Salīdzinājumā ar 2021. gada sākumu, Dabasdatu ziņotāji šī gada sākumā bijuši mazāk aktīvi – kopējais ziņojumu skaits ceturksnī bija 40 738 (pērn 57 005) un reģistrējušies tikai 245 jauni lietotāji (pērn šajā laika periodā 807). Iespējams, ka pagājušā gada lielo aktivitāti veicināja pandēmijas ierobežojumi (nebija daudz citu brīvā laika pavadīšanas iespēju), savukārt šogad izjūtas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ir mazinājušas vēlmi darīt jebko (izņemot mēģinājumus kaut kādā veidā palīdzēt Ukrainas tautai), ieskaitot dabas vērošanu.

Tomēr šī gada 1. ceturkšņa novērojumu skaits atpaliek tikai no pērnā gada, pārsniedzot visos citos iepriekšējos gados 1. ceturksnī ziņoto novērojumu skaitu. Turklāt interesantu, kā arī kvalitatīvi dokumentētu (tajā skaitā, izmantojot mikroskopu) novērojumu šajā ceturksnī ir ļoti daudz – portālā ziņoto novērojumu kvalitāte arvien pieaug.

Attiecībā uz jaunām sugām Latvijai, jau gada pirmajā dienā Uģis Piterāns ieziņoja savu tinēja Cydia cornucopiae novērojumu (atrastu 2014. gada 31. maijā starp Stepiem un Zvārtavu), kas ir pirmais zināmais šīs sugas novērojums pie mums. Kopš tā laika šī tauriņu suga ir konstatēta vēl tikai vienā citā vietā Latvijā (Zaicevas apkārtnē 2020. gadā, N. Savenkovs un I. Šulcs).

Tinējs Cydia cornucopiae. Foto: Uģis Piterāns

Dmitrijs Teļnovs ir papildinājis portāla datu bāzi ar trim Latvijas faunai jaunām vaboļu sugām, kuras atradis 2021. gada jūlijā – platsmeceri Choragus sheppardi Augšdaugavas novadā, ķirmi Hemicoelus costatus un īsspārni Atheta oblita Tērvetē (pēdējā ir jauna suga arī visā Baltijā).

Arī plēvspārņu faunai Latvijā piepulcējusies jauna suga – Valda Ērmane 20. martā Bauskas novadā nofotografēja griezējbiti Osmia cornuta.

Griezējbite Osmia cornuta. Foto: Valda Ērmane

Savukārt 25. martā Inese Zepa noliktavā Rīgā atrada jaunu zirnekļu sugu – spļāvējzirnekli Scytodes thoracica. Arī šādās vietās ir vērts pievērst uzmanību dzīvās dabas objektiem!

Spļāvējzirneklis Scytodes thoracica. Foto: Inese Zepa

Attiecībā uz lielākiem dzīvniekiem un visvairāk ziņoto grupu – putniem – jāpiemin neparasti agri pavasarī novērotā jūras žagata Haematopus ostralegus – Tatjana Miziņenko to sastapa 2. martā pie jūras netālu no Starpiņupītes grīvas. Līdz šim agrākais novērojums pavasarī šai sugai bija 16. marts (putni.lv).

Svītrainās pūces Surnia ulula novērojumu šoziem bija salīdzinoši nedaudz: 2022. gada sākumā Igors Deņisovs to novēroja Ādažu pagastā 13. janvārī un Dmitrijs Vitjazevs Seces pagastā 8. februārī (ieziņoja Valdis Zariņš).

Svītrainā pūce Surnia ulula neparastā novērošanas postenī. Foto: Dmitrijs Vitjazevs

Savukārt Lilitai Vanagai Salaspils apkārtnē 18. martā izdevās pamanīt Latvijā reti sastopamo garastītes pasugu – Rietumu garastīti Aegithalos caudatus europaeus, turklāt būvējot ligzdu!

Rietumu garastīte Aegithalos caudatus europaeus būvē ligzdu. Foto: Lilita Vanaga

Gada sākumā Vija Sīmansone ieziņoja savu 2018. gada 8. septembra piedzīvojumu ar jūras ērgļiem Dzelves purvā, kur gājusi dzērveņot un sadzirdējusi tādas kā spārnu vēzienu skaņas. Vija raksta: "Pieejot klāt, sapratu, kāpēc viņi tā guļ – abi putni bija viens otram ar nagiem iekrampējušies stilbos. Krampis izrādījās pamatīgs, locīju vaļā pa vienam pirkstam. Putni mani visu laiku cieši vēroja, bet nekādi neprotestēja pret manām darbībām. Tiklīdz atbrīvoju pēdējo pirkstu, abi putni sinhroni un pilnīgā klusumā bez problēmām pacēlās spārnos un aizlidoja."

Kopā saķērušies jūras ērgļi Haliaeetus albicilla uz zemes. Foto: Vija Sīmansone

Ir zināms, ka ērgļu savstarpējās cīņas var būt nopietnas, tie var nodarīt cits citam būtiskus, pat nāvējošus savainojumus, taču atrast dabā šādas cīniņa sekas un turklāt mirklī, kad iespējams sniegt palīdzību, ir ļoti reta iespējamība.

Sēnes bija trešā skaitliski lielākā ceturksnī ziņotā grupa (aiz putniem un zīdītājiem), un Dabasdatu ziņotāji atklāja arī trīs jaunas sēņu sugas. Ata Mārtiņsona 2019. gadā un 2020. gadā Upesleju apkārtnē pie Mazās Juglas atrastā sēne tika atzīta par jaunu sugu Latvijai – sēni Laxitextum bicolor.

Daudz sīkākas sēnes meklē un atrod Renāte Kaupuža, kura noteica savu 2021. gada janvārī Kārsavas apkārtnē atrasto askusēni kā sēni Patinellaria sanguinea un šī gada 6. februārī Kārsavas apkārtnē uz nolauzta oša atrasto sēni kā Berkleasmium sp. Berkleasmium ģints līdz šim Latvijā un, iespējams, arī visā Baltijā, iepriekš nebija konstatēta.

Sēne Patinellaria sanguinea. Foto: Renāte Kaupuža

Renāte Kaupuža ir atradēja arī divām šajā ceturksnī atklātajām Latvijai jaunajām ķērpju sugām – leprārijai Lepraria borealis, kas atrasta Stabulnieku pagastā 2022. gada februārī un ķērpim Phaeocalicium praecedens, kas ievākts Popes apkārtnē 2022. gada martā.

Ķērpis Phaeocalicium praecedens. Foto: Renāte Kaupuža

Visvairāk Latvijai jaunu sugu, kā jau pēdējā laikā ierasts, šajā ceturksnī nācis klāt gļotsēnēm, mikroskopējot un nosakot iepriekšējos gados ievāktos paraudziņus.

Trīs jaunas sugas no saviem ievāktajiem paraudziņiem noteikusi Julita Kluša – Lejasciema pagastā 2019. gada decembrī ievākto dzeltenīgo ragansviestu Fuligo luteonitens (jauna suga Baltijā!), Siguldas apkārtnē 2021. gada septembrī ievākto oranžo aveņgļotsēni Tubifera montana un Ķemeru apkārtnē 2021. gada oktobrī atrasto sarkanbrūno kribrāriju Cribraria rubiginosa (jauna suga Baltijā, pasaulē reta!).

Savukārt Valda Baroniņa ir atradēja divām šajā ceturksnī noteiktajām jaunajām gļotsēņu sugām Latvijā – pelītes fizārai Physarum murinum (ievākta Ķemeru tīreļa apkārtnē 2020. gada augustā) un mirdzošajai kribrārijai Cribraria splendens (Augšdaugavas novadā 2021. gada augustā). Jaunu gļotsēņu sugu Cēsu apkārtnei sarūpējis Sandis Laime – tā ir 2019. gada decembrī ievāktā pudeļkāta komatrihija Comatricha meandrispora.

Pudeļkāta komatrihija Comatricha meandrispora (mikroskopēta). Foto: Sandis Laime

Anša Opmaņa Embūtes pagastā 2018. gada septembrī ievāktā izlocītā stemonārija Stemonaria irregularis un Ingunas Riževas pie Līgatnes upes 2020. gada jūlijā ievāktā kruzuļotā fizāra Physarum gyrosum izrādījušies par senākajiem šo sugu atradumiem Latvijā. Savukārt Vijas Sīmansones Dzelves purva apkārtnē 2021. gada augustā atrastā labirinta fizāra Physarum bivalve ir pirmais noteiktais šīs sugas novērojums Latvijā.

Izlocītā stemonārija Stemonaria irregularis. Foto: Ansis Opmanis

Ansis ir "vaininieks" arī jaunas sūnu sugas konstatēšanai – tā ir 2021. gada oktobrī pie Vaidavas ezera atrastā Krievijas šķībvācelīte Plagiothecium rossicum (pirmo reizi šī suga aprakstīta 2019. gadā no Pleskavas apgabala Krievijā).

Krievijas šķībvācelīte Plagiothecium rossicum. Foto: Ansis Opmanis

Ziņoto novērojumu skaita rekordisti gada pirmajā ceturksnī ir Aigars Kalvāns un Jānis Ķuze, kuri ziņojuši vairāk nekā 2000 novērojumus, 1000 novērojumu slieksni pārsniedza vēl trīs ziņotāji – Normunds Zeidaks, Gaidis Grandāns un Sandis Laime, savukārt pirmo vietu fotoattēlu pievienošanas ziņā (889), kā jau ierasts, ieņēma Valda Ērmane.

Ilze Priedniece

2022-04-30