Aktīvie lietotāji: 156 Kopējais novērojumu skaits: 2256875
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2020. gada jūlijs-septembris
Pievienots 2020-10-29 20:53:45

2020. gada 3. ceturksnis ir bijis tik bagātīgs ar interesantiem novērojumiem, ka visus šeit noteikti nevarēšu pieminēt. Arī kopējais novērojumu skaits bija ļoti liels – ziņoti 48 147 novērojumi, kamēr pērn tajā pašā laika sprīdī tikai 25 153 (infografika raksta beigās). Būtisku pienesumu reto sugu apzināšanā ir devuši Dabas skaitīšanā iesaistītie eksperti, kā arī, kā nu jau ierasts, agrāk nepopulāro grupu – gļotsēņu un blakšu – entuziasti.

Jau ceturkšņa pirmajā dienā (1. jūlijā) Dabasdatos tika ieziņotas 3 jaunas sugas Latvijai – Andra Erta Daugavpilī novērotais dzeltenais gārnis Ardeola ralloides (vairāk šeit) un Uģa Piterāna ziņotas divas jaunas blakšu sugas, iepļautas ar entomoloģisko tīkliņu 26. jūnijā Ziemeļgaujas pļavās Valkas novadā – mīkstblakts Oncotylus punctipes un krāšņblakts Rhopalus distinctus. Ziemeļgaujā Uģim bija izdevies konstatēt vēl vairākas citas retas un interesantas blakšu sugas.

Uģa atrasto jauno blakšu sugu birums turpinājās 4. jūlijā Kandavas novadā ar mīkstblakti Heterocordylus erythropthalmus, 7. jūlijā Rīgā ar koku laupītājblakti Anthocoris butleri, 3. augustā ieziņotajām jau 28. jūnijā Jelgavas novadā novērotajam mīkstblaktīm Psallus lepidus un P. flavellus un 9. augustā Skrundas novadā atrasto krāšņblakti Brachycarenus tigrinus.


Mīkstblakts Deraeocoris ventralis. Foto: Laura Taube

Vairākas jaunas blakšu sugas novēroja arī Laura Taube un Kārlis Freibergs – Laura mīkstblakti Deraeocoris ventralis (24. jūlijā Krāslavas novadā) un krāšņblakti Liorhyssus hyalinus (11. augustā Rucavas novadā), Kārlis mīkstblakti Deraeocoris ventralis (24. jūlijā Krāslavas novadā), mīkstblakti Atractotomus parvulus (10. augustā Rucavas novadā) un ornamentblakti Arenocoris fallenii (13. augustā Rucavas novadā). Arī pērn Rucavas novadā Kārļa novēroto mīkstblakti Uģis beidzot atzina par jaunu sugu Latvijai – mīkstblakti Phytocoris reuteri.

No bezmugurkaulnieku novērojumiem vēl gribētos pieminēt Andra Klepera Priekuļu novadā nofotografēto pūcīti Calyptra thalictri – nesenu, strauju ienācēju Latvijas faunā. Sugas angliskais nosaukums "vampire moth" cēlies no tās spējas dzert mugurkaulnieku, tajā skaitā cilvēka, asinis, caurdurot ādu.


Pūcīte Calyptra thalictri. Foto: Andris Klepers

Pārejot pie lielākiem dzīvniekiem, varētu teikt, ka šis ceturksnis pagāja lāču zīmē –par lāču darbības liecībām un tikšanos ar pašiem ķepaiņiem tika dzirdēts neparasti daudz. Lai gan portālā ziņoti tikai divi novērojumi, viens no tiem ir ievērības cienīgs – 5. augustā Valkas novadā Aiņa Āboliņa novērotie un nofilmētie divi lācēni.


Viens no diviem jaunajiem lāčiem Ursus arctos Valkas novadā Kokšu ezeru apkārtnē. Foto: Ainis Āboliņš

Putnu novērojumu šajā ceturksnī bija apmēram 2 reizes vairāk nekā pērn šajā laika posmā, domājams, pateicoties datu vākšanai Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, arī putnu novērojumu ziņotāju skaits bija palielinājies attiecīgi no 283 uz 350. No interesantajem putnu novērojumiem papildus jau minētajam dzeltenajam gārnim bija vēl daudz ievērības cienīgu, tajā skaitā Intas Klismetes 28. augustā Rēzeknes novadā nofotografētā ziemeļpūce Strix nebulosa, Elīnas Gulbes 30. augustā pie Lielupes grīvas novērotā terekija Xenus cinereus, Ievas Mārdegas 15. septembrī Skrundas zivju dīķos novērotais tundras šņibītis Calidris melanotos (8. novērojums Latvijā; putni.lv) un Edgara Smislova 26. septembrī Salacgrīvas novadā nofotografētais vidējais ērglis Clanga clanga.

Reģistrēti arī vairāki ar putnu ligzdošanu saistīti neparasti novērojumi: Visvaldis Šteinbergs Ventspilī 12. jūlijā dokumentēja pirmo sekmīgo Kanādas zoss Branta canadensis ligzdošanas gadījumu Latvijā, sastapdams pāri ar jau palieliem mazuļiem, Jānis Priednieks 17. jūlijā Daugavgrīvā atrada apdzīvotu mazā ķeģa Acanthis cabaret ligzdu, kurā 2. augustā novēroja jau lielus mazuļus (3. pierādītais ligzdošanas gadījums Latvijā, putni.lv). Savukārt Jānis Bētiņš 5. septembrī Iecavas novadā novēroja un nofilmēja neparasti vēlu šķīlušos griezes Crex crex mazuli melnā pūku tērpā.


Kanādas zosu Branta canadensis ģimene Ventspilī Foto: Visvaldis Šteinbergs

Turpinoties gļotsēņu pētnieku aktivitātēm, pirmajās 10 vietās pēc ziņojuu skaita līdz sugai noteiktajām sugām (izņemot putnus) ir izvirzījušās gandrīz vienīgi gļotsēnes – desmitniekā vēl ir iekļuvis tikai skujkoku sarkanais koksngrauzis Leptura rubra un lielais meža raibenis Argynnis paphia.

