2020. gada 3. ceturksnis ir bijis tik bagātīgs ar interesantiem novērojumiem, ka visus šeit noteikti nevarēšu pieminēt. Arī kopējais novērojumu skaits bija ļoti liels – ziņoti 48 147 novērojumi, kamēr pērn tajā pašā laika sprīdī tikai 25 153 (infografika raksta beigās). Būtisku pienesumu reto sugu apzināšanā ir devuši Dabas skaitīšanā iesaistītie eksperti, kā arī, kā nu jau ierasts, agrāk nepopulāro grupu – gļotsēņu un blakšu – entuziasti.

Jau ceturkšņa pirmajā dienā (1. jūlijā) Dabasdatos tika ieziņotas 3 jaunas sugas Latvijai – Andra Erta Daugavpilī novērotais dzeltenais gārnis Ardeola ralloides (vairāk šeit) un Uģa Piterāna ziņotas divas jaunas blakšu sugas, iepļautas ar entomoloģisko tīkliņu 26. jūnijā Ziemeļgaujas pļavās Valkas novadā – mīkstblakts Oncotylus punctipes un krāšņblakts Rhopalus distinctus. Ziemeļgaujā Uģim bija izdevies konstatēt vēl vairākas citas retas un interesantas blakšu sugas.

Uģa atrasto jauno blakšu sugu birums turpinājās 4. jūlijā Kandavas novadā ar mīkstblakti Heterocordylus erythropthalmus, 7. jūlijā Rīgā ar koku laupītājblakti Anthocoris butleri, 3. augustā ieziņotajām jau 28. jūnijā Jelgavas novadā novērotajam mīkstblaktīm Psallus lepidus un P. flavellus un 9. augustā Skrundas novadā atrasto krāšņblakti Brachycarenus tigrinus.

Mīkstblakts Deraeocoris ventralis. Foto: Laura Taube

Vairākas jaunas blakšu sugas novēroja arī Laura Taube un Kārlis Freibergs – Laura mīkstblakti Deraeocoris ventralis (24. jūlijā Krāslavas novadā) un krāšņblakti Liorhyssus hyalinus (11. augustā Rucavas novadā), Kārlis mīkstblakti Deraeocoris ventralis (24. jūlijā Krāslavas novadā), mīkstblakti Atractotomus parvulus (10. augustā Rucavas novadā) un ornamentblakti Arenocoris fallenii (13. augustā Rucavas novadā). Arī pērn Rucavas novadā Kārļa novēroto mīkstblakti Uģis beidzot atzina par jaunu sugu Latvijai – mīkstblakti Phytocoris reuteri.

No bezmugurkaulnieku novērojumiem vēl gribētos pieminēt Andra Klepera Priekuļu novadā nofotografēto pūcīti Calyptra thalictri – nesenu, strauju ienācēju Latvijas faunā. Sugas angliskais nosaukums "vampire moth" cēlies no tās spējas dzert mugurkaulnieku, tajā skaitā cilvēka, asinis, caurdurot ādu.

Pūcīte Calyptra thalictri. Foto: Andris Klepers

Pārejot pie lielākiem dzīvniekiem, varētu teikt, ka šis ceturksnis pagāja lāču zīmē –par lāču darbības liecībām un tikšanos ar pašiem ķepaiņiem tika dzirdēts neparasti daudz. Lai gan portālā ziņoti tikai divi novērojumi, viens no tiem ir ievērības cienīgs – 5. augustā Valkas novadā Aiņa Āboliņa novērotie un nofilmētie divi lācēni.

Viens no diviem jaunajiem lāčiem Ursus arctos Valkas novadā Kokšu ezeru apkārtnē. Foto: Ainis Āboliņš

Putnu novērojumu šajā ceturksnī bija apmēram 2 reizes vairāk nekā pērn šajā laika posmā, domājams, pateicoties datu vākšanai Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, arī putnu novērojumu ziņotāju skaits bija palielinājies attiecīgi no 283 uz 350. No interesantajem putnu novērojumiem papildus jau minētajam dzeltenajam gārnim bija vēl daudz ievērības cienīgu, tajā skaitā Intas Klismetes 28. augustā Rēzeknes novadā nofotografētā ziemeļpūce Strix nebulosa, Elīnas Gulbes 30. augustā pie Lielupes grīvas novērotā terekija Xenus cinereus, Ievas Mārdegas 15. septembrī Skrundas zivju dīķos novērotais tundras šņibītis Calidris melanotos (8. novērojums Latvijā; putni.lv) un Edgara Smislova 26. septembrī Salacgrīvas novadā nofotografētais vidējais ērglis Clanga clanga.

Reģistrēti arī vairāki ar putnu ligzdošanu saistīti neparasti novērojumi: Visvaldis Šteinbergs Ventspilī 12. jūlijā dokumentēja pirmo sekmīgo Kanādas zoss Branta canadensis ligzdošanas gadījumu Latvijā, sastapdams pāri ar jau palieliem mazuļiem, Jānis Priednieks 17. jūlijā Daugavgrīvā atrada apdzīvotu mazā ķeģa Acanthis cabaret ligzdu, kurā 2. augustā novēroja jau lielus mazuļus (3. pierādītais ligzdošanas gadījums Latvijā, putni.lv). Savukārt Jānis Bētiņš 5. septembrī Iecavas novadā novēroja un nofilmēja neparasti vēlu šķīlušos griezes Crex crex mazuli melnā pūku tērpā.

Kanādas zosu Branta canadensis ģimene Ventspilī Foto: Visvaldis Šteinbergs

Turpinoties gļotsēņu pētnieku aktivitātēm, pirmajās 10 vietās pēc ziņojuu skaita līdz sugai noteiktajām sugām (izņemot putnus) ir izvirzījušās gandrīz vienīgi gļotsēnes – desmitniekā vēl ir iekļuvis tikai skujkoku sarkanais koksngrauzis Leptura rubra un lielais meža raibenis Argynnis paphia.

Šajā ceturksnī Latvijas gļotsēņu sugu sarakstam nākušas klāt vismaz 6 jaunas sugas, no kurām četras atrada Sandis Laime Cēsu novadā: 9. jūlijā papagaiļu fizāru Physarum psittacinum, 22. jūlijā slaido cilindrīti Stemonitopsis gracilis, 9. augustā spīgaino šokolādes gļotsēni Stemonitis splendens un 28. augustā koksnes šokolādes gļotsēni Stemonitis lignicola; sugas tika pierādītas mikroskopējot. Pārējās divas ir Maritas Krūzes 9. augustā Engures novadā konstatētā bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida un Julitas Klušas 21. augustā Siguldas novadā atrastā pelēcīgā diderma Diderma cinereum.

Slaidā cilindrīte Stemonitopsis gracilis. Foto: Sandis Laime

Iespējams, pirmo reizi Latvijā noteikts dzeltenais ragansviests Fuligo flava, ko Rugāju novadā jau jūnijā ievāca Evita Oļehnoviča. Savukārt Arnis Arnicāns Mežaparkā apmēram 100 gadus pēc pirmā novērojuma Latvijā no jauna atklāja trauslo gļotpūpēdi Reticularia jurana. Pirmo reizi mikroskopiski pierādīta zāļu badhāmija Badhamia foliicola (atrada Julita Kluša 17. augustā Siguldas novadā), violetā purvu badhāmija Badhamia lilacina (Evita Oļehnoviča 17. augustā Viļānu novadā) un gļotsēne Dictydiaethalium plumbeum (Julita 22. septembrī Siguldas novadā). Valda Baroniņa 6. augustā Dobeles novadā nofotografēja putukrējuma didermu Diderma spumarioides, par kuru iepriekšējā liecība Latvijā ir publikācija 1908. gadā.

Sēņu sugu sarakstam nāca klāt 4 jaunas sugas: jūlijā tika noteikta Valdas Ērmanes jūnija beigās Rundāles novadā atrastā klimakodone Climacodon pulcherrimus (16. jūlijā šo pašu sugu Jelgavas novadā izdevās nofotografēt Lindai Saulei), Andra Baroniņa 18. augustā Tukuma novadā atrastā cietpiepe Phellinus contiguus, Julitas Klušas 4. septembrī Siguldas novadā nišā pie upes uz zirnekļa (!) atrastā zirnekļu milnene Torrubiella arachnophila un Valdas Baroniņas 13. septembrī Ķemeru apkārtnē novērotā piepe Amylocystis lapponica.

Klimakodone Climacodon pulcherrimus. Foto: Valda Ērmane

Vairākām sēnēm šoruden atrastas ļoti bagātīgas atradnes, piemēram, Julita Kluša pie Dunikas tīreļa uzgāja milzīgu garkāta ksilārijas Xylaria longipes audzi – 500-1000 augļķermeņus, kas auguši uz daudzām nelielām kritalām; suga pierādīta mikroskopējot. Arī Ivara Leimaņa Siguldas novadā 30. jūlijā apsekotā vienīgā zināmā lavandas vālenes Clavaria zollingeri atradne Latvijā šogad bija iespaidīgi "sakuplojusi". Turklāt Ansim Opmanim 2. augustā šo sugu izdevās atrast arī jaunā vietā Līgatnes novadā.

Lavandas vālene Clavaria zollingeri. Foto: Ivars Leimanis

Jānis Saulītis un Maija Medne 22. jūlijā Amatas novadā atrada par izzudušu uzskatītu ķērpju sugu – maisveida solorinu Solorina saccata, kas auga uz lodīšu smilšakmens kopā ar mūru sīkpapardi. Ievērības cienīgas ir arī Ivara Leimaņa 23. augustā uz Ainažu mola ieraudzītās umbilikārijas Umbilicaria sp.

Umbilikārija Umbilicaria sp. Foto: Ivars Leimanis

Pievēršoties sūnām, jāatzīmē Anšas Opmaņa Līgatnes novadā 29. julijā atrastā Blita kiērija Kiaeria blyttii, kas līdz šim Latvijā bija konstatēta tikai vienreiz –1922. gadā pie Siguldas. Neparasts retas sugas ziņojums ir Ingas Ozolas piemājas dīķī Skrundas novadā augošā peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans, kas tur ik gadus savairojoties lielā daudzumā. Apvidus ir ričijvācelītēm bagāts – 10 km rādiusā ir zināmas vēl 10 sugas atradnes (Līgas Strazdiņas komentārs).

Peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans dīķī. Foto: Inga Ozola

Arī vaskulāro augu jomā bija jaunatradums – 11. augustā Imantā pie dzelzceļa tika nofotografēta baltā lupīna Lupinus albus (atradēja Lilita Svirževska) – iespējams, šis ir pirmais sugas novērojums Latvijā.

1000 novērojumu slieksni gada 3. ceturksnī pārsniedza astoņi ziņotāji – Andris Dekants, Elvijs Kantāns, Sandis Laime, Kristers Kurmis, Andris Baroniņš, Aigars Kalvāns, Gaidis Grandāns un Inguna Riževa.

Aicinu jūs iet dabā, vērot rudens norises un ziņot Dabasdati.lv!

Ilze Priedniece

2020-10-29