Gada novērojumiem bagātākā – 2. ceturkšņa ziņojumu skaits Dabasdatos šogad ievērojami pārsniedza pērno – ieziņoti 147 163 novērojumi (pērn 108 609; infografika raksta beigās), kamēr ziņotāju skaits bijis ļoti līdzīgs (nedaudz sarucis no 756 uz 747). Šogad novērojumi saņemti arī par lielāku sugu skaitu – 2770 sugām (pērn vien 1449).

Šajā ceturksnī novērojumu skaita ziņā pēc putniem (129 497 novērojumi jeb 88%) sekoja tauriņi (6410 novērojumi jeb 4,4%), trešo vietu ieņēma grupa "citi kukaiņi", kas ietver arī blaktis – (2682 novērojumi jeb 1,8% no visiem). 2022. gada otrajā ceturksnī pirmajās divās vietās bija šīs pašas grupas, savukārt trešajā (nedaudz pārspējot "citus kukaiņus") – vaboles.

Latvijā agrāk neatklātas sugas nākušas klāt galvenokārt gļotsēnēm (8), kā arī naktstauriņiem (2) un augiem
(1 adventīva suga).

Gļotsēnes

Sešas no Latvijai jaunajām sugām konstatētas, pateicoties Marinas Slapakovas-Pjankovas Latgalē atrastām gļotsēnēm un ievāktiem paraugiem, un Julitas Klušas darbam to noteikšanā. Turklāt četras no tām ir tādas, kuru attīstība saistīta ar sniega kušanu – t.s. nivicolous sugas, kuru augļķermeņi veidojas, sniega segai atkāpjoties. Tās ir:

- sniega dianēma Dianema nivale, atrasta Gaiduļu apkārtnē, Rēzeknes novadā 14. aprīlī. Jauna suga visā Baltijā, reta pasaulē, pirmā atklātā nivicolous suga Latvijā;

- tīklotā lampīte Lamproderma arcyrioides, atrasta Gaiduļu apkārtnē, Rēzeknes novadā 27. aprīlī;

- ezīšsporu lampīte Lamproderma echinosporum, atrasta Žīguru apkārtnē, Balvu novadā 29. aprīlī. Domājams, jauna suga arī visā Baltijā;

- plankumgaišā lampīte Lamproderma pseudomaculatum, atrasta Žīguru apkārtnē, Balvu novadā 29. aprīlī – jauna suga visā Baltijā; pasaulē reģistrēta 10 valstīs (myx.dk). Vēlāk tika noteikts arī jau 14. aprīlī Gaiduļu apkārtnē ievākts šīs pašas sugas paraudziņš.

Tīklotā lampīte Lamproderma arcyrioides. Foto: Marina Slapakova-Pjankova un Julita Kluša

Pārējās divas Marinas atrastās Latvijai jaunās sugas ir:

- ovālā lampīte Lamproderma ovoideum, atrasta netālu no Adamovas ezera Rēzeknes novadā 3. maijā – iespējams, jauna suga visā Baltijā;

- ciešā cukurīte Didymium aggregatum, atrasta Kleperovas apkārtnē Rēzeknes novadā; šī ir sugas 2. atradne pasaulē!

Ciešā cukurīte Didymium aggregatum. Foto: Marina Slapakova-Pjankova

Gļotsēņu sarakstam nākušas klāt vēl divas sugas:

- apelsīnu pumpurīte Physarum rubiginosum, kuru Andris Baroniņš atrada jau 2020. gada 12. oktobrī Ķemeru apkārtnē, pasaulē samērā reti sastopama suga;

- Martina lākturīte Cribraria cf. martini, ko 2022. gada 21. jūlijā dabas liegumā "Ances purvi un meži" Ventspils novadā ievāca Julita Kluša; pasaulē reti noteikta suga.

Martina lākturīte Cribraria cf. martini. Foto: Julita Kluša

Vēl tika noteikta arī Vijas Silevičas 2018. gada 13. maijā Ģipkas apkārtnē atrastā milzu vilkpienaine Lycogala flavofuscum – tas izrādījās senākais fiksētais sugas novērojums Latvijā.

Naktstauriņi

Ceturksnī atklātas divas jaunas kožu sugas, turklāt abas Rīgā:

- plakankodi Denisia augustella Lilita Svirževska nofotografēja Iļģuciemā, noteikšanu apstiprināja Nikolajs Savenkovs. Tuvākajās kaimiņvalstīs suga varētu nebūt konstatēta, taču citur Eiropā, piemēram, Dānijā, tās izplatība palielinājusies;

- makstkodi Coleophora spiraeella Ķengaragā atrada Uģis Piterāns, speciāli meklējot. Vispirms pagājušā gada rudenī Uģis uz spirejas lapām pamanīja iespējamus makstkožu bojājumus, vēlāk Nikolajs Savenkovs izteica versiju par Coleophora spiraeella. Šī gada 31. maijā Uģim izdevās uz spireju zariem atrast kāpuru maisiņus, un nākamajā rītā (1. jūnijā) no viena no tiem izkūņojās makstkodes tauriņš, sugu apstiprināja arī N. Savenkovs.

Plakankode Denisia augustella. Foto: Lilita Svirževska

Dienastauriņi

Kā interesantākie ceturksnī minami Latvijā reti sastopamā vanagnadziņu resngalvītša Erynnis tages novērojumi – Gaidis Grandāns ieziņoja līdz šim lielāko šīs sugas īpatņu skaitu (5-10), kas novēroti 22. maijā jau zināmā atradnē pie Daugavpils, savukārt Andris Erts konstatēja jaunu šīs sugas atradni (arī netālu no Daugavpils).

Vanagnadziņu resngalvītis Erynnis tages un tā dzīvotne. Foto: Andris Erts

Augi

25. aprīlī Svitenē (Bauskas novadā) Valda Ērmane parka malā konstatēja Latvijai jaunu vaskulāro augu sugu – sekldaivu veroniku Veronica sublobata (pie mums tā ir adventīva suga).

Sekldaivu veronika Veronica sublobata. Foto: Valda Ērmane

Putni

Gada 2. ceturksnis ietver gan putnu pavasara migrācijas maksimumu, gan ligzdošanas laiku, un starp ziņotajiem putnu novērojumiem ir tik daudz interesantu, ka šeit iespējams minēt tikai daļu no tiem.

Aprīlī Svētes palienē Jelgavas novadā divreiz novērota Latvijā ļoti reti konstatētā sniega zoss Anser caerulescens – 16. aprīlī to novēroja Raimonds Sīmanis un Vita Sīmane un 22. aprīlī Zigurds Krievāns.

Sniega zoss Anser caerulescens. Foto: Zigurds Krievāns

Starp samērā daudziem sarkankakla zosu Branta ruficollis novērojumiem gribētos izcelt trīs šo putnu novērojumu vienā barā – 9. aprīlī tās Ošupes pagastā, Madonas novadā novēroja Mārtiņš Taube, 15. aprīlī Zane Dāvidsone, Ieva Segliņa un Dainis Segliņš.

Reģistrēti vairāki Sāmsalas dižpīles Tadorna tadorna novērojumi iekšzemē, tālu no jūras, kas šai suai neparasti – 10. aprīlī applūdušā Dvietes palienē Augšdaugavas novadā redzēts 1 putns (novēroja Zigurds Krievāns) un
8. maijā Remtes apkārtnē Saldus novadā novērots pāris (novēroja Artūrs Laubergs), kur tas uzturējās vismaz
2 nedēļas.

Reģistrēts samērā daudz šaurknābja pūslīša Phalaropus lobatus novērojumu, tajā skaitā labi dokumentēti putni vasaras tērpā.

Šaurknābja pūslītis Phalaropus lobatus. Foto: Edgars Smislovs

Piekrastē pie Mērsraga 15. maijā Andris Klepers novēroja 8 sarkanrīkles čipstes Anthus cervinus vienā barā kopā ar apmēram 150 dzeltenajām cielavām, aptuveni vienlaikus Edgars Laucis turpat netālu pie Mērsraga pļavas torņa redzēja vēl divus citus šīs sugas putnus.

Tajā pašā datumā (15. maijā) Kolkā Andris Klepers un Edgars Laucis novēroja pundurērgli Hieraaetus pennatus – putns aptuveni 20 minūtes riņķoja virs Kolkasraga kopā ar klijāniem, apmeta vēl vienu nelielu loku iekšzemes virzienā un aizlidoja uz dienvidiem-dienvidrietumiem. Šis ir 7. sugas novērojums Latvijā (putni.lv).

Pundurērglis Hieraaetus pennatus. Foto: Andris Klepers

Nīcas laukos 3. jūnijā novērots pārlidojošs čūskērglis Circaetus gallicus (novēroja E. Smislovs kopā ar Gaidi Grandānu, Andri Kleperu un Ivaru Brediku), savukārt 21. maijā pie Burtnieka ezera Torņu cīņu laikā – vidējais ērglis Clanga clanga, par ko komanda "Anonīmo putnotāju apvienība" (Ieva Ozolniece, Līga Inkēna, Margarita Vandāne un Zane Siliņa) saņēma sacensību interesantākā novērojuma balvu.

Nīcas laukos 2. jūnijā Edgaram Smislovam un Atim Ļaham izdevās novērot un nofotografēt reti sastopamo ieceļotāju – melnpieres čaksti Lanius minor (7. reģistrētais novērojums kopš 1942. gada; 20. gs. sākumā suga bijusi Latvijā biežāk sastopama; putni.lv).

Melnpieres čakste Lanius minor (tēviņš). Foto: Atis Ļahs

18. jūnijā Janopoles apkārtnē Augšdaugavas novadā Zigurds Krievāns novēroja lielo stērsti Emberiza calandra (26. reģistrētais novērojums Latvijā, putni.lv).

Ievērības cienīgs ir arī zaļās vārnas Coracias garrulus novērojums ārpus Pierīgas reģiona – Līvānu novadā, Rožupes apkārtnē 21. jūnijā putnu novēroja Jānis Skrinda. Nolasot gredzenu, atklājās, ka putns gredzenots 2022. gada 16. jūlijā kā lielākais no četriem mazuļiem būrī pie Silakroga. Attālums starp gredzenošanas un novērošanas vietu ir ap 137 km. Zaļo vārnu pētnieks Edmunds Račinskis komentēja: "Iespējams, ka tagad apceļo dzimteni kā neligzdojoša viengadniece. Šādu novērojumu ārpus Pierīgas ir ļoti maz."

1000 novērojumu slieksni gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 33 Dabasdatu ziņotāji, no tiem 10 ziņojuši pat vairāk par 3000 novērojumiem: Ainis Platais (rekords - 8139 novērojumi), Andris Dekants, Normunds Zeidaks, Edgars Smislovs, Elīna Gulbe, Tatjana Ignatoviča, Vladimirs Smislovs, Ritvars Rekmanis, Elvijs Kantāns un Gaidis Grandāns. Visvairāk fotoattēlus pievienoja Uģis Piterāns (1298). 

Ilze Priedniece

2023-07-30