Šajā ceturksnī Latvijas gļotsēņu sugu sarakstam nākušas klāt vismaz 6 jaunas sugas, no kurām četras atrada Sandis Laime Cēsu novadā: 9. jūlijā papagaiļu fizāru Physarum psittacinum, 22. jūlijā slaido cilindrīti Stemonitopsis gracilis, 9. augustā spīgaino šokolādes gļotsēni Stemonitis splendens un 28. augustā koksnes šokolādes gļotsēni Stemonitis lignicola; sugas tika pierādītas mikroskopējot. Pārējās divas ir Maritas Krūzes 9. augustā Engures novadā konstatētā bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida un Julitas Klušas 21. augustā Siguldas novadā atrastā pelēcīgā diderma Diderma cinereum.


Slaidā cilindrīte Stemonitopsis gracilis. Foto: Sandis Laime

Iespējams, pirmo reizi Latvijā noteikts dzeltenais ragansviests Fuligo flava, ko Rugāju novadā jau jūnijā ievāca Evita Oļehnoviča. Savukārt Arnis Arnicāns Mežaparkā apmēram 100 gadus pēc pirmā novērojuma Latvijā no jauna atklāja trauslo gļotpūpēdi Reticularia jurana. Pirmo reizi mikroskopiski pierādīta zāļu badhāmija Badhamia foliicola (atrada Julita Kluša 17. augustā Siguldas novadā), violetā purvu badhāmija Badhamia lilacina (Evita Oļehnoviča 17. augustā Viļānu novadā) un gļotsēne Dictydiaethalium plumbeum (Julita 22. septembrī Siguldas novadā). Valda Baroniņa 6. augustā Dobeles novadā nofotografēja putukrējuma didermu Diderma spumarioides, par kuru iepriekšējā liecība Latvijā ir publikācija 1908. gadā.

Sēņu sugu sarakstam nāca klāt 4 jaunas sugas: jūlijā tika noteikta Valdas Ērmanes jūnija beigās Rundāles novadā atrastā klimakodone Climacodon pulcherrimus (16. jūlijā šo pašu sugu Jelgavas novadā izdevās nofotografēt Lindai Saulei), Andra Baroniņa 18. augustā Tukuma novadā atrastā cietpiepe Phellinus contiguus, Julitas Klušas 4. septembrī Siguldas novadā nišā pie upes uz zirnekļa (!) atrastā zirnekļu milnene Torrubiella arachnophila un Valdas Baroniņas 13. septembrī Ķemeru apkārtnē novērotā piepe Amylocystis lapponica.


Klimakodone Climacodon pulcherrimus. Foto: Valda Ērmane

Vairākām sēnēm šoruden atrastas ļoti bagātīgas atradnes, piemēram, Julita Kluša pie Dunikas tīreļa uzgāja milzīgu garkāta ksilārijas Xylaria longipes audzi – 500-1000 augļķermeņus, kas auguši uz daudzām nelielām kritalām; suga pierādīta mikroskopējot. Arī Ivara Leimaņa Siguldas novadā 30. jūlijā apsekotā vienīgā zināmā lavandas vālenes Clavaria zollingeri atradne Latvijā šogad bija iespaidīgi "sakuplojusi". Turklāt Ansim Opmanim 2. augustā šo sugu izdevās atrast arī jaunā vietā Līgatnes novadā.


Lavandas vālene Clavaria zollingeri. Foto: Ivars Leimanis

Jānis Saulītis un Maija Medne 22. jūlijā Amatas novadā atrada par izzudušu uzskatītu ķērpju sugu – maisveida solorinu Solorina saccata, kas auga uz lodīšu smilšakmens kopā ar mūru sīkpapardi. Ievērības cienīgas ir arī Ivara Leimaņa 23. augustā uz Ainažu mola ieraudzītās umbilikārijas Umbilicaria sp.


Umbilikārija Umbilicaria sp. Foto: Ivars Leimanis

Pievēršoties sūnām, jāatzīmē Anšas Opmaņa Līgatnes novadā 29. julijā atrastā Blita kiērija Kiaeria blyttii, kas līdz šim Latvijā bija konstatēta tikai vienreiz –1922. gadā pie Siguldas. Neparasts retas sugas ziņojums ir Ingas Ozolas piemājas dīķī Skrundas novadā augošā peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans, kas tur ik gadus savairojoties lielā daudzumā. Apvidus ir ričijvācelītēm bagāts 10 km rādiusā ir zināmas vēl 10 sugas atradnes (Līgas Strazdiņas komentārs).


Peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans dīķī. Foto: Inga Ozola

Arī vaskulāro augu jomā bija jaunatradums 11. augustā Imantā pie dzelzceļa tika nofotografēta baltā lupīna Lupinus albus (atradēja Lilita Svirževska) – iespējams, šis ir pirmais sugas novērojums Latvijā.

1000 novērojumu slieksni gada 3. ceturksnī pārsniedza astoņi ziņotāji – Andris Dekants, Elvijs Kantāns, Sandis Laime, Kristers Kurmis, Andris Baroniņš, Aigars Kalvāns, Gaidis Grandāns un Inguna Riževa.

Aicinu jūs iet dabā, vērot rudens norises un ziņot Dabasdati.lv!

Ilze Priedniece

2020-10-29

Pēdējie novērojumi
Oxythyrea funesta - 2025-09-13 Ivetta
Palomena prasina - 2025-09-13 Ivetta
Palomena prasina - 2025-09-06 Ivetta
Bufo viridis - 2025-09-05 Ivetta
Carabus nemoralis - 2025-09-06 Ivetta
Inachis io - 2025-09-21 Ivetta
Papilio machaon - 2025-09-13 Ivetta
Nezināms
Ignotus
@ megemege
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ivetta 24.oktobris, 00:03

Paldies, Uģi!


LMM 23.oktobris, 23:14

Es teiktu - kāda no Clausilia ģints sugām, un es domāju ka ari tas, kas izskatās pēc Cochlodina laminata ari, īstenībā būs Clausilia. Bet šeit ir ļoti grūti kaut ko saprast vai droši teikt.


pustumsa 23.oktobris, 22:03

Atvainojos, kļūda.


Mari 23.oktobris, 20:59

Neticami, bet izskatās ļoti līdzīga Birstošai lampītei (Lamproderma elasticum).


Martins 23.oktobris, 20:59

Nē, šis tomēr būs melngalvas mīkstgliemezis. Par izmēru pēc bildēm grūti spriest, taču tik bāli pelēki spāņi, šķiet, Latvijā nav redzēti + ķermeņa virsma diezgan gluda (spānim neatkarīgi no krāsas - tomēr ir izteikts rievojums, neatkarīgi no tā vai gliemezis ir izstiepies vai sarāvies. (Labā ziņa - šī suga, lai arī var būt kaitinoša dārzā, tomēr nav tik ēdelīga, bet sliktā ziņa - var dzīvot arī kopā ar spāni.)


Martins 23.oktobris, 20:50

Nomainīju uz nenoteiktu vārpstiņgliemezi, jo pēc attēla nevar pateikt sugu. Tas ko var redzēt vienā no attēliem - ir arī gludais vārpstiņgliemezis, bet attēla centrā esošais "pelēkais" ir mazāks par gludo. Tā īsti nevarētu būt, jo pelēkais ir tikpat liels vai pat lielāks nekā gludais. Attēlā redzamais "pelēkais" izskatās arī diezgan apaļīgs, bet ītsajam pelēkajam jābūt slaidam (bet OK, šo varbūt arī ne 100% labi var attēlā novērtēt). Protams, ja dabā ar kādu palielinājumu apskatīta arī čaulas ieeja un tā atbilda pelēkajam - cits stāsts..


Vīksna 23.oktobris, 20:49

Paldies !


Martins 23.oktobris, 20:45

Šo eksemplāru pēc šīm bildēm tomēr nevar droši noteikt. Viena no pazīmēm pret taisnmutes vārpstiņgliemezi ir tas, ka attēlos redzams labi izteikts, ass čaulas rievojums ar samērā platām atstarpēm. Taisnmutes v-gliemezim rievojums nav tik ass un parasi arī blīvāks. Pie tam eksemplārs nav pieaudziz un/vai čaulas atvere ir kroplīga. Ticamāka versija būtu Macrogastra plicatula, bet arī to droši nevar pateikt.


anthicus 23.oktobris, 16:04

Uleiota planata kāpurs


Mari 23.oktobris, 15:13

Aizdomas par Olveida pumpurīti (Physarum diderma).


Ziemelmeita 23.oktobris, 13:11

Paldies,Edgar!


dziedava 23.oktobris, 07:23

Šo laikam var ieskaitīt :)


dziedava 23.oktobris, 07:06

Jā, ir arī smuki nošķelti vāciņi, resp., kas palicis bez vāciņiem


Mari 22.oktobris, 22:53

Versija - Kalnu olīte (Diderma montanum) .


dziedava 22.oktobris, 22:09

Es tagad neesmu mājās, nevaru apskatīt, vai ir vēl kādi varianti, kam sporu izmēri labāk atbilstu.


dziedava 22.oktobris, 22:06

Tīklotā ir pēcsniedzīte, tā nebūs.


Acenes 22.oktobris, 22:04

Tiešām, tiešām niedru lija? Apzinos, ka bilde nav tā labākā un vēl jo vairāk novērojuma vieta nav tā parastākā sarkanajai klijai, bet nu tie baltie logi spārnos... Protams, ja Edgars pat tik sliktā bildē saskata vēl citas pazīmes, nestrīdēšos :)


dziedava 22.oktobris, 22:02

Jā, vienīgā gļotsēne pagalmā šogad. Šodien izlodāju visus kokus un krūmus, nu nekā. Tā kaudze bija vairāk joka pēc uztaisīta, bez praktiskas vajadzības, precīzāk, ar praktisku vajadzību pēc gļotsēnēm ;)). Tak nedomāju, ka nostrādās! Jo ir jau gan siens, gan veci āboli arī citur, bet tak citur nekas neaug.. Vai nu šī vieta bija labāka, vai viņām vajag tieši šādu kaudzi, ej nu sazin..


adata 22.oktobris, 21:07

Nu ta beidzot! Sapņi piepildās!


adata 22.oktobris, 20:42

Šī vairāk sarkanbrūna kā mizaine, ne dzeltenbrūna kā nelīdzenā pilienīte


IlzeP 22.oktobris, 20:33

Nez', vai baltmugurdzenis arī tā nekaļ?


adata 22.oktobris, 20:27

Visas trīs šodien atrastās pumpurītes velk uz vienu sugu - daudzveidīgo.


adata 22.oktobris, 20:23

Gludais, vai tomēr nē? Ir vērts paņemt paraugu?


Ziemelmeita 22.oktobris, 20:14

Paldies,Edgar!


Mari 22.oktobris, 20:12

Iespējams, ka varētu būt Tīklotā lampīte (Lamproderma arcyrioides)


LMM 22.oktobris, 19:03

Macrogastra plicatula


dziedava 22.oktobris, 18:29

Interesanti. Cietas nebija?


Mari 22.oktobris, 16:45

Pieliku vēl vienu foto, kur redzemi kapilīcija brūnās daļas fragmenti.


Mari 22.oktobris, 16:42

Kapilīcijs nebija gluži "tumši brūns", bet drīzāk gan gaiši brūns, bet gali gan balti. Dēļ tā neizteiktā brūnuma jau radās nelielas šaubas par Iesirmo lampīti.


dziedava 22.oktobris, 16:20

No foto te nevar saprast, vai kapilīcijs viscaur gaišs, vai arī tumši brūns un tikai galos gaišs?


ievahaa 22.oktobris, 16:03

Izskatīju dažādus variantus, bet neviens nepārliecināja. Kas norāda, ka tās varētu būt baltpieres zosis?


megemege 22.oktobris, 14:52

Jā, tie ir mazuļi. Laidelējās no elektrības vada uz krūmiem.


IlzeP 22.oktobris, 14:16

Šādu attēlu pievienot īsti nav jēgas. Tā vietā noderētu apraksts par redzēto.


IlzeP 22.oktobris, 14:03

Vai droši, ka ziemeļu? Bildē, cik nu var saparst, izskatās pēc paugurknābja.


IlzeP 22.oktobris, 13:58

Tie spārnu gali attēlā? Putns kaut ko ķer pašlaik?


IlzeP 22.oktobris, 13:49

Izskatās, ka dublikāts - dzēšams.


IlzeP 22.oktobris, 13:32

Otrajā foto arī?


IlzeP 22.oktobris, 13:29

Paldies par skaidrojumu!


elliite 22.oktobris, 13:09

Šis tēviņš iepriekš bija sarkandaugavas pludmalē :))


IlzeP 22.oktobris, 12:37

Ja sugas noteikšana balstīta TIKAI uz aplikāciju, lūdzu šādus novērojumus neziņot. Citā gadījumā pievienot attēlu no aplikācijas nav nozīmes, jo tas nav pierādījums.


karlis_t 22.oktobris, 12:05

Manā rīcībā nav tādas informācijas, kas apstiprinātu to, ka tur šogad būtu ligzdojis klijāns. Aizejot no ligzdas pēc tās apsekošanas, tiešā tās tuvumā vokalizēja mazais ērglis, līdz ar ko noteicu sugu kā ērgli.


IlzeP 22.oktobris, 11:58

Ir pareizi!


IlzeP 22.oktobris, 11:48

Čipste, visdrīzāk pļavas. Ja nav pārliecības, ieteicams ziņot "(Putns (nezināms)" - tas drīzāk nonāks ekspertu uzmanības lokā.


IlzeP 22.oktobris, 11:40

Būtu ieteicams tomēr pēc atgriešanās mājās aizvietot šāda veida bildes ar "īstajām"!


IlzeP 22.oktobris, 11:36

Kas liecina, ka tas nevarētu būt klijāns, kas šogad tur ligzdoja?


Ziemelmeita 22.oktobris, 11:19

Paldies,Ilze! Samainiju uz pareizo bildi.


karlis_t 22.oktobris, 10:54

Ilze, Alvi - paldies!


IlzeP 22.oktobris, 10:39

Aplikācijas viedoklis nav pierādījums sugai.


IlzeP 22.oktobris, 10:33

Spalviņai nav saistības ar ligzdas noverojumu


IlzeP 22.oktobris, 10:31

Neredzu jēgu no bildes...


IlzeP 22.oktobris, 10:02

Hmm, neizskatās pēc lidojošām dzērvēm :)


IlzeP 22.oktobris, 09:47

Andris Čeirāns apstiprināja, ka izskatās pēc sarkanausu.


IevaM 21.oktobris, 21:59

Lai paliek nezināms, man diemžēl nav bilde saglabāta.


Mari 21.oktobris, 21:31

Varbūt Iesirmā lampīte (Lamproderma nigrescens)?


Amanda 21.oktobris, 20:23

Baltpieres zosis


mufunja 21.oktobris, 17:22

Interesanti. Pagaidīsim:)


IlzeP 21.oktobris, 13:19

Initas Dānieles komentārs: "Kāda no piltuvenēm Clitocybe sp., bet noteikti ne kokpiltuvene".


Vīksna 21.oktobris, 10:36

Paldies !


Ziemelmeita 20.oktobris, 22:56

Paldies,Vija!


dziedava 20.oktobris, 19:59

Jauns pagrieziens lietā :) Norvēģijā arī šāda suga ir atrasta un nu Edvīns ir vairāk ieinteresēts noteikšanā :). Norvēģijas paraugam viņš pats noteica Physarum ģinti, tā ka nu mūsu viedoklis par ģinti saskan. Norvēģijā arī auga uz egles mizas. Bet kas tas ir, pagaidām nezinām.


IlzeP 20.oktobris, 19:47

Trīs identiski novērojumi - lūdzu divus liekos izdzēst!


IlzeP 20.oktobris, 19:11

Vai šis ir dublikāts? https://dabasdati.lv/lv/observation/7bd4aecaa6d7b7d44f0ff2253c08aff9/ Tad viens no abiem dzēšams.


Amanda 20.oktobris, 19:07

Kalnu ķeģis


IlzeP 20.oktobris, 18:26

Vai ar vīngliemežiem domāti dārza vīngliemeži Cepaea hortensis?


IlzeP 20.oktobris, 18:09

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 20.oktobris, 18:06

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


mufunja 20.oktobris, 18:04

Man ar viņiem ir tik grūti.:( Man trūkst pieredzes un pacietības.


mufunja 20.oktobris, 17:55

Paldies, Julita. Tas ir mūsu kopīgais prieks. Diemžēl visam nepietiek laika.


dziedava 20.oktobris, 17:54

Vispār jau “straminipes” nozīmē salmu krāsas kājiņas :D. Jā, ir daudzveidīga, bet pēc sporām parasti nekļūdaini pazīstama, ja vēl uz apses.


Mari 20.oktobris, 17:14

Tad lieku Īpašo pumpurīti. Ir nu gan šai daudzveidīgi augļķermeņi :)


dziedava 20.oktobris, 16:49

Ja no galviņas spraucas laukā brīvie gali, tad vāles nebūs, jo tā ir bezgalīga :)) Ticamāk, maldinošā vai krāterformas. Ja vāciņš nekrīt pa skaidru apli, tad maldinošā.


Amanda 20.oktobris, 16:16

Baltpieres zoss


Gucis 20.oktobris, 14:57

Paldies par labojumu!


Lemmus 20.oktobris, 14:18

Paldies par labojumu! Jā, dikti smuki izskatījās. :)


Amanda 20.oktobris, 14:16

Baltpieres zoss


Amanda 20.oktobris, 14:16

Sloka


Matrus 20.oktobris, 13:23

Paldies par paugurknābja gulbja kontroli! Tēviņš, 14 gadi, gredzenots Rīgā, Dārziņu attekā 05.02.2011. Datu bāzē ir 113 kontroles. 2025. gada janvārī ievainots savākts uz Drauga spārnu, ar paaugstinātu svina apjomu organismā (22.1), izārstēts un 16. jūnijā palaists Kaltenes jūrmalā.


Matrus 20.oktobris, 13:18

Paldies par paugurknābja gulbja kontroli! Tēviņš, 14 gadi, datu bāzē 239 kontroles, pēdējo reizi turpat atzīmēts pirms 217 dienām (02.03.2025.)


kamene 20.oktobris, 10:29

Paldies, Uldi!


dziedava 20.oktobris, 09:17

Drusku stūrainas šķiet un kādu šķautnīti var nomanīt. Varbūt ir.


Mari 20.oktobris, 08:52

Vai šī arī varētu būt Īpašā pumpurīte (P. straminipes)? Sporas bija apaļas :)


Vīksna 20.oktobris, 00:58

Paldies !


Vīksna 20.oktobris, 00:03

Paldies !


Vīksna 19.oktobris, 23:12

Paldies !


guta7 19.oktobris, 21:22

Paldies, ka pamanījāt kļūdu! Izlabošu.


CerambyX 19.oktobris, 20:43

Vakar un šodien šajā vietā uzturējās smilšu nevis upes tārtiņš - domājams, ka arī šajā gadījumā redzētais putns būs bijis smilšu tārtiņš.


meža_meita 19.oktobris, 19:57

Apsaktīju dabā, varbūt tomēr Arctoparmelia incurva, pagaidām trūkst papildus info, lai noteiku sugu.


IlzeP 19.oktobris, 19:21

Izskatās pēc dublikāta šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/8e2d7c8ff93f8105210030a18a7c659c/ . Kurš dzēšams?


IlzeP 19.oktobris, 19:12

Un šīm arī nav foto?


IlzeP 19.oktobris, 18:34

Vai nav asinssarkanā dzeguzene? Vieta atbilst.


Ziemelmeita 19.oktobris, 18:31

Paldies,Ilze! Būs gan pļavas.


IlzeP 19.oktobris, 18:24

Vai foto nevienam no šiem novērojumiem nav?


IlzeP 19.oktobris, 17:35

Vai nav tomēr pļavas (pēc lapām)?


IlzeP 19.oktobris, 17:26

Izskatās pēc zaļziedu.


IlzeP 19.oktobris, 17:17

Vai foto nav?


Igors 19.oktobris, 17:05

Thank you very much for your quick response! Good job! I've added a flight map to the photo.


IlzeP 19.oktobris, 17:05

Izskatās, ka šis ir dublikāts - dzēšams.


IlzeP 19.oktobris, 16:59

Man izskatās pēc pļavas silpurenes.


Ziemelmeita 19.oktobris, 12:55

Paldies,Julita! Man arī tas likās ticamāk.


Vīksna 19.oktobris, 12:38

Drīzāk līķmuša.


dziedava 19.oktobris, 11:38

Apkārt ir liela balta plēve, tā ka pirmais variants ticamāks :)


dziedava 19.oktobris, 11:24

Oho, uz samtpiepes!


Jaykay5 19.oktobris, 09:24

I believe the bird 362E is named Jule. see https://karten.nabu.de/zwergschwan/


Jaykay5 19.oktobris, 09:19

congratulations on capturing the photos!


Mari 18.oktobris, 21:44

Julita, es šodien ieliku vēl vienu novērojumu ar izlocītiem augļķermeņiem, šie abi nevarētu būt viena un tā pati suga? Auga nelielā attālumā uz vienas un tās pašas kritalas. Vēl turpat auga trešais variants, kam augļķermeņi vairāk lodveida, sporas apaļas, bet izmēri un kārpiņas līdzīgas kā šiem.


Mari 18.oktobris, 21:38

Nedaudz varbūt ir, katrā ziņā ideāli apaļas arī nav.


Mari 18.oktobris, 21:37

Pagaidām sporas izpūst neizdodas, drusku jāpagaida, kad pašas sāks kaut cik birt :)


dziedava 18.oktobris, 21:29

Paldies, Mārīt! Mēģinu tikt skaidrībā, kas no 2023. un 2025. gadā aprakstītajām vilkpienainēm mums ir atrastas :)


dziedava 18.oktobris, 20:51

Njā.. Te svarīgi redzēt iekšējās struktūras, kā kapilīcijs “uzvedas”, vai tas ir viļņots, vai savienoti gali. Ja nevar izpūst sporas, to nevar redzēt,


dziedava 18.oktobris, 20:45

Te atkal nav stūrainās sporas?


BI 18.oktobris, 20:19

Kopā ar O. Keišs, I. Dinsbergs, W. Schneider


zemesbite 18.oktobris, 13:15

Apsveicu! :)


zemesbite 18.oktobris, 13:13

Paldies, Uldi!


zemesbite 18.oktobris, 13:12

Paldies, Julita!


Vīksna 18.oktobris, 10:28

Paldies !


Osis 18.oktobris, 09:36

Paldies, Edgar!


adata 18.oktobris, 08:33

Labais! Sākumā pat nesapratu, kur tā tauriņpiepe ir!


zemesbite 17.oktobris, 23:26

Bija jau patumšs, gulbji tālu, tāpēc fotogrāfijas sliktas :(


zemesbite 17.oktobris, 23:14

Smaržīgā zvīņene?


VijaS 17.oktobris, 19:57

Nu re kā izdevās trāpīt :D Paldies, Julita, ka noteici!


adata 17.oktobris, 19:47

Tom, noteikti vajag ieziņot, ja Jums dabā iešana patīk un pētīšana arī! Mana pieredze ir tāda, ka no gļotsēnēm vispār neko nesapratu, pirmoreiz ar tām sastapos tikai 2022.gada rudenī, tā pamazām aizrāvos, pētīju, lasīju, to mainīgā daba un krāsainība aizrāva! Man arī nav mikroskopa, arī brīvo brīžu varētu būt vairāk, bet iegādājos lupu, ar to vismaz var atšķirt gļotsēni no citiem objektiem! Nu paliku pie tā, ka vienreiz gadā, sezonas noslēgumā ievāktos paraudziņus (ar laiku iemācījos izaudzēt, nobriedināt), izžāvētus aizsūtu Julitai noteikšanai. Tāds ir mans gandarījums un ieguldījums gļotsēņu pētniecībā. Galvenais, kā pašam tas patīk un interesē.


dziedava 17.oktobris, 17:21

Paldies, Raivo, par interesanto info! :)


StarFlare 17.oktobris, 16:11

Izskatās pēc leicistiska meža pīles tēviņa.


Mežirbe777 17.oktobris, 14:52

Sveiciens. Ieziņotā sugas atradne tika apmeklēta un noteikta līdz taksonam. Tā ir Sclerophora peronella (Ach.) Tibell. Nagliņas 0,7 - 0,8 mm garas, askusporas apaļas, vidēji 3,2 µm diametrā (n=16). Viena no retākajām ģints pārstāvēm. Vērtīgs ziņojums :) Biju patīkami pārsteikts - konkrētais sausoknis vēl bija savā vietā pēc vairāk nekā sešiem gadiem, ņemot vērā cik zibenīgas ir pašreizējās ainavas pārmaiņas. Uz blakus vīksnas sausokņa arī retā suga Trametes gibbosa, uz muzeja ēkām arī daudz reto nagliņu. Dvēseliska un iedvesmojoša vieta :)


Rallus 17.oktobris, 08:35

Asinsarkanie pilieniņi, kas ir abām brūnzobēm. Rūgtumu nepagaršoju. Prātīgi būtu likt Hydnellym sp.


dziedava 16.oktobris, 19:55

Uz Tevi man bija galvenā cerība - šis paraugs bija izstādē, un tam Tu tiešām biji iedevusi tipiskāko no vilkpienainēm :)))


dziedava 16.oktobris, 08:01

Šīs varētu būt jaunas pumpurītes (Physarum sp.) vai lampītes (Lamproderma sp.)


dziedava 16.oktobris, 07:56

Ziņot vai neziņot vienmēr pirmkārt ir katra paša izvēle - vai pašam ir interesanti savus redzējumus piefiksēt. Man kā gļotsēņu pētniekam vienmēr ir interesanti redzēt, ko citi ziņo! No tādiem tāliem foto tiešām līdz sugai noteikt var reti. Bet reizēm var. Reizēm var nojaust un izvirzīt ticamāko versiju. Noteikšanai palīdzētu, ja pierakstītu kādus faktus, ko nevar nofotografēt, bet var redzēt. Piemēram, ja zināms, uz kādas sugas koka kritalas atrasts. Vēl varētu iegādāties lupu, un tas būtu viens lielisks papildu instruments, tad varētu pierakstīt jau sīkākas detaļas - vai ir kājiņa, piemēram. Un visbeidzot, ja ir ziņojums, un izskatās, ka suga varētu būt ļoti reta, tad, ziņojot Dabasdatos, ir iespēja to uzzināt un varbūt ievākt paraugu, lai to vēlāk mikroskopiski noteiktu. Jebkurā gadījumā gļotsēņu ziņojums ir liecība, ka attiecīgajā vietā gļotsēnes aug, un sniedz arī ieskatu, kurā laikā aug, un apmēram kas aug. Tas priekš manis arī ir nozīmīga informācija. Bet vai ziņot, ja pastāv varbūtība, ka paliks līdz sugai nenoteikts - tā atkal katra paša izvēle.


Ivars Leimanis 15.oktobris, 22:40

Vēlams izcelt - kā interesantu novērojumu!


toms.b 15.oktobris, 21:24

Tika noteikta meklējot vizuālas līdzības. Bet apskatot vēlreiz, laikam būšu kļūdījies. Gļotsēnes ir sarežģīti atpazīt, bet negribēju visur likt “gļotsēne (nenoteikta)”. Par cik man nav pieejama pienācīga aparatūra, varbūt labāk gļotsēņu novērojumus neziņot?


Mareks Kilups 15.oktobris, 20:58

1cy uz D, kraukļa pavadīts


dziedava 15.oktobris, 20:45

Kā tā tika noteikta?


Mari 15.oktobris, 20:37

Par kolumellas krāsu grūti saprast, tai ir tāda negluda virsma un tumšo krāsu, šķiet, piedod pielipušās sporas. Ja paskrāpē, tad kaut kas balts paspīd.


dziedava 15.oktobris, 20:23

pag, uz milimetru papīra tas melnais ir kolumella? Nevis balta, bet melna?


zemesbite 15.oktobris, 20:06

Paldies, Uģi!


Mari 15.oktobris, 19:50

Pieliku vēl pāris foto ar "kātiņu" un kolumellu uz mm papīra. Pārmērīju galviņu - 0.98mm x 0.68 mm, bet sporas (9) 9,5- 11,5 mkm ( atsevišķas 13, 14 un 15 mkm). Laikam jau šim paraudziņam arī būs "jāatpūšas" :)


Bekuvecis 15.oktobris, 18:21

Bezkaunīgs jautājums: pēc kā noteikts, ka tieši Peka brūnzobe, nevis rūsganā?


Bekuvecis 15.oktobris, 18:21

Bezkaunīgs jautājums: pēc kā noteikts, ka tieši Peka brūnzobe, nevis rūsganā?


dziedava 15.oktobris, 16:08

Nav pirmais gadījums, kad daļa pazīmju atbilst vienai, daļa - otrai sugai. Jo D=1mm, sporu izmērs un īsā kājiņa atkal ir par labu D.umbilicatum. Nu vrb ir vēl kāda [man] nezināma suga. Franču noteicējā ir D.subfloriforme, kam galviņas apakša veido tādu izliekumu kā te pēdējos foto, un sporu izmēri atbilstu, bet neatbilst kolumella - tai būtu jābūt uz augšu lielai.


Mari 15.oktobris, 14:46

Uz egles kritalas.


laumae 15.oktobris, 14:44

Uģi, paldies!


Mari 15.oktobris, 14:06

Jā, auga uz sūnām krietni apaugušas kritalas, kolumella apm1/3 no galviņas diametra, galviņas diametrs ap 1mm. Kājiņa praktiski nav, izskatās, ka galviņa "sēž" uz sakaltuša plazmodija pārpalikuma. Sporas varu vēl pārmērīt, varūt kāda būs 9mkm, bet mazāk gan šķiet ka nē.


dziedava 15.oktobris, 12:50

Tā būs sēne


dziedava 15.oktobris, 11:25

Galviņas diametrs? Kājiņas krāsa un platums? Pēc divkārtainā perīdija un mazās kolumellas (man izskatās 1/3 no galviņas diametra - tā ir?) domātu, ka Diderma montanum, bet tai sporas 7-9 mkm neaizvelk pat līdz apakšējai nomērīto robežai. Uz kā auga? Izskatās, uz sūnām, bet uz kritalas vai uz zemes? Ir vēl variants Diderma carneum


dziedava 15.oktobris, 09:50

Paldies, Astra!


Ziemelmeita 15.oktobris, 09:45

Biotops Gaujmalas mežs ar platlapjiem un pa vidu skujkoki. Vietu aptuveni atceros, katreiz, kad uz turieni eju, apstaigāju to vietu cerībā vēl reizi to skaistumu ieraudzīt. Tajā malā ir vecu egļu kritalas, ļoti iespējams, ka tā arī bija egle.


dziedava 15.oktobris, 09:14

P.S. oranžīga "pie kājas" ir nobriešanas vaina, katrā ziņā tā nav raksturīga pazīme, un pēc autora Ļeontjeva domām šī suga ir otrā biežākā pēc parastākās no vilkpienainēm (parastākā gan man vēl starp paraugiem jāatrod un jānosaka:)).


dziedava 15.oktobris, 09:09

Paldies, Iveta! Noteikšana ir grūta, jo [man ir sajūta, ka] daudzas sugas vēl nav aprakstītas. Daudz paraugu mikroskopēti, noteikti tikai daži. Bet vismaz parastākās un neparastākās (t.i. vieglāk atšķiramās) vajadzētu "izķert". Ļoti palīdz apgūtā iespēja skatīt polarizētā gaismā, jo kristālu esamība ir svarīga pazīme, un to šajā gadījumā ir viegli noteikt - vai nu ir, vai nav, nav jāšaubās kā citās pazīmēs (krāsa ir dzeltenbrūna vai sarkanbrūna, piemēram).


dziedava 15.oktobris, 09:01

Astra, vai ir iespējams atcerēties, uz kādas kritalas kādā biotopā tas bija?


adata 15.oktobris, 08:37

Šīs ir divas, šādā stadijā pēc skata līdzīgas sugas, lai noteiktu, kura ir kura, jāmikroskopē sporu stadijā.


adata 15.oktobris, 08:23

Vareni, meitenes! Apsveikumi visām! Nu vilkpienaiņu jauno sugu maisam gals vaļā! Vēl nav par vēlu kādu (kaut pēc skata parastu) paraudziņu ievākt un aizsūtīt Julitai! Ja nu... Bet šīs interesantas, nav gadījies sastapt (kaut gan to ir ļoti daudz redzēts) dzeltenu, un šādu - ar oranžīgu pie "kājas".


LMM 14.oktobris, 21:38

Discus ruderatus


roosaluristaja 14.oktobris, 21:05

M.rosea vai M.pura. Vizuāli līdzīgas sugas


Ziemelmeita 14.oktobris, 20:58

Paldies,Julita! Gan jau pienāks brīdis, kad šito arī izdosies noteikt.


dziedava 14.oktobris, 20:51

Izskatīju arī 2025. gada aprakstītās sugas, un man joprojām šķiet, ka šī nav aprakstīta :/. Vistuvākā ir Lycogala umbrinum, bet tai vajadzētu būt tumšāk brūnam perīdijam un tumšākiem pūslīšiem. Ornaments tīri labi atbilst, ja neskaita, ka paraugā tāds ir augšpusē, bet aprakstā - viscaur. Kristāli, eļļa atbilst. Bet tā nokrāsa "umber" ietverta nosaukumā, un te tā nu īsti nav, tāpēc pagaidām atstāju nenoteiktu.


dziedava 14.oktobris, 20:41

Izpētot pieejamos materiālus un foto, domāju, ka vismaz uz šo brīdi nekādu citu līdzīgu variantu nav. Apsveicu! Interesanta suga.


Ziemelmeita 14.oktobris, 18:43

Paldies,Julita! Prieks,ka izdevās noteikt. Tik skaisti dzeltenu vairāk nav nācies satikt.


dziedava 14.oktobris, 17:55

Godīgi sakot, necerēju, ka tik ātri izdosies noteikt. Nepagāja ne 3,5 gadi! Tomēr krāsa raksturīga un palaimējās, ka bija starp tagad aprakstītajām sugām.


dziedava 14.oktobris, 14:22

Visticamāk lietus sašķaidījis ragansviestu tā, ka pat pazīt grūti.


Vīksna 14.oktobris, 10:28

Paldies !


nekovārnis 14.oktobris, 04:38

Paldies, Uģi! :)


CerambyX 13.oktobris, 23:41

Laikam jau pārāk plats priekš Gonianotus. Bet nu šie verbasci veidīgie būtu it kā jāparbauda vai nevar būt duplicatus (drīzāk nē, bet kas zin)


dziedava 13.oktobris, 22:36

Tieši otrādi, redzamie kristāli ir stūraini, neapaļi. Pumpurītēm tie būtu gludi apaļi. Šie ir ļoti tipiski cukurīšu kristāli. Izteikti krustiņi ir daļai sugu, citām ir tieši šādi


VijaS 13.oktobris, 22:22

Izķidāju vēl vienu, izdevās sameklēt arī nedaudz kapilīcija, un tas ir caurspīdīgs. Virsmas faktūra tiešām drīzāk atgādina cukurīti; neredzu raksturīgos "krustiņus", visas kaļķa granulas ir vairāk vai mazāk apaļīgas.


ekologs 13.oktobris, 22:12

Dižais mājas zirneklis (Eratigena atrica, syn. Tegenaria atrica).


Mari 13.oktobris, 19:23

Varētu būt P.album, bet netipiski šķita, ka auga arī uz sūnām un vertikāli, ne kā pierasts redzēt uz koksnes un nokareni.


ekologs 13.oktobris, 16:43

Hm, kāda pundurvabole (Scydmaenidae sp.)?


CerambyX 13.oktobris, 14:55

Aedes jau tā kā ir, bet diez vai vexans - kāju krāsojums, manuprāt, neatbilst. Kaut kas uz Aedes annulipes/excrucians/riparius pusi.


meža_meita 13.oktobris, 11:50

Paldies par info!


dziedava 12.oktobris, 21:37

Hmm. Pēc skata T.varia, bet elateru vijumi izskatās vairāk nekā divi?! Te būtu vēl jāpadomā


Mari 12.oktobris, 21:34

Varbūt T.varia?


Mežirbe777 12.oktobris, 21:02

Piekrītu, pārsteidzoši iespaidīgi. Blakus bija arī teju dižs osis ar S.pallida klājienu. Pie sevis padomāju, cik ilgs laiks paies kamēr suga uzskatīs blakus esošā kultūras pieminekļa atjaunotos guļbalķus par labu esam. Prasītos pārstādīt :D


Mari 12.oktobris, 20:58

Tā doma par lēnu piebriešanu radās, jo paraugā bija gan apaļas, gan, vairāk vai mazāk izteiktas, stūrainas sporas. Par koku - visticamāk, ka tā bija apse, bet gluži 100% pārliecības nav.


Mežirbe777 12.oktobris, 20:52

Pateicoties iepriekšējam DD ziņojumam bija iespējams savām acīm raudzīt šo sugu, par kuru bija ilgi sapņots. Vai ir zināms, vai šī retā suga tiks iekļauta jaunajā ĪA sugu sarakstā?


meža_meita 12.oktobris, 20:36

Tik iespaidīga atradne nav redzēta. Varētu būt ekvivalenta vairāk kā desmit dižkokiem :D


meža_meita 12.oktobris, 20:35

Skaisti! Vai ir zināms,vai šī ir jauna, vai jau zināma atradne?


dziedava 12.oktobris, 19:32

Kas domāts ar “ļoti lēni piebriest”? Tas, ka sporas stūrainas? Man izskatās, ka varētu būt īpašā pumpurīte ar stūrainām sporām. Tā gan tipiski aug uz apses kritalām, bet lapkoks varētu sevī to arī ietvert(?)


adata 12.oktobris, 17:03

Citronu bisporella.


IlzeP 12.oktobris, 16:47

Krauķiem arī ir spīdīgas spalvas. Pie tam tā apkārtne ir tipiska krauķu uzturēšanās vieta.


ekologs 12.oktobris, 15:36

Lielā skrejvabole (Carabus coriaceus).


mežataksators 12.oktobris, 13:11

Nē,, apspalvojums ar metālisku zaļganu un violetu spīdumu.


mazais_ezis 12.oktobris, 13:04

Vai nav krauķis jaunais putns?


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


Vīksna 12.oktobris, 12:22

Paldies !


IlzeP 12.oktobris, 11:14

Samērā vēls novērojums rudenī. Vai ir pārliecība par sugu?


IlzeP 12.oktobris, 11:07

Man izskatās pēc zaļziedu.


dziedava 12.oktobris, 08:26

Vai tur ir mitrs mikroklimats? Starp sūnām uz smilšakmens atseguma jāpārbauda raibā lampīte Lamproderma puncticulatum (kas LV atklāta tikai pagājušogad, un visi atradumi tajā pašā apkārtnē, t. sk. uz smilšakmens atsegumiem, bet ne tieši šajā vietā). 1,2 mm priekš garkājas (L.columbinum) ir pamaz. Uzmanību jāpievērš gan precīzam sporu izmēram (no-līdz), gan iekšējām un ārējām struktūrām (perīdijam un kapilīcijam), kam raibās gadījumā arī būtu jābūt raibam (plankumainam).


dziedava 11.oktobris, 22:55

Pēc atslēgas vislabāk atbilst L.laeve, sporas gan izskatās pamazas (būtu jābūt (6–)6.5–8.5 μm), bet vilkpienainēm sporu izmērs jāmēra ar visu gredzenu, turklāt tas gaišajām sporām ir ļoti grūti redzams.


dziedava 11.oktobris, 22:37

Interesanti, ka maza, ar dzeltenīgu sporu masu, rozā eļļas pilieniem un tumšu galvas rakstu ar tīkliņu. Tādu kombināciju no aprakstītajām sugām īsti nevaru iedomāties.


dziedava 11.oktobris, 22:27

Vilkpienainēm vajag mikroskopēt perīdiju - jāredz arī galviņas tuvplānu, kā izvietoti uzbiezinājumi - kādā krāsā un cik tuvu viens otram. Perīdija mikroskopijā jāredz uzbiezinājumu krāsa, forma, vai tajos ir eļļas pilieni. Polarizētajā gaismā skatās arī kristālu esamību.


adata 11.oktobris, 20:55

Koraļļu dižadatene.


dziedava 11.oktobris, 20:17

Tā droši ir pumpurīte, nevis cukurīte? Kāds ir kapilīcijs?


pustumsa 11.oktobris, 19:50

Paldies, Julita!


dziedava 11.oktobris, 19:40

Izskatās pēc dzeltenā ragansviesta, bet sporas gan milzīgas!


dziedava 11.oktobris, 09:58

Pētīju vairākas vilkpienaines, bet tās manā skatā smukākās polarizētajā gaismā neatbilda prognozēm un pagaidām neko neizdevās noteikt. Šo skatīju tikai tāpēc, ka gadījās "pa rokai", bet te izrādījās ļoti daudz kristālu, un arī sugai raksturīgā dzintardzeltenā krāsa mikroskopijā, un visas pazīmes noteikšanai sanāca. Suga arī esot salīdzinoši vieglāk nosakāma.


zemesbite 10.oktobris, 22:40

Paldies, Ansi!


zemesbite 10.oktobris, 22:03

Paldies, Renāte!


Lemmus 10.oktobris, 21:42

Liels paldies par noteiktajām sugām! :)


IlzeP 10.oktobris, 18:58

Manuprāt, žagatas ligzda


Bekuvecis 10.oktobris, 18:57

Pluteus hispidulus. Parunāju ar Initu, viņa piekrita. Otrais atrdums Latvijā. Latv. nosaukuma vēl nav, nav arī DD sugu sarakstā.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts