2021. gada trešais ceturksnis Dabasdatos ieies vēsturē ar daudziem interesantiem bezmugurkaulnieku novērojumiem, tajā skaitā sugām, kas Latvijā agrāk nebija konstatētas.

Starp Latvijas faunā jaunajām sugām ir vairākas plēvspārņu sugas: Aleksandra Baloža 5. jūlijā pie Ķīšezera atrastā cikāžlapsene Gonatopus lunatus, Uģa Piterāna 14. jūlijā Garkalnes novadā svaigā degumā pamanītā parazītiskā panglapsene Ibalia leucospoides un Daigas Brakmanes 18. jūnijā atrastā namdarbite Xylocopa violacea (beigts īpatnis; nav zināms, vai tā ieceļojusi dabiski vai nonākusi Latvijā ar cilvēka līdzdalību). Arī Ievas Pauniņas jau 2017. gadā Ķemeru apkārtnē novērotā un Dabasdatos ziņotā lapsene, kuru Uģis tagad noteica kā racējlapseni Sphex funerarius, iespējams, ir pirmais reģistrētais šīs sugas atradums Latvijā.

Cikāžlapsene Gonatopus lunatus. Foto: Aleksandrs Balodis

Parazītiskā panglapsene Ibalia leucospoides. Foto: Uģis Piterāns

Savukārt Valda Ērmane 16. jūlijā Rundāles novadā dārzā pie lampas novēroja Latvijai jaunu augutu kārtas sugu – cikādiņu Ledra aurita.

Latvijas vaboļu sarakstam pagājušajā ceturksnī nākušas klāt veselas piecas sugas! Par trijām no tām jāpateicas Dmitrijam Teļnovam, kurš 24. jūlijā Ulbrokas apkārtnē pamanīja lidojošu skudrvaboli Monotoma longicollis, jau nākamajā dienā, 25. jūlijā, Iļkenes apkārtnē atrada vēl vienu jaunu sugu – praulvaboli Prionychus melanarius (divas pieaugušas vaboles ļoti sausas, trūdošās priedes kritalas koksnē) un ieziņoja arī savu 19. jūnijā Siguldas apkārtnē feromonu lamatās noķerto koksngrauzi Poecilium pusillum. Pārējo divu sugu vaboles atrastas jau agrāk – Uģis Piterāns apstiprināja sugas pareizību Mareka Ieviņa Kolkā uz malkas grēdas 2018. gadā konstatētajam māņsprakšķim Isorhipis melasoides, savukārt Mārtiņš Kalniņš savu jūnijā atrasto koksngrauzi noteica kā Tetropium gabrieli. Vabole bija atlidojusi un nosēdusies uz ciršanas atlieku kaudzes.

Māņsprakšķis Isorhipis melasoides. Foto: Mareks Ieviņs

Divas jaunas sugas nāca klāt arī Latvijas tauriņu faunai, un tās abas atrastas Rīgā. Pirmo reizi brīvā dabā (un otro reizi vispār) novērots bukšu zāļsvilnis Cydalima perspectalis – tā kāpuru 22. jūlijā Čiekurkalnā atrada Margarita W un 8. septembrī Ziepniekkalnā Tomass Ķerus nofotografēja arī šīs sugas tauriņu.

Bukšu zāļsvilnis Cydalima perspectalis. Foto: Tomass Ķerus

Otra suga ir Uģa Piterāna 29. augustā uz robīnijas atrastā raibkode Macrosaccus robiniella – tās kāpuru izalojumi ar kūniņām.

Un kur nu bez jaunām sugām blakšu vidū! Par tām gādāja Uģis Piterāns, nosakot savu 19.-20. jūnijā Olaines novadā novēroto mīkstblakti Psallus montanus un Kārļa Freiberga 27. jūnijā Rucavas novadā novēroto racējblakti Sehirus morio, kas ir pirmais droši pierādītais sugas atradums Latvijā, kā arī 27. jūlijā Gulbenes novadā upes palienes grīšļos atrodot vēl vienu jaunu sugu Latvijai – mīkstblakti Tytthus pubescens.

Mīkstblakts Psallus montanus. Foto: Uģis Piterāns

Attiecībā uz dažādu sugu grupu novērojumu skaitu jāatzīmē, ka putnu novērojumu īpatsvars gada 3. ceturksnī bija ievērojami mazāks, nekā ierasts (21 812 novērojumi jeb 55% no visiem), augustā noslīdot pat zem 50%.

Taču interesantu putnu novērojumu netrūka. Par jaunu Latvijā novērotu putnu sugu – Baibas Barkānes nofotografēto garknābja šņibīti Calidris tenuirostris – jau bija atsevišķa ziņa.

Starp interesantiem novērojumiem minams Kanādas zoss Branta canadensis novērojums ar mazuļiem Salacgrīvas apkārtnē (25. jūnijā zosi ar 3 mazuļiem nofotografēja Zanda Baltvilka un 15. jūlijā zosi ar vienu mazuli novēroja Anita Strazdiņa). Līdz ar to šis ir trešais pierādītais sugas ligzdošanas gadījums Latvijā (putni.lv).

Ziņoti vairāki vidējā ērgļa Clanga clanga novērojumi, tajā skaitā fotogrāfijās labi iemūžināts putns lidojumā virs Kaņiera ezera – tas 7. septembrī izdevies Edgaram Tropam.

Vidējais ērglis Clanga clanga. Foto: Edgars Trops

Ceturksnī ziņoti salīdzinoši daudzi mazā dumpja Ixobrychus minutus novērojumi: mazo dumpi izdevies ieraudzīt Ievai Mārdegai 14. jūlijā un Edgaram Smislovam 22. jūlijā Daugavpilī, Raimondam Sīmanim 11. augustā un Alvilam Baltiņam 29. augustā Viļakas ezerā, Ludmilai Leilandei 13. augustā Tērvetes novadā un 24. augustā Ozolnieku novadā, savukārt 9. jūlijā šo putnu pastaigājamies pa dārzu Dubultos nofotografēja Elīna Zālīte.

Mazais dumpis Ixobrychus minutus Dubultos. Foto: Elīna Zālīte

No lielām putnu koncentrācijām jāmin 1. augustā Zanes Ernštreites pie Miķeļtorņa sastaptais sarkano puskuitalu Limosa lapponica bars (95-100 putni) un Edgara un Vladimira Smislova 21. augustā Engures ezerā saskaitītie 158 jūras zīriņi Sterna paradisaea.

Sarkano puskuitalu Limosa lapponica bars Miķeļtorņa apkārtnē. Foto: Zane Ernštreite

Otro vietu novērojumu skaita ziņā ceturksnī, kā ierasts, ieņēma tauriņi (5637 novērojumi jeb 14%), savukārt trešajā vietā ierindojās sēnes (2274 jeb 6% no visiem novērojumiem) Par jaunajām tauriņu sugām jau minēju.

Sēņu sarakstam nākušas klāt divas jaunas sugas – Eiropā ļoti retā flēbija Phlebia coccineofulva, kuru Siguldas apkārtnē uz lapu koka kritalas atrada Ivars Leimanis, kā arī Julitas Klušas noteiktā uz gļotsēnēm – kribrārijām – augošā pīlārsēne Stilbella byssiseda (atrasta uz Ingunas Riževas Ogres novadā 2019. gadā, Sanda Laimes Cēsu novadā un Valdas Baroniņas Tukuma novadā 2020. gadā ievāktajiem kribrāriju paraudziņiem).

Flēbija Phlebia coccineofulva. Foto: Ivars Leimanis

Pīlārsēne Stilbella byssiseda. Foto: Sandis Laime

Gļotsēņu pētnieki nebeidz pārsteigt – gan ar jaunām sugām, gan pētniecības kvalitāti kopumā. Šajā ceturksnī nākušas klāt piecas jaunas gļotsēņu sugas Latvijas sarakstam: Renāte Kaupuža 13. augustā Kārsavas novadā uz veca sķūnīša dēļa ievāca Ellas komatrihiju Comatricha ellae, Inta Vīnšteina 28. augustā Saldus novadā atrada gredzenoto didermu Diderma cingulatum, kas auga notekgrāvī, uz sausām lapām un zāles stiebriem (tā izrādījās jauna suga visā Baltijā, pasaulē reti ziņota), Ginta Gelda 3. septembrī Skrīveru dendroloģiskajā parkā ļoti veca liepas stumbeņa dobumā konstatēja milzu vilkpienaini Lycogala flavofuscum, savukārt Julita Kluša 14. septembrī lapkoku meža strauta gravas nogāzē Līgatnes novadā ievāca pogveida didermu Diderma hemisphaericum (šī suga apkārtējās valstīs jau bija atrasta, tikai Latvijā ne). Vēl Julita kā jaunu sugu Baltijai noteica savu 2018. gadā Tukuma novadā atrasto gļotsēni – kodolaino fizāru Physarum nucleatum.

Pogveida diderma Diderma hemisphaericum. Foto: Julita Kluša

Kodolainā fizāra Physarum nucleatum. Foto: Julita Kluša

Neparastāks notikums ir jaunas ķērpju sugas atradums, turklāt arī šī suga iepriekš nebija atrasta ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā! Tas ir ķērpis Heterodermia speciosa, ko 13. jūlijā Viļakas novadā uz apses kritalas pamanīja Renāte Kaupuža, sugu apstiprināja Rolands Moisejevs.

Ķērpis Heterodermia speciosa. Foto: Renāte Kaupuža

1000 novērojumu slieksni gada 3. ceturksnī pārsniedza pieci Dabasdatu ziņotāji – Ritvars Rekmanis, Edgars Smislovs, Uģis Piterāns, Gaidis Grandāns un Normunds Zeidaks.

Visvairāk fotogrāfiju pievienojuši Uģis Piterāns, Inguna Riževa un Vija Sīmansone.

Ilze Priedniece

2021-10-30