Gada novērojumiem bagātākā – 2. ceturkšņa – ziņojumu skaits Dabasdatos ir gandrīz tāds pats kā pērn šajā laikā – ieziņoti 147 900 novērojumi (pērn 147 163; infografika raksta beigās), kamēr ziņotāju skaits šogad bijis mazliet lielāks (pieaudzis no 747 uz 817), gan atpaliekot no 2021. gada rekorda (872). Ziņoto sugu daudzveidība gadu no gada pieaug – šī gada 2. ceturksnī novērojumi saņemti par 2936 sugām (pērn – 2770, aizpērn – vien 1449).

Novērojumu skaita ziņā ceturksnī pēc putniem (129 008 novērojumi jeb 87%), kā parasti, sekoja tauriņi (4066 novērojumi jeb 2,7%). Trešo vietu ieņēma vaskulārie augi (3255 novērojumi jeb 2,2%). Salīdzinājumam, 2023. gada otrajā ceturksnī trešajā vietā bija grupa "citi kukaiņi", vēl gadu iepriekš – vaboles.

Piecas Latvijai jaunas sugas Dabasdatu novērotāji atklājuši gļotsēnēm, pa vienai sugai ķērpju, sūnu un putnu grupās.

Šoreiz sākšu ar ķērpjiem, kas Dabasdatos tiek ziņoti salīdzinoši nedaudz, tomēr daudzas ziņotās sugas ir interesantas, un ik pa laikam Latvijas ķērpju florai piepulcējas arī kāda jauna suga. Viena no aktīvākajām ķērpju izpētē ir Renāte Kaupuža, kura arī šajā ceturksnī ieziņojusi jaunu ķērpju sugu Latvijai – henotopsi Chaenothecopsis haematopus. Šo ķērpi Renāte atrada jau 8. martā Mērdzenes apkārtnē (Ludzas novadā) uz satrunējuša bērza stumbeņa.

Ķērpis Chaenothecopsis haematopus. Foto: Renāte Kaupuža

No ceturksnī ziņotajām sūnām jāmin Evitas Oļehnovičas 31. martā Rēzeknes novadā atrastā struplapu bezstumbrīte Acaulon muticum – otrais sugas atradums Latvijā; līdz šim vienīgā zināmā atradne bija Slīterē, kur bezstumbrīti 2004. gadā ievākusi Ilze Rēriha.

Struplapu bezstumbrīte Acaulon muticum. Foto: Evita Oļehnoviča

No vaskulārajiem augiem interesantākais ir melnās septiņvīres Phyteuma nigrum atradums vienīgajā Latvijā zināmajā sugas atradnē pēc 17 gadu pārtraukuma – Guna Taube 20. maijā uzgājusi bagātīgu septiņvīres atradni Kocēnos.

Melnā septiņvīre Phyteuma nigrum. Foto: Guna Taube

Visvairāk ceturksnī noteikto Latvijai jauno sugu, kā ierasts, bijis gļotsēnēm. Tās ir:

- vīnogu vilkpienaine Lycogala botrydium, kuras paraudziņu Julita Kluša ievāca apmēram pirms gada – 2023. gada 5.jūlijā – pie Spāres ezera Talsu novadā; suga aprakstīta tikai 2023. gadā, kad tā apzināta Maskavā, Ukrainā un Vācijā; Julitas paraudziņu apstiprināja Dmytro Ļeontjevs, veicot DNS analīzi;

- tīklotā vilkomlangeja Willkommlangea reticulata, ko Marina Slapakova-Pjankova 1. aprīlī ievāca Rēzeknes novadā, mikroskopēja Julita; ne tikai suga, bet arī ģints Latvijai jauna;

- glītā lampīte Lamproderma pulchellum, kuru arī ievāca Marina Slapakova-Pjankova Rēzeknes novadā (11. aprīlī), mikroskopēja Julita;

- ļenganā lākturīte Cribraria languescens, ko atrada Julita Kluša Kūdras apkartnē Mārupes novadā 13. jūnijā; jauna suga visā Baltijā;

- tūsklapju cukurīte Didymium tussilaginis, ko atrada Ausma Piroga 6. jūnijā Kusas apkārtnē Madonas novadā; jauna suga visā Baltijā, pasaulē suga reģistrēta tikai 6 valstīs (myx.dk), arī šo noteica Julita.

Vīnogu vilkpienaine Lycogala botrydium. Foto: Julita Kluša

Tīklotā vilkomlangeja Willkommlangea reticulata. Foto: Marina Slapakova-Pjankova

Lai gan starp bezmugurkaulniekiem Latvijai jaunu sugu šajā ceturksnī nebija, interesantas un reti sastopamas sugas novērotas daudzas – galvenokārt vaboles, blaktis un tauriņi. Daži piemēri redzami tālāk attēlos.

Smilšvabole Cylindera germanica Bauskas novadā 10. jūnijā, atradis Uģis Piterāns. Šī suga Dabasdatos ziņota pirmoreiz. Foto: Uģis Piterāns

Spīļblakts Phymata crassipes, ziņojis Mareks Ieviņš no Talsu novada 18. maijā. Foto: Mareks Ieviņš

Kazeņu raibenis Brenthis daphne, novērojis Gatis Vilbrants 24. jūnijā Kuldīgas novadā. Foto: Gatis Vilbrants

Un, visbeidzot, par visvairāk ziņoto grupu – putniem.

Daudzām putnu sugām šogad reģistrēti vieni no agrākajiem pavasara novērojumiem, piemēram, pupuķim (Ieva Segliņa, Lelde Jagmina 1. aprīlī, vairāki novērotāji 2. aprīlī un turpmākajās dienās), upes tārtiņam (Sergejs Bikirski 31. martā, Armands Misa 2. aprīlī), apkakles strazdam (Limbažu pagasta Lādē 1. aprīlī novēroja Raitis Breijers), stepes lijai (Igors Deņisovs 8. aprīlī), melnajam mušķērājam (Elvijs Kantāns 8. aprīlī, nākamajā dienā vairāki novērotāji), tītiņam (Miks Stūrītis, Margarita Vandāne 9. aprīlī), svirlītim (Kristaps Sokolovskis, Andris Dekants 10. aprīlī), paipalai (Ritvars Rekmanis 28. aprīlī), vālodzei (Kristīne Vītoliņa 29. aprīlī) un citām sugām, kā arī paši agrākie zināmie pavasara novērojumi Seivi ķauķim (Edgars Lediņš 1. aprīlī) un vītītim (Sergejs Bikirski 4. aprīlī ar fotogrāfiju, Agnis Bušs 30. martā bez foto), un atkārtots agrākais novērojums upes ķauķim (Edgars Laucis 4. maijā).

Apkakles strazds Turdus torquatus. Foto: Raitis Breijers

Jauna putnu suga Latvijai – cetija Cettia cetti – noķerta gredzenošanai Papes ezera niedrājos 1. jūnijā (Annika Peter, Jule Koch, Jannis Leistikow, Melanie Schramma). Suga izplatīta Rietumeiropā, tās izplatības areāls paplašinās virzienā uz ziemeļiem. Tiek prognozēts, ka līdz 21. gs. beigām klimata pārmaiņu ietekmē areāls sasniegs Zviedrijas dienvidu daļu (Keller et. al 2020).

Cetija Cettia cetti. Foto: Jannis Leistikow

Gredzenošanai ticis noķerts arī palieņu ķauķis Acrocephalus agricola (10. novērojums Latvijā; visi Latvijā konstatētie šīs sugas putni bijuši noķerti gredzenošanai), novērotāji – Jannis Leistikow, Melanie Schramma, Jule Koch un Annika Peter.

Ievērojamu putnu novērotāju uzmanību piesaistīja trīs retumi, kas bija aplūkojami ilgāku laika periodu:

- lielā stērste Emberiza calandra Jelgavā, kuru pirmā ieziņoja Anete Pošiva-Bunkovska (11. jūnijā novērots dziedošs tēviņš), vēlāk tika novērots pāris (šo sugu arī citur Latvijā – Nīcgales apkārtnē – 19. maijā novērojis Zigurds Krievāns);

- arī šogad Latviju apciemoja melnais grifs Aegypius monachus (iepriekšējais gadījums – pagājušā gada oktobrī – minēts te), šoreiz ar gredzenu; putns uzturējās netālu no Seces Aizkraukles novadā. Pirmais novērotājs nav zināms, bet pirmo fotogrāfiju ieziņoja Dace Kalniņa 4. maijā (novērojis Armands Binovskis). Nākamajā dienā putna novērojumu portālā jau ziņojuši 7 cilvēki (!). Grifs tajā pašā vietā tika novērots līdz 8. maijam;

- Engures ezera austrumu krasta mežā kopš 14. maija tika novērots baltkakla mušķērāja Ficedula albicollis tēviņš, kuru pirmie atrada Uģis Piterāns un Edgars Laucis. 21. maijā Andris Zariņš nofotografēja pāri pie dobuma, taču par mātītes sugas piederību īstas skaidrības nav – tā varētu būt arī melnā mušķērāja mātīte vai starpsugu hibrīds. Mušķērājs šeit novērots līdz 2. jūnijam. Ir ziņas, ka šajā vietā bijis novērots arī pērn (N. Holmström, putni.lv).

Melnais grifs Aegypius monachus. Foto: Vladimirs Smislovs

Starp interesantākajiem ceturkšņa putnu novērojumiem minēšu arī šos:

- polārā gārgale Gavia immer jūrā pie Liepājas 20. aprīlī (Valters Videnieks; 6. sugas novērojums Latvijā);

- zoss, kas varētu būt sarkankakla zoss hibrīds ar kādu citu zosu sugu Degumnieku apkārtnē Madonas novadā 21. aprīlī (Irina Mālniece);

- baltacis Aythya nyroca karjerā pie Bažciema Jūrmalā 27. aprīlī (Edgars Smislovs un Vladimirs Smislovs; 16. novērojums Latvijā);

- karaliskais ērglis Aquila heliaca Kolkā (17. maijā Edgars Smislovs un Vladimirs Smislovs, 25. maijā Ivars Brediks un T. Sirotkin);

- trīspirkstu kaija Rissa tridactyla Kolkā 18. maijā (Edgars Smislovs un Vladimirs Smislovs);

- nakts gārnis Nycticorax nycticorax 1. jūnijā Papē (dzirdēta un ierakstīta balss; ziņoja Elza Zacmane, novērotaji: Melanie Schramma un Jannis Leistikow);

- 70 pāru liela baltvaigu zīriņu Chlidonias hybrida ligzdošanas kolonija Liepājas ezera dienvidu galā (3. jūnijā konstatēja Aleksejs Kuročkins);

- 1600 pelēkās pīles Mareca strepera Orenīšu dīķos Rēzeknes novadā (8. jūnijā uzskaitīja Edgars Smislovs);

- īsastes klijkaija Stercorarius parasiticus 28. jūnijā jūrā iepretī Mangaļsalai (Igors Deņisovs).

Neparasta zoss Degumnieku apkārtnē Madonas novadā. Foto: Irina Mālniece

Karaliskais ērglis Aquila heliaca Kolkā. Foto: Ivars Brediks

Savukārt Pēteris Daknis portālā ieziņoja pagājušā gada 29. oktobrī ar automātisko skaņu ierakstītāju (rudens migrācijas akustiskajā monitoringā) piefiksēto mājas apoga Athene noctua balsi no Rēzeknes novada. Balss konstatēta tikai vienu vakaru, līdz ar to secināms, ka putns bijis caurceļojošs.

Fotogrāfijās iemūžināti divi leiciski putni – baltā cielava Motacilla alba 29. aprīlī Randu pļavās Limbažu novadā (Igors Vasiljevs) un akmeņčakstīte Oenanthe oenanthe 30. aprīlī Kundziņsalā Rīgā (Irēna Grundmane).

Leiciska baltā cielava Motacilla alba. Foto: Igors Vasiljevs

1000 novērojumu slieksni gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 31 Dabasdatu ziņotājs, no tiem seši ziņojuši pat vairāk par 5000 novērojumiem: Andris Dekants (11 260 novērojumi!), Edgars Smislovs, Elvijs Kantāns, Elīna Gulbe, Astra Kalve un Jānis Ķirsis. Visvairāk fotoattēlus pievienojusi Astra Kalve (3758 attēli).

Keller, V., Herrando, S., Voříšek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Martí, D., Anton, M., Klvaňová, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-G. & Foppen, R.P.B. (2020). European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. European Bird Census Council & Lynx Edicions, Barcelona.

Ilze Priedniece

2024-07-31