Renāte Kaupuža vietnē Dabasdati.lv ir 1. vietā pēc ziņoto ķērpju novērojumu skaita (727 novērojumi), viņa ziņo arī daudz sūnu (304 novērojumi) un augu (491 novērojums) datu (pavisam kopā Renātei šobrīd ir 8091 novērojums), kā arī ir atradusi Latvijai jaunas ķērpju sugas (piemēram, 2024. gadā pat trīs sugas). Palīdz arī citu Dabasdatu lietotāju atrasto ķērpju sugu noteikšanā. Renāte ir sertificēta eksperte par sikspārņiem, ķērpjiem, sēnēm un sūnām, kā arī mežu, purvu un zālāju biotopiem.

Renāte Kaupuža. Foto: Ilze Ķuze

Rod jaunas zināšanas un draudzības

"Saskaitīju, ka Dabasdatus lietoju jau vienpadsmito gadu. Pirmos novērojumus sāku ievietot 2014. gadā, mani vadīja interese par dabu un vēlme mācīties. Ļoti aizrāva kopējā Dabasdatu ideja. Man kā cilvēkam, kuram tikpat kā nebija domubiedru dabas izziņā, šķita ļoti aizkustinoši, ka arī citiem tomēr interesē norises dabā, sajutu kopienas noskaņu. Par Dabasdatu portālu uzzināju no Latvijas Ornitoloģijas biedrības izdotā žurnāla Putni dabā. Sākotnēji mani ļoti aizrāva putni, to atpazīšana, bet laika gaitā tiem vairs nepievēršu lielu uzmanību. Tobrīd nebija līdzekļu fotokamerai, kas būtu noderējusi putnu mācīšanās procesā. Savukārt tagad līdzekļi ir, taču esmu neglābjami iemīlējusies citos dabas objektos un visam gluži vienkārši nepietiek laika," stāsta Renāte Kaupuža.

Dabasdati ļoti noder arī zināšanu pilnveidei. "Bieži izmantoju novērojumu atlases iespējas, lai vērtētu sev interesējošu sugu sastopamību valstī. Telefona aplikācijā uzņemu atradņu koordinātes. Labi strādā vietnes interesanto novērojumu sadaļa. Piemēram, nesen atklāju jaunu ķērpju sugu Latvijā – Arthonia helvola. Ievietoju novērojumu Dabasdatu interesanto novērojumu sadaļā un vēlāk, pateicoties šim novērojumam, citā Latvijas vietā šo sugu atrada arī Ivars Leimanis. Kopš jāvelta laiks dažādiem citiem pienākumiem, vairs neesmu tik aktīva Dabasdatu ziņotāja kā agrāk, bet kopienai joprojām jūtos piederīga. Dabasdatos "nolūkoju" divas vietnes lietotājas – Elīnu Gaveiko un Ilzi Ķuzi, kuras nu kļuvušas par man tuvām draudzenēm. Domāju, ka bez portāla man nebūtu šādu iepazīšanos," atklāj Renāte.

Renātes atrasta jauna suga Latvijai – ar ķērpjiem saistīta sēne Abrothallus sueccius, kas parazitē uz Ramalina ģints ķērpju vairošanās orgāniem. Foto: Renāte Kaupuža

Dzīvot un strādāt tā, lai pašai prieks

Renāte ir uzaugusi pilsētā – Aizkrauklē, bet bērnībā bieži pavadīja laiku pie vecvecākiem laukos un dzīvojās tur caurām vasarām. Īpaši mīlestību pret dabu meitenei ieaudzināja vectēvs. Iesaistīja lauku darbu veikšanā, kopā vēroja norises dabā, fiksēja pirmos atlidojušos gājputnus, mācījās pazīt kokus, sēnes u.tml. Renāte atzīst, ka bijis arī periods, kad lauki riebās, gribējās izklaidēties ar draugiem pilsētā, bet tas ātri norima.

"Pati šobrīd esmu ieprecējusies laukos. Man patīk apziņa, ka mana un ģimenes klātbūtne veicina lauku pastāvēšanu. Man ir ļoti svarīgi, lai neizmirtu Latvijas lauki, viensētu kompleksi. Tie saglabā Latvijas tradicionālo ainavu un līdztekus tai arī lielāku bioloģisko daudzveidību, salīdzinot ar monotonām lauksaimniecības vai pamesto zemju platībām," uzskata dabas vērošanas entuziaste.

Dabas izziņa Renātei ir ne tikai vaļasprieks – viņa ir sertificēta dabas eksperte vairākās sugu un biotopu grupās: "Kā pabeidzu vides inženierzinātņu pamatstudijas augstskolā, tā 2016. gada izskaņā sākās Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotais Vislatvijas dabas skaitīšanas projekts, kurā, lai piedalītos, nācās reģistrēties par pašnodarbināto." Tā nu viņai joprojām ir pašnodarbinātās statuss, ir daudz darba iespēju attālināti strādāt dažādos ar dabas izpēti saistītos projektos, monitoringos u.c. "Mana pārliecība ir tāda, ka katram ir jāstrādā vietā, kas ir saistoša, un jādara darbs, kas patīk, tādējādi sniedzot ieguldījumu un personisko ieinteresētību attiecīgās jomas problēmu risnāšanā. Pretējā gadījumā nav uzlabojumu ne nozarei, ne izaugsmes pašam," uzsver Renāte.

Papildus tam, ka ikdienas dzīve rit lauku mājā, viņa ik nedēļu dodas arī tālākās pastaigās. Mīļākās vietas dabā ir veci meži, purvi, parki, vēsturisko koka ēku kompleksi, un ne tikai: "Patīk arī kapsētas, tur vienmēr būs veci koki, apsūnojuši akmeņi. Kapsētas ir labs piemērs, kur cilvēka intereses netraucē saglabāties dabas daudzveidības vērtībām. Un pāri visam ir miers un vienotības sajūta par to, ka mēs visi reiz tur nonāksim." Arī tā ir daļa no dabas cikla.

Interesē ķērpji, sikspārņi un jauki cilvēki

Renātes Kaupužas dabas vērojumu intereses ir plašas, viņa teic, ka tās ļoti bieži ir atkarīgas no vietas, kur viņa konkrētajā brīdī atrodas: "Es varu atrast sev interesējošus objektus jebkurā ainavā, tomēr pamatā aci piesaista ķērpji. Tos var sastapt gan neskartā mežā, gan piesmakušā pilsētā."

Viņa atminas, ka reiz aizbraukusi vīram līdzi uz autoservisu pilsētā, lai nomainītu auto riepas un nācies labu laiciņu gaidīt rindā. "Tas bija industriāls rajons Rēzeknē, šķietami nekā interesanta no dabas viedokļa tur nevarētu būt, bet tad es pamanīju metāla žogu ar koka elementiem – man tā bija dabas atradumu paradīze, liela askusēņu un ķērpju daudzveidība! Beigu beigās vīrs autoservisā gaidīja mani, nevis es viņu," pasmejas Renāte. Bet lielākais prieks ir uziet retu un aizsargājamu sugu atradnes, īpaši tad, ja tās varētu noderēt kādas teritorijas aizsardzības nodrošināšanai. Tomēr nepaslinkošot nobildēt arī kādu nejauši sastaptu blakti, gļotsēni, koksngrauzi, jo zināms, ka šos novērojumus labprāt gaida šo sugu grupu pētnieki.

Reizēm viņa dodas uz noteiktu vietu ar specifisku mērķi atrast kādu konkrētu sugu. Gadās arī tā, ka ļoti grūti sakoncentrēties, kam pievērst uzmanību, - vai tie būs nagliņķērpji un tad jāfokusējas uz kokiem, vai tās būs koksnes sēnes un tad uzmanība jāvirza pamatā uz kritalām, vai tie būs augi un jāskatās uz leju, vai tas būs vecs apšu mežs Latvijas ziemeļaustrumos un tad var mēģināt pamanīt par izmirušu uzskatītās lidvāveres liecības. Bet varbūt mežā būs upīte, kurā vērts mēģināt atrast kādus uz akmeņiem augošos ķērpjus, kas saistīti ar ūdens tuvumu. "Ja runājam par vecu un dabisku mežu, nu, tur ir ļoti daudz ko darīt! Citreiz nospraužu mērķi apbraukāt daudzas vietas, bet vēlāk attopos, ka lielākā dienas daļa aizritējusi mazā meža pleķītī pie viena liela koka vai kritalas," atklāj Renāte.

Renāte mežā pie kritalas. Foto: Artūrs Kaupužs

Viņa mazliet pēta arī sikspārņus. Lai gan paši sikspārņi neesot šķituši īpaši saistoši, tomēr sākotnēji pievilcis atsaucīgums, cilvēcīgums un labestība, kas piemīt profesoram Dr.biol. Gunāram Pētersonam – vadošajam sikspārņu ekspertam Latvijā. Kā augstskolas pasniedzējs viņš arī studentus aicināja pievienoties ekspedīcijām, nebaidījās viņos ieguldīt enerģiju, zināšanas. Cilvēcīgais aspekts esot ļoti nozīmīgs, tāpēc šobrīd Renātei iepatikušās arī sēņu grupas, kas agrāk šķitušas garlaicīgas. Tieši tā iemesla dēļ, ka mikologu biedrības biedri esot superforši cilvēki, ar kuriem gribas uzturēties kopā.

Gribas nosargāt dabas daudzveidību

Vērīgi dabas klātbūtni baudot, neizpaliek arī neparasti atradumi. Piemēram, Moricsalā mikologu biedrības ekskursijas laikā Renātei Kaupužai izdevies atrast pelnupelēko artoniju Arthonia cinereopruinosa (syn. Leprantha cinereopruinosa), kas tika uzskatīta par izmirušu ķērpju sugu Latvijā. Viņai pieder arī dažu ķērpju sugu novērojumi, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nav atkārtoti tikuši atrasti, piemēram nabveida parmēlija Parmelia omphalodes uz Ainažu ziemeļu mola. Tā pēdējo reizi Latvijā tika atrasta pagājušā gadsimta 70tajos gados: "Šādi novērojumi ļauj man sajust, ka viss vēl nav pazaudēts, vēl ir cerība atrast un nosargāt Latvijas izmirstošos dabas dārgumus. Man ir skumji, ka es vairs Latvijā nevarēšu sastapt tādas sugas, kuras vēl salīdzinoši nesen redzēja mūsu senči. Šobrīd tās izzūd pamatā intensīvās mežsaimniecības un pagātnē – Latvijas lielmeliorācijas laikmeta dēļ."

Samērā īss laiks ir pagājis kopš PSRS perioda, kad, Renātesprāt, izpratnē par dabas vērtībām valdīja liela tumsonība, kas joprojām nav izskausta. Dzirdēti neseni notikumi par nosistām vai tīši sabrauktām čūskām, nogalinātiem ziemojošiem sikspārņiem. Cits savukārt sūdzas, ka sikspārņi pagrabos izēdot konservus. Vēl kāds neatpazīst alni, bet uzskata to par bifeli. Tomēr dabas pētniece teic, ka negribas arī cilvēkiem ļoti pārmest, - katram savas stiprās un vājās puses, tāpēc ar interesi par dabu ne vienmēr pietiek, ir jābūt lielākam atbalstam valsts līmenī – zinātnei, studijām u.c.

Plašā un sarežģītā ķērpju pasaule

"Es apbrīnoju dažādu organismu atkarību vienam no otra un īpaši tas izpaužas sēņu pasaulē. Cik trausla ir daba un cik patiesībā mēs maz par to zinām! Cik interesants un specializēts dzīvesveids ir tām mazajām lihenofīlajām askusēnītēm, kas spēj augt tikai uz vienas konkrētas ķērpju ģints, sugas vai pat konkrētas ķērpja daļas!" priecājas Renāte.

Sēne Pronectria anisospora, kas aug tikai uz pūslīšu hipogimnijas Hypogymnia physodes lapoņa.
Foto: Renāte Kaupuža

Dabasdatos viņai piešķirtas administratora tiesības attiecībā uz sugu grupu Ķērpji. Kopumā ķērpji ir ārkārtīgi interesanti, bet to pētīšana, Renātesprāt, nav vienkārša. Turklāt Latvijā trūkstot aktīvistu šajā jomā. Ķērpju atpazīšanu viņa apgūst pašmācības ceļā, kontaktējoties ar ārvalstu ekspertiem, apmeklējot konferences ārzemēs, un pašlaik to dēvē par tādu kā "nopietnu hobiju": "Ar dziļu nopūtu izskatu nenoteikto ķērpju sugu novērojumus. Ak, kā gribētos visiem palīdzēt, katram ķērpītim iedot "vārdu un uzvārdu", bet diemžēl noteikšana pēc attēla ir iespējama tikai retos gadījumos. Parasti ir nepieciešama arī mikroskopisko pazīmju analīze, ieskaitot reakcijas ar ķīmiskajiem reaģentiem u.tml. Bieži vien arī ar to nepietiek, jo ir nepieciešams veikt DNS analīzes. Es arī nevaru lietotājus aicināt ievākt paraugus un sūtīt tos noteikšanai. Nav šādas institūcijas, kas varētu brīvprātīgi nodarboties ar ķērpju sugu noteikšanu. Iespēju robežās ķērpjus pēc to paraugiem mēģina noteikt vietējie Latvijas ķērpju eksperti un amatieri, bet jāsaprot, ka tas ir ļoti laikietilpīgs process, un dažkārt tikai vienas sugas noteikšana var aizņemt pat divas dienas, bet citreiz tas neizdodas vispār, jo pietrūkst informācijas."

Novērojumu krājumā daudz jaunatklājumu

Renātei Kaupužai izdevies atklāt krietnu skaitu līdz šim Latvijā nekonstatētu sugu, ieskaitot četras gļotsēņu sugas, kuras pēc viņas dotajiem paraudziņiem noteikusi cita pazīstama Dabasdatu aktīviste Julita Kluša. Kopumā Renāte atradusi ap 28 ķērpju un sēņu sugu, kas iepriekš Latvijā nav tikušas atrastas. Starp tām ir ļoti retu sugu atradnes, piemēram, tādas, kas ir jaunas sugas Baltijas valstīs, bet liela daļa, domājams, vienkārši liecina par zemu izpētes līmeni Latvijā.

"Ja kāds vēlas iegūt šo atklājuma sajūtu, iesaku pētīt askusēnes (t.sk. ķērpjus), arī lihenofīlās sēnes. Piemēram, aplūkojot vecas kritalas vai vecas apses mizu tuvplānā, tur ir pilnīgs kosmoss, ārkārtīgi liela sēņu un ķērpju daudzveidība! Liela iespēja, ka tas, ko paņemsi, būs kaut kas jauns, Latvijā vai pat zinātnē kopumā iepriekš nezināms," iesaka Renāte. Tikai jābruņojas ar centību un pacietību noteikt, kas tad īsti atrastais tāds ir.

Renātes Kaupužas Latvijā jaunatklātie ķērpji un sēnes (gan pašas noteiktie, gan konsultējoties ar jomu ekspertiem)

Ķērpji: Heterodermia speciosa, Xylopsora caradocensis, Micarea botryoides, Micarea hedlundii, Ramalina europaea, Placynthiella oligotropha, Lepraria borealis, Arthonia helvola, Mycobilimbia carneoalbida

Ķērpis Arthonia helvola. Foto: Renāte Kaupuža

Ar ķērpjiem saistītas sēnes: Phaeocalicium praecedens, Phaeocalicium populneum, Chaenothecopsis haematopus, Chaenothecopsis viridialba, Chaenothecopsis debilis, Abrothallus suecicus

Ar ķērpjiem saistīta sēne Chaenothecopsis viridialba. Foto: Renāte Kaupuža

Sēnes: Lophiostoma macrostomum, Navicella pileata, Glonium stellatum, Actidium hysterioides, Exophiala calicioides, Patinellaria sanguinea, Berkleasmium conglobatum.

Sēne Actidium hysterioides. Foto: Renāte Kaupuža

Inga Melberga

2024-10-27

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.