Aktīvie lietotāji: 58 Kopējais novērojumu skaits: 967205
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2020. gada jūlijs-septembris
Pievienots 2020-10-29 20:53:45

2020. gada 3. ceturksnis ir bijis tik bagātīgs ar interesantiem novērojumiem, ka visus šeit noteikti nevarēšu pieminēt. Arī kopējais novērojumu skaits bija ļoti liels – ziņoti 48 147 novērojumi, kamēr pērn tajā pašā laika sprīdī tikai 25 153 (infografika raksta beigās). Būtisku pienesumu reto sugu apzināšanā ir devuši Dabas skaitīšanā iesaistītie eksperti, kā arī, kā nu jau ierasts, agrāk nepopulāro grupu – gļotsēņu un blakšu – entuziasti.

Jau ceturkšņa pirmajā dienā (1. jūlijā) Dabasdatos tika ieziņotas 3 jaunas sugas Latvijai – Andra Erta Daugavpilī novērotais dzeltenais gārnis Ardeola ralloides (vairāk šeit) un Uģa Piterāna ziņotas divas jaunas blakšu sugas, iepļautas ar entomoloģisko tīkliņu 26. jūnijā Ziemeļgaujas pļavās Valkas novadā – mīkstblakts Oncotylus punctipes un krāšņblakts Rhopalus distinctus. Ziemeļgaujā Uģim bija izdevies konstatēt vēl vairākas citas retas un interesantas blakšu sugas.

Uģa atrasto jauno blakšu sugu birums turpinājās 4. jūlijā Kandavas novadā ar mīkstblakti Heterocordylus erythropthalmus, 7. jūlijā Rīgā ar koku laupītājblakti Anthocoris butleri, 3. augustā ieziņotajām jau 28. jūnijā Jelgavas novadā novērotajam mīkstblaktīm Psallus lepidus un P. flavellus un 9. augustā Skrundas novadā atrasto krāšņblakti Brachycarenus tigrinus.


Mīkstblakts Deraeocoris ventralis. Foto: Laura Taube

Vairākas jaunas blakšu sugas novēroja arī Laura Taube un Kārlis Freibergs – Laura mīkstblakti Deraeocoris ventralis (24. jūlijā Krāslavas novadā) un krāšņblakti Liorhyssus hyalinus (11. augustā Rucavas novadā), Kārlis mīkstblakti Deraeocoris ventralis (24. jūlijā Krāslavas novadā), mīkstblakti Atractotomus parvulus (10. augustā Rucavas novadā) un ornamentblakti Arenocoris fallenii (13. augustā Rucavas novadā). Arī pērn Rucavas novadā Kārļa novēroto mīkstblakti Uģis beidzot atzina par jaunu sugu Latvijai – mīkstblakti Phytocoris reuteri.

No bezmugurkaulnieku novērojumiem vēl gribētos pieminēt Andra Klepera Priekuļu novadā nofotografēto pūcīti Calyptra thalictri – nesenu, strauju ienācēju Latvijas faunā. Sugas angliskais nosaukums "vampire moth" cēlies no tās spējas dzert mugurkaulnieku, tajā skaitā cilvēka, asinis, caurdurot ādu.


Pūcīte Calyptra thalictri. Foto: Andris Klepers

Pārejot pie lielākiem dzīvniekiem, varētu teikt, ka šis ceturksnis pagāja lāču zīmē –par lāču darbības liecībām un tikšanos ar pašiem ķepaiņiem tika dzirdēts neparasti daudz. Lai gan portālā ziņoti tikai divi novērojumi, viens no tiem ir ievērības cienīgs – 5. augustā Valkas novadā Aiņa Āboliņa novērotie un nofilmētie divi lācēni.


Viens no diviem jaunajiem lāčiem Ursus arctos Valkas novadā Kokšu ezeru apkārtnē. Foto: Ainis Āboliņš

Putnu novērojumu šajā ceturksnī bija apmēram 2 reizes vairāk nekā pērn šajā laika posmā, domājams, pateicoties datu vākšanai Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, arī putnu novērojumu ziņotāju skaits bija palielinājies attiecīgi no 283 uz 350. No interesantajem putnu novērojumiem papildus jau minētajam dzeltenajam gārnim bija vēl daudz ievērības cienīgu, tajā skaitā Intas Klismetes 28. augustā Rēzeknes novadā nofotografētā ziemeļpūce Strix nebulosa, Elīnas Gulbes 30. augustā pie Lielupes grīvas novērotā terekija Xenus cinereus, Ievas Mārdegas 15. septembrī Skrundas zivju dīķos novērotais tundras šņibītis Calidris melanotos (8. novērojums Latvijā; putni.lv) un Edgara Smislova 26. septembrī Salacgrīvas novadā nofotografētais vidējais ērglis Clanga clanga.

Reģistrēti arī vairāki ar putnu ligzdošanu saistīti neparasti novērojumi: Visvaldis Šteinbergs Ventspilī 12. jūlijā dokumentēja pirmo sekmīgo Kanādas zoss Branta canadensis ligzdošanas gadījumu Latvijā, sastapdams pāri ar jau palieliem mazuļiem, Jānis Priednieks 17. jūlijā Daugavgrīvā atrada apdzīvotu mazā ķeģa Acanthis cabaret ligzdu, kurā 2. augustā novēroja jau lielus mazuļus (3. pierādītais ligzdošanas gadījums Latvijā, putni.lv). Savukārt Jānis Bētiņš 5. septembrī Iecavas novadā novēroja un nofilmēja neparasti vēlu šķīlušos griezes Crex crex mazuli melnā pūku tērpā.


Kanādas zosu Branta canadensis ģimene Ventspilī Foto: Visvaldis Šteinbergs

Turpinoties gļotsēņu pētnieku aktivitātēm, pirmajās 10 vietās pēc ziņojuu skaita līdz sugai noteiktajām sugām (izņemot putnus) ir izvirzījušās gandrīz vienīgi gļotsēnes – desmitniekā vēl ir iekļuvis tikai skujkoku sarkanais koksngrauzis Leptura rubra un lielais meža raibenis Argynnis paphia.

Šajā ceturksnī Latvijas gļotsēņu sugu sarakstam nākušas klāt vismaz 6 jaunas sugas, no kurām četras atrada Sandis Laime Cēsu novadā: 9. jūlijā papagaiļu fizāru Physarum psittacinum, 22. jūlijā slaido cilindrīti Stemonitopsis gracilis, 9. augustā spīgaino šokolādes gļotsēni Stemonitis splendens un 28. augustā koksnes šokolādes gļotsēni Stemonitis lignicola; sugas tika pierādītas mikroskopējot. Pārējās divas ir Maritas Krūzes 9. augustā Engures novadā konstatētā bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida un Julitas Klušas 21. augustā Siguldas novadā atrastā pelēcīgā diderma Diderma cinereum.


Slaidā cilindrīte Stemonitopsis gracilis. Foto: Sandis Laime

Iespējams, pirmo reizi Latvijā noteikts dzeltenais ragansviests Fuligo flava, ko Rugāju novadā jau jūnijā ievāca Evita Oļehnoviča. Savukārt Arnis Arnicāns Mežaparkā apmēram 100 gadus pēc pirmā novērojuma Latvijā no jauna atklāja trauslo gļotpūpēdi Reticularia jurana. Pirmo reizi mikroskopiski pierādīta zāļu badhāmija Badhamia foliicola (atrada Julita Kluša 17. augustā Siguldas novadā), violetā purvu badhāmija Badhamia lilacina (Evita Oļehnoviča 17. augustā Viļānu novadā) un gļotsēne Dictydiaethalium plumbeum (Julita 22. septembrī Siguldas novadā). Valda Baroniņa 6. augustā Dobeles novadā nofotografēja putukrējuma didermu Diderma spumarioides, par kuru iepriekšējā liecība Latvijā ir publikācija 1908. gadā.

Sēņu sugu sarakstam nāca klāt 4 jaunas sugas: jūlijā tika noteikta Valdas Ērmanes jūnija beigās Rundāles novadā atrastā klimakodone Climacodon pulcherrimus (16. jūlijā šo pašu sugu Jelgavas novadā izdevās nofotografēt Lindai Saulei), Andra Baroniņa 18. augustā Tukuma novadā atrastā cietpiepe Phellinus contiguus, Julitas Klušas 4. septembrī Siguldas novadā nišā pie upes uz zirnekļa (!) atrastā zirnekļu milnene Torrubiella arachnophila un Valdas Baroniņas 13. septembrī Ķemeru apkārtnē novērotā piepe Amylocystis lapponica.


Klimakodone Climacodon pulcherrimus. Foto: Valda Ērmane

Vairākām sēnēm šoruden atrastas ļoti bagātīgas atradnes, piemēram, Julita Kluša pie Dunikas tīreļa uzgāja milzīgu garkāta ksilārijas Xylaria longipes audzi – 500-1000 augļķermeņus, kas auguši uz daudzām nelielām kritalām; suga pierādīta mikroskopējot. Arī Ivara Leimaņa Siguldas novadā 30. jūlijā apsekotā vienīgā zināmā lavandas vālenes Clavaria zollingeri atradne Latvijā šogad bija iespaidīgi "sakuplojusi". Turklāt Ansim Opmanim 2. augustā šo sugu izdevās atrast arī jaunā vietā Līgatnes novadā.


Lavandas vālene Clavaria zollingeri. Foto: Ivars Leimanis

Jānis Saulītis un Maija Medne 22. jūlijā Amatas novadā atrada par izzudušu uzskatītu ķērpju sugu – maisveida solorinu Solorina saccata, kas auga uz lodīšu smilšakmens kopā ar mūru sīkpapardi. Ievērības cienīgas ir arī Ivara Leimaņa 23. augustā uz Ainažu mola ieraudzītās umbilikārijas Umbilicaria sp.


Umbilikārija Umbilicaria sp. Foto: Ivars Leimanis

Pievēršoties sūnām, jāatzīmē Anšas Opmaņa Līgatnes novadā 29. julijā atrastā Blita kiērija Kiaeria blyttii, kas līdz šim Latvijā bija konstatēta tikai vienreiz –1922. gadā pie Siguldas. Neparasts retas sugas ziņojums ir Ingas Ozolas piemājas dīķī Skrundas novadā augošā peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans, kas tur ik gadus savairojoties lielā daudzumā. Apvidus ir ričijvācelītēm bagāts 10 km rādiusā ir zināmas vēl 10 sugas atradnes (Līgas Strazdiņas komentārs).


Peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans dīķī. Foto: Inga Ozola

Arī vaskulāro augu jomā bija jaunatradums 11. augustā Imantā pie dzelzceļa tika nofotografēta baltā lupīna Lupinus albus (atradēja Lilita Svirževska) – iespējams, šis ir pirmais sugas novērojums Latvijā.

1000 novērojumu slieksni gada 3. ceturksnī pārsniedza astoņi ziņotāji – Andris Dekants, Elvijs Kantāns, Sandis Laime, Kristers Kurmis, Andris Baroniņš, Aigars Kalvāns, Gaidis Grandāns un Inguna Riževa.

Aicinu jūs iet dabā, vērot rudens norises un ziņot Dabasdati.lv!

Ilze Priedniece

2020-10-29

Pēdējie novērojumi
Nectriopsis violacea - 2019-10-15 dziedava 2
Araneae sp. - 2020-09-08 Ansis
Scoliopteryx libatrix - 2020-09-08 Ansis
Triphosa dubitata - 2020-09-08 Ansis
Regulus regulus - 2020-11-27 silva
Emberiza citrinella - 2020-11-27 silva
Pyrrhula pyrrhula - 2020-11-27 silva
Nezināms
@ dabasmīlis
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
OKK 27.novembris, 23:19

Laikam līdz sugai nav nosakāma.


OKK 27.novembris, 23:18

Pūcīšu dzimta (Noctuidae)


Laimeslācis 27.novembris, 22:59

Zirneklis Anyphaena accentuata


Ukaduks 27.novembris, 22:02

Pacentīšos!


felsi 27.novembris, 21:22

Es kaut ko esmu tai programmā saspaidījusi, kad beigsies totālie aizliegumi, pasaukšu kādu gudrāku mani apmācīt:)


felsi 27.novembris, 21:20

Nebija atbilstoši šim novērojumam, tagad varētu izdzēst to, lai nejauc gaisu. Tie bija pie tās pašas tā saucamās badhāmijas, kas man ar sāk izskatīties pēc fizāras:)


roosaluristaja 27.novembris, 21:02

Domāju, ka Trametes hirsuta. Protams, nofotografēt cepurītes apakšpusi nekad nenāk par ļaunu


dziedava 27.novembris, 19:27

O, paldies Ansi! :)


OKK 27.novembris, 19:19

Skābeņu šūpotnis, Triodia sylvina


marsancija 27.novembris, 18:32

Paldies, Uģi, par sugu! Jā, statusam nebiju pievērsusi uzmanību.


dziedava 27.novembris, 17:35

Jauki, ka mikroskopējumi kļūst saprotamāki. Būtu labi iemācīties sporas mērīt! :)


dziedava 27.novembris, 17:32

Pag, nesapratu, foto ir pagalam vai nebija atbilstoši šim novērojumam?


dziedava 27.novembris, 17:30

Liku šos burvīgos foto Dziedavā un priecājos - tā gļotsēne uz sēnes ar visu attīstību - nu izcils novērojums! Diskusijā tikai par sugu, bet novērojums ar attīstību uz sēnes pats par sevi tik skaists!


felsi 27.novembris, 17:28

Atvainojos, izdzēsu visu mikroskopēšanu, sajaucās paraudziņi! Bet būs īstais, iepriekšējie bija no fizārbadhāmijas:(


felsi 27.novembris, 17:14

Uldim ir taisnība, arī augsne klasiska aleirijai:)


felsi 27.novembris, 17:11

Pievienoju 2 foto: galviņa 4 X palielinājums, sporas 40 X. Sporas vispār apaļas, izejmateriāls bija sīciņš, taisot esmu pati deformējusi.


dziedava 27.novembris, 16:56

Lieliski, ka paraudziņš! Nu tad laika gaitā - vai nu uz Dabas muzeju vai kā savādāk; šobrīd steigas nav, nesabojāsies, ja neturēs mitrumā. Izžūs gan, tur nu neko.


pētniece 27.novembris, 16:44

Vairāk argumentu man nav - nestrīdēšos.


roosaluristaja 27.novembris, 16:19

Visādi var būt. Man tomēr šķiet, ka rumpuču skrimslene šī noteikti nav.


pētniece 27.novembris, 16:15

Dabā krāsa sulīgi oranža. Fotogrāfijā - dzeltenāka.


roosaluristaja 27.novembris, 16:09

Manuprāt normāla aleirijas forma. Bet pats galvenais krāsa nav atbilstoša rumpuču skrimslenei. Pārak dzeltena.


pētniece 27.novembris, 15:54

Šoreiz atļaušos iebilst. Šai sēnei forma nebija ne kausveidīga ne šķīvjveidīga, bet ar vienu atvērtu malu. Gan augšpuse, gan apakšpuse pilnīgi vienādā oranžā krāsā. Ceļš pārbūvēts pagājušajā gadā, augsnē var būt iejauktas egles "detaļas".


pētniece 27.novembris, 15:45

Šodien paņēmu paraudziņu, jo iepriekšējais bija tā izžuvis, ka no elpas aizlidoja nezināmā virzienā. Uz celma skats nav mainījies - sēnītes tikpat svaigas. Lineālam iedaļa tiešām 1mm.


pētniece 27.novembris, 15:40

Paldies, Uldi. Nevarēju izšķirties, kura. Biju izvēlējusies nepareizo.


kamene 27.novembris, 15:12

Paldies, Julita. Tad būs jāuztaisa 2 novērojumi.


sandis 27.novembris, 14:59

Dzīvs, dzīvs - šobrīd diezgan aizņemts darbos. Noliedzu sev uz pāris mēnešiem "DD skatīšanos" - tas reizēm paņem par daudz laika :) "Diemžēl liceja" tāpēc, ka baidos no sugām, kam ar sporu izmēru vien nepietiek - pārējās detaļas būtu ļoti grūti iegūstamas, jo, kā jau nojaut - sagatavot paraugu kaut kam, ko ar aci neredz, ir ļoti sarežģīti :)


dziedava 27.novembris, 13:44

Sandi, licejas jau nav diemžēl, bet forši! :) Kad nu varēsi, tad noteiksi. Bet pats galvenais, ka esi dzīvs - pēc ilgās klusēšanas jau biju sākusi satraukties :D


sandis 27.novembris, 13:29

Labs :)) Un forši, ka akceptēji nosaukumu :)) Labāk nestāstīšu, kā es ar savu eksemplāru nomocījos - lai nenodzītu citiem mikroskopēšanas "apetīti" :D Diemžēl uz vasaras beigu / rudens sākuma koksnes paraugiem esmu pamanījis vēl dažas Licea sp. - šobrīd gan galīgi nav laika tām pieķerties.


sandis 27.novembris, 13:20

Kaut kad agrāk jau biju aizdomājies, ka tikai pēc bildes šo ģinti droši noteikt nav iespējams, bet roka necēlās mainīt uz "nenoteiktu"... Paldies, Julita, ka palīdzēji :D


dziedava 27.novembris, 12:34

Mazās grupās ir A.incarnata, bet tai it kā īsāks kātiņš (0,1-0,5mm) un parasti bālāka - bāli rozā. Vispār tādi izkaisīti eksemplāri nav raksturīgi arcīrijām. Mazās grupās ir arī A.insignis, bet tai d=0,2-0,5mm; te izskatās vairāk. A.minuta var būt izkaisīti eksemplāri, bet arī tās ir sīkas - d=0,3-0,5mm ar mazu kātiņu 0,2-0,5mm. Un visbeidzot ir Arcyria helvetica, kas gandrīz vai derētu, ja ne krāsa - tai jābūt vīnsarkanai, kas izbalē pelēkrozā. Un kātiņš gandrīz melns, tas te nav. Vārdsakot - interesanti! :) Pirmkārt laikam jātiek skaidrībā, vai no kausiņa sporu stadijā viegli atdalās.


dziedava 27.novembris, 12:13

Izgāju cauri atslēgai. Jā, tādas košas īsti nekas cits nemaz nav kā A.denudata un A.affinis. Viņas bija košas, tas nav foto efekts? Ja košas, tad galvenā atšķirība ir tas kausiņš un vai tas sporu mākonis turas pie kausiņa stingri. T.i., ja ir grupa ar daudzām, tad A.affinis vajadzētu būt kādam eksemplāram ar tukšu kausiņu, jo tas mākonis turas tikai vienā sīkā vietiņā kātiņa galā un viegli atdalās. Savukārt A.denudata mākonis turas visā kausiņā un tik viegli neatdalās. Taču te visvairāk mulsina, ka eksemplāri ir izkaisīti, nevis ciešās grupās. Ja nebūtu tik spilgti, tad skatītu citus variantus.


Vīksna 27.novembris, 11:52

Paldies !


dziedava 27.novembris, 11:40

Es teiktu, ka tik vienkārši un ar parastāko sugu vis nebūs :)). Irdenajai kausiņš pie kātiņa neapliecas vālītei, un pati vālīte stāv taisna un stingra, neizplūst uz visām pusēm. Pirmkārt neparasti, ka tāda kā saplacināta, nav izstiepta, kas vispār arcīrijām nav raksturīgi. Tajās sporu stadijas bildēs izskatās, ka tas kausiņš apliec vālīti - tāda spīdīga maliņa. Varētu domāt, ka Arcyria affinis, bet tā it kā aug ciešās grupās. Man izskatās neparasti :) Vēlāk mēģināšu iziet cauri noteicēja atslēgai.


roosaluristaja 27.novembris, 11:21

Varētu būt Lepiota cristata


dziedava 27.novembris, 11:18

Visticamāk, ka būs visbiežākā no tāda veida sēnēm - Physarum album. Ja nu būs paraudziņš, kādreiz varēs pārbaudīt.


roosaluristaja 27.novembris, 11:17

Pēc rumpuču skrimslenes neizskatās


roosaluristaja 27.novembris, 11:14

Te vajadzētu būt divām sugām. Augšējos attēlos ir dziedzerainā eksīdija, bet apakšējā tās plānās ir Exidia pithya


roosaluristaja 27.novembris, 11:05

Manuprāt Daedaleopsis confragosa


dziedava 27.novembris, 11:04

Tāda pat nav redzēta. Izskatās tā kā Stilbella byssiseda, bet it kā mazliet par lielu, tā ir ap 1-1,5mm, te jau uz 2mm velk (iedaļa ir 1mm?). Katrā ziņā velk uz jaunu sugu Latvijā ;) (Stilbella byssiseda arī nav reģistrēta). Vajadzētu paraudziņu mikroskopēt. Ja būtu Stilbella byssiseda, tā parazitē uz gļotsēnēm, kribrārijām. Tad būtu interesanti, vai tajā masā kkas no gļotsēnēm vēl būtu diagnosticējams.


dziedava 27.novembris, 10:29

Šīs ir no sarežģītajām, ko bez izmēriem, iekšām un praudziņa grūti noteikt.


OKK 27.novembris, 07:29

Garkājzirneklis Pholcus phalangioides


OKK 27.novembris, 07:28

Lapseņzirneklis


OKK 27.novembris, 07:17

Alu pūcīte - Scoliopteryx libatrix


OKK 27.novembris, 07:15

Mājas circenis Acheta domestica


OKK 27.novembris, 07:12

Ceriņu sfings Sphinx ligustri


OKK 27.novembris, 07:10

Āboliņa sprīžmetis, Chiasmia clathrata


OKK 27.novembris, 07:09

Plūmju līkvēderis Eulithis prunata


Vīksna 27.novembris, 00:28

Paldies !


Vīksna 27.novembris, 00:27

Paldies !


Vīksna 27.novembris, 00:27

Paldies !


Laimeslācis 26.novembris, 23:39

Teiktu ka Irdenā arcīrija, Arcyria denudata


Laimeslācis 26.novembris, 23:34

Julitai. Šim gļotsēņu novērojumam pievienoju attīstības bildes un papildināju piezīmes.


Ivars L. 26.novembris, 23:25

Nav, nav sūnu eokronarcija. Šī ir kaut kāda sūdiņu "eokronarcija". Tās Julita pārzin.


Pūcis 26.novembris, 22:59

Paldies!


Pūcis 26.novembris, 22:59

Paldies!


Edgars Smislovs 26.novembris, 22:56

Priekšējā ķerra, izteikti apaļa galva, liels baltais pleķis pie knābja un gaišais laukums uz vaiga, nedaudz masīvāka, aizmugurē cekulpīle, var saskatīt mazo cekulu, mazāks baltais laukums knābja pamatnē (šajā gadījumā gan salīdzinoši liels), un nav izteikts gaišais vaigs.


Lelde E. 26.novembris, 22:20

Paldies sēnes noteicējiem! Žēl, ka šo kvadrātu nesanāca nokartēt 2017. gadā :)


Vladimirs S 26.novembris, 21:34

Piekrītu ka visdrīzāk ir mājas strazds, respektīvi nav jāvelk arā sugas pēc dažiem fragmentiem, vajadzētu vismaz vairākkārtīgi dzirdēt tipiskus saucienus/dziesmas.


Ivars L. 26.novembris, 21:33

Jā, tā ir mīkla arī man... Padomāšu, kā aprakstīt.


Gaidis Grandāns 26.novembris, 21:28

Paldies, Ivar! Man jauna suga! Bet tā arī netop skaidrs, kā Tu šo atšķir no A.mellita...


Ivars L. 26.novembris, 21:22

Precizējums: specifiskā nav, bet indikatorsuga.


Gaidis Grandāns 26.novembris, 21:17

Sēne Pseudomerulius aureus. DMB specifiskā suga.


felsi 26.novembris, 20:52

IR tur kājiņa, tas mājas apstākļos no paraudziņa izaugušie.


Vladimirs S 26.novembris, 20:49

В конце записи похоже фрагмент голоса zilzīlīte или lielā zīlīte.


Wiesturs 26.novembris, 20:32

Piekrītu Uģim. Manuprāt arī sturnis, kas atdarina vītīti. Viens ļoti līdzīgs man pavasarī dziedāja pie mājas un arī gribēja iekārdināt piefiksēt kā vītīti.


dziedava 26.novembris, 20:31

Jauki! :) Pēc iekšām man fizārīgāk izskatās.. Fizārām tie baltumi iekšā tādi atsevišķāki (mezglos resns, savienotājs tievs), badhāmijām - kā vienmērīgāks tīkls, nav tik uzkrītošiem paresninājumiem. Varbūt Physarum leucopus, kājiņa balta. Tie plakanie 16. att. ir bez kājiņām vai nav saskatāmas? Kaut kad iešu šitiem cauri, tad rūpīgāk pētīšu.


felsi 26.novembris, 20:08

Julitai, pievienoju 2 iekšas.


CerambyX 26.novembris, 19:57

Šādā audio fragmentā, manuprāt, tālāk par mājas strazdu nav vērts skatīties (klausīties). Visu cieņu, protams, šādu audio failu apstrādātājiem un klausītājiem, bet nu novēlu nepārcensties. Katru pīkstienu un dziesmas fragmentu, neatrodoties pašam dabā un nevērtējot dzirdamo plašākā kontekstā, nekad nebūs iespējams precīzi droši atzīmēt kādai sugai tas pieder - nu un to jau arī nevajag, jo nu tā jau ir daļa no zinātniska procesa (datu vākšana putnu atlantam) nevis kāds putnu balsu atpazīšnas erudīcijas konkurss (bez varianta, ka kāds pasaka beigās pareizās atbildes). Ja tas nav vēl darīts, tad manuprāt, būtu interesanti un vērtīgi kādus dažus šādus analizējamos failus izsūtīt kādiem 5-10 putnu balsu pazinējiem lai visi noklausās, atzīmē kādas sugas ir dzirdamas - un tad salīdzina ar ELPA balsu klausītāju rezultātiem. Tā teikt - tād kā savstarpēja kalibrācija. Ja būtiski rezultāti neatšķirsies, tad viss Ok, bet ja failu klausītājiem no ELPA konstanti sanāktu vairāk sugu, tad tas īsti labi, manuprāt, nebūtu, jo nu varētu liecināt, ka tiek mēģināts no audio faila izspiest pārāk daudz?


ivars 26.novembris, 19:56

Man izklausās, ka viss legāli.


dekants 26.novembris, 17:43

Pievienoju audio izvērtēšanai. Klausoties ierakstu nepiefiksēju, ka tik agrs datums vītītim, tad būtu šo parasto sugu kārtīgāk vērtējis un klausījies. Diemžēl ierakstā ir tikai viena grūti saklausāma dziesma ieraksta pašā sākumā un tad vairs nav. Visa ieraksta garumā dziedātājstrazds un mājas strazds.


felsi 26.novembris, 17:38

O, paldies!


felsi 26.novembris, 17:38

Es nodalīju arī Tev atsevišķus paraudziņus, 2 acu pāri ir vairāk kā viens, un dabā redzēts arī ir labāks.


forelljjanka 26.novembris, 17:20

Atkārtots agrākais pavasarī,kādi kopumā ir 3,kāpēc nē.;)


Matrus 26.novembris, 16:47

Paldies par kontrolēm, papildināju datu bāzi!


Lelde E. 26.novembris, 15:17

Paldies, Ansi!


nekovārnis 26.novembris, 14:30

Jā,visticamāk ka Enoplognatha ovata.


IevaM 26.novembris, 13:48

Ļoti agrs novērojums. Drošs?


Laimeslācis 26.novembris, 13:13

Paldies par noteikšanu!


MoreOrLess 26.novembris, 13:02

Paldies Ansim par doni!


dziedava 26.novembris, 12:43

Paldies, Ansi, par doņiem!


Laimeslācis 26.novembris, 09:21

Meklējot sugu savam zirneklim, atradu šo novērojumu. Man šķiet ka šis ir Labirintzirneklis Enoplognatha ovata


dziedava 25.novembris, 23:20

Ne velti FB Edvīns pie šādām smukām bildēm un vēl ar redzamām iekšām raksta - varbūt badhāmija, varbūt fizāra.. :/ bet jāmēģina būs atkost..


felsi 25.novembris, 23:16

Ievācu 3 dažādus paraugus, visi pēc tam izskatījās līdzīgi. Rīt pamēģināšu nobildēt iekšas. šodien pastrādāju pie fizāras, tiešām līdzīgas:)


dziedava 25.novembris, 23:04

Un tās visas droši ir viena suga?


dziedava 25.novembris, 23:03

Šitās fizārbadhāmijas man šķiet vistrakākās noteikšanai :/. Vai ir iespējams galviņu nobildēt tādā kvalitātē, kā pirmspēdējā foto, bet, lai redz iekšas? Man mazliet fizārīgi izskatās..


felsi 25.novembris, 22:55

Man tā kā izskatās pēc P. leucopheum.


felsi 25.novembris, 22:52

6. foto galviņa ar plīsumu 4 X palielinājums, 7. foto kātiņš 4 X palielinājums. 8., 9. foto sporas 40 X palielinājums. 10. foto 4 X palielinājums apvalks un sporas.


Inita 25.novembris, 18:20

Liesmene Gymnopilus sp.


Inita 25.novembris, 18:20

Dzeltenbrūnā aplocene Paralepista gilva


Inita 25.novembris, 18:19

Mālubālā zvīņene Pholiota lenta


Inita 25.novembris, 18:18

Skujkoku liesmene Gymnopilus sapineus


Inita 25.novembris, 18:17

Jā, pundurkamolene


Inita 25.novembris, 18:14

Kailā aplocene Lepista nuda


Edgars Smislovs 25.novembris, 17:32

Nav melnkakla?


Ansis 25.novembris, 17:29

Nojausma bijusi pareiza :)


marsancija 25.novembris, 17:10

Paldies Ansim par noteiktajām sūnām!


dziedava 25.novembris, 16:46

Mazās tiešām ir koksnes vilkpienaine, bet lielais ir gludais ragansviests. Lielajam var arī redzēt tādu kā apmalīti, kādas nav vilkpienainēm.


marsancija 25.novembris, 11:15

Paldies, Uldi! Izrādās, pareizi domāju, bet nebiju pārliecināta.


CerambyX 25.novembris, 10:31

Putnu vērotājiem, tas tāds svarīgs moments, jo līdz ar to sanāk, ka šis būs tikai 'atkārtots vēlēkais novērojums rudenī' nevis pats vēlākias. Tā teikt 'tikai' dalīta zelta medaļa nevis viss vēlākā novērojuma gods vienam pašam :D


zane_ernstreite 25.novembris, 10:25

Jā, atvainojos - vakar plkst. 13.00 - pat zinu pulksteņlaiku


CerambyX 25.novembris, 10:24

Varbūt tik jautājums par datumu - vai putns tiešām novērots šorīt, 25. novembrī? :) Varbūt vakar 24. novembrī?


zane_ernstreite 25.novembris, 10:23

Man šodien šaubu diena. Trīs putni, kurus biju noteikusi pati, bet nošaubījos. Arī jau pašai šķita, ka lielais šņibītis. Paldies!


zane_ernstreite 25.novembris, 10:20

Arī pēc putna gaitas šķita, ka cielava. Bet - atkal pati nošaubījos...


zane_ernstreite 25.novembris, 10:17

Paldies! Man jau šķita, ka bezdelīga. Bet - nomulsināja novembra beigas un jūras krasts


gunitak 25.novembris, 07:08

Ķērpis?


Mo 24.novembris, 23:37

Paldies par sugu noteikšanu!


Laimeslācis 24.novembris, 20:08

Paldies, Uģi! Man 187 suga :)


megere 24.novembris, 19:51

Ar kašķi slims dzīvnieks. Ikdienišķa parādība starp lapsām un jenotsuņiem. Reizēm arī kāds mājas suns to noķer.


Ukaduks 24.novembris, 18:49

O! Cik interesanti! Aiziešu paspaidīt, ja labi smaržos, vienu aizņemšos sirdsmājiņai vai istabā goda vietā! :)


DD 24.novembris, 18:45

:) viss labi!


Mežirbe777 24.novembris, 18:19

Starp 1,5 un 1,55 m


dziedava 24.novembris, 18:04

Kādā augstumā dalās 2 starās?


kamene 24.novembris, 15:22

Paldies, Ivar, par divām man jaunām sugām.


Laimeslācis 24.novembris, 13:38

Liels paldies, Julita! :)


dziedava 24.novembris, 13:34

Jā, viena no sēņu sugām, ko notur par gļotsēni :)


degunlācis 24.novembris, 13:27

Paldies! Kaut kā nevarēju sablenzt nekādus radziņus.


Valdis 24.novembris, 11:46

Paldies.


dziedava 24.novembris, 11:41

Tā varētu būt ne gluži pelējuma sēne, bet sēne, kas aug uz augu, sēņu atliekām - Tilachlidium brachiatum


CerambyX 24.novembris, 11:39

Manuprāt, ka šādi saskatu.


Valdis 24.novembris, 11:38

Paldies. Vai ir kāda versija par baltajiem pūkainajiem kažociņiem? Pelējuma sēne?


dziedava 24.novembris, 09:40

2. foto tās fonā esošās sarkanīgās varētu būt cita suga :). Tām cita foto nav?


felsi 23.novembris, 23:13

Labs salīzinājums!


Laimeslācis 23.novembris, 22:51

Paldies, Ivar! Šī mani ļoti interesēja! Bija ļoti skaista, neparasta. Mazliet atgādināja liesu mannas putru. :)


dziedava 23.novembris, 22:40

Ja tā ir lapiņsēne, sugas noteikšanai svarīgi jau redzēt arī lapiņas. Tās te nav redzamas. Baidos, ka jaunībā iepazītu puisi, kad tas būs lielākā vecumā, ja foto būs redzams tikai pliks pakausis, arī būs grūti atpazīt :(


IlzeP 23.novembris, 22:19

Datumu izlaboju.


Valdis 23.novembris, 22:07

Lai nesabojātu statistiku, 2021.gadā būs jāaiziet apskatīt vai sēnes joprojām vēl ir vietā. Savukārt, lai reabilitētos, jāatzīst, ka novērojums tomēr ir no pagātnes, respektīvi, 16.07.2020. Atvainojos par pieļauto tehniska rakstura kļūdu. Žēl. Ceru, ka paliekot vecākam, vismaz kāds mani vēl būs spējīgs atpazīt.


Mežirbe777 23.novembris, 21:43

Nē, 2018. gadā šim kokam bija pazīstamās sarkanās pīlādžogas, tāpēc noteikti pīlādzis.


marsancija 23.novembris, 21:37

Paldies Uldim un Ansim par noteitajām sugām!


Ansis 23.novembris, 20:58

Vai tā nevarētu būt ieva?


forelljjanka 23.novembris, 20:01

Vienīgais novērojums DDatos un uzreiz retā zaļā dzilna.Kāpēc ne pelēkā?Kura arī ir zaļa.;) http://www.putni.lv/piccan.htm


Ivars L. 23.novembris, 19:51

Vajadzēja paspaidīt to sēni, tad arī Tu smaržotu, nu vismaz pirksti.:) Senos laikos lika drēbju skapī aromam.


VijaS 23.novembris, 19:20

Paldies, Uldi!


Ukaduks 23.novembris, 19:15

Jauks nosaukums! Tad jau smaržo, iespējams!


roosaluristaja 23.novembris, 18:13

Bez attēla diezgan šaubīgs novērojums


roosaluristaja 23.novembris, 18:06

Attēli ne visai. Manuprāt vēlā pundurkamolene


forelljjanka 23.novembris, 17:28

Pēc bildes jau te neko nepateikt,jāatceras tikai,ka mazais ir 2x mazāks par lielo,tieši tik pat liels kā parastais vai gaišais šņibītis.;)


VijaS 23.novembris, 16:51

Paldies, Ruslan!


VijaS 23.novembris, 16:39

Pēdējā bilde - mēnesi vēlāk.


roosaluristaja 23.novembris, 13:54

Novērojums no nākotnes? Vecas jau. Grūti pateikt, kas tās varētu but.


roosaluristaja 23.novembris, 13:51

Kašķis. Pirmos sniegpulkstenīšus diez vai redzēs.


roosaluristaja 23.novembris, 13:43

Manuprāt tomēr melnkausene


Matrus 23.novembris, 08:16

Vai novērots Jūrasleju pļavās?


pustumsa 22.novembris, 22:48

Paldies! Tāda doma bija, tikai slikts foto.


pustumsa 22.novembris, 21:46

Paldies!


Mari 22.novembris, 20:34

Paldies, Julita! Tos tīkliņus izvērtēt vēl jāpiešaujas :)


dziedava 22.novembris, 20:31

Smuki! :) T.decipiens atšķiras ar to, ka sporām mēdz būt pilnīgs tīkliņš (pamīšus ar sporām ar nepilnīgu tīkliņu), kamēr T.crateriformis sporas ir kārpainas, kur dažas kārpas savienotas jeb ar tādu kā saplēstu tīkliņu, nekad pilnīgu.


MoreOrLess 22.novembris, 19:37

Paldies!


angel 22.novembris, 19:08

Paldies!


OKK 22.novembris, 17:47

Kāda no dzegužpirkstītēm (Dactylorhiza)


OKK 22.novembris, 17:39

Dzeguzene - platlapu vai purva


OKK 22.novembris, 17:25

Parastā čīkstene (čīkstuļu laimiņš) Sedum telephium


Siona 22.novembris, 17:11

Liels paldies! :)


MoreOrLess 22.novembris, 16:51

Physocarpus opulifolius - irbeņlapu fizokarps jeb parastā irbeņspireja - šķiet, ka nav sarakstā. https://www.latvijasdaba.lv/augi/physocarpus-opulifolius-l-maxim/


CerambyX 22.novembris, 15:39

Lokāls Dārziņu retums :)


dziedava 22.novembris, 15:37

Paldies, Inguna, skatīšu :)


felsi 22.novembris, 15:35

Julitai, krāterfomas ir smalkākas, man liekas uz garāka kātiņa, bet vāles kā smagnējas ūdens glāzes uz īsāka kātiņa. Bez sporām var aizšaut šķībi nosakot:)


CerambyX 22.novembris, 15:35

"Pagaidām pirmais', jo nu ir vismaz divi ziņojumi DD.lv, kas ir kaut kas no homalonotus/micropthalmus pāra - Mareka novērojums (https://dabasdati.lv/lv/observation/gordpnqrc41dtg8348mb1i5m85/), manuprāt, ļoti velk uz homalonotus, bet tam kaut kā nedaudz pazīmes konfliktē (izmērs gan ir atbilstošs - 7,5mm) un Mārītes novērojums (https://dabasdati.lv/lv/observation/f9b2u6tq9nbcll5gj3no92rfe6/), kur nu ir tikai foto, nav zināms izmērs. Varbūt ar laiku tomēr izdodas iegūt pārliecību un kādu no šiem novērojumiem pārceļot uz homalonotus, šis mans tad vairs nebūs hronoloģiski pirmais :)


dziedava 22.novembris, 12:39

Inguna, tas arī Tev būtu jāizlasa - varbūt Tev ir lielākas iemaņas atšķiršanā?


dziedava 22.novembris, 12:37

Par tām krāterformas trihijām pareizi jautājumu pacēli - es te tagad ar skatos, ka varbūt viņas pēdējā laikā pārāk dāsni noteiktas. Te var redzēt pufīgo sporu mākoni, kas raksturīgs hemitrihijām, tāpēc jautājumu nav, bet kamēr tas mākonis vēl nav izlīdis, trihijas un hemitrihijas izskatās ļoti līdzīgi. Un nelaimīgā kārtā hemitrihijai tāpat kā krāterformas trihijai vāciņš plīst pa apli. Tā ka šādām es pati vācu paraudziņus, ja nav pilnīga sporu stadija, un gaidu, kad iestāsies vai mikroskopēju. Varbūt ar laiku varēs iemanīties arī no skata tādu pusnobriedušu noteikt, bet pagaidām man prasās to sporu mākoni redzēt.


Laimeslācis 22.novembris, 12:18

Paldies, Julita!


Laimeslācis 22.novembris, 11:02

Paņemšu šodien


dziedava 22.novembris, 11:00

Un šīm ir paraugs? Abi ziņojumi ir no tās sarežģītās sugu grupas, kurai tā īsti neesmu vēl pieķērusies. Kaut kad jau ķeršos. Bet, kad attapšu, ka noteikti vajag paraugu, varētu būt jau par vēlu. :) Šitādām parasti svarīgi ir redzēt "iekšas" - kādas krāsas un vai iekšā ir un kāda ir kolumella.


Laimeslācis 22.novembris, 11:00

Paldies, Uldi!


kapso 22.novembris, 11:00

Paldies par noteikšanu, Uģi!


roosaluristaja 22.novembris, 08:14

Domāju, ka Exidia nigricans. Brūnās manuprāt ir Exidia saccharina


dziedava 22.novembris, 00:33

Tai sēnei tiešām ir dažādi izskati.


dziedava 22.novembris, 00:08

Paldies, Ansi, tāpēc man īsti nesanāca. Bet lapas tad sanāk ļoti līdzīgas!


felsi 21.novembris, 22:13

B. populina tiešām atkrīt, to jau sapratu pati. Blīvajai ir 2 veidu sporas. Varbūt macrocarpa?


dziedava 21.novembris, 21:55

Konkrēti Badhamia populina sporām raksturīgs grupēties pa 4-40, turklāt sporas mēdz būt bumbierveidīgas - visas nav apaļas.


Laimeslācis 21.novembris, 21:52

Ļoti skaists seriāls :)


dziedava 21.novembris, 21:39

Nu, Inguna, tik smukas sporas! :)


felsi 21.novembris, 21:10

Pievienoju 2 foto: galviņa 4X palielinājums, 2.-40X palielinājums.


kapso 21.novembris, 21:02

Paldies!


VijaS 21.novembris, 20:42

Man liekas, kāda no pulkstenītēm - Campanula, bet sugu gan nepateikšu.


OKK 21.novembris, 20:29

Laikam uzliku tāpēc, ka bija rakstīts "Slēpjama atradnes vieta", atslēdziņa un nodomāju, ka tas jādara man :)


OKK 21.novembris, 20:26

Ok, sapratu, paldies


VijaS 21.novembris, 20:11

Attīstībai - tās baltās bumbiņas bija 08.11. Paraudziņš manuprāt drusku sažuvis, sarāvies, turklāt sporas arī jau birst ārā.


dziedava 21.novembris, 19:47

Slēpjama atradnes vieta jau norāda, ka publiski nebūs pieejamas koordinātas. Tas te jau ir. Ja uzliek "Publiskā pieejamība" = Slēpts, tad nebūs vispār redzams un atrodams nekas


dziedava 21.novembris, 19:46

Tāpēc, ka publiskā pieejamība ir uzlikta "slēpts". Man šķiet, ka pats to var noņemt?


IevaM 21.novembris, 19:32

Paldies, Julita!


OKK 21.novembris, 19:30

Adminiem: man nerādās "Novērojumu atlasē - Bruņcepuru dzegužpuķe" šis mans novērojums. Kāpēc?


kapso 21.novembris, 19:12

Rozā, nezin kāpēc te izskatās tāds blāvs


VijaS 21.novembris, 18:51

Paldies, Inita!


VijaS 21.novembris, 18:49

Ir paraudziņš. Tur vieta tāda, ka ne ar fotoaparātu, ne ar lineālu neielīst, bet ar nazi tikt klāt izdevās. :)


dziedava 21.novembris, 18:44

Garas kājiņas neredzu, galviņu daudz, man šķiet drīzāk šūnu.


dziedava 21.novembris, 18:36

Šīs ir ļoti interesantas, bet bez tuvplāniem un mērījumiem droši vien neiztiks. Pēc piezīmēm saprotu, ka ir paraudziņš? :)


dziedava 21.novembris, 18:34

Balts vai rozā?


gunitak 21.novembris, 18:33

Paldies, Inita!


gunitak 21.novembris, 18:31

Paldies, Inguna, domāju ka būs kaut kas nenosakāms. Prieks par nosaukumu!


dziedava 21.novembris, 18:15

Bez izmēriem (garums, d) un sporām, domāju, te neko līdz sugai droši noteikt nevarēs


Inita 21.novembris, 16:43

Kārpainais pūpēdis Lycoperdon perlatum


Inita 21.novembris, 16:42

Sēdene Crepidotus sp.


Inita 21.novembris, 16:40

Vēlā pundurkamolene Hohenbuehelia serotina


Inita 21.novembris, 16:38

Austeru sānause Pleurotus ostreatus


Inita 21.novembris, 16:36

Diez vai celmene...


Inita 21.novembris, 16:34

Līganā aplocene Paralepista flaccida


Inita 21.novembris, 16:34

Zvīņene Pholiota sp.


Inita 21.novembris, 16:32

Parastais cietpūpēdis Scleroderma citrinum


Inita 21.novembris, 16:31

Parastais cietpūpēdis Scleroderma citrinum


Inita 21.novembris, 16:31

Sviesta vērdiņsēne Rhodocollybia buryracea


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2020
© dabasdati.lv
Saglabāts