Aktīvie lietotāji: 305 Šodien ievadītie novērojumi: 485 Kopējais novērojumu skaits: 2198608
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Bilerta starpdisciplinārie vērojumi
Pievienots 2023-10-19 16:09:57

Ja man pa rokai gadās kāda dzīva radība, cenšos to iemūžināt fotogrāfijā un ielikt portālā dabasdati.lv, saka ziņotājs ar segvārdu "ekologs", liepājnieks Arturs Bilerts. Sevi viņš raksturo kā daudzpusīgu, starpdisciplināru cilvēku, kurš pārstāv sociālo un dabaszinātņu nozares. Savukārt dabasdati viņu – kā arvien aktīvāku ziņotāju no Kurzemes reģiona kopš 2017.gada, kā arī lielu palīgu bezmugurkulnieku sugu noteikšanā citu lietotāju novērojumiem, kas ir ļoti vērtīgi, jo bezmugurkaulnieku sugu daudz, daudz vairāk nekā to noteikšanas ekspertu. Kā jau starpdisciplināram cilvēkam, Arturam kukaiņu, putnu un sikspārņu meklējumos gadās atrast arī pa arheoloģiskam objektam.


Arturs Bilerts. Foto no A. Bilerta personīgā arhīva
.

Kā jūsu saistība ar dabu sākās? Esat pilsētas vai lauku bērns?

Esmu pilsētu bērns, bet saistība ar dabu man ir kopš mazotnes. Mājās bija minizoo – kāmji, žurkas, jūrascūciņa, papagaiļi, kanārijputniņi. Konkrētāk dabai pievērsos, sākdams ziņot dabasdatiem lielākoties par dažādām bezmugurkaulnieku sugām.

Bērnībā dzīvnieku turēšana jūsu mājās bija jūsu vai vecāku griba?

Vecāku griba, bet mums, bērniem, arī ar to vajadzēja nodarboties – kopt, tīrīt.

Ko studējāt?

Manas pirmās studijas bija sociālās zinātnes Liepājas Universitātē.

Kāpēc izvēlējāties socioloģiju?

Esmu liepājnieks, gribējās augstskolu tuvāk mājām. Mani arī interesēja tas, kā sabiedrība dzīvo, kā komunicē, kā dažādas kultūras mijiedarbojas. Tā kā mani interesē arī daba, pēc socioloģijas studiju beigšanas turpat Liepājas Universitātē uzsāku un pabeidzu studijas gan vides zinātnē, gan pedagoģijā, ar specializāciju bioloģijas skolotājs. Vides izglītība man pašlaik ļoti labi noder darbā, strādāju par hidrologu Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Mērām caurplūdumus, līmeņus – visu, kas saistīts ar hidroloģisko ciklu. Tajā pašā laikā brīžiem ievācu arī makrozoobentosu, dažādu ūdenstilpju bezmugurkaulniekus. Tad nu gribot negribot ir jāpazīst gan spāres un to kāpuri, gan makstenes, gan citas ūdeņu radības.

Tātad sūtījumi dabasdatiem zināmā mērā ir saistīti ar jūsu darba uzdevumiem?

Noteikti. Hidrologi var gan sēdēt birojos un analizēt iegūtos datus, gan doties dabā. Es galvenokārt atrodos dabā, un tas ir milzīgs pluss, varu, tā sakot, apvienot divus vienā, darba veikšanas laikā arī pamanīt dažādus kukaiņus, putnus…

Noteikti pamanāt arī to, kā vide mainās. Kādu redzat dabas daudzveidības situāciju šodien?

Kā kurās vietās. Braucot gar monokultūru laukiem, šķiet, ka to izplešanos varētu arī piebremzēt. Raugoties, kas notiek ar Latvijas mežiem, no vienas puses, medijos bieži tiek runāts, ka esam zaļa, mežiem bagāta valsts, bet no otras puses, braucot es bieži redzu lielus kailciršu apjomus. Tātad arī tiem aizsargājamajiem putniem, kas ligzdo mežos, neiet labi. Tomēr nevar teikt, ka ir tikai vieni vienīgi mīnusi – ir arī plusi. Dažādas vides organizācijas, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un citas, izglīto cilvēkus, skaidro viņiem dabas daudzveidības nozīmi, mijiedarbību ar sabiedrību. Notiek dažādas talkas, manā jomā – upju tīrīšanas darbi, ekosistēmu atkopšana. Cilvēki sāk aizdomāties, ka dabu var ne tikai izmantot kā patērētājsabiedrība, bet arī sāk apjēgt citas tās vērtības.

Kā hidrologam man uzreiz jums jājautā, ko domājat par mazajām hidroelektrostacijām Latvijā.

Tas ir ļoti aktuāls jautājums un, kā parasti, koks ar diviem galiem – ir savi lobiji, ir cilvēki, kam mazie hesi ir nepieciešami, bet, protams, lai atjaunotu upes dabīgo tecējumu, upes ekosistēmas funkcionalitāti, ir nepieciešams noņemt upju aizsprostus. Tam nevajadzētu pieiet emocionāli, prasot mazos hesus likvidēt vienā rāvienā – jebkura situācija ir zinātniski jāizpēta, racionāli jāizvērtē.

Vai jūsu atradumi un sūtījumi dabasdatiem rodas arī ar jūsu darbu nesaistītos meklējumos?

Pēdējā laikā manas intereses galvenokārt ir saistītas ar entomoloģiju, to jau manos ziņojumos dabasdatiem var redzēt. Otrajā vietā man ir putni, un trešais lauciņš – sikspārņu pētniecība, brīžiem iesaistos ziemojošo sikspārņu monitoringā. Putnus, kukaiņus un citus dzīvus organismus fotografēju ne tikai darbā, bet arī brīvajā laikā, dodoties gan vienkārši pastaigās, piemēram, pa meža celiņiem, gan speciāli meklējot kādu konkrētu biotopu vai sugu, piemēram, blaktis vai skrejvaboles.

Kā nosakāt atrastās sugas?

Gan ar noteicējiem, gan ar mūsu pazīstamāko entomologu un ornitologu palīdzību. Entomoloģijas lietās daudz konsultējos ar Uģi Piterānu, Mareku Ieviņu, zinu, ka ne tikai man kukaiņu noteikšanas lietās ļoti noderīga un saprotama ir Mareka Ieviņa mājaslapa. Vismaz attiecībā uz kukaiņiem atrast noteicējus internetā nav nemaz tik grūti. Piemēram, laba ir vācu mājaslapa kerbtier.de.

 


Čemurziežu koksngrauzis Agapanthia villosoviridescens. Foto: Arturs Bilerts

Dabasdatos esat viens no aktīvākajiem citu ziņotāju iesūtītu bezmugurkaulnieku sugu noteikšanā.

Tas būtu par skaļu teikts! Jā, palīdzu noteikt sugas, ne vienmēr tās grūtāk nosakāmās. Cik nu man ir laika un spēku, tik palīdzu, bet nevaru mēroties ar mūsu gigantiem, sākot ar Uģi Piterānu. Kā sabiedrisks monitorings dabasdati.lv ir ļoti sekmīgs pasākums, tas palīdz izglītot cilvēkus bioloģiskās daudzveidības lietās, ieinteresēt viņus dabas saglabāšanā, sugu pazīšanā.

Kā jūs atradāt dabasdatus?

Iepazinos ar tiem diezgan sen, jau pirms 2017. gada, kad pats sāku ziņot. Tad vēl man nebija domas veidot savu novērojumu fotoarhīvu. Kad sāku veidot to, sāku arī iesniegt savus novērojumus dabasdatos.

Cik ērti lietošanā jums šķiet dabasdati.lv?

Manuprāt, ļoti ērti, nav nekādu sarežģījumu. Protams, vienmēr var tiekties uz ko vēl labāku, labot dažus sīkumus, lai pie novērojumiem varētu ātrāk atrast konkrētas sugas, bet kopumā pašreizējais dabasdatu variants ir ļoti pieejams un saprotams.

Fotografēt dabu sākāt sen?

Fotografēt sāku sen, bet lieta tāda, ka, fotografējot konkrētas sugas, ir jābūt atbilstošai tehnikai. Kad tehnika un attiecīgi arī kadri nav tik labi, tad negribas arī likt dabasdatos izplūdušu bildi. Tāda dažreiz varētu būt pietiekama, lai noteiktu kādu retu sugu, bet, protams, gribas kvalitatīvas bildes. Pēdējā laikā nodarbojos ar makrofoto, cenšos kukaiņus nobildēt tuvplānā, pēc iespējas tuvāk, no vairākām pusēm, lai ieinteresētu par kukaiņiem plašāku sabiedrību. Tam, protams, ir nepieciešama laba tehnika.


Brūnā smilšvabole Cycindela hybrida tuvplānā. Foto: Arturs Bilerts

Fotografējat tikai sugas noteikšanas nolūkā vai arī citreiz vienkārši skaistas bildes dēļ?

Gan tā, gan tā. Entomoloģijas ziņā esmu sugu mednieks, cenšos īpatni nofotografēt tā, lai tas būtu skaidri nosakāms un arī estētiski baudāms.

Cik viegli tas dabā izdodas?

Tur jau tas joks, ka  diemžēl vai par lami – ir jābūt lielai pacietībai. Kukaiņus nevar pierunāt fotosesijai. Brīžiem viņi ir ļoti kustīgi, gribot vai negribot viņiem, it īpaši tauriņiem vai skrejvabolēm, ir jāskrien pakaļ, varbūt jānoķer un jāpietur, lai viņi papozē. Tad uzņem simtiem kadru un pēc tam brīvdienu vakaros tiem ej cauri, lai atrastu kvalitatīvos. Es tos uzreiz fiksēju un lieku sociālajos medijos – feisbukā vai instagramā.

Jā, lai dabūtu labu kadru, reizēm ir jālien brikšņos, neērtās vietās, kur nevar labi nogulties bildēšanai. Dabūju diezgan izrāpoties, reizēm no tāda fotogājiena pārnāku mājās netīrs un dubļains, zālēm aplipis. Esmu gan skrējis pakaļ, gan ložņājis, gan vārtījies, labākus kadrus meklējot. Ja kāds no malas to procesu ieraudzītu, droši vien padomātu, ka es esmu jocīgs cilvēks.

Jūsu galvenais fotomedību un sugu meklējumu areāls ir ap Liepāju?

Brīvajā laikā jā. Darbā, kura laikā lielākoties esmu dabā, manā pārziņā ir Kurzemes teritorija.

Kad sākāt piedalīties sikspārņu monitoringā?

Tajā mani ievirzīja paziņa biologs, kurš monitoringā jau darbojās. Viņš man piedāvāja to veikt kopā, ziemā paložņāt pa dažādiem nocietinājumiem. Tā tas aizgāja, un nu jau sikspārņiem pievēršos ne tikai ziemā, bet arī vasarā, ja gribas pamainīt novērojumu veidu, tad dodos uz Liepājas apkārtnē esošiem nocietinājumiem un gan bildēju sikspārņus, gan novērtēju viņu daudzumu. Dažas no tām vietām ir vieglāk pieejamas, bet dažās ir jāložņā cauri mazām ejām, lai nokļūtu lielākā telpā, kurā uzturas sikspārņi. Parasti tur ir tumšs, mitrs un dubļains.


Ziemojošs ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii. Foto: Arturs Bilerts

Kādās apdzīvotās lauku sētās arī meklējat sikspārņus?

Parasti nē, bet, ja tiek lūgts padoms, piemēram, ja sikspārnis iekļuvis kāpņu telpā, sniedzam konsultāciju, braucam arī noteikt konkrēto sugu un cenšamies sikspārni palaist laukā.

Kuri atradumi jums pašam ir sagādājuši visvairāk prieka?

Nesen Uģis Piterāns rakstīja par vienu vaboļu sugu (strupvaboli Haeterius ferrugineus), tās vienīgā bilde Latvijā ir veikta ar manu fotokameru. Tā vaboļu suga dzīvo simbiozē ar skudrām, Latvijas Dabas muzejā tiks rīkota ar skudrām saistīta fotoizstāde, un mana bilde tajā, iespējams, tiks izmantota. Tas, protams, ir gandarījums. Tāpat kā par daudzām vaboļu un blakšu sugām, kuras Latvijā ir retas un kuras man ir izdevies atrast.


Strupvabole Haeterius ferrugineus. Foto: Arturs Bilerts

Cik labi jau pazīstat Latvijas blakšu sugas?

Līdz Uģa Piterāna līmenim man vēl ir ļoti tālu. Vieglāk ir nosakāmas biežāk sastopamās sugas.


Blakts (Heteroptera sp.) nimfa. Foto: Arturs Bilerts

Cik aktīvi vērojat un bildējat putnus?

Putnu vērošana man sākas ziemā. Saucu to par urbāno ornitoloģiju – man ir putnu barotava, fiksēju, kādas sugas pilsētas vidē pie barotavas atlido. Tās ir bieži sastopamas sugas – lielās zīlītes, melnie mežasatrazdi... Kas attiecas uz retāku sugu noteikšanu, arī lieli speciālisti var kļūdīties. 


Liepājas ezerā ziemojošs lielais dumpis (17.12.2022.). Foto: Arturs Bilerts

Papē pie putnu murda esat viesojies?

Vēl ne, bet gribu uz turieni aizbraukt.

Kā hidrologs zemūdens fotografēšanai pievērsies esat?

Diemžēl vēl neesmu iegādājies tādu tehniku, lai to varētu veikt. Patiesībā manas makrofoto bildes lielākoties ir bildētas ar telefonu. Daudzi cilvēki man jautā, ar kādu fotoaparātu fotografēju, kādas man ir lēcas, un, kad uzzina, ka bildēju ar telefonu, brīnās un uzreiz prasa, ar kādas markas telefonu tas darīts. Ar telefonu ir vieglāk nofotografēt kukaini tuvplānā, savukārt putnu fotogrāfijā telefons nebūs tas labākais rīks. Bet man ir savi knifi, lieku telefonu klāt pie binokļa un cenšos ar telefonu nofotografēt caur binokli.

Vai ārpus Latvijas arī esat gājis meklēt un bildēt dabas objektus?

Jā, nesen biju Amerikas Savienotajās Valstīs, arī tur katru dienu ložņāju pa krūmiem. Biju priecīgs būt arī muzejos, kur bija labas entomoloģiskās kolekcijas. Tur bija arī daudzas interaktīvās ekspozīcijas, kurās cilvēki var darboties ar mikroskopiem, ošņāt kukaiņu izdalītās smaržas un smakas, un tamlīdzīgi.

Kā liepājniekam man jums jāprasa, vai, meklējot dzīvās dabas objektus, pludmalē atrodat arī dzintarus. Tajos arī retumis gadās pa kukainim.

Liepājā dzintaru nekad nav trūcis, sevišķi laikā, kad ir stiprs vējš, tad ar jūraszālēm arī dzintaru izskalo. Pats esmu atradis tikai mazus graudiņus. Liepājā aiz Ziemeļu mola rosās dzintara makšķernieki jeb dzintara ķērāji – garos zābakos, sietiem rokās dodas jūrā un makšķerē dzintarus.

Internetā var lasīt, ka jūs savus gājienos dabā reizēm atrodat arī arheoloģiskus objektus. Lūk, Liepājas muzeja krājuma arheoloģijas priekšmetu kolekcijā nonākusi 2022. gada 7 .maijā Liepājas nomalē, Karostas apkaimes kāpu zonā netālu no jūras atrasta unikāla vēsturiska vērtība – dobumakmens, atradējs Arturs Bilerts.

Tas man sanāca tā kā netīšām. Tajā vietā biju gājis arī agrāk un dobumakmeni redzējis, bet nebiju tam pievērsis uzmanību. Bet vienā jaukā dienā devos uz Baltijas jūras krastu pastaigā ar suni, cilvēki bija mani informējuši, ka krastā parādījušies roņi, gribēju kādu iemūžināt fotogrāfijās. Piestāju arī pie dobumakmeņa, ieskatījos un nolēmu, ka vajadzētu tomēr ziņot ekspertiem, lai viņi novērtē. Tā, lūk, dodoties bildēt roņus, atradu kultūrvēsturisko mantojumu.

Esat darinājis arī baltu kaujas cirvjus, bet teicāt, ka ar to tagad vairs nenodarbojaties. Vai vaboļu medības to izkonkurēja?

Baltu cirvji man bija diezgan pasena aizraušanās. Tā kā esmu sociālo un dabas zinātņu pārstāvis, baltu cirvju darināšana bija darbošanās drusku tā kā eksperimentālās arheoloģijas jomā. Centos atdarināt viduslaiku cirvjus, ņemot par paraugu arheoloģiskajos izrakumos atrastos cirvjus – atdarināju, bet, protams, ar mūsdienu civilizācijas "piesitienu". Darināšanas process notika tā – tika ņemts kāds mūsdienu vecs, lietots un nevienam nevajadzīgs cirvis, un to es pulēju, apgriezu, ar elektrolīzes metodes palīdzību iededzināju dažādas zīmes. Seno kuršu vai zemgaļu karā ar tādu cirvi nevar iet, bet ir kopienas, kas nodarbojas ar viduslaiku kultūrpētniecību, viduslaiku ieročus ieskaitot, viņi šos cirvjus varēja likt klāt pie sava arheoloģiskā tērpa.

Ir jau arī tādas kopienas, kas ar viduslaiku ieročiem rīko turnīrus un tajās cīņās dažreiz gūst itin nopietnus ievainojumus.

Tādas ir, bet es ar to neesmu saistīts. Jā, ir sacensības, kurās komandas savā starpā cīnās viduslaiku bruņās un ar neasiem cirvjiem un šķēpiem. Arī Latvijā ir tādas komandas.

Vai šos viduslaiku ieročus mūsdienās var izgatavot arī ar viduslaiku metodēm?

Jā, eksperimentālā arheoloģija nodarbojas arī ar to. Tādā ziņā manu cirvju darināšanu īsti par eksperimentālo arheoloģiju nevarēja saukt, jo lietoju mūsdienu metodes, izgatavojot cirvjus viduslaiku rīka izskatā.

Citās intervijās esat stāstījis, ka kukaiņos iešana jums ļāvusi pat radīt jaunus likumus, piemēram, "atpakaļceļa likumu", kad turpceļā pa meža ceļu nekas interesants negadās, bet, pa to pašu ceļu atgriežoties, atradumu ir daudz. Šis likums ļauj doties dabā mierīgāku sirdi – gan jau kaut kas parādīsies. Ak, ja vēl būtu tāds "atpakaļlaika likums", kas ļautu nokļūt tajos laikos, no kuriem nācis jūsu atrastais dobumakmens un kaujas cirvji, un izpētīt, cik un kādi kukaiņi un citas radības Latvijā tad nāca pretī… Paldies par sarunu!

Egīls Zirnis

2023-10-15

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Strix aluco - 2025-07-04 Andris.D
Plateumaris braccata - 2025-07-04 ekologs
Coleoptera sp. - 2025-07-04 Kiwi
Lepidoptera sp. - 2025-07-04 Kiwi
Calicium parvum - 2025-07-04 meža_meita
Apus apus - 2025-07-04 megemege
Corvus corone cornix - 2025-07-04 finesse
Nezināms
Ignotus
@ dziedava
Pēdējie komentāri novērojumiem
adata 04.jūlijs, 20:43

To vēl nesaprotu, pēc kādām pazīmēm atšķirt uz aci lampītes no lākturītēm.


ER 04.jūlijs, 20:42

Ligzdojošās zaļās vārnas ar baltiem gredzeniem "DD" un "HV" ir man jau zināmais pāris, ko pie ligzdas vairs nevajadzētu traucēt. Abi gredzenoti kā mazuļi pie Silakroga, attiecīgi 2018. un 2022. gadā. Citu putnu gredzeni tuvākajā apkārtnē gan šogad nav nolasīti, tā ka ziņas par tiem būtu ievērojami vērtīgākas.


Ivars Leimanis 04.jūlijs, 20:36

Lieliski! Laba ziņa, ka nav pavisam pie mums izzudis! Apsveicu ar atrašanu! Uz kā aug? Uz oša? Uz jauna (kāds D)? Cik augstu? Cik cm2 ķērpja laukums?


Amanda 04.jūlijs, 20:18

Mājas strazds


Amanda 04.jūlijs, 20:15

Izskatās pēc meža tilbītes


aer 04.jūlijs, 19:43

Jā, tur bija cits strazds!


ekologs 04.jūlijs, 17:58

Uģi, paldies!


IlzeP 04.jūlijs, 17:03

Šis foto jau bija pievienots iepriekšējam novērojumam.


ekologs 04.jūlijs, 16:40

Mh... Tāds neliels, Hydrophilus caraboides?


adata 04.jūlijs, 15:57

Vai šai var būt cits sugas variants, sašaubījos, jo ļoti sīka, lasīju, ka jābūt 2,5-5mm, šai pat nav divu.


zane_ernstreite 04.jūlijs, 15:47

Paldies, Ilze! Biju šodien tajā vietā skatīt vaboles un viena no naktsvijolēm vēl nebija noziedējusi. Nobildēju ziedkopu detalizētāk (pievienoju fotogrāfiju). Jā, pēc raksta redzu - tiešām zaļziedu!


adata 04.jūlijs, 15:44

Kritala atradās ēnainā vietā, zem papardēm.


Wiesturs 04.jūlijs, 12:53

Pilnīgi noteikti nav mazais vakarsikspārnis, kurš, pirmkārt, ir Latvijā ekstrēmi rets un, otrkārt, varētu būt sastopams tikai pašā LV dienvidu daļā. Nemaz nerunājot par tādiem sīkumiem, ka tas arī izskatās pilnīgi savādāk :) Ja nav zināma suga, Dabasdatos ir opcija "sikspārnis (nenoteikts)" (tāda šeit ir arī daudziem citiem radījumiem, kas nespeciālistam nav viegli nosakāmi). Rakstīt "Nenoteikts" ir ievērojami labāk, nekā minēt un norādīt nepareizu sugu.


Mežirbe777 04.jūlijs, 12:01

Vienkārši kolosāls nosaukums. Smaids pa visu seju :D


IlzeP 04.jūlijs, 11:03

Vai šeit nav kļūda sugas izvēlē?


IlzeP 04.jūlijs, 10:44

Valda Pilāta komentārs: "Aizdomīgi melns (kā pogainais), bet tā kā nekādas sugu raksturojošas pazīmes nav saskatāmas, iesaku norādīt kā nenoteiktu roni."


ML 04.jūlijs, 10:27

Āmen.


Ivetta 04.jūlijs, 10:21

Paldies, Mārtiņ!


IlzeP 04.jūlijs, 10:00

Pazīmes nav saskatāmas, apraksta trūkst (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:58

Atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Vajadzētu arī mērogu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:56

Kārtējais atgādinājums no Jāņa Ozoliņa, ka vilka pēdām vajadzētu fotogrāfēt arī pēdu virkni. Lielo suņu pēdas mēdz būt dažādas...


IlzeP 04.jūlijs, 09:54

J. Ozoliņš neatzīst par pierādītu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:53

Aļņa vai brieža zobu pēdas (Jāņa Ozoliņa komentārs).


IlzeP 04.jūlijs, 09:51

J.Ozoliņš neatzīst par pierādījumu.


IlzeP 04.jūlijs, 09:48

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Tas gaišais apmatojums uz kājām ir mulsinošs, bet galva kā meža tomēr."


IlzeP 04.jūlijs, 09:47

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nevar saprast apmatojuma krāsu. Meža caunai maijā vajadzētu būt tumši brūnai, akmeņcaunas ir gaišākas, pelēcīgas."


IlzeP 04.jūlijs, 09:46

Jāņa Ozoliņa komentārs: "Nav redzama galvenā pazīme – pakakles plankuma forma, bet, ja novērojums veikts tiešām decembrī, tad akmeņu cauna pēc neapmatotajām pēdām."


IlzeP 04.jūlijs, 09:44

Jāskatās putekšlapu novietojums, te bija raksts par atšķiršanu: https://dabasdati.lv/lv/article/zied-naktsvijoles/2018/


Ziemelmeita 04.jūlijs, 08:46

Paldies,Uldi!


zane_ernstreite 04.jūlijs, 07:43

Paldies par precizējumu! Neesmu iepratusies tās atšķirt.


Mežirbe777 04.jūlijs, 01:17

Brīnumskaista suga ! Šis gan jau bija ilgi gaidīts "ķeksīts" :)


adata 03.jūlijs, 22:45

Va te virsiņa nav rūsgana? Nu man tā izskatās...


IlzeP 03.jūlijs, 22:04

Paldies par info!


IlzeP 03.jūlijs, 22:02

Valda Baroniņa: "Ziedkopas forma kā D.fucksii, arī biotops izskatās tai piemērots (purvains mežs?). Diemžēl nav labi saskatāms, vai zieda lūpai ir garā vidusdaļa…"


IlzeP 03.jūlijs, 22:00

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:59

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:58

Valda Baroniņa: "Drīzāk D. baltica – gan pēc zieda formas, gan gareniski izstieptajiem lapu plankumiem (D.maculata ir ieapaļi) un arī pēc biotopa (D.maculata parasti purvos nevis pļavās)."


IlzeP 03.jūlijs, 21:57

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:56

Valda Baroniņa: "Drīzāk D.baltica. Spriežot pēc zieda un biotopa. Diemžēl lapas nav redzamas."


IlzeP 03.jūlijs, 21:55

Pēc foto noteica Valda Baroniņa. Cik var saskatīt – putekšnīcas nav paralēlas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:53

Valda: "Izskatās tomēr pēc zaļziedu, putekšnīcas nav paralēlas, piesis pie pamata nedaudz platāks."


IlzeP 03.jūlijs, 21:52

Pēc foto noteica Valda Baroniņa


IlzeP 03.jūlijs, 21:51

Pēc lapām vien naktsvijoles grūti nosakāmas.


IlzeP 03.jūlijs, 21:46

Pēc foto noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 03.jūlijs, 21:25

Diviem novērojumiem pievienots viens un tas pats foto. No neīstā datuma novērojuma jādzēš.


IlzeP 03.jūlijs, 21:17

Tomēr nomainīju uz nenoteiktu bruņurupuci, ja nav pārliecības par īpaši aizsargājamu sugu.


adata 03.jūlijs, 21:11

Sanāk, skrēja no punkta uz leju, Pļaviņu māju virzienā.


adata 03.jūlijs, 21:08

Pati neredzēju, bet izskatās, ka jauns, jo mazs augumā. Arī video tā skriešana tāda apjukusi, kā izbiedēta, skrēja apdzīvotas vietas virzienā.


IlzeP 03.jūlijs, 20:31

Vai nevarētu būt bijis lauku balodis?


IlzeP 03.jūlijs, 20:27

Ja domāta dziesma, un vecajā mežā ir lieli dobumaini koki, labāk izmantot atlanta pazīmi "D".


IlzeP 03.jūlijs, 19:59

Ja redzēts, ka putns ielido, statuss varētu būt V vai AL, nevis LL, kas atbilst atrastai ligzdai pēc ligzdošanas, jau tukšai.


Ziemelmeita 03.jūlijs, 19:54

Paldies,Ilze, atradu īsto,izlaboju.


IlzeP 03.jūlijs, 19:27

Šis arī tāds šaubīgs, bildē īsti nevar krāsu saprast.


IlzeP 03.jūlijs, 19:26

Tumša mantija - domāju, ka tumšais. Pie tam mežā.


Eggy 03.jūlijs, 19:16

Saprotu,ka tad jāpaņem rokās. Kādu mazuli var pacelt vai labāk mammu?


IlzeP 03.jūlijs, 19:08

Apakšpuse jāredz.


IlzeP 03.jūlijs, 19:07

Labot uz kamolaino?


IlzeP 03.jūlijs, 18:54

Izskatās ka dublikāts šim: https://dabasdati.lv/lv/observation/c94f7058126cd12b5cf9675e5620714c/ . Viens dzēšamas.


IlzeP 03.jūlijs, 18:32

Labāk būtu nomainīt ar foto no kameras.


IlzeP 03.jūlijs, 18:24

Vai tas ir jauns lācēns?


IlzeP 03.jūlijs, 18:20

Kāpēc Jūs domājat, ka tas bija lūsis?


IlzeP 03.jūlijs, 18:12

Vai sikspārnis bija pagrabā? (Jautājums attiecībā uz statusu "ziemo".)


IlzeP 03.jūlijs, 18:09

Šo novērojumu bez foto nevarēsim akceptēt. Lidvāveres Latvijā, visdrīzāk, ir izmirušas. Ko dzīvnieks darīja?


IlzeP 03.jūlijs, 18:03

Punkts gan ielicies nepareizā vietā.


IlzeP 03.jūlijs, 17:28

Man izskatās, ka šis foto dublējas ar citu novērojumu.


IlzeP 03.jūlijs, 17:19

Izskatās, ka šie arī ir divi (otrs novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/fffd328e35bb8145eaeba506c94a7012/ )


IlzeP 03.jūlijs, 17:18

Vai šis ir dublikāts novērojumam https://dabasdati.lv/lv/observation/bb97040d717164def43fe3ebf61fdaae/ ? Ja tā, vienu vajadzētu dzēst.


adata 03.jūlijs, 16:41

Es "lieku" uz oranžo aveņgļotsēni, katrai "šūniņai" punktiņi vidū. Varbūt kļūdos.


IlzeP 03.jūlijs, 15:30

Tā kā abas naktsvijoļu sugas ir ļoti līdzīgas, nebūtu slikti pievienot foto.


IlzeP 03.jūlijs, 15:18

Tik bagātīgai atradnei arī kāds foto noderētu.


IlzeP 03.jūlijs, 14:57

Vai foto nebūs?


ekologs 03.jūlijs, 13:48

Hmm... Nevarētu būt Enicmus transversus?


IlzeP 03.jūlijs, 13:20

Vai pēdējā foto nav pļavas (?)


IlzeP 03.jūlijs, 13:05

Šī būs pļavas.


Aceralba 03.jūlijs, 13:01

Paldies!


IlzeP 03.jūlijs, 12:32

Šeit trūkst foto.


IlzeP 03.jūlijs, 12:24

Manuprāt, pļavas.


IlzeP 03.jūlijs, 12:11

Izskatās pēc ziemeļu, vismaz pirmais.


zemesbite 03.jūlijs, 10:47

Paldies, Marek! :)


Bekuvecis 03.jūlijs, 10:15

Šī novērojuma sakarā Jums nosūtīta e-vēstule no senes.lv


nekovārnis 03.jūlijs, 10:15

Atkārtoti novērojumi labi noder fenoloģijai :)


nekovārnis 03.jūlijs, 10:12

Tas latviskais nosaukums mulsinošs, jo biežāk sastopama tieši egļu kritalās. Moricsalā viena tupēja uz apses kritalas :)


ekologs 02.jūlijs, 22:39

Paldies, Marek!


zemesbite 02.jūlijs, 22:32

Marek, vai tas nekas, ja kādas sugas koksngrauzi atkārtoti nofotografēju tajā pašā vietā? Statistika man neveras, tāpēc nevaru paskatīties kur ko esmu fotografējusi.


adata 02.jūlijs, 22:24

Te varētu būt arī kas cits, jo masa nav vienā gabalā, bet pikās. Būtu jāvēro vai neveidojas bumbiņas, kas maina krāsu uz zaļganu, sanāktu zaļganā pumpurīte.


dziedava 02.jūlijs, 22:20

Paldies, Marek, man tā šķita, bet samulsināja, ka uz egles.


nekovārnis 02.jūlijs, 21:43

Antēnas raibas - Stictoleptura maculicornis


adata 02.jūlijs, 21:42

Žēl, ka neredz, vai ir gļotaina kājiņa, tad būtu kājainā ragainīte, jo aug diezgan atsevišķi, ja kājiņas nav, tad porainā ragainīte.


Eggy 02.jūlijs, 21:05

Labi, paldies! Pievienošu kādu skaidrāk saprotamu bildi, kad izdosies. Baigi speciāli netraucēju, bet šad tad ģimene iziet pastaigās. :)


roosaluristaja 02.jūlijs, 20:44

Pēdējos ~ 10 gados nav drošu ziņu par brūnkrūtainā eža sastapšanu Latvijā. Te sugu precīzi pateikt nevar. Ticams jau, ka ziemeļu baltkrūtainais.


Ziemelmeita 02.jūlijs, 18:46

Paldies,Uldi!


kamene 02.jūlijs, 10:15

Daļa zied, daļa vēl pumpuros.


kamene 02.jūlijs, 10:04

Paldies, Mārtiņ! Pirmo reizi tādu redzēju.


kamene 02.jūlijs, 10:02

Paldies, Mārtiņ! Varbūt tik smuks no netipiskas barības palicis.


adata 02.jūlijs, 08:05

Varētu būt smailā aveņgļotsēne, galiņi ieskatoties spici.


Matrus 01.jūlijs, 22:52

Pareizi!


dziedava 01.jūlijs, 21:47

Jā, Iveta :)


dziedava 01.jūlijs, 21:42

Kad būšu mājās (nākamnedēļ?) paskatīšos rūpīgāk. Sporas nav pārgatavojušās, bet nav nobriedušas, tad ir lielas. Jāmēra mazākās, jo tās tad ir visnobriedušākās.


laumae 01.jūlijs, 21:42

Paldies par noteikšanu, Uģi!


adata 01.jūlijs, 21:36

Gļotas pēdu/apmali neredz, varētu būt parastā lindblādija?


adata 01.jūlijs, 21:30

Dzeltenā ir porainā ragainīte, balto grūti saprast, varbūt ir zarainā.


Orvilks 01.jūlijs, 20:03

Liekas, ka sasteidzu ar apgalvojumu , ticamāk, ka kamolainā pulkstenīte


Ziemelmeita 01.jūlijs, 16:32

Paldies, Mārtiņ, par spāru noteikšanu!


mufunja 01.jūlijs, 12:21

Julita, tā varētu būt Lākturīte sīkā? Izskatās ļoti līdzīga aprakstam.Tikai sporas ir ļoti pārgatavojušās :):)


Bekuvecis 01.jūlijs, 11:25

Dažām pienainēm reizēm gadās 'apmaldīties' un 'uzkāpt kokā'. Lai notektu sugu, ar šīm bildēm ir 'par īsu'.


mufunja 01.jūlijs, 10:12

Svaigs :)


Martins 01.jūlijs, 09:40

Nu Tev krāšņs eksemplārs gadījies! Neesmu redzējis šo sugu ar tik lieliem/daudz tumšas krāsas plankumiem.


Martins 01.jūlijs, 09:33

Šis nav L.maximus. L.maximus mantija (tā "apkakles" daļa aiz galvas) ir raiba, bet L.cinereoniger - vienkrāsaina.


Martins 01.jūlijs, 09:30

Gliemežu olas tās ir, bet sugu droši noteikt nevar.


Martins 01.jūlijs, 09:24

Varbūt vari izkadrēt to, ko spāre ēd? Gribētos saprast - ziedmuša/kamene/laupītājmuša?


Martins 01.jūlijs, 09:09

Jām, pavisam droši strautuspāre!


megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


IlzeP 29.jūnijs, 10:43

Pelēkā dziln: http://www.putni.lv/piccan.htm , zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


IlzeP 29.jūnijs, 10:42

Bez foto un papildu informācijas nomainu sugu uz daudz parastāko pelēko dzilnu.


Ziemelmeita 29.jūnijs, 10:29

Paldies,Marek, par skaidrojumu.


Mari 29.jūnijs, 09:47

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:38

Jā decoratus. Šis paskrējis garām :) Jūlijā būs brīvākas dienas paskatīšos iepriekšējās nedēļas rūpīgāk :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:36

Rhagium mordax - melnais punkts uz segspārniem redzams.


Mari 29.jūnijs, 09:33

Vai varētu būt Pogonocherus decoratus?


nekovārnis 29.jūnijs, 09:21

Lielākais Anastrangalia dubia reyi tēviņš. Mazākais Stenurella sp. t aviņš. Šiem šobrīd jāsāk bildēt arī vēders no sāna, jo nupat jau sāk izlidot arī otra suga - S.bifasciata.


nekovārnis 29.jūnijs, 08:45

Viena no skarabeju dzimtas ģintīm. Skarabejs nav pārāk latviski skanīgs nosaukums, droši vien tāpēc tajā ir gan mēslu vaboles, gan rožvaboles, gan praulgrauži, maijvaboles, jūnijvaboles, jūlijvaboles, dārza vaboles, smiltājvaboles, degunradžvaboles, kameņvaboles. Kad tika līdz Hoplia nosaukumi droši vien bija izbeigušies :D


nekovārnis 29.jūnijs, 08:03

Iespējams ka Trichosirocalus troglodytes, ir gan vēl vismaz divas līdzīgas sugas, kas ir vai iespējams ir sastopamas Latvijā: T.spurnyi un T.barnevillei, tāpēc, vismaz es, tā simtprocentīgi pateikt nevarēšu.


dziedava 28.jūnijs, 23:27

Grūti pateikt. Peldināt nevajag, bet ja salvetes ir apakšā, tad nevajadzētu neko sabojāt. Plūdi gļotsēnēm nepatīk, bet vajag mitru mikroklimatu. Kaut kas tur ir nobriedis, lai pastāv vēl, lai pažūst :)


zemesbite 28.jūnijs, 22:47

Paldies, Julita! :)


Liepzieds 28.jūnijs, 22:37

Vai 2.bildē kaut kas top vai ir salaists grīstē ar pārlieku mitrumu?


meža_meita 28.jūnijs, 21:32

Es tomēr neatbalstīšu sīkpunktaino artoniju, vismaz pēc attēla nē. Varbūt ir vēl kāds attēls? Ļoti daudzi ķērpji satur trentepolijas aļģi, kas skrāpējuma vietu padarīs dzeltenu. Arī lekanakti skrāpējot paliek dzeltens. Lekanaktim apotēciji veidojas samērā reti, tie noklāti ar dzeltenīgu apsarmi, bet vēlāk nokrītot apsarmei, tie ir tumši brūni-melni un manuprāt tas arī attēlā redzams. :)


meža_meita 28.jūnijs, 21:24

:D :D :D


IlzeP 28.jūnijs, 21:06

Laikam jau nav gan, citādi būtu pierakstīts.


IlzeP 28.jūnijs, 21:02

Paldies, Julita!


dziedava 28.jūnijs, 19:47

Jāpārbauda paraugs, ja vēl ir.


dziedava 28.jūnijs, 19:23

Divkrāsainie ir tipiski rufa. Bēšie ir vienkrāsaini


VijaS 28.jūnijs, 19:13

Eh, nezinu - pēc krāsas jau nu gan gribētos teikt, ka bēšīgs, bet apakšslānis koši dzeltens, un vēl tās sārtās stīdziņas uz apakšas...


VijaS 28.jūnijs, 18:38

Vajadzētu būt :)


dziedava 28.jūnijs, 18:34

Flava?


VijaS 28.jūnijs, 18:25

Visdrīzāk.


dziedava 28.jūnijs, 18:22

Hmm, rufa?


VijaS 28.jūnijs, 17:56

Nebija rūsgans.


dziedava 28.jūnijs, 17:41

Pēdējais foto ar rūsganu malu (rufa) vai vnk nosmērējies no sporām (flava)?


VijaS 28.jūnijs, 17:20

Nē, tas īpatnējais tonis no vēl pusšķidrās sporu masas, kas spīd cauri.


dziedava 28.jūnijs, 16:08

Sarkans cauri nespīd? Nevar saprast. Velk uz dzelteno drīzāk


W 28.jūnijs, 16:03

Paldies, Edgar!


Miksrieksts 28.jūnijs, 15:37

Renāte, paldies par komentāru! Lekanaktis tur arī bija, bet bildē redzams, kur pie melnajiem punktiem ieskrāpēju, kur skaisti dzeltens.


ekologs 28.jūnijs, 14:53

Te izskatās, ka tas ir jēlādenis (Korynetes caeruleus).


ekologs 28.jūnijs, 14:39

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


adata 28.jūnijs, 13:14

Paldies, Julita! Cik mācēšu, tik palīdzēšu.


dziedava 28.jūnijs, 12:52

Tas ir vēl pavisam maziņš un jauns plazmodijs. Būtu jāvēro attīstība. No balta var attīstīties dažādas sugas, ne tikai ragansviests.


dziedava 28.jūnijs, 11:52

Mēģinu ieviest kārtību ragansviestos, kuri zinātnē tā samudžināti aprakstīti. Jāievieš pašiem sava kārtība :D. Tāpēc var gadīties, ka vienu sugu nosaku tā un pēc tam citādāk, kamēr saveidosies lielāka skaidrība :)


dziedava 28.jūnijs, 11:17

Šur tur dzeltens, šur tur "asiņaini pleķi", tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:16

Ko Uģis, Mareks var iekomentēt?


dziedava 28.jūnijs, 11:16

iekša spilgti dzeltena, bet ārpuse paliek rūsgana - tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:14

Nav nekas izvēlēts. Vienkārši - Vabole :)


dabasmīlis 28.jūnijs, 10:22

Vai šai vabolei ir arī latviskais nosaukums?


anchupaans 28.jūnijs, 10:17

Braucām pa meža ceļu, piefiksējām gandru lidojumā, virs koku galotnēm.


dziedava 27.jūnijs, 23:06

Jāskatās, ja visi ir pušķīši, nevis klājeniska, vai zem katra pušķīša ir gļota. Varbūt kājainā ragainīte


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts