Aktīvie lietotāji: 202 Šodien ievadītie novērojumi: 385 Kopējais novērojumu skaits: 2304842
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Bilerta starpdisciplinārie vērojumi
Pievienots 2026-01-05 17:32:14

Ja man pa rokai gadās kāda dzīva radība, cenšos to iemūžināt fotogrāfijā un ielikt portālā dabasdati.lv, saka ziņotājs ar segvārdu "ekologs", liepājnieks Arturs Bilerts. Sevi viņš raksturo kā daudzpusīgu, starpdisciplināru cilvēku, kurš pārstāv sociālo un dabaszinātņu nozares. Savukārt dabasdati viņu – kā arvien aktīvāku ziņotāju no Kurzemes reģiona kopš 2017.gada, kā arī lielu palīgu bezmugurkulnieku sugu noteikšanā citu lietotāju novērojumiem, kas ir ļoti vērtīgi, jo bezmugurkaulnieku sugu daudz, daudz vairāk nekā to noteikšanas ekspertu. Kā jau starpdisciplināram cilvēkam, Arturam kukaiņu, putnu un sikspārņu meklējumos gadās atrast arī pa arheoloģiskam objektam.


Arturs Bilerts. Foto no A. Bilerta personīgā arhīva
.

Kā jūsu saistība ar dabu sākās? Esat pilsētas vai lauku bērns?

Esmu pilsētu bērns, bet saistība ar dabu man ir kopš mazotnes. Mājās bija minizoo – kāmji, žurkas, jūrascūciņa, papagaiļi, kanārijputniņi. Konkrētāk dabai pievērsos, sākdams ziņot dabasdatiem lielākoties par dažādām bezmugurkaulnieku sugām.

Bērnībā dzīvnieku turēšana jūsu mājās bija jūsu vai vecāku griba?

Vecāku griba, bet mums, bērniem, arī ar to vajadzēja nodarboties – kopt, tīrīt.

Ko studējāt?

Manas pirmās studijas bija sociālās zinātnes Liepājas Universitātē.

Kāpēc izvēlējāties socioloģiju?

Esmu liepājnieks, gribējās augstskolu tuvāk mājām. Mani arī interesēja tas, kā sabiedrība dzīvo, kā komunicē, kā dažādas kultūras mijiedarbojas. Tā kā mani interesē arī daba, pēc socioloģijas studiju beigšanas turpat Liepājas Universitātē uzsāku un pabeidzu studijas gan vides zinātnē, gan pedagoģijā, ar specializāciju bioloģijas skolotājs. Vides izglītība man pašlaik ļoti labi noder darbā, strādāju par hidrologu Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Mērām caurplūdumus, līmeņus – visu, kas saistīts ar hidroloģisko ciklu. Tajā pašā laikā brīžiem ievācu arī makrozoobentosu, dažādu ūdenstilpju bezmugurkaulniekus. Tad nu gribot negribot ir jāpazīst gan spāres un to kāpuri, gan makstenes, gan citas ūdeņu radības.

Tātad sūtījumi dabasdatiem zināmā mērā ir saistīti ar jūsu darba uzdevumiem?

Noteikti. Hidrologi var gan sēdēt birojos un analizēt iegūtos datus, gan doties dabā. Es galvenokārt atrodos dabā, un tas ir milzīgs pluss, varu, tā sakot, apvienot divus vienā, darba veikšanas laikā arī pamanīt dažādus kukaiņus, putnus…

Noteikti pamanāt arī to, kā vide mainās. Kādu redzat dabas daudzveidības situāciju šodien?

Kā kurās vietās. Braucot gar monokultūru laukiem, šķiet, ka to izplešanos varētu arī piebremzēt. Raugoties, kas notiek ar Latvijas mežiem, no vienas puses, medijos bieži tiek runāts, ka esam zaļa, mežiem bagāta valsts, bet no otras puses, braucot es bieži redzu lielus kailciršu apjomus. Tātad arī tiem aizsargājamajiem putniem, kas ligzdo mežos, neiet labi. Tomēr nevar teikt, ka ir tikai vieni vienīgi mīnusi – ir arī plusi. Dažādas vides organizācijas, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un citas, izglīto cilvēkus, skaidro viņiem dabas daudzveidības nozīmi, mijiedarbību ar sabiedrību. Notiek dažādas talkas, manā jomā – upju tīrīšanas darbi, ekosistēmu atkopšana. Cilvēki sāk aizdomāties, ka dabu var ne tikai izmantot kā patērētājsabiedrība, bet arī sāk apjēgt citas tās vērtības.

Kā hidrologam man uzreiz jums jājautā, ko domājat par mazajām hidroelektrostacijām Latvijā.

Tas ir ļoti aktuāls jautājums un, kā parasti, koks ar diviem galiem – ir savi lobiji, ir cilvēki, kam mazie hesi ir nepieciešami, bet, protams, lai atjaunotu upes dabīgo tecējumu, upes ekosistēmas funkcionalitāti, ir nepieciešams noņemt upju aizsprostus. Tam nevajadzētu pieiet emocionāli, prasot mazos hesus likvidēt vienā rāvienā – jebkura situācija ir zinātniski jāizpēta, racionāli jāizvērtē.

Vai jūsu atradumi un sūtījumi dabasdatiem rodas arī ar jūsu darbu nesaistītos meklējumos?

Pēdējā laikā manas intereses galvenokārt ir saistītas ar entomoloģiju, to jau manos ziņojumos dabasdatiem var redzēt. Otrajā vietā man ir putni, un trešais lauciņš – sikspārņu pētniecība, brīžiem iesaistos ziemojošo sikspārņu monitoringā. Putnus, kukaiņus un citus dzīvus organismus fotografēju ne tikai darbā, bet arī brīvajā laikā, dodoties gan vienkārši pastaigās, piemēram, pa meža celiņiem, gan speciāli meklējot kādu konkrētu biotopu vai sugu, piemēram, blaktis vai skrejvaboles.

Kā nosakāt atrastās sugas?

Gan ar noteicējiem, gan ar mūsu pazīstamāko entomologu un ornitologu palīdzību. Entomoloģijas lietās daudz konsultējos ar Uģi Piterānu, Mareku Ieviņu, zinu, ka ne tikai man kukaiņu noteikšanas lietās ļoti noderīga un saprotama ir Mareka Ieviņa mājaslapa. Vismaz attiecībā uz kukaiņiem atrast noteicējus internetā nav nemaz tik grūti. Piemēram, laba ir vācu mājaslapa kerbtier.de.

 


Čemurziežu koksngrauzis Agapanthia villosoviridescens. Foto: Arturs Bilerts

Dabasdatos esat viens no aktīvākajiem citu ziņotāju iesūtītu bezmugurkaulnieku sugu noteikšanā.

Tas būtu par skaļu teikts! Jā, palīdzu noteikt sugas, ne vienmēr tās grūtāk nosakāmās. Cik nu man ir laika un spēku, tik palīdzu, bet nevaru mēroties ar mūsu gigantiem, sākot ar Uģi Piterānu. Kā sabiedrisks monitorings dabasdati.lv ir ļoti sekmīgs pasākums, tas palīdz izglītot cilvēkus bioloģiskās daudzveidības lietās, ieinteresēt viņus dabas saglabāšanā, sugu pazīšanā.

Kā jūs atradāt dabasdatus?

Iepazinos ar tiem diezgan sen, jau pirms 2017. gada, kad pats sāku ziņot. Tad vēl man nebija domas veidot savu novērojumu fotoarhīvu. Kad sāku veidot to, sāku arī iesniegt savus novērojumus dabasdatos.

Cik ērti lietošanā jums šķiet dabasdati.lv?

Manuprāt, ļoti ērti, nav nekādu sarežģījumu. Protams, vienmēr var tiekties uz ko vēl labāku, labot dažus sīkumus, lai pie novērojumiem varētu ātrāk atrast konkrētas sugas, bet kopumā pašreizējais dabasdatu variants ir ļoti pieejams un saprotams.

Fotografēt dabu sākāt sen?

Fotografēt sāku sen, bet lieta tāda, ka, fotografējot konkrētas sugas, ir jābūt atbilstošai tehnikai. Kad tehnika un attiecīgi arī kadri nav tik labi, tad negribas arī likt dabasdatos izplūdušu bildi. Tāda dažreiz varētu būt pietiekama, lai noteiktu kādu retu sugu, bet, protams, gribas kvalitatīvas bildes. Pēdējā laikā nodarbojos ar makrofoto, cenšos kukaiņus nobildēt tuvplānā, pēc iespējas tuvāk, no vairākām pusēm, lai ieinteresētu par kukaiņiem plašāku sabiedrību. Tam, protams, ir nepieciešama laba tehnika.


Brūnā smilšvabole Cycindela hybrida tuvplānā. Foto: Arturs Bilerts

Fotografējat tikai sugas noteikšanas nolūkā vai arī citreiz vienkārši skaistas bildes dēļ?

Gan tā, gan tā. Entomoloģijas ziņā esmu sugu mednieks, cenšos īpatni nofotografēt tā, lai tas būtu skaidri nosakāms un arī estētiski baudāms.

Cik viegli tas dabā izdodas?

Tur jau tas joks, ka  diemžēl vai par lami – ir jābūt lielai pacietībai. Kukaiņus nevar pierunāt fotosesijai. Brīžiem viņi ir ļoti kustīgi, gribot vai negribot viņiem, it īpaši tauriņiem vai skrejvabolēm, ir jāskrien pakaļ, varbūt jānoķer un jāpietur, lai viņi papozē. Tad uzņem simtiem kadru un pēc tam brīvdienu vakaros tiem ej cauri, lai atrastu kvalitatīvos. Es tos uzreiz fiksēju un lieku sociālajos medijos – feisbukā vai instagramā.

Jā, lai dabūtu labu kadru, reizēm ir jālien brikšņos, neērtās vietās, kur nevar labi nogulties bildēšanai. Dabūju diezgan izrāpoties, reizēm no tāda fotogājiena pārnāku mājās netīrs un dubļains, zālēm aplipis. Esmu gan skrējis pakaļ, gan ložņājis, gan vārtījies, labākus kadrus meklējot. Ja kāds no malas to procesu ieraudzītu, droši vien padomātu, ka es esmu jocīgs cilvēks.

Jūsu galvenais fotomedību un sugu meklējumu areāls ir ap Liepāju?

Brīvajā laikā jā. Darbā, kura laikā lielākoties esmu dabā, manā pārziņā ir Kurzemes teritorija.

Kad sākāt piedalīties sikspārņu monitoringā?

Tajā mani ievirzīja paziņa biologs, kurš monitoringā jau darbojās. Viņš man piedāvāja to veikt kopā, ziemā paložņāt pa dažādiem nocietinājumiem. Tā tas aizgāja, un nu jau sikspārņiem pievēršos ne tikai ziemā, bet arī vasarā, ja gribas pamainīt novērojumu veidu, tad dodos uz Liepājas apkārtnē esošiem nocietinājumiem un gan bildēju sikspārņus, gan novērtēju viņu daudzumu. Dažas no tām vietām ir vieglāk pieejamas, bet dažās ir jāložņā cauri mazām ejām, lai nokļūtu lielākā telpā, kurā uzturas sikspārņi. Parasti tur ir tumšs, mitrs un dubļains.


Ziemojošs platspārnu sikspārnis Eptesicus serotinus. Foto: Arturs Bilerts

Kādās apdzīvotās lauku sētās arī meklējat sikspārņus?

Parasti nē, bet, ja tiek lūgts padoms, piemēram, ja sikspārnis iekļuvis kāpņu telpā, sniedzam konsultāciju, braucam arī noteikt konkrēto sugu un cenšamies sikspārni palaist laukā.

Kuri atradumi jums pašam ir sagādājuši visvairāk prieka?

Nesen Uģis Piterāns rakstīja par vienu vaboļu sugu (strupvaboli Haeterius ferrugineus), tās vienīgā bilde Latvijā ir veikta ar manu fotokameru. Tā vaboļu suga dzīvo simbiozē ar skudrām, Latvijas Dabas muzejā tiks rīkota ar skudrām saistīta fotoizstāde, un mana bilde tajā, iespējams, tiks izmantota. Tas, protams, ir gandarījums. Tāpat kā par daudzām vaboļu un blakšu sugām, kuras Latvijā ir retas un kuras man ir izdevies atrast.


Strupvabole Haeterius ferrugineus. Foto: Arturs Bilerts

Cik labi jau pazīstat Latvijas blakšu sugas?

Līdz Uģa Piterāna līmenim man vēl ir ļoti tālu. Vieglāk ir nosakāmas biežāk sastopamās sugas.


Blakts (Heteroptera sp.) nimfa. Foto: Arturs Bilerts

Cik aktīvi vērojat un bildējat putnus?

Putnu vērošana man sākas ziemā. Saucu to par urbāno ornitoloģiju – man ir putnu barotava, fiksēju, kādas sugas pilsētas vidē pie barotavas atlido. Tās ir bieži sastopamas sugas – lielās zīlītes, melnie mežasatrazdi... Kas attiecas uz retāku sugu noteikšanu, arī lieli speciālisti var kļūdīties. 


Liepājas ezerā ziemojošs lielais dumpis (17.12.2022.). Foto: Arturs Bilerts

Papē pie putnu murda esat viesojies?

Vēl ne, bet gribu uz turieni aizbraukt.

Kā hidrologs zemūdens fotografēšanai pievērsies esat?

Diemžēl vēl neesmu iegādājies tādu tehniku, lai to varētu veikt. Patiesībā manas makrofoto bildes lielākoties ir bildētas ar telefonu. Daudzi cilvēki man jautā, ar kādu fotoaparātu fotografēju, kādas man ir lēcas, un, kad uzzina, ka bildēju ar telefonu, brīnās un uzreiz prasa, ar kādas markas telefonu tas darīts. Ar telefonu ir vieglāk nofotografēt kukaini tuvplānā, savukārt putnu fotogrāfijā telefons nebūs tas labākais rīks. Bet man ir savi knifi, lieku telefonu klāt pie binokļa un cenšos ar telefonu nofotografēt caur binokli.

Vai ārpus Latvijas arī esat gājis meklēt un bildēt dabas objektus?

Jā, nesen biju Amerikas Savienotajās Valstīs, arī tur katru dienu ložņāju pa krūmiem. Biju priecīgs būt arī muzejos, kur bija labas entomoloģiskās kolekcijas. Tur bija arī daudzas interaktīvās ekspozīcijas, kurās cilvēki var darboties ar mikroskopiem, ošņāt kukaiņu izdalītās smaržas un smakas, un tamlīdzīgi.

Kā liepājniekam man jums jāprasa, vai, meklējot dzīvās dabas objektus, pludmalē atrodat arī dzintarus. Tajos arī retumis gadās pa kukainim.

Liepājā dzintaru nekad nav trūcis, sevišķi laikā, kad ir stiprs vējš, tad ar jūraszālēm arī dzintaru izskalo. Pats esmu atradis tikai mazus graudiņus. Liepājā aiz Ziemeļu mola rosās dzintara makšķernieki jeb dzintara ķērāji – garos zābakos, sietiem rokās dodas jūrā un makšķerē dzintarus.

Internetā var lasīt, ka jūs savus gājienos dabā reizēm atrodat arī arheoloģiskus objektus. Lūk, Liepājas muzeja krājuma arheoloģijas priekšmetu kolekcijā nonākusi 2022. gada 7 .maijā Liepājas nomalē, Karostas apkaimes kāpu zonā netālu no jūras atrasta unikāla vēsturiska vērtība – dobumakmens, atradējs Arturs Bilerts.

Tas man sanāca tā kā netīšām. Tajā vietā biju gājis arī agrāk un dobumakmeni redzējis, bet nebiju tam pievērsis uzmanību. Bet vienā jaukā dienā devos uz Baltijas jūras krastu pastaigā ar suni, cilvēki bija mani informējuši, ka krastā parādījušies roņi, gribēju kādu iemūžināt fotogrāfijās. Piestāju arī pie dobumakmeņa, ieskatījos un nolēmu, ka vajadzētu tomēr ziņot ekspertiem, lai viņi novērtē. Tā, lūk, dodoties bildēt roņus, atradu kultūrvēsturisko mantojumu.

Esat darinājis arī baltu kaujas cirvjus, bet teicāt, ka ar to tagad vairs nenodarbojaties. Vai vaboļu medības to izkonkurēja?

Baltu cirvji man bija diezgan pasena aizraušanās. Tā kā esmu sociālo un dabas zinātņu pārstāvis, baltu cirvju darināšana bija darbošanās drusku tā kā eksperimentālās arheoloģijas jomā. Centos atdarināt viduslaiku cirvjus, ņemot par paraugu arheoloģiskajos izrakumos atrastos cirvjus – atdarināju, bet, protams, ar mūsdienu civilizācijas "piesitienu". Darināšanas process notika tā – tika ņemts kāds mūsdienu vecs, lietots un nevienam nevajadzīgs cirvis, un to es pulēju, apgriezu, ar elektrolīzes metodes palīdzību iededzināju dažādas zīmes. Seno kuršu vai zemgaļu karā ar tādu cirvi nevar iet, bet ir kopienas, kas nodarbojas ar viduslaiku kultūrpētniecību, viduslaiku ieročus ieskaitot, viņi šos cirvjus varēja likt klāt pie sava arheoloģiskā tērpa.

Ir jau arī tādas kopienas, kas ar viduslaiku ieročiem rīko turnīrus un tajās cīņās dažreiz gūst itin nopietnus ievainojumus.

Tādas ir, bet es ar to neesmu saistīts. Jā, ir sacensības, kurās komandas savā starpā cīnās viduslaiku bruņās un ar neasiem cirvjiem un šķēpiem. Arī Latvijā ir tādas komandas.

Vai šos viduslaiku ieročus mūsdienās var izgatavot arī ar viduslaiku metodēm?

Jā, eksperimentālā arheoloģija nodarbojas arī ar to. Tādā ziņā manu cirvju darināšanu īsti par eksperimentālo arheoloģiju nevarēja saukt, jo lietoju mūsdienu metodes, izgatavojot cirvjus viduslaiku rīka izskatā.

Citās intervijās esat stāstījis, ka kukaiņos iešana jums ļāvusi pat radīt jaunus likumus, piemēram, "atpakaļceļa likumu", kad turpceļā pa meža ceļu nekas interesants negadās, bet, pa to pašu ceļu atgriežoties, atradumu ir daudz. Šis likums ļauj doties dabā mierīgāku sirdi – gan jau kaut kas parādīsies. Ak, ja vēl būtu tāds "atpakaļlaika likums", kas ļautu nokļūt tajos laikos, no kuriem nācis jūsu atrastais dobumakmens un kaujas cirvji, un izpētīt, cik un kādi kukaiņi un citas radības Latvijā tad nāca pretī… Paldies par sarunu!

Egīls Zirnis

2023-10-15

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Erithacus rubecula - 2026-04-04 grieze
Fringilla coelebs - 2026-04-04 grieze
Fringilla coelebs - 2026-04-04 grieze
Sitta europaea - 2026-04-04 grieze
Passer montanus - 2026-04-04 grieze
Passer montanus - 2026-04-04 grieze
Corvus corone cornix - 2026-04-04 grieze
Nezināms
Ignotus
@ mufunja
Pēdējie komentāri novērojumiem
Ziemelmeita 08.aprīlis, 12:30

Paldies,Ansi, par ieguldīto laiku sūnu noteikšanā.


Lemmus 08.aprīlis, 12:15

Skaists atradums! :)


Vīksna 08.aprīlis, 01:08

Paldies !


Vīksna 07.aprīlis, 21:41

Paldies !


Lemmus 07.aprīlis, 20:45

Man liekas, ka bija jaukts priežu/egļu mežs, bet pamitrs, jo laukumiem bija sfagni. Apskatīšos, vai ir saglabājušies foto.


Lemmus 07.aprīlis, 17:51

Šim diemžēl nav paraudziņa.


dziedava 07.aprīlis, 14:29

ja netiek dalīts, tad pēdējo foto vajag izmest


dziedava 07.aprīlis, 13:44

Manuprāt Physarum straminipes


dziedava 07.aprīlis, 12:59

mazās dzeltenās ir kāda pilienīte.


dziedava 07.aprīlis, 12:37

Putukrējuma?


Ansis 07.aprīlis, 11:40

Vai foto šim nav?


dziedava 07.aprīlis, 11:39

Baltās un dzeltenās 2 dažādas sugas. Ticami, ka P.album un P.viride. protams, bez labāka tuvplāna droši nepateiks


dziedava 07.aprīlis, 11:18

Varbūt raibā lampīte. Bez mikroskopēšanas pagaidām droši nepateikšu


dziedava 07.aprīlis, 09:23

Garie ziemas vakari. Nu ja, kā tad! :D - Kas tur tā klusiņām, neviena nepamanīts, aizlavījās garām? - Tie bija garie ziemas vakari.


Ziemelmeita 06.aprīlis, 22:24

Paldies,Ansi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


dziedava 06.aprīlis, 20:51

Ja uz apses kritalas, tad minētu, ka Physarum straminipes


dziedava 06.aprīlis, 16:20

Man šķiet, ka ir arī ciešākas grupiņas, 1. foto kreisajā malā.


megere 06.aprīlis, 14:53

Padies!


dziedava 06.aprīlis, 14:02

Cukurīte (Didymium) vai pumpurīte (Physarum)? Man galviņas virsma šķiet vairāk kā cukurītei, bet uz sēnes .. pieredze ar pumpurītēm.


Zigurds Krievans 06.aprīlis, 12:19

Grūti spriest vai tie paši vai citi. Tā jau liekas, ka vajadzētu būt vairākiem pāriem, pēc tā cik bieži redzēti citus gadus šajā apkartnē. Vienreiz pagājušo gadu pie Skuķu ezera izskatījās ka jaunulis sēdēja kokā un bļaustījās gaidot barību no pieaugušajiem.


Zivju gārnis 06.aprīlis, 12:18

Izskatījās pēc lietuvaiņiem, ierspējams kuitalas.


megemege 06.aprīlis, 11:52

Paldies, Amanda! Es pārbaudīšu vai esmu pareizās bildes salikusi, tad arī jāizlabo!


Kiwi 06.aprīlis, 10:12

Paldies par sugas noteikšanu!


Amanda 06.aprīlis, 08:58

Baltpieres zosis


a.b 06.aprīlis, 08:34

Ja, to jau biju ieziņojis atsevišķi.


dziedava 06.aprīlis, 08:04

Paldies, Uģi!


mufunja 06.aprīlis, 08:03

Paldies, Julita. Tev taisnība. Vienīgais, ka nav saaugušas grupās .


megemege 05.aprīlis, 22:14

https://ebird.org/species/bahgoo


megemege 05.aprīlis, 22:12

Labdien! Tā gaišā zoss ir Kalna zoss ( Anser indicus) .


BI 05.aprīlis, 21:32

Gredzenots 27.06.2018 Kalnvēzes, Viesatu pagastā


valters 05.aprīlis, 20:50

zaļš un zils augšā, uz kreisās kājas abiem baltajiem gredzeniem bij kaut kāda kaslīte.


dziedava 05.aprīlis, 20:20

Nav dzelksnīte, jo starp kaļķainajiem mezgliem ir kapilīcija pavedieni bez kaļķa. Ja ir kājiņas un sporas tumšas ar gaišu līniju, tad jābūt Physarum notabile


Amanda 05.aprīlis, 16:21

Meža zosis


Kiwi 05.aprīlis, 15:51

Varētu būt lazda, sazāģēti sprunguļi zemē.


roosaluristaja 05.aprīlis, 15:08

H.fuscum, ja uz lazdas


zemesbite 05.aprīlis, 14:11

Paldies, Julita!


mufunja 05.aprīlis, 10:02

Mēģināšu to vēlreiz apskatīt.


dziedava 05.aprīlis, 09:27

Derētu kāds biotopa foto, ja būtu, vai vismaz apraksts


dziedava 05.aprīlis, 09:26

Man pēkšņi radās ideja - vai tur bija nu ļoti mitrs mikroklimats, egle ar melnalksni? Hipotētiski tādas dzeltenas var būt Diachea muscorum. Te bilde ir mazliet līdzīga: https://fr.wikipedia.org/wiki/Fichier:Craterium_muscorum,_Trawscoed,_North_Wales,_Aug_2016_-_Flickr_-_janetgraham84.jpg


dziedava 05.aprīlis, 09:13

Tie laikam tie sēra izgulsnējumi, nezinu, kur tādus likt


dziedava 05.aprīlis, 09:08

Paldies, tad jau viss sakrīt :)


dziedava 05.aprīlis, 09:01

Versija ticama, bet reiz mēs tā kļūdījāmies ar Landevalda cilindrīti, kas arī līdzīgi pēc saplacinātās kūlītes izskatījās


dziedava 05.aprīlis, 08:57

Šobrīd divas versijas - Physarum psittacinum un P.braunianum. Bez paraudziņa te skaidrīzā netiks, bet biotops interesants


Ziemelmeita 05.aprīlis, 08:53

Satrūdējusi kritala mežā, nav dēļi. Iespējams, egle, jauktu koku mežs.


dziedava 05.aprīlis, 07:58

Sporas izskatās ļoti gaišas, varbūt nenobriedušas. Es laikam pēc kāda laiciņa mēģinātu vēlreiz mikroskopēt. Tajā pašā laikā sporu izmēri priekš T.contorta ir pamazi (ja tipiski ir 11-14 mkm, te ir knapi 11 mkm)


dziedava 05.aprīlis, 07:39

Šo vēlāk būs jāpapēta vēl. Vienā kompaktā paraudziņā, bija arī tipiskais staipīgais režģīša kapilīcijs, bet sporas kaut kāds hibrīds ar smalku tīkliņu, ko nevienai sugai pagaidām nevaru piesaistīt. Varbūt arī ir hibrīds.


dziedava 05.aprīlis, 06:50

Šūnaine, jo uz virsmas tādas kā šūniņas. Uz kā auga? Izskatās pēc dēļiem.. Vajadzētu būt egles kritalai


Ziemelmeita 05.aprīlis, 00:18

Paldies,Uği, par skaidrojumu.


CerambyX 05.aprīlis, 00:03

Nu jā, 3. attēlā var saskatīt galvas priekšā arī tādu kā 'āmurveida' izaugumu, kas raksturīgs Xylophagus. Kāpuri arī dzīvo zem mizas - bieži tieši zem nokaltušu priežu mizas.


CerambyX 05.aprīlis, 00:02

Visdrīzāk Koksnesmušas Xylophagus sp. kūniņa


Ziemelmeita 04.aprīlis, 23:36

Jā, zem mizas uz nokaltušas priedes.


CerambyX 04.aprīlis, 22:26

Kaut kāda kūniņa, bet grūti saprast - jāredz tuvāk. Katrā ziņā ne tīkllapsenes kūniņa. Kur atradās? Zem mizas?


Lemmus 04.aprīlis, 20:55

Liepu mežs vidēja vecuma,skrajš un sauss,bet vērtīgs ( ar zaļās divzobes atradnēm),piemistrojumā ozoli. Mežaudze kopumā diezgan atklāta,nekur nebija biezoknis.:)


dziedava 04.aprīlis, 18:43

Ja novērojums ielikts ne no aplikācijas, tad foto vajag pievienot pēc tam, t.i., tagad.


gunitak 04.aprīlis, 17:38

Gredzenošanas datums: 20.06.2020 Gredzenošanas vieta: Klaipėda - Kiaulės Nugaros sala, Lithuania Koordinātas: 55°39'30" N 21°08'15" E 55.6583 21.1375


gunitak 04.aprīlis, 17:33

Gredzenošanas datums: 29.01.2024 Gredzenošanas vieta: Konstanz / Bodensee Koordinātas: 47°39'00" N 09°11'00" E


dziedava 04.aprīlis, 15:24

Ja ir atmiņas, tad kāds tas liepu mežs bija? Vecs un vērtīgs? Skrajš, sauss? Atradums bija meža biezoknī vai drīzāk malā, skrajā vietā, laucē, pie takas?


dziedava 04.aprīlis, 15:18

Paraudziņa nodošanas ātruma cena. Šis man nedeva mieru, jo sarežģīta (reta) suga bija noteikta tikai no ārējām pazīmēm. Un nemieram bija pamats - iekšējās pazīmes parādīja to, ko ārējās nevarēja (un no foto vien tāpat jaunu sugu neapstiprinātu). 2021. gadā bija pasaulē retās Diderma subviridifuscum uzlidojums. Pirmais pie manis nonāca Astras Kalves paraugs, no kura tika noteikta jauna suga LV, kuru Astra novēroja 8. oktobrī. Tad pie manis nonāca Ausmas Pirogas paraugs, kas bija novērots agrāk - 12. septembrī. Un tikai tagad man nonāca Tavs paraugs, kas bija novērots tā paša 2021. gada 7. septembrī - visagrāk no visiem trim, bet visvēlāk pie manis. Būtu uzreiz man nodevusi, būtu sugas atklājēja ;)


spiigana 04.aprīlis, 14:41

Varbūt kāds ir pētījis šo plēsēju izplatību, kur viņi ir ieviesušies un sākuši vairoties? Grūti saprast, no kurienes tāds uzradies pie mana purva, bet ļoti biedējoši, tur vēl mēģina dzīvot gan irbes, gan slokas, gan mērkazas. Rubeni jau otro gadu purvā nedzirdu, nezinu, protams, vai ūdele vainīga...


dziedava 04.aprīlis, 14:21

Tev bija taisnība, nebija neievērotā, bet Smita vālenīte, kas reti tiek noteikta :)


adata 04.aprīlis, 13:52

Julitai taisnība, sēne. Pieskaroties vālītes put, kātiņos nelūzt.


dziedava 04.aprīlis, 13:51

Ātrā mikroskopija nav pretrunā ar Symphytocarpus amaurochaetoides, bet sapratu, ka vajag rūpīgāku mikroskopiju, kam šobrīd nav laika.


dziedava 04.aprīlis, 13:47

Jā, mikroskopiskās pazīmes atbilst. Bet ir arī novērojums martā, - tātad labi saglabājas. Decembrī gan jau nebija augšanas laiks. Ja oktobrī aug, tik divi mēneši bija jāiztur :)


dziedava 04.aprīlis, 13:14

Ļoti jauks paraugs. Nemikroskopēju (ceru kādreiz..), bet pēc ārējām pazīmēm izskatās pārliecinoši :)


dziedava 04.aprīlis, 11:48

Physarum leucophaeum pēc kopskata ļoti ticama versija


dziedava 04.aprīlis, 11:45

Labs. Nez vai ievākts?! Vēl Didymium serpula izskatīšanā


dziedava 04.aprīlis, 11:40

Jā, varbūt zeltmatu Physarum flavicomum


dziedava 04.aprīlis, 11:34

Man velk uz lākturītēm (Cribraria)


dziedava 04.aprīlis, 11:21

Tā kā te principā dublējas C.nigra novērojums, tikai ar pelējumu, tad man šķiet jēgpilnāk to nomainīt kā ķērpi, kas fonā ļoti smuks, kazi nosakāms.


dziedava 04.aprīlis, 11:11

Šobrīd varu iedomāties 2 variantus - melnā plaispika Amaurochaete atra vai parastais gļotpūpēdis Reticularia lycoperdon. Pēc izmēra, augšanas laika un augšanas uz apstrādāta koka atbilst abas.


dziedava 04.aprīlis, 10:40

Uz piepes tātad bija sēnes. Tumšās, manuprāt, arī drīzāk sēnes.. Tā kā puslīdz droši te ir par sēnēm, tad uz tām arī mainu.


dziedava 04.aprīlis, 10:32

Ja tā vieta bija ar ļoti mitru mikroklimatu, tad es teiktu, ka Diderma ochraceum


dziedava 04.aprīlis, 10:26

T.varia?


dziedava 04.aprīlis, 10:25

Var būt arī kādas pangas


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Paldies, Guna! :)


dziedava 04.aprīlis, 10:17

Ļoti labi, paldies, interesanti. Tad jau tiksim skaidrībā!


dziedava 04.aprīlis, 10:09

Paldies, Marita!


IlzeP 04.aprīlis, 09:52

Nūsūtīju ziņu Jāņasētai.


guta7 04.aprīlis, 08:54

Julita, paldies par skaidrojumu un milzīgo ieguldījumu, palīdzot noteikt un izprast gļotsēnes!


dekants 04.aprīlis, 06:53

Mazais dzenis :)


V.Grigorjevs 04.aprīlis, 01:06

https://dabasdati.lv/lv/observation/hht5arpjoeq3pn021jtivg1qa7/ Iespējams, ka 03.04.26 nobildēju to pašu pāri. Cerēsim, ka tik tiešām noligzdos, bet šogad jau droši vien par vēlu, varbūt nākamgad...


Edgars Smislovs 03.aprīlis, 22:18

Mazais ērglis ?


adata 03.aprīlis, 21:57

Paldies Ansim!


adata 03.aprīlis, 21:52

Julitas, šai paņemts paraugs, diezgan izsporojies. Un tai otrai līdzīgajai, kam ieziņots novērojums, arī. Pārliecinājos, ka tiešām egles kritalas. Bet tādu gļotsēņu diezgan daudz, vai uz katras egles kritalas, daudzās vietās stumbram, tagad dzeltenos sporu mākoņus labi redz.


adata 03.aprīlis, 21:36

Domāju to Sorocybe resinae, ja tā, tad esmu soli tuvāk mērķim, nu zinu, kā izskatās un kur meklēt. Gļotsēnītes klāt gan nebija.


adata 03.aprīlis, 20:31

Man tieši šodien telefonā aplikācijas karte nestrādā (arī gan dzēsu, gan restartēju, nekā). Aizgāju uz mežu, un - aplauziens. Planšetē strādā, tagad jāmēģina trāpīt pareizie punkti. Kad nav, izjūtam kā pietrūkst... Laikam tālrunī vaina...


Mari 03.aprīlis, 19:31

Cik atceros, tāda klasiska kritala tur nebija, bet kaut kādas pussatrunējušas skaidas, zariņi un tml.


roosaluristaja 03.aprīlis, 13:17

Byssonectria sp. Pēc šādiem attēliem grūti precīzi pateikt B.terrestris vai B.fusispora


spiigana 03.aprīlis, 10:46

Esmu izdarījusi visu iespējamo - atjauninājusi telefona iestatījumus, izdzēsusi un ielādējusi vēlreiz aplikāciju, neveras vaļā un viss.


dziedava 03.aprīlis, 06:51

Uz kā auga? Uz kritalas? Ja to, protams, var atcerēties :))


dziedava 02.aprīlis, 21:15

Laikam jau tā sanāk, lai arī šai sugai lielas atšķirības no Lamproderma nigrescens nav. Kājiņas šķiet īsākas.


BI 02.aprīlis, 20:37

Jautājums par virzieniem - no apakšas uz augšu vai no augšas un leju ir lasītas krāsas. Varētu būt 2019. gada mazulis pie Strutreles muižas, varētu būt raidītājs uz muguras


Ziemelmeita 02.aprīlis, 20:35

Paldies,Julita,par labojumiem un precizējumiem!


mufunja 02.aprīlis, 19:48

Paraugs ir vāji nobriedis. Salīdzinot ar iepriekšējiem atradumiem, tas atgādina Lamproderma arcyrioides.


dziedava 02.aprīlis, 18:53

No foto īsti nevar saprast - sporas tiešām pēc gļotsēņu sporām izskatījās? Ja sēne, kāpēc tikai vienu sugu izskatīt? Svarīgākais vispirms saprast, vai sporu izskats ir gļotsēnīgs vai sēnīgs. Tiešām ir tīkliņš? Es ar savu redzi varu arī neredzēt, bet nu saskatīt no raksta es nevaru vispār neko. Avenes man īsti arī neatgādina. Nelasot diskusiju, izdomāju, ka jābūt sēnei. Kā saka - atbilde slēpjas iekšās :). Ja gļotsēne - kāds ir kapilīcijs?


dziedava 02.aprīlis, 17:19

Varbūt Ph.album, bet dikti skaists paraugs, pārbaudīšu


Kiwi 02.aprīlis, 16:20

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


dziedava 02.aprīlis, 15:23

Paldies! :)


Mari 02.aprīlis, 15:16

Jā, mežs vecs un interesants arī sēņu ziņā, vismaz 2020.gadā tā bija. Jācer, ka pa šo laiku nav izcirsts.


Mari 02.aprīlis, 15:12

Domāju, ka jā.


dziedava 02.aprīlis, 11:16

Tās kārtīgās armijas rindās un blīvās čupiņas auga vienā vietā?


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Un, jā, visi varētu būt viena suga.


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Būtu noderējis kopskats ar visu celmu, lai redzams, kā novietots, bet hipotēze ļoti ticama. Ja es redzētu kopskatu, iespējams, varētu arī uz to mainīt sugas nosaukumu


dziedava 02.aprīlis, 10:36

Šis interesants. Uz sausām priedes kritalām rozā mazi līdzīga izskata augļķermeņi maijā aug divām citādi atšķirīgām sugām (dažādās dzimtās) - melnajai plaispikai Amaurochaete atra un trauslajam gļotpūpēdim Reticularia jurana. Pēc sīkām mikropazīmēm (foto nav redzama pat ne sīka balta pakāje ap augļķermeni, un uz virsmas ar lielu piepūli var ja ne saskatīt, tad iztēloties tīklotu virsmas rakstu) izšķīros par biežāko no abām - melno plaispiku, kas tipiski aug samērā atklātās, skrajās vietās, t.sk. nesenos izcirtumos.


dziedava 02.aprīlis, 10:27

Paldies, interesanti! Pats mežs - vecs? Jo līdz šim šī suga atrasta tikai izcilos, vecos mežos.


finesse 02.aprīlis, 10:12

Paldies, Edgar!


CerambyX 02.aprīlis, 09:54

* Jāatceras, ka angļu 'Black-headed Gull' jeb burtiski tulkojot 'melngalvas kaija' ir Lielais Ķīris (Chroicocephalus ridibundus). Ja bieži izmanto dažādus resursus (noteicējus u.c.) angļu valodā, tad var reizēm būt 'sajukums' (pašam tā ir gadījies, gan pretējā virzienā - esmu nosaucis melngalvas kaiju angliski par 'Black-headed Gull', kaut angliski tā ir 'Mediterranean gull').


CerambyX 02.aprīlis, 09:50

Retu putnu sugu gadījumā (melngalvas kaija joprojām tāda ir) vajadzētu mēģināt iegūt fotoattēlu (ideālā variantā) vai, ja tas nav iespējams, tad vismaz aprakstīt redzētās pazīmes un novērošanas apstākļus (cik ilgi redzēts, ko putns darīja, kāda optika izmantota utt.). Lielie ķīri jau kaut kādā ziņā līdzīgi. Šāds 'tukšs' novērojums, manuprāt, nav 'akceptējams' kā melngalvas kaijas novērojums.


Mari 02.aprīlis, 09:36

Foto diemžēl nav, bet , cik atceros, auga uz horizontāla paveca nozāģēta celma virsmas. Mežs - jauktu koku, tāda reljefaina vieta :)


dziedava 02.aprīlis, 08:51

Domāju, ka nav gļotsēne


dziedava 02.aprīlis, 08:50

Ja būs paraugs, tad pārbaudīšu, vai nav Ph.leucopus


dziedava 02.aprīlis, 08:41

Par melno nav pārliecības, vai tā nav cieta sēne, bet tām rozā vajadzētu būt aveņgļotsēnēm


dziedava 02.aprīlis, 07:59

No esošajām plaispiku ģints sugām tuvākā pēc izmēriem sanāk Amaurochaete comata, kaut arī šī sanāk mazāka.


dziedava 02.aprīlis, 07:46

Ā, cik saprotu, šim vēl ir kāda kripata no parauga?! Bez kapilīcija būtu jābūt Licea, bet sporas galīgi ne no tā gala. Amaurochaete drīzāk, bet kapilīcijam jābūt. Tur vnk viss atlikums jāsmērē pa stikliņu - neko zaudēt īsti nevar - vai nu tā kko nosaka, vai paliek nenoteikts. Nu ja tas kriksītis parauga vispār saglabājies.


dziedava 02.aprīlis, 07:07

Paldies, Raivo! Ar acu gaišumu man arvien sliktāk, bet mikroskops palīdz. Jā, gribēju teikt, ka paraugam, ja vien nav kāda jutīga atradne, kurai drīkst ievākt tikai mazu gabaliņu, vērts ievākt lielāku gabalu, jo gļotsēnēm patīk kompānija. Un mikroskopa mazajos palielinājumos ar sānu papildus apgaismojumu ir vērts rūpīgi "izstaigāt" visu paraugu. Arī ķērpjus un interesantas sīksēnītes tā var atrast, ko dabā nepamanītu. Ar kriksītēm ir dažādi - pirmās es tā arī tikai citu sugu paraugos pamanīju, bet vēlāk redzēju arī dabā kriskīšu plantācijas - ja to ir daudz, tad var pamanīt jau dabā. Uz sūnām gan ir ekstrēms gadījums, dabā droši nepamanītu, arī eksemplāra noņemšana no sūnas nebija pārāk veiksmīga, tāpēc par noteikšanu mazliet šaubos (sporām mazliet cits tonis). Bet pagaidām citas hipotēzes nav (un konkrētā eksemplāra arī vairs ne).


Mežirbe777 01.aprīlis, 21:45

Brīnišķīga vērība! Līdz 0,3mm būtnes ieraudzīšanai vēl tomēr acu gaišums nesniedzas :D Reizēm pirms parauga apskates gaismas mikroskopā tas tiek pavērots arī stereo mikroskopā, tātad gļotsēņu gadījumā ir vērts pievērst padziļinātu vērību arī blakus augošām sugām. Jāmēģina atrast arī patvaļīgi! Vienīgā patiesi sīkā gļotsēne, kura ir tikusi apzināti meklēta ir B.minutissima, ar 40x lupu pārlūkojot novelliju audzes. Par kriksītēm pašlaik varu teikt - ievākt protu, tomēr pamanīt gan vēl ne.. Paldies, Julita!


IlzeP 01.aprīlis, 20:27

Vienā bildē varbūt baltu dibenu redz...


IlzeP 01.aprīlis, 20:26

Tad mainām sugu uz S. difformis?


zemesbite 01.aprīlis, 11:55

Paldies, Julita!


dziedava 01.aprīlis, 10:32

Sporu izmērs?


dziedava 01.aprīlis, 10:25

Protams, mikroskopiski derētu pārbaudīt


dziedava 01.aprīlis, 10:21

Es arī šīs neesmu atkodusi, bet tam ir zināms pamats. Nesen Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns man atsūtīja materiālu par šo sugu grupu (medainā, nelīdzenā, nolīdzinātā pilienīte), kur, piemēram, pētījumā par kā medainā vai nolīdzinātā noteiktās sugas ~30% (!!!) bija "starpsugas", kurām daļa no pazīmēm atbilda vienai sugai, daļa pazīmju - otrai sugai, tai skaitā - ārēji nav redzami izstiepti augļķermeņi (par ko Iveta raksta), bet mikroskopiski atbilst medainajai. Un otrādāk.


dziedava 01.aprīlis, 09:47

Ja ir kaut kas atmiņā vai foto aizķēries, tad priecātos uzzināt, uz kā auga, kādā vietā, jo suga arī pasaulē reta


dziedava 01.aprīlis, 09:43

Šo mēs neatpazinām, jo suga atklāta tikai 2022. gadā, bet tās sporas ar apaļajiem "dobumiem" šai sugai ir tik ļoti raksturīgas! Viss pārējais arī kā no topošās grāmatas :))


dziedava 01.aprīlis, 09:28

Paraudziņš ir. Tikai kur? :)


dziedava 01.aprīlis, 09:23

Visdrīzāk kocītes (Comatricha), bet pagaidām tā pārliecinoši suga rokā nedodas. Novērojums interesants. Varbūt ar laiku nāks skaidrība :)


dziedava 01.aprīlis, 09:12

Ņemot vērā, ka purvā, tai vajadzētu būt potenciāli aizsargājamajai sugai


dziedava 01.aprīlis, 08:50

Gļotsēņu atslēga man piedāvāja konkrētu sugu - Physarum leucophaeum (ņēmu vērā arī lapkoku klātbūtni). Ar pārsteigumu konstatēju, ka arī kopskats sugai ļoti labi atbilst. Lai arī šīs no mikroskopējamām, un it kā kkas līdzīgs var būt "viss kas", baigi jau velk uz to, ka atslēgai taisnība, jo citām līdzīgajām pilnais komplekts arī manā galvas datubāzē, ne tikai atslēgā, īsti neatbilst.


dziedava 01.aprīlis, 07:52

Tur varētu būt pat vairākas sugas


dziedava 01.aprīlis, 07:51

sēne


dziedava 01.aprīlis, 07:50

Man šis vairāk izskatās pēc nepilnīgas attīstības (stūrainās sporas arī no tā), tāpēc smalkas detaļas var nebūt precīzas. Priekš Diderma spumarioides atbilst ne tikai pakāje un sporu izmērs, bet arī tipiskais augšanas laiks augustā. Tas, kas mulsina, ir minētā priede, jo citos šīs sugas novērojumos priede nav minēta, un mežs tipiski vairāk nemorāls.


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


zemesbite 31.marts, 20:39

Paldies, Ansi!


Siona 31.marts, 19:05

Parastā zalktene! ;)


dziedava 31.marts, 18:56

Ragansviests nevar būt, jo sastāv no skaidrām grupiņām ar mazumiņiem. Mazumiņi diemžēl ir loti jauni, tāpēc vismaz es nespēju saskatīt, vai tie ir tikai apaļīgi (kas vilktu uz zaļgano pumpurīti), vai jau sākuši stiepties garumā (t.i. augstumā) - tad būtu kkas no cilindrīšu dzimtas.


Ansis 31.marts, 18:37

Paldies, Julita!


a.b 31.marts, 18:18

Varbūt arī tā. Ierakstīt nepaguvu..


forelljjanka 31.marts, 18:05

Mazais dzenis.Agrākajam novērojumam Latvijā nepietiks.;)


Mežirbe777 31.marts, 17:59

Paldies par manu aizdomu apstiprināšanu! :D Tātad gļotsēņu intuīcija nav nemaz tik zemā līmenī.. Jāturpina meklēt retāki taksoni!


adata 31.marts, 17:37

Paldies, Ansi!


dziedava 31.marts, 16:00

Paldies par paraugu! Paraugā augļķermeņi gan bija ļoti cieti, līdz galam nenobrieduši. Jauna eksemplāra krāsa var būt nozīmīga noteikšanā, bet svarīgi arī nobriedināt (turot mitrākā vietā), citādi perīdiju noņemt mikroskopēšanai ir praktiski neiespējami. Šajā gadījumā mazu gabaliņu izdevās atmiekšķēt un nodabūt, kas sarežģītākos gadījumos varētu būt nepietiekami. Pēc izmēra un perīdija pazīmēm te varētu būt divi varianti L.irregularis un L.epidendrum, kas esot viens no grūtāk atšķiramajiem sugu pāriem. L.epidendrum vairāk raksturīgi, kā es tos saucu, pārstaipi uz augļķermeņa virsmas, kas te ir ļoti labi redzami, tāpēc izšķīros par parastāko sugu.


dziedava 31.marts, 14:31

Paldies, Artur! :)


ekologs 31.marts, 14:27

Manuprāt, koku kamene (Bombus hypnorum).


dziedava 31.marts, 14:16

Paldies, Ansi!


adata 31.marts, 14:10

Jauks atradums! Kājiņas rakstītais un attēlotais garums arī mani samulsināja, un nav pirmā reize, kad Julitai kādā paraugā izdodas atrast jauku kriksīti!


dziedava 31.marts, 13:37

Man jau šķiet, ka cenšanās tikt pie nosaukuma bijusi tik veiksmīga, ka neredzu pat vajadzību mikroskopēt :), apskatīju tikai tuvplānā un pamērīju garumu (kas te nebija), bet kājiņa ir proporcionāli gara (nevis īsa, kā rakstīts), kas arī redzams 1.-2.foto. Bet interesantākais te ir cits - uz sūnas atradās arī jauka kriksīte, kuru ielikšu atsevišķā novērojumā. Ieteiktu nākmreiz nejauši ievākt mazliet vairāk eksemplāru, ne vienu vien. :D


dziedava 31.marts, 10:31

Jā, būtu jauki, ņemot vērā, ka nu jau skaidrāk iezīmējas, uz kā meklēt, un manējais atradums nemaz nebija vēl riktīgi izsporojies, lai arī nobriedis, tā ka arī domāju, ka noteikti cerības vēl ir. Pat šķita, ka manā gadījumā bija arī jaunāki eksemplāri, bet tad atkal sašaubījos, vai tie nav caurspīdīgi-baltgani sveķu pilieni. Ja ir pa vienam gab., tad pārliecība dabā nepavisam nav liela. Varbūt svarīgākais ir ne egles dzīvīgums, bet micēlijs, kas radies uz sveķiem, kas, savukārt, rodas no dzīvām eglēm. Tādā gadījumā drošs fakts ir tikai tas, ka eglei ir jābūt bijušai dzīvai :D. Līdzīgi esmu atradusi arī zeltpūšļu pilienīti Hemitrichia sordivesiculosa, kas raksturīgi aug uz dzīviem lapukokiem, bet es to atradu uz nesen lūzušas apses kritalas. "Dzīva vai nesen dzīva" - varbūt tā var saukt to vajadzīgo statusu.


Mežirbe777 31.marts, 09:35

Pieņemot, ka uz egļu sveķainām rētām, tad Sarea difformis (Fr.) Fr. . Protams, vislabāk šādus būtu noteikt balstoties uz mikro pazīmēm.


Mežirbe777 31.marts, 09:26

Konkrētā egle vēl joprojām vilka dzīvību, lai gan rētas bija ekstensīvas un noklāja visu stumbru vismaz līdz 2,5m H. Piekrītu, ka aprakstos minētas dzīvu egļu sveķainas rētas, lai gan raksturīgais melnais micēlija tīklojums novērojams arī uz nokaltušiem stumbriem, kamēr vien ir atbilstoši apstākļi tā eksistencei.. Joprojām neesmu atmetis entuziasmu atrast vēl kādu sugas atradni, tuvākajās dienās tiks apsekoti kārtējie biotopi.


dziedava 31.marts, 08:38

Raivo, "Tava" egle bija dzīva vai beigta? Es tagad domāju par savu atradumu, kuras dzīvotni man nebija laika kārtīgi papētīt, bet man tobrīd pašsaprotami šķita, ka egle ir beigta, bet tagad sāku domāt, ka runa taču bija par dzīvu (?) egļu sveķu rētām. Kā bija Tavā gadījumā?


dziedava 31.marts, 07:04

Jā!


adata 30.marts, 22:02

Tik skaisti izkritusi no kausiņiem!


megemege 30.marts, 22:00

Jā, Iveta, bija staipīgas.


adata 30.marts, 21:59

Pēc staipīgajiem kapilīcija pavedieniem un dzeltenās krāsas teiktu, ka režģa gļotsēne.


IlzeP 30.marts, 20:04

Vai aplikācija ir atjaunināta?


spiigana 30.marts, 19:48

Aplikācija man jau kādu laiku neveras vaļā, bet šodien no kompja karte raustās un neļaujas bīdīties. Tādēļ arī precīzāku vietu ielikt neizdevās.


mufunja 30.marts, 18:52

Apsveicu :)


Mežirbe777 30.marts, 18:42

Paldies par iedziļināšanos, Julita! Ceru, ka izdosies tikt pie pārliecinošas taksona piederības! Par pilienīti dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka jābūt DD. Tomēr nebija gan, tagad pievienoju. Reizēm mobilajā aplikācijā ir problēmas ar novērojuma sūtīšanu, ja i-neta pārklājums ir neeksistējošs. Pats centos nonākt pie taksona, tomēr nesekmīgi, nav vēl tādas pieredzes. Ceru, ka laikam ejot tāda radīsies :D


Mežirbe777 30.marts, 18:19

Super! Apsveicu, ka tiešām izdevās atrast! Suga noteikti ir izteikti prasīga un kaprīza pret mikro-dzīvotni. Šis arī ir no tāda dabiskāka meža stūrīša, ne gluži no stādītas egļu monokultūras.. Iedvesma atrast vēl kādam pietiekami vērīgam pētniekam ar gaišām acīm un lupu..


zane_ernstreite 30.marts, 17:49

Paldies, Uģi!


CerambyX 30.marts, 17:48

Meža tilbīte


dziedava 30.marts, 17:41

Bet vēlreiz par šo runājot, ir Polyschismium grupa, kas mums Latvijā nav bijusi, tāpēc tur jāpapēta rūpīgāk, jo uzreiz nav skaidrs, vai galviņas izskats ir traumēta parasta suga, vai tipiskāka cita suga ģintī, kas mums nav bijusi un tāpēc nepazīstam.


dziedava 30.marts, 17:03

Raivo, šo mikroskopēju, ir līdzīgs Diderma tigrinum, bet es vēl pārskatīšu variantus. Taču jautājums ir par trešo paraugu - pilienīti 8.03.2026., ko nevaru Dabasdatos atrast (tajā datumā no gļotsēnēm tikai purpura lākturīte). Vai sajaukts datums, vai nav Dabasdatos vispār? Man pirms mikroskopēšanas vajag, lai novērojums ir dabasdatos, lai es redzu foto dabā un varu uzreiz rakstīt mikroskopēšanas piezīmes, un piereģistrēt sev, kur Dabasdatos viss apraksts ir atrodams.


dziedava 30.marts, 16:01

Varētu būt Reticularia lycoperdon


dziedava 30.marts, 15:20

Paldies, Mārīt! Nu īsti nevar :D. Kamēr nemikroskopēju, pārliecības nebija. Normāli būtu, ja tādi augtu čupiņā (un tā tiem vajadzētu augt), tad būtu ieraugāms un saprotams. Bet nu viens gab. ir tā kā ir. :) Laimējās! Paldies Raivo, kurš ierādīja, tieši uz kādiem kokiem jāmeklē.


zemesbite 30.marts, 15:10

Vai dieniņ, kā tādu kunkulīti var ieraudzīt! Lieliski! :)


dziedava 30.marts, 14:29

Liels paldies par paraugu! Mikroskopēju, viss kārtībā, kapilīcijs ir un suga pareiza. :) Un kā jau ir gadījies - tikko saņemu un apskatu paraugu, tā uzreiz ekspedīcijā izdodas atrast arī pašai (1 gab. augļķermeni :D). Ir pilnīgi droši, Raivo, bez Tava atraduma es arī nebūtu atradusi, jo uzmanību pievērsu, ka egle bija tieši tāda pati - slīpa un melna, tāpēc īpašs paldies par biotopa un substrāta bildēm! Kad ieraudzīju koka atbilstību, tad meklēju, kamēr atradu. :)


zemesbite 30.marts, 10:34

Artur, Uģi, paldies!


IlzeP 30.marts, 08:03

Pēc kā noteicāt, ka zaļā, nevis pelēkā? Zaļā dzilna ir ļoti reta. Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm


Ansis 30.marts, 07:16

Pēdējā foto zobiņi labi redzami.


ekologs 29.marts, 23:21

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


Lietuviete 29.marts, 23:04

Liels paldies, Edgar, par sugas noteikšanu!


guta7 29.marts, 22:19

Paldies par skaidrojumu. Ilgi cīnījos, lai tiktu skaidrībā.


ekologs 29.marts, 22:03

Ok. Marek, Uģi, paldies!


adata 29.marts, 22:01

Medainajai svarīgi, lai augļķermeņi būtu vertikāli garāki izstiepti, ne apaļi. Te nevar izslēgt nelīdzeno pilienīti, jo augļķermeņi izskatās apaļi, pēc sporu mākoņa abas līdzīgas.


CerambyX 29.marts, 21:57

Izskatās ok priekš caprea, jā


Ziemelmeita 29.marts, 21:53

Paldies, kāpurs nokrita, vēl bildes dabūt nesanaca.


nekovārnis 29.marts, 21:49

Jā, grūti saprast, bet vismaz R.inqisitor tas nav.


Ziemelmeita 29.marts, 21:44

Vienīga bilde. Pietuvināju šo pašu, bet nekas īpaši labāks nav.


nekovārnis 29.marts, 21:40

Šis neizskatās pēc R.inqisitor kāpura. Varbūt kāda tuvāka bilde?


Ziemelmeita 29.marts, 21:34

Varbūt ir, neņemos apgalvot.


adata 29.marts, 21:32

Vai tik nebūs medainā bumbulīte? Augļķermeņi vertikāli izstiepti, sporu mākonis ciešā klājienā.


Siona 29.marts, 21:12

Raibās kosas aprakstā minēts: "No citām kosām viegli atšķirama pēc īlensmailajiem maksts zobiņiem ar gaišu malu." Tas būtu tas, ko redz pēdējā attēlā?


ekologs 29.marts, 16:08

Uģi, vari lūdzu uzmest savu aci? Mēs ar Mareku te punktējumu skatāmies un sākotnējais P. caraboides pārtop par P. caprea. Kādas ir Tavas domas?


zemesbite 29.marts, 15:43

Paldies, Julita!


pustumsa 29.marts, 15:34

Iespējams peļu klijāna ligzda, kurš tur blakus cīnījās ar vārnām


pustumsa 29.marts, 15:28

Šķiet plucināja vistu no blakus esošās mājas pagalma


nekovārnis 29.marts, 11:39

Vai nebūs parastais nātru raibenis? Lielais nātru raibenis ir migrants (Latvijā neziemo), kas sāk ierasties aprīlī/maijā.


nekovārnis 29.marts, 11:33

Lielais meža raibenis sāk lidot ap jāņiem :)


ekologs 29.marts, 10:58

Strautene (Plecoptera sp.).


BI 28.marts, 20:59

Gredzens HA39.922. Aizsūtīšu kolēģiem.


adata 28.marts, 18:43

Iespējams, ka medainā bumbulīte, ja augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, vienādi plati, ne pilienveida. Te tā izskatās.


ekologs 28.marts, 16:22

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis).


megemege 28.marts, 15:44

Paldies Amanda!


Amanda 28.marts, 15:40

Tumšās pīles


dziedava 28.marts, 09:12

S.gracilis/hyperopta, būtu skaidrāk jāredz sīkās sporas


adata 27.marts, 20:57

Piekrītu Julitai, gļotsēni neatgādina.


dziedava 27.marts, 20:10

Vairāk tā kā pēc sēnes - fleogenas izskatās..


Ziemelmeita 27.marts, 19:54

Paldies,Ivar!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts