Aktīvie lietotāji: 183 Šodien ievadītie novērojumi: 365 Kopējais novērojumu skaits: 2275961
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Augusta noslēguma notikumi tiešsaistes ligzdās
Pievienots 2022-09-04 08:28:00

Augusta otrajā pusē tiešraižu ligzdu vērotāji pamanīja svīru mazuļu izlidošanu, kraukļu-huligānu atgriešanos un kādu nepazīstamu melno stārķi, kurš te atpūtās, ceļojot uz siltajām zemēm.

Svīres Cēsu pilī


Visas četras svīres vēl nakšņo kopā saspiedušās būrītī 11.08.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Svīru būris kopš augusta vidus redzams tukšs. Kopš 14. augusta būrī nakšņoja tikai viens no vecākiem, otrs, iespējams, jau bija devies uz siltajām zemēm. 16. augustā arī otrs no vecākiem neapciemoja būri un tamdēļ izpalika barības piegāde.

Iespējams, tukšais vēders pasteidzināja mazuļu izlidošanu. 16. augusta vakarā izlidoja pirmais svīru jaunulis un nākamajā vakarā viņam sekoja otrs. Interesanti, ka abi jaunie putni izlidoja ar dienas atstarpi, bet tajā pašā diennakts laikā (21.53 un 21.56) vēlu vakarā, tumsā.


Pirmā jaunā svīre gatavojas izlidot 16.08.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Zivjērgļa ligzda Kurzemē

Kamēr zivjērglis Teo nav redzēts kopš jūnija, viņa ligzda šķiet interesanta citiem putniem. To augusta otrajā pusē apciemoja zīlītes, mušķērāji, dziedātājstrazds, dižraibais dzenis un citi putni. 21. augustā ligzdu apciemoja pieaudzis negredzenots jūras ērglis. Iespējams, ka viņu pārsteidza tiešraides kamera, tamdēļ viņš te uzturējās vien dažas sekundes simtdaļas.

25. augustā atgriezās mēneša sākumā satiktie palaidņi divi kraukļu jaunuļi. Arī šoreiz viņu uzmanību ļoti piesaistīja kamera, viņi mēģināja to apēst, kustināt zaru, uz kura tā atrodas. Izdauzījušies un paspēlējušies, abi jaunieši devās savās gaitās, atstājot mums amizantus kraukļu foto tuvplānus.


Jaunie kraukļi interesējas par kameras "aci" 25.08.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pašā augusta izskaņā ligzda ieinteresēja kādu nesteidzīgu vāverēnu, kurš kārtīgi izpētīja jauno teritoriju.

Jūras ērglis Durbē

Ja daudzas citas ligzdas jau ir tukšas, prieku sagādā rosība Volda un Mildas ligzdā. 15. augustā ligzdu pēc vairāku dienu prombūtnes uz mazu brīdi apciemoja Voldis. Pēc pāris dienām viņš līdz ar saullēktu ieradās atkal, bet arī pēc kāda brīža laidās prom. 20. augustā ligzdu apciemoja negredzenots jūras ērgļu jaunulis, kurš, nedaudz piekārtojis ligzdu, devās prom. Nākamajā dienā ligzdu apciemoja Voldis kopā ar Mildu. Abi nedaudz paamzierējās, piekārtoja ligzdu un drīz vien Milda devās prom, pēc kāda laika viņai sekoja arī Voldis. Viņš atgriezās 22. un 25. augustā. Pēdējā reizē uzradās kāds sīlis, kurš šā un tā mēģināja pievērst sev uzmanību, taču Voldis nekādi nereaģēja, un provokators drīz vien zaudēja interesi. Pēc tam Voldis veica izlidojumu un atgriezās ar svaigu apses zaru, un drīz viņam pievienojās Milda. Arī augusta izskaņā, 27. un 28. datumā, Voldis atrādījās uz īsu brīdi.


Jūras ērgļu pāris ligzdā 25.08.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Mazo ērgļu ligzda eglē

Rota jau labi apguvusi lidošanas prasmes un ligzdu izmanto vien ēšanas procesam. Ierasts, ka vecāki ierodas ligzdā ar nomedītu vardi vai strupasti un sauc savu atvasi ēst. Visbiežāk Rota ir tuvumā un steidzas uz ligzdu pēc barības. Ar ēdamo Rota tiek galā pati, dažkārt izmēģina spēku medībās, pagaidām gan tikai imitējot medību satvērienu vecāku atnestajam kurmim vai strupastei.


Rota ar vardi 17.08.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Laika posmā no 21.-25. augustam Rota ligzdā netika manīta, lai gan tiešraidē bija dzirdama viņas balss. Iespējams, ka viņa laiku pavadīja netālu no ligzdas. Pēc vairāku dienu prombūtnes 24. augustā ligzdā ieradās Andris, šoreiz bez medījuma. Brīdi pastāvējis, viņš devās prom. Centīgais tētis bija redzams arī pēc pāris dienām, kad viņš ligzdā ieradās ar strupasti knābī. Drīz vien uzradās Rota, kas to veikli notiesāja.

Interesanta sagadīšanās, ka 24. augustā savu ligzdu apciemoja arī otrs mazo ērgļu tēviņš Uldis (video ar abu tēviņu vizītēm ligzdās).

Mazo ērgļu ligzda bērzā

Arī Hugo ir pasācis uzturēties ārpus ligzdas un daudz laiku pavada citur. Uldis un Laila bieži piegādā ēdamo uz ligzdu, bet Hugo nevilcinās, viņš bieži pamanās būt ligzdas tuvumā un drīz vien uz maltīti ir klāt. Izņēmuma gadījumos jaunskungs kavējas un neatsaucas, tad gan Laila, gan Uldis ņem ēdamo knābī un dodas prom.

Lai mudinātu Hugo pašu sākt rūpēties par savu vēderu, vecāki pasāka uz ligzdu piegādāt zarus. Pat tiešsaistes kamerās bija redzama Hugo vilšanās, kad viņš, atsaucies uz tēva saucienu, ieradās ligzdā, bet tur kāruma vietā viņu sagaidīja zars. Arī Laila izmēģināja šādu taktiku, kas viņu pēcnācējam nemaz nepatīk.


Hugo ligzdā 17.08.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Kopš 24. augusta neviens no ligzdas iemītniekiem nav ticis redzēts, lai gan 27. datumā mežā bija dzirdama Hugo balss.

Citās ligzdās

Dažādi viesi bieži redzami melno kliju ligzdā. Augusta otrajā pusē to apciemoja pelīte, sarkanrīklītes, zilzīlītes, žubīte un vidējais dzenis.


Vidējais dzenis pie melno kliju ligzdas 27.08.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Pašā augusta pēdējā dienā melnā stārķa ligzdā vairākas stundas viesojās kāds melnais stārķis. Tas nebija ne Grāfs, ne Grāfiene, bet, visticamāk, kāds svešinieks, kurš te atpūtās, ceļojot uz Āfriku.


Ceļojošs melnais stārķis atpūšas Siguldas apkārtnes ligzdā 31.08.2022. Foto avots: Dabasdati.lv Forums

Aija Cepliša

2022-09-03

 

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros.

 

 

Pēdējie novērojumi
Corvus corone cornix - 2026-01-12 Vīksna
Corvus corone cornix - 2026-01-13 Vīksna
Aegithalos caudatus - 2026-01-13 Vīksna
Cyanistes caeruleus - 2026-01-13 Vīksna
Capreolus capreolus - 2026-01-13 Vīksna
Corvus corax - 2026-01-13 Vīksna
Buteo buteo - 2026-01-13 Vīksna
Nezināms
Ignotus
@ Ziemelmeita
Pēdējie komentāri novērojumiem
ekologs 13.janvāris, 23:09

Brīžiem te ir sarežģiti. Lai noteiktu sugu, kailgliemezi ir jāpreparē un jāpēta ģenitālijas. Ir vizuāli līdzīgi īpatņi, bet pārstāv dažādas sugas, un ir tādi, kuru krāsa var variēt sugas ietvaros, piemēram, sākot no oranžas un beidzot ar melnu.


zemesbite 13.janvāris, 22:41

Paldies, Julita! :)


Osis 13.janvāris, 22:27

Pēc bilžām netā spriežot pilnīgi iespējams, Artūr! Gliemežos man pilngi melna bilde. Apt. nedēļu pirms šī novērojuma bija novēroti spāņi Papes pusē - tāpēc diezgan spontāni tika noteikta šamā suga.


ekologs 13.janvāris, 22:01

Kaut kas uz Arion fasciatus pusi.


Osis 13.janvāris, 21:41

Paldies Mārtiņ par labojumu un tas izklausās daudzsološi:)


guta7 13.janvāris, 20:26

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.janvāris, 20:25

Paldies!


DaceK 13.janvāris, 20:24

Paldies par palīdzību sugas precizēšanā!


Martins 13.janvāris, 20:09

Labs atradums! Pēc manas pieredzes retākā vai viena no retākajām vārpstiņgliemežu sugām Latvijā.


Martins 13.janvāris, 20:05

Jā, tumšais kailgliemezis - tieši tā - vienkrāsaina mantija (milzu kailgliemezim būtu raiba).


Martins 13.janvāris, 20:03

Šis noteikti nav Spānijas kailgliemezis. Uz sāna redzama tumša josla, bet Spānijas kailgliemeži, lai arī var būt dažādās krāsās, tomēr ne raibs.


dziedava 13.janvāris, 19:56

Paldies! :)


IlzeP 13.janvāris, 18:53

Pēc attēla noteica Valda Baroniņa.


IlzeP 13.janvāris, 18:51

Vai labāka foto nav? Diezgan vēls datums.


merged_to_637 13.janvāris, 16:31

Manuprāt ir Skeletocutis carneogrisea


IlzeP 13.janvāris, 16:31

Tād pelēka, vienkrāsaina mantija mēdz būt tumšajam.


mufunja 13.janvāris, 16:28

Jā, dzīvs.


IevaM 13.janvāris, 16:26

Aiga, mazo gulbi varbūt vari ieziņot kā atsevišķu novērojumu? Gan 2., gan 3. bildē ir mazais gulbis


DaceK 13.janvāris, 13:48

Drīzāk tumšais. Salīdzinu ar senāku novērojumu tai pat apvidū (ap 1 km no šī), toreiz pārbaudīju pēdu arī. Izskatās identiski. Paldies!


IlzeP 13.janvāris, 12:57

O, aizsargājamās sugas apciemo DAPu :)


IlzeP 13.janvāris, 12:54

Vai fotogrāfijas novērojumam nav?


Mežirbe777 13.janvāris, 12:50

Tajā gadā vieta netika apsekota, konkrēti nevaru teikt. Dzīvotne sugai piemērota, koka stumbra iedobums, kurā papildus sakrājas mitrums.


IlzeP 13.janvāris, 12:45

Diāna Meiere nav pārliecināta par sugas pareizību, jo neraksturīga atliekta maliņa. Kādas domas citiem sēņu zinātājiem?


IlzeP 13.janvāris, 12:32

Mērogs būtu noderējis. Bet, tā kā turpat pēdas jau ziņotas 19. oktobrī, būs ticami. Iepriekšējās novērojums: https://dabasdati.lv/lv/observation/s3hfspgj07uo8laqad7881kgq5/


IlzeP 13.janvāris, 12:19

Lai apstiprinātu kā aizsargājamas sugas novērojumu, ar šo aprakstu diemžēl ir par maz. Grauzēju sugu ir diezgan daudz, kādēļ lai tā nebūtu, piemēram, kāda no klaidoņpelēm?


Inita 13.janvāris, 11:29

Pholiota heteroclita tā nav. Varbūt Hypsizygus vai kas cits.


IlzeP 13.janvāris, 10:48

Vai šis nevarētu būt tumšais?


IlzeP 13.janvāris, 10:45

Tā laikam ir: https://dabasdati.lv/lv/article/nesauksim-invazivas-sorbaronijas-par-aronijam/2014/


dziedava 13.janvāris, 07:57

Paldies! Tas interesanti. Un 2024. gadā nebija?


Mežirbe777 13.janvāris, 01:40

Precīzi! Lieldimensiju kastaņas stumbrs, senas viensētas koku stādījumos. Šeit suga novērota arī 23.gada sezonā, tikai nav foto.


Vīksna 12.janvāris, 23:42

Iepriekš bija egļu audze ar sūnām un retām sēnēm. Tad izcirtumā saauga dadžveidīgo plantācija, tagad 3 gadā ciesu audzes.


marsancija 12.janvāris, 21:47

Pārbaudīju- abas bildes tapušas vienas minūtes ietvaros. Nu, neatlidoja man otrs dzenis vienas minūtes laikā. Domāju, ka pirmajā bildē sarkano pieri neredz dzeņa noliektās galvas vai mana foto nepietiekamās kvalitātes dēļ.


IlzeP 12.janvāris, 19:32

Man izskatās pēc gada staipekņa.


edge 12.janvāris, 18:30

Noteikts pēc krūšu kaula formas - abiem pārējiem caurums, caur kuru iet traheja


adata 12.janvāris, 17:56

Paldies, tagad zināšu, kas pa puķupodiem šiverē, palasīju par tām arī ko vairāk.


IlzeP 12.janvāris, 17:17

Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


CerambyX 12.janvāris, 15:14

Tiešām pelēkā dzilna


DavidsG 12.janvāris, 15:01

Diemžēl bildes kvalitāte, piezūmojot no tel., ir švaka un negribēju arī izbaidīt putnu barošanās procesā, bet mugura zaļa, krūšu daļā - pelēks/gaišs. Pēc i-netā atrastā apraksta varētu būt mātīte, jo nebija "sarkanie vaigi"


ekologs 12.janvāris, 14:46

Jā, izskatās pēc kolembolām (Collembola sp.).


dziedava 12.janvāris, 14:34

Tas bija dzīvs koks?


ivars 12.janvāris, 14:30

Pelēkā gan jau.


adata 12.janvāris, 14:13

Koksngrauzis, vai tik ne lielais apšu.


adata 12.janvāris, 14:03

Katrā bildē pa vienai var saskatīt, bildēts ar telefonu caur lupu, nomocījos, labāks nekas nesanāk. Augsnē to ir ļoti daudz, ļoti veiklas, tikai dažas var uzķert ar visu ķermeni, pārējām tik ragi vai astes parādās. Sīkas, baltas, vienkrāsainas. Vai tās būtu kolembolas?


dziedava 12.janvāris, 13:03

Zirgkastaņa, cik saprotu, dzīva?


dziedava 12.janvāris, 12:56

Ja, protams, uz dzīviem kokiem tā nav pavisam cita suga, bet tad tā zinātnē vēl nav aprakstīta.


dziedava 12.janvāris, 12:54

Riskēju, neredzot mikroskopijas foto, bet uz ābelēm vajadzētu būt H.karstenii. A.Kunts teica, ka uz ābelēm esot bieži sastopama Trichia contorta (plašā nozīmē), bet aizdomājās, ka man varētu būt taisnība, ka šaurā nozīmē varētu būt arī H.karstenii, - tiktāl viņš neesot iedziļinājies. Bet "spurainais apraksts" mikroskopijai liecina par H.karstenii, kādu es to saprotu.


Osis 12.janvāris, 09:53

Paldies Aiga!


ZaigaM 12.janvāris, 02:18

Videogabaliņi: https://youtube.com/shorts/cLLcokWqh-A https://youtube.com/shorts/KzthNuKZx44


megemege 12.janvāris, 00:16

Bikšainais klijāns


AinisP 11.janvāris, 22:48

Šī nav tipiska sugas ziemošanas vieta. Visdrīzāk iztraucēts īpatnis no kādas pazemes ziemošanas vietas un jaunu ziemošanas vietu meklējot, nejauši ielidojis baznīcā. Bet šā vai tā, ļoti interesants novērojums.


Osis 11.janvāris, 17:36

Paldies Edgar!


nekovārnis 11.janvāris, 10:43

Paldies par info :) Pārskatot sugas inaturalistā ik pa brīžam kādas izmaiņas izlec, piemeram, Stenodema trispinosa(sum) kopš 2024.gada skaitās Stenodema pilosa sinonīms.


Vīksna 11.janvāris, 00:51

Paldies !


CerambyX 11.janvāris, 00:17

Atbilstoši jaunākajām vēsmām - Aradus obtectus vietā tagad laikam pareizi ir lietot Aradus pictellus.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Jāskatās, ko citi teiks.


ekologs 10.janvāris, 23:45

Manuprāt, Praulvabole (Prionychus sp.), iespējams melnā praulvabole (Prionychus ater).


dziedava 10.janvāris, 20:54

Mārīt, šai sugai svarīgākais ir ļenganas kājiņas, kurās augļķermeņi nokarājas. Kājiņas nav stabilas, kas augļķermeņus uz sevis turētu kā tipiski citām sugām. To, ka augļķermeņi karājas ļenganās kājiņās, šur tur var nomanīt. Kājiņu garums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, tās var būt garākas un īsākas, bet galvenais, ka ļenganas. Otra pazīme, ko te var redzēt, ir fakts, ka gļotsēne diezgan lielā platībā noklājusi sēni. Arī šī pazīme citām sugām nav raksturīga. Tāpēc vīnogķekaru dzelksnīte te ir diezgan droši. :)


forelljjanka 10.janvāris, 16:37

Bildēs divu dažādu sugu dzeņi.;) Pirmajā dižraibā M,otrajā-vidējais.


marsancija 10.janvāris, 16:03

Paldies Ivetai par vērību!


marsancija 10.janvāris, 16:01

Abās bildēs viens un tas pats putns. Lai arī tie dzeņi man jauc galvu :), bet te es palieku pie vidējā. Varētu jau būt dižraibā jaunulis, bet nav tumšās svītras virs acs.


IlzeP 10.janvāris, 15:15

Vismaz otrajā bildē vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs vidējais.


adata 10.janvāris, 14:55

Šis būs dižraibais.


ekologs 10.janvāris, 12:52

Paldies par visām! :)


Vīksna 09.janvāris, 21:36

Paldies !


ekologs 09.janvāris, 21:34

Neesmu pārliecināts uz visiem 100, bet izskatās pēc Steatoda grossa tumšās formas.


marsancija 09.janvāris, 20:59

Vai nav lielais ķīris ziemas tērpā? Netīšām aizķēries Aiviekstes iztekā :)


ekologs 09.janvāris, 20:50

Edīte Juceviča apstiprināja, ka Allacma fusca.


ekologs 09.janvāris, 20:47

Pogonognathellus sp.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

Ja sīks gandrīz kā zīlīte - būs mazais! Baltmugurdzenis ir daudz lielāks.


MoreOrLess 09.janvāris, 18:07

http://www.putni.lv/drymin.htm


Mežirbe777 09.janvāris, 00:20

Sveiki! Pēc kādiem pierādījumiem secināts, ka attiecīgā būtne pieder konkrētajai ģintij? Ar daudz lielāku varbūtību - tā ir ļoti parastā Hypogymnia physodes.


LMM 08.janvāris, 19:27

"4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata" - jā, tas ari ir kļūdaini. Var redzēt, ka vāciņiem ir simetriska, trijstūrim-līdzīga forma, Rangia ir mazāk simetriska un vairāk noapaļota. Var salīdzināt ar kvantitatīviem Rangia novērojumiem Latvijā: https://www.inaturalist.org/observations/111288593 Vispār, Jūrmalā, Rangia pagaidām ir diezgan reta.


Siona 08.janvāris, 18:28

Paldies! :)


Siona 08.janvāris, 18:25

Paldies! :) pēc tam, kad sabildēju, uzmetu aci noteicējiem.. uh... ļoti daudzām pazīmēm vajadzēja pievērst uzmanību.. es no attēla īsti nevaru saprast neko, pat ne cik segmenti antenām..


IlzeP 08.janvāris, 18:14

Arturs Stalažs noteica pēc attēla: augšējā pa kreisi Viviparus sp., varētu būt Viviparus vivioparus, abas pārejās tajā pašā rindā Cerastoderma glaucum; otrajā rindā no augšas, visticamāk, Dreissena polymorpha, vadoties pēc čaulu izskata un ievākšanas vietas, un 100% tas attiecas uz 2. čaulu (Mytilus trossulus čaulas ir zilganas un plānas un reti tā nodēdē, kā 1., 3. un 4. čaula – parasti šādi izskatās apbružātas Dreissena polymorpha čaulas); 3. rindā no augšas 3. un 4. no kreisās puses, iespējams, nepieaugušas Mya arenaria, būtu jāredz čaulu iekšpuse; 4. rindā no augšas četras no labās puses Rangia cuneata; visas pārējās Macoma balthica.


toms.b 08.janvāris, 17:59

Diemžēl dabasdatos nav tāda opcija ievadīt akmeņpleksti kā sugu. Tad ir administratoriem jāpapildina saraksts.


ekologs 08.janvāris, 17:40

Sveicieni! Jā, tiesa gan :) Paldies!


JGru 08.janvāris, 16:47

Sveiciens, šī gan būs plekste (Platichthys flesus) nevis jūras zeltplekste, jo gar muguras spuru un anālo spuru pamatnēm un gar sānu līniju ir saredzamas mazu, asu kauliņu pauguriņu rindas (noteikit labāk sajūtamas zivi turot rokās), savukārt jūras zeltplekstei šī vietas ir pilnībā gludas.


JGru 08.janvāris, 16:42

Sveiciens, kā pats ziņojuma autors norādījis komentārā, konstatētā suga ir akmeņplekste nevis plekste, līdz ar to būtu jānomaina novērojuma suga.


Krakens 07.janvāris, 22:47

Ephoron virgo


ekologs 07.janvāris, 21:12

Kada no Symphypleona kārtas.


ekologs 07.janvāris, 21:03

Iespējams Isotoma sp. Jāskatās, ko citi teiks :)


Mary1979 07.janvāris, 19:58

Aizraujoši! Pirmo reizi dzīvē redzēju šīs radības tik tuvu, tā tikai dzirdēts naktī kokā specifiskās radītās skaņas un ātri lidojam naktī gandrīz gar degunu.


ekologs 07.janvāris, 19:48

Jā, otrajā foto var skaidri saskatīt auss radziņus, kurus cilvēki bieži vien jauc ar ausīm. Kā jau sugas nosaukums liecina, tad šim sikspārnim ir diezgan garas, lielas ausis, kuras tas, kad karājās kājām gaisā, aizloka aiz spārniem, kas ir redzams trešajā foto.


Mary1979 07.janvāris, 19:30

Paldies! Tik jauki, ka pēc šiem foto varēja noteikt :)


ekologs 07.janvāris, 19:13

Brūnais garausainis (Plecotus auritus).


zemesbite 07.janvāris, 13:28

Paldies, Iveta! Man likās, ka vīnogķekaru dzelksnītei ir garākas kājiņas. Šo bija grūti fotografēt - alksnis zemu, bet apakšā slapjš un grimstošs pamats.:)


Vīksna 07.janvāris, 12:55

Paldies !


meža_meita 07.janvāris, 09:44

Skaisti! Tur uz apotēcijiem jau mana citu dzīvību - kādu lihenofīlo sēni (melni punktiņi uz apotēcijiem), tā ka dzeltenais sienasķērpis nes sevī daudzus, jo daudzus atklājumus :)


adata 07.janvāris, 08:23

Kaut nav šīgada atradne, bet ļoti skaista! Viss perfekti atbilst - plazmodijs plašs un košs, barojas ar flēbiju, redzamas diegveidīgas, garas kājiņas, sporu masa tumši brūna. Nu, konfekte!


Edgars Smislovs 06.janvāris, 23:19

1cy


zemesbite 06.janvāris, 22:46

Paldies, Uģi!


Zigurds Krievans 06.janvāris, 18:57

Paldies.


ekologs 06.janvāris, 16:17

Lēcējzirneklis (Evarcha arcuata).


DD 06.janvāris, 09:52

Sveiciens, bildē diezgan jau pārliecinošs klintnieks!


Mary1979 05.janvāris, 22:33

Uz priedes


Vīksna 05.janvāris, 22:24

Paldies !


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Paldies!


Mary1979 05.janvāris, 22:23

Jā, tā visticamāk ir lazda


Vīksna 05.janvāris, 22:22

Paldies !


ekologs 05.janvāris, 22:22

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


roosaluristaja 05.janvāris, 22:19

Te svarīgs ir substrāts. Ja lazda, ļoti ticams H.fuscum


ekologs 05.janvāris, 21:34

Lapgrauzis (Lochmaea caprea).


ekologs 05.janvāris, 21:31

Šī, manuprāt, ir skrejvabole (Poecilus versicolor).


Vīksna 05.janvāris, 21:18

Paldies !


Osis 05.janvāris, 20:15

Meža?


dziedava 05.janvāris, 09:19

Kājiņas izskatās mazliet citādākas (resnākas, ne tik baltas), un neizskatās, ka augļķermeņi cieši grupētos, bet kājainās pumpurītes ar tumšām sporām ar gaišu līniju un precīzi tādos sporu izmēros mums ir zināma tikai Ph.noitabile. Tā ka vismaz pagaidām citu versiju nav.


Vīksna 05.janvāris, 00:58

Paldies !


Lemmus 04.janvāris, 20:36

Man liekas, ka vācu.


toms.b 04.janvāris, 19:22

Paldies par sadarbību!


Siona 04.janvāris, 19:21

Ir līdzīgs.. hm.. vai ir kāda jātnieciņu suga, ar kuru varētu viegli sajaukt? :)


Osis 04.janvāris, 19:19

Tiešām Aiga;) Ar šo dabas brīnumu daba mūs ir apveltījusi gandrīz visu D-kurzemi. Šeit tiešām viņu salīdzinoši ir ļoti daudz.


Andritis 04.janvāris, 18:05

Mājas zvirbulis


Mary1979 04.janvāris, 17:39

Novērots uz kļavas apzaļumojumos Esplanādē


Ziemelmeita 04.janvāris, 16:45

Paldies,Uği, par blakšu sugu noteikšanu.


Vīksna 04.janvāris, 16:35

Paldies !


Vīksna 04.janvāris, 14:59

Paldies !


roosaluristaja 04.janvāris, 13:50

Agroainavā jābūt pelēkajam. Turklāt baltie zaķi ziemas laikā ir ar baltu apmatojumu


Siona 04.janvāris, 11:33

Ūu, interesanti! Jā, šo es varu šad un tad apciemot, ir manā mini pastaigu maršrutā iekļaujama :D


dziedava 04.janvāris, 11:32

.. un vairākus apakšējos foto


dziedava 04.janvāris, 11:30

Ahā, paldies! :) Tad kad pāries sali (tas gan laikam drīz nebūs), būtu baigi interesanti, ja to vēlreiz varētu apciemot, jo Ingunai reiz bija novērojums, ka šitāda pēc saliem atkopjas un nobriest. Skat. jaunākos komentārus: https://dabasdati.lv/lv/observation/ka6bubpi3utequkbb2q8g7s8l1/


Igors 04.janvāris, 10:42

No attāluma gaišie klijāni izskatās ļoti līdzīgi medību piekūniem: https://dabasdati.lv/lv/observation/irgum5hmn3rtuis3e463a5ach3/


Siona 04.janvāris, 10:24

Pievienoju! :) Ar to nabaga gļotsēni ir noticis viss iespējamais - sakaltusi, sasalusi..


dziedava 04.janvāris, 10:05

Sintija, vai nav kādi tuvāki attēli? Neapstrīdu Ivetas hipotēzi, bet tomēr īsti saskatāmi augļķermeņi šādā foto nav..


IlzeP 04.janvāris, 09:48

Mātīte


Vīksna 04.janvāris, 01:08

Paldies !


CerambyX 04.janvāris, 00:40

Visdrīzāk palustris


dziedava 03.janvāris, 22:27

Liels paldies par paraudziņiem! Apstiprinājās pēdējā hipotēze, bet sporas ir palielas. Vēlāk papētīšu, vai vēl nav kāds līdzīgs novērojums ar klājeniskākiem augļķermeņiem un vienlaikus palielām sporām. Varbūt tur ir kāda sakarība.


Osis 03.janvāris, 22:08

Melnais mežastrazds


Mary1979 03.janvāris, 20:20

Zem eglēm


Edgars Smislovs 03.janvāris, 19:58

Vai pēc parametriem nesanāk peļu klijāns vai vistu vanags?


adata 03.janvāris, 19:15

Gļotsēne tā ir, iespējams, ka pārslainā cukurīte, tai patīk šādi apaugt stiebriņus un dzinumus. Vai arī kāds ragasviestiņš.


Vīksna 03.janvāris, 16:04

Paldies !


roosaluristaja 03.janvāris, 13:54

Ja ozola zars, ticams, ka P.quercina


Vīksna 03.janvāris, 10:44

Paldies !


megemege 02.janvāris, 23:26

Bildē var redzēt arī Balto āmuli (Viscum album).


ekologs 02.janvāris, 22:50

Paldies, Uģi!


Vīksna 02.janvāris, 22:21

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 22:20

Paldies !


Vīksna 02.janvāris, 20:57

Paldies !


ekologs 02.janvāris, 20:47

Mēslu vabole (Aphodius rufipes).


Bekuvecis 02.janvāris, 19:14

Plikam apgalvojumam, ka super retā dzeltenā mušmire, trūkst jelkāda seguma: fotoapliecinājuma nav, un ar priedēm apaugušas smilšu kāpas tur pie Zemītes diez vai ir.


Bekuvecis 02.janvāris, 19:08

Nekadā gadījuma ne dižretums - dzeltenā!


Mary1979 02.janvāris, 16:03

Novērota uz veca, bet dzīva vītola


Aiša 01.janvāris, 16:13

Paldies!


Kasp81 01.janvāris, 13:31

Visdrīzāk tas ir melnalksnis


Aiša 01.janvāris, 12:21

pieliku vēl bildes no tās kritalas


Aiša 01.janvāris, 11:52

visticamāk,ka lapu koks


IlzeP 31.decembris, 21:05

Trešajā bildē tai priekšējai lielākajai kritalai vajadzētu būt lapu kokam.


Osis 31.decembris, 18:03

Paldies par šo gadu, mājas strazd!


Aiša 31.decembris, 15:21

Aizgājām. Neesmu vairs par priedi pārliecināta. Bijām paņēmuši no kritalas mizas gabalu un likām klāt visiem tuvumā augošiem kokiem. Ta arī koka sugu neatpazinām. Tāpēc laboju piezīmes.


W 31.decembris, 15:13

Uz bērza kritalas.


adata 31.decembris, 12:45

Sveiciens visiem! Man paveicās vairāk - Stiglavas gravā satikos ar pašu Renāti Kaupužu! Jauks gada pārsteigums!


adata 31.decembris, 07:56

Julita, paldies, interesanti. Lai te sniegs nomierinās, noteikti ievākšu, vēl jau tur viss nav izsporojies. Mācība no šī visa - pat ejot "tikai pastaigā", jāpaņem līdzi viss aprīkojums gļotsēņu vērošanai, tai skaitā nazītis un kārbiņa! Par kapilīciju taisnība, tai uz apses "pārstaipu" nebija.


ievahaa 31.decembris, 00:21

Tagad zinu, kurš bija atstājis pēdas sniegā pirms manis


dziedava 30.decembris, 22:55

Var gadīties arī sēne..


dziedava 30.decembris, 22:24

Iveta, liels paldies par vērību! Vajadzētu ievākt paraudziņu. Īpaši otrajā novērojumā kapilīcijs izskatās ar gariem pavedieniem, izstiepies krustām šķērām. Bet vispār kārpainajai mizainei kapilīcijs var pat nebūt, parasti tā tik daudz nav (ja rūpīgi paskatās kārpaino mizaiņu foto, tad tas dzeltenais ir kā pulveris (sporas), pavedieni (kapilīcijs) īpaši vispār nav ievērojami). Es teiktu, ka tā nav kārpainā mizaine, pat ja izskatās, ka ir vāciņi. Var būt gan pilienītes, gan kāda cita mizaine vai tai līdzīga. Es pati ne reizi vien esmu mizaines ar pilienītēm sajaukusi, tāpēc bez mikroskopēšanas reti tās nosaku, ja jau ir iespēja pārbaudīt. Pasaule par substrātiem līdz sugai ļoti reti ko saka, mums pārsvarā ir pašu pētījumi, bet to jau ir gana daudz, lai kko varētu secināt.


Ivetta 30.decembris, 21:47

Paldies, Marek! :)


adata 30.decembris, 21:06

Julita, todien atradu vairākas kārpainās mizaines, divas tik ieziņoju, bet ievēroju, ka visas bija uz skujkoku kritalām - eglēm. Ko pasaule raksta? "Dziedavā" minēti tikai lapu koki...


Aiša 30.decembris, 20:06

izskatījās pēc priedes jo vietām miza vēl bija klāt, tikai ar krusu apbirusi, iešu vēlreiz pētīt


dziedava 30.decembris, 19:39

P.S. Tikai visdrīzāk tā nav priedes, bet kāda lapukoka kritala.


dziedava 30.decembris, 19:38

Izskatās, ka šogad notiek sacensība, kurš atradīs šīgada pēdējo Gada gļotsēni 2025 :D


adata 30.decembris, 07:51

Iespējams, ka milzu!


roosaluristaja 30.decembris, 07:47

Rūgtā mīkstpiepe nav. Neatbilst himenofora poru forma. Iespējams Tyromyces chioneus, ja tas ir uz lapu koka.


dziedava 29.decembris, 21:00

Varbūt sūnu cukurīte Didymium melanospermum. Teorētiski kājiņu var nebūt, bet te 2. foto melna pat ir laikam saskatāma. Tomēr tāda klājeniska forma ir reti, un tāpēc interesanti.


dziedava 29.decembris, 20:50

Lieliski! Es skatos un domāju, un man nav skaidrs, kas īsti varētu būt. Varbūt arī kāda cukurīte (Didymium), Ļoti labprāt mikroskopētu, lai noteiktu. Vai ir kāda iespēja paraugu atgādāt uz Rīgu? (klātienē vai ar pakomāta starpniecību)


Vīksna 29.decembris, 19:55

Paldies !


Ansis 29.decembris, 17:51

Bez foto noteikt nevarēs!


IlzeP 29.decembris, 09:53

Paldies, Uldi!


Edgars Smislovs 29.decembris, 08:24

289 vēl ir laiks!


roosaluristaja 28.decembris, 19:18

Latvijā ir sastopami tikai 2 kaķu dzimtas plēsēji: Eirāzijas lūsis un mājas kaķis


BaibaLesina 28.decembris, 18:44

Kas tas varētu būt? Priekš mājas kaķa, šķiet, nedaudz par lielu.


meža_meita 28.decembris, 17:08

3.att. miltainā ramalīna


meža_meita 28.decembris, 17:04

Kopā gan plūmju evernija (2.att.), gan miltainā ramalīna (3.att.).


CerambyX 28.decembris, 15:03

288?


Rallus 27.decembris, 20:33

Dabūji šo vēl 2025. gada listei. Labs!


Ziemelmeita 27.decembris, 16:59

Paldies,Uldi! Šis būs uz Salix.


roosaluristaja 27.decembris, 11:52

Pēc literatūras datiem D.disciformis gandrīz tikai uz skābaržiem, D.bullata uz Salix un apsēm. Manuprāt skābardis šeit nav


adata 27.decembris, 08:24

Kā daudzām šajā laikā pāri klājies pelējums, bet kātiņš tievs, iespējams bijusi kāda no lākturītēm.


meža_meita 26.decembris, 17:45

Skaisti foto!


toms.b 26.decembris, 16:58

Pievienoju papildus foto. Ir ievākts arī paraudziņš.


Vladimirs S 25.decembris, 21:44

Āpsis.


dziedava 25.decembris, 17:07

Vajadzētu pievienot foto


erts 25.decembris, 15:59

Virzienā no DA lidojumā pāri pilsētai un nolaidās Daugavā.


erts 25.decembris, 15:56

Šitāda balta pīle šeit periodiski tiek novērota jau no 2017.gada


IlzeP 24.decembris, 09:57

Paldies par info, jauki!


Divpēdis 23.decembris, 22:59

Paldies, Amanda! Ilze - dzīvnieku nemeklēju un knābāšanu neredzēju, visiem galvas gaisā bija; atstatumi kā dzērvēm varēja būt: metri 10 starp putniem; bet tā biedrošanās bija metrus 50 no lielceļa, Kamēr sasildīju objektīvu un binokli, bariņš paklīda


dziedava 23.decembris, 20:50

Jā, šī atbilda kā pēc grāmatas :))


dziedava 23.decembris, 20:33

Šis ir sarežģīts gadījums, sēnes saēsts, bez redzama kapilīcija (vienviet mikroskopā izskatījās pēc dzelteniem kaļķa mezgliem, bet zem stikliņa neko par tēmu neatradu). Sporas ar tādu rakstu iespējamas cukurītēm, pumpurītēm un olītēm. Forma īsti nav skaidra. Sporu raksts un izmērs vienīgie apmēram skaidri, lai arī sporas ir traumētas. Pirtmā doma bija Didymium minus, sporas atbilst, bet tā it kā ar kājiņu, kas gan arī nav izslēgta. Bet nevar izslēgt arī citas sugas ar līdzīgām sporām.


ekologs 23.decembris, 18:37

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis (Triphosa dubitata).


Vīksna 23.decembris, 18:34

Olīvbrūnais krūkļu sprīžmetis, Triphosa dubitata.


ekologs 23.decembris, 18:24

Ķērpju māņkrabjzirneklis (Philodromus margaritatus).


ekologs 23.decembris, 18:19

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii).


dziedava 23.decembris, 16:17

Laikam drusku vieglprātīgi pieteicos zemesmēlīšu pētīšanai, jo tām tāpat kā citām sugu grupām, lai noteiktu, jāiedziļinās daudzos zinātniskos rakstos, jo vienkārši nav, lai arī 2022. gadā esmu pētījusi un pieraksti par noteikšanu ir. Te tiešām vajadzētu tādu masveida noteikšanu, kad ir daudz dažādu paraugu, un var salīdzināt, kā tās pazīmes izpaužas vienā vai otrā gadījumā, un tad ir saprotamāk, kad nošķiras uz vienu vai otru sugu. Ar vienu paraugu pēc gandrīz 3,5 gadu pārtraukuma ir pagrūti. :)) Konkrētajā gadījumā pieturējos pie atslēgas, kurā sugas tika nodalītas atkarībā no tā, vai askusporas nobriest visas reizē vai pakāpeniski. Visumā pēc mikro-parametriem samērā līdzīgas ir 3 sugas: Geoglossum cookeianum, Geoglossum vleugelianum un Geoglossum simile. Bet no tām tikai Geoglossum vleugelianum sporas nobriest pakāpeniski. Konkrētajā paraugā bija dažādas sporas. Dominēja tumšās, nobriedušās, ar 8 posmiem, bet bija arī gaišās, nenobriedušās, ar 2-4 posmiem, tāpēc pieņēmu, ka attīstība notiek pakāpeniski. Sporu izmēri dažādos avotos atšķiras, bet kopumā arī tie starp minētajām 3 sugām vairāk atbilda Geoglossum vleugelianum.


IlzeP 22.decembris, 17:28

Otrajā foto izskatās pēc tipiskas žagatas ligzdas.


IlzeP 22.decembris, 17:25

4-5 uz lauka? Pie kāda beigta dzīvnieka?


Amanda 22.decembris, 16:44

Jūras ērglis


ekologs 22.decembris, 15:41

Paldies par visiem pievienotiem! :)


IlzeP 22.decembris, 13:18

Pievienoju datu bāzei (simfilu nebija vispār). Vai kādam ir komentāri par atbilstību sugai?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts