Aktīvie lietotāji: 366 Šodien ievadītie novērojumi: 155 Kopējais novērojumu skaits: 2185094
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2020. gadā
Pievienots 2021-02-05 16:11:22

Ir pienācis laiks atskatīties uz aizgājušo 2020. gadu - kā mums Dabasdatos ir veicies ar blakšu novērojumiem? Šī gada sākums ir gana pateicīgs šādām apcerīgām pārdomām, jo pārmaiņas pēc aiz loga ir dziļi sniegi - jebkādi nopietnāki blakšu meklējumi pagaidām jāatliek. Tie, kas Dabasdatos notiekošajam seko gana uzmanīgi, droši vien būs pamanījuši, ka arī šogad ir veicies tīri labi - ir bijusi laba Latvijas faunai jaunu sugu raža un par novērojumu trūkumu galīgi nevaram sūdzēties! 

Pirmkārt, jāsaka, ka novērojumu skaits ir bijis visai līdzīgs kā 2019. gadā - kopumā 2020. gadā ir saņemti 3639 ziņojumi (2019. - 3861) no kuriem 3238 uz šo brīdi ir noteikti līdz konkrētai sugai (2019. - 3275). Tātad blakšu ziņotāja aktivitāte ir uzturējusies līdzvērtīgā - manuprāt, diezgan augstā līmenī, bet par kripatu ir uzlabojusies mūsu precizitāte jeb ir nedaudz mazāk nenoteikto sp. sugu starp novērojumiem. Šogad gan konkurence uz novērotāju uzmanību bija jo īpaši liela, jo papildus ierastajiem ziņošanas objektiem bija jauns, ļoti interesants un aizraujošs aicinājums ziņot koksngraužus, kas arī man pašam personīgi atņēma gan daudz spēkus, jo ievēlos koknsgraužu meklēšanas azartā. Bet ar to visu varu visus apsveikt ar vienu nozīmīgu jubileju - 10000 robežu kopējā Dabasdati.lv ziņojumu datubāzē (tiesa tas skaitot kopā arī nenoteiktos sugu ziņojumus)!


2020. gadā ziņoto blakšu novērojumu (ieskaitot līdz sugām nenoteiktos sp.) izkārtojums gada laikā pa mēnešu dekādēm.

Ja skatāmies uz individuālo ziņotāju rezultātiem, tad TOP-4 palicis nemainīgs - vien šogad nedaudz mainītā secībā. Šo rindu autoram tikai ar grūtībām izdevās nosargāt vietu pašā augšgalā (272 ziņotas sugas + 16 nenoteiktu sp. sugu ziņojumi), jo ļoti cieši uz papēžiem mina Kārlis Freibergs, kam sarakstā 243 (+ 14 sp.)! Var apsveikt ar pievienošanos vienā gadā 200 redzēto sugu klubiņam! Lielisks sniegums arī Laimai Birziņai, kura šogad pārliecinoši pārkāpa 100 sugu slieksni (pagājušajā gadā mazliet, mazliet pietrūka) - 124 (+ 19 sp.)! Šajā reizē uz 4. vietu atkāpies Mareks Ieviņš, kas noteikti būtu saistāms ar koksngraužu medībām atvēlēto laiku, taču neskatoties uz to - viņš ir viens no trim iepriekš minētā 200 sugu klubiņa. Atsevišķi vēl vēlētos izcelt Lauru Taubi, kura noslēdz TOP-5 un, kas īpaši izceļams - viņa tikai 2020. gadā portālā Dabasdati.lv ziņoja pirmo blakts novērojumu jau uzreiz gandrīz izdevās aizsniegties līdz 100 sugu robežai (90 + 17 sp.). Lielisks sniegums!


2020. gadā novēroto sugu skaits individuālā vērtējumā. Tumšākais skaitlis - noteiktās sugas, gaišākais skatlis - līdz sugai nenoteikto ģinšu ziņojumi (piemēram, 12 Lygus sp. novērojumi skaitās kā 1).  

Tā kā blakšu vērošana Dabasdatos norit jau nedaudz ilgāk par vienu gadu, tad šķita interesanti apkopot ziņojumus jaunā griezumā - kādi šobrīd ir aktīvāko ziņotāju "Mūža saraksti" jeb cik sugas vispār katrs no mums ir ziņojis? Un cik no tām jaunas ir tieši 2020. gadā? Darbojošās personas, protams, apmēram tādas pašas, taču galvgalim pievienojas arī Valda Ērmane, kas ir piektais cilvēks, kurš šobrīd kopumā Dabasdatos ir ziņojis vairāk par 100 sugām. Turpat, turpat gan ir vēl daži dabas vērotāji, kam ir visas iespējas šo robežu sasniegt, jo kā rāda 2020. gadā redzēto laiferu (no putnu vērotāju žargona - ķeksis mūža sarakstā) skaits individuālajos mūža saraksts, tad tādā relatīvi neintensīvā vērošanas režīmā apmēram 10 jaunas sugas gada laikā ir iespējams samērā viegli dabūt. Taču, kā rāda Kārļa Freiberga un Lauras Taubes piemērs, tad pievēršoties šai lietai nedaudz (vai daudz) nopietnāk, tad viena gada laikā savam "mūža sarakstam" var pievienot pat tuvu 100 sugām! Protams, jo vairāk sugu atrasts, jo grūtāk tās jaunās sugas dodas rokās, bet nu ar to visjūtamāk var saskarties vien, kad sugu saraksts pietuvojas 400 sugām.


Visā Dabasdati.lv pastāvēšanas vēsturē ziņoto sugu skaits jeb tā dēvētie "mūža saraskti". Protams, ja kādam ir arhīvos vēl kādas sugas, kas nav ziņotas arī no agrākiem gadiem - laipni aicināti pievienot. 

2020. gadā kopumā ir ziņots nedaudz mazāks skaitu sugas kā iepriekšējā gadā - 370, taču kopējas Dabasdati.lv ziņoto skaits ir pieaudzis līdz 450 sugām, kas ir aptuveni 87% no kopējā Latvijā šobrīd konstatēto sugu skaita (~516 sugas). Nākamā gada mērķis būtu turpināt pamazām tuvoties 500 sugu robežai - joprojām ir gana daudz, iespējams ne pārāk retu sugu, kas vēl līdz šim portālā Dabadati.lv nav tikušas ziņotas. Kā arī bez šaubām daudzas jaunas sugas Latvijas faunai vēl tikai gaida savu atrašanu. Arī 2020. gadā šādu jauno sugu beigu beigās bija necerēti daudz - 22! No tām gan divas (mīkstblakts Phytocoris reuteri un koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis) ir tādas, kas bija novērotas jau 2019. gadā, bet 2020. gadā tikai precizēta un/vai iegūta pārliecība par sugas noteikšana. Interesanti, ka šoreiz kā jauno sugu atklājēji ir atzīmējami 6 dažādi cilvēki - šo rindu autors (14 sugas), Kārlis Freibergs (4*), Laura Taube (2*), Mareks Ieviņš (1), Lilita Vanaga (1) un Pauls Vasks (1). Tātad - jaunas sugas atrast ir iespējams praktiski jebkuram, kurš iesaistās (pat ja tikai ar atsevišķiem gadījuma vērojumiem). Daži subjektīvi interesantākie jaunatklājumi tomēr jāizceļ - pirmkārt tās sugas, kas jau ir atrastas vairākkārt jeb varētu uzskatīt, ka tās Latvijā jau ir sastopamas plašāk, bet arī atsevišķas sugas, kas ir citādi mūsu reģionam varbūt nedaudz negaidīti atklājumi (jeb sugas, kas apkārtējās valstīs nav pārlieku plaši izplatītas). Daži piemēri tad zemāk.

* - Mīkstblakts Deraeocoris ventrlais atklājums abiem gandrīz vienlaicīgs, tāpēc šo sugu kā jaunu ieskaitu abiem.


Zemesblakts Lasiosomus enervis - Pirmā no 2020. gada jaunajām sugām Latvijas faunai, ko Slīteres Nacionālaja parkā 19. aprīlī atrada Mareks Ieviņš (novērojums). Turpmāk gada laikā atrasta vēl 3 vietās (visi U.Piterāns), kas var liecināt, ka sugai jābūt satopamai arī citur. Konkrētu barības augu šai sugai nav - sastopama pie zemes lapu nobirās utml. vietās dažādos biotopos. Suga gan izmēros neliela (ap 4mm), kas apgrūtina tās konstatēšanu. Latvijas novērojumi vairāk liecina par saistību ar mežiem, iespējams ar uzsvaru uz mitrākām vietām, bet nu nepieciešami vēl atradumi, lai varētu ko secināt. 


Ornamentblakts Syromastus rhombeus - pirmais atradums 4. maijā Imantas apkārtnē (novērojums), vēlāk arī Skrundā (abi - U.Piterāns) un Papē (K.Freibergs). Polijā ļoti bieži sastopama suga, bet Latvijā ticams, ka nesens ienācējs faunā, jo tālāk uz ziemeļiem, piemēram, Igaunijā atradumu nav. Ticams, ka Latvijas rietumu un dienvidrietumu daļā suga varētu būt atrodama arī vēl citās vietās. Sausus un atklātus biotopus mīloša suga, kas dzīvo uz dažādiem neļķu dzimtas augiem, piemēram, smiltenītēm (Arenaria sp.), radzenēm (Cerastium sp.) u.c. Izmēros liela suga (ap 10-12mm, taustekļus neskaitot) - varētu būt samērā viegli ieraugāma sēžot uz kāda no barības augiem. 


Koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis - Viena no minētajām sugām, kam hronoloģiski agrākais sugas novērojums ir bijis jau 2019. gadā, bet tikai 2020. gadā izdevās šo sugu identificēt ar pietiekami lielu pārliecību (šis pirmais noteiktais novērojums). Šī gan ir no noteikšanā sarežģīto blakšu grupas, kur ideālā variantā būtu jābūt ievāktam eksemplāram, lai to noteiktu. Tiesa pamazām uzkrājoties pieredzei, teorētiski var sugu atpazīt arī labos, augstas detalizācija fotoattēlos, ja ir izdevies nofotografēt blakti labā rakursā (attēlā jābūt iespējamam novērtēt priekškrūšu vairoga formu - īpaši priekšējos stūrus). Noteikšanā palīdz arī barības auga piefiksēšana, jo šī ir tikai viena no divām sugām, kas pamatā apdzīvo ošus (Fraxinus). Ticams, ka arī šī suga ir jau sastopama plašāk - īpaši uz saulainās vietās augošiem ošiem. 


Ornamentblakts Leptoglossum occidentalis - Varētu teikt, ka viens no 2020. gada gaidītākajiem atradumiem bija šī sākotnēji Eiropā no Ziemeļamerikas ievestā blakts, kas pēdējo gadu laikā ļoti strauji izplatās A-ZA virzienā. 2019. gadā bija atradumi jau Lietuvā, 2020. gadā atrasta arī Somijā un Igaunijā. Beidzot gada nogalē arī pie mums - 3. oktobrī Lilita Vanaga pamanīja šo blakti iekāpušu Salaspilī pa logu (novērojums). Suga ir ļoti liela - līdz pat 2cm, kas to ierindo starp lielākajām Latvijas sauszemes blaktīm. Kā kartē redzams, tad arī šai sugai jau ir vairāki atradumi - taču tie ir jau 2021. gada nopelns, kad gada sākumā to divās vietās Kolkas apkārtnē atrada M.Ieviņš, bet Svitenes pusē - V.Ērmane. Interesanti, ka šie abi atradumi bija uz sniega. Labāko sugas meklēšanas metodi vēl mums jāatklāj, bet tā kā šī ornamentblakts ir cieši saistīta ar skujkokiem - īpaši priedēm, kur tās siltajā gada periodā barojas g.k. ar sēklām čiekuros, tad jau sākot ar agru pavasari var sākt ar savā apkārtnē tuvāko priežu inspicēšanu. Iespējams meklēšana uz sniega siltās dienās ar temperatūru virs 0 arī ir laba metode? Nāks pavasaris tuvāk - varēsim pārbaudīt.   


Laupītājblakts Empicoris baerensprungi - plūdeni pārejam pie jaunajām sugām, kam 2020. gada atradums ir palicis vienīgais un tās ir samērā interesantas savas izplatības dēļ. Šī laupītājblakts nāca kā visai liels pārsteigums, jo tuvākajā apkārtnē mūsu reģionā suga ir atrasta vien Polijas rietumu daļā un netika uzskatīta par tādu īpaši potenciālu sugu Latvijas faunai. Taču 7. jūnijā šo rindu autors pamanīja vairākus Empicoris ģints blakts īpatņus kastītē, kurā bija ielikts liels, satrupējis piepes gabals, kas izcelts no neliela kļavas dobuma LU Botāniskajā dārzā (novērojums). Sugas noteikšana samērā vienkārša - priekškrūšu vairoga aizmugurējā malā ir vertikāls, nedaudz ur priekšu vērsts dzelkšņveida izaugums, kas nav citām līdzīgām sugām. Iespējams, ka suga ir citur reģionā sastopama plašāk, taču sīkā izmēra (ap 4-5mm) un slēptā dzīvesveida dēļ (apdzīvo g.k. ķērpjiem klātus koku stumbrus) to ir visai grūti pamanīt. Jebkurš cits atradums Latvijā arī būs jāvērtē kā ļoti izcils. 


Mīkstblakts Deraeocoris ventralis - arī šī suga ir īpaši izceļama, ja runājam par ne tik ļoti gaidītām sugām. Lai arī tā ir konstatēta Baltkrievijā un Polijā, tomēr visumā šķita vairāk šo valstu dienvidu reģionos sastopama suga. Taču izrādās dzīvo arī DA Latvijas stūrī, kur karjerā pie Undrukāniem 24. jūlijā divus dažādus īpatņus atrada Laura Taube (pirmā ziņoja DD.lv - novērojums) un Kārlis Freibergs (pēc pulksteņlaika par kādā 30 minūtēm agrāks pirmais foto - novērojums). Sugu noteikšana Deraeocoris ģintī mēdz būt samērā sarežģīta, bet šajā gadījumā kopējas ķermeņa krāsojums atstāj maz variantus šaubām. Šis varētu būt labs piemērs tam, ka arī Latvijas DA stūris slēpj sevī vēl neatklātu sugu atradumus, kas gan ir samērā loģiski, jo ja, piemēram, dienastauriņiem Daugavpils apkārtne ir vienīgā vieta kur sastopamas dažas sugas, tad arī blaktīm iespējams ir līdzīgi? 


Mīkstblakts Atractotomus parvulus - arī relatīvi negaidīts atradums, jo, lai arī suga ir konstatēta Zviedrjā Gotlandes salā un Ālandu salās, tomēr tur atradumi ir mazskaitlīgi. Naktī no 10. uz 11. augustu Papē viens šai sugai šķietami tipisks atlidoja uz gaismu, kur to nofotografēja K.Freibergs (novērojums). Suga dzīvo uz priedēm (tas ir atšķirīgi no citām Atractotomus ģints sugām) un citās valstīs arī tiek regulāri novēroti eksemplāri tieši uz gaismu. Suga ir ļoti sīka (zem 3mm), kas noteikti apgrūtina tās konstatēšanu. Visticamāk, ka šī varētu būt tikai Kurzemes piekrastē sastopama suga, taču laiks, protams, rādīs. 


 Ornamentblakts Arenocoris fallenii - pēdējā suga, ko vēlētos izcelt ir tāda, kas labi raksturo teicienu "Kas meklē, tas atrod!" ar piebildi - "...ja zina kur meklēt.". Šo sugu K.Freibergs atrada Papē 13. augustā burtiski ne mazāk kā 24h stundas pēc tam, kad izteicu versiju, ka šo sugu tur varētu pameklēt kaut kur zem velnarutku grābeklītēm (Erodium cicutarium), kas ir šīs sugas barības augs (novērojums). Latvijā visticamāk tā pagaidām varētu būt tikai pašos galējos dienvidu reģionos sastopama suga, jo ir gana siltummīloša - var meklēt arī iekšzemē citās sausās, smilšainās vietās, kur ir bagātīgas grābeklīšu audzes

Domājot par nākotnes perspektīvām, protams, pats galvenais uzdevums ir - ziņot, ziņot un vēlreiz ziņot! Kaut vai visas parastākās sugas, kas vien trāpās ceļā, jo nu Latvijas apsekotība blakšu vērošanas kontekstā ne tuvu nav pilnīga. Zemāk kartē apkopojums ar to cik 10x10 kvadrāti ir vispār bez nevienas sugas novērojuma - visai tradicionāli, protams, Latvijas austrumu daļa zīmējas gaišākos un pelēkākos toņos. Kā redzams labāks pārklājums ir Rīgas apkārtnē (vairāku novērotāju devums), Slīteres Nacionālajā parkā (Mareka Ieviņa centieni), Rundāles apkārtnē (Valda Ērmane), kā arī atsevišķi punkti šur tur citur (Pape, Lejasciems - g.k. Lauras Taubes, Kārļa Freiberga ziņojumi). Kopumā gan tikai apmēram 12% no visiem 10x10km kvadrātiem ir novērots vairāk par 50 sugām. Virs 100 sugām - 12 kvadrātos. Tā ka blakšu izpēte Latvijā ir vēl tikai pašā ceļa sākumā - ir vēl daudz darāmā. Šobrīd sugām bagātākais kvadrāts, kurā ietilpst Doles-Dārziņu dzelzceļmalas apkārtne - tur atzīmētas 166 sugas. Es gan gribētu lēst, ka gandrīz jebkurā 10x10km kvadrātā, kurā ir atrodami samērā dažādi biotopi, tomēr vidēji vajadzētu būt sastopamām vairāk par 200 dažādām sugām. Tātad arī šis Dārziņu kvadrāts noteikti sevi vēl nav pilnībā izsmēlis. Tas tikai pierāda, ka kukaiņu vērošana (t.sk. blakšu pētīšana) ir visai demokrātisks dabas vērošanas novirziens - nav obligāti jādodas diži tālu no savas mājvietas, lai sameklētu vairākus desmitus vai pat simtus dažādu sugu.


Noslēgumā vēl atgriezīšos pie 2021. gada uzdevumiem. Tā kā šobrīd un tuvākā pārskatāmā nākotnē esam nokļuvuši ziemas jūgā, tad tagad tā uzreiz uz aktīvu blakšu meklēšanu ir grūti aicināt. Ja būtu laikapstākļi kā iepriekšējā ziemā, tad kādās lapu nobirās mežos un mežmalās varētu arī februārī gana daudz sugu sameklēt. Taču ir viena suga, ko tomēr varu gan aicināt intereses pēc pameklēt. Tā ir ļoti bieži sastopamā priežu mizasblakts (Aradus cinnammomeus), ko meža nozarē pat mēdz uzskatīt par priežu jaunaudžu kaitēkli. Tās tiešām būtu jāmeklē vietās ar jaunām līdz vidēja vecuma (tā aptuveni uz aci raugoties ~15-40 gadi tāds labākais vecums) priedēm, kur tās slēpjas zem stumbra mizas plēksnēm - zemāk attēlā tāds tipisks sugas apdzīvots koks un atrašanas veids. Siltajā gada periodā tās būs g.k. saules pusē kādu gabalu virs zemes (1-2m), bet ziemā arī tuvāk stumbra pamatnei un iespējams tā stumbra puse nav tik būtiska. Bieži vien uz viena stumbra var būt vairāki desmiti īpatņu un nereti pietiek palupināt vien pāris-dažas mizas plēksnes, lai vismaz vienu blakti atzīmēšanai atrastu. Jāpiezīmē gan, ka šī ir izmēros sīka suga - vien kādi 3-4mm, kas var apgrūtināt pamanīšanu un fotografēšanu, taču kopumā sugu vajadzētu varēt atpazīt arī ar telefona kameru uzņemtos attēlos. Tāds lūk uzdevums - Dabasdati.lv ziņojumu kartē vien atradumi 22 kvadrātos un sugu sekmīgi atraduši 5 vērotāji.


Priežu mizasblakts (Aradus cinnamomeus) - Līdz šim Dabasdati.lv relatīvi maz šīs ļoti bieži sastopamās sugas ziņojumu.


Priežu mizasblakts tipisks biotops - audze ar jaunām priedītēm un tipiska balkšu lokācija uz stumbra. Attēlā kur sarkanais aplīits - ir nolupināta viena samērā brīvi atstāvoša mizas plēksne zem kuras atradās divas blaktis. Meklēšanai pilnībā pietiek ar pirkstiem, jo pamatā blaktis slēpjas zem brīvāk atsāvošām mizas plēksnēm. Nazis, cirvis vai citi nopietnāki rīki nav šīs sugas meklēšania jāizmanto. Atsevišķu mizas plēkšņu nolupināšanu arī kokam būtisku kaitējumu nenodara. 

Ne blakts smaku vēlot,
Uģis Piterāns
Latvijas Nacionālais dabas muzejs

2021-02-05

Pēdējie novērojumi
Crex crex - 2025-06-16 kirsisnelsons
Crex crex - 2025-06-16 kirsisnelsons
- 2025-06-17 mufunja
Crex crex - 2025-06-16 kirsisnelsons
Crex crex - 2025-06-16 kirsisnelsons
Scolopax rusticola - 2025-06-15 kirsisnelsons
Acrocephalus dumetorum - 2025-06-16 kirsisnelsons
Nezināms
Ignotus
@ megemege
Pēdējie komentāri novērojumiem
Liepzieds 17.jūnijs, 10:14

Kad un kā no šāda būtu ievācamas sporas? Vai kā šādu tālāk uzglabāt? Varbūt pa vasaru patrāpīsies vēl kāds interesantāks paraugs, tad varētu nogādāt kādam zinošam mikroskopētājam.


nekovārnis 17.jūnijs, 10:13

O, būs jābrauc uz Botāniko dārzu fotografēt divas man trūkstošas sugas - šīs un Molorchus umbellatarum. Pasaki lūdzu lai neizklīst :D


nekovārnis 17.jūnijs, 09:40

Pagrūti to spārnu zīmējumu saskatīt, bet no tā ko var teiktu ka Merodon equestris :)


dziedava 17.jūnijs, 09:34

Nākamā dienā galviņas palikušas pelēkas, tādas ir arī 17. jūnija rītā (t.i. 2 dienas pēc ievākšanas)


nekovārnis 17.jūnijs, 09:27

Manuprāt M.galloprovincialis. Šī tak priede, vai nē?


Kadiķis99 17.jūnijs, 08:43

DMB (dabisku mežu biotopu) speciālā biotopu suga ar ļoti augstu vērtību. Suga iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā pēc Ministru kabineta 2000.g. noteikumiem (2004.g. redakcijā). Suga ierakstīta Sarkanajā grāmatā, 4. kategorijā.


mufunja 17.jūnijs, 06:45

Man šķiet, ka zem zāles ir bērza saknes. Netālu ir vecs celms.


Eggy 16.jūnijs, 23:42

Jā, tik tiešām! Aizlidot aizlidoja, bet cerams, ka atkopsies. Svīres tieši dzīvo pie mājas jumta, kur atradu.


dziedava 16.jūnijs, 21:44

Vajadzētu sākt melnēt, bet porainā struktūra un augšana uz nobirām drīzāk liecina par pārslaino cukurīti.


StarFlare 16.jūnijs, 21:20

Izskatās, ka viņai nav astes, varbūt kāds plēšputns ķēra un izrāva.


Ivars Leimanis 16.jūnijs, 20:57

Nu, šādas sugas izzūd klusējot.


Rendija 16.jūnijs, 20:29

Pievienots attēls kā izskatījās diennakti vēlāk. Turpmākās divas dienas bez izmaiņām.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Attīstība netika vērota? Te arī redzams tikai plazmodijs, no kā sugu droši noteikt diemžēl nevar.


dziedava 16.jūnijs, 20:23

Uz kā auga?


Rendija 16.jūnijs, 20:16

Pievienots.


dziedava 16.jūnijs, 20:09

Skaista! Sugu gan tādu nav gadījies dzirdēt..


dziedava 16.jūnijs, 16:49

Jauki :)


Divpēdis 16.jūnijs, 16:11

Paldies, Marek!


mufunja 16.jūnijs, 15:54

Julita, perīdijs ir bezkrāsains.(foto)


Dzeerve 16.jūnijs, 15:22

Paldies par precizējumu! :)


dziedava 16.jūnijs, 14:56

Labs atradums! Droši vien noteikta pareizi, tikai drošībai vajadzētu pārliecību, ka perīdijs ir bezkrāsains, kas ir svarīga pazīme noteikšanā.


Vīksna 16.jūnijs, 14:46

Ziedmuša kas tēlo kameni(skatīt taustekļus).Varbūt Ziedmuša Volucella bombylans.


zane_ernstreite 16.jūnijs, 07:50

Ak, trāpīju citā rindiņā, paldies!


ekologs 16.jūnijs, 07:47

Melnulis (Bolitophagus reticulatus).


W 16.jūnijs, 03:41

Uģi, paldies!


sandis 16.jūnijs, 00:37

Tāds jau arī sākotnējais komentārs, ka šeit vairākas sugas un aizdomas par T. ambigua. Pēdējos divus kadrus izdzēsu, pārējiem tad mainīt sugu uz T. ambigua?


sandis 16.jūnijs, 00:31

Piekrītu


sandis 16.jūnijs, 00:28

Sens novērojums, parauga nav, laikam pie šāda ID arī jāpaliek


Ziemelmeita 15.jūnijs, 23:05

Paldies,Uģi, par labojumiem.


dziedava 15.jūnijs, 22:55

Paldies, Uģi, bija jau piemirsies.


nekovārnis 15.jūnijs, 22:19

Anastrangalia sp., visdrīzāk A.reyi (Anastrangalia dubia reyi)


VijaS 15.jūnijs, 22:15

4.-6. bildes - 15. jūnijā, pēc divām nedēļām.


VijaS 15.jūnijs, 22:00

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 15.jūnijs, 19:19

Paldies,Edgar!


Amanda 15.jūnijs, 18:18

Bildē gaigalas


Amanda 15.jūnijs, 18:16

Laukirbe


ekologs 15.jūnijs, 18:09

Lapgrauzis (Chrysolina staphylaea).


ekologs 15.jūnijs, 18:04

Sprakšķis (Selatosomus cruciatus).


Amanda 15.jūnijs, 16:38

Peļu klijāns


MJz 15.jūnijs, 14:02

Bildē diezin vai ir klinšu ērglis. Drīzāk mazais.


ekologs 15.jūnijs, 12:08

Skrejvabole, iespējams, Chlaenius nitidulus.


ekologs 15.jūnijs, 12:03

Sarkankrūšu līķvabole (Oiceoptoma thoracicum).


ekologs 15.jūnijs, 12:01

Mīkstspārnis (Cantharis nigricans).


ekologs 15.jūnijs, 11:58

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


ekologs 15.jūnijs, 11:57

Dārza vabole (Phyllopertha horticola).


dziedava 15.jūnijs, 11:34

Apakšā skujkoks?


Ivetta 15.jūnijs, 09:23

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 14.jūnijs, 23:53

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:33

Pētīju un līdz galam tā arī neesmu izpētījusi, paldies!


zane_ernstreite 14.jūnijs, 23:30

Paldies, Uģi, par labojumu!


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī arī būs porainā ragainīte.


adata 14.jūnijs, 21:42

Šī būs porainā ragainīte, kā mazi apaļi sūklīši ar porām.


megemege 14.jūnijs, 19:41

Lapkoks.


ekologs 14.jūnijs, 19:30

Lapkoku ligzdu koksngrauzis (Rhagium mordax).


Ziemelmeita 14.jūnijs, 18:12

Otra un trešā bilde pēc 10 dienām - 14.06.


mufunja 14.jūnijs, 15:00

Protams, Julita, es saprotu. Bet es nevaru iztikt bez taviem padomiem.


dziedava 14.jūnijs, 14:46

Var būt, jā! Drīzāk traumēti jauni vilkpienaines augļķermeņi, kad izsmērējušās visas iekšas. Bija tāda hipotēze arī. Sūnās arī vēl nav nobrieduši. Tādas sarkanoranžas vēl jātur mitrumā uz slapjām salvetēm, ja ievāktas, lai pagūst nobriest, nevis sakalst.


W 14.jūnijs, 14:40

Paldies, Marek, izlabošu!


Liepzieds 14.jūnijs, 13:08

Vai tas nevarētu būt vienkārši vilkpienaines plazmodijs? Turpat blakus sūnā tāda kā 2.attēlā. Sūnoto ievācu.


dziedava 14.jūnijs, 12:21

Koksne, uz kā auga, varētu būt skujkoks? Pie novērojuma vērts pierakstīt koka (kritalas) sugu, ja nevar līdz sugai, tad vismaz skujkoks vai lapkoks, var noderēt.


dziedava 14.jūnijs, 10:16

Marina, apskatīšu rūpīgāk, kad sanāks laiks. Tagad vajag daudz visu ko reizē pagūt, nav laika iedziļināties. Lākturītes ir no sarežģītajām.


dziedava 14.jūnijs, 10:09

Pēc garuma varētu būt Stemonitis foliicola, kas Latvijā vēl nav reģistrēta, bet tai norādīts plazmodijs balts. Vēl tādā izmērā ir Stemonitis inconspicua, kam vispār maz datu pasaulē. Vēl var gadīties pamazāka S.herbatica, kam no iepriekšējiem būtiski atšķiras sporu raksts.


dziedava 14.jūnijs, 09:59

Oo, foršiņās mazās uz nobirām. Tagad visiem tās aug, izņemot mani :)) Šķiet, vajadzētu būt vienai sugai, kas visur tagad aktivizējusies, bet tā kā pašai nav, nevaru noteikt, jo vajadzētu mikroskopēt.. Tas, ka ir paraugs, ir lieliski, jo nobriedušas jau stabili vācamā stadijā :)))


Ivars Leimanis 14.jūnijs, 09:51

Jā, pavisam noteikti, ka Gbif redzamā J.Smaroda 1942.gada atradne ir kļūdaina, jo atzīmēts, kā tā augusi uz parastās priedes. Līdz ar to herbārija kastē guļ piepe, kuru mūsdienās sauc par melno samtpiepe Ischnoderma benzoinum, kas aug uz skuju kokiem. I.resinosum aug uz lapu kokiem.


dziedava 14.jūnijs, 09:37

Interesanti. Šo būtu labi pavērot, kas attīstās. Varbūt lietus pašķaidīta ornažā aveņgļotsēne?


dziedava 14.jūnijs, 09:34

Minētais A.Barševska atradums: https://www.facebook.com/arvids.barsevskis/posts/pfbid026WoL2st9fScsYVGNQqiuVf99ci2jS4jd8CpmQH7FnFuggUQsruu9HqaVLPVgm83cl


dziedava 14.jūnijs, 09:11

Gludais tas arī nav, bet skaidrs, ka dzeltenums virspusē ir pazudis un vietā nācis brūnganais. Dzeltenais (ko mēs saucam arī par parasto) ragansviests paliek dzeltens arī sporu stadijā (nu tik vien ka melnā sporu masa sāk palikt vairāk redzama nekā virsmas apvalks). Te mani vairāk mulsina baltā krāsa - no kā tā ir?! Pelējums? Un man ir aizdomas, ka īstais "parastais" ragansviests Fuligo septica var. septica pie mums ir novērots ļoti reti. Arvīds Barševskis reiz FB bija ieziņojis attīstību ragansviestam, kas no plazmodija līdz sporu stadijai saglabāja bēšu - dzeltenbrūnu krāsu, ne brīdi neesot pilnīgi balts kā baltais, ne koši dzeltens kā dzeltenais un rūsganais sākumā. Diemžēl parauga man tam eksemplāram nav. Ja mēs neredzam attīstību, tad sporu stadijā varētu padomāt, ka tas ir rūsganais, bet no koši dzeltenā tajā attīstībā nebija ne smakas.


Ziemelmeita 14.jūnijs, 07:58

Paldies,Uģi!


nekovārnis 14.jūnijs, 06:19

Egļu mazais spīdīgais koksngrauzis


Vīksna 14.jūnijs, 01:26

Paldies !


VitaS 13.jūnijs, 23:35

Marek, ir kādas idejas par šo?


Mežirbe777 13.jūnijs, 23:28

Lielisks atradums! Tad sanāk, ka Gbif redzamā atradne no 1942.gada herbārija materiāla ir kļūdaina un nav ņemama vērā?


nekovārnis 13.jūnijs, 23:28

Varbūt Mycetochara flavipes


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:17

Jā, pasteidzos. Gribējās vēl vienu koksngrauzi )) Bet nu šodien tur labuma tāpat bija atliku likām, un nedaudz vēlāk arī gaišais celmgrauzis būs sastopams.


nekovārnis 13.jūnijs, 23:11

Otrajā un trešajā foto Anastrangalia reyi


Ziemelmeita 13.jūnijs, 23:05

Paldies, Marek!


nekovārnis 13.jūnijs, 23:04

Jā, šis tāds mulsinošs, bet tomēr būs vien gaišs L.annularis. Gaišais celmgrauzis tāds slaidāks ar mazliet savādāku svītrojumu. Tam arī vēlāks lidošanas laiks - pārsvarā jūlijs.


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Dēļ gaišajām kājām


zane_ernstreite 13.jūnijs, 23:02

Re kā nokļūdījos!


zane_ernstreite 13.jūnijs, 22:55

Nu tad man vienkārši paveicās būt īstajā brīdī īstajā vietā ))


nekovārnis 13.jūnijs, 22:52

Jā, kaut kā tie Stenurella nigra novērojumi koncentrējas Kurzemē tuvu jūrai/līcim.


nekovārnis 13.jūnijs, 22:45

Jā, visdrīzāk jau ka Dinoptera collaris. Dažkārt gadās arī tādi :)


adata 13.jūnijs, 22:40

Julita, nezinu, man neizskatās tādā rūsganumā (kā gludais) pēc krāsas. Šis tāds vairāk atgādina kafiju ar pienu. Varbūt lietus traucēja. Paraugs ir paņemts. Pārlaužot iekšiņās redz drupačas dzeltenā krāsā.


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 21:31

Paldies, Renāt! :)


meža_meita 13.jūnijs, 20:42

Skaisti, apsveicu!


meža_meita 13.jūnijs, 20:41

Apsveicu Ivar, super!


Ivars Leimanis 13.jūnijs, 20:05

Paldies, Ilze!


Ziemelmeita 13.jūnijs, 19:40

Paldies,Mārtiņ, sadalīšu novērojumus.


W 13.jūnijs, 19:09

Šķita, ka melns Dinoptera collaris, bet uz to fona tāds pārsteidzoši mierīgs un kaut kādā veidā atšķirīgs:)


Rendija 13.jūnijs, 18:53

Tiktāl jau sapratu. Un šo būs iespēja apskatīt atkārtoti.


Martins 13.jūnijs, 18:45

Te ir divas suga - pirmajā attēlā ir Libellula fulva, bet otrajā - Libellula depressa.


spiigana 13.jūnijs, 18:25

Paldies, Mārtiņ! Neesmu gliemežu speciālists, laikam noticēju guglim... Papētīšu un būšu uzmanīgāka ;) .


IevaM 13.jūnijs, 17:30

Paldies!


dziedava 13.jūnijs, 17:22

Būtu jāvēro, kas izaugs :)


dziedava 13.jūnijs, 15:19

Ja sīka un rozīga, tad S.hyperopta


čūskis 13.jūnijs, 13:08

Paldies, zaļā krupja klātbūtnei šajā apvidū gan īpašu iebildumu nav.


čūskis 13.jūnijs, 12:57

Šo konkrēto novērojumu dzēst gan nevajadzētu, bet jāatceras, ka tas ir pārbaudāms. Karjera vai grantsbedru klātbūtne smilšu krupim nav obligāta, jo šogad vasaras pirmajā pusē lauksaimniecības zemēs daudzviet ir lāmas, no kurām potenciālais smilšu krupis var dziedāt.


dziedava 13.jūnijs, 12:15

Tieši P.confertum turpat netālu atrasts arī 2024. gadā :)


mufunja 13.jūnijs, 11:41

Paldies, Julita. Kādu iemeslu dēļ man radās šaubas. Man ir maza pieredze ar Physarum :)


Liepzieds 13.jūnijs, 10:31

Sapratu, paldies par apskaidrošanu! :)


dziedava 13.jūnijs, 10:24

Ja ievāc šādu, tad jātur uz mitrām salvetēm un jāuzmana, lai neizžūst, kamēr nobriest tumšs, sākumā kļūst gandrīz melns, tālāk, nobriestot un izžūstot sporām - brūns - pēdējā posmā mitrumu var samazināt, jo sporām jābūt sausām. Katrā ziņā galvenais nodrošināt, lai nobriest, jo šādā stadijā vēl nav sporu.


Liepzieds 13.jūnijs, 10:08

Vai ievākt šādā stadijā būtu par agru?


IlzeP 13.jūnijs, 09:35

Darīts!


dziedava 13.jūnijs, 09:29

Šādas būtu jāvēro līdz nobriest, tad jāievāc un jāmikroskopē, jo uz nobirām un augiem un dzeltenas var būt kādas interesantas, reti noteiktas sugas.


dziedava 13.jūnijs, 09:01

Un šim konkrētajam būtu ļoti vērtīgi, ja varētu pavērot, vai tiešām kļūst rūsgans beigās :)


dziedava 13.jūnijs, 08:58

Zinātniskajā nosaukumā ir "cf.", kas ~nozīmē "līdzīgs". Varietāšu aprakstiem zinātnē nav pievērsta liela uzmanība, parasti rūpīgi apraksta tikai sugas. Ragansviesti Fuligo septica ietver dažādas ar aci viegli novērojamas atšķirīgas krāsas, tāpēc man tomēr tos gribētos sadalīt, turklāt es pat neesmu droša, ka nav arī atšķirīgas sugas, kam vēl nav pētīts DNS. Lasot varietāšu aprakstus, tur nav īstas skaidrības jebšu nav īstas atbilstības ar to, ko esam mēs novērojuši. Pavasaros tipiski kā pirmie krāsainie ragansviesti sāk augt tādi koši dzelteni, parasti bez baltas pakājes, bet ar laiku tiem veidojas rūsgani pleķi un ar laiku viss paliek rūsgans. Šādu it kā ļoti skaidru un bieži dabā novērtu ragansviesta aprakstu es nekur zinātniskos rakstos un grāmatās neesmu atradusi. Fuligo septica var. rufa tiek aprakstīts kā sarkans, oranžarkans, rūsgans no ārpuses un ar rūsganu kapilīciju iekšpusē. No tā apraksta pat netop skaidrs, vai mūsējie tajā iekļaujas, jo tādu skaidri saprotamu rūsganu kapilīciju iekšpusē es neesmu redzējusi. Bet šīs ārējās izmaiņas ir novērotas daudzkārtīgi. Tāpēc ieviesu to "cf." un oficiāli publicētajā mūsu gļotsēņu sarakstā īsi mēģināju aprakstīt, ko es ar šo taksonu domāju. Attiecīgi to, vai tas, teiksim, pasaulē ir bieži vai reti sastopamas, es nezinu neko, jo tā formulēts taksons nekur ārpus Latvijas nav. Man plānos tuvākajā laikā vēlreiz pārskatīt tos Fulgo septica vākumus, kas man ir. Baltos ragansviestus (kas arī skaitās tā pati suga Fuligo septica) jau sāku pēttīt, bet krāsainie vairākums vēl gaida rindā. Gribas visus tā priekš sevis vismaz skaidri sadalīt kkādās skaidri nodalāmās "daļās". Sporas arī visiem nav gluži vienādas, kaut zinātnē aprakstītjiem F.septica sporu apraksts ir kopīgs, neatkarīgi no varietātes. Tāpēc jāpēta pašiem, vai tām sporu atšķirībām ir vai nav nozīmes taksonu izdalīšanā.


Ivars Leimanis 12.jūnijs, 22:50

Lūdzu pievienot sugu sarakstā jauno sugu (sveķainā samtpiepe Ischnoderma resinosum), un, laikam, derētu izcelt pie interesantākiem novērojumiem. :)


adata 12.jūnijs, 22:24

Paldies, Julita! Pabieži sastopams, bet man tāds pirmoreiz.


mufunja 12.jūnijs, 21:48

Paldies Edgars.


dziedava 12.jūnijs, 21:46

Pie pakājes manāmas rūsganas iezīmes


Ziemelmeita 12.jūnijs, 20:08

Paldies,Marek!


Mežirbe777 12.jūnijs, 19:54

Pievienojos, statistikas neielādēšanās ir nozīmīga problēma.


adata 12.jūnijs, 19:42

Man arī ilgstoši nerāda statistiku savā profilā, tik ilgi, ka jau pieradu...


MoreOrLess 12.jūnijs, 18:10

Suga līdz ar kokvardēm konstatēta naktsputnu uzskaišu laikā; iespējams, ka īpašumā ir kādas grantsbedres vai kaut kas tamlīdzīgs. Vietu tuvāk apsekot neespējami, jo teritorijas īpašnieks nepretīmnākošs (ne tā, ka tomēr varētu mēģināt ko sarunāt, bet patiešām). Esmu droša, ka suga noteikta pareizi. Katrā ziņā, princips paliek princips, tā ka acīmredzot vērts novērojumu dzēst.


Bekuvecis 12.jūnijs, 17:45

Sārtā skaistgalve (Calocybe carnea). Nav sugu sarakstā.


adata 12.jūnijs, 17:04

Paldies Edgaram par putniem!


Mežirbe777 12.jūnijs, 16:49

Suga tika noteikta kā Nesolechia oxyspora (Tul.) A. Massal. (Det. Ave Suija) Nav DD sugu sarakstā. Atšķirībā no vairuma lihenofīlo sēņu, kurām ir viens konkrēts saimniek-ķērpis, šī nav specifiski izvēlīga suga.


dziedava 12.jūnijs, 16:46

Pēc daudzveidīgās neizskatās, tā ir arī vēlāka rudens suga. Izskatās, ka te ir jauni augļķermeņi? Vai tie nebija vertikāli izstiepti? Ja apaļi, tad te vajadzētu nobriest un mikroskopēt.


dziedava 12.jūnijs, 16:40

Un vai šim foto būs? Gļotsēnēm vienmēr vajag pievienot foto, jo noteikšana ne tikai nav vienkārša, bet sugas zinātnē tiek arī dalītas jaunās sugās vai varietātēs, un ja nav foto, tad neko ar to nevar iesākt.


dziedava 12.jūnijs, 16:37

Es nebūtu tik drosmīga apgalvot, ka šis ir baltais ragansviests :)). Šis ir balts plazmodijs, un tas arī ir viss, ko te droši var pateikt. Vajadzētu vērot, par ko attīstās. Nu varbūt arī sanāk baltais ragansviests, bet no šī foto to vēl nevar droši pateikt.


Edgars Smislovs 12.jūnijs, 14:04

Nomainīta suga, sajaukti nosaukumi ziņojot.


Amanda 12.jūnijs, 13:21

Peļu klijāns


Ziemelmeita 12.jūnijs, 13:21

Paldies, nomainīju uz kuitalu.


IlzeP 12.jūnijs, 13:19

Domāju, ka jā.


čūskis 12.jūnijs, 13:02

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


čūskis 12.jūnijs, 13:00

Ļoti reta, apdraudēta suga jaunā apvidū, tādēļ šī novērojuma apstiprināšanai būtu vajadzīgs balss ieraksts vai foto.


ekologs 12.jūnijs, 12:12


Rendija 12.jūnijs, 11:58

Pievienots.


Ziemelmeita 12.jūnijs, 11:36

Paldies, Ilze! Īstenībā toreiz braucu kuitalas klausīties (pēc Tava stāsta, ka kuitalas purvā var dzirdēt). Klausījos gan lietuvaini, gan kuitalu putni.lv., šķiet līdzīgi. Jāmaina uz kuitalu?


mufunja 12.jūnijs, 11:11

Julita, es nevaru precīzi izmērīt granulas, +-1um. Galvas platums 0,4 mm.


adata 12.jūnijs, 09:44

Neiedomājami interesants! Nekad nezinātu, ka smilšu krupis nērš tā!


IlzeP 12.jūnijs, 09:33

To, kas savā profilā?


IlzeP 12.jūnijs, 09:30

Komentārs no Agra Celmiņa, balstoties uz ierakstu analīzi: "Manā vērtējumā abos ierakstos kuitala. Salīdzināju ar saviem un xeno-canto paraugiem. Savukārt balsu programma Chirpity 14. maija ierakstu sadalīja 7 fragmentos (tikai kuitala līdz maks 98%). 17. maija ierakstam - 73% par kuitalu bez dalījuma fragmentos."


megemege 12.jūnijs, 08:26

Sveiki! Turpinu pievienot bildes kā šī gļotsēne izmainījusies 15 stundu laikā no recekļa līdz stobriņiem.


zane_ernstreite 12.jūnijs, 08:10

Paldies, kungi, es arī uz vijolīšu purvraibeni skatījos, bet - protams - nošaubījos un izvēlējos parastāko versiju.


Vīksna 11.jūnijs, 23:09

Paldies ! Pie grāvja pavasarī viņu tiešām bija pavairāk.


Vīksna 11.jūnijs, 22:56

Paldies !


ekologs 11.jūnijs, 22:15

Kaut vai, ja ieskatās, tad kāja vēl ir iekšā.


ekologs 11.jūnijs, 22:13

Jā, foto ir jauna spāre, nožūst. Citas tik līda ārā. Vienīgi šo eksemplāru piefiksēju. Šim eksemplāram nevarēja viennozīmīgi saprast, jo tas eksuvijs neizskatās tāds "uzplēsts".


nekovārnis 11.jūnijs, 22:06

Šajā foto jau droši vien nupat izkūņojusies spāre un tās kāpura čaula - eksuvijs.


W 11.jūnijs, 22:05

Uģi, paldies!


ekologs 11.jūnijs, 22:03

Jā, neveiksmīga bilde pie datu ievades. Piereģistrēju 3 imago, bet ne kāpuru.


nekovārnis 11.jūnijs, 22:02

Mulsina, ka M.violaceus kāpuriem arī var būt dzeltenā forma https://johnwalters.co.uk/research/oil-beetles.php


kristyk 11.jūnijs, 21:51

Jums tur bildē 2 spāres Imago un nepieaudzis īpatnis.


CerambyX 11.jūnijs, 21:47

Piekrītu Marekam :)


CerambyX 11.jūnijs, 21:47

Jā, it kā tādi slaidi un oranži skaitās Meloe proscarabaeus kāpuri (violaceus melni/tumši, brevicollis laikam strupāki un arī ne tik dzelteni/oranži).


nekovārnis 11.jūnijs, 21:46

Tā kā pusaugu bērzu vērpēja kāpurs.


ekologs 11.jūnijs, 21:45

Jā, varētu būt:)


VijaS 11.jūnijs, 21:43

Izdzēsu.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:42

Varbūt eļļasvabole?


ekologs 11.jūnijs, 21:38

Jautājums par sugu statistiku. Ilgstoši nerāda.


nekovārnis 11.jūnijs, 21:31

Man tā kā pēc mazā vijolīšu purvraibeņa izskatās. Reti gan tos esmu redzējis - pieredze maza.


Amanda 11.jūnijs, 19:15

Bildē vidējais dzenis


Ance.p 11.jūnijs, 18:05

Šis ir māņkoksngrauzis.


W 11.jūnijs, 18:01

Marek, paldies!


mufunja 11.jūnijs, 16:17

Es ļoti ceru, ka viņu neapēdīs.)


Amanda 11.jūnijs, 16:16

Mazais ērglis


Ziemelmeita 11.jūnijs, 15:31

Paldies,Uģi,par labojumiem!


Ziemelmeita 11.jūnijs, 15:10

Paldies,Julita!


Lasmas 11.jūnijs, 15:10

Muzeja tornī - pieejams apmeklētājiem


dziedava 11.jūnijs, 14:40

Jā.


dziedava 11.jūnijs, 14:39

Virsmas struktūra man izskatās ne tāda, kā gļotpūpēdim. Derētu, kad nobriedīs, mikroskopēt.


Eggy 11.jūnijs, 14:28

Paldies! :)


dziedava 11.jūnijs, 12:54

Var atstāt, mums arī pa kādam aug, neko sliktu nedara :))


Ziemelmeita 11.jūnijs, 12:17

Paldies,Edgar! Vińa bija tik gliemežu un lietus sabojāta, ka šis ir vienīgais skatāmais rakurss.


Eggy 11.jūnijs, 11:08

Super, paldies! Šo pļavā var atstāt un nekāds ļaunums no tā nebūs? T.I. vai tas ir vēlams augs?


dziedava 11.jūnijs, 11:05

Tā kā 2023. gadā izdalītas vēl vairākas sugas, atlikšu šo vēlākiem rūpīgākiem pētījumiem.


Bekuvecis 11.jūnijs, 10:59

Vienīgajā bildē izskatās nevis pēc parastās, bet pēc riktīgas melnās (Leccinum melaneum).


Bekuvecis 11.jūnijs, 10:56

Noteikti ne purpurbrūnā. Kāda no 'compactae' grupas.


Ansis 11.jūnijs, 10:48

Tas ir latvānis - mūsu vietējā suga; tā sula neizraisa apdegumus


dziedava 11.jūnijs, 10:34

Šīm interesants rakstiņš uz galvas, varbūt ir kāda retāka suga, ko bez mikroskopēšanas nenoteiks.


dziedava 11.jūnijs, 10:31

Šīm brīnišķīgi galviņas foto sanākuši! :) Bet vispār tamlīdzīgajām vajadzētu norādīt garumu. Ja līdz 1 mm, tad pēc ārējā izskata ir vēl līdzīgas sugas. T.botrytis parasti ir lielākas par 1 mm. (Šīs gan jau noteiktas pareizi, es priekšdienām)


dziedava 11.jūnijs, 09:13

Ja oranžās nav pa tēmu, tad bildes, kur ir tikai tās, jādzēš ārā, lai nejauc galvu.


guta7 11.jūnijs, 08:08

Paldies, Uģi, par komentāriem un labojumiem! Noderīgi, lai mācītos.


KM 11.jūnijs, 01:34

Šo atradu dīķī, pēc formas atgādināja kaut kādu vēžveidīgo, taču, apskatot tuvāk, vairāk līdzinās kaut kam no augu izcelsmes.


Vīksna 11.jūnijs, 01:04

Paldies ! Ja lietus, tad varēšu turpināt likt.


KM 11.jūnijs, 00:59

Kāpurs uz maijpuķītēm


Vīksna 11.jūnijs, 00:52

Paldies ! Kautko saputroju, laikam pārkaplējos. Minēts, ka tagad Elejā zeltvēdera mūķene atrasta, un pirmo reizi Zemgalē 2021. g. Bet pašai bildēts 2014 g. un 2016. g. likts Dabas datos. Tāpat kā Rundāles parka vadītāja stāstīja, ka bukšu zāļsvilnis vēl nav Latvijā, lai gan no 2021 g.jau ziņojumi.


CerambyX 11.jūnijs, 00:24

Rakstu grūti saprast, pēc spārnu formas drīzāk cita suga (Scopula floslactata varbūt)


Ziemelmeita 10.jūnijs, 23:47

Paldies,Uģi!


VijaS 10.jūnijs, 23:30

Nez vai, jo tumšās jēlas bija paralēli oranžajām, domāju, ka abas vienkārši auga pamīšus.Paraugam jābūt pie Tevis, visus 2020. gada vākumus atdevu Tev pirmajā porcijā. Mani jau arī tās tumšās interesēja, bet paraugā arī, visticamāk, ir viss kopā.


Eggy 10.jūnijs, 23:25

Paldies! Tieši šeit, no Dabas datu komentāriem iemācījos,ka pēdu kailgliemežiem ir svarīgi aplūkot. Kaut arī žēl tā traucēt un velt uz muguras. :)


megemege 10.jūnijs, 23:15

Tā ir tā pati vieta, tas pats koks, kur atrasta , iespējams, papagaiļu pumpurīte Physarum psittacinum. :) Rīt no rīta vēl uzņemšu bildi un tad vakarā, lai manītu kā veidojās...


Ziemelmeita 10.jūnijs, 22:52

Paldies,Inese un Ilze!


Ziemelmeita 10.jūnijs, 22:51

Paldies,Mārtiņ!


Martins 10.jūnijs, 22:47

Re, tepat jūnija novērojumos ir arī laba ilustrācija milzu kailgliemeža mantijas krāsojumam: https://dabasdati.lv/lv/observation/ca0e5ad05698fff38833327ab54a1993/


Martins 10.jūnijs, 22:46

Lielākie ir Cochlodina laminata, bet mazākie - cita, pēc bildes nenosakāma suga.


Martins 10.jūnijs, 22:44

Labi dokumentēts. Virspuse tāda nepārliecinoša, bet gliemeža pēda - ar skaidri izteiktu gaišo joslu pa vidu - droša pazīme.


Martins 10.jūnijs, 22:41

Šiem Cepaea vīngliemežiem būtu labi arī bilde, kur redzama čaulas ieeja (apgāžam gliemezi, ar zariņu pabakstam, lai šis ievelkas mājā un bildējam) - noteikšanai vjag redzēt vai 'čaulas ieejas malas ir gaišas vai tumšas. (Kaut arī šī ģints vispār ir diezgan mainīga.)


Martins 10.jūnijs, 22:35

Piedod, Raimond, bet tas ir VIŅŠ... :(


Cardinal 10.jūnijs, 22:34

Mainīgā pacelmene Kuehneromyces mutabilis


Martins 10.jūnijs, 22:33

Nebūs L.maximus, jo milzu kailgliemezim mantija (gliemeža "kakla" daļa - attēlā apakšēja daļā) būtu gaiši pelēka ar labi saskatāmiem tumšākiem plankumiem, svītām, kamēr šeit - vienkrāsaina. Pēc biotopa/atrašanas vietas gan sugas nedrīkt noteikt, taču vieta reizēm var palīdzēt pareizajam virzienam un šajā gadījumā - tas ir meža masīvā, bet L.maximus ir tāds "mājdzīvnieks" - pilsētās, ciemos... Savukārt tumšais kailgliemezis vairāk mežos, taču var būt arī ciemu parkos un tml. vietās.


dziedava 10.jūnijs, 21:51

Lai kas tas nebūtu, T.botrytis tas nav, jo tas jau arī neplīst pa apli. Izskrollēju visus lielās grupas T./botrytis un nekā līdzīga nebija. Žēl, ka Edvīnam aizmirsu iedot :/


CerambyX 10.jūnijs, 21:40

Nez kas par barības augu? Ja cūknātre, tad drīzāk cūknātru mūks (Shargacucullia scrophulariae)


dziedava 10.jūnijs, 21:28

Jāvēro, bet varētu būt jaunas sprodzītes Arcyria sp.


IlzeP 10.jūnijs, 20:45

Visticamāk, lielā zīlīte, tādēļ nomainu uz to.


dziedava 10.jūnijs, 19:13

Trīs nākamās 10 dienas vēlāk: 10-Jun-2025 plkst. 17:15. Ļoti tumša, gandrīz melna, ievācu.


W 10.jūnijs, 18:59

Paldies, Artur!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts