novadā, vācot eksponātus Ventspils sēņu iztādei, ievāca Līvija Sproģe. Beka tika identificēta tikai vēlāk; šis ir sugas 2. vai 3. zināmais novērojums Latvijā;

• Milzu čemurene Meripilus giganteus, kuru 28. oktobrī Kalētu apkārtnē Dienvidkurzemes novadā arī atrada Līvija Sproģe. Sēne auga pie satrupējuša ozola pamatnes. Šis ir pirmais pierādītais sugas novērojums Latvijā;

• Safrāna zarvālene Ramariopsis crocea – to Ventspils novada Zlēku pagastā 1. novembrī atrada Līga Jēka.


Milzu čemurene Meripilus giganteus. Foto: Līvija Sproģe

Arī sūnām šajā ceturksnī nav Lavijai jaunu sugu atradumu, bet toties konstatētas ļoti rets sugas pie Burtnieka ezera Valmieras novadā, Līgai Strazdiņai veicot sūnu inventarizāciju dabas aizsardzības plāna vajadzībām:

• Portālā ieziņota kopā ar Uvi Suško uz smilšakmens atseguma jau 27. jūlijā atrastā gludā bartrāmija Bartramia ithyphylla; šī ir ļoti retas sugas jauna atradne, līdz šim bija zināma tikai viena saglabājusies atradne Dienvidkurzemē pie Ventas;

• 21. oktobrī Līga meža ceļa malā pie Burtnieku ezera atrada Hībenera ričiju Riccia huebeneriana. Suga Vidzemē nebija konstatēta kopš 1914.gada;

• Tajā pašā dienā Līga uz ozola kritalas atrada arī Krimas stāvzobi Orthodicranum tauricum (syn. Dicranum tauricum) – tā ir sugas 2. atradne valstī.


Hībenera ričiju Riccia huebeneriana. Foto: Līga Strazdiņa

Latvijai jaunas ķērpju sugas atkal izdevies konstatēt Renātei Kaupužai. Tās ir:

• Ķērpis Micarea soralifera, atrasts 12. oktobrī Kārsavas apkārtnē Ludzas novadā (nav uzskatāms par ļoti retu, sastopams uz skujkoku kritalām; suga aprakstīta nesen, 2016. gadā);

• Strīpainais sveķu henotopsis Chaenothecopsis oregana (syn. Chaenothecopsis zebrina), atrasts Lielā purva malā Balvu novadā (suga ļoti reta visā pasaulē; neskaitot Latviju, zināma tikai 5 pasaules valstīs; iekļauta pasaules apdraudēto sugu sarakstā).


Ķērpis Micarea soralifera. Foto: Renāte Kaupuža


Strīpainais sveķu henotopsis Chaenothecopsis oregana. Foto: Renāte Kaupuža

Renāte noteica arī Ilzes Ķuzes Apriķu apkārtnē Dienvidkurzemes novadā 13. septembrī atrasto ķērpi – tā izrādījās scitīnija Scytinium subtile, kam šī ir 2. zināmā mūsdienu atradne.

1000 novērojumu slieksni gada trešajā ceturksnī pārsniedza trīs Dabasdatu ziņotāji, īpaši izceļoties Astrai Kalvei ar 4045 novērojumiem; Inesei Skabai bijuši 2042 novērojumi un Edgaram Smislovam 1294. Arī visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (3476 attēli).

Redzēsim, vai īsta ziema tā arī neuznāks un drosmīgie palicēji, kā gaišais šņibītis Mangaļsalā, veiksmīgi sagaidīs pavasari.

 

Interesatiem dabas novērojiem bagātu pavasari vēlot

Ilze Priedniece

 

Pēdējie novērojumi
Anthocomus fasciatus - 2025-05-31 Vīksna
Raphidiidae sp. - 2025-05-31 Vīksna
Pseudoscorpionida sp. - 2025-05-31 Vīksna
Dolichopodidae sp. - 2025-05-31 Vīksna
Leiopus nebulosus/linnei - 2025-05-31 Vīksna
Lonicera tatarica - 2025-05-28 VitaS
Miris striatus - 2025-05-28 VitaS
Nezināms
Ignotus
@ MartinsM
Pēdējie komentāri novērojumiem
zemesbite 31.maijs, 23:52

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 23:48

Paldies,Uģi, par labojumiem!


edge 31.maijs, 23:48

Mārtiņš izanalizējis visas bildes.


Ziemelmeita 31.maijs, 23:47

Paldies,Marek, par labojumiem!


nekovārnis 31.maijs, 23:20

Rāceņu vai kāpostu baltenis


W 31.maijs, 23:08

Marek, paldies!


P.Timoščuks 31.maijs, 23:03

Jā, visticamāk, paldies!


CerambyX 31.maijs, 22:31

Grūti saskatīt, bet izskatās sīks - varbūt tomēr Grammoptera ruficornis?


Amanda 31.maijs, 21:15

Lielie ķīri


Ivars Leimanis 31.maijs, 21:05

Man izskatās, ka lēverainums tāds paknaps. Ko Tu teiktu par Lophozia ventricosa?


Irbe 31.maijs, 19:51

Niedru lija


zemesbite 31.maijs, 19:39

Paldies, Kārli!


zemesbite 31.maijs, 19:31

Paldies, Raivo!


zemesbite 31.maijs, 19:27

Paldies, Uģi!


Gaidis Grandāns 31.maijs, 19:11

Aizdomas, ka novērojuma vieta nav precīzi atzīmēta


Pūcis 31.maijs, 18:11

Kļūda, ievadot datus…


ekologs 31.maijs, 18:06

Jā, ļoti iespējams :)


gunitak 31.maijs, 17:52

Liels paldies!


Amanda 31.maijs, 17:46

Ceru ķauķis


Lemmus 31.maijs, 17:37

Tas bija viens no variantiem. :)


dziedava 31.maijs, 16:15

Oho! Vispirms te jāsaprot, vai sporu mākonis viegli nāk no kausiņa (tad armijā sporu stadijā vajadzētu būt arī tukšiem kausiņiem), vai arī stingri turas iekšā. Izskatās apaļīgas, tas ir neparasti.


dziedava 31.maijs, 16:05

Paldies, Renāt!


Amanda 31.maijs, 15:23

Varbūt egļu krustknābis


Amanda 31.maijs, 15:20

Mizložņa


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:30

Šķiet B.humilis, jo krūšu vidū novērojama tumšs laukums, kas B.muscorum nav raksturīgi un matini uz vēdera ir ar izteiktākiem rudākiem akcentiem nekā tas būtu B.muscorum.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:13

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:12

B.lapidarius


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:11

Varam redzēt, ka krūtis ir piesātināti oranžīgas un bez sirmajiem matiņiem krūšu malās. Varētu šķist, ka tēviņam ir koši blondi mati, bet tā ir gaismas spēle. Uz vēdera tergītiem arī neredzās tumšas svītras kā, piemēram B.humilis un nav rudu, sirmu matiņu klājuma kā B.pascuorum. Pats vēdera gals ir balts, tātad noteikti B.hypnorum. :)


Kārlis Levinskis 31.maijs, 12:06

B.vestalis būtu daudz ar piesātinātāku dzelteno krāsu gan uz krūtīm, gan vēdera tergītiem. Pļavā kad manīts parasti izceļas uz B.bohemicus fona. Šī domāju tieši būs B.bohemicus


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:54

B.sylvestris


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:53

Šeit ir samērā grūti pateikt. Lielākā iespēja, ka redzam B.hortorum vai arī B.ruderatus, tomēr nevar arī atmest B.barbutellus (būtu labi redzēt kājas). Iespējams kāds zinošāks ar savu aci spēs nodalīt.


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:23

Visticamāk B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 31.maijs, 11:21

Šķiet būs B.pascuorum


Ivetta 31.maijs, 10:24

Paldies, Uģi, par noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 31.maijs, 09:44

Ja skatās uz kolorītu, matiņu garumu un pakaļējām kājām (neizskatās, ka būtu putekšņu vācelītes) domāju, ka visticamāk varētu būt B.bohemicus. Bet, lai noteiktu uz 100% labākais būtu redzēt vēdera galiņu.


dziedava 31.maijs, 09:42

Paldies, Raivo! :)


Arnis2 31.maijs, 08:10

Tā ir Sēlija:)


Mareks Kilups 31.maijs, 07:18

izskatās, ka pelēkās apgūst arī Latgali!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:45

Paldies par labojumiem, Uģi!


Ziemelmeita 31.maijs, 06:43

Paldies, Raivo!


Mežirbe777 31.maijs, 03:19

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 03:18

Hypogymnia physodes (+ iespējams lihenofīlā sēne)


Mežirbe777 31.maijs, 03:13

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:10

Usnea hirta


Mežirbe777 31.maijs, 03:07

+ Par H.physodes


Mežirbe777 31.maijs, 03:06

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 03:05

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 03:02

Physconia distorta


Mežirbe777 31.maijs, 03:00

Tas taču Stereocaulon sp. ! Superskaists :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:55

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 02:52

Parmelia sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:51

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:50

Ramalina fraxinea


Mežirbe777 31.maijs, 02:47

Hypogymnia physodes


Mežirbe777 31.maijs, 02:44

1.Foto E.prunastri un H.physodes / 2. P.sulcata


Mežirbe777 31.maijs, 02:41

Hypogymnia physodes


Mežirbe777 31.maijs, 02:39

Lecanactis abietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:34

Hypogymnia tubulosa


Mežirbe777 31.maijs, 02:30

Ramalina fastigiata


Mežirbe777 31.maijs, 02:28

Caloplaca flavorubescens


Mežirbe777 31.maijs, 02:27

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:22

Chaenotheca ferruginea


Mežirbe777 31.maijs, 02:17

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:16

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:14

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 02:14

2. Foto centrā ir pārliecinoša Calicium salicinum :)


Mežirbe777 31.maijs, 02:12

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:08

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 02:01

Caloplaca flavorubescens


Mežirbe777 31.maijs, 01:53

Chaenotheca ferruginea


Mežirbe777 31.maijs, 01:52

Izteiksmīga Platismatia glauca :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:48

Ramalina fraxinea


Mežirbe777 31.maijs, 01:44

Būs vien C.furfuracea, morfoloģija var variēt :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:40

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 01:38

Xanthoria parietina


Mežirbe777 31.maijs, 01:37

2. Foto krāšņa Physcia caesia. Pirmais foto neatbilstošs.


Mežirbe777 31.maijs, 01:35

Physcia caesia


Mežirbe777 31.maijs, 01:33

2. Foto noteikti ir C.phaeocephala ( ĪA suga ) 1.visticamāk Calicium viride


Mežirbe777 31.maijs, 01:25

Drīzāk Hypogymnia tubulosa :)


Mežirbe777 31.maijs, 01:18

Maldinoša Parmelia sulcata?


CerambyX 31.maijs, 01:17

Visticamāk Scolopostethus grandis


Mežirbe777 31.maijs, 01:04

+ Par P.distorta


Mežirbe777 31.maijs, 01:00

Chrysothrix candelaris


Mežirbe777 31.maijs, 00:57

Ramalina farinacea


Mežirbe777 31.maijs, 00:53

Ļoti jau līdzīga Reichlingia leopoldii, bet Renāte lai dod galavārdu. Šo vēl nav sanācis sastapt.


Mežirbe777 31.maijs, 00:37

Peltigera rufescens


Mežirbe777 31.maijs, 00:34

Evernia prunastri


Mežirbe777 31.maijs, 00:33

Platismatia glauca


Mežirbe777 31.maijs, 00:30

Xanthoria candelaria


Mežirbe777 31.maijs, 00:27

Savādas formas Flavoparmelia caperata? Noteikti kas interesants :)


Mežirbe777 30.maijs, 23:30

Ar lielu varbūtību Lachnellula resinaria.


dziedava 30.maijs, 19:47

Rūsgans var būt arī pa malām, pakāje


Mari 30.maijs, 19:43

Nāksies vēlreiz šo apciemot :)


dziedava 30.maijs, 19:13

Tad ir neparasti. Varbūt parastais gļotpūpēdis, varbūt kāda vēl neaprakstīta suga :). Būtu interesanti mikroskopiski pārliecināties, vai atbilst parastajam.


dziedava 30.maijs, 19:11

Super! No retā gala un salīdzinoši ļoti agri!


dziedava 30.maijs, 19:06

Būtu labi, ja izdotos kaut ko rūsganu novērot, lai apstiprinātu hipotēzi :). Jo ar tiem dzeltenajiem līdz galam nav skaidrības, jā.


dziedava 30.maijs, 19:04

Vajadzētu palikt rūsganam. Pavasarī aug rūsganais ragansviests, kas ir dzeltens ar rūsganiem pleķiem, var palikt viss rūsgans, vai tikai kādas rūsganas iezīmes.


W 30.maijs, 19:01

Paldies, eksperti - Marek, Uģi, Artur!


Mari 30.maijs, 18:58

3., 4., 5., foto 29. maijā. Sanācis ragansviests :) Tikai kāds? Parastais?


FunnyFox 30.maijs, 18:54

Man likās dzeltens arī dabā.


dziedava 30.maijs, 18:37

Šobrīd noteikti jāglabā mitrumā, varbūt var pat īslaicīgi ūdenī ielikt, lai uzņem pietiekami mitruma. tad var pusaizvērtā kastītē uz mitrām salvetēm, bet jāskatās, lai ir mitrums.


Mari 30.maijs, 18:33

Es domāju, ka jā - baltie attīstībā :)


Mari 30.maijs, 18:32

Mīksti, gļotaini, paņēmu paraudziņu, baidos vai nobriedīs mājas apstākļos....


Mari 30.maijs, 18:31

1. foto 27. maijā; 2., 3., 4. un 5. foto 29. maijā.


dziedava 30.maijs, 18:30

Oho, tie brūnie varētu būt baltie attīstībā?! Mīksti? Šobrīd nav ideju, ļoti interesanti


Eggy 30.maijs, 16:36

Paldies!


ivars 30.maijs, 16:33

Niedru lija.


mufunja 30.maijs, 16:15

Paldies Arturs


ekologs 30.maijs, 15:54

Melndzeltenā sēņmārīte (Psyllobora vigintiduopunctata).


ekologs 30.maijs, 15:52

Pļavas ķirzaka (Zootoca vivipara).


dziedava 30.maijs, 11:59

Tik dzeltens? Vai tikai tā izskatās?


Vīksna 30.maijs, 08:42

Paldies !


Vīksna 30.maijs, 08:40

Paldies !


ekologs 30.maijs, 08:37

Domas vedina uz pazemes kameni (Bombus subterraneus), bet, tas ir tikai pieņēmums :)


CerambyX 30.maijs, 08:35

O, forši - jauni atradumi prom no zināmajām Zemgales vietām. Interesanti, ka, ņemot vērā sugas izplatību Igaunijā, tad teorētiski Latvijā būtu jābūt arī Vidzemē un droši vien arī vēl citur. Tagad īstais laiks meklēt! :)


guta7 30.maijs, 08:07

Vakar viņu bija diezgan daudz, pat vairāk, nekā atzīmēju.


guta7 30.maijs, 08:04

Paldies par skaidrojumu! Noderīgi.


ekologs 30.maijs, 08:04

Mīkstspārnis (Cantharis livida).


guta7 30.maijs, 08:02

Paldies ar labojumu, Uģi!


ekologs 30.maijs, 08:02

Manuprāt, tīruma kamene (Bombus pascuorum).


ekologs 30.maijs, 07:59

Zeltastes mūķene (Euproctis similis).


ekologs 30.maijs, 07:55

Krāšņblakts (Corizus hyoscyami).


ekologs 30.maijs, 07:54

Ošu pļavraibeņa kāpurs (Euphydryas maturna).


ekologs 30.maijs, 07:44

Tumšā ēnvabole (Melandrya dubia).


ekologs 30.maijs, 07:33

Plakanis (Uleiota planata).


ekologs 30.maijs, 07:29

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


CerambyX 30.maijs, 01:01

Labi 'nokartēti' šīs sugas atradumi Ziemeļgaujā šogad! :)


CerambyX 30.maijs, 01:00

Ja bija tāds izteikti liels, tad sanguineus priežu mežos būs tipiskākā suga


Vīksna 30.maijs, 00:33

Senāk bija labs sēņu mežs, arī melnais stārķis dzīvoja. Tagad pat visas vecāko audžu atliekas izzāģētas, daļa vidējo audžu nozāģētas vai izretinātas, izbraukātas, vietām briesmīgas vēžas, dažus atstātos kokus vējš izgāzis.Postaža kā pēc kara un vērtīgais sabojāts


mufunja 29.maijs, 20:27

mēģināšu :)


dziedava 29.maijs, 20:17

Oho, šo būtu jāvēro..


ekologs 29.maijs, 16:04

Ou, jā...:) Paldies par labojumu, Uģi :)


inita_h 29.maijs, 14:36

Paldies!


dziedava 29.maijs, 14:30

Paldies, Ivar, būtu jau jauki! :) Līdzīga ir.


ekologs 29.maijs, 14:06

Marek, Uģi, paldies!


Ivars Leimanis 29.maijs, 13:27

Lophozia guttulata


copmen 29.maijs, 13:25

Varbūt kāds zin, kāpēc pienene tāda? Trīs tādas ieraudzīju.


Liepzieds 29.maijs, 09:22

Vai šī būtu pūces atrija?


Liepzieds 29.maijs, 09:21

Vai tīruma vijolīte?


nekovārnis 29.maijs, 09:03

Manuprāt drīzāk Dermestes laniarius


nekovārnis 29.maijs, 08:56

Šī manuprāt prauleņa Platycerus caprea mātīte. P.caraboides priekškrūšu vairoga punktējums blīvāks, vienmērīgāks.


nekovārnis 29.maijs, 08:29

Otrajā foto rievainais skujkoku koksngrauzis, Asemum striatum


ekologs 29.maijs, 07:38

Šis varētu būt egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus).


ekologs 29.maijs, 07:34

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


ekologs 28.maijs, 23:07

Pētereņu sfings (Hemaris tityus).


Vīksna 28.maijs, 20:26

Naktstauriņš - sfings, varbūt pētereņu, līdzīgs arī sausseržu, speci vairāk zin.


a.b 28.maijs, 20:23

Visi trīs vienādi balti ?


a.b 28.maijs, 20:23

Baltais taču ?


AtisL 28.maijs, 18:28

Mazākais apakšā.


a.b 28.maijs, 18:00

Vīsi ļoti līdzīgi. Kurš no četriem ir zīda?


W 28.maijs, 17:50

Uģi, paldies!


spiigana 28.maijs, 14:09

Aizmugurējai kājai palielinot izskatās, ka gredzenam cipari 20, 29 vai 28, bet skaidri diemžēl neredz nevienā bildē.


spiigana 28.maijs, 13:05

Nu jā, laikam vēlamo pieņēmu par esošo, lielo nekad neesmu satikusi, kamēr ar brūnajām pilni faili... Paldies!


ekologs 28.maijs, 12:38

Joslainais ādgrauzis (Dermestes lardarius).


kamene 28.maijs, 10:34

Paldies, Mārtiņ, par sarkanacēm!


kamene 28.maijs, 10:26

Paldies!


Vīksna 28.maijs, 10:08

Paldies !


ekologs 28.maijs, 09:41

Lapgrauzis (Gonioctena viminalis).


ekologs 28.maijs, 09:39

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


Vīksna 28.maijs, 09:38

Paldies !


zane_ernstreite 28.maijs, 08:40

Arī par šo paldies!


zane_ernstreite 28.maijs, 08:40

Ak tā, paldies, Uģi!


megemege 28.maijs, 00:11

27.05. plkst. 18:47 novērots ligzdā viens peļu klijāna mazulis. Brīdi pat likās, ka ligzdā vēl viens kustas, bet 100% pārliecība nebija. Pievienotas bildes.


ekologs 27.maijs, 23:06

Ok, skaidrs! Paldies arī par pārējiem labojumiem :)


zemesbite 27.maijs, 22:49

Paldies, Uģi!


Martins 27.maijs, 22:41

Limax ater nebūs - tā suga var būt no sarkanas lidz melni, taču kopumā vienkrāsaina. Šim eksemplāram labi redzami melnie plankumi un svītras, kas raksturīgi L.cinereoniger.


dekants 27.maijs, 22:18

Lielajai čakstei sakļauta aste (sēžot) no apakšpuses viscaur balta. Brūnajai čakstei astes galā plata, melna svītra.


Ivars Leimanis 27.maijs, 22:09

Es jau neko! Skaidrs, ka ekspertiem ir labi zināms, kapēc kāds kukaiņa novērojums uzskatāms par interesantu. Es tikai arī sagribēju to uzzināt. :) Paldies, Uģi, par infu!


CerambyX 27.maijs, 21:57

drīzāk melanarius


CerambyX 27.maijs, 21:53

Suga tai vabolei, kas pa labi :)


CerambyX 27.maijs, 21:51

Dytiscus sp. ir, bet ne marginalis


CerambyX 27.maijs, 21:51

Man ar pēc Andrena vaga izskatās, pat ja varbūt tāds nedaudz vēlāks īpatnis (visbiežāk suga agrāk pavasarī - pat martā, bet g.k. aprīlī).


Ziemelmeita 27.maijs, 21:40

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 27.maijs, 21:35

Paldies,Artur un Uģi!


CerambyX 27.maijs, 21:33

Šī teorētiski 'vieglāk' atrodama suga (dzīvo uz pēterenēm saulainās un sausākās vietās), bet tikai 2013. gadā Latvijā pirmo reizi konstatēta, kas acīmredzot pēdējos 5-7gados diezgan izplatījusies. Droši vien kaut kad drīz varbūt arī sasniegs tādu 'biežumu' (vismaz ziņoto novērojumu skaita ziņā), ka varēs pie interesantajiem arī neatzīmēt, bet pagaidām jau, manuprāt, ir labi izcelt, lai pievērstu uzmanību šīs sugas atradumiem.


Ivars Leimanis 27.maijs, 21:21

Tas pats interesantums - "Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra."?


Ziemelmeita 27.maijs, 21:18

Paldies,Artur,par sugu noteikšanu!


Mari 27.maijs, 21:11

Mēģināšu apsekot pēc pāris dienām :)


dziedava 27.maijs, 21:05

Oho, interesanti, kas tur izaugs


ekologs 27.maijs, 21:04

Manuprāt, melnā mežaskudra tā nebūs. Vairāk uz tumšās koksnes skudras pusi, bet te vēl kādam jāpaskatās.


Eggy 27.maijs, 20:47

Paldies!


ekologs 27.maijs, 20:41

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:35

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:28

Mazais priežu smecernieks (Hylobius pinastri).


ekologs 27.maijs, 20:20

Vītolu koksngrauzis (Lamia textor).


Ziemelmeita 27.maijs, 20:10

Paldies,Artur!


ekologs 27.maijs, 20:08

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ziemelmeita 27.maijs, 18:03

Paldies,Artur!


mufunja 27.maijs, 14:21

Paldies Arturs :)


ekologs 27.maijs, 13:42

Brūnā smilšvabole (Cicindela hybrida).


ekologs 27.maijs, 13:40

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


dziedava 27.maijs, 12:54

Varbūt ir skats pa lielāku gabalu? Varētu būt sprodzīte, bet mazliet dīvains skats.


dziedava 27.maijs, 12:52

Attīstība netika novērota? Tas ir pats sākums, sugu no tā diemžēl nevarēs noteikt.


ekologs 27.maijs, 11:36

Lapgrauzis (Donacia sp.).


ekologs 27.maijs, 11:33

Lapgrauzis (Gonioctena viminalis).


ekologs 27.maijs, 11:29

Sprakšķis (Ctenicera pectinicornis).


Ivars Leimanis 27.maijs, 10:29

Oki, skaidrs, "mīklaina" suga. :) Paldies, Marek!


nekovārnis 27.maijs, 10:10

Arī. Salīdzinoši slēpts dzīvesveids. Maz novērojumu tāpēc izplatība un fenoloģija neskaidra.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts