Aktīvie lietotāji: 206 Šodien ievadītie novērojumi: 353 Kopējais novērojumu skaits: 1828915
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Blaktīm pa pēdām II
Pievienots 2022-06-04 01:45:19

Kukaiņu vērošanas sezona it kā rit pilnā sparā - "it kā", jo jāatzīst laikapstākļi maijā mūs nav līdz šim pārāk lutinājuši ar skaistām un saulainām dienām. Bet, domājot par skaistāko (cerams) nākotni, kad lietus būs mitējies un būs arī kāda diena ar +25 grādiem (prognozes izskatās daudzološas!), sagatavoju nelielu motivējošu (cerams) ieskatu par dažām blakšu sugām, ko atrast būtu pa spēkam principā ik vienam dabā gājējam, jo to atrašana lielākoties ir saistīta ar meklēšanu vienkārši "pareizajā vietā" (kaut gan veiksmei, protams, arī ir sava loma), jo katra no šeit pieminētajām sugām būs saistīta ar kādu konkrētu dzīves vietu vai barības augu. Tas, protams, ir raksturīgi arī citām kukaiņu sugām - ja mēs zinām kur, kādos apstākļos un kad kāda konkrēta suga dzīvo, to atrast ir daudz lielāka iespēja kā vienkārši staigājot un cerot uz nejaušu veiksmi (bet arī tā var gadīties un bieži gadās). Daļa no šeit minētajām sugām būs pat gana bieži sastopamas Latvijā, bet ir arī daži retumi par kuru izplatību iegūt papildus ziņas būtu jo īpaši svarīgi. Tad nu lieki nekavējamies un sākam!

 

Mizasblakts Aradus ribauti


Mizasblakts Aradus ribauti pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Mizasblakts Aradus ribauti apdzīvota apses kritala ar košo sareni (Coriolopsis trogii) Vidrižu apkārtnē. Foto: U.Piterāns

Kā pirmā suga no šajā rakstā izvēlētajām 3 mizasblakšu sugām ir mizasblakts Aradus ribauti. Suga ir saistīta ar relatīvi svaigām apšu kritalām uz kurām aug piepe - košā sarene (Coriolopsis trogii). Tieši šī sēne ir sugas barības augs, taču, protams, ejot dabā vispirms mēs tomēr ieraudzīsim apses kritalu, kas ir daudz lielāks objekts, nevis piepi. Tāpēc tāda klasiska sugas meklēšana ir vienkārši šādu no attāluma šķietami piemērotu, nokritušu apses stumbeņu aplūkošana tuvāk - vai tur aug mums (un blaktij) interesējošā piepe vai nē. Šajā brīdī nav pietiekami daudz informācijas vai gaisma spēlē būtisku lomu, taču līdz šim praktiski visas apdzīvotās kritalas ir bijušas izcirtumos vai to malās nevis, piemēram, dziļāk iekšā kādā meža nogabalā (bet tā var būt arī novērotāja ietekme - apsekojot vairāk tieši kritalas izcirtumos nevis mežos). Piemērotākās kritalas būs samērā prāva diametra, relatīvi svaigi kritušas (orientējoši 2-3 gadi) ar mizu, kas vēl samērā labi turas klāt stumbram. Šķiet, ka pēc tam, kad kritalai miza pilnībā nokrīt, piepes un blakts eksistence uz kritalas pamazām izsīkst. Stāvoši apšu stumbeņi līdzšinējā pieredzē nešķiet pārāk piemēroti sugas atrašanai - acīmredzot piepes augšanai piemēroti mikroklimatiskie apstākļi rodas pēc tam kad stumbenis ir iekārtojies horizontāli tuvāk augsnei (lielāks mitrums?). Blaktis visbiežāk būs novērojamas sēžot uz piepju augļķermeņiem (biežāk apakšā, bet arī virspusē), bet arī reizēm zem mizas, taču tad parasti ne pārāk tālu no piepēm. Katra sugas atradne ir patiesībā visai nozīmīga, jo sniegtu papildus informāciju par sugas izplatību Latvijā.

Noteikšana teorētiski ir nedaudz izaicinājums, jo izskata ziņā tā ir ļoti līdzīga bieži sastopamai bērzu mizasblaktij (Aradus betulae), bet atšķiras apdzīvotā koku suga (A.betulae tiešām g.k. uz piepjainiem bērzu stumbeņiem) kā arī taustekļu krāsojums (A.ribauti 2. taustekļu posmiņš izteikti gaišs), to forma (2. posmiņš proporcionāli daudz īsāks kā A.betulae) un ķermeņa forma mātītēm (dibengals nav koniski izstiepts, tāds kā nosmailots kā tas ir A.betulae). Protams, fotoattēls jebkurā gadījumā būtu vēlams, lai apstiprinātu sugas atradni.

Sugas sastapšanas laiks: praktiski visu gadu, jo pārziemo gan imago, gan nepieauguši īpatņi, attiecīgi attīstība norit samērā izstiepti un pieauguši īpatņi ir novērojami praktiski visos mēnešos.

 

Mizablakts Mezira tremulae


Mizasblakts Mezira tremulae pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Mizasblakts Mezira tremulae apdzīvots apses stumbenis Ciemupes apkārtnē. Foto: U.Piterāns

Turpinām apšu tēmu, jo arī otra mizasblakšu suga - Mezira tremulae - ir saistīta ar apsēm. Taču atšķirībā no iepriekšējās sugas, nevis ar kritalām, bet ar stāvošiem apšu stumbeņiem. Tiesa, ja blakts apdzīvots stumbenis ir tikko kā svaigi nolūzis, tad, protams, kādu brīdi blaktis būs atrodamas arī uz horizontālā līmenī guļošas kritalas, taču kopumā vertikāli stumbeņi ir sugas galvenā dzīvesvieta. Kas būtiski - arī šī suga mīl apdzīvot ne gluži "sērkociņa" resnuma apses. Tieši otrādi - līdzšinējā pieredze rāda, ka priekšroka tiek dota resniem vai pat ļoti resniem (virs 50-60cm diametrā) stumbeņiem. Līdzīgi kā iepriekšējā suga - vairāk tiek konstatēta izcirtumos vai mežmalās. Tiesa atšķirībā no iepriekšējās sugas, nav tāda skaidra saistība ar kādu vienu konkrētu piepju vai sēņu sugu. Pat otrādi - uz apdzīvotajiem nokaltušajiem stumbeņiem parasti tādu vizuāli samanāmu sēņu augļķermeņu nav. Protams, zem mizas visticamāk ir kādi micēliji, ko mēs tā uz aci neredzam vai neievērojam, bet šis fakts teorētiski nedaudz apgrūtina sugas meklēšanu, jo nav tāds viena konkrēta vizuāla pazīme (sēnes/piepes klātesamība ārpusē uz mizas/stumbra), kas ļautu saprast kuri stumbeņi varētu būs sugas apdzīvoti, bet kuri nē. Ja nu varbūt stumbra diametrs - resnāki koki varētu būt potenciāli labāki. Biežāk šķiet tiek apdzīvoti stumbeņi kuriem miza ir samērā atdalījusies no stumbra un ir kļuvusi samērā vaļīga. Blaktis būtu meklējamas zem mizas (var sēdēt kā mizas apakšpusē, tā arī uz stumbra) un vienīgā metode kā sugu konstatēt tad diemžēl būs kādu mizas gabalu noplēšana. "Diemžēl", jo mizu plēšana atmirušiem kokiem skaitās tāda kā destruktīva kukaiņu meklēšanas metode, jo kaut kādā mērā tiek iznīcināts mikrobiotops ko (kaut vai kā slēptuves) var izmantot ne tikai šī suga, bet arī citi kukaiņi un dzīvās radības. Tāpēc parasti šim procesam es personīgi cenšos pieiet ar zināmu pietāti - mēģinot gluži nenodīrāt koku kailu. Īpaši tas būtiski ir, ja koku tiešām šī mizasblakts apdzīvo (pēc pirmās blakts atrašanas parasti meklēšanu pārtraucu), jo vienu stumbeni suga var apdzīvot ilgāku laika periodu kamēr vien tas ir piemērots (= kamēr visa miza nav pilnībā nokritusi pati saviem spēkiem) un, pamatīgi nodīrājot jau apdzīvota stumbeņa mizu, mēs vienkārši samazinām periodu cik ilgu suga var tur dzīvot. Lai nu kā - arī šai sugai katrs atradums būtu kā sacīt jāsaka "zelta vērtē". Noteikšana ir samērā vienkārša, jo Latvijā nav nevienas citas sugas tieši ar šādu ķermeņa formu un izskata. Varbūt attāli līdzīgas ir Aneurus ģints mizasblaktis (nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, ka savulaik esmu šīs abas sugas sajaucis un noteicis nepareizi) taču tās ir izmērā salīdzinoši ļoti sīkas sugas - ap 5mm vai mazāk, kamēr Mezira tremulae ir virs 1cm.

Sugas sastapšanas laiks: Līdzīgi kā iepriekšējai sugai, praktiski visu gadu.  

Mizasblakts Aradus obtectus


Mizasblakts Aradus obtectus pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Mizasblakts Aradus obtectus apdzīvots egles stumbenis Ķemeru Nacionālajā parkā. Foto: U.Piterāns

Noslēdzot mizasblakšu tēmu, vēl trešā suga - Aradus obtectus. Šī gan nebūs no reto sugu loka jeb tā ir suga, ko teorētiski varētu atrast katrs kurš nedaudz rūpīgāk paskatās un pameklē uz pareizajiem kokiem. Un pareizie koki šīs sugas gadījumā būs egles jeb, precīzāk sakot, nokaltuši egļu stumbeņi uz kuriem aug parastā apmalpiepe (Fomitopsis pinicola). Latvijas mežos šādi dabas daudzveidības elementi pagaidām ir samērā daudz un kopumā katrā vecākā skujkoku mežā var atrast šai mizasblakšu sugai piemērotu dzīvotni. Piepju klātbūtne ir samērā svarīga, jo uz vienkārši nokaltušām eglēm (piemēram, mizgraužu "nograuztām") suga atrodas krietni retāk kā uz piepjainiem egļu stumbeņiem. Samērā klasisks variants ir stumbenis kam ir nolūzusi galotne. Tad nu šajā pamatnes "celma" daļā sugu var meklēt - parasti sēž zem mizas kaut kur netālu no mizas malas. T.i. bieži vien pietiek nolupināt pat tikai kādus 2-3 nelielus mizas gabalus, lai atrastu meklēto. Suga gan ir nedaudz maskējošā krāsā - gaiši brūna (šis krāsojums ir sugai raksturīgas - citas Latvijas mizasblaktis ir melnas, tumšbrūnas, pelēkas vai tamlīdzīgi) tāpēc katrs nolupinātais mizas gabals ir jāpārbauda rūpīgi. Interesanti, ka acīmredzot suga tomēr seko piepei arī, ja tā aug uz kādiem citiem kokiem - ja parstās apmalpiepes ir uzzagušas uz kādas citas koku sugas, tad arī tur teorētiski var sagaidīt šo sugu. Tā, piemēram, šai sugai ir novērojumi arī uz priedēm un pat apsēm, lai gan kopumā kādi 90% novērojumu tomēr ir uz eglēm. Atšķirībā no iepriekšējām divām sugām, šī gan tīri labi mīl dzīvot arī meža "iekšienē" jeb samērā noēnotās vietās, tāpēc šīs sugas meklēšanā uz mežmalām, izcirtumiem un citām labi izgaismotām vietām obligāti nav jākoncentrējas.

Sugas sastapšanas laiks: praktiski visu gadu, jo pārziemo gan imago, gan nepieauguši īpatņi, attiecīgi attīstība norit samērā izstiepti un pieauguši īpatņi ir novērojami praktiski visos mēnešos.

Mīkstblaktis Monalocoris filicis un Bryocoris pteridis


Mīkstblakts Bryocoris pteridis pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Mīkstblakts Monalocoris filicis pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Paparžu mīkstblakšu (B.pteridis un M.filciis) apdzīvots biotops. Atvainojos par kvalitāti - tas bija pašam pie rokas labākais paparžu attēls. Foto: U.Piterāns

Nākamā būs nevis viena suga, bet sugu pāris - mīkstblaktis Monalocoris filics un Bryocoris pteridis. Divas sugas, kuras varētu dēvēt par paparžu mīkstblaktīm (tumšā un gaišā?). Šīs abas sugas pieminu kopā, jo nereti tās tiešām var atrast praktiski vienkopus - dzīvojot uz vienas uz tās pašas papardes vai vienā paparžu pudurī. Lai arī tās ir izmērā visai sīkas sugas (ap 3mm), tomēr atrast tās ir pat visai viegli - visbiežāk vienkārši jāpaceļ kādas papardes lapa un jāpaskatās tai no apakšpuses. Var, protams, mēģināt blaktis arī nopurināt no papardēm (uz kāda gaišāka paladziņa vai tamlīdzīgi) - tas tā nedaudz ātrāk un efektīvāk varbūt. Šķietami vairāk abas sugas izdodas novērot uz tiem paparžu augiem kam apakšpusē ir sporu vācelītes. Kā jau mīkstblaktis tās ir samērā veiklas, bet kopumā nav varbūt tik žiglas kā daudzas citas sugas, un mēdz ļauties arī mierīgai fotosesijai. Tāda absolūti nozīmīga loma paparžu sugai varbūt nav, taču vairāk izvēlas leknās un augstās paparžu sugas, kas aug jauktos un lapkoku mežos - ozolpapardes (Dryopteris sp.) sievpapardes (Athyrium filix-femina) utml. Teorētiski būtu jābūt atrodamām arī uz ērgļpapardēm (Pteridium aquilinum), bet pašam kaut kā uz tām gadās retāk atrast. Abu sugu noteikšana ir samērā vienkārša, jo tieši uz papardēm neviena cita mīkstblakšu suga nebūs sastopama (tikai ja kāda apsēdusies nejauši), bet savstarpēji tās ir ļoti atšķirīgas. Abas sugas noteikti Latvijā nav retas, bet, ja speciāli nepārbauda papardes, tad atrast tās nejauši ir grūti - līdz ar to punktu daudzums kartē pagaidām ir relatīvi neliels. Bet tas nozīmē, ka jebkuram ir lieliska iespēja palīdzēt karti "aizkrāsot". Kas interesanti, sugas var būt sastopamas arī urbānā vidē - parkos, dekoratīvos apstādījumos utml.

Sugas sastapšanas laiks: abām sugām tas ir nedaudz atšķirīgs. Bryocoris pteridis ir vairāk vasaras vidus suga, kas parādās apmēram jūnija vidū vai nedaudz vēlāk, kamēr Monalocoris filicis var būt sastopama arī visu gadu, jo pārziemo kā pieaudzis īpatņi. Pavasarī kamēr papardes nav izdīgušas un salapojušas to gan ir grūti atrast, līdz ar to biežāk arī otra suga atrodas tikai sākot ar jūniju.

Mīkstblakts Dicyphus globulifer


Mīkstblakts Dicyphus globulifer pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Mīkstblakts Dicyphus globulifer apdzīvota sarkano spulgotņu (Melandrium dioicum) grupa pie Amulas upes. Foto: U.Piterāns

Nākamā suga arī ir no mīkstblakšu dzimtas - Dicyphus globulifer - un arī šī ir izmērā diezgan sīka suga (kādi 4mm). Taču, ja koncentrējas uz vienu no šīs sugas barības augiem - sarkano spulgotni (Melandrium dioicum), tad patiesībā, neskatoties uz izmēru, to var visai labi pamanīt. Parasti šīs blaktis meklējamas uz auga stublāja un lapām tuvāk tā galotnes daļai (nereti arī starp ziediem). Fotografēšana gan ir cits jautājums, jo Dicyphus ģints ir no tām mīkstblaktīm, kas ir ļoti veiklas un pie traucējuma mēdz skriet prom, krist nost no auga vai celties spārnos, bet ar nelielu pacietības devu parasti tomēr var sagaidīt kad blakts nedaudz nomierinās (ja nav aizlidojusi) un sāk mierīgi rāpot pa auga stublāju savās ierastajās dienas gaitās. Kā pieredze liecina, tad šī visticamāk ir bieži sastopama suga Latvijā - praktiski visur kur ir sarkano spulgotņu audzes (lapkoku mežos, mežmalās, ceļmalās utml.). Nereti pat pietiek ar vienu vai dažiem atsevišķiem augiem. Suga gan dzīvo arī uz citiem radniecīgiem augiem - piemēram, atklātākās vietās uz plaukšķenēm (Silene sp.), taču uz šiem augiem man kaut kā pašam personīgi sugu izdodas atrast vien ar grūtībām vai nejauši ar entomoloģisko tīkliņu. Respektīvi es teiktu, ka uz spulgotnēm sugu atrast ir daudz vienkāršāk, bet var, protams, mēģināt laimi arī vērojos plaukšķenes. Foto (cik nu kvalitatīvu katram izdodas iegūt) noteikti noderēs, jo teorētiski uz spulgotnēm var dzīvot arī kāda cita Dicyphus ģints suga, bet tām būs nedaudz atšķirīgs krāsojums un ķermeņa forma (D.globulifer starp savas ģints sugām ir tāda viena no strupākajām un ar īsākajiem taustekļiem/kājām. Citas sugas ir daudz slaidākas, garākām ekstremitātēm).

Sugas sastapšanas laiks: praktiski visu gadu (pārziemo kā imago), bet visvienkāršāk ir barības augu ziedēšanas laikā, kad vienkārši sarkanās spulgotnes dabā ir vienkāršāk pamanīt. Attiecīgi periods no maija beigām līdz jūnija vidum ir ražīgākais, taču principā var konstatēt arī citos mēnešos.

