Ziema mēdz būt laiks, kad dabas pētnieki turpina iepriekšējās sezonas datu apkopošanu un ievākto paraugu noteikšanu, jo ne vienmēr to var paspēt aktīvajā lauka sezonā. Tas ir labi redzams, atskatoties uz šī gada pirmā ceturkšņa Dabasdatos ziņotajiem novērojumiem. Arī 31. janvārī ieziņotais miljonais Dabasdatu novērojums bija Normunda Zeidaka iepriekšējās vasaras Ligzdojošo putnu atlanta ietvaros ievākts.

Lai apskats vienmēr nesāktos ar putniem, šoreiz novērojumiem bagātāko grupu atstāšu uz beigām un sākšu ar mazāk pētītām un grūtāk pamanāmām radībām.

Gļotsēnes ir grupa, kuru izpēte Latvijā ir aktivizējusies tieši patiecoties Dabasdatiem, Julitai Klušai un viņas neformālajai gļotsēņu pētniecības grupai, kas šo maz izzināto organismu izpēti pacēla jaunā līmenī, veicot ievākto paraugu mikroskopēšanu. Šajā ceturksnī 233 gļotsēņu ziņojumus pievienojuši 26 portāla lietotāji (infografika raksta beigās).

22. februārī Ādažu novadā Laima Birziņa ievāca un ar mikroskopēšanas palīdzību atklāja jaunu sugu Latvijai – kapsulu badhāmiju Badhamia capsulifera.

Kapsulu badhāmija Badhamia capsulifera. Foto: Laima Birziņa

Mikroskopējot tika atklātas vēl septiņas jaunas sugas no agrāk ievāktiem paraugiem: Julitas Klušas 2019. gada oktobrī Vecumnieku novadā ievāktā pelēkbaltā fizāra Physarum leucophaeum un Alojas novadā atrastā ķērpjveida fizāra Physarum licheniforme, 2020. gada septembrī Siguldas novadā atrastā dzeltenbrūnā diderma Diderma ochraceum un plaissporu fizāra Physarum ovisporum, 2020. gada oktobrī Siguldas novadā ievāktā garozas diderma Diderma crustaceum, kā arī Sanda Laimes 2020. gada septembrī Cēsu novadā atrastā sīkā kribrārija Cribraria microcarpa. Par senāko zināmo sugas novērojumu Latvijā izrādījās arī Anša Opmaņa 2015. gada maijā Līgatnes novadā ievāktā šmaugā komatrihija Comatricha alta (noteica Julita Kluša).

Sīkā kribrārija Cribraria microcarpa (mikroskopēta). Foto: Sandis Laime

Vēl dažas gļotsēņu sugas no jauna atrastas pēc ļoti ilga pārtraukuma: Ingunas Riževas Rīgā, Biķernieku mežā 2020. gada jūnijā un Julitas Klušas 2020. gada augustā Siguldas novadā ievāktā parastā kribrārija Cribraria vulgaris (kas nemaz nav parasta – iepriekšējo reizi Latvijā konstatēta 1934. gadā!), kā arī Vijas Sīmansones Sējas novadā ievāktā greizā trihija Trichia contorta (pirmo reizi Latvijā atrasta 1985. gadā Slīterē).

Arī sēņu grupa, kas ieņēma 3. vietu pēc novērojumu skaita (832) un arī novērotāju skaita (95), šajā ceturksnī ir papildināta ar vairākām jaunām sugām Latvijai. 13. februārī Renāte Kaupuža Viļakas novadā atrada sēni Lophiostoma macrostomum, savukārt 23. martā Atis Mārtiņsons Stopiņu novadā sēni Punctularia strigosozonata. Arī Ata Mārtiņsona 2020. gada septembrī Stopiņu novadā ievāktā sēne liepu graudaine Encoelia tiliacea (syn. Rutstroemia tiliacea), iespējams, ir Latvijai jauna suga.

Liepu graudaine Encoelia tiliacea. Foto: Atis Mārtiņsons

Julita Kluša pirmo reizi mikroskopiski pierādīja sastopamību Latvijā rūsganajai hipokrejai Trichoderma europaeum (T. viride/Hypocrea rufa grupa), ko 2020. gada jūlijā Bauskas novadā ievāca Andris Broniņš, kā arī pašas ievāktajām gļotsēņu sugām – Siguldas novadā Jodupītes ūdenskritumā 2020. gada augustā atrastajai oldzeltenajai miladīnai Miladina lecithina un tā paša gada septembrī atrastajai garsporu rozīnijai Rosellinia desmazieri.

Arī ķērpjiem un sūnām nācis klāt pa vienai jaunai sugai – Renātes Kaupužas 2020. gada maijā Viļakas novadā uz vecas apses atrastā ķērpju suga Chaenothecopsis nana un Anša Opmaņa 2019. gada jūnijā atrastā sūna siksnveida spuraine Rhytidiadelphus loreus.

Siksnveida spuraine Rhytidiadelphus loreus. Foto: Ansis Opmanis

Pirmo reizi Latvijā dokumentēta augu suga apaļlapu bupleire Bupleurum rotundifolium – to pie Rundāles pils 2020. gada septembrī atrada un nofotografēja Valda Ērmane. Līdz šim vienīgā ziņa par šo augu Latvijā bija Kārļa Veinberga 1940. gada publikācija žurnālā "Daba un Zinātne", kur minēts, ka autors redzējis šo sugu pie Garlenes (Anša Opmaņa komentārs).

Apaļlapu bupleire Bupleurum rotundifolium. Foto: Valda Ērmane

Pa vienai jaunai sugai nācis klāt arī vairākām bezmugurkaulnieku grupām. Raibkodi Calybites quadrisignella Nikolajs Savenkovs atklājis, izaudzējot no 2020. gadā ar pabērza lapām ievāktiem kāpuriem, tauriņš izšķīlies šī gada 2. martā.

Raibkode Calybites quadrisignella. Foto: Uģis Piterāns

Reģistrēts hronoloģiski pirmais novērojums Latvijā laupītājblaktij Empicoris culiciformis (atradējs Aleksnadrs Balodis). Visticamāk, jauna suga Latvijas faunai ir arī A. Baloža 2018. gada martā atrastā piešcikāde Jassidaeus lugubris.

Laupītājblakts Empicoris culiciformis. Foto: Aleksandrs Balodis

Putnu ziņojumu īpatsvars šajā ceturksnī bija vēl lielāks nekā parasti – 92%. Pirmajā ceturksnī pievienoti 52 672 putnu novērojumi (pērn šajā pašā laikā 34 575). Tas ir skaidrojams gan ar datu vākšanu ziemojošo putnu atlantam, gan, iespējams, ar putnu vērotāju personīgo janvāra saraksta veidošanu, tomēr savs nopelns ir arī akcijai "Ziņo par putniem dārzā", kas šogad piesaistīja ļoti daudz jaunu novērotāju (janvārī reģistrējušies 520, ceturksnī kopumā 807 jauni lietotāji). Putnu novērojumus ceturksnī ziņojuši 924 cilvēki.

Šoziem novērots salīdzinoši daudz ausaino cīruļu Eremophila alpestris, kas Latvijā ir caurceļotāji – novēroti piecās vietās (Garupē, pie Gaujas grīvas, Iecavas novadā, Bauskas novadā un Nīcas laukos). Pēc putni.lv datiem, iepriekšējo reizi ziemas periodā (janvārī-februārī) suga novērota 2017. gadā.

Novērots arī samērā daudz citu caurceļotāju – Lapzemes stērstu Calcarius lapponicus, tostarp lielā skaitā kopā ar dzeltenajām stērstēm – Gaidis Grandāns un Edgars Laucis Nīcas novadā 30. janvārī vienlaicīgi bariņā novēroja ap 50 putnu un 31. janvārī vismaz 70 putnus. 7. februārī apmēram tajā pašā vietā Sandis Laime un Dana Heiberga sastapa vairs tikai ap 10 Lapzemes stērstēm.

Lapzemes stērste Calcarius lapponicus Nīcas novadā. Foto: Sandis Laime

Rīgā kādu laiku uzkavējās melngalvas kaija Chthyaetus melanocephalus (jaunais putns) – vispirms Aigars Kalvāns 18. janvārī to pamanīja Ķengaragā, pēc tam kaija pārcēlās uz Daugavgrīvu (tur pirmā novērotāja bija Ilona Gaile 25. janvārī).

Kajaks Larus canus, melngalvas kaija Chthyaetus melanocephalus un lielais ķīris Chroicocephalus ridibundus. Foto: Ilona Gaile

Atzīmēšanas vērta ir Valtera Videnieka 27. martā Saraiķu apkārtnē nofotografētā tumšā čakstīte Saxicola rubicola (Arno Klevinskis šajā pašā datumā novēroja šo sugu pie Kaņiera ezera, taču šim novērojumam nav dokumentālu pierādījumu), kā arī Jāņa Šatrovska atrasā un Andra Klepera 24. martā Burtnieku novadā nofotografētā sniega zoss (D kategorijas novērojums – izmukusi no nebrīves).

Otro vietu aiz putniem gan pēc novērojumu skaita, gan ziņotāju skaita ceturksnī ieņēma zīdītāji (1024 novērojumi, 194 ziņotāji).

Pagrabā ziemojoši garausainie sikspārņi. Foto: Gatis Vilbrants

1000 novērojumu slieksni gada pirmajā ceturksnī pārsniedza deviņi ziņotāji – Normunds Zeidaks, Aigars Kalvāns, Jānis Ķuze, Andris Klepers, Gaidis Grandāns, Edgars Smislovs, Kristers Kurmis, Elīna Gulbe un Andris Dekants. Tālu visiem priekšā bija Normunds Zeidaks ar ziņotajiem iepriekšējās sezonas ligzdojošo putnu novērojumiem (7536 ievadīti novērojumi).

Visvairāk fotogrāfiju, kā jau ierasts, pievienojusi Valda Ērmane, taču pirmajā desmitniekā parādījušies arī jauni vārdi – Zane Ernšteite (298 attēli) un Ainars Zēbergs (157 attēli).

Ilze Priedniece

2021-04-23