Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2021. gada aprīlis-jūnijs
Gada otrais ceturksnis, kas ietver pavasara beigas un vasaras sākumu, dabas novērojumu ziņā mēdz būt bagātākais no visiem. Visu interesanto, kas atrasts un izpētīts, nemaz nav iespējams aptvert vienā īsā pārskatā.
Šajā ceturksnī ļoti aktīvi notika datu vākšana 3. Latvijas ligzdojošo putnu atlantam (LLPA3), kā rezultātā aprīlī un maijā putnu novērojumu īpatsvars pārsniedza 90% un ceturksnī kopumā bija 87,6% (128 901 novērojumi – apmēram par 26 000 vairāk nekā pagājušā gada 2. ceturksnī; infografika pārskata beigās). Otro vietu, kā ierasts, ieņēma tauriņi (4123 novērojumi jeb 2,8%), kuru ziņošanu veicināja Gada garākās dienas dienastauriņu vērošanas izaicinājums, savukārt trešajā vietā pirmo reizi pārskatu sagatavošanas vēsturē vaskulāro augu vietā ierindojās vaboles (2987 jeb 2% no visiem novērojumiem).
Sākot apskatu no lielākiem dzīvniekiem, jāatzīmē Mārtiņa Brieža 9. maijā pie Liepājas ezera labi dokumentēts zeltainais šakālis Canis aureus – nesens ienācējs Latvijas faunā.

Zeltainais šakālis Canis aureus pie Liepājas ezera 09.05.2021. Foto: Mārtiņš Briedis
Izmantojot izdevību, atgādinu, ka turpinās datu vākšana Eiropas zīdītāju atlantam, tādēļ visi ir aicināti ziņot arī bieži sastopamu zīdītāju sugu novērojumus!
Latvijas putnu sugu sarakstam šajā ceturksnī piepulcējusies jauna suga – melnplecu klija Elanus caeruleus, kuru Kolkā, jau daudzas dienas pēc kārtas vērojot migrējošos putnus, 1. maijā sagaidīja Edgars un Vladimirs Smislovi. Klija apmeta loku virs Ūšu pļavas un aizlaidās ziemeļu virzienā. To novērot izdevās arī Valtam Jaunzemim.
Šopavasar reģistrēti divi sārtā strazda Pastor roseus novērojumi ar fotoattēliem – šie puti pamanīti netālu no Kolkasrga 12. maijā (Ritvars Rekmanis, Ivars Brediks u.c.) un Kandavas novada Matkulē 28. un 29. maijā (Vita Puhevica). Tie ir attiecīgi 11. un 12. sugas novērojums Latvijā.

Sārtais strazds Pastor roseus Matkulē 2021. gada maijā. Foto: Vita Puhevica
Ivars Brediks un Māris Strazds 21. maijā pie Mērsraga novēroja jūras tārtiņu Charadrius alexandrinus (7. novērojums Latvijā; putni.lv).
Tradicionālajā vietā – Kaņiera ezerā – vairākkārt konstatēti lielgalvji Netta rufina: 11. aprīlī pāri un divus tēviņus novēroja Sandis Laime un Dana Heiberga, 15. aprīlī vienu tēviņu Ilona Gaile, savukārt 16. jūnijā ligzdu uzskaites laikā pāri novēroja Ivo Dinsbergs un izpostītu ligzdu atrada Viesturs Vīgants ar Anci Priednieci (suga noteikta pēc atrastās spalvas ligzdā, konsultējoties ar ārzemju ekspertiem). Lielgalvja ligzdošana Kaņiera ezerā jau bijusi pierādīta Otrā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (LLPA2) laikā (Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017, 2021), kad pīļu medībās nošauti vairāki jaunie putni (putni.lv).

16. jūnijā Kaņiera ezera ligzdā atrastā lielgalvja Netta rufina spalviņa. Foto: Viesturs Vīgants
Lielgalvji novēroti arī otrā to biežākajā novērošanas vietā – Sātiņu dīķos (Maris Jaunzemis 26. jūnijā nofotografējis mātīti un Raimonds Sīmanis 27. jūnijā – tēviņu).
Jūras krastā pie Mērsraga no 30. maija līdz 4. jūnijam bija sastopami zīda gārņi jeb mazie baltie gārņi Egretta garzetta (sākumā 3 putni, vēlāk 2). Pirmais tos 30. maijā novēroja Viesturs Vīgants.

Trīs zīda gārņi Egretta garzetta (no kreisās) kopā ar lielo balto gārni 30.05.2021. Foto: Viesturs Vīgants
Salīdzinošai daudz šogad novērotas lielās stērstes Emberiza calandra – četrās dažādās Latvijas vietās (Ritvars Rekmanis 2. maijā pie Liepājas ezera, Jānis Jansons 15. maijā pie Vārtājas, Mārtiņš Platacis un Andris Klepers 18. maijā Nītaures apkārtnē, Mareks Kilups 14. jūnijā Pāvilostas novadā un Ieva Mārdega tajā pašā vietā 30. jūnijā (pēdējā datumā novērots pāris!)). Šajā gadsimtā sugai ligzdošana Latvijā nav pierādīta (Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980-2017, 2021).
Interesanta bija milzīgā ceļojošo ziemas žubīšu Fringilla montifringilla koncentrācija Rīgā, Biķernieku mežā aprīlī (konstatēti vairāk nekā 5000 putnu vienlkopus – lielākais novērotais skaists pavasarī), ko iespaidīgos kadros 22. aprīlī fiksēja Edagrs Smislovs.

Ziemas žubīšu Fringilla montifringilla bars Biķernieku mežā 22.04.2021. Foto: Edgars Smislovs
Turpinājumā par aktualitātēm bezmugurkaulnieku faunā. Iveta Leiskina 11. jūnijā kādā kāpņu telpā Daugavpilī nofotografēja pēc izskata necilu naktstauriņu, kas izrādījās laimiņu mazsprīžmetis Scopula marginepunctata – suga, par kuras sastopamību Latvijā bija atrodamas tikai senas norādes literatūrā (latvijasdaba.lv), bet kura jau bijusi izslēgta no Latvijas faunas saraksta. (Cik interesantu sugu mēs varbūt šādi ikdienā palaižam garām, vienkārši noslinkojot, nodomājot, ka gan jau tas nav nekas īpašs?)

Laimiņu mazsprīžmetis Scopula marginepunctata Daugavpilī 11.06.2021. Foto: Iveta Leiskina
Starp neparasti daudzajiem vaboļu novērojumiem ir arī četras Latvijai jaunas sugas – tās visas konstatētas, pateicoties entomologam Dmitrijam Teļnovam. Tās ir 17. aprīli Limbažu novadā atrastā ēnvabole Hypulus bifasciatus, 14. jūnijā Inčukalna novadā konstatētais īsspārnis Gyrophaena manca, kā arī divas agrāk ievāktas kailvaboļu sugas – 2017. gada augustā Stopiņu novadā ievāktā Leiodes rufipennis un 2018. gada augustā Kukaiņu nakts pasākumā netālu no Šlīteres bākas Dundagas novadā uz gaismu atlidojusī vabole Hydnobius tibialis (visas četras vaboles noteiktas laboratorijā).
Tomēr jaunu blakšu sugu Latvijas faunai bija vairāk – veselas 7. Uģis Piterāns noteica jau 2020. gada aprīlī Mareka Ieviņa Kolkas apkārtnē atrasto un ieziņoto vālīšblakti Berytinus montivagus, savukārt Kārlis Freibergs konstatēja divas mīkstblakšu sugas – 2. maijā Rīgā atrada mīkstblakti Chlamydatus evanescens un 27. jūnijā Rucavas novadā no krūkļa izkratīja mīkstblakti Apolygus rhamnicola. Kārļa Freiberga "kontā" ir arī divas jaunas zemesblakšu sugas –16. maijā Rīgā no tūjas izkratītā Orsillus depressus un 26. jūnijā Rucavas novadā zem velnarutku grābeklītes atrastā Emblethis denticollis. Trešo jauno mīkstblakšu sugu (Heterogaster artemisiae) atrada Uģis Piterāns 16. jūnijā Daugavpils novadā. Jaunu bruņublakšu sugu – Eurygaster austriaca – konstatēja Mareks Ieviņš, 16. maijā Melnsila apkārnē, pārlūkojot izskalojumu joslu pie jūras. Tajās maija dienās Rīgas līča krastā bija saskalots milzīgs daudzums kukaiņu, un Mareks toreiz rakstīja, ka "vislabākais entomoloģiskais instruments būtu lāpsta".

Bruņublakts Eurygaster austriaca 16.05.2021. jūras malā netālu no Melnsila. Foto: Mareks Ieviņš

2021. gada maija vidū bija vērojams, kā putni, tostarp dzeltenās cielavas Motacilla flava, barojas ar Rīgas līča krastā saskalotajiem kukaiņiem. (Visi attēlā redzamie melnie punktiņi ir vaboles un citi kukaiņi.)
Foto: Mareks Ieviņš
Gļotsēņu pētnieki šajā ceturksnī gādāja par četrām Latvijai jaunām gļotsēņu sugām Latvijas sarakstam, mikroskopējot gan agrāk, gan nupat ievāktos paraudziņus – Laimas Birziņas Garkalnes novadā 2021. gada martā atrastā gļotsēne tika noteikta kā šaubīgā trihija Trichia ambigua, Ingunas Riževas Tukuma novadā 2021. gada martā atrastā gļotsēne – plakanā mizaine Perichaena depressa, Evitas Oļehnovičas Rēzeknes novadā 2020. gada jūnijā atrastā gļotsēne (mikroskopēja Julita) – graciozā cilindrīte Stemonitopsis amoena. 2021. gada jūnijā Siguldas novadā Julita atrada vēl vienu jaunu sugu – Dudkas aveņgļotsēni Tubifera dudkae. Pirmoreiz Latvijā mikroskopiski apstiprināts arī vidējais ragansviests Fuligo intermedia, Julitai mikroskopējot Vijas Sīmansones 2020. gada jūlijā Sējas novadā ievākto paraudziņu.

Šaubīgā trihija Trichia ambigua. Foto: Laima Birziņa
Jauna suga nākusi klāt arī sēņu sarakstam – reģistrēts pirmais apstiprinātais novērojums Latvijā kaussēnei Plectania melastoma, ko Engures novadā 2021. gada aprīlī atrada un Latvijas Nacionālā dabas muzeja fungārijam ievāca sēņu eksperte Diāna Meiere. Šai sugai ir plašs izplatības areāls, taču visur tā sastopama reti vai pat ļoti reti.

Kaussēne Plectania melastoma 17.04.2021. Engures novadā. Foto: Diāna Meiere
Konstatēta arī viena jauna sūnu suga – Ansis Opmanis Jāņu dienā Ērgļu novadā uz palos applūstošiem granīta akmeņiem atrada reti sastopamu kalnu sugu – Rugela kažoceni Anomodon rugelii.

Rugela kažocene Anomodon rugelii. Foto: Ansis Opmanis
Savukārt Sandis Laime uz dolomīta plāksnes pie Lauciņu karjera Cēsu novadā atrada cieto alvejīti Aloina rigida, kas līdz šim Latvijā bija konstatēta tikai 1975. gadā Valkā.
No interesantiem augu atradumiem jāmin Andra Erta trīs vietās Daugavpils novadā konstatētā iesārtā zeltstarīte Gagea erubescens un Anša Opmaņa 28. maijā Priekuļu novadā jaunā vietā atrastā meldru kosa Equisetum scirpoides; līdz šim šī kosu suga bija zināma un saglabājusies tikai vienā atradnē, kas atklāta pirms 98 gadiem.

Meldru kosa Equisetum scirpoides. Foto: Ansis Opmanis
1000 novērojumu slieksni gada 2. ceturksnī pārsniedza 33 ziņotāji, no kuriem sešiem bija pat vairāk par 5 tūkstošiem novērojumu (Andrim Dekantam 10 591 (!), Edgaram Smislovam, Aigaram Kalvānam, Normundam Zeidakam, Edgaram Dzenim un Ritvaram Rekmanim).
Visvairāk fotogrāfiju ceturksnī pievienojuši Mareks Ieviņš, Vija Sīmansone un Valda Ērmane.
Ilze Priedniece
2021-08-02