Aktīvie lietotāji: 66 Šodien ievadītie novērojumi: 1121 Kopējais novērojumu skaits: 1166761
Tu neesi reģistrējies
Rakstu arhīvs
2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Dabasdati.lv ziņojumu apkopojums: 2020. gada jūlijs-septembris
Pievienots 2020-10-29 20:53:45

2020. gada 3. ceturksnis ir bijis tik bagātīgs ar interesantiem novērojumiem, ka visus šeit noteikti nevarēšu pieminēt. Arī kopējais novērojumu skaits bija ļoti liels – ziņoti 48 147 novērojumi, kamēr pērn tajā pašā laika sprīdī tikai 25 153 (infografika raksta beigās). Būtisku pienesumu reto sugu apzināšanā ir devuši Dabas skaitīšanā iesaistītie eksperti, kā arī, kā nu jau ierasts, agrāk nepopulāro grupu – gļotsēņu un blakšu – entuziasti.

Jau ceturkšņa pirmajā dienā (1. jūlijā) Dabasdatos tika ieziņotas 3 jaunas sugas Latvijai – Andra Erta Daugavpilī novērotais dzeltenais gārnis Ardeola ralloides (vairāk šeit) un Uģa Piterāna ziņotas divas jaunas blakšu sugas, iepļautas ar entomoloģisko tīkliņu 26. jūnijā Ziemeļgaujas pļavās Valkas novadā – mīkstblakts Oncotylus punctipes un krāšņblakts Rhopalus distinctus. Ziemeļgaujā Uģim bija izdevies konstatēt vēl vairākas citas retas un interesantas blakšu sugas.

Uģa atrasto jauno blakšu sugu birums turpinājās 4. jūlijā Kandavas novadā ar mīkstblakti Heterocordylus erythropthalmus, 7. jūlijā Rīgā ar koku laupītājblakti Anthocoris butleri, 3. augustā ieziņotajām jau 28. jūnijā Jelgavas novadā novērotajam mīkstblaktīm Psallus lepidus un P. flavellus un 9. augustā Skrundas novadā atrasto krāšņblakti Brachycarenus tigrinus.


Mīkstblakts Deraeocoris ventralis. Foto: Laura Taube

Vairākas jaunas blakšu sugas novēroja arī Laura Taube un Kārlis Freibergs – Laura mīkstblakti Deraeocoris ventralis (24. jūlijā Krāslavas novadā) un krāšņblakti Liorhyssus hyalinus (11. augustā Rucavas novadā), Kārlis mīkstblakti Deraeocoris ventralis (24. jūlijā Krāslavas novadā), mīkstblakti Atractotomus parvulus (10. augustā Rucavas novadā) un ornamentblakti Arenocoris fallenii (13. augustā Rucavas novadā). Arī pērn Rucavas novadā Kārļa novēroto mīkstblakti Uģis beidzot atzina par jaunu sugu Latvijai – mīkstblakti Phytocoris reuteri.

No bezmugurkaulnieku novērojumiem vēl gribētos pieminēt Andra Klepera Priekuļu novadā nofotografēto pūcīti Calyptra thalictri – nesenu, strauju ienācēju Latvijas faunā. Sugas angliskais nosaukums "vampire moth" cēlies no tās spējas dzert mugurkaulnieku, tajā skaitā cilvēka, asinis, caurdurot ādu.


Pūcīte Calyptra thalictri. Foto: Andris Klepers

Pārejot pie lielākiem dzīvniekiem, varētu teikt, ka šis ceturksnis pagāja lāču zīmē –par lāču darbības liecībām un tikšanos ar pašiem ķepaiņiem tika dzirdēts neparasti daudz. Lai gan portālā ziņoti tikai divi novērojumi, viens no tiem ir ievērības cienīgs – 5. augustā Valkas novadā Aiņa Āboliņa novērotie un nofilmētie divi lācēni.


Viens no diviem jaunajiem lāčiem Ursus arctos Valkas novadā Kokšu ezeru apkārtnē. Foto: Ainis Āboliņš

Putnu novērojumu šajā ceturksnī bija apmēram 2 reizes vairāk nekā pērn šajā laika posmā, domājams, pateicoties datu vākšanai Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, arī putnu novērojumu ziņotāju skaits bija palielinājies attiecīgi no 283 uz 350. No interesantajem putnu novērojumiem papildus jau minētajam dzeltenajam gārnim bija vēl daudz ievērības cienīgu, tajā skaitā Intas Klismetes 28. augustā Rēzeknes novadā nofotografētā ziemeļpūce Strix nebulosa, Elīnas Gulbes 30. augustā pie Lielupes grīvas novērotā terekija Xenus cinereus, Ievas Mārdegas 15. septembrī Skrundas zivju dīķos novērotais tundras šņibītis Calidris melanotos (8. novērojums Latvijā; putni.lv) un Edgara Smislova 26. septembrī Salacgrīvas novadā nofotografētais vidējais ērglis Clanga clanga.

Reģistrēti arī vairāki ar putnu ligzdošanu saistīti neparasti novērojumi: Visvaldis Šteinbergs Ventspilī 12. jūlijā dokumentēja pirmo sekmīgo Kanādas zoss Branta canadensis ligzdošanas gadījumu Latvijā, sastapdams pāri ar jau palieliem mazuļiem, Jānis Priednieks 17. jūlijā Daugavgrīvā atrada apdzīvotu mazā ķeģa Acanthis cabaret ligzdu, kurā 2. augustā novēroja jau lielus mazuļus (3. pierādītais ligzdošanas gadījums Latvijā, putni.lv). Savukārt Jānis Bētiņš 5. septembrī Iecavas novadā novēroja un nofilmēja neparasti vēlu šķīlušos griezes Crex crex mazuli melnā pūku tērpā.


Kanādas zosu Branta canadensis ģimene Ventspilī Foto: Visvaldis Šteinbergs

Turpinoties gļotsēņu pētnieku aktivitātēm, pirmajās 10 vietās pēc ziņojuu skaita līdz sugai noteiktajām sugām (izņemot putnus) ir izvirzījušās gandrīz vienīgi gļotsēnes – desmitniekā vēl ir iekļuvis tikai skujkoku sarkanais koksngrauzis Leptura rubra un lielais meža raibenis Argynnis paphia.

Šajā ceturksnī Latvijas gļotsēņu sugu sarakstam nākušas klāt vismaz 6 jaunas sugas, no kurām četras atrada Sandis Laime Cēsu novadā: 9. jūlijā papagaiļu fizāru Physarum psittacinum, 22. jūlijā slaido cilindrīti Stemonitopsis gracilis, 9. augustā spīgaino šokolādes gļotsēni Stemonitis splendens un 28. augustā koksnes šokolādes gļotsēni Stemonitis lignicola; sugas tika pierādītas mikroskopējot. Pārējās divas ir Maritas Krūzes 9. augustā Engures novadā konstatētā bālā šokolādes gļotsēne Stemonitis pallida un Julitas Klušas 21. augustā Siguldas novadā atrastā pelēcīgā diderma Diderma cinereum.


Slaidā cilindrīte Stemonitopsis gracilis. Foto: Sandis Laime

Iespējams, pirmo reizi Latvijā noteikts dzeltenais ragansviests Fuligo flava, ko Rugāju novadā jau jūnijā ievāca Evita Oļehnoviča. Savukārt Arnis Arnicāns Mežaparkā apmēram 100 gadus pēc pirmā novērojuma Latvijā no jauna atklāja trauslo gļotpūpēdi Reticularia jurana. Pirmo reizi mikroskopiski pierādīta zāļu badhāmija Badhamia foliicola (atrada Julita Kluša 17. augustā Siguldas novadā), violetā purvu badhāmija Badhamia lilacina (Evita Oļehnoviča 17. augustā Viļānu novadā) un gļotsēne Dictydiaethalium plumbeum (Julita 22. septembrī Siguldas novadā). Valda Baroniņa 6. augustā Dobeles novadā nofotografēja putukrējuma didermu Diderma spumarioides, par kuru iepriekšējā liecība Latvijā ir publikācija 1908. gadā.

Sēņu sugu sarakstam nāca klāt 4 jaunas sugas: jūlijā tika noteikta Valdas Ērmanes jūnija beigās Rundāles novadā atrastā klimakodone Climacodon pulcherrimus (16. jūlijā šo pašu sugu Jelgavas novadā izdevās nofotografēt Lindai Saulei), Andra Baroniņa 18. augustā Tukuma novadā atrastā cietpiepe Phellinus contiguus, Julitas Klušas 4. septembrī Siguldas novadā nišā pie upes uz zirnekļa (!) atrastā zirnekļu milnene Torrubiella arachnophila un Valdas Baroniņas 13. septembrī Ķemeru apkārtnē novērotā piepe Amylocystis lapponica.


Klimakodone Climacodon pulcherrimus. Foto: Valda Ērmane

Vairākām sēnēm šoruden atrastas ļoti bagātīgas atradnes, piemēram, Julita Kluša pie Dunikas tīreļa uzgāja milzīgu garkāta ksilārijas Xylaria longipes audzi – 500-1000 augļķermeņus, kas auguši uz daudzām nelielām kritalām; suga pierādīta mikroskopējot. Arī Ivara Leimaņa Siguldas novadā 30. jūlijā apsekotā vienīgā zināmā lavandas vālenes Clavaria zollingeri atradne Latvijā šogad bija iespaidīgi "sakuplojusi". Turklāt Ansim Opmanim 2. augustā šo sugu izdevās atrast arī jaunā vietā Līgatnes novadā.


Lavandas vālene Clavaria zollingeri. Foto: Ivars Leimanis

Jānis Saulītis un Maija Medne 22. jūlijā Amatas novadā atrada par izzudušu uzskatītu ķērpju sugu – maisveida solorinu Solorina saccata, kas auga uz lodīšu smilšakmens kopā ar mūru sīkpapardi. Ievērības cienīgas ir arī Ivara Leimaņa 23. augustā uz Ainažu mola ieraudzītās umbilikārijas Umbilicaria sp.


Umbilikārija Umbilicaria sp. Foto: Ivars Leimanis

Pievēršoties sūnām, jāatzīmē Anšas Opmaņa Līgatnes novadā 29. julijā atrastā Blita kiērija Kiaeria blyttii, kas līdz šim Latvijā bija konstatēta tikai vienreiz –1922. gadā pie Siguldas. Neparasts retas sugas ziņojums ir Ingas Ozolas piemājas dīķī Skrundas novadā augošā peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans, kas tur ik gadus savairojoties lielā daudzumā. Apvidus ir ričijvācelītēm bagāts 10 km rādiusā ir zināmas vēl 10 sugas atradnes (Līgas Strazdiņas komentārs).


Peldošā ričijvācelīte Ricciocarpos natans dīķī. Foto: Inga Ozola

Arī vaskulāro augu jomā bija jaunatradums 11. augustā Imantā pie dzelzceļa tika nofotografēta baltā lupīna Lupinus albus (atradēja Lilita Svirževska) – iespējams, šis ir pirmais sugas novērojums Latvijā.

1000 novērojumu slieksni gada 3. ceturksnī pārsniedza astoņi ziņotāji – Andris Dekants, Elvijs Kantāns, Sandis Laime, Kristers Kurmis, Andris Baroniņš, Aigars Kalvāns, Gaidis Grandāns un Inguna Riževa.

Aicinu jūs iet dabā, vērot rudens norises un ziņot Dabasdati.lv!

Ilze Priedniece

2020-10-29

Pēdējie novērojumi
Haliaeetus albicilla - 2021-06-18 tatia
Parus major - 2021-06-18 Imanc
Fringilla coelebs - 2021-06-18 tatia
Parus major - 2021-06-18 Imanc
Parus major - 2021-06-18 Imanc
Sylvia borin - 2021-06-18 tatia
Phylloscopus sibilatrix - 2021-06-18 tatia
Nezināms
@ Mo
Nezināms Nezināms Nezināms Nezināms
Pēdējie komentāri novērojumiem
davis_wi 18.jūnijs, 12:10

ne to nospiedu


Gaidis Grandāns 18.jūnijs, 11:07

Mūru samtenis


Izabella 18.jūnijs, 10:13

Paldies Edgar!


kamene 18.jūnijs, 09:43

Paldies, Marek!


J.J 18.jūnijs, 09:11

Lielā ķīra vecums 29.05.2019.g. bija 2y+, bet ne 2y


zane_ernstreite 18.jūnijs, 09:09

Paldies! Man šķita, ka nav īsti parastā...


gunitak 18.jūnijs, 07:57

Domājams sēne Phragmidium rubi-idaei. Nav sarakstā.


IlzeP 18.jūnijs, 07:40

Paldies!


Ivetta 18.jūnijs, 07:24

Paldies par noteikšanu!


Platacis 18.jūnijs, 00:16

Lidoja gaisā, viņai spārni. Apkārt daudz vecu koku. Arī dižā lapegle


nekovārnis 17.jūnijs, 23:40

Tā, nu šis jau izskatās ļoti interesanti! :D Es teiktu ka Leioderes kollari, ir gan iespēja, ka Phymatodes testaceus gaišā forma. Bet gan salīdzinoši slaidais augums, gan barības augs - kļava par labu pirmajam. Pagaidīšu vēl kādu viedokli.


dziedava 17.jūnijs, 23:24

Un kāda koka vai kur redzēta?


nekovārnis 17.jūnijs, 21:01

Paldies, Inese! Tā ēdienkarte izskatās diezgan plaša.


RedStar7 17.jūnijs, 20:13

Atvainojos par kvalitāti, bet kāds nu man tas telefons ir, tāds ir. Pēc krāsojuma gandrīz pieaugusi sudrabkaija, bet acis melnas. Parastai sudrabkaijai mazliet tā kā par mazu liekas, savukārt kajakam mazliet par lielu.


Ansis 17.jūnijs, 19:59

Paldies par precizējumu! Atlasot sugas novērojumus, koordinātas šai atradnei rāda Kalkūnos, starp Ķieģeļu un Jubilejas ielām - kādus 15 km sāņus. Noteikti būtu labāk likt 15 punktus visā pētītā posma garumā.


Acenes 17.jūnijs, 19:53

Uz vītola


erts 17.jūnijs, 19:03

Augi visā posma garumā, kur lielākā attālumā, kur mazākā viena vieta no otras, gar pašu dzelzceļa malu, vietām arī grāvjmalā, nezinu kā to atzīmēt jo tad jāliek daudz novērojumu, tāpēc arī izvēlējos līniju. Ir precīzs punkts pie Zemgales kad ieraudzīju pirmās, un vēl vienu punktu atzīmēju kur bij vairāk, pārējām vietām punktus neliku.


paliec 17.jūnijs, 18:52

gliemjiem sistemātika tagad ir stipri mainījusies un mainās vēl jo projām, it īpaši, ja papēta ģenētiku. kad es studēju viņš bija Cepaea ģintī. tagad pārlikts uz Caucasotachea, līdz ar to valīdais zinātniskais nosaukums ir Caucasotachea vindobonensis, bet Cepaea vindobonensis iet kā sinonīms.


paliec 17.jūnijs, 18:45

un Lymnaea stagnalis attēla malā


paliec 17.jūnijs, 18:42

tas par tām, kurām varēju saprast čaulas formu, bet neizslēdzu, ka tai masā ir klāt arī citas gliemenes.


nekovārnis 17.jūnijs, 18:40

O, labs! Vēl viens pilsētu koksngrauzis atrasts :) Uz kada koka?


paliec 17.jūnijs, 18:39

ūdensspolīte. šai attēlā īsti nevar saprast kura. Ja paliela, tad būs Planorbarius corneus


paliec 17.jūnijs, 18:36

vai nu Succinea putris vai Oxyloma elegans. šos dzintargliemežus līdz sugai var droši noteikt tikai pēc preparēšanas.


dziedava 17.jūnijs, 18:11

Ja augi redzēti mazākā posmā, nekā atzīmētais, tad ir cita lieta, un tad tiešām vajag konkretizēt.


dziedava 17.jūnijs, 18:10

Ansi, es tā sapratu, ka visā tajā atzīmētajā posmā, vairākās vietās. Tā ir dabasdatu vaina, ja šādi ziņojumi tiek pieļauti, un nevar vainot ziņotāju, ja tā tiek atzīmēts, īpaši, ja redzēts garākā posmā daudzās vietās. Katru augu ziņot atsevišķi? Patiesībā šādu situāciju ziņošanai (īpaši, ja augu garā posmā ir daudz) neredzu tādu labu variantu.


Ansis 17.jūnijs, 18:05

Kur tad viņu redzēji? Starp Daugavpilī un Lietuvas robežu :) Tā atradni varētu saukt pag. gs. 60-tajos, kad nebija karšu un iespējas orientēties. Ierosinātu novērojumus bez atradnes - attēlotus kā līnijas vai milzu laukumus, uzskatīt par brāķējamiem, ko nevar kvalificēt kā interesantu novērojumu.


Ziemelmeita 17.jūnijs, 17:43

Paldies,tagad zināšu kā šo augu sauc


Laimeslācis 17.jūnijs, 16:10

No manis arī apsveikums! :)


IlzeP 17.jūnijs, 15:07

Izskatās tik veca, ka ne noteikt, ne ēst :) Kātiņš arī nav nobildēts...


Grislis 17.jūnijs, 14:18

Ir pareizi, bildes ir gana pārliecinošas, paraudziņu piegādāt nevajadzēs :)


Izabella 17.jūnijs, 13:42

Paldies Baiba!


Ilze Ķuze 17.jūnijs, 13:17

Paldies, Baiba! Mēģināšu tā darīt.


zane_ernstreite 17.jūnijs, 13:16

Galvenais, lai ēdama! Citādi kungs, kurš to aizstiepa, būs ļoti vīlies ))


bitene 17.jūnijs, 13:13

Miega magone Papaver somniferum


Ivars L. 17.jūnijs, 12:27

Droši vien, parastā raganbeka. ;)


zane_ernstreite 17.jūnijs, 12:25

Njā... Ka nu tā ieteicāties... Pārbaudīt vairs nevaru.


Ivars L. 17.jūnijs, 12:16

Izskatās pēc bekas. Edgars Mūkins labāk zinās, kura.


Filips Bobinskis 17.jūnijs, 11:59

Pirmie 2 foto 16. jūnija vakarā, nākamie 17. jūnija rītā


Filips Bobinskis 17.jūnijs, 11:58

1. foto 16. jūnija vakarā, nākamie 17. jūnija rītā


zane_ernstreite 17.jūnijs, 11:40

Paldies!


kamene 17.jūnijs, 11:38

Domāju, ka ir pareizi. Labi būtu, ja Valda Baroniņa apskatītu paraugu.


kamene 17.jūnijs, 11:32

Ir vīru dzegužpuķe.


kamene 17.jūnijs, 11:11

Paldies, Marek! Pirmo reizi pilnīgi nejauši satiku šo vaboli.


zane_ernstreite 17.jūnijs, 10:28

Paldies Jums, Marek, par sugu noteikšanu! Būs vēl...


zane_ernstreite 17.jūnijs, 09:59

Tomēr. Paldies!


zane_ernstreite 17.jūnijs, 09:58

Paldies! Domāju uz to pusi.


Irbe 17.jūnijs, 09:57

Bezdelīga


Irbe 17.jūnijs, 09:53

Purva zīlīte


ivars 17.jūnijs, 09:49

Sudrabkaija?


zane_ernstreite 17.jūnijs, 08:20

Paldies!


Ziemelmeita 17.jūnijs, 07:57

Izrādās,ka tur robežojas novadi,solis uz vienu pusi Valkas,solis uz otru pusi Strenču novads.


nekovārnis 17.jūnijs, 07:30

Tumšajam mīkstspārnim kājas pilnībā melnas.


Arnis2 17.jūnijs, 06:34

Baldriānu pļavraibenis.


patigunta 17.jūnijs, 04:29

Vai šim putnam var noteikt sugu? Man tas šķita milzīgi liels un balts. Foto kā jau pēc saulrieta, redzēt putnu gan varēja.


patigunta 17.jūnijs, 04:26

Mājas pīle?


Vīksna 17.jūnijs, 01:44

Apsveicu !


IevaM 16.jūnijs, 23:46

Paldies!


iljazik 16.jūnijs, 21:51

Gastropacha quercifolia


edzhus 16.jūnijs, 21:34

Paldies par info!


ML 16.jūnijs, 20:56

Šis jau ar visu laiku gribēja kaut kur ielīst (varbūt dēļ manas intereses ). Apstaigāju tuvākos kokus,tad adgriezos. Vairs nebija !


nekovārnis 16.jūnijs, 20:48

O, forši! Varbūt patiesi tik uz vakaru sāk līst ārā no slēptuvēm, bet nu izskatās ka patiesi rets. No Rīgā nodzīvotajiem gadiem atceros ļoti daudz tādus savainotus kokus redzējis.


Inga Vītola 16.jūnijs, 20:43

T.i. Dižā prīmula


Inga Vītola 16.jūnijs, 20:41

Jā, iespējams. Meklēju netā, varbūt tā ir lielziedu prīmula Primula elatior? Nezinu. Būtu interesanti dzirdēt kāda botāniķa viedokli.


Ilze Ķuze 16.jūnijs, 20:04

Paldies, Ansi! :) Paraudziņu drošības pēc saglabāšu.


Ansis 16.jūnijs, 19:59

Vajadzētu būt īstajam!


bitene 16.jūnijs, 19:06

Dānijas tragantzirnis (Astragalus danicus)


dziedava 16.jūnijs, 18:54

Šis manuprāt labs retējs! Ja kāds retēj-zinātājs varētu paskatīt. Man šķiet pavisam neredzēts.


bitene 16.jūnijs, 18:45

Retējs (nenoteikts) Potentilla sp.


gints 16.jūnijs, 18:45

Man jau bija tāda sajūta. Paldies!


bitene 16.jūnijs, 17:58

Attēlā redzamais augs ir Tumšais lakacis (dziedniecības, ārstniecības lakacis) (Pulmonaria obscura)


bitene 16.jūnijs, 17:54

Kailā trūkumzālīte, Herniaria glabra


bitene 16.jūnijs, 17:51

Meža gandrene Geranium sylvaticum


klaidoņpele 16.jūnijs, 17:31

O, tieši šodien nodomāju ka beidzot jāpajautā Uģim kādas pazīmes jāmeklē. Jo A.klugii man šovasar kā dadzis acī, visu laiku liekas ka tā viena visā barā izskatās savādāka bet nezinu uz ko tieši skatīties :D


Mimi Serada 16.jūnijs, 17:12

Paldies, Baiba!


kamene 16.jūnijs, 16:20

Lapiņas pa 3 un matains, domāju, ka ir Norvēģijas retējs.


Izabella 16.jūnijs, 16:12

Paldies Marek!


nekovārnis 16.jūnijs, 15:18

Labs tusiņš :)


IevaM 16.jūnijs, 15:17

Nav gan viens un tas pats putns, Edgaram taisnība :)


nekovārnis 16.jūnijs, 15:16

Izskatās pēc Lyctus sp. Latvijā šobrīd sarakstos divas sugas - L.linearis un L.pubescens. Bet var būt arī kas cits.


Siona 16.jūnijs, 15:02

Paldies, likās ļoti iespaidīgs!


Ilmarsok 16.jūnijs, 15:01

Nē, tās abas ir bildes no viena un tā paša putna/


Vīksna 16.jūnijs, 14:58

Paldies !


kamene 16.jūnijs, 14:58

Divlape nav plūkta un celta pret debesīm, tikai balta lapa aizmugurē.


kamene 16.jūnijs, 14:53

Meža ciesa un niedru ciesa ir tā pati Calamagrostis arundinacea.


kapso 16.jūnijs, 14:53

Paldies, Marek!


kamene 16.jūnijs, 14:50

Tādu ceru visdrīzāk veido niedru ciesa.


nekovārnis 16.jūnijs, 14:49

Manuprāt parazītpanglapsene Ibalia rufipes, bet neesmu drošs.


Vīksna 16.jūnijs, 14:29

Kad dēļ ravēšanām pusmēnesi nav laika līdz mežam aiziet, vismaz mežs mājās atnāk, tikai jāaiziet līdz malkas čupai nobildēt konsgraužu tusiņš.


dziedava 16.jūnijs, 13:38

Paldies, Roland, mēģināšu atrast paraudziņu un apskatīt :)


lichen_Ro 16.jūnijs, 13:31

Forši ;) Es beidzot arī vienu atradu... Latgalē, izrādās auga 1km no mājām, vietā kur pavadīju visu bērnību :D


lichen_Ro 16.jūnijs, 13:28

Julita paskaties vai nav Chaenotheca cinerea... Tai fotobionts ir Trentepohlia, un atšķirt var pēc tipiski baltas pruinas (apsarmes) apotēcija apakšdaļā... paskaties bildes googlē, tā nav līdzīga citām nagliņām.. Suga ir ļoti reta visā areālā... LV esmu atradis 2 vietās.


enesija 16.jūnijs, 13:17

Philodromidae, Philodromus sp.


enesija 16.jūnijs, 13:14

Salticus scenicus zebrzirneklis


enesija 16.jūnijs, 13:11

Pisauridae Dolomedes fimbriatus


enesija 16.jūnijs, 13:10

Araneidae Larinioides cornutus


enesija 16.jūnijs, 13:08

Thomisidae Diaea dorsata


enesija 16.jūnijs, 13:03

Araneidae Araniella sp.


enesija 16.jūnijs, 13:01

Araneidae, Araniella sp.


enesija 16.jūnijs, 12:21

Trochosa ruricola


dziedava 16.jūnijs, 12:12

Vajadzētu būt koksnes vilkpienainēm, bet tuvākajā foto dīvaini spīdīgas


bitene 16.jūnijs, 12:04

Garkāta ģipsene Gypsophila fastigiata


bitene 16.jūnijs, 11:45

Saldlapu tragantzirnis Astragalus glycyphyllos


Rallus 16.jūnijs, 11:32

Uģi, ja vienīgā A.psi pieaugusī ir šī, ko esat droši vien eksaminējuši: https://dabasdati.lv/lv/observation/89v5h1s87fucu5bupq2ograp71/ un pārējie drošie sugas noteikšanas gadījumi ir tikai kāpuru stadijā, tad nav ko improvizēt arī ar šo. Tad maini uz A.psi/tridens


Rallus 16.jūnijs, 10:46

Nojauca tā melnā "ķeska" uz spārna ar garenveida piliena formu, kas vedināja uz A.jubata. Koksprīžmešiem vēl vajag "fitnesu", atzīstu.


Rallus 16.jūnijs, 10:44

Rakstot 'gaišo' šoreiz te daži apsvērumi: šī ir vairāk balta, ne pelēka, noteikti ne tumši pelēka (atkarībā no gaismas krišanas leņķa gan) un drīzāk otrs: A.tridens vēl 2010.gada LV tauriņu katalogā (Savenkovs un Šulcs) tiek raksturota kā "ļoti reta suga, kas zināma tikai no vienas vai dažām atradnēm - vienā vai dažos eksemplāros". DD ir tikai viens novērojums par 80% ticamību, kā pats norādi un tas attiecināms uz kāpuru. Savukārt A.psi ir bieži/diezgan bieži sastopama. Ja būtu kaut viens drošs eksemplārs ar bildi no A.tridens - ieliec to lūdzu DD. Ja radīsies vajadzība - var atlasīt visas A.psi un savstarpēji salīdzināt. Drošai noteikšanai vajadzīga jau anatomiska pieeja. Attiecīgi tad iesaki kā rīkoties - pārsaucam pilnīgi visas DD novērotās uz A.psi/tridens vai tomēr pieturamies, ka - ja nepierādi pretējo (par retāko), tad tomēr var tipiskākos īpatņus likt pie A.psi.


dziedava 16.jūnijs, 09:57

Oho, arcīrija! Teikšu, ka negaidīti. Labs vērojums! Tikai gribētos redzēt labāk, lai drošāk varētu sugu noteikt. Kkas uz sardelīšu arcīrijas Arcyria stipata pusi.


Filips Bobinskis 16.jūnijs, 09:30

Pirmais foto 14. jūnija vakarā. Pārējie foto ar nobriedušo gļotsēni un jauniem plazmodijiem 16. jūnija rītā.


VijaS 16.jūnijs, 09:05

Paldies, Uģi!


Ivetta 16.jūnijs, 07:09

Paldies par sugu noteikšanu!


zaļums 16.jūnijs, 06:59

Eiropas septiņstarīte (Trientalis europaea)


CerambyX 16.jūnijs, 00:55

Tā lielākā šoreiz nav nekas interesants, bet vispār ja gadās kāda uzkrītoši lielāka Aelia (+ ja ar ne tik tipisku krāsojumu), tad vienmēr ir vērts papētīt vai nevarētu būt Aelia rostrata. Tai sugai tāpat kā Aelia klugii kāju ciskas ir bez melniem punktiņiem (labāk no apakšpuses redzēt bet te ar redzams).


CerambyX 16.jūnijs, 00:43

Nu ar psi un tridens atšķiršanu man grjūši iet.


CerambyX 16.jūnijs, 00:41

Tā kā šis, bet nu noteikti ne jubata


iljazik 16.jūnijs, 00:35

Smerinthus ocellata


iljazik 16.jūnijs, 00:35

Gynaephora selenitica


iljazik 16.jūnijs, 00:25

Euthrix potatoria


iljazik 16.jūnijs, 00:24

Larentiinae


iljazik 16.jūnijs, 00:15

Zygaena lonicerae


meža_meita 15.jūnijs, 22:26

Apsveicu ar labo ķeksi! Man viņi visi vienādi :D


Siona 15.jūnijs, 22:22

Paldies!


bitene 15.jūnijs, 22:19

Ganu plikstiņs un sīkā peļastīte


Lemmus 15.jūnijs, 21:46

Interesanti,paldies! :)


Irbe 15.jūnijs, 21:39

Izskatās līdzīgs https://www.alamy.com/juvenile-yellowhammer-image219147067.html


Carum carvi 15.jūnijs, 20:28

Tomēr brūnais. Būs jātiek uz nākošajiem kursiem


Carum carvi 15.jūnijs, 20:26

Paldies, Marek!


CerambyX 15.jūnijs, 20:03

Ja kāds tuvākajā laikā atrodas Daugavgrīvas pusē, tad ir vērts varbūt te iemest aci kokiem pie Lēpju ielas (https://balticmaps.eu/lv/c___57.039419-24.022759-17/f___pg-Rmkj+bhVt5fKV6V++S..wJU7i++T++/bl___cl), jo atminos, ka pirms gadiem 5-6 ziemā staigājot ar manīju tur vismaz vienu papeli (ja pareizi atceros) ar potenciāliem caurumiem. Vasaras sākumā, kad koksngrauži varētu būt aktīvi, tur nav sanācis staigāt. Būs jauns punkts kartē :D Citur Rīgā gan ar, protams, tā noteikti dzīvo - tagad tiešām īstais laiks vakara pastaigām pa pagalmiem :D


nekovārnis 15.jūnijs, 20:02

Āķīši ūsu galos.


nekovārnis 15.jūnijs, 19:17

Īstais laiks pilsētu un citu apdzīvotu vietu apstādījumos uz zirgkastaņām, papelēm, vīksnām, gobām, vītoliem un citiem lapkokiem meklēt reto divkrāsu koksngrauzi. Piemērotais bioops izskatās apmēram tā :D Visdrīzāk kaut kur tup uz dzīvo un mirušo audu robežas. Vispār skaitās nakts suga, tā kā dienas vidū iespējams var būt nolīdis kaut kur ēnā.


VijaS 15.jūnijs, 17:38

Paldies, Marek!


vigulis 15.jūnijs, 16:50

Dzirdēta balss ligzdojošo putnu monitoringa laikā. Balss ("smiešanās") dzirdēta vairākkārt un pārliecinoši, uz vietas salīdzināta ar PIC VIR balss ierakstu telefonā. Otra novērotāja - I.Markuse, kas novērojuma laikā atradās nedaudz citā vietā, redzēja putnu arī lidojumā, identificējot kā "dzilnu".


kamene 15.jūnijs, 16:39

No birztalu nārbuļa droši atšķirams tikai pēc kauslapām, bet Latvijas A daļā biežāk Polija snārbulis.


nekovārnis 15.jūnijs, 16:37

Varbūt Hoplia sp.


nekovārnis 15.jūnijs, 16:22

Šī būs viena no divpunktu mārītes krāsu variācijām.


kamene 15.jūnijs, 16:21

Aknu sūna, visdrīzāk nelīdzenā konusgalvīte Conocephalum salebrosum.


artis113 15.jūnijs, 16:19

Paldies! Reti sanāk atrast plankumaino, nav ar ko salīdzināt:)


kamene 15.jūnijs, 16:15

Jā, Baltijas, lapai plankumi kā nelieli ķieģelīši.


nekovārnis 15.jūnijs, 16:11

Njā, pamatīgs koksngraužu salidojums! :D


kamene 15.jūnijs, 16:09

Lapu sūna viļņainā skrajlape Plagiomnium undulatum.


kamene 15.jūnijs, 16:02

Dzeltenā ķekarzeltene Naumburgia thyrsiflora


kamene 15.jūnijs, 15:59

Nokarenā plaukšķene Silene nutans


AAvj 15.jūnijs, 14:44

Domāts gaišais ķauķis?


dziedava 15.jūnijs, 13:59

izskatās S.fusca. Paraudziņš būs? Smērīga bija?


CerambyX 15.jūnijs, 13:55

Nē, tas nav gan spogulīšu resngalvītis. Tam tie baltie laukumi ir vēl košāki un to forma/izvietojum savādāks.


smaidasaule 15.jūnijs, 13:50

Šis ir spogulīšu resngalvītis Heteropterus morpheus


dziedava 15.jūnijs, 13:31

P.S. Nekad nebiju mēģinājusi pati noteikt pūkcepurenes, tāpēc aizmirsu, ka tās no grūti nosakāmām. Būtu zinājusi, nebūtu pat sākusi.


dziedava 15.jūnijs, 13:14

Es sāku ar 6) :D un tad sapratu, ka neko no tiem jēdzieniem nesaprotu - atvārsnītes utt. Neko darīt, ieliku, kas ir, mācības paliek uz vēlāku laiku, visu nevar gribēt. Biju gribējusi pierādīt konkrētu sugu, bet tā nesanāca. Lai nu stāv, ārā nedzēsīšu


Ivars L. 15.jūnijs, 13:11

Julit, mikroskopējot pūkcepurenes, ja mērķis ir noteikt sugu, svarīgākās fiksējamās pazīmes būtu: 1.)atvārsnītes uz sporu vācelītes - virspusējas vai iegremdētas, lai nošķirtu ğinti; 2.) peristoms, it īpaši endostoma segmentu īpašības - skaits, forma; 3.) matiņi pie setas pamatnes (vaginulas) - ir vai nav, daudz vai maz, gari vai īsi? 4.) sausas, tukšas vācelītes forma; 5.) lapas forma, un lapas galotnītes īpašības; 6.) cepurītes īpašības.


dziedava 15.jūnijs, 13:11

Jauki! :) tad izskatās pārliecinoši pēc visiem punktiem!


bitene 15.jūnijs, 12:57

Lipīgā sveķene, Viscaria vulgaris


ivars 15.jūnijs, 12:56

Krūmu ķauķis.


VijaS 15.jūnijs, 12:45

Pēdējās bildes pušķīti, kas arī bija viss atlikušais, es savācu, tā ka vismaz neliels paraudziņš būs.


IlzeP 15.jūnijs, 12:45

Zem kartes uzraksts "Audio fails"


dziedava 15.jūnijs, 12:42

Nu jā.. nav brīnums, ka šokolādi kāds apēd :D. Ja būtu parastākā (pēc foto varētu būt) S.axifera, tad pietiktu ar sporām - tās būtu ļoti mazas salīdzinoši ar citām sugām. Ja sporas izrādītos lielas, tad ar apēstu šokolādi gan nepietiktu.


VijaS 15.jūnijs, 12:41

Arī caur lupu iekšā izskatās dzeltens. No rīta bija lijis, tagad man tas gabaliņš stāv uz salvetes un žūst.


dziedava 15.jūnijs, 12:38

Mans flava: https://dabasdati.lv/lv/observation/ff9282025c4d191587e800350dcce491/


dziedava 15.jūnijs, 12:34

P.S. Parastajam ragansviestam plazmodijs dzeltens, virsma dzeltena, iekša balta. Baltajam viss balts. Teorijā vienkārši, bet ja atrod jau nobriedušu ar vāji dzeltenu augšu un baltu iekšu, tad grūti saprast, vai tas ir novecējis baltais vai vāji dzeltens parastais - tāpēc arī plazmodija krāsa ļoti svarīga.


dziedava 15.jūnijs, 12:32

Te skaidri redzams, ka plazmodijs dzeltens, virsma dzeltena. Ja vēl iekša dzeltena, tad jābūt dzeltenajam ragansviestam! Fuligo septica var. flava / Fuligo flava. Šī tēma vēl LV gandrīz nav pētīta, tāpēc ir tik ļoti svarīgi droši saprast - ja iekšā ir pilnīgi droši dzeltens, ne balts, tad nekas cits nevar būt. Fuligo paraudziņi man vēl stāv neskatīti, vienam savējam arī esmu redzējusi iekšas dzeltenas. Varbūt, ja sāks rūpīgi skatīt, visi izrādīsies ar dzeltenām iekšām. Katrā ziņā to ir jāskatās, lai saprastu, kas tad mums te īsti aug.


gints 15.jūnijs, 12:22

Kur es te varēju pievienot audio? Iespējams, tad vieglāk bus noteikt. Likās ,ka krūmu.


gints 15.jūnijs, 12:20

Paldies, Edgar!


gints 15.jūnijs, 12:20

Paldies, Edgar!


VijaS 15.jūnijs, 12:17

Starpība starp pirmajām trim un nākošajām četrām bildēm - 18 stundas.


VijaS 15.jūnijs, 12:12

Un pēdējās trīs bildes - 15. jūnijs, vēl pēc 18 stundām. Kaut kas gandrīz visu ir apēdis...:(


VijaS 15.jūnijs, 12:07

Pēdējās divas bildes - 15. jūnijā. Izskatās, ka dzeltens. Parastais ragansviests?


Sancho 15.jūnijs, 11:04

Interesanti, kāpēc vēl atrodas 0. kategorijā?


Grislis 15.jūnijs, 10:27

Man arī šķiet, ka tā ir Geranium sanguineum. Šķelto gandreni var redzēt Lilitas 13.jūnija novērojumā.


bitene 15.jūnijs, 08:43

Augs attēlos izskatās pēc Asinssārtās gandrenes (Geranium sanguineum). Šķeltajai gandrenei ir daudz sīkāki ziedi.


Mareks Kilups 15.jūnijs, 08:09

dziesma dzirdēta 13.jūn vakarā, vizuāli neizdevās ieraudzīt. nākamajā rītā, kad saulriets acīs nespīdēja, - teritoriāls, aktīvi dziedošs tēviņš no vairākiem dziedāšanas punktiem. vērots apmēram stundu. ligzdošanas pazīmes nav konstatētas.


davis_wi 14.jūnijs, 23:14

Paldies par labojumu, Edgar! Tagad gan paklausījos dažus akmeņčakstītes xeno-canto ierakstus, bet īsti šim nelikās līdzīgs un otrādi. Akmeņčakstīti līdz šim tikai vizuāli esmu noteicis... Kam dziesmā būtu jāpievērš uzmanība?


dziedava 14.jūnijs, 23:04

Paldies! Apakšlapas it kā neatradu, it kā apgrozīju no abām pusēm. Bet taisnība, Chiloscyphus ar varētu gadīties līdzīgs, vismaz interneta bildēs. Dabā pēc tāda neizskatījās.


VijaS 14.jūnijs, 22:40

Pirmās četras bildes - 13. jūnijs, nākamās piecas - 14. jūnijs. Starpība 22 stundas.


dziedava 14.jūnijs, 22:17

Gatavam ļoti derētu šķērsgriezums - vai tur iekšās starp brūno viss balts vai dzeltens?


dziedava 14.jūnijs, 22:16

Oho, cik ātri!


Edgars Smislovs 14.jūnijs, 22:09

Dzeltenās stērstes jaunulis?


VijaS 14.jūnijs, 22:01

Pēdējās trīs bildes - pēc nepilnas diennakts. Gandrīz vairs nebija, ko atrast; mizas plaisās vēl kaut kas saglabājies, bet tās, kas bija uz koksnes, šodien vairs neatradu.


VijaS 14.jūnijs, 21:55

Pirmās sešas bildes - 13. jūnijā, nākamās divas - nepilnu diennakti vēlāk, 14. jūnijā.


nekovārnis 14.jūnijs, 21:30

Kāds no krabjiem.


VijaS 14.jūnijs, 21:26

Paldies, Marek!


dziedava 14.jūnijs, 21:17

Te par atradumu, vairāk par biotopu kopumā, kā izskatās, un par citiem šī biotopa augiem: https://www.facebook.com/julita.klusa.5/posts/339064940938159


angel 14.jūnijs, 20:43

Paldies! Tā man likās, bet ne 100%.


felsi 14.jūnijs, 20:07

Pievienoju foto kāda 13.06.21


imis23 14.jūnijs, 19:26

Nesanāk pievienot audio ierakstiņu.


nekovārnis 14.jūnijs, 18:48

Tā sarainā visdrīzāk cita suga - Nicrophorus vespillo. Tai oranžas ūsu vālītes. Ir gan vēl vismaz viena ar oranžām ūsu vālītēm Latvijā.


sandis 14.jūnijs, 17:45

Droši vien aiz veca ieraduma :) Nomainu uz nenoteiktu.


felsi 14.jūnijs, 15:53

Paldies!


felsi 14.jūnijs, 15:52

Laba pazīme! )


felsi 14.jūnijs, 15:52

Arī ievākta.


felsi 14.jūnijs, 15:52

Ievākta, ja neredzu iepriekš, baidos minēt.


felsi 14.jūnijs, 15:51

Pirms tam lietus, uz beigām nav tik kompakta. Ievākta, būs arī mikroskopija.:)


IlzeP 14.jūnijs, 15:14

Atradu sarakstus, kur ir Cepaea. Edgar, kā pareizāk?


Mimi Serada 14.jūnijs, 15:08

Paldies!


dziedava 14.jūnijs, 14:28

Varbūt jāaiziet ar. Pa apkārtni staigāts, kad bērni bij mazi un es no augiem neko nesapratu. Tagad atkal vairāk tuvējie meži interesē, puķes palikušas novārtā.


dziedava 14.jūnijs, 14:21

Oho, lidlaukā arī bruņcepures! Neko es par savu apkārtni nezinu :D


bitene 14.jūnijs, 14:19

Mēs jau kaimiņos dzīvojam, jāiet kopā pastaigāties uz lidlauka pļavu, kamēr bruņcepuru dzegužpuķes un zalkšu sūrenes tur zied!


dziedava 14.jūnijs, 14:17

Un vēl mani sajūsmina visādi atradumi ap manām mājām, par ko es neko nezinu, ka te ar tādi aug :D


FunnyFox 14.jūnijs, 14:07

Paldies, Marek! Man bija prātā, ka kapračvabole ir saraināka, un arī acu priekšā gadījās bilde ar saraināku kapračvaboli, par ātru padevos.


Izabella 14.jūnijs, 14:04

Paldies Edgar!


paliec 14.jūnijs, 13:42

visticamāk, ka Arion fuscus, bet droši var pēc preparēšanas pateikt.


paliec 14.jūnijs, 13:41

rievainais vīngliemezis Caucasotachea vindobonensis. šī tad sugai būs otrā atradne Latvijā.


paliec 14.jūnijs, 13:39

vai nu Succinea putris vai Oxyloma elegans. šos dzintargliemežus līdz sugai var droši noteikt tikai pēc preparēšanas.


paliec 14.jūnijs, 13:34

visticamāk, ka Arion fuscus, bet droši var pēc preparēšanas pateikt.


Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2021
© dabasdati.lv
Saglabāts