Lai gan novērojumu 2024. gada pēdējā ceturksnī pēc skaita nebija ļoti daudz (38 406 – par dažiem tūkstošiem mazāk, nekā pērn (infografika raksta beigās)), to vidū ir tik daudz interesanta, ka izvēle, ko iekļaut pārskatā, ir vēl grūtāka, nekā parasti.

Ziema ir ziemojošo sikspārņu konstatēšanas (un monitoringa uzskaišu) laiks, un šoziem ir atrasts arī ļoti īpašs ziemotājs – Arturam Bilertam vienā no militārajām būvēm Liepājā izdevās atrast un labi dokumentēt platspārnu sikspārni Eptesicus serotinus. Sikspārņu pētnieks Viestus Vintulis komentē, ka "tas ir pirmais pilnīgi droši dokumentētais šīs sugas ziemošanas gadījums Latvijā. Pagājušajā ziemā turpat arī bija viens šīs sugas sikspārnis, bet pēc bildēm tomēr bija šaubas. Iespējams, platspārnu sikspārņi pamazām paplašina areālu uz ziemeļiem, jo salīdzinoši biežāk noķeram tos arī Papē (katru gadu ir vairāki). Vasarā platspārnu sikspārņi ir ļoti grūti atšķirami ultraskaņu detektorā no vairākām citām sikspārņu sugām, tādēļ iespējams, ka Latvijas dienvidu daļā to jau ir vairāk, nekā mēs domājam, bet jebkurā gadījumā tā joprojām ir ļoti reta suga. Neskaitot Papē noķertos, ir tikai daži droši novērojumi, un šis ir viens no tiem."

Ziemojošs platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Foto: Arturs Bilerts

Neparasti siltā ziema ir bagāta ar tādu sugu novērojumiem, kam ziemā vajadzētu gulēt ziemas miegā vai atrasties ziemošanas vietās siltākās zemēs. No zīdītājiem šoziem ne reizi vien ir redzēts aktīvs ezis (piemēram, Lindas Lietuvietes 21. decembrī Jaunalūksnē novērotais dzīvnieks), un daudz ir tādu putnu sugu novērojumu.

Piemēram, ziemu Mangaļsalā pavada vismaz viens gaišais šņibītis Calidris alba, kas, jādomā, ir kļuvis par vienu no slavenākajiem fotomodeļiem putnu vidū Latvijā.

Gaišais šņibītis Calidris alba un fotogrāfs uz Mangaļsalas mola. Foto: Atis Ļahs

Decembrī Latvijā novēroti zosu, pīļu, lauču, ķīvīšu un citu bridējputnu bari, pie tam ne tikai valsts dienvidrietumu daļā. Piemēram, 4. decembrī Jēkabpils novadā uz lauka novēroti 95 deltenie tārtiņi Pluvialis apricaria (Edgars Smislovs), 8. decembrī Alūksnes ezerā – 150 lauči Fulica atra (Linda Lietuviete).

Lielākie putnu bari gan tika reģistrēti oktobra beigās, piemēram 360 baltie gārņi Ardea alba Orenīšu dīķos Rēzeknes novadā 23. oktobrī (Edgars un Vladimirs Smislovi), 700 mazie gulbji Cygnus columbianus uz novākta kukurūzas lauka 20. oktobrī Saldus novadā (novēroja Dmitrijs Boiko, nolasīti 9 gredzeni), 1000 pelēkās pīles Mareca strepera 21. oktobrī Liepājas ezerā (Edgars Smislovs).

Slaveni fotomodeļi šoziem bija arī baltsvītru krustknābji Loxia leucoptera Salaspils Botāniskajā dārzā (līdz 7 putniem). Pirmā tos Dabasdatos ziņoja Lilita Vanaga (3-4 īpatņi novēroti kopā ar J. Vanagu 15.-17. novembrī). Pēdējais ziņotais novērojums – 21. decembrī (novērojusi Margarita W).

Baltsvītru krustknābis Loxia leucoptera Salaspils Botāniskajā dārzā. Foto: Zigurds Krievāns

Baltsvītru krustknābji decembrī novēroti arī Garciema–Kalngales laukos Ādažu novadā (19. decembrī novēroja Igors Deņisovs) un Priekuļos Cēsu novadā (21. decembrī Māris Lukstiņš).

Interesantu slēptuvi sev atradis Latvijā ļoti retais mājas apogs Athene noctua – baļķos, kas sakrauti grēdā Liepājā pie tirdzniecības kanāla. Pirmo reizi to 1. oktobrī novēroja Edgars un Vladimirs Smislovi, atkārtoti putnu 30. novembrī novēroja Atis Ļahs, Edgars Smislovs, Edrags Trops un Iveta Pērkone. Šis ir sugas 7. novērojums kopš 1986. gada 1. janvāra (putni.lv).

Ievērības cienīgi ir arī daudzi citi putnu novērojumi, tai skaitā:

• 13. oktobrī Jūrmalciemā noķerta Čehijā gredzenota plīvurpūce Tyto alba (P. Daknis, I. Brediks, H. Gansone) – tēviņš, gredzenots kā mazulis 2024. gada jūnijā;

• 15. oktobrī divas un 27. oktobrī viena Stejnegera pīle Melanitta stejnegeri novērota jūrā pie Kolkas – attiecīgi 7. un 8. novērojums Latvijā (Edgars Smislovs);

• 26. oktobrī Jūrmalciemā gredzenošanai noķerta mazā stērste Emberiza pusilla (Ivars Brediks, Pēteris Daknis) – 9. un 10. novērojums Latvijā;

• 10. novembrī Jūrmalciemā Edgars Smislovs sadzirdējis Hjūma ķauķīti Phylloscopus humei un ierakstījis tā balsi – 7. šīs sugas novērojums Latvijā.

Jūrmalciemā noķertā plīvurpūce Tyto alba. Foto: Pēteris Daknis

No rāpuļiem jāmin gludenās čūskas Coronella austriaca novērojums Raganu purvā Ķemeru nacionālajā parkā. Purva daļā, kurā līdz šim nebija zināmu šīs sugas novērojumu, to 5. oktobrī sastapa un nofotografēja Māris Jēkabsons.

Gludenā čūska Coronella austriaca. Foto: Māris Jēkabsons

Trīs Latvijai jaunas sugas ceturksnī nākušas klāt bezmugurkaulniekiem – pa vienai blakšu, vaboļu un, visdrīzāk, arī plēvspārņu grupā. Tās ir:

• Zemesblakts Nysius senecionis, ko Uģis Piterāns ievāca ar entomoloģisko tīkliņu 22. septembrī Rīgā, sausā pļaviņā stacijas "Gaisma" apkārtnē;

• Koksngrauzis Anastrangalia dubia dubia (Aleksandrs Balodis Rīgā, Bolderājā pie Buļļupes 6. jūnijā ievāca vienu indivīdu (sugu noteica Andreas Weigel);

• Iespējams, ka iepriekš Latvijā nekad nav konstatēts arī jātnieciņš Ogkosoma cremieri, ko Lauma Ķeire un Mārtiņš Dakša 17. oktobrī novēroja LU Botāniskajā dārzā pie valrieksta koka dobuma ar spožajām skudrām.

Zemesblakts Nysius senecionis. Foto: Uģis Piterāns

Koksngrauzis Anastrangalia dubia dubia. Foto: Aleksandrs Balodis

Jātnieciņš Ogkosoma cremieri. Foto: Lauma Ķeire

Mazāk kustīgu radību – gļotsēņu – pasaulē jaunatklājumi šajā laika periodā koncentrējās dažās konkrētās Latvijas vietās, tajā skaitā galvaspilsētā Rīgā. 6 jaunas gļotsēņu sugas Latvijā (un 4 no tām jaunas visā Baltijā!) Julitai Klušai izdevās atrast nelielā Rīgas daļā Zasulauka–Dzirciema apkārtnē divās dienas, vienā no dienām piepalīdzot Vijai Sīmansonei.

Jaunatrastās gļotsēņu sugas ir:

• dažādkrāsu dzelksnīte Badhamia versicolor (Julita Kluša 18. novembrī atrada uz sūnām, kas aug uz kļavas);

• zeltpūšļu pilienīte Hemitrichia sordivesiculosa (Julita 18. novembrī to atrada uz neliela piramidiālā ozola mizas). Pasaulē suga aprakstīta nesen – 2019. gadā. Pēc publicētiem datiem reģistrēta 3 valstīs – Vācijā, Austrijā un Norvēģijā;

• kastaņkrāsas kriksīte Licea castanea (Julita 21. novembrī atrada uz neliela piramidiālā ozola mizas);

• rakstainā padzelksnīte Badhamiopsis scripta (Julita atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas). Pasaulē suga aprakstīta tikai 2021. gadā un reģistrēta 5 Eiropas valstīs;

• šaubīgā dzelksnīte Badhamia dubia (arī to Julita atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas);

• dzeltenzilganā dzelksnīte Badhamia flavoglauca (Vija Sīmansone atrada 21. novembrī uz piramidiālā ozola mizas). Suga pasaulē reģistrēta 3 valstīs (Vācija, Francija, Norvēģija), aprakstīta nesen – 2019. gadā.

Vai jums ienāktu parātā uz šī koka meklēt jaunu sugu Baltijai? Koks ar pilienīti (pa kreisi), zeltpūšļu pilienīte Hemitrichia sordivesiculosa, mērogam pirksts (pa labi). Foto: Julita Kluša

Otra "dārgumu krātuve" Julitai Klušai bija neliels apvidus Gaujas Nacionālajā parkā Cēsu novadā gravās pie upītēm, kas šajā ceturksnī devusi trīs jaunas sugas:

• ceturksnī noteikta 2024. gada 27. augustā ievāktā stāvā pilienīte Trichia erecta (uz egles kritalas virs strauta);

• raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (ievākta 29. oktobrī; uz sūnām pie strauta) – jauna suga Latvijā un Baltijā, pasaulē novērota tikai 8 valstīs;

• skrajdzeltenā pumpurīte Physarum oblatum (ievākta 17. oktobrī; uz apses kritalas, atlobījušās mizas apakšpusē).

Skrajdzeltenā pumpurīte Physarum oblatum. Foto: Julita Kluša

Par ceturksnī 10. jauno gļotsēņu sugu Latvijai (un jaunu arī visai Baltijai) parūpējās Iveta Bukša, ievācot gļotsēņu paraugu 8. septembrī no kūtsmēslu kaudzes Balvu novada Porskovā. Julita noteica sugu – pelēcīgais ragansviests Fuligo cinerea.

Ceturksnī atklātas arī divas Latvijai jaunas gļotsēņu sugu varietātes – pelēkbaltā olīte Diderma montanum var. album (16. oktobrī Julita Kluša ievāca Cēsu novadā) un baltapaļā krāterīte Craterium leucocephalum var. scyphoides (25. oktobrī Julita ievāca Ķemeru apkārtnē).

Gaujas Nacionālajā parkā Julita 19. septembrī ievāca arī paraugu neparastai sīkslaidās smailās cilindrītes Stemonitopsis cf. gracilis formai, kas varētu būt līdz šim neaprakstīta šīs sugas varietāte.

Droši zināmu Latvijā agrāk nekonstatētu sugu starp daudzajiem interesantajiem sēņu ziņojumiem nav, taču kā interesantākos novērojumus izcelšu četrus:

• Zeltlapiņu zeltdobīte Chrysomphalina chrysophylla, kuru atrada Sarmīte Štromberga 30. septembrī Sēmes apkārtnē Tukuma novadā; tā ir 2. zināmā sugas atradne Latvijā;

• Vārpstkāta beka Butyriboletus appendiculatus (syn. Boletus appendiculatus) – to 2. oktobrī Durbes apkārtnē, Dienvidkurzemes novadā, vācot eksponātus Ventspils sēņu iztādei, ievāca Līvija Sproģe. Beka tika identificēta tikai vēlāk; šis ir sugas 2. vai 3. zināmais novērojums Latvijā;

• Milzu čemurene Meripilus giganteus, kuru 28. oktobrī Kalētu apkārtnē Dienvidkurzemes novadā arī atrada Līvija Sproģe. Sēne auga pie satrupējuša ozola pamatnes. Šis ir pirmais pierādītais sugas novērojums Latvijā;

• Safrāna zarvālene Ramariopsis crocea – to Ventspils novada Zlēku pagastā 1. novembrī atrada Līga Jēka.

Milzu čemurene Meripilus giganteus. Foto: Līvija Sproģe

Arī sūnām šajā ceturksnī nav Lavijai jaunu sugu atradumu, bet toties konstatētas ļoti rets sugas pie Burtnieka ezera Valmieras novadā, Līgai Strazdiņai veicot sūnu inventarizāciju dabas aizsardzības plāna vajadzībām:

• Portālā ieziņota kopā ar Uvi Suško uz smilšakmens atseguma jau 27. jūlijā atrastā gludā bartrāmija Bartramia ithyphylla; šī ir ļoti retas sugas jauna atradne, līdz šim bija zināma tikai viena saglabājusies atradne Dienvidkurzemē pie Ventas;

• 21. oktobrī Līga meža ceļa malā pie Burtnieku ezera atrada Hībenera ričiju Riccia huebeneriana. Suga Vidzemē nebija konstatēta kopš 1914.gada;

• Tajā pašā dienā Līga uz ozola kritalas atrada arī Krimas stāvzobi Orthodicranum tauricum (syn. Dicranum tauricum) – tā ir sugas 2. atradne valstī.

Hībenera ričiju Riccia huebeneriana. Foto: Līga Strazdiņa

Latvijai jaunas ķērpju sugas atkal izdevies konstatēt Renātei Kaupužai. Tās ir:

• Ķērpis Micarea soralifera, atrasts 12. oktobrī Kārsavas apkārtnē Ludzas novadā (nav uzskatāms par ļoti retu, sastopams uz skujkoku kritalām; suga aprakstīta nesen, 2016. gadā);

• Strīpainais sveķu henotopsis Chaenothecopsis oregana (syn. Chaenothecopsis zebrina), atrasts Lielā purva malā Balvu novadā (suga ļoti reta visā pasaulē; neskaitot Latviju, zināma tikai 5 pasaules valstīs; iekļauta pasaules apdraudēto sugu sarakstā).

Ķērpis Micarea soralifera. Foto: Renāte Kaupuža

Strīpainais sveķu henotopsis Chaenothecopsis oregana. Foto: Renāte Kaupuža

Renāte noteica arī Ilzes Ķuzes Apriķu apkārtnē Dienvidkurzemes novadā 13. septembrī atrasto ķērpi – tā izrādījās scitīnija Scytinium subtile, kam šī ir 2. zināmā mūsdienu atradne.

1000 novērojumu slieksni gada trešajā ceturksnī pārsniedza trīs Dabasdatu ziņotāji, īpaši izceļoties Astrai Kalvei ar 4045 novērojumiem; Inesei Skabai bijuši 2042 novērojumi un Edgaram Smislovam 1294. Arī visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (3476 attēli).

Redzēsim, vai īsta ziema tā arī neuznāks un drosmīgie palicēji, kā gaišais šņibītis Mangaļsalā, veiksmīgi sagaidīs pavasari.

Interesatiem dabas novērojiem bagātu pavasari vēlot

Ilze Priedniece