2020. gads noslēdzās mājsēdes zīmē, kas daļai no mums radīja vairāk iespēju būt dabā, bet daļai padarīja nokļūšanu sev iemīļotās dabas vērošanas vietās sarežģītāku.

Šoziem sākās datu vākšana Latvijas ziemojošo putnu atlantam, un putnu novērojumu daudzums un īpatsvars līdz ar to palielinājās – decembrī tika ziņoti 12 547 putnu novērojumi jeb 90% no visiem novērojumiem (salīdzinājumam, 2019. gada decembrī gandrīz divreiz mazāk – 6486 novērojumi jeb 77%; infografika raksta beigās).

Ziemas sākums bija diezgan silts, un, kā jau pēdējos gados ierasts, Latvijā bija iespējams novērot putnu sugas, kas agrāk ziemā pie mums nebija sastopamas.

Tundras sējas zosis Anser fabalis rossicus sniegā Valkas novadā 26. decembrī. Foto: Normunds Kukārs

Decembrī daudzviet novēroti lieli žubīšveidīgo putnu bari, piemēram, apmēram simts žubītes un simts ziemas žubītes Ventspils novadā (21. decembrī, Andris Klepers), 50-100 ziemas žubītes un 200-250 kaņepīši Limbažu novadā (15. decembrī, Viesturs Vīgants), 250-300 kaņepīši 20. decembrī Ventspils novadā (20. decembrī, Ieva Mārdega).

No retumiem jāpiemin Andra Klepera Jūrmalciemā jūras krastā 11. oktobrī pamanītā tuksneša čakstīte Oenanthe deserti (6. reģistrētais novērojums Latvijā) un Pētera Dakņa 18. oktobrī (arī Jūrmalciemā) noķertā plīvurpūce Tyto alba (citi novērotāji – B. Rubene, J. Cibuļa un I. Brediks).

6. oktobrī Salacgrīvas novada Lauteros Guntis Graubics noķēra gredzenošanai tumšo ķauķīti Phylloscopus fuscatus, šo sugu novēroja arī Edgars Smilsovs 12. oktobrī Kolkā (attiecīgi 9. un 10. sugas novērojums Latvijā).

Gredzenošanai noķerta plīvurpūce Tyto alba Jūrmalciemā. Foto: Pēteris Daknis

Rudenī iespaidīgā skaitā tika novēroti ragainie dūkuri Podiceps auritus (Edgars Smislovs jūrā pie Kolkas 3. oktobrī novēroja 42 īpatņus) un jūras ērgļi Haliaeetus albicilla (Ruslans Matrozis un Aleksejs Kuročkins 1. novembrī Skrundas zivju dīķos novēroja 24 īpatņus, kas barojās nolaistajos dīķos).

Tāpat kā iepriekšējos gados, otro vietu pēc novērojumu skaita 4. ceturksnī ieņēma sēnes (2080 novērojumi jeb 6% no visiem).

Šajā ceturksnī mūsu valsts sēņu sarakstam nākušas klāt divas jaunas sugas, Ansim Opmanim nosakot jau agrāk – 10. augustā Priekuļu novadā atrasto sēni Babingtona adelfellu Adelphella babingtonii un jau 2019. gada pēdējā dienā Tukuma novadā ievākto tīklsporu lamprosporu Lamprospora retispora.

Tīklsporu lamprospora Lamprospora retispora. Attēlā pa labi – mikroskopētas sēnes attēls. Foto: Ansis Opmanis

Jau otro gadu trešajā vietā gada pēdējā ceturksnī ierindojās gļotsēnes (931 novērojums jeb 2,8% no visiem), pārspējot, piemēram, tādas grupas kā zīdītāji (530 novērojumi) un vaskulārie augi (739 novērojumi)!

Gļotsēņu pētniecība arī šajā ceturksnī bija iespaidīga, par tās aktualitātēm jau bija lasāms Julitas Klušas rakstā šī gada sākumā. Šeit tikai minēšu, ka 2020. gada pēdējā ceturksnī tika noteiktas un pierādītas 7 Latvijai jaunas ugas (augu šokolādes gļotsēne Stemonitis herbatica, daudzveidīgā komatrihija Comatricha laxa, tumšbrūnā kribrārija Cribraria atrofusca, bumbierveida kribrārija Cribraria piriformis, Persona kribrārija Cribraria persoonii, gaišdzeltenā oligonēma Oligonema flavidum (arī ģints Latvijai jauna), zeltītā fizāra Physarum auriscalpium, kausveida fizāra Physarum pezizoideum (domājams, jauna suga visā Baltijā)) un viena jauna sugas varietāte (ķeizariskā arcīrija Arcyria stipata var. imperialis). Atradēji – Valda Baroniņa, Benita Kološuka, Julita Kluša, Inguna Riževa, Marita Krūze, Ansis Opmanis, Andris Baroniņš.

Augu šokolādes gļotsēne Stemonitis herbatica. Foto: Ansis Opmanis

Divas gļotsēņu sugas – koksnes vilkpienaine Lycogala epidendrum un maldinošā trihija Trichia decipiens – ir visvairāk ziņotās dzīvo organismu sugas no visām ceturksnī, neskaitot putnus.

Gada beigās turpinājās arī aktīva blakšu faunas pētniecība. Ceturksnī tika noteiktas piecas jaunas sugas (ornamentblakts Leptoglossus occidentalis – atradēja Lilita Vanaga 3. oktobrī Salaspils novadā, vairogblakts Nezara viridula – nofotografēja Pauls Vasks 8. novembrī Limbažu novadā pie jūras, un trīs Uģa Piterāna atrastas blaktis – jau 28. jūnijā Elejā sastaptā koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis, 21. novembrī Ikšķiles novadā atrastā vairogblakts Sciocoris homalonotus un 29. novembrī Ozolnieku novadā atrastā airblakts Cymatia rogenhoferi. Savukārt Kārlis Freibergs 13. oktobrī Rucavas novadā atrada vairogblakti Podops inunctus – šī suga Latvijā konstatēta tikai otro reizi vairāk nekā 100 gadu laikā.

Vairogblakts Podops inunctus. Foto: Kārlis Freibergs

Neskaitot Ligzdojošo putnu atlanta centralizēti ziņotos novērojumus, 1000 novērojumu slieksni gada pēdējā ceturksnī pārsniedza seši ziņotāji – Viesturs Vintulis, Andris Klepers, Jānis Priednieks, Edgars Smislovs, Kristers Kurmis un Ieva Mārdega.

Jāpiebilst, ka Dabasdatu reģistrēto lietotāju skaits formāli ir sarucis (2020. gada beigās – 6154, pirms tam bija vairāk nekā 9000) – tas ir tādēļ, ka tika dzēsti neaktīvie profili – tādi, kuros nebija neviena novērojuma, lietotājs nebija rakstījis nevienu komentāru portālā un vispār nebija autentificējies savā profilā vismaz 3 gadus.

Lai mums visiem interesantiem novērojumiem bagāts 2021. gads!

Ilze Priedniece

2021-01-30