Tīklblakts Dictyla humuli


Tīklblakts Dictyla humuli pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Tīklblakts Dictyla humuli apdzīvotas tauksaknes (Symphitum officinale). Foto: U.Piterāns

No mīkstblaktīm pārejam pie tīklblaktīm. Pirmā suga - tīklblakts Dictyla humuli, ko varētu latviski saukt par tauksakņu tīklblakti, jo šīs sugas galvenais barības augs ir ārstniecības tauksakne (Symphytum officinale). Attiecīgi, lai šo sugu atrastu ir jāiemācās atpazīt augs. Kad šī prasme ir rokā, tad sugas atrašana parasti grūtības vairs nesagādā, jo kopumā suga Latvijā nav reti sastopama un vietās, kur tauksaknes ir sastopamas vairāk par vienu atsevišķu augu, suga prasti būs atrodama. Varbūt izņēmums varētu būt ziemeļu reģioni, jo suga patiesībā tālāk uz ziemeļiem no Latvijas šķiet nemaz nav atrodama - respektīvi tālākās atradnes uz Z Latvijā vienlaicīgi būs arī tālākās atradnes uz Z Eiropā. Suga izmērā nav liela (3-4 mm), bet uz auga parasti viegli pamanāma un pat telefona kvalitātes attēls (ja blakts ir izkadrēta un maksimāli pietuvināta) būs pietiekams sugas noteikšanai - īpaši, ja suga konstatēta uz pareizā barības auga. Kā rakstīts tīmekļa vietnē latvijasdaba.lv, tad tauksaknes aug, citēju: "Parasti nelielas grupas upju krastos, krūmājos, nezālienēs, gar dzelzceļiem. Minerālsāļiem bagātās upju palienēs veido lielas, monodominantas audzes.". Tad šādās vietās arī būtu meklējama tīklblakts. Retos gadījumos suga ir konstatēta arī uz citiem skarblapju dzimtas augiem (daglīšiem, vēršmēlēm), bet tie ir vairāk izņēmuma gadījumi - citas tīklbkakšu sugas uz tauksaknēm gan nav novērotas.

Sugas sastapšanas laiks - sugu var meklēt no pavasara līdz pat vasaras beigām, tikko kā tauksaknes ir saplaukušas un līdz turpinās auga veģetācijas sezona. Vēlāk par augustu gan novērojumi nav bijuši.

Tīklblakts Dictyla convergens


Tīklblakts Dictyla convergens pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Tīklblakts Dictyla convergens apdzīvots biotops - purva neaizmirstulītes (Myosotis palustris) kāda grāvja malā Olaines novadā. Foto: U.Piterāns

Nākamā suga - tīklblakts Dicytla convergens - ir kopumā samērā līdzīga iepriekšējai sugai, taču apdzīvo pilnībā atšķirīgus biotopus. Šīs sugas barības augs ir mitrās vietās augošas neaizmirstulītes (Myosotis sp.) - īpaši purva neaizmirstulītes (M.palustris), kas aug, piemēram, dažādu nelielu grāvju, dīķu malās utml. vietās. Meklējamas būs pamatā uz augu lapām (par sugas klātbūtni vispirms var liecināt sugas radītie bojājumi uz lapas virsmas - daudzi mazi gaišāki plankumiņi), arī uz tiem augiem, kuriem stumbrs pamatnē aug ūdenī. No iepriekšējās sugas atšķiras g.k. pēc priekškrūšu (ķermeņa daļa starp galvu un spārniem) krāsojuma, kas šai sugai vidusdaļā ir gaišs, bet D.humuli - tumšs. Šo sugu meklēt (un mēģināt nofotografēt) ir savā ziņā svarīgi, jo tādā pašā biotopā uz neiazmirstulītēm var dzīvot otra ļoti līdzīgā suga - Dictyla lupuli, kas no convergens atšķiras ar tumšām kāju ciskām un tumšiem taustekļu pirmajiem posmiem. Ja D.convergens Latvijā tā kā ir bieži sastopama suga, tad D.lupuli gan ir ļoti maz atradumu. Tā ka no tāda viedokļa arī būtu vērts pievērst šīm neaizmirstulīšu tīklblaktīm uzmanību.

Sugas sastapšanas laiks: līdzīgi kā iepriekšējai sugai.

Tīklblakts Tingis pilosa


Tīklblakts Tingis pilosa pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Tīklblakts Tingis pilosa apdzīvota balto panātru (Lamium album) audze Rīgā, Ķengaragā. Foto: U.Piterāns

Trešā tīklblakšu suga ir tāds šķietami nesens ienācējs Latvijas faunā – Tingis pilosa. Šo sugu būtu jāmeklē uz panātrēm (Lamium album) un citiem radniecīgiem augiem (piemēram, akļiem Galeopsis sp.). Kas interesanti, tad šķietami samērā bieži arī pilsētvidē – pagalmu zālienos, ietvju malās utml. Šajās vietās gan galvenās grūtības sugas meklēšanā nereti sagādā augu regulārā pļaušana (vakar bija panātru audzīte, šodien vairs nav...), taču, piemēram, Rīgā kādus nekoptākus stūrīšus ar panātrēm var tāpat šur un tur atrast. Laikam neko daudz vairāk par šo nav ko stāstīt – jāmeklē uz barības augu lapām. Sugas raksturīgākā pazīme – gari matiņi gar ķermeņa sāniem, kas to atšķir, piemēram, no nedaudz līdzīgās Tingis cardui (taču tā dzīvo uz usnēm un dadžiem). Protams, to varbūt var labi redzēt tikai augstas detalizācijas fotoattēlos, taču kopējais krāsojums ar nedaudz atšķirīgs, tā ka kopumā atpazīt var arī, piemēram, ar telefona veiktos uzņēmumos.

Sugas sastapšanas laiks: visu cauru gadu, jo pārziemo pieauguši īpatņi. Bet uz barības auga, protams, g.k. gada siltajā periodā.

Tīklblakts Catoplatus fabricii


Tīklblakts Catoplatus fabricii pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Tīklblakts Catoplatus fabricii apdzīvota pļava (kreisajā pusē Skrundā) un barības augs - pīpene (Leucanthemum vulgare, foto tikai kā uzskates materiāls, nav uzņemts kādā no sugas zināmajām atradnēm). Foto: U.Piterāns

Noslēdzot tīklblaktis, pēdējā suga ko vēlos pieminēt ir Catoplatus fabricii, ko varētu dēvēt par pīpeņu tīklblakti, jo tās (parastās pīpenes, Leucanthemum vulgare) ir šīs sugas raksturīgais barības augs. Šo izlasot gan varētu šķist, ka šī tad droši vien ir viena no biežāk sastopamajām tīklblakšu sugām Latvijā, jo pīpenes taču Latvijā ir ļoti bieži sastopams augs? Taču kā rāda līdzšinējā pieredze, tā īsti tomēr nav un C.fabricii patiesībā ir pat diezgan reta suga vien ar dažām zināmām atradnēm pēdējo ~10 gadu laikā. Pagaidām ir grūti vilkt kādas likumsakarības, taču iespējams sugai ir kādas noteiktas prasības pret dzīvesvietu jeb neaug gluži katrā pīpeņu pļaviņā. Vismaz līdz šim daži no novērojumiem ir bijuši vietās ar visai nabadzīgu, skraju veģetāciju (piemēram, sausās smilšainās ceļmalās), kur pīpenes auga samērā atsevišķi, saules labi izgaismotas. Varbūt tā ir atslēga sugas atrašanai un vairāk jākoncentrējas uz šādām vietām nevis kādām skaistām Jāņuzāļu pļaviņām, kur nereti pīpenes ir citu augu ielenkumā un ir vairāk noēnotas? Jo vairāk būs sugas atradumu, jo vairāk varēsim ko secināt par tās prasībām pēc kādiem noteiktiem dzīves apstākļiem un saprast kāpēc suga varbūt ir tomēr tik reta? Blaktis būs meklējamas sēžam uz auga lapām un stublāja, taču kopumā nav varbūt tik viegli ieraugāma, kā divas iepriekšējās tīklblakšu sugas. Ja ekipējumā ir entomoloģiskais tīkliņš, tad tas var palīdzēt sugas konstatēšanā.

Sugas sastapšanas laiks: līdz šim Latvijā zināmie atradumi ir bijuši sākot no maija beigām līdz jūnija beigām. Suga pārziemo kā pieaudzis īpatnis un vasaras vidū visticamāk uz augiem varētu atrast nepieaugušus īpatņus, bet pieauguši īpatņi atkal būs novērojami vasaras beigu daļā.

Ornamentblakts Spathocera dalmanii


Ornamentblakts Spathocera dalmanii pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Ornamentblakts Spathocera dalmanii apdzīvota mazo skābeņu (Rumex acetosella) audze Garkalnes apkārtnē. Foto: U.Piterāns

Vēl viena reta (vismaz spriežot pēc novērojumu skaita Dabasdati.lv) suga, ko vēlos pieminēt ir ornamentblakts Spathocera dalmanii. Kā jau visas citas iepriekš pieminētās sugas, tā ir saistīta ar vienu konkrētu barības augu - mazo skābeni (Rumex acetosella). Arī šī augu suga Latvijā galīgi nav nekas rets, kas varētu vedināt uz domu, ka arī blaktij būtu jābūt biežāk sastopamai. Pēc līdzšinējiem atradumiem spriežot, lielāka iespēja atrast varētu būt vietās, kur šīs skābenes aug nosacīti dabiskākos biotopos (smilšainu meža ceļu malās priežu mežos utml.), nevis vairāk cilvēka ietekmētos biotopos, kur šī skābeņu suga varot būt kā nezāle. Taču kopumā, protams, par šo blakti Latvijā mēs maz ko zinām - līdz ar to atliek vien rūpīgi pārbaudīt mazās skābenes cerībā sugu sastapt. Varbūt, ka var dzīvot arī “nezālienēs”? Siltajā gada periodā blaktis visticamāk sēdēs uz paša auga, taču suga pārziemo kā pieauguši īpatņi un vienlīdz labi jūtas arī uz zemes - attiecīgi var slēpties arī pie zemes starp skābeņu pudurīšu lapām u.c. gružiem.

Sugas sastapšanas laiks: gandrīz visu gada silto periodu, ja nu vienīgi kādā nelielā periodā vasaras vidū droši vien būs g.k. nepieauguši īpatņi. Taču pēc tiem sugu ar var principā atpazīt un noteikt (īpaši, ja ir zināms, ka blakts konstatēta uz pareizā barības auga).

Vairogblakts Stagonomus bipunctatus


Vairogblakts Stagonomus bipunctatus pieaudzis īpatnis. Foto: U.Piterāns


Vairogblakts Stagonomus bipunctatus apdzīvots zemteku (Veronica officinale) paklājiņš. Foto: U.Piterāns

Pieminēšu arī vienu vairogblakti (jeb tās blakšu dzimtas pārstāvis, kas cilvēkiem kopumā ir labāk zināma) - Stagonomus bipunctatus. Šīs sugas barības augs ir zemteka (Veronica officinalis) un arī šīs vairogblakts sekmīga atrašana lielā mērā būs atkarīga no barības auga atpazīšanas un atrašanas. Zemtekas parasti aug priežu mežos, sausās ceļmalās un arī izcirtumos (un to malās). Kā jau augs ar ložņājošu stublāju, mēdz veidot tādus kā nelielus paklājiņus. Jo auga klājiens ir blīvāks, jo būs lielāka iespēja blakti atrast - vismaz līdz šim, aplūkojot šķidrākus zemteku klājienus, blakti uz tiem nav izdevies atrast. Tikai kuplos un leknos augos ar bagātīgu ziedkopu daudzumu. Siltā laikā blaktis arī visbiežāk būs novērojams sēžos starp ziedkopām vai arī uz augu lapām, pat samērā atklāti. Vēsākā laikā var arī nolīst dziļāk, pavisam pie zemes. Šķiet, ka kopumā sugai patīk apdzīvot atklātākās, saulainākās vietās augošus augus nevis, piemēram, kādās noēnotākās vietās. Suga Latvijā ir šķietami samērā reta kaut gan pagaidām vēl ir pārāk maz atradumu, lai izdarītu tādus pilnvērtīgus secinājumus. Centrālajā daļā (priežu mežos uz DA no Rīgas - Baldones, Ķeguma apkārtnē, piemēram) varbūt tā ir pat salīdzinoši bieža? Citur Latvijā suga būtu vēl atrodama.

Sugas sastapšanas laiks: gandrīz visu gadu, jo suga pārziemo kā pieauguši īpatņi, taču labākais laiks droši vien būs vasaras pirmā puse (jūnijs un jūlija sākums) un pēc tam augustā, jo periodā pa vidu arī pamatā droši vien būs sastopami nepieauguši īpatņi.

Zemesblakts Acompus rufipes


Zemesblakts Acompus rufipes pieauguši īpatņi. Foto: U.Piterāns


Zemesblakts Acompus rufipes barības augs - baldriāns (Valeriana officinalis) Foto: U.Piterāns

Noslēdzošā suga - zemesblakts Acompus rufipes, ko varētu dēvēt par baldriānu zemesblakti, jo šo sugu savukārt mēs meklēsim uz ārstniecības baldriāniem (Valeriana officinalis). Šis augs varētu būt daudziem pazīstams, tāpēc arī blakts atrašana varētu kopumā daudz grūtības nesagādāt. Tagad, kamēr vēl baldriāni tikai pamazām salapo un stiepjas garumā, blaktis būs grūtāk atrast (taču arī jau tagad tās var sēdēt uz augu lapām), taču brīdī, kad augi tuvosies ziedēšanas brīdim, to atrašana būs pavisam vienkārša, jo blaktis mīl sēdēt pašā ziedkopā. Varbūt ne vienmēr atklāti, taču ja tā vērīgi paskatās starp ziediem ziedkopas dziļumā, tad liela iespēja, ka tur sēdēs pat ne viena, bet vairākas blaktis. Šīs gan ir tādas samērā tramīgas blaktis, kas īpaši nemīl tikt traucētas - vai nu cenšas strauji aizrāpot vai pat krīt zemē no auga, tāpēc es reizēm mēdzu uztaisīt vispirms kādu dokumentālu kadru no attāluma, pirms ķeros klāt tuvākai fotosesijai. Citas šai līdzīgas sugas īsti nebūs - īpaši uz baldriāniem. A.rufipes noteikti ir bieži sastopama suga Latvijā - atradumi kartē to savā ziņā arī atspoguļo.

Sugas sastapšanas laiks: gandrīz visu gadu, jo suga pārziemo kā pieauguši īpatņi. Uz barības auga gan tikai siltajā periodā, kad baldriāni zaļo un zied. Ziemošanas laikā var būt visdažādākajās vietās. 



Dažādu ar viršiem saistību blakšu (bet ne tikai) meklēšanas labākā vieta - laukumos zem plašākiem viršu ceriem (ar sarkano aplīti)


Dažas no tipiskākajām ar viršiem saistītajām sugām, ko var atrast palūkojoties kas slēpjas viršu cera apakšpusē. Sugas attēlostas savstarpēji aptuveni patiesos mērogos - I.angustulus ir mazākā suga (ap 3mm), P.staphyliniformis un N.brevis lielākās (ap 5,5 un 7mm attiecīgi). 

Pašā pašā noslēgumā īss komentārs turpinot tēmu "Kur meklēt blaktis?". Iepriekš jau tātad apskatījām dažus piemērus ar augiem, kas jāapskata, lai atrastu tādu vai citu noteiktu sugu. Taču ir augu sugas, kas ir interesantas ne tikai vienai vai dažam, bet daudzām sugām - un to aplūkošana, līdz ar to var rezultēties uzreiz ar vairāku sugu novērošanu. Šajā grupā var, protams, likt dažādus kokus (piemēram, uz ozoliem dzīvo daudz dažādu blakšu sugu - īpaši mīkstblaktis), bet šoreiz izcelšu viršus (Calluna vulgaris) kuri arī ir mājvieta saujai blakšu sugu! Tā kā daļa no sugām, kas saistītas ar viršiem ir zemesblaktis, tad vienkāršākā metode kā tās atrast ir skatīšanās zem kāda kuplāka viršu cera, maigi to paceļot (augstāk ilustratīvs foto). Tajā laukumā, kas pavērsies skatam, arī visbiežāk būs atrodamas šādām vietām tipiskās zemesblakšu sugas - Pterotmetus staphyliniformis, Scolopostethus decoratus, Macrodema micropterum un Iscnocoris angustulus, kā arī zālāju laupītājblakts Nabis ericetorum (zem viršiem var atrasties arī citas zālāju laupītājblakšu sugas, taču šīs sugas ķermenis parasti ir raksturīgi sarkanīgā krāsā). Šīs sugas nav no lielākajām (īpaši M.microterum un I.angustulus) un krastā laikā tās ir ļoti žiglas un aktīvas, kas apgrūtina fotografēšanu, tāpēc pašam šī metode šķiet produktīvāka un ērtāka vairāk agrā pavasarī vai rudenī, kad kukaiņi vēl nav tik ļoti uzsiluši un skriet griboši. Agram pavasarim un rudenim bonuss ir fakts, ka zem viršu ceriem ziemot mēdz ne tikai citas blakšu sugas, bet arī citi kukaiņi. To kāda sugu daudzveidība varētu slēpties zem viršu cera savā ziņā nosaka arī augu sabiedrības tuvākajā apkārtnē - tā, piemēram, sausos priežu mežos un tīros virsājos lieli pārsteigumi var arī netrāpīties, bet, virši aug kāda smilšaina zālāja malā kurā aug, piemēram, mārsili un citi šādām vietām raksturīgi augi, tad zem viršiem var trāpīties pavisam negaidītas lietas. Kopumā sezonas gaitā, tikai pārbaudot viršu cerus vien, varētu noteikti konstatēt kādas 15-20 vai pat vairāk blakšu sugas.

Tad nu lūk, "ašais" (he he) ieskats par dažās no sugām, kurām kukaiņu vērošanas entuziasti var mēģināt pievērst šovasar uzmanību, noslēdzies. Protams, meklējot kaut ko vienu - noteikti atradīsies arī kas cits interesants (ja ne blaktis, tad kāds tauriņš, koksngrauzis vai kas cits). Galvenais jau ir doties dabā! Kā noprotu beidzot pat laika prognozēs parādās siltums! Tiekamies dabā!

 

P.S. - pievienoju šim rakstam arī atjauninātu (aktuāla uz 2. jūnija vakaru) Dabasdati.lv ziņoto blakšu sugu izplatības karti 10x10km kvadrātu tīklā. Trīs mēnešu laikā (marts, aprīlis un maijs) karte ir jūtami vairāk iekrāsojusies - pievienoju arī GIF kustīgu attēlu, kas šīs izmaiņas uzskatāmi parāda (gan šo, gan visus citus attēlus šajā ziņā, atverot atsevišķi jaunā cilnē, var aplūkot lielākā izmērā)! Paldies visiem ziņotājiem - īpaši ņemot vērā šī gada visai auksto pavasari, kas nav bijis sevišķi piemērots kukaiņu vērošanai! Pamazām izdodas tās nullītes pārvērst par ne tikai vieniniekiem un pieciniekiem, bet pat par desmitniekiem un piecdesmitniekiem!

Ziņu sagatavoja - Uģis Piterāns
04-06-2022

 

Pēdējie novērojumi
Turdus iliacus - 2024-03-29 inita_h
Bucephala clangula - 2024-03-29 baibak
Anas platyrhynchos - 2024-03-29 baibak
Mareca strepera - 2024-03-29 baibak
Ciconia nigra - 2024-03-29 marccins
Turdus philomelos - 2024-03-29 angel
Turdus viscivorus - 2024-03-29 angel
Nezināms
Ignotus
@ Kochs
Pēdējie komentāri novērojumiem
roosaluristaja 29.marts, 12:32

"B" varētu, jā. Daudzām putnu sugām migrējošie putni dzied un viņus tāpat nav iespējams izfiltrēt no potenciāliem ligzdotājiem. Ja biotops ir piemērots sugas ligzdošanai, tad "B" ir O.K.


Kiwi 29.marts, 12:09

Paldies, Vija!


ekologs 29.marts, 11:38

Man kaut kā uz Kārklu raibeņa pusi velk :)


nekovārnis 29.marts, 11:16

Vai arī kārklu raibenis? Šorīt vairs nejūtos drošs :)


IlzeP 29.marts, 11:06

Domāju, ka B varbūt varētu likt (?)


Matrus 29.marts, 10:54

Sveicināti, paldies par gredzenota gulbja kontroli! Mātīte, 16+ gadi, apgredzenoju 08.04.2011. Buļļupē pie tilta, datubāzē kopā 21 kontrole, ligzdoja Vecdaugavas attekā no 2016. līdz 2020.g., pēdējo reizi novērota Daugavgrīvas jūrmalā pie bākas 14.06.2023. (kopā ar gredzenotu partneri EP290, kurš 20.10.2023. ar piepampušu kāju nogādāts uz rehabilitāciju "Drauga spārnā").


ekologs 29.marts, 10:47

Šis būs kāds no Rhagium sp. :)


ekologs 29.marts, 10:40

Ugunsvaboles (Schizotus pectinicornis) kāpurs :)


felsi 29.marts, 10:35

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 29.marts, 10:27

Gludvabole (Olibrus sp.). Iespējams, ka Olibrus bicolor. :)


Irbe 29.marts, 08:34

Melnā pīle? Tikai... tās oranžās pleznas...


Irbe 29.marts, 08:32

Sloka


Vīksna 29.marts, 08:22

Paldies !


Antarktīda 29.marts, 06:41

Paldies, tagad dabasdatu aplikācija automātiski iemet piezīmi B, paldies par korekciju


roosaluristaja 29.marts, 06:39

Minējums ir pareizs, tikai Latvijā šī suga neligzdo, tā kā pazīme "B" nederēs.


Antarktīda 29.marts, 06:36

Minējums uz mazo gauru, pēc baltā sānu spoguļa un baltās kakla daļas, maza izmēra ūdensputns


marsancija 29.marts, 00:49

:):):) Paldies, Uldi, ka pamanīji kļūdu! Krupi no vardes vismaz atšķiru, tik traki nav, vienkārši bildes sajaucu, skatoties mazā formātā. Par pašām vardēm 100% pārliecības nav, ja tās nav parastā krāsā. Galīgi jocīgi kļuva, kad pagājušajā pavasarī šīs pašas upītes bebru uzpludinājumā ieraudzīju zilas vardes. Brīnišķīgi vokalizēja. Pētīju binoklī- nu zilas! Fotografēju. Tā kā metās jau krēsla un kustonīši tramīgi, bildes diezko labas nesanāca, bet ZILAS! Labi, ka internetā atradu pierādījumu, ka man tomēr nerēgojās, bet tie ir purva varzu tēviņi riesta laikā.


nekovārnis 29.marts, 00:44

Iespējams airvabole Agabus undulatus


roosaluristaja 28.marts, 23:31

Pēc metodikas teritoriāla uzvedība skaitās, ja ir atkārtoti novērojumi ar vismaz nedēļu ilgu starplaiku. Ausainās pūces turklāt pašlaik aktīvi migrē un migranti var atbildēt uz ierakstu ar balsi vai spārnu klapēšanu tāpat kā lokāli putni. Tā kā lietot pazīmi "T", ja ir tikai viens atsevišķš novērojuma manuprāt ir diezgan pārsteidzīgi


picapica 28.marts, 22:56

paldies! skaists:)


Ziemelmeita 28.marts, 22:17

Paldies,Edgar.


Ziemelmeita 28.marts, 21:52

Kuram putnam pieder šī balss?


Ziemelmeita 28.marts, 21:45

Paldies,Uldi. Man jau likās,ka varētu būt zoss.


roosaluristaja 28.marts, 21:22

Kur ta nu krupis? Varde, tikai bišku jocīgākā krāsā


roosaluristaja 28.marts, 21:21

Ierakstā dzirdamas gan baltpiefres (augstākās, melodiskākās skaņas), gan sējas zosis. Vēl ir dzirdami dzilnīša saucieni


IlzeP 28.marts, 20:47

Ja baltā, tad viss kārtībā - bieži sastopama suga, biotops atbilstošs.


Ance.p 28.marts, 20:44

Pie mums ir daudzreiz ir tādi putni kurus nedomāju sastapt, jo arī cik neierasti Zemgalei manām mājām apkārt ir pieci h dabiskās pļavas, un blakus pļavai neliels mežiņš.


Ance.p 28.marts, 20:40

Jā, baltā. Iespējams kādreiz izdosies iegūt arī fotogrāfiju. Vasarā ļoti bieži un daudz redzamas.


Ornitologs 28.marts, 20:01

Kādā laukā? Biotops jau nav tikai punkts uz kartes. Turpat pa kreisi no punkta- mežs, pa labi ūdens.


Ziemelmeita 28.marts, 19:51

Paldies,Edgar.


VijaS 28.marts, 16:53

Te viens piemērs, kā izskatās šūnaine lauzumā https://dabasdati.lv/lv/image/c3134e2389bee550f8e61cf11c7a3210/563603/


VijaS 28.marts, 16:44

Jā, jābūt :). Viņai tas izskats ir raksturīgs, un ja vēl augšanas apstākļi atbilst, tad jau droši (egles tipiskāk, retāk gadās arī uz priedes, bet var būt). Ja nu rodas šaubas, var nolauzt kādu gabaliņu - šūnainei augļķermenis sastāv no cieši kopā esošām, bet labi norobežotām "trubiņām", kuras laužot atdalās, bet neizjūk. Salīdzinot, piemēram, aveņgļotsēnei "trubiņas" laužot pārsvarā izjūk un nesaglabā formu, paliek neregulāras plēksnes.


MJz 28.marts, 16:43

Vecais putns?


guta7 28.marts, 16:04

Paldies, Vija, laikam būs īstā!


guta7 28.marts, 16:02

Pie stipri veca celma, pašā apakšā. Priežu vai egļu- nepateikšu.


mufunja 28.marts, 12:42

Julita, pievienoja fotogrāfijas


Kiwi 28.marts, 11:57

Paldies, Margarita un Ilze, par sugas noteikšanu!


VijaS 28.marts, 11:40

Ļoti izskatās pēc violetās šūnaines. Tā ir suga, kas parasti saistīta ar lielām, labi satrupējušām egļu kritalām. Kā bija šeit?


Miksrieksts 28.marts, 10:56

Paldies, Vija!


ivars 28.marts, 10:21

Nav niedru lija? Melnajai klijai vēl agrs un uz lauka tā neligzdo.


roosaluristaja 28.marts, 07:09

Tā nav dziesma, bet uztraukuma saucieni


Irbe 28.marts, 05:34

Melnais mežastrazds uztraucas


pustumsa 27.marts, 23:06

Paldies, nepiedomāju.


guta7 27.marts, 22:43

Paldies par precīzu noteikšanu un izsmeļošu skaidrojumu. Likšu aiz auss un saglabāšu.


felsi 27.marts, 22:21

Skaistule!


VijaS 27.marts, 22:19

Dzelteni "diegi" uz visām pusēm - tipiska pilienīšu dzimta :). Augļķermeņi cieši kopā, un sānskatā (labs foto!) ļoti labi var redzēt, ka tie ir vertikāli izstiepti, nevis kā bumbiņas - tas diezgan droši ļauj identificēt šo sugu. Kārpainajai mizaine perīdijs jeb ārējais apvalciņš ir brūns, un kapilīcija jeb "diegu" praktiski nav, tikai sporu masa ir koši dzeltena.


VijaS 27.marts, 22:09

Paldies, Julita! Izlasīju aprakstu. Pirmais, kas iekrita acīs - tur bisporus ir sēdošas. Un sporas brūnas grupas ārpusē un gaišākas iekšpusē - man bija tieši pretēji. Bet caurmērā jā, "parastajām" lāsenītēm sporas ir lielākas.


ekologs 27.marts, 21:27

Paldies, Uģi :)


Vīksna 27.marts, 20:55

Paldies ! Saputrojos, nogurusi.


mufunja 27.marts, 20:33

Julita,es domāju tas ir Didymium crustaceum.


Vīksna 27.marts, 20:28

Paldies !


dziedava 27.marts, 20:24

Te ir Leocarpus bisporus oriģinālais apraksts: https://eumycetozoa.com/data/report.php?busca=Leocarpus&por=gensi&id=2178&tipo=Btax&seepdf=si un tur sporu izmērs norādīts 9x10-11 mkm. Kā zināms, Leocaprus fragilis sporu izmērs 11-18 mkm, resp., sporas mēdz būt ļoti lielas. Tā varētu būt vēl viena pazīme parastajām lāsenītēm. Bisporus vēl viena pazīme, ka garenas sporas (jo grupējas, t.i., saspiežas)


mufunja 27.marts, 20:05

Paldies Julita :)


Mežirbe777 27.marts, 19:14

Coprinellus domesticus.


Mežirbe777 27.marts, 19:12

Coprinellus domesticus.(Micēlijs)


Ziemelmeita 27.marts, 19:03

Paldies,Edgar.


Mežirbe777 27.marts, 19:03

Iespējams Xylodon radula.


mufunja 27.marts, 19:01

Man šķiet, ka jā. Pievienots vairāk fotogrāfiju.


Ziemelmeita 27.marts, 18:45

Paldies,Edgar.


guta7 27.marts, 18:24

Paldies, Uldi, par skaidrojumu!


dziedava 27.marts, 17:44

Nav runa par centra izgaismošanu, bet mikroskopā var labāk saprast , vai katrai sporai viena puse ir gaišāka? To vajag zināt, jo tā ir sugas pazīme.


mufunja 27.marts, 17:39

Jā. Šī gaisma centrā mani kaitina, bet es to vēl nevaru noņemt.


ekologs 27.marts, 17:06

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus) :)


Ziemelmeita 27.marts, 16:18

Cik jauki, tā mana bērnības vieta. Vienmēr gājām ar vecotēti un vecmammu staigāt. Mīłas atmińas.


dziedava 27.marts, 16:08

Sporām viena puse ir gaišāka, ja?


mufunja 27.marts, 16:08

Kad es tos atradu, tie izskatījās svaigi. Mājas atvērās.


ekologs 27.marts, 15:54

Vizuāli izskatās pēc Phalacrus fimetarius.


roosaluristaja 27.marts, 15:42

Jā, var. Ne tikai uz bērza, bet arī uz citiem lapu kokiem. Tas ir reti, bet tā var būt


dziedava 27.marts, 15:09

Sporas vislabāk būtu likt zem mikroskopa 1000x palielinājumā :D, tad uzreiz būtu skaidrs. Kopskats man neko neatgādina :/ . Varbūt pa ziemu stipri cietis un mainījis formu, tāpēc nevaru atpazīt.


guta7 27.marts, 15:04

Vai tā var augt uz bērza?


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Pievienoju foto, Julita :)


Miksrieksts 27.marts, 15:00

Aiztiekot ar pirkstu smērē gaišbrūni kā sporas. Nu nevaru saprast, vai var būt kukaiņiem tik sīkputekļaini izkārnījumi


dziedava 27.marts, 14:27

Ja aiztika ar pirkstu, neripoja nost? Reizēm kukaiņu sūdiņi arī atgādina gļotsēnes.


IlzeP 27.marts, 13:26

Jauki, es tur staigāju svētdien :)


Ivars Leimanis 27.marts, 12:04

Liesmainā egļpiepe


kamene 27.marts, 11:26

Nezinu, vai pareizi noteicu. Bija kritalas augšpusē, nevis apakšpusē.


Agnese 27.marts, 09:57

Nē, nav plikas. Piezemes lapas ir ar matiņiem.


dziedava 27.marts, 08:52

Gaišāka ir dīgšanas pora, tur vietām var redzēt arī "deguntiņu", kāds mēdz būt dīgšanas poras vietā. Vai tā kāda nejaušība vai cita suga ;), gan nepateikšu


Ziemelmeita 27.marts, 08:05

Paldies par izglītošanu. Turpināšu klausīties un mācīties.


IevaM 27.marts, 07:58

Lielā zīlīte?


roosaluristaja 27.marts, 07:55

Pīci - pīci ir dziesma. Viena no versijām. Saucieni ir tie īsie. Apmēram "ci ci ci"


Ziemelmeita 27.marts, 07:44

Paldies,Uldi. Nu jā,ar putniem nebūs tik viegli kā ar sēnēm. Tad tas “pīci-pīci” ir lielās zīlītes sauciens? Tādu bieži dzirdu savā pagalmā. Kaut kad jau biju ielikusi arī šeit.


roosaluristaja 27.marts, 07:12

Ļoti šaubos, ka tās ir lūša pēdas. Nagi pārāk izteikti. Lūk lūša pēdu attēls dubļos. Nagi vispār nav redzami. https://as2.ftcdn.net/v2/jpg/02/36/82/81/1000_F_236828137_v2iAIAUlJn3YguRpqRRBP2Ql46L1eQbQ.jpg


roosaluristaja 27.marts, 07:06

Nebūs cekulzīte. Cekulzīlītēm principā tādas kārtīgas dziesmas nemaz nav


roosaluristaja 27.marts, 06:55

Lielākā daļa saucienu arī ir lielās zīlītes. Ap otro minūti fonā ir dzirdams dzilnītis. Varbūt vēl kaut kas ir. Pilnīgi visu tur nevar atkost. Bet lielākā daļa balsu ir lielās zīlītes.


VijaS 27.marts, 00:37

Šis bija otrs pilienites paraudzņš ar dzeltenu plazmodiju. Sporas negrupējas, bet tām ir ļoti izteiktas gaišākas malas.


VijaS 27.marts, 00:32

Pārbaudīju arī otru no blakus augošajām lāsenītēm, to ar oranžo plazmodiju. Sporas negrupējas, un šoreiz arī neredz gaišākas malas, kādas bija citu paraudziņu sporām.


Ziemelmeita 26.marts, 23:30

Paldies,Uldi. Un atkal savādāka dziesma, ne tā, ko zinu. Bet vai tur nav vēl kāda putna balss, jeb zīlīte ir tik daudzbalsīga vokāliste.


roosaluristaja 26.marts, 23:05

Tā, kas dzied, ir lielā zīlīte


Ziemelmeita 26.marts, 22:08

Paldies,Uģi.


felsi 26.marts, 19:32

Skaidri, nobildēt problēmas:)


Osis 26.marts, 19:29

Paldies Uldi un Artur!


Ziemelmeita 26.marts, 19:23

Paldies,Julita,izlabošu.


dziedava 26.marts, 19:22

Galiņi noliekti uz vienu pusi, vajadzētu būt D.scoparium


angel 26.marts, 18:46

Paldies!


zane_ernstreite 26.marts, 18:28

Re, tomēr nav tik slikti ar mani, biju domājusi pareizi )) Paldies, Edgar!


dziedava 26.marts, 18:11

Iveta, taisnība, jāpēta. Es arī uzzināju par varietāti tikai pēc 2023. gada gļotsēņu kongresa Igaunijā, kur Evita ievāca nenobriedušu gļotsēni, par kuru neviens nevarējām saprast, kas tā ir. Daļu paņēmu es, daļu uz Norvēģiju aizveda Edvīns. Nobriedušāka sāka mazliet izskatīties pēc lāsenītes, bet līdz galam nenobrieda, tāpēc mikroskopējām. Tad arī Edvīns izteica hipotēzi, ka varētu būt šī suga un šī varietāte. Es biju mikroskopējusi pirms tam un hipotētiski noteicu tikai līdz tai pašai sugai. Tad arī radās intriga par varietāti. Iepriekš Latvijā šī suga ir mikroskopēta, bet pētīta tikai tiktāl, lai apstiprinātu sugu, līdz ar to sporām liela vērība netika pievērsta, tie foto nav labā kvalitātē. Bet vākumi ir, kaut kad būs jāpēta :)


ekologs 26.marts, 17:55

Cekuldūkuris (Podiceps cristatus) :)


adata 26.marts, 17:53

Tad jau pastāv varbūtība, ka mikroskopējot daudzām varētu atklāties šī varietāte.


ivars 26.marts, 16:14

Es pat teiktu, ka viņi tā dara samērā bieži, Māri.


mufunja 26.marts, 15:05

Mēģināšu atrast veselus :)


dziedava 26.marts, 14:30

O, kolumella kājas galā izcila! :)) Bet sporām svarīgi saprast, vai ir tumšāku kārpu grupas, vai nav, citādi droši noteikt ir riskani. Vēlāk vēl papētīšu variantus, bet šobrīd man nav laika nopietni iedziļināties, ir visādi citi steidzami darbi tuvākā laikā.


mufunja 26.marts, 14:19

Paldies Julita. Es nofotografēju kāju, bet es nevaru saprast. Un ar sporām tas ir patiešām slikti.:(


MJz 26.marts, 13:37

Es ar liktu uz lauku cīruli. Esmu savām acīm redzējis, kā lauku cīrulis starp tipisku dziesmu pa vidu uzlaiž pļavu tilbīti.


dziedava 26.marts, 13:23

Skaidri redzēji, ka divi pavedieni? Vienīgajā foto man izskatās vairāk, bet labi redzams nav. Ja redzēji skaidri, tad ok.


IlzeP 26.marts, 13:16

Tipisks uztraukuma sauciens


roosaluristaja 26.marts, 13:08

Šī gan manuprāt īsti neskaitās dziesma, bet O.K.


Ziemelmeita 26.marts, 12:37

Paldies,Ilze.


felsi 26.marts, 12:26

Pievienoju mikroskopiju.


dziedava 26.marts, 12:10

Tādus galīgi sapelējušus grūti droši noteikt :(. Tur jau jāredz sporām - vai tur ir dīgšanas pora? (apkārtējā sporas gredzenā tāds kā caurums) Tādām sabojātām sporām to gandrīz neiespējami redzēt :(. Physarum globuliferum sporām jābūt ar tumšāku kārpu grupām, to te arī nevar saskatīt - ir vai nav. Un vēl svarīgi saskatīt kātiņa galā kolumellu, kas ir kā konuss: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=25073 Es tik vecas, sapelējušas pati vairs nemikroskopēju, jo sarežģīti visu vajadzīgo redzēt. Ne vienmēr vispār to var.


mufunja 26.marts, 12:02

Var būt Physarum globuliferum ?


ivars 26.marts, 11:03

Lauku cīrulis varbūt?


roosaluristaja 26.marts, 10:56

Par augiem es, protams, nejūtos tika kompetents kā par sēnēm vai putniem, bet datubāzē ir gan Pulmonaria officinalis, gan Pulmonaria obscura. Vai tad tas nav viens un tas pats?


mufunja 26.marts, 10:43

Paldies Edgars.Diemžēl es viņus nesaprotu. Ieliku statistikai.:)


gudgalf 26.marts, 10:28

Kau kā pašam tomēr liekas, ka drīzāk dziesmas beigas zaļžubītei nevis lielā tilbīte.


paliec 26.marts, 10:15

vispār jau attēlos ir redzami divi dzīvnieki, no kuriem neviens nav zirneklis. sarkanais labi redzamais lopiņš ir viena no augsnes ērcēm, bet kukainis, kas saplūst ar fonu ir kaut kāda kolembola jeb lēcaste.


VijaS 26.marts, 09:41

Nākamais plāna punkts :). Tas bija tas paraudziņš, kuru ilgi nevarēju atrast, nesen ieraudzīju citā kastē, meklējot kaut ko citu.


dziedava 26.marts, 09:25

Vija, otra plazmodija augļķermeņi Tev arī ir mikroskopēti? Sugas aprakstā (sākotnēji tā bija izdalīta kā suga) minēts, ka plazmodija krāsa nav zināma.


VijaS 26.marts, 09:01

Uz blakus priedēm, kādu divu metru attālumā, bija viens oranžs un viens dzeltens plazmodijs, abi attīstījās par lāsenītēm. Ievācu abus tīri intereses pēc, ar domu, varbūt kādreiz sanāks salīdzināt, vai bez plazmodija krāsas ir vēl kādas atšķirības. Par varietātēm tad nemaz nenojautu. Protams, lai apgalvotu, ka no plazmodija krāsas var noteikt, kura varietāte tā ir, vēl būs jāvāc paraudziņi un jāskatās, vai tiešām vienmēr ir korelācija. Pagaidām tas ir tikai tā, piefiksēts savai zināšanai.


IlzeP 26.marts, 08:36

Pievienoju sarakstam


adata 26.marts, 07:39

Vai šīs jau pēc ārējā skata izskatās citādi, ja ienāca prātā mikroskopēt?


Toms Čakars 25.marts, 22:58

Paldies!


Ziemelmeita 25.marts, 22:19

Paldies,Ansi. Man tāda doma ienāca prātā, bet īsti pārliecība neradās.


Ansis 25.marts, 21:12

Vai vilkmēlei arī piezemes lapas nav plikas kā skābenēm? Šīs izskatās matainas, kā mauragai.


Ansis 25.marts, 21:03

Tā esot sēne - Coprinellus domesticus.


felsi 25.marts, 20:21

Pievienoju mikroskopiju.


Inese_Plume 25.marts, 19:41

Paldies, Uldi! Šī kopā ar meža pīli gan atlidoja, gan aizlidoja


IlzeP 25.marts, 18:23

Baltā?


MJz 25.marts, 18:03

Bez plašām papildziņām, maz ticams. Biotops neatbilst.


Ziemelmeita 25.marts, 14:22

Tapēc jau apjuku, neko jēdzīgu nevarēju izdomāt. Ja aug uz arī uz citiem kokiem ne tikai uz ozola, tad skaidrs. Līdz šim nebiju sastapusi uz cita koka.


roosaluristaja 25.marts, 14:06

Vizuāli manuprāt ļoti atbilst H.rubiginosa. Šī suga retos gadījumos varot augt arī uz citiem lapu kokiem. Chondrostereum purpureum tas noteikti nav un kaut kādi citi varianti, kas tas varētu būt, man nenāk prātā.


marsancija 25.marts, 13:30

Paldies, Evita!


Ziemelmeita 25.marts, 13:24

Bet tas koks nebija ozols. Pēc mizas drīzāk kāda blīgzna.


roosaluristaja 25.marts, 12:36

Pēc aplikācijas domām tā ir ozolu brūnvārcene. Turklāt viņa to piedāvā kā vienīgo variantu. Tādos gadījumos viņas viedoklis gandrīz 100%


roosaluristaja 25.marts, 12:18

Dīķa vardes ir zaļganas


VijaS 25.marts, 10:54

Paldies, Evita! Līdz skrajlapei es biju tikusi pareizi :)


finesse 25.marts, 10:44

Paldies, Andri un Kārli, kopā būs noskaidrots, jā izklausās pēc slokas :)


dekants 25.marts, 09:51

Tā būs sloka


mufunja 25.marts, 07:57

Es atradu viņu kājas :):)


mufunja 25.marts, 07:55

Paskatījos aprakstu. Ārēji ļoti līdzīgi.Tikai strīdi mulsina. Man vēl jāpaskatās.


Arnis2 25.marts, 07:18

Paldies, biju paviršs.


finesse 24.marts, 23:27

nē, noklausījos visus iespējamos putnus iekš putni.lv ar līkiem un dažāda garuma knābjiem, arī xeno canto, bet neatradu tādu flight call.


asaris 24.marts, 23:23

Mērkaziņa? http://www.putni.lv/galgal.htm


Irbe 24.marts, 23:00

Fotogrāfijā zosis


Irbe 24.marts, 22:51

It kā baltvēderi


dziedava 24.marts, 21:54

Oho!! Tā gan interesanta! Viena versija Physarum decipiens, bet neesmu droša.


marsancija 24.marts, 21:35

Nu, līdz mikroskopijai man vēl tālu:) Paldies!


dziedava 24.marts, 21:23

Mikroskopiskie pētījumi šīm divām sugām vēl nav radījuši sajūtu, ka uz aci droši atšķiramas. Varbūt ar laiku.


Ansis 24.marts, 21:15

Daugavpils saraksta veidotājas tika informētas. Par viņu darba spējām neradās labs priekšstats.


marsancija 24.marts, 20:47

Paldies, Julita, par sūnu noteikšanu, bet arī šeit vajadzīga Tava palīdzība!


Ziemelmeita 24.marts, 20:46

Vai šis nav saistīts ar kukaińu pasauli?


IlzeP 24.marts, 20:29

Ļoti jauks komentārs Uldim izdevies, būs jāiekopē kaut kur vēsturei :)


Ziemelmeita 24.marts, 20:05

Paldies,Artur un Uģi. Pa ziemu piemirsies.


Ziemelmeita 24.marts, 20:02

Paldies,Julita.


marsancija 24.marts, 19:37

Kas šādi pārveido baltalkšņa jaunos dzinumus?


marsancija 24.marts, 18:55

Pūkainā zemzālīte (Luzula pilosa).


adata 24.marts, 18:25

2023.gada augusta vētrā viens stumbrs pagalam.


roosaluristaja 24.marts, 17:45

Jā, droši vien, ka ir


Kiwi 24.marts, 17:17

Uldi, paldies par labojumu! Piefiksēju, ka nepareizi uzspiedās. Vai nebūs nektrija?


roosaluristaja 24.marts, 16:46

Tā kā piezīmēs rakstīts "DA virz", tad ticams, ka ne tur pirksts aplikācijā iebakstījās.


Rolis 24.marts, 16:35

80 zosis nositušās vēja turbīnās?! Šis izskatās būs pirmais gadījums pasaulē tik masveidīgai zosu sadursmei ar vēja elektrostacijām... Pie tam vietā, kur to nav...


nekovārnis 24.marts, 16:30

Paldies, Uģi! :)


Ziemelmeita 24.marts, 15:30

Man izskatās savādāka, bet varbùt maldos. Noaugušas apses, gan augošie koki,gan kritalas.


roosaluristaja 24.marts, 15:26

Pleurozium schreberi varbūt. Vispār es pazīstu dažas sūnas, bet bildēs viņas bieži izskatās ļoti jocīgas.


roosaluristaja 24.marts, 15:24

Jaunībā šī ļoti parastā suga var izskatīties apmēram tā. Vispār viņa ļoti dažādi var izskatīties. Kādreiz Latvijā bijā tāds Toļiks Gorbunovs, kurš vienmēr izskatījās vienādi, gan kad bija komunists LPSR, gan, kad Saiemā sēdēja LR. Iemācies vienreiz un vienmēr atpazīsi. Ar Fomitopsis pinicola tas neiet cauri.


roosaluristaja 24.marts, 15:18

Manuprāt lielā greizkausīte.


ekologs 24.marts, 13:29

Četrplankumu melnmārīte (Exochomus quadripustulatus) :)


ekologs 24.marts, 13:26

Manuprāt Zebiekste (Mustela nivalis) :) Aste īsa un viscaur balta.


dekants 24.marts, 12:49

Ir pareizi :)


zinzin 24.marts, 11:58

Par balss atbilstību putnam neesmu pārliecinàta, bet vizuāli bija labi saredzama.


roosaluristaja 24.marts, 11:27

Tumšā nebūs. Ja mājas pīles te nav piedalījušās, tad meža pīle ar kreiso apspalvojumu


roosaluristaja 24.marts, 11:18

Piepe nebūs. Poru nav. Bet virspuse ir ļoti dīvaina. Domāju, ka Streum fasciatum (subtomentosum). Trīs reizes gāju cauri ziņojumam ar PictureThis, kamēr viņa piedāvāja šo variantu. Klasisks gadījums, kā sajaukt galvu aplikācijai.


adata 24.marts, 11:06

Jauki, un vēl aizsargājams!


adata 24.marts, 11:04

Paldies, Margarita! Tāpēc bija aizdomas, kā varbūt kas cits!


dziedava 24.marts, 10:29

Un kā minimums kā sinonīmam tam tad obligāti jāparādās arī Dabasdatos, jo oficiālajās publikācijās ir šis nosaukums un līdz šim to latviski zinātu tikai šādi - dabā bija grūti atrast vajadzīgo sugu, ja prātā tikai latviskais, ko zinu jau sen.


dziedava 24.marts, 10:27

Ansi, bet kāpēc tad tiktikko publicētajā sūnu sarakstā nav šis nosaukums?! Abos oficiāli publicētajos sūnu sarakstos ir kroklapes. Ja tas ir bijis tik nepareizs, tad vajadzēja brēku par to celt laicīgi, lai vismaz jaunajā sarakstā būtu pareizi, - neesmu tādu diskusiju nekur manījusi.


Irbe 24.marts, 10:25

Šis ir sila cīrulis


Ansis 24.marts, 09:59

Tagad vajadzētu būt īstajam nosaukumam. "Kroklape" uzskatāms par sinonīmu, kas lietots dažās publikācijās. Tas atspoguļo plaši izplatītu morfoloģisko pazīmi, kas vērojama arī citām Drepanocladus ģints sūnām, no kuras nodalīta Sanionia. Sūnas nosaukums dots par godu prūšu botāniķim Karlam Sanio, kurš bijis docents Kēnigsbergas universitātē 19.gs. otrajā pusē.


adata 24.marts, 08:44

Nu, jā. Mežirbei, cik saprotu, vajadzīgs pamatīgs meža masīvs, te tik tādas strēmeles. Lai gan biotops atbilstu- koku dažādība, brikšņi, smiltis pieejamas un strauts. Un tā neies baroties pļavā.


IlzeP 24.marts, 08:12

Pēc apraksta liekas, ka redzēta laukirbe.


adata 24.marts, 08:06

Va pēc mēsliem var atšķirt?


adata 24.marts, 08:04

Nu es tagad apjuku! Varbūt man tomēr ir laukirbe ne mežirbe? Tās ir tik līdzīgas pēc uzvedības, biotopa (abas var būt mežmalā, kas robežojas ar pļavu). Arī mēsli līdzīgi. Tā peļķe pļavā atrodas kādus 60 soļus no mežmalas, no mana skatu punkta 170 soļus. Vienīgi palika prātātā žiglais pārskrējiens, izslienoties apkārtnes vērošana un gaiša (pelēka) krūtiņa. Pārāk tālu lai redzētu "pakavu". Vai mežirbei no attāluma būtu gaiša priekšpuse?


Ziemelmeita 24.marts, 07:32

Paldies,Uldi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:29

Jā, sarkanblakts interesantu fonu atradusi.


Ziemelmeita 24.marts, 07:27

Paldies,Vija.


Ziemelmeita 24.marts, 07:26

Paldies,Julita.


IlzeP 24.marts, 07:16

Jau gribēju jautāt, vai latviskajā nosaukumā nav kļūda, kamēr sapratu, ka jālasa nevis sīkas-knābīte, bet sīk-as-knābīte... Ļoti sarežģīts nosaukums.


IlzeP 24.marts, 07:13

Man iesniegtajā sarakstā kroklape ir tikai kā sinonīms. Bet latviskos nosaukumus mēs jebkurā brīdī varam/varēsim mainīt.


marsancija 23.marts, 23:45

Paldies, Uldi!


marsancija 23.marts, 23:42

Pēc biotopa grūti spriest- laukirbe vai mežirbe. Vairāk gan sliecos uz mežirbi, jo apkārtnē vien nelielas pļaviņas un izcirtumi. Pārsvarā meži un krūmāji.


Igors 23.marts, 23:20

Peļu klijāns gaiša variācija


dziedava 23.marts, 23:10

Pēc kā var pateikt, ka tā nav kādas parastākas sugas nepieaudzis eksemplārs?


pustumsa 23.marts, 22:37

Paldies. Aplikācijā neatradu.


Lemmus 23.marts, 22:28

Oho! Apsveicu! Brīnos,kā šo sugu var pamanīt un noteikt,izskatās izteikti neizteiksmīga. :))


CerambyX 23.marts, 22:16

Manuprāt, tomēr bērzu


ekologs 23.marts, 22:16

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis) :)


nekovārnis 23.marts, 22:11

Paldies, Uģi! :)


VijaS 23.marts, 22:09

Bildē zilā vizbulīte.


dziedava 23.marts, 22:05

Nez kāpēc šai ģintij nebija īstais latviskais nosaukums, nomainīju. Ceru, ka Ornitho būs kroklapes, kā būtu jābūt.


nekovārnis 23.marts, 21:42

Tā baigi nepētīju, bet cik redzēju tik tādas apaļas/spīdīgas.


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2024
© dabasdati.lv
Saglabāts