Aktīvie lietotāji: 187 Šodien ievadītie novērojumi: 361 Kopējais novērojumu skaits: 1767411
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Bilerta starpdisciplinārie vērojumi
Pievienots 2023-10-19 16:09:57

Ja man pa rokai gadās kāda dzīva radība, cenšos to iemūžināt fotogrāfijā un ielikt portālā dabasdati.lv, saka ziņotājs ar segvārdu "ekologs", liepājnieks Arturs Bilerts. Sevi viņš raksturo kā daudzpusīgu, starpdisciplināru cilvēku, kurš pārstāv sociālo un dabaszinātņu nozares. Savukārt dabasdati viņu – kā arvien aktīvāku ziņotāju no Kurzemes reģiona kopš 2017.gada, kā arī lielu palīgu bezmugurkulnieku sugu noteikšanā citu lietotāju novērojumiem, kas ir ļoti vērtīgi, jo bezmugurkaulnieku sugu daudz, daudz vairāk nekā to noteikšanas ekspertu. Kā jau starpdisciplināram cilvēkam, Arturam kukaiņu, putnu un sikspārņu meklējumos gadās atrast arī pa arheoloģiskam objektam.


Arturs Bilerts. Foto no A. Bilerta personīgā arhīva
.

Kā jūsu saistība ar dabu sākās? Esat pilsētas vai lauku bērns?

Esmu pilsētu bērns, bet saistība ar dabu man ir kopš mazotnes. Mājās bija minizoo – kāmji, žurkas, jūrascūciņa, papagaiļi, kanārijputniņi. Konkrētāk dabai pievērsos, sākdams ziņot dabasdatiem lielākoties par dažādām bezmugurkaulnieku sugām.

Bērnībā dzīvnieku turēšana jūsu mājās bija jūsu vai vecāku griba?

Vecāku griba, bet mums, bērniem, arī ar to vajadzēja nodarboties – kopt, tīrīt.

Ko studējāt?

Manas pirmās studijas bija sociālās zinātnes Liepājas Universitātē.

Kāpēc izvēlējāties socioloģiju?

Esmu liepājnieks, gribējās augstskolu tuvāk mājām. Mani arī interesēja tas, kā sabiedrība dzīvo, kā komunicē, kā dažādas kultūras mijiedarbojas. Tā kā mani interesē arī daba, pēc socioloģijas studiju beigšanas turpat Liepājas Universitātē uzsāku un pabeidzu studijas gan vides zinātnē, gan pedagoģijā, ar specializāciju bioloģijas skolotājs. Vides izglītība man pašlaik ļoti labi noder darbā, strādāju par hidrologu Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Mērām caurplūdumus, līmeņus – visu, kas saistīts ar hidroloģisko ciklu. Tajā pašā laikā brīžiem ievācu arī makrozoobentosu, dažādu ūdenstilpju bezmugurkaulniekus. Tad nu gribot negribot ir jāpazīst gan spāres un to kāpuri, gan makstenes, gan citas ūdeņu radības.

Tātad sūtījumi dabasdatiem zināmā mērā ir saistīti ar jūsu darba uzdevumiem?

Noteikti. Hidrologi var gan sēdēt birojos un analizēt iegūtos datus, gan doties dabā. Es galvenokārt atrodos dabā, un tas ir milzīgs pluss, varu, tā sakot, apvienot divus vienā, darba veikšanas laikā arī pamanīt dažādus kukaiņus, putnus…

Noteikti pamanāt arī to, kā vide mainās. Kādu redzat dabas daudzveidības situāciju šodien?

Kā kurās vietās. Braucot gar monokultūru laukiem, šķiet, ka to izplešanos varētu arī piebremzēt. Raugoties, kas notiek ar Latvijas mežiem, no vienas puses, medijos bieži tiek runāts, ka esam zaļa, mežiem bagāta valsts, bet no otras puses, braucot es bieži redzu lielus kailciršu apjomus. Tātad arī tiem aizsargājamajiem putniem, kas ligzdo mežos, neiet labi. Tomēr nevar teikt, ka ir tikai vieni vienīgi mīnusi – ir arī plusi. Dažādas vides organizācijas, Latvijas Ornitoloģijas biedrība un citas, izglīto cilvēkus, skaidro viņiem dabas daudzveidības nozīmi, mijiedarbību ar sabiedrību. Notiek dažādas talkas, manā jomā – upju tīrīšanas darbi, ekosistēmu atkopšana. Cilvēki sāk aizdomāties, ka dabu var ne tikai izmantot kā patērētājsabiedrība, bet arī sāk apjēgt citas tās vērtības.

Kā hidrologam man uzreiz jums jājautā, ko domājat par mazajām hidroelektrostacijām Latvijā.

Tas ir ļoti aktuāls jautājums un, kā parasti, koks ar diviem galiem – ir savi lobiji, ir cilvēki, kam mazie hesi ir nepieciešami, bet, protams, lai atjaunotu upes dabīgo tecējumu, upes ekosistēmas funkcionalitāti, ir nepieciešams noņemt upju aizsprostus. Tam nevajadzētu pieiet emocionāli, prasot mazos hesus likvidēt vienā rāvienā – jebkura situācija ir zinātniski jāizpēta, racionāli jāizvērtē.

Vai jūsu atradumi un sūtījumi dabasdatiem rodas arī ar jūsu darbu nesaistītos meklējumos?

Pēdējā laikā manas intereses galvenokārt ir saistītas ar entomoloģiju, to jau manos ziņojumos dabasdatiem var redzēt. Otrajā vietā man ir putni, un trešais lauciņš – sikspārņu pētniecība, brīžiem iesaistos ziemojošo sikspārņu monitoringā. Putnus, kukaiņus un citus dzīvus organismus fotografēju ne tikai darbā, bet arī brīvajā laikā, dodoties gan vienkārši pastaigās, piemēram, pa meža celiņiem, gan speciāli meklējot kādu konkrētu biotopu vai sugu, piemēram, blaktis vai skrejvaboles.

Kā nosakāt atrastās sugas?

Gan ar noteicējiem, gan ar mūsu pazīstamāko entomologu un ornitologu palīdzību. Entomoloģijas lietās daudz konsultējos ar Uģi Piterānu, Mareku Ieviņu, zinu, ka ne tikai man kukaiņu noteikšanas lietās ļoti noderīga un saprotama ir Mareka Ieviņa mājaslapa. Vismaz attiecībā uz kukaiņiem atrast noteicējus internetā nav nemaz tik grūti. Piemēram, laba ir vācu mājaslapa kerbtier.de.

 


Čemurziežu koksngrauzis Agapanthia villosoviridescens. Foto: Arturs Bilerts

Dabasdatos esat viens no aktīvākajiem citu ziņotāju iesūtītu bezmugurkaulnieku sugu noteikšanā.

Tas būtu par skaļu teikts! Jā, palīdzu noteikt sugas, ne vienmēr tās grūtāk nosakāmās. Cik nu man ir laika un spēku, tik palīdzu, bet nevaru mēroties ar mūsu gigantiem, sākot ar Uģi Piterānu. Kā sabiedrisks monitorings dabasdati.lv ir ļoti sekmīgs pasākums, tas palīdz izglītot cilvēkus bioloģiskās daudzveidības lietās, ieinteresēt viņus dabas saglabāšanā, sugu pazīšanā.

Kā jūs atradāt dabasdatus?

Iepazinos ar tiem diezgan sen, jau pirms 2017. gada, kad pats sāku ziņot. Tad vēl man nebija domas veidot savu novērojumu fotoarhīvu. Kad sāku veidot to, sāku arī iesniegt savus novērojumus dabasdatos.

Cik ērti lietošanā jums šķiet dabasdati.lv?

Manuprāt, ļoti ērti, nav nekādu sarežģījumu. Protams, vienmēr var tiekties uz ko vēl labāku, labot dažus sīkumus, lai pie novērojumiem varētu ātrāk atrast konkrētas sugas, bet kopumā pašreizējais dabasdatu variants ir ļoti pieejams un saprotams.

Fotografēt dabu sākāt sen?

Fotografēt sāku sen, bet lieta tāda, ka, fotografējot konkrētas sugas, ir jābūt atbilstošai tehnikai. Kad tehnika un attiecīgi arī kadri nav tik labi, tad negribas arī likt dabasdatos izplūdušu bildi. Tāda dažreiz varētu būt pietiekama, lai noteiktu kādu retu sugu, bet, protams, gribas kvalitatīvas bildes. Pēdējā laikā nodarbojos ar makrofoto, cenšos kukaiņus nobildēt tuvplānā, pēc iespējas tuvāk, no vairākām pusēm, lai ieinteresētu par kukaiņiem plašāku sabiedrību. Tam, protams, ir nepieciešama laba tehnika.


Brūnā smilšvabole Cycindela hybrida tuvplānā. Foto: Arturs Bilerts

Fotografējat tikai sugas noteikšanas nolūkā vai arī citreiz vienkārši skaistas bildes dēļ?

Gan tā, gan tā. Entomoloģijas ziņā esmu sugu mednieks, cenšos īpatni nofotografēt tā, lai tas būtu skaidri nosakāms un arī estētiski baudāms.

Cik viegli tas dabā izdodas?

Tur jau tas joks, ka  diemžēl vai par lami – ir jābūt lielai pacietībai. Kukaiņus nevar pierunāt fotosesijai. Brīžiem viņi ir ļoti kustīgi, gribot vai negribot viņiem, it īpaši tauriņiem vai skrejvabolēm, ir jāskrien pakaļ, varbūt jānoķer un jāpietur, lai viņi papozē. Tad uzņem simtiem kadru un pēc tam brīvdienu vakaros tiem ej cauri, lai atrastu kvalitatīvos. Es tos uzreiz fiksēju un lieku sociālajos medijos – feisbukā vai instagramā.

Jā, lai dabūtu labu kadru, reizēm ir jālien brikšņos, neērtās vietās, kur nevar labi nogulties bildēšanai. Dabūju diezgan izrāpoties, reizēm no tāda fotogājiena pārnāku mājās netīrs un dubļains, zālēm aplipis. Esmu gan skrējis pakaļ, gan ložņājis, gan vārtījies, labākus kadrus meklējot. Ja kāds no malas to procesu ieraudzītu, droši vien padomātu, ka es esmu jocīgs cilvēks.

Jūsu galvenais fotomedību un sugu meklējumu areāls ir ap Liepāju?

Brīvajā laikā jā. Darbā, kura laikā lielākoties esmu dabā, manā pārziņā ir Kurzemes teritorija.

Kad sākāt piedalīties sikspārņu monitoringā?

Tajā mani ievirzīja paziņa biologs, kurš monitoringā jau darbojās. Viņš man piedāvāja to veikt kopā, ziemā paložņāt pa dažādiem nocietinājumiem. Tā tas aizgāja, un nu jau sikspārņiem pievēršos ne tikai ziemā, bet arī vasarā, ja gribas pamainīt novērojumu veidu, tad dodos uz Liepājas apkārtnē esošiem nocietinājumiem un gan bildēju sikspārņus, gan novērtēju viņu daudzumu. Dažas no tām vietām ir vieglāk pieejamas, bet dažās ir jāložņā cauri mazām ejām, lai nokļūtu lielākā telpā, kurā uzturas sikspārņi. Parasti tur ir tumšs, mitrs un dubļains.


Ziemojošs ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssonii. Foto: Arturs Bilerts

Kādās apdzīvotās lauku sētās arī meklējat sikspārņus?

Parasti nē, bet, ja tiek lūgts padoms, piemēram, ja sikspārnis iekļuvis kāpņu telpā, sniedzam konsultāciju, braucam arī noteikt konkrēto sugu un cenšamies sikspārni palaist laukā.

Kuri atradumi jums pašam ir sagādājuši visvairāk prieka?

Nesen Uģis Piterāns rakstīja par vienu vaboļu sugu (strupvaboli Haeterius ferrugineus), tās vienīgā bilde Latvijā ir veikta ar manu fotokameru. Tā vaboļu suga dzīvo simbiozē ar skudrām, Latvijas Dabas muzejā tiks rīkota ar skudrām saistīta fotoizstāde, un mana bilde tajā, iespējams, tiks izmantota. Tas, protams, ir gandarījums. Tāpat kā par daudzām vaboļu un blakšu sugām, kuras Latvijā ir retas un kuras man ir izdevies atrast.


Strupvabole Haeterius ferrugineus. Foto: Arturs Bilerts

Cik labi jau pazīstat Latvijas blakšu sugas?

Līdz Uģa Piterāna līmenim man vēl ir ļoti tālu. Vieglāk ir nosakāmas biežāk sastopamās sugas.


Blakts (Heteroptera sp.) nimfa. Foto: Arturs Bilerts

Cik aktīvi vērojat un bildējat putnus?

Putnu vērošana man sākas ziemā. Saucu to par urbāno ornitoloģiju – man ir putnu barotava, fiksēju, kādas sugas pilsētas vidē pie barotavas atlido. Tās ir bieži sastopamas sugas – lielās zīlītes, melnie mežasatrazdi... Kas attiecas uz retāku sugu noteikšanu, arī lieli speciālisti var kļūdīties. 


Liepājas ezerā ziemojošs lielais dumpis (17.12.2022.). Foto: Arturs Bilerts

Papē pie putnu murda esat viesojies?

Vēl ne, bet gribu uz turieni aizbraukt.

Kā hidrologs zemūdens fotografēšanai pievērsies esat?

Diemžēl vēl neesmu iegādājies tādu tehniku, lai to varētu veikt. Patiesībā manas makrofoto bildes lielākoties ir bildētas ar telefonu. Daudzi cilvēki man jautā, ar kādu fotoaparātu fotografēju, kādas man ir lēcas, un, kad uzzina, ka bildēju ar telefonu, brīnās un uzreiz prasa, ar kādas markas telefonu tas darīts. Ar telefonu ir vieglāk nofotografēt kukaini tuvplānā, savukārt putnu fotogrāfijā telefons nebūs tas labākais rīks. Bet man ir savi knifi, lieku telefonu klāt pie binokļa un cenšos ar telefonu nofotografēt caur binokli.

Vai ārpus Latvijas arī esat gājis meklēt un bildēt dabas objektus?

Jā, nesen biju Amerikas Savienotajās Valstīs, arī tur katru dienu ložņāju pa krūmiem. Biju priecīgs būt arī muzejos, kur bija labas entomoloģiskās kolekcijas. Tur bija arī daudzas interaktīvās ekspozīcijas, kurās cilvēki var darboties ar mikroskopiem, ošņāt kukaiņu izdalītās smaržas un smakas, un tamlīdzīgi.

Kā liepājniekam man jums jāprasa, vai, meklējot dzīvās dabas objektus, pludmalē atrodat arī dzintarus. Tajos arī retumis gadās pa kukainim.

Liepājā dzintaru nekad nav trūcis, sevišķi laikā, kad ir stiprs vējš, tad ar jūraszālēm arī dzintaru izskalo. Pats esmu atradis tikai mazus graudiņus. Liepājā aiz Ziemeļu mola rosās dzintara makšķernieki jeb dzintara ķērāji – garos zābakos, sietiem rokās dodas jūrā un makšķerē dzintarus.

Internetā var lasīt, ka jūs savus gājienos dabā reizēm atrodat arī arheoloģiskus objektus. Lūk, Liepājas muzeja krājuma arheoloģijas priekšmetu kolekcijā nonākusi 2022. gada 7 .maijā Liepājas nomalē, Karostas apkaimes kāpu zonā netālu no jūras atrasta unikāla vēsturiska vērtība – dobumakmens, atradējs Arturs Bilerts.

Tas man sanāca tā kā netīšām. Tajā vietā biju gājis arī agrāk un dobumakmeni redzējis, bet nebiju tam pievērsis uzmanību. Bet vienā jaukā dienā devos uz Baltijas jūras krastu pastaigā ar suni, cilvēki bija mani informējuši, ka krastā parādījušies roņi, gribēju kādu iemūžināt fotogrāfijās. Piestāju arī pie dobumakmeņa, ieskatījos un nolēmu, ka vajadzētu tomēr ziņot ekspertiem, lai viņi novērtē. Tā, lūk, dodoties bildēt roņus, atradu kultūrvēsturisko mantojumu.

Esat darinājis arī baltu kaujas cirvjus, bet teicāt, ka ar to tagad vairs nenodarbojaties. Vai vaboļu medības to izkonkurēja?

Baltu cirvji man bija diezgan pasena aizraušanās. Tā kā esmu sociālo un dabas zinātņu pārstāvis, baltu cirvju darināšana bija darbošanās drusku tā kā eksperimentālās arheoloģijas jomā. Centos atdarināt viduslaiku cirvjus, ņemot par paraugu arheoloģiskajos izrakumos atrastos cirvjus – atdarināju, bet, protams, ar mūsdienu civilizācijas "piesitienu". Darināšanas process notika tā – tika ņemts kāds mūsdienu vecs, lietots un nevienam nevajadzīgs cirvis, un to es pulēju, apgriezu, ar elektrolīzes metodes palīdzību iededzināju dažādas zīmes. Seno kuršu vai zemgaļu karā ar tādu cirvi nevar iet, bet ir kopienas, kas nodarbojas ar viduslaiku kultūrpētniecību, viduslaiku ieročus ieskaitot, viņi šos cirvjus varēja likt klāt pie sava arheoloģiskā tērpa.

Ir jau arī tādas kopienas, kas ar viduslaiku ieročiem rīko turnīrus un tajās cīņās dažreiz gūst itin nopietnus ievainojumus.

Tādas ir, bet es ar to neesmu saistīts. Jā, ir sacensības, kurās komandas savā starpā cīnās viduslaiku bruņās un ar neasiem cirvjiem un šķēpiem. Arī Latvijā ir tādas komandas.

Vai šos viduslaiku ieročus mūsdienās var izgatavot arī ar viduslaiku metodēm?

Jā, eksperimentālā arheoloģija nodarbojas arī ar to. Tādā ziņā manu cirvju darināšanu īsti par eksperimentālo arheoloģiju nevarēja saukt, jo lietoju mūsdienu metodes, izgatavojot cirvjus viduslaiku rīka izskatā.

Citās intervijās esat stāstījis, ka kukaiņos iešana jums ļāvusi pat radīt jaunus likumus, piemēram, "atpakaļceļa likumu", kad turpceļā pa meža ceļu nekas interesants negadās, bet, pa to pašu ceļu atgriežoties, atradumu ir daudz. Šis likums ļauj doties dabā mierīgāku sirdi – gan jau kaut kas parādīsies. Ak, ja vēl būtu tāds "atpakaļlaika likums", kas ļautu nokļūt tajos laikos, no kuriem nācis jūsu atrastais dobumakmens un kaujas cirvji, un izpētīt, cik un kādi kukaiņi un citas radības Latvijā tad nāca pretī… Paldies par sarunu!

Egīls Zirnis

2023-10-15

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Gymnopus dryophilus (syn. Collybia dryophila) - 2023-11-09 Ziemelmeita
Stereum fasciatum - 2023-11-09 Ziemelmeita
Clausiliidae sp. - 2023-08-22 guta7
Turdus merula - 2023-12-02 Ilgonis
Parus major - 2023-12-02 Aceralba
Sitta europaea - 2023-12-02 Aceralba
Garrulus glandarius - 2023-12-02 Aceralba
Nezināms
Ignotus
@ Ilgonis
Pēdējie komentāri novērojumiem
dziedava 02.decembris, 20:07

Par šo sugu Latvijas gļotsēņu sarakstā Edvīns bija izbrīnīts: "I am a bit surprised that this species is quite rare." Bet pat ņemot vērā, ka mēs ar sprodzītēm diezgan uz Jūs, es teiktu, ka biežas jau nu šīs, manuprāt, nesanāktu gan.


felsi 02.decembris, 18:57

Pievienoju mikroskopiju.


Irbe 02.decembris, 16:56

Zvirbuļvanags nebūs... lauku piekūns?


dziedava 02.decembris, 16:01

Ja vairāk nekā 1cm, tad es teiktu, ka vēl Gada gļotsēne turas :)


dziedava 02.decembris, 15:59

Cik gara? :)


StarFlare 02.decembris, 02:03

Noķērāt viņu vai atstājāt dabas ziņā?


Ziemelmeita 01.decembris, 23:47

Cik interesanti! Vińš tiešām arī bija rozā, kameras vaina tā nav.


dziedava 01.decembris, 23:29

Pēc sporām varētu atbilst parastajam R.lycoperdon, ja neskaita, ka sporas vietām dīvainas (lielākas tīkliņas acis, izstieptāks gredzens), taču izteikti grupējas lielās grupās, kas parastajam raksturīgi. Taču neredzu un nelasu, ka tas varētu sākumā būt rozā. Savukārt par R.jurana, kas sākumā tipiski ir rozā, nav teikts, ka sporas grupējas. Arī interesants. Vēl jāpadomā. Varbūt kapilīciju nopietnāk jāpapēta.


jsobolenkova 01.decembris, 22:38

Ir noverots apkart Bikeru baznicai un blakus slimnicai "Gailezers"


Ziemelmeita 01.decembris, 22:37

Paldies, interesanti.


dziedava 01.decembris, 22:34

Jā, mazliet neparasta, jo kājiņas ļoti īsas vai nav saskatāmas. It kā P.leucophaeum, ar nelielu šaubu devu. Saglabāšu salīdzināšanai ar citiem.


Ziemelmeita 01.decembris, 22:06

Tā varētu būt. Tas mežińš nav liels.


dziedava 01.decembris, 21:40

Ja pareizi atlikts, abi vienas sugas atradumi kādus 250m viens no otra? Tad tie varētu būt no "vienas ģimenes" :)


IlzeP 01.decembris, 19:41

Sistēmā vēl ir vecais administratīvais iedalījums (kartē pareizais)


MNS 01.decembris, 15:26

Nupat tikai ievēroju, ka nepareizi fiksēta administratīvā teritorija. Novērojums veikts Krāslavas novada Andrupenes pagastā, Andiņos.


MNS 01.decembris, 15:24

Paldies par labojumu!


Vaarna 01.decembris, 14:41

paldies par noteikšanu :)


IlzeP 01.decembris, 09:56

Ja domāts 6, tad vajadzētu rakstīt 6-6, nevis 1-6.


felsi 30.novembris, 21:40

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 30.novembris, 17:47

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii) :)


ekologs 30.novembris, 17:46

Brūnais garausainis (Plecotus auritus) :)


Irbe 30.novembris, 13:12

Vidējais dzenis


IevaM 30.novembris, 08:49

Piekrītu Ilzei


IlzeP 30.novembris, 08:24

Pēc vistu vanaga izskatās


zane_ernstreite 30.novembris, 07:44

Ha, pat biju pareizi lēsusi, paldies, kungi!


Anete PB 29.novembris, 22:57

Malās lielā gaura, pa vidu ķerra.


felsi 29.novembris, 22:21

Pievienoju mikroskopiju.


ekologs 29.novembris, 18:46

Ķerra (Aythya marila) :)


ekologs 29.novembris, 18:37

Kajaks (Larus canus) :)


ekologs 29.novembris, 09:28

Diemžēl joprojām nevar izvēlēties iepriekš saglabātās vietas. Katru reizi jāvada no jauna vienu un to pašu novērojuma vietu.


Ziemelmeita 29.novembris, 07:55

Paldies,Ansi. Kā man vēl jūk tie sfagni…


Laimeslācis 28.novembris, 20:40

:) FB šo biju ielikusi ar komentāru: "Mežā jau jūtams rudens kailums" :)


anthicus 28.novembris, 14:26

Vajadzētu izlabot uz Plagiodera versicolora - priekškrūšu vairogs pa plātu priekš Agelastica. Vismaz, manuprāt.


CerambyX 28.novembris, 13:26

Visdrīzāk šī.


IlzeP 28.novembris, 09:10

Bet, ja īpašas vēlmes "izvilkt" šo putnu nav, populācijai tādēļ nekāds kaitējums nodarīts nebūs. Konkrētais putns izdarījis kļūdainu izvēli, vai kaut kādas veselības problēmas jau bijušas un tādēļ nav aizlidojis.


nekovārnis 28.novembris, 07:54

:)


felsi 27.novembris, 22:46

Pievienoju mikroskopiju.


Laimeslācis 27.novembris, 18:53

Divas reizes pārfotografēju un pārmērīju. Pirmajā reizē likās ka esmu kļūdījusies, jo mulsināja lielie mkm cipari - 28,08 mkm līdz 191, 82mkm. Tad uzliku lai rāda milimetros. Mazu actiņu ārējā tīkliņā ir maz. Mazākās acis, pārsvarā ap 40 mkm.


dziedava 27.novembris, 18:29

Tu neatbildēji uz viņa jautājumu par izmēru pareizību. :) Kaut gan man jau vizuāli izskatās, ka ir lieli. Jā, es jau sākumā minēju, ka izskatās S.splendens, bet tie paplatinātie gali mulsināja. Diemžēl tos viņš nekomentēja.


Laimeslācis 27.novembris, 18:20

Edvina Johannesena atbilde ir : "Es domāju, ka S. lignicola vai S. splendens. Daži uzskata, ka abas sugas ir līdzīgas (vienas un tās pašas). Vai virsmas acu izmēri ir pareizi?" Ja S. lignicola ārējā tīkliņa acis ir mazas, bet šīm ir lielas, tad sanāk ka, S. splendens.


StarFlare 27.novembris, 18:07

Ir vēl tāda opcija, kā sazināties ar biedrību "Drauga spārns", viņi ir specializējušies savvaļas putnu ārstēšanā, izbarošanas un rehabilitācijā. Viņi arī droši vien pupuķi labprāt uzņemtu, tikai atliek viņu noķert un pie viņiem nogādāt. Biedrība atrodas Pūrē, telefona numurs - 29 420 665


forelljjanka 27.novembris, 17:04

Laura,mēs nevienam nestāstīsim!;)Tikai,tas nebūs viegli,vai nu pašiem jāaudzē tie miltu melnuļi(nav sarežģīti,nav pārāk dārgi,tikai jādabū vaislas materiāls(ZOO visticamāk tas iespējams)),vai jāpērk(ja tas vispār ir iespējams,varbūt kādos labos ZOO vaikalos Rīgā?)).Vēl var mēģināt sarunāt Rīgas ZOO(vai filiālē Kalvenes pusē),varbūt viņi ņem tādu eksotu,zinu gan,ka viņi gribēs lai paši nogādā.Var arī eksperimentēt un dot ,piemēram,tās pašas sliekas.Katrā ziņā,ja ir stipra vēlēšanās,izdarīt to var.;)Mana mamma ,nu jau vairākus gadus atpakaļ,izbaroja, manis noķertu, novārgušu vistilbi.Ēda viņa tikai trīsuļodu kāpurus(tautā sauktus par motiļiem),kurus pirka makšķernieku veikalā.Izmaksāja tas pasākums dārgi(ja nemaldos ap 100 latiem!!!),tomēr,vistilbe veiksmīgi pavasarī tikai atlaista Sātiņos ,netālu no noķeršanas vietas,pirms tam pat pacentos un konstatēju tur vairākas migrējošas vistilbes,tā teikt,lai ir kompānija.


kamene 27.novembris, 16:50

Paldies, Mārtiņ!


Loraa 27.novembris, 16:24

Viņš sev pielaiž ļoti tuvu,kādu 1.5m. Tas reāli būtu prātīgi viņu pārziemot? Vai ļaut dabīgai atlasei strādāt? Daba pati zin ko vajag....


Igors 27.novembris, 16:12

'Tīrs' nebūs gan!


Loraa 27.novembris, 15:29

Viņu drīkst tā noķert un turēt būrī un barot? Galu galā Sarkanā grāmatā ierakstīts!


forelljjanka 27.novembris, 14:52

Ar to piebarošanu būs grūti,barojas pārsvarā ar kukaiņiem un c. līdzīgiem,nezinu,kā ar sliekām.Nebrīvē droši vien baro ar miltu melnuļa kāpuriem.Vēl jau viņš arī jānoķer.


Loraa 27.novembris, 13:45

Šis putniņš ir īpaši aizsargājams. Žēl ka sals vai kaķis var atņemt dzīvību, kā palīdzēt? Vai likt barību? Ja likt tad kādu? Vai nest siltumā? Ja nest kā turēt?


Vīksna 27.novembris, 13:42

Ziedmušas ir divspārņi.


ivars 27.novembris, 12:02

Nez vai būs tīrs cabaret.


felsi 27.novembris, 06:50

:)


gints 26.novembris, 22:02

Paldies!


dziedava 26.novembris, 21:57

Jābūt pareizi :)


felsi 26.novembris, 21:35

Pievienoju mikroskopiju.


felsi 26.novembris, 21:26

Paldies! Man ar likās, ka kārpas blīvas, bet slikti redzamas.


meža_meita 26.novembris, 20:36

Negaidīti, paldies, Mārtiņ!


dziedava 26.novembris, 20:25

Vismaz es īsti neredzu sporu rakstu. No tām vietām, kur kkas nojaušams, izskatās blīvs un vienmērīgs, kāds raksturīgs gludajam. Bet tomēr vajadzētu skaidrāk redzēt.


Ekoskola Taurenitis 26.novembris, 19:21

Paldies


felsi 26.novembris, 18:55

Pievienoju mikroskopiju. Vai varētu būt iedzeltenais?


gba3 26.novembris, 17:11

Tas ir parastais deviņvīru spēks?


Irbe 26.novembris, 14:27

Dižraibais juv.


dziedava 26.novembris, 13:22

Paldies, Ansi!


felsi 26.novembris, 08:07

Ir paraudziņš Tev, tad ar verdikts:)


felsi 26.novembris, 08:06

Iztrūcis vārds kājiņa, 1,3-2 mm. Izteiktu mezglu nav.


guta7 25.novembris, 17:21

Paldies, Astra, par labojumu!


Ilgonis 25.novembris, 17:14

paldies par izmaiņu, foto nebija tik labs lai es varētu apgalvot ka kājas divkrāsainas,


dziedava 25.novembris, 16:38

Paldies, Mārtiņ!


VijaS 25.novembris, 15:40

Paldies, Mārtiņ!


VijaS 25.novembris, 15:39

Vēl ļoti jauna.


Ziemelmeita 25.novembris, 15:26

Vīteņu sēntiņa (Mycena meliigena). Zilganā arī ir ar zilganu nokrāsu, ši ir sārta,cik bildēs var saprast.


Martins 25.novembris, 14:49

Šī nebūs plankumainā klajumspāre, jo attēlā redzams, ka kājas ir divkrāsainas (plankumainajai klajumspārei - vienkrāsaini melnas). Taču šī ir cita laba suga - lielā klajuspāre. Attēlā redzama mātīte.


dziedava 25.novembris, 13:50

2mm ir kopējais garums vai kājiņa? C.vulgaris var būt līdz 2mm garas, C.macrocarpa - 2-3 mm kopējais garums. Galviņa C.vulgaris ir līdz 0,7 mm (pēc Les myxomycetes) - jā, tā Tavām ir lielāka. Galvenā atšķirība abām, ka C.macrocarpa galviņas tīklam nav izteiktu mezglu. Tev tas tīkls redzams ļoti fragmentāri, tāpēc droši saprast nevar.


dziedava 24.novembris, 23:50

Vajag izdalīt otru novērojumu priekš C.robustum :)


Lemmus 24.novembris, 23:37

Liels paldies par noteikšanu! :)


felsi 24.novembris, 22:21

Nu par lielu.


dziedava 24.novembris, 21:37

Kāpēc neliekas? Vari pamatot? Ar Edvīnu jau var diskutēt, ja ir argumenti :). Man ir gadījies arī pārliecināt. Tu savus paraugus redzi labāk un vrb sajūti / esi mikroskopā redzējusi to, ko mikroskopijā neredz.


VijaS 24.novembris, 21:24

Virspuse izskatās pēc pavecas, pabalējušas parastās vistenes, bet - neredz ne cepurītes apakšu, ne kātiņu... Tikai minējums.


VijaS 24.novembris, 21:19

Grūti saprast no šī foto, minētu, ka violetpiepe...


VijaS 24.novembris, 21:17

Nu ļoti pietrūkst tuvāki foto.


VijaS 24.novembris, 21:12

Visticamāk. Lai gan atkal - no viena tāda attāla foto sugu noteikt var ļoti reti, tikai tādas ļoti raksturīgas, ko var "pazīt pa gabalu". Lielākajā daļā gadījumu noteikt būs bezcerīgi, ja nebūs skats pietiekami tuvu, un arī no dažādām pusēm.


VijaS 24.novembris, 21:05

Ja pataustītu, būtu cietas. Ātrākais veids, kā nošķirt, sēne vai gļotsēne.


VijaS 24.novembris, 21:02

Šai sugai laimīgā kārtā ir raksturīgs izskats, kas to ļauj atpazīt. Gļotsēņu novērojumiem (un to droši vien var attiecināt arī uz daudzām citām organismu grupām) svarīgs ir gan kopskata foto, kur redzama augšanas vieta, gan arī tuvplāni, kur varētu saskatīt vismaz virsmas faktūru.


felsi 24.novembris, 21:01

Edvīns FB domā, ka varētu būt C. vulgaris, skatos tā un šitā, man tā neliekas.


VijaS 24.novembris, 20:50

Kāda konsistence?


VijaS 24.novembris, 20:47

Pareizāk jau teikt - atliekas.


alexborzenko 24.novembris, 11:54

Ar A. Samohinu


VijaS 23.novembris, 23:01

Nav diez cik veiksmīgs rakurss - gribētos arī skatu no sāna, kur redzams kātiņš. Bet nu vajadzētu būt šai sugai. Sēnēm vispār ļoti svarīgs ir gan skats no augšas, gan apakšas, un nereti, lai noteiktu, ir jāņem vērā vēl arī citas pazīmes. Cik nu iespējams, jācenšas sabildēt no visām pusēm.


dziedava 23.novembris, 20:09

Potenciālās gļotsēnes vajag taustīt. Ja šīs taustot neizšķīstu, tad būtu sēnes (un domāju, ka ir)


dziedava 23.novembris, 20:07

Sēne. Gļotsēnes nav tādā konsistencē


dziedava 23.novembris, 17:39

Pēc šī viena foto sugu nevar noteikt pat līdz ģintij, jāredz tuvāk.


dziedava 23.novembris, 10:30

Pirmais Dabasdatos to atšifrēja Didzis Jurciņš 2017. gadā: https://dabasdati.lv/lv/observation/1d7sv7dof1o20la0tkouhumrq6/ Vispār bijuši vairāki novērojumi.


mufunja 23.novembris, 09:39

Oho. Nekad nebūtu domājis,ka tas attiecas uz sēnēm.Dzīvo un mācies.Paldies Julita par apgaismību


dziedava 23.novembris, 09:30

Marina, tas drīzāk ir sēņu veidojums, ko var iegūglēt ar vārdu "Ozonium". Tāds ir, piemēram, tintenēm (Coprinellus sp.)


dziedava 22.novembris, 22:35

Būtu jau lieliski, jo mums šāds brīnums vēl nav bijis mikroskopēts, Sandim ir tikai foto, bet nu pēc literatūras datiem skaitās, ka ir. Vari ielikt lielajā FB grupā? Vajadzētu, lai kāds pieredzējis bilst kādu vārdu, jo man nav pieredzes. Noliegt neņemšos, varētu arī būt :)


felsi 22.novembris, 22:18

Pievienoju mikroskopiju, varbūt C. macrocarpa?


Ziemelmeita 22.novembris, 22:15

Paldies,Julita.


forelljjanka 22.novembris, 22:06

Mēģinu vizualizēt to apkaimi,braukts pa to ceļu ir desmitiem reižu(draugs dzīvo Pededzes krastā),manuprāt tur nav ūpim piemērota meža,kaut kādi alkšņi,krūmi...


dziedava 22.novembris, 22:00

Sēne :)


Ziemelmeita 22.novembris, 21:27

Cieta,sasalusi. Man arī likās dïivaina, bet neko citu nevaru izdomāt.


VijaS 22.novembris, 21:13

Tāda dīvaina paskata virsma... Konsistenci nemēģināji pārbaudīt?


pustumsa 22.novembris, 19:27

O, paldies, neievēroju


roosaluristaja 22.novembris, 14:33

Nē. Šakāļiem ir tāds žēlīgs kauciens. To vispār nevar ilgi klausīties. Nemaz nav līdzīgs šim


AAvj 22.novembris, 11:50

Marek, saprotu, ka mēdz braukāt garām, bet kādēļ tāda pārliecība par nepiemērotu ligzdošanas biotopu (ilglaicīgs, samērā pastāvīgs pārplūdums blakus ganībām, bet arī aramzemei)?


AAvj 22.novembris, 11:42

Zeltainais šakālis?


roosaluristaja 22.novembris, 11:31

Protams suns ir jāizslēdz. Paliek divi varianti. "Meža gars" un "ūpja mātīte". Es domāju, ka galvu jauc ieraksta ne pārāk labā kvalitāte. Tāpēc "meža gars" ir labs variants. Bet es tomēr atkal gribu balsot par ūpja mātīti


IlzeP 22.novembris, 09:10

Šorīt atskaņoju ierakstu vairākiem putnu pazinējiem no UK un Nīderlandes - viņi domāja, ka ūpis... Un ieteica apskatīties sonogrammu.


gints 21.novembris, 22:29

Ok, paldies. Kādas sēnes tās būtu?


dziedava 21.novembris, 21:57

Bildēs varu saskatīt dažādas sēnes, gļotsēni nevienu nemanu


mufunja 21.novembris, 21:46

Ansis,Šīs ir sūnas. Lūdzu, apskatiet fotogrāfijas. Esmu pievienojis jaunas.


MoreOrLess 21.novembris, 20:59

Tembrs ir kā ūpim, bet aizdomīgākā nianse ir tā, ka ierakstā katrs divzilbju ūjinājums ir atšķirīgs, atšķiras zilbju garumi un uzsvērumi, pēdējos saucienos starp zilbēm pat parādās vibrācija. To tiešām drīzāk var piedēvēt sunim. Ūpim "dziedot" savā nodabā, ja nekas netraucē, ūjinājumi ir viendabīgi un vienmērīgi. Tā ir pat duetos, kad ūjina abi pāra putni. Ūpi tagad pēdējā gadā neesmu klausījusies, bet iepriekš zoodārzā dzirdēju pastāvīgi, un šeit kopiespaids šķiet ne gluži tāds, kā būtu jābūt. Bet, protams, var jau būt, ka skaņu ļoti izkropļo atbalss, varbūt viņš groza galvu uz visām pusēm utt.


Laimeslācis 21.novembris, 20:31

:D Es pa šito celiņu pārvietojos ar ātrumu 20m/h. :)) Ātrāk nesanāk jo ļoti daudz interesantu dabas brīnumu! :))


Acenes 21.novembris, 19:48

Drīzāk nepareizi uzglabāts paraudziņš. Es ievāktos paraudziņus lieku trauciņā uz mitras salvetes, parasti atstāju puspavērtu vāciņu. Pat apošņāju, pārbaudot, vai nepelē :)) Trauciņš uz palodzes, virs radiatora. Pieļauju, ka sākot kārtīgāk kurināt māju, tas sīkaliņš tiešām vienkārši pārkalta.


mufunja 21.novembris, 19:12

Paldies Vija, ka izlabojāt šo. Es visu laiku sajaucos ar viņiem.((


dziedava 21.novembris, 16:24

Paldies, Ivar, tādas arī bija bažas :(. Dižās vecās egles gan droši vien pašas par sevi gar zemi, bet tur vēl citas egles arī gana daudz bijušas.


Ivars Leimanis 21.novembris, 14:27

Jā, tā ir augstas vērtības DMB specifiskā suga, un šis statuss norāda uz to, ka tai vajadzīgs vecs, dabisks mežs, jo tikai tādā var pastāvīgi veidoties tai nepieciešamais mikrobiotops - palielu dimensiju kritalas (egļu, apšu). Tās atrašana izcirtumā norāda uz to, ka nocirsts vērtīgs meža biotops, un šī piepe, kā arī simti citas mežam tipiskas sugas, kā minimums nākošos 70 gadus šeit neparādīsies. :(


VijaS 21.novembris, 14:12

Pēc krāsas gan vajadzētu būt purpura lākturītēm.


adata 21.novembris, 14:05

Nu, dikti vērtīgs Jums tas pastaigu celiņš! Dziļi nebrienot, daudz skaista var atrast!


adata 21.novembris, 13:57

Tik skaisti košas tumšajā novembrī!


adata 21.novembris, 13:54

Paldies, Julita!


dziedava 21.novembris, 13:48

Vālīšu/apkaklītes pašā sākumā ir baltas, kamēr maldinošās/krāterformas - oranžas :) Pēc tam visas kļūst brūnas un praktiski neatšķiramas līdz vāciņu plīšanai.


adata 21.novembris, 13:29

Vai ir kāda būtiska, ārēji redzama atšķirība šīm pilienīšu dzimtas skaistulēm (pirms vēl vāciņi plīst), lai izdalītu vālīšu/apkaklītes no maldinošās/krāterformas? Nemēdz taču būt, piem. vālīšu/maldinošā?


finesse 21.novembris, 11:20

Paldies par komentāru, Uldi. pievienoju foto kur virs putna ir vārna un piekrītu, ka nav tik liels tas izmērs salīdzinājumā.


dziedava 21.novembris, 10:37

Un otrs jautājums - vai tās augšanai pietiek ar labu egles kritalu vai vajag arī pašu mežu? Jautājums, jo atrasta uz lielas kritalas nesenā izcirtumā.


Laimeslācis 21.novembris, 10:31

Protams, ielikšu. :)


dziedava 21.novembris, 10:28

Paldies, Ivar! Izrādās, man šai sugai jau vairāki novērojumi, bet neesmu iegaumējusi. Vai tā joprojām skaitās laba DMB suga?


roosaluristaja 21.novembris, 10:24

Jā. Diez ko labi attēli attēli nav. No Hypoxylon it kā nekas neder. Varbūt kaut kas no Diatrype?


dziedava 21.novembris, 10:23

Klau, varbūt vari ielikt šo lielajā FB grupā? Ja nu tur kāds bilst kādu vārdu kādā virzienā :). Man šobrīd pārslodze - vēlamo darbu ir vairāk nekā iekšējo resursu :/, bet ielikt taču Tu pati varētu :)


roosaluristaja 21.novembris, 10:21

Jūras ērglim spārni nevarētu būt gaiši. Pēc šī attēla neko daudz nevar saprast. Bet putns nemaz neizskatās īpaši liels. Drīzāk kāds no klijāniem


Ivars Leimanis 21.novembris, 10:20

Skeletocutis odora


Laimeslācis 21.novembris, 09:56

Mežā bija mīksta, bet vakar paskrubināju paraudziņu - cieta. Tāpēc domāju ka sēne. Piekrītu, jā, būs gan! :)


Laimeslācis 21.novembris, 09:51

Jā, šādas lustras rur bija bieži! :)


ivars 21.novembris, 09:40

Kāpēc ne suns?


dziedava 21.novembris, 09:39

Sēne gigantiska izskatās, kā tāda lustra :D


adata 21.novembris, 09:23

Vai tik nebūs villainā pūklodīte?


Laimeslācis 21.novembris, 09:23

Jā, smuks komplekts! :)


adata 21.novembris, 09:19

Un skaista sēne blakus!


mufunja 21.novembris, 08:00

Kamera vēl nav atnākusi((


VijaS 20.novembris, 23:34

Pēc formas tiešām kā paciņu ragansviests, un pēc sporām arī tā sanāk, vienīgi krāsa likās drīzāk kā baltajam, bet droši vien tikai izbalojis.


Gaidis Grandāns 20.novembris, 22:03

Vajadzētu iekļaut pievienojamo sugu sarakstā jaunu kategoriju "Meža gari". Specifiski priekš audio-piecminūtēm.


dziedava 20.novembris, 21:56

Jocīgi. Nobriedušas, kurām birst sporas, nemēdz sakalst. Nav sasalusi bijusi? Vai kaut kas sajaukts?


Ziemelmeita 20.novembris, 21:23

Paldies,Ilze.


forelljjanka 20.novembris, 19:58

Izklausās pēc lapsas,saucienu(rejas) kropļo atbalss,mulsina gan arī datums,gan saistībā ar lapsu,gan ūpi.Ūpi gan dabā esmu tikai redzējis.:DD


felsi 20.novembris, 19:42

Pievienoju attīstību no 13.11-14.11


roosaluristaja 20.novembris, 19:05

Plaušķērpis man patīk. Man tās acis. Mikroskopiskos reti redzu. Bet plaušķērpi jau nevar nepamanīt. Skaidrs, ka biotops labs. Suga, protams, pati par sevi arī


Acenes 20.novembris, 18:58

Ievācot likās normāla, no sāna izbira rozīgs "pulverītis". Būs sakaltusi pēc tam. Uz stumbra bija divas-lielākā diemžēl iekrita lapās un pazuda. Paldies par mikroskopēšanu! Jāskatās citugad :)


Acenes 20.novembris, 18:48

Paldies!


dziedava 20.novembris, 18:00

Smuki, bet ļoti svarīgs ir sporu izmērs


VijaS 20.novembris, 17:51

"Plaušķērpis" rakstāms vienā vārdā. Parastais plaušķērpis Lobaria pulmonaria.


roosaluristaja 20.novembris, 17:40

Nu labi. Tas nav ūpis. Bet skaņas noliegt nevar. Suns? Nu nē! Urālene? Nē. Paga. Es kaut ko par mākslīgo intelektu lasīju. Āaaa. Vispār varbūt. Padodos.


dekants 20.novembris, 17:39

Paldies par komentāriem! Ierakstā dzirdamas divas zilbes, atbilstoša atstarpe starp saucieniem. Svarīgi būtu saprast citus iespējamos variantus, jo tie pagaidām nenāk prātā. Šeit sākumā diezgan līdzīgi mātīte iesaucas: https://xeno-canto.org/793530 Jābrauc pārbaudīt.


VijaS 20.novembris, 16:41

8. bilde - aizvērtā kastītē somā stāvējis paraudziņš nākamajā dienā. Par šīm uz vietas nevarēju izlemt - tās, kas jau sporu stadijā, pēc krāsas vairāk kā vāles/apkaklītes pilienītes, bet sporu "bumbiņas" dažām nokarājās pavedienos kā rūsainajai sprodzītei. Svaigajām sasalušajām arī kātiņi neizskatījās gluži balti, bet oranžīgi, kā pilienītēm, kaut forma drīzāk kā sprodzītēm. Beigās paraudziņu paņēmu gan no nobriedušajām mazliet, gan svaigās traumētās.


Ziemelmeita 20.novembris, 15:30

Gurķu makrocistīdija (Macrocystidia cucumis)


Antarktīda 20.novembris, 14:54

Līdzība ar melnkakla gārgali


a.b 20.novembris, 14:45

Paldies Ilonai Gailei par atradni )


CerambyX 20.novembris, 11:16

Atļaušos gan nepiekrist, ka Ulda dotajā jūtūbes video "... M vokalizē praktiski tieši tāpat kā šajā ierakstā". Jā, tur tiešām nepārprotami saklausāms ūpis, bet, manuprāt, tie saucieni ir tikai attāli līdzīgi ar šī novērojuma ierakstu - izteiktāk divzilbīgi, ne tik 'rejoši'? T.i. neapstrīdu, ka šis varētu būt/ir ūpis (man pašam praktiski nekāda pieredze ar ūpju vokalizācijām, bet nu pirmā asociācija nebija ūpiska), bet nu būtu labi atrast kādu ierakstu, kur tiešām būtu šāda veida sauciens dzirdams. Xeno-canto, protams, vesela jūra ierakstu - visus grūti noklausīties :D


roosaluristaja 20.novembris, 07:23

Par sugas ID te nekādu šaubu nevar būt. Dabā es ūpi esmu dzirdējis pāris reizes, tomēr pietiekami daudz esmu sekojis līdzi ūpja vebkamerai Eifelā, Vācijā. Tā kā sugas vokalizāciju pārzinu diezgan labi. Ja nu tomēr kādam ir šaubas, var paklausīties piemēram šo video. https://www.youtube.com/watch?v=Vi6If0_fsrY Pāra duets, kur T izpilda tipisko dziesmu, bet M vokalizē praktiski tieši tāpat kā šajā ierakstā. Par "citiem apstākļiem" neko nevaru komentēt. Neesmu lietas kursā.


Edgars Smislovs 20.novembris, 06:58

Otrais no aizmugures garkaklis.


Gaidis Grandāns 20.novembris, 01:44

Būtu ļoti piesardzīgs par sugas ID tikai pēc šāda "izvilkuma". Vietas konteksts un citi apstākļi rada personīgas un pamatotas šaubas.


felsi 19.novembris, 19:40

Pievienoju mikroskopiju, Tev Julita taisnība.


felsi 19.novembris, 19:32

Paldies!


Ziemelmeita 19.novembris, 19:21

Paldies,Uldi.


roosaluristaja 19.novembris, 18:21

Ieliektā cietpiepe tipiski ir uz Salix ģints kokiem. Viņai nav raksturīga tāda dzeltena mala


dziedava 19.novembris, 17:21

Domāju, ka ir īstā :)


Ziemelmeita 19.novembris, 17:09

Lavi,aizsūtīšu. Stāv arī viens no dzeltenajiem ragansviestiem. Aizsūtīšu abus divus. Diemžēl, lai kā auklējos iepriekšējās gļotsēnes nenobrieda.


felsi 19.novembris, 16:58

Pievienoju mikroskopiju, materiāls sakaltis, caurvīts ar pelējumu.


dziedava 19.novembris, 16:47

Ja grib noteikt, tad ir vērts! Izskatās gana interesanti, lai būtu motivācija apskatīt tuvākā laikā :)


Ziemelmeita 19.novembris, 16:32

Šitai ir smuks paraugs, ir vērts sūtīt?


Ziemelmeita 19.novembris, 16:31

Paldies,Julita.


dziedava 19.novembris, 16:00

Drīzāk kāda pumpurīte Physarum sp.


dziedava 19.novembris, 15:59

Gļotpūpēdim būtu plāna pelēcīga virskārta, nevis tāda stingra, brūna


IlzeP 19.novembris, 15:46

Noteica Uudo Timm.


dziedava 19.novembris, 13:52

Lai kas tas arī nebūtu, tas ir ļoti ciets, sakaltis un nenobriedis. Foto izskatās, ka varētu būt tīri normāla (nobriedusi) vilkpienaine. Jau ievācot bija akmenscieta vai sažuva vēlāk? Tādu droši noteikt nevar. Sporas gan izdevās izkasīt, tās bija tīklotas, kas ir raksturīgi vilkpienainēm, taču to izskats un sporu palielie izmēri neatbilst zināmajām. Iespējams, sporas bija lielākas, jo nenobriedušas, bet varbūt tomēr tas ir kas cits..


dziedava 19.novembris, 13:08

Mikroskopija apstiprināja hipotēzi.


dziedava 19.novembris, 11:51

Pēc formas atgādina paciņu ragansviestu


Ziemelmeita 18.novembris, 22:25

Paldies,Mārtiń.


VijaS 18.novembris, 22:15

Julita, tā it kā sanāk! Paldies! :)


VijaS 18.novembris, 21:54

Paldies, Iveta! :)


adata 18.novembris, 21:10

Nu tuvplānos saskatu atšķirību! Skaista!


dziedava 18.novembris, 20:28

Paldies, saņēmu! :) Kad varēšu, paskatīšu. Izskatās labā stāvoklī :) Par pagalma listi nav daudz jādomā - ja viss saziņots Dabasdatos, tad liste veidojas automātiski. :)


dziedava 18.novembris, 18:42

Pērļainā olīte?


VijaS 18.novembris, 18:13

9.-10. bildes - vēl pēc divām dienām.


VijaS 18.novembris, 18:05

7.-8. bildes - pēc divām dienām. Dažām parādās rakstiņš, bet citas izskatās sala traumētas, sarāvušās.


adata 18.novembris, 17:45

Viss labi, tā reizēm ir, ka bilde rāda citādāku kā dabā!


dziedava 18.novembris, 17:40

Nu jau sāk izskatīties pēc kūlītēm vai ērkulītēm. Ja sporas birst, laba zīme, tad tiešām nobriest :) Bet lai saprastu sugu, vajadzētu labāku redzamību.


adata 18.novembris, 16:21

Julita, atradu vēl tādu! Paraudziņš gan jau jāaizsūta.


adata 18.novembris, 16:16

6,7,8,9.bilde pievienota 18.nov. Mājas apstākļos izžuvušas. Melns kā velns (vai ogle). Viens mudžeklis, saprotu tik to, ka ir kājiņa un vālītes garenas. "Dziedavā" redzēju melnu aveņgļotsēni, tāpēc tāda pirmā doma. Pagrozot kkas birst arī nost. Varētu būt nogatavojusies.


VijaS 18.novembris, 16:14

:D Tiešām tā izskatās? Dabā gan bija atbilstoši gaiši brūna, kā jau aveņgļotsēnei pienākas. :)


adata 18.novembris, 16:00

Pēc krāsas dikti līdzīga ķeizariskajai sprodzītei!


Mežirbe777 18.novembris, 14:05

Populus tremula.


CerambyX 18.novembris, 13:15

Skaidrs! Šādu variantu nebiju dzirdējis un ātrumā xeno ar netrāpīju. Mūžu dzīvo, mūžu mācies - paldies par atbildēm! :)


dekants 18.novembris, 11:15

Jā, doma par mātīti, iespējams kādu kontaktsaucienu. Atsūtītajā 5:39 garajā ieraksta laikā, beigu daļā tikai šādi trīs saucieni. Piekrītu, nav tipiskā tēviņa dziesma. Tādēļ pakonsultējos ar citiem un ievietoju ierakstu šeit. Citi varianti šobrīd nenāk prātā. Lai vai kā, audio 5minūšu trāpijums lielisks!


VijaS 17.novembris, 23:40

Vēl nav tik sausa, lai izpūstu sporas un dabūtu smukas "iekšiņas", bet gaišus kapilīcija galus mikroskopijā var redzēt.


dziedava 17.novembris, 23:22

Varbūt tā, bet varbūt brūnā ir, teiksim, brūnā kurkulīte :)


VijaS 17.novembris, 22:44

Smuka gan :) Tagad cenšos saprast, kā viņa nobriest. Vai varētu būt tā, ka 7. un 8. bildēs tās zaļganbrūnās ir "normālas", bet 9. bildē tumšā mazliet apkaltusi?


roosaluristaja 17.novembris, 21:51

Manuprāt nepārprotams ūpis. Ieraksts gan ir ar traucējošām blakus skaņām. Nav tas labākais. Ūpis var dziedāt ne tikai divzilbīgi, bet arī trīszilbīgi, kā šeit. Spriežot pēc skaņas augstuma, tā ir mātīte. Bet suga manuprāt ir noteikta pareizi.


CerambyX 17.novembris, 21:10

Vai tad ierakstā ir dzirdams ūpis? Kaut kā tā uzreiz neatpazīstu.


dziedava 17.novembris, 21:01

Smuka :)


DaceKKK 17.novembris, 17:31

Paldies par noteikšanu.


ivars 17.novembris, 15:44

Katrā ziņā, subtristis vai nē (tristis noteikti nē), tas ir čuņča.


guta7 17.novembris, 14:38

Paldies par izsmeļošu info!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2023
© dabasdati.lv
Saglabāts