Aktīvie lietotāji: 265 Kopējais novērojumu skaits: 2213750
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2020. gadā
Pievienots 2021-02-05 16:11:22

Ir pienācis laiks atskatīties uz aizgājušo 2020. gadu - kā mums Dabasdatos ir veicies ar blakšu novērojumiem? Šī gada sākums ir gana pateicīgs šādām apcerīgām pārdomām, jo pārmaiņas pēc aiz loga ir dziļi sniegi - jebkādi nopietnāki blakšu meklējumi pagaidām jāatliek. Tie, kas Dabasdatos notiekošajam seko gana uzmanīgi, droši vien būs pamanījuši, ka arī šogad ir veicies tīri labi - ir bijusi laba Latvijas faunai jaunu sugu raža un par novērojumu trūkumu galīgi nevaram sūdzēties! 

Pirmkārt, jāsaka, ka novērojumu skaits ir bijis visai līdzīgs kā 2019. gadā - kopumā 2020. gadā ir saņemti 3639 ziņojumi (2019. - 3861) no kuriem 3238 uz šo brīdi ir noteikti līdz konkrētai sugai (2019. - 3275). Tātad blakšu ziņotāja aktivitāte ir uzturējusies līdzvērtīgā - manuprāt, diezgan augstā līmenī, bet par kripatu ir uzlabojusies mūsu precizitāte jeb ir nedaudz mazāk nenoteikto sp. sugu starp novērojumiem. Šogad gan konkurence uz novērotāju uzmanību bija jo īpaši liela, jo papildus ierastajiem ziņošanas objektiem bija jauns, ļoti interesants un aizraujošs aicinājums ziņot koksngraužus, kas arī man pašam personīgi atņēma gan daudz spēkus, jo ievēlos koknsgraužu meklēšanas azartā. Bet ar to visu varu visus apsveikt ar vienu nozīmīgu jubileju - 10000 robežu kopējā Dabasdati.lv ziņojumu datubāzē (tiesa tas skaitot kopā arī nenoteiktos sugu ziņojumus)!


2020. gadā ziņoto blakšu novērojumu (ieskaitot līdz sugām nenoteiktos sp.) izkārtojums gada laikā pa mēnešu dekādēm.

Ja skatāmies uz individuālo ziņotāju rezultātiem, tad TOP-4 palicis nemainīgs - vien šogad nedaudz mainītā secībā. Šo rindu autoram tikai ar grūtībām izdevās nosargāt vietu pašā augšgalā (272 ziņotas sugas + 16 nenoteiktu sp. sugu ziņojumi), jo ļoti cieši uz papēžiem mina Kārlis Freibergs, kam sarakstā 243 (+ 14 sp.)! Var apsveikt ar pievienošanos vienā gadā 200 redzēto sugu klubiņam! Lielisks sniegums arī Laimai Birziņai, kura šogad pārliecinoši pārkāpa 100 sugu slieksni (pagājušajā gadā mazliet, mazliet pietrūka) - 124 (+ 19 sp.)! Šajā reizē uz 4. vietu atkāpies Mareks Ieviņš, kas noteikti būtu saistāms ar koksngraužu medībām atvēlēto laiku, taču neskatoties uz to - viņš ir viens no trim iepriekš minētā 200 sugu klubiņa. Atsevišķi vēl vēlētos izcelt Lauru Taubi, kura noslēdz TOP-5 un, kas īpaši izceļams - viņa tikai 2020. gadā portālā Dabasdati.lv ziņoja pirmo blakts novērojumu jau uzreiz gandrīz izdevās aizsniegties līdz 100 sugu robežai (90 + 17 sp.). Lielisks sniegums!


2020. gadā novēroto sugu skaits individuālā vērtējumā. Tumšākais skaitlis - noteiktās sugas, gaišākais skatlis - līdz sugai nenoteikto ģinšu ziņojumi (piemēram, 12 Lygus sp. novērojumi skaitās kā 1).  

Tā kā blakšu vērošana Dabasdatos norit jau nedaudz ilgāk par vienu gadu, tad šķita interesanti apkopot ziņojumus jaunā griezumā - kādi šobrīd ir aktīvāko ziņotāju "Mūža saraksti" jeb cik sugas vispār katrs no mums ir ziņojis? Un cik no tām jaunas ir tieši 2020. gadā? Darbojošās personas, protams, apmēram tādas pašas, taču galvgalim pievienojas arī Valda Ērmane, kas ir piektais cilvēks, kurš šobrīd kopumā Dabasdatos ir ziņojis vairāk par 100 sugām. Turpat, turpat gan ir vēl daži dabas vērotāji, kam ir visas iespējas šo robežu sasniegt, jo kā rāda 2020. gadā redzēto laiferu (no putnu vērotāju žargona - ķeksis mūža sarakstā) skaits individuālajos mūža saraksts, tad tādā relatīvi neintensīvā vērošanas režīmā apmēram 10 jaunas sugas gada laikā ir iespējams samērā viegli dabūt. Taču, kā rāda Kārļa Freiberga un Lauras Taubes piemērs, tad pievēršoties šai lietai nedaudz (vai daudz) nopietnāk, tad viena gada laikā savam "mūža sarakstam" var pievienot pat tuvu 100 sugām! Protams, jo vairāk sugu atrasts, jo grūtāk tās jaunās sugas dodas rokās, bet nu ar to visjūtamāk var saskarties vien, kad sugu saraksts pietuvojas 400 sugām.


Visā Dabasdati.lv pastāvēšanas vēsturē ziņoto sugu skaits jeb tā dēvētie "mūža saraskti". Protams, ja kādam ir arhīvos vēl kādas sugas, kas nav ziņotas arī no agrākiem gadiem - laipni aicināti pievienot. 

2020. gadā kopumā ir ziņots nedaudz mazāks skaitu sugas kā iepriekšējā gadā - 370, taču kopējas Dabasdati.lv ziņoto skaits ir pieaudzis līdz 450 sugām, kas ir aptuveni 87% no kopējā Latvijā šobrīd konstatēto sugu skaita (~516 sugas). Nākamā gada mērķis būtu turpināt pamazām tuvoties 500 sugu robežai - joprojām ir gana daudz, iespējams ne pārāk retu sugu, kas vēl līdz šim portālā Dabadati.lv nav tikušas ziņotas. Kā arī bez šaubām daudzas jaunas sugas Latvijas faunai vēl tikai gaida savu atrašanu. Arī 2020. gadā šādu jauno sugu beigu beigās bija necerēti daudz - 22! No tām gan divas (mīkstblakts Phytocoris reuteri un koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis) ir tādas, kas bija novērotas jau 2019. gadā, bet 2020. gadā tikai precizēta un/vai iegūta pārliecība par sugas noteikšana. Interesanti, ka šoreiz kā jauno sugu atklājēji ir atzīmējami 6 dažādi cilvēki - šo rindu autors (14 sugas), Kārlis Freibergs (4*), Laura Taube (2*), Mareks Ieviņš (1), Lilita Vanaga (1) un Pauls Vasks (1). Tātad - jaunas sugas atrast ir iespējams praktiski jebkuram, kurš iesaistās (pat ja tikai ar atsevišķiem gadījuma vērojumiem). Daži subjektīvi interesantākie jaunatklājumi tomēr jāizceļ - pirmkārt tās sugas, kas jau ir atrastas vairākkārt jeb varētu uzskatīt, ka tās Latvijā jau ir sastopamas plašāk, bet arī atsevišķas sugas, kas ir citādi mūsu reģionam varbūt nedaudz negaidīti atklājumi (jeb sugas, kas apkārtējās valstīs nav pārlieku plaši izplatītas). Daži piemēri tad zemāk.

* - Mīkstblakts Deraeocoris ventrlais atklājums abiem gandrīz vienlaicīgs, tāpēc šo sugu kā jaunu ieskaitu abiem.


Zemesblakts Lasiosomus enervis - Pirmā no 2020. gada jaunajām sugām Latvijas faunai, ko Slīteres Nacionālaja parkā 19. aprīlī atrada Mareks Ieviņš (novērojums). Turpmāk gada laikā atrasta vēl 3 vietās (visi U.Piterāns), kas var liecināt, ka sugai jābūt satopamai arī citur. Konkrētu barības augu šai sugai nav - sastopama pie zemes lapu nobirās utml. vietās dažādos biotopos. Suga gan izmēros neliela (ap 4mm), kas apgrūtina tās konstatēšanu. Latvijas novērojumi vairāk liecina par saistību ar mežiem, iespējams ar uzsvaru uz mitrākām vietām, bet nu nepieciešami vēl atradumi, lai varētu ko secināt. 


Ornamentblakts Syromastus rhombeus - pirmais atradums 4. maijā Imantas apkārtnē (novērojums), vēlāk arī Skrundā (abi - U.Piterāns) un Papē (K.Freibergs). Polijā ļoti bieži sastopama suga, bet Latvijā ticams, ka nesens ienācējs faunā, jo tālāk uz ziemeļiem, piemēram, Igaunijā atradumu nav. Ticams, ka Latvijas rietumu un dienvidrietumu daļā suga varētu būt atrodama arī vēl citās vietās. Sausus un atklātus biotopus mīloša suga, kas dzīvo uz dažādiem neļķu dzimtas augiem, piemēram, smiltenītēm (Arenaria sp.), radzenēm (Cerastium sp.) u.c. Izmēros liela suga (ap 10-12mm, taustekļus neskaitot) - varētu būt samērā viegli ieraugāma sēžot uz kāda no barības augiem. 


Koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis - Viena no minētajām sugām, kam hronoloģiski agrākais sugas novērojums ir bijis jau 2019. gadā, bet tikai 2020. gadā izdevās šo sugu identificēt ar pietiekami lielu pārliecību (šis pirmais noteiktais novērojums). Šī gan ir no noteikšanā sarežģīto blakšu grupas, kur ideālā variantā būtu jābūt ievāktam eksemplāram, lai to noteiktu. Tiesa pamazām uzkrājoties pieredzei, teorētiski var sugu atpazīt arī labos, augstas detalizācija fotoattēlos, ja ir izdevies nofotografēt blakti labā rakursā (attēlā jābūt iespējamam novērtēt priekškrūšu vairoga formu - īpaši priekšējos stūrus). Noteikšanā palīdz arī barības auga piefiksēšana, jo šī ir tikai viena no divām sugām, kas pamatā apdzīvo ošus (Fraxinus). Ticams, ka arī šī suga ir jau sastopama plašāk - īpaši uz saulainās vietās augošiem ošiem. 


Ornamentblakts Leptoglossum occidentalis - Varētu teikt, ka viens no 2020. gada gaidītākajiem atradumiem bija šī sākotnēji Eiropā no Ziemeļamerikas ievestā blakts, kas pēdējo gadu laikā ļoti strauji izplatās A-ZA virzienā. 2019. gadā bija atradumi jau Lietuvā, 2020. gadā atrasta arī Somijā un Igaunijā. Beidzot gada nogalē arī pie mums - 3. oktobrī Lilita Vanaga pamanīja šo blakti iekāpušu Salaspilī pa logu (novērojums). Suga ir ļoti liela - līdz pat 2cm, kas to ierindo starp lielākajām Latvijas sauszemes blaktīm. Kā kartē redzams, tad arī šai sugai jau ir vairāki atradumi - taču tie ir jau 2021. gada nopelns, kad gada sākumā to divās vietās Kolkas apkārtnē atrada M.Ieviņš, bet Svitenes pusē - V.Ērmane. Interesanti, ka šie abi atradumi bija uz sniega. Labāko sugas meklēšanas metodi vēl mums jāatklāj, bet tā kā šī ornamentblakts ir cieši saistīta ar skujkokiem - īpaši priedēm, kur tās siltajā gada periodā barojas g.k. ar sēklām čiekuros, tad jau sākot ar agru pavasari var sākt ar savā apkārtnē tuvāko priežu inspicēšanu. Iespējams meklēšana uz sniega siltās dienās ar temperatūru virs 0 arī ir laba metode? Nāks pavasaris tuvāk - varēsim pārbaudīt.   


Laupītājblakts Empicoris baerensprungi - plūdeni pārejam pie jaunajām sugām, kam 2020. gada atradums ir palicis vienīgais un tās ir samērā interesantas savas izplatības dēļ. Šī laupītājblakts nāca kā visai liels pārsteigums, jo tuvākajā apkārtnē mūsu reģionā suga ir atrasta vien Polijas rietumu daļā un netika uzskatīta par tādu īpaši potenciālu sugu Latvijas faunai. Taču 7. jūnijā šo rindu autors pamanīja vairākus Empicoris ģints blakts īpatņus kastītē, kurā bija ielikts liels, satrupējis piepes gabals, kas izcelts no neliela kļavas dobuma LU Botāniskajā dārzā (novērojums). Sugas noteikšana samērā vienkārša - priekškrūšu vairoga aizmugurējā malā ir vertikāls, nedaudz ur priekšu vērsts dzelkšņveida izaugums, kas nav citām līdzīgām sugām. Iespējams, ka suga ir citur reģionā sastopama plašāk, taču sīkā izmēra (ap 4-5mm) un slēptā dzīvesveida dēļ (apdzīvo g.k. ķērpjiem klātus koku stumbrus) to ir visai grūti pamanīt. Jebkurš cits atradums Latvijā arī būs jāvērtē kā ļoti izcils. 


Mīkstblakts Deraeocoris ventralis - arī šī suga ir īpaši izceļama, ja runājam par ne tik ļoti gaidītām sugām. Lai arī tā ir konstatēta Baltkrievijā un Polijā, tomēr visumā šķita vairāk šo valstu dienvidu reģionos sastopama suga. Taču izrādās dzīvo arī DA Latvijas stūrī, kur karjerā pie Undrukāniem 24. jūlijā divus dažādus īpatņus atrada Laura Taube (pirmā ziņoja DD.lv - novērojums) un Kārlis Freibergs (pēc pulksteņlaika par kādā 30 minūtēm agrāks pirmais foto - novērojums). Sugu noteikšana Deraeocoris ģintī mēdz būt samērā sarežģīta, bet šajā gadījumā kopējas ķermeņa krāsojums atstāj maz variantus šaubām. Šis varētu būt labs piemērs tam, ka arī Latvijas DA stūris slēpj sevī vēl neatklātu sugu atradumus, kas gan ir samērā loģiski, jo ja, piemēram, dienastauriņiem Daugavpils apkārtne ir vienīgā vieta kur sastopamas dažas sugas, tad arī blaktīm iespējams ir līdzīgi? 


Mīkstblakts Atractotomus parvulus - arī relatīvi negaidīts atradums, jo, lai arī suga ir konstatēta Zviedrjā Gotlandes salā un Ālandu salās, tomēr tur atradumi ir mazskaitlīgi. Naktī no 10. uz 11. augustu Papē viens šai sugai šķietami tipisks atlidoja uz gaismu, kur to nofotografēja K.Freibergs (novērojums). Suga dzīvo uz priedēm (tas ir atšķirīgi no citām Atractotomus ģints sugām) un citās valstīs arī tiek regulāri novēroti eksemplāri tieši uz gaismu. Suga ir ļoti sīka (zem 3mm), kas noteikti apgrūtina tās konstatēšanu. Visticamāk, ka šī varētu būt tikai Kurzemes piekrastē sastopama suga, taču laiks, protams, rādīs. 


 Ornamentblakts Arenocoris fallenii - pēdējā suga, ko vēlētos izcelt ir tāda, kas labi raksturo teicienu "Kas meklē, tas atrod!" ar piebildi - "...ja zina kur meklēt.". Šo sugu K.Freibergs atrada Papē 13. augustā burtiski ne mazāk kā 24h stundas pēc tam, kad izteicu versiju, ka šo sugu tur varētu pameklēt kaut kur zem velnarutku grābeklītēm (Erodium cicutarium), kas ir šīs sugas barības augs (novērojums). Latvijā visticamāk tā pagaidām varētu būt tikai pašos galējos dienvidu reģionos sastopama suga, jo ir gana siltummīloša - var meklēt arī iekšzemē citās sausās, smilšainās vietās, kur ir bagātīgas grābeklīšu audzes

Domājot par nākotnes perspektīvām, protams, pats galvenais uzdevums ir - ziņot, ziņot un vēlreiz ziņot! Kaut vai visas parastākās sugas, kas vien trāpās ceļā, jo nu Latvijas apsekotība blakšu vērošanas kontekstā ne tuvu nav pilnīga. Zemāk kartē apkopojums ar to cik 10x10 kvadrāti ir vispār bez nevienas sugas novērojuma - visai tradicionāli, protams, Latvijas austrumu daļa zīmējas gaišākos un pelēkākos toņos. Kā redzams labāks pārklājums ir Rīgas apkārtnē (vairāku novērotāju devums), Slīteres Nacionālajā parkā (Mareka Ieviņa centieni), Rundāles apkārtnē (Valda Ērmane), kā arī atsevišķi punkti šur tur citur (Pape, Lejasciems - g.k. Lauras Taubes, Kārļa Freiberga ziņojumi). Kopumā gan tikai apmēram 12% no visiem 10x10km kvadrātiem ir novērots vairāk par 50 sugām. Virs 100 sugām - 12 kvadrātos. Tā ka blakšu izpēte Latvijā ir vēl tikai pašā ceļa sākumā - ir vēl daudz darāmā. Šobrīd sugām bagātākais kvadrāts, kurā ietilpst Doles-Dārziņu dzelzceļmalas apkārtne - tur atzīmētas 166 sugas. Es gan gribētu lēst, ka gandrīz jebkurā 10x10km kvadrātā, kurā ir atrodami samērā dažādi biotopi, tomēr vidēji vajadzētu būt sastopamām vairāk par 200 dažādām sugām. Tātad arī šis Dārziņu kvadrāts noteikti sevi vēl nav pilnībā izsmēlis. Tas tikai pierāda, ka kukaiņu vērošana (t.sk. blakšu pētīšana) ir visai demokrātisks dabas vērošanas novirziens - nav obligāti jādodas diži tālu no savas mājvietas, lai sameklētu vairākus desmitus vai pat simtus dažādu sugu.


Noslēgumā vēl atgriezīšos pie 2021. gada uzdevumiem. Tā kā šobrīd un tuvākā pārskatāmā nākotnē esam nokļuvuši ziemas jūgā, tad tagad tā uzreiz uz aktīvu blakšu meklēšanu ir grūti aicināt. Ja būtu laikapstākļi kā iepriekšējā ziemā, tad kādās lapu nobirās mežos un mežmalās varētu arī februārī gana daudz sugu sameklēt. Taču ir viena suga, ko tomēr varu gan aicināt intereses pēc pameklēt. Tā ir ļoti bieži sastopamā priežu mizasblakts (Aradus cinnammomeus), ko meža nozarē pat mēdz uzskatīt par priežu jaunaudžu kaitēkli. Tās tiešām būtu jāmeklē vietās ar jaunām līdz vidēja vecuma (tā aptuveni uz aci raugoties ~15-40 gadi tāds labākais vecums) priedēm, kur tās slēpjas zem stumbra mizas plēksnēm - zemāk attēlā tāds tipisks sugas apdzīvots koks un atrašanas veids. Siltajā gada periodā tās būs g.k. saules pusē kādu gabalu virs zemes (1-2m), bet ziemā arī tuvāk stumbra pamatnei un iespējams tā stumbra puse nav tik būtiska. Bieži vien uz viena stumbra var būt vairāki desmiti īpatņu un nereti pietiek palupināt vien pāris-dažas mizas plēksnes, lai vismaz vienu blakti atzīmēšanai atrastu. Jāpiezīmē gan, ka šī ir izmēros sīka suga - vien kādi 3-4mm, kas var apgrūtināt pamanīšanu un fotografēšanu, taču kopumā sugu vajadzētu varēt atpazīt arī ar telefona kameru uzņemtos attēlos. Tāds lūk uzdevums - Dabasdati.lv ziņojumu kartē vien atradumi 22 kvadrātos un sugu sekmīgi atraduši 5 vērotāji.


Priežu mizasblakts (Aradus cinnamomeus) - Līdz šim Dabasdati.lv relatīvi maz šīs ļoti bieži sastopamās sugas ziņojumu.


Priežu mizasblakts tipisks biotops - audze ar jaunām priedītēm un tipiska balkšu lokācija uz stumbra. Attēlā kur sarkanais aplīits - ir nolupināta viena samērā brīvi atstāvoša mizas plēksne zem kuras atradās divas blaktis. Meklēšanai pilnībā pietiek ar pirkstiem, jo pamatā blaktis slēpjas zem brīvāk atsāvošām mizas plēksnēm. Nazis, cirvis vai citi nopietnāki rīki nav šīs sugas meklēšania jāizmanto. Atsevišķu mizas plēkšņu nolupināšanu arī kokam būtisku kaitējumu nenodara. 

Ne blakts smaku vēlot,
Uģis Piterāns
Latvijas Nacionālais dabas muzejs

2021-02-05

Pēdējie novērojumi
Crex crex - 2025-07-31 karlis_t
Regulus regulus - 2025-04-19 EL
Troglodytes troglodytes - 2025-04-19 EL
Troglodytes troglodytes - 2025-04-19 EL
Troglodytes troglodytes - 2025-04-19 EL
Troglodytes troglodytes - 2025-04-19 EL
Erithacus rubecula - 2025-04-19 EL
Nezināms
Ignotus
@ megemege
Pēdējie komentāri novērojumiem
Mežirbe777 31.jūlijs, 20:58

Climacodon septentrionalis.


Ziemelmeita 31.jūlijs, 19:42

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


Ziemelmeita 31.jūlijs, 17:13

Paldies, Voldemār!


dziedava 31.jūlijs, 13:20

P.S. Neatkarīgi no tā, vai suga Latvijā izrādīsies jau zināma, nekas "parasts" tas noteikti nav. Tas ir vai nu kas jauns, vai ļoti rets.


dziedava 31.jūlijs, 13:11

Mikroskopēju. Pagaidām pēc "parastākajiem" noteicējiem līdz sugai neizdodas noteikt. Līdzīgs novērojums kā Marinai: https://dabasdati.lv/lv/observation/0h91g6pil5mgmddpdp4h6kr6b7/ Šobrīd izskatīju Diderma cinereum un Diderma globosum, kas līdz galam nepārliecina, bet ir tuvākās versijas. Es vēl papētīšu pēc Nannengas monogrāfijas, bet tas nav vienkārši, un jāsalīdzina ar D.globosum paraugiem, kas mums jau ievākti (D.cinereum paraugu Latvijā diemžēl nav). To vēlāk. Ģints ir pareizā - olīte. Interesanta olīte :)


IlzeP 31.jūlijs, 10:15

Paldies jums abiem par ziņu. Vienmēr var rakstīt par problēmām uz dabasdati[et]ldf.lv. Ir sarežģīti, ja šādi un līdzīgi "gļuki" ir tikai dažiem. Man nav tā, kā jums, bet es, savukārt, nevaru atvērt novērojumus no sava profila. Pēdējos novērojumus viegli atvērt no jaunākajiem (lai pievienotu bildi, piemēram), citus jāmeklē caur novērojumu atlasi... Diemžēl šo jau mēnešiem nevar salabot. Un neesmu atklājusi, kas man ir tik specifisks, kas citiem nav...


mufunja 31.jūlijs, 08:43

Šogad tie noteikti aug masveidā:)


adata 31.jūlijs, 08:14

Jums tiešām tās gļotsēnes tur čupām aug! Ir jau tās visur, bet jāprot pamanīt!


adata 30.jūlijs, 22:25

Nezināju īsti kur pierakstīt administratoriem, bet man ir tāda pati problēma - piereģistrējoties never fotogaleriju, arī jau sen, tā ka izskatu nepiereģistrējusies, kas svarīgs, atzīmēju, tad piereģistrējusies meklēju. Grūti, ne atzīmēt, ne iekomentēt. Kaut kā jau tieku galā.


VijaS 30.jūlijs, 21:43

Paretam gadās arī uz priedēm.


megemege 30.jūlijs, 21:24

Šis bija uz kociņa. Ar pirkstu nobraucu, tomēr tas diezgan turējās. Otrā bildē var redzēt, kur esmu ar pirkstu noņēmusi balto "cukuru".


Ziemelmeita 30.jūlijs, 20:30

Paldies,Marek!


dziedava 30.jūlijs, 20:20

Tādā veidā augus apaugt mēdz pārslainā cukurīte. Reizēm no skata uzreiz grūti pateikt, kura no abām sugām.


nekovārnis 30.jūlijs, 20:05

Diemžēl fotogalerija man neveras vaļā - tā ka nemaz, un jau sen. Nākas iet caur novērojumu sarakstu un vērt pa vienam novērojumam vaļā :((


nekovārnis 30.jūlijs, 20:02

O, pirmajā bildē starp citu gaišais. Tagad tik pamanīju :)


nekovārnis 30.jūlijs, 20:01

Gaišais ir gaišāks :) Četrjoslu koksngrauzim kājas un ūsas viscaur melnas, tipiskam gaišjam celmgrauzim oranžas, tik ūsu pamatnes un daži pleķi uz pakaļkājām melni. Tāpat četrjoslu koksngrauzis masīvāks, lielāks. Gaišais celmgrauzis slaids, jo sevišķi segspārnu galos.


megemege 30.jūlijs, 19:20

Paldies, Marek! Pastāsti kāda šiem koksngraužņiem atšķirība gaišajam no četrjoslu?


adata 30.jūlijs, 12:02

Paldies, Artur!


adata 30.jūlijs, 12:01

Jā, mp3, vienmēr jau izdevās...


ekologs 30.jūlijs, 11:21

Manuprāt, Riteņzirneklis (Larinioides ixobolus). To vēl var sajaukt ar Plakano riteņzirnekli (Nuctenea umbratica).


ekologs 30.jūlijs, 11:03

Lielais apšu koksngrauzis (Saperda carcharias).


IlzeP 30.jūlijs, 09:33

Paldies, Edgar, par skaidrojumu!


IlzeP 30.jūlijs, 09:32

Vai fails ir mp3 formātā? Ja nav, ir pieejami online bezmaksas konverteri, jāmeklē "... to mp3".


Bekuvecis 29.jūlijs, 23:47

Pardon, par Bolbitius lacteus kā pienbalto samtmicīti te DabasDatos gan būšu pārskatījies. Bet vispār, atbilstoši galīgajam sarakstam (2024) Latvijā tiešām ir gan pienbaltā mēslene (Bolbitius lacteus), gan bālā samtmicīte, kas agrāk bija pienbaltā (Conocybe apala jeb C. albipes, bet agrāk - C. lacteus). Taču no tām astoņām, kas DD figurē kā Bolbitius lacteus, man dažas stipri izskatās pēc Conocybe apala. Bet, atvainojiet, laikam ap tām necīnīšos... Abi pēdējo dienu novērojumi, t.sk. šis, šķiet drošas Conocybe apala.


mufunja 29.jūlijs, 21:16

Paldies Vija :)


VijaS 29.jūlijs, 21:11

Ložņu saulenīte.


adata 29.jūlijs, 18:59

Pagaidām neizdodas pievienot audio failu.


megemege 29.jūlijs, 17:41

Paldies , Amanda! Tad sākotnēji domāju pareizi!


Amanda 29.jūlijs, 17:36

Peļu klijāns


IlzeP 29.jūlijs, 17:14

Tas initas saraksts, ko piesaucu, nav oficiālais, tas ir tas, ko kopīgi ar Initu gatavojām jaunajam portālam. Un tur ir gan pienbaltā mēslene Bolbitius lacteus, gan bālā samtmicīte Conocybe apala (syn. Conocybe albipes) ...


Bekuvecis 29.jūlijs, 17:07

Trešā atradne Latvijā. Visas trīs - dziļi Kurzemē.


Bekuvecis 29.jūlijs, 17:03

Izradās, šī pati suga figurē DabasDatos arī kā pienbaltā samtmicīte (Bolbitius lacteus). Kas vispār ir dīvaina kombinācija, jo Conocybe - samtmicīte , Bolbitius - mēslene... Būtu jāapvieno. Par pareizāko nosaukumu jāpieņem tas, kurš Initas dotajā sarakstā, - tāpēc ka skaitās oficiālais! :)


Eggy 29.jūlijs, 09:22

Skaidrs, paldies! :)


dziedava 29.jūlijs, 09:22

Laikam nav līdz galam nobriedis, bet lai noteiktu, labāk jāredz iekšējās struktūras (kapilīcijs).


IlzeP 29.jūlijs, 08:15

Kā redzams, mazuļi ligzdu jau ir pametuši, pie tam ligzda var būt bijusi citur.


CerambyX 28.jūlijs, 22:57

Kāda cita Tenthredo ģitnts suga.


dziedava 28.jūlijs, 22:30

Pārējais varētu atbilst D.deplanatum


dziedava 28.jūlijs, 22:27

Un atkal mani mulsina kapilīcijs. Kapilīcijam jābūt brūnam, bet te tas izskatās caurspīdīgs..


VijaS 28.jūlijs, 22:07

Dažas sporas atradās, tās ar tīklotu rakstiņu, kas veidots no adatiņām.


megemege 28.jūlijs, 21:59

Paldies! Neticami augstu, klāt neviens netiks:)


Eggy 28.jūlijs, 21:35

Paldies! Vai varētu būt, ka tiek apdzīvota šī zaru čupa? Atrodas ārpus ģimenes locekļa īpašumam, taču varētu sazināties, lai kaimiņi čupu neaiztiek uz kādu laiku, ja nepieciešams.


Bekuvecis 28.jūlijs, 21:34

Lai arī gana reti, tomēr reizēm šī sēne pamanās uzkāpt augstu kokā!


mufunja 28.jūlijs, 21:21

Julita droši vien ir vairāk līdzīga Diderma deplanatum?


laumae 28.jūlijs, 21:18

Paldies, Uģi, par sugu precizējumiem!


megemege 28.jūlijs, 21:14

Brūnā čakste


Ziemelmeita 28.jūlijs, 20:37

Paldies, Edgar!


Aleksejs 28.jūlijs, 19:07

Paskatījos, tiešām izskatās pēc melnām.


dziedava 28.jūlijs, 18:32

Skaisti! :) Vai nav Physarum album? Tā mēdz līdzīgi izdaiļot


StarFlare 28.jūlijs, 17:58

Gugatņi gan tie nebūs,bet gan kāda no puskuitalām. Liktu uz melno puskuitalu.


IlzeP 28.jūlijs, 17:50

Tagad ir :)


dziedava 28.jūlijs, 17:08

Super! :) Bet jāmikroskopē


Miksrieksts 28.jūlijs, 14:19

Paldies, Edgar! Interesanti gan!


dziedava 28.jūlijs, 13:54

Visdrīzāk Diderma effusum (vai Diderma deplanatum), jāskata sporas - precīzs izmērs un vai ir tumšāku kārpu grupas.


Justs K 28.jūlijs, 13:28

Paldies Edgaram un Agrim par precizējumu


Justs K 28.jūlijs, 13:25

Tomēr otrs ir ceru ķauķis, liels paldies Edgaram un Agrim par precizējumu :)


Amanda 28.jūlijs, 13:23

Ceru ķauķis


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:07

Šajās dienās viskautkur aug kā negudra, bezmaz katrā otrajā zālājā pa dažām. Kapēc tāds neredzēts "bums" - kas to lai zina...


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:00

Apspriedāmies ar Initu D. (viņa pati pašlaik nevar iekomentēt). Nedaudz mulsinošs (bet ne hipotēzi akurāt noraidošs) mums šķiet daudzu lapiņu robainums. Bez tam Initai ir aizdomas par tīmekļa palieku esamību uz lapiņām, kas nevarētu būt pūkainēm. Taču piemērotu tīmekleni - lielu, druknu utt. - pagaidām nevaram iedomāties ne viens, ne otrs... Vajadzīga papildus informācija. Vai mīkstums griezumā nedaudz sārtojās (šeit nevar saskatīt, taču foto tas bieži vien pazūd)? Kādā krāsā sporas? Varbūt var vēl iegūt sporu birumrakstu?


bitene 28.jūlijs, 10:04

Geastrum striatum - nav dabsdati.lv sugu sarakstā


IlzeP 28.jūlijs, 08:22

Paldies, pievienoju sarakstam.


Bekuvecis 28.jūlijs, 07:13

Tā pati vien ir. Daudzas sēnes ir pat ļoooti bagātas ar sinonīmiem...


Cardinal 28.jūlijs, 00:06

Paņēmu paraudziņu


Justs K 27.jūlijs, 23:51

Varbūt salīdzinājumam noder video ar pirmo putnu: https://photos.app.goo.gl/ttrZcQvPKSH4w3eW6


Justs K 27.jūlijs, 23:29

Vizuāli novērtēju gaišo "kronīti" pēc līdzības ar pirmo novēroto putnu. Arī šim līnija bija vairāk vienlaidus nevis viegli svītrota kā ceru ķauķim.


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 23:03

Pēc šiem foto/video pilnvērtīga noteikšana, manuprāt, pārāk izaicinoša, bez pieredzes sugu noteikšanā teiktu drīzāk ceru ķauķis, nemācēšu gan izskaidrot, balstoties tikai uz sejas krāsojumu - vaiga tumšumu un tā formu (līdzīgi kā vītītis/čunčiņš).


Justs K 27.jūlijs, 22:26

Mape ar foto un video no otrā putna, kas fiksēts kamēr pirmais dzied pļavā. Izcēlās no krasta tuvās puses un pārlidoja uz niedrēm otrā pusē. https://photos.app.goo.gl/r8AZBo5jMRKrcUy28


angel 27.jūlijs, 22:20

Paldies!


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Varbūt ir foto?


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Otrais putns noteikts izslēdzot ceru ķauķi?


nekovārnis 27.jūlijs, 21:27

Etorofus pubescens pēc izmēra tikpat liels. Pirmais ko skatos ir priekškrūšu vairogs. E.pubescens pie segspārniem tas stipri paplatinās - priekškrūšu vairoga un segspārnu malas veido tādu kā nepārtrauktu liektu līniju. S.rubra priekškrūšu vairoga aizmugurējā daļa drīzāk sašaurinās un tā ārējās malas atdurās segspārnu plecos. Kaut kā tā :) E.pubescens atšķirībā no S.rubra nav gluži visur, bet kur ir tur var būt diezgan lielā skaitā.


Amanda 27.jūlijs, 21:14

Lielais ķīris


IlzeP 27.jūlijs, 19:43

Initas man dotajā sarakstā ir "Conocybe apala (syn. Conocybe albipes), bālā samtmicīte" - vai tā ir vēl cita suga?


sandis 27.jūlijs, 19:36

Paldies, Marek, tad tomēr Stictoleptura rubra. Likās, ka šis bija salīdzinoši mazs priekš S. rubra.


Rimix 27.jūlijs, 18:38

Paldies par komentāru! Cik atradu dabasdatu novērojumos, iepriekš arī redzēts netālu - Rubeņos.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:40

Labāk tomēr nepārsteigšos: lai gan vairāk izskatās pēc lauvu jumtenes (tā arī ir daudz biežāk sastopama), ja nu tomēr tāda košāka iedzeltenā jumtene?!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:33

Konkrētāk, pienbaltā samtmicīte (Conocybe lactea, Conocybe apala), taču nav DD sugu sarakstā.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:27

Foto galīgi pietrūkst asuma/detalizētības drošai diagnozei, taču pēc aptuvena izskata un augtenes u.c. - nevis vairoga skropstene, bet gan oranžsarkanā melastiza.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:22

Rūsganā vai Peka, bez pagaršošanas nepateikt!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:15

Pēc šiem foto vien NEVARU 100% APGALVOT (tā ka lūdzu nesteidzieties ar ielabošanu!), bet stipri izskatās pēc milzu pūkaines (Tricholoma colossus) - sugas, kura Latvijā iepriekšējo reizi manīta 1970. gadā, kad to uz Dabas muzeju no nenoskaidrotas vietas bija atvedis nezināms sēņu izstādes apmeklētājs. Tūlīt pat mēģināšu sazināties ar Initu D.


guta7 27.jūlijs, 16:52

Paldies, Uģi, par kļūdu labojumiem un palīdzēšanu noteikšanā!


Justs K 27.jūlijs, 16:20

Otrs putns nedziedāja


Amanda 27.jūlijs, 13:29

Niedru lija


nekovārnis 27.jūlijs, 12:15

Tā izskatās


dziedava 27.jūlijs, 10:15

Izskatās neparasti..


ekologs 27.jūlijs, 08:35

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 27.jūlijs, 07:41

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 22:04

Paldies,Uģi!


CerambyX 26.jūlijs, 21:59

Manuprāt, diezgan droši, ka purva zīlīte.


Ivetta 26.jūlijs, 21:57

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 21:50

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 26.jūlijs, 21:46

B.rupestris


Amanda 26.jūlijs, 21:05

Mazais ērglis


Amanda 26.jūlijs, 21:04

Mazais ērglis


zemesbite 26.jūlijs, 20:44

Paldies, Uģi! )


zemesbite 26.jūlijs, 20:41

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 26.jūlijs, 20:29

Stictoleptura rubra - tēviņš


pustumsa 26.jūlijs, 20:11

Paldies! Zem liepas arī atradām.


DāvidsS 26.jūlijs, 19:36

Tā ir pelēkā zīlīte


Ziemelmeita 26.jūlijs, 18:17

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


CerambyX 26.jūlijs, 15:35

Kāda cita, varbūt Bombylius minor vai kaut kas uz to pusi


CerambyX 26.jūlijs, 15:06

Suga noteikta pareizi, reta suga.


CerambyX 26.jūlijs, 15:05

Tauriņu foto neredzu :)


megemege 26.jūlijs, 14:54

BIŠU SKUDRULĪTIS Trichodes apiarius (L.)


Amanda 26.jūlijs, 11:42

Erickiņš


megemege 26.jūlijs, 10:48

Paldies Edgar, netiku skaidrībā!


dziedava 26.jūlijs, 10:07

Paldies, Ansi, par noteiktajiem paraugiem!


dziedava 26.jūlijs, 09:45

Drīzāk jau pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:44

Jāredz attīstība. Balta ar baltu kājiņu un apaļīgu galviņu jauna var būt gan sprodzīte, gan pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:41

Super! Būs iepaticies :))


adata 26.jūlijs, 09:19

Julita! Tā atkal ir šeit!


Ansis 25.jūlijs, 23:19

Suga ir īstā; kompānijā ar pagaidām Latvijā reti noteikto Rhizogemma staphylina


dziedava 25.jūlijs, 23:11

Tas ir kas interesants!! Vajadzētu ievākt paraudziņu, lai var mikroskopēt un noteikt sugu.


IlzeP 25.jūlijs, 21:58

Pievienoju sarakstam.


adata 25.jūlijs, 21:19

Jā, biju piemirsusi, tā kā līdzīga ir. Es jau Dziedavas pārskatu visvairāk izmantoju, atrodu dzimtu, ģinti, tad ar izslēgšanas metodi pētu un atrodu.


Ziemelmeita 25.jūlijs, 21:18

Paldies,Marek! Ielikšu vēlreiz, lai ir abas sugas.


dziedava 25.jūlijs, 21:09

Te ir tās pirmais atradums, šogad 8. jūlijā: https://dabasdati.lv/lv/observation/2911aa52fca53b29f1ba4ba15d4a78fe/


dziedava 25.jūlijs, 21:07

Tai es te ieliku linku. Tikko atklāta, jā, nav paspēts, tagad, sezonā, nav iespējams paspēt.


Ivetta 25.jūlijs, 21:07

Paldies, Marek! :)


adata 25.jūlijs, 21:07

Skatījos Dziedavā, tur pie pumpurītēm nav Brauna. Laikam nav paspēts.


dziedava 25.jūlijs, 21:02

Man ar tām Brauna pumpurītēm bija līdzīga sajūta - nu nav zaļganā un sākuma skats arī citāds, tāpēc jau domāju, vai nebūs tā pati :)


nekovārnis 25.jūlijs, 20:53

Uz baltajām ziedlapām visdrīzāk S.melanura, bet tas uz dzeltenā zieda manuprāt Anastrangalia sanguinolenta tēviņš.


adata 25.jūlijs, 20:37

Pievienoju foto, nekas jēdzīgs tur nav redzams. Ar lupu skatoties īsti zaļganā pumpurīte arī nav (arī plazmodija krāsa šķiet citāda), tāpēc šaubījos, uz ko mainīt. Kājiņas nav. Ir paraugs, bet ne īsti labā kvalitātē, apkalta, lielākā palielinājumā dažas bumbiņas varbūt saskatītu, ir tā kā nobriedušas.. Spratu, ka šāda tipa plazmodijiem nepatīk , ka izkustina, iztraucē, apkaltst, kaut arī turēti mitrumā kā vajag. Kaut kad aizsūtīšu.


zemesbite 25.jūlijs, 19:32

Paldies, Marek! :)


Martins 25.jūlijs, 17:38

Pēc pazīmēm atbilst austrumu glodenei Anguis colchica (DD sugu katalogā šīs sugas pagaidām nav).


dziedava 25.jūlijs, 15:13

Es domāju šo: https://dabasdati.lv/lv/observation/29c0254f6be1d792a41fadf205b10bf8/


dziedava 25.jūlijs, 15:10

Izskatās līdzīgs kā man bija. Nav nobriedis brūns ar dzeltenoranžu rakstu?


dziedava 25.jūlijs, 15:08

1. foto izskatās pēc jaunas šokolādes, bet 2. drīzāk porainā ragainīte


dziedava 25.jūlijs, 15:05

Varbūt konglomerāta (vai zemesriekstu) pumpurīte


dziedava 25.jūlijs, 14:52

Vrb var ielikt lielajā FB grupā. Maziņas, smukiņas, bet man nav skaidrs, kas varētu būt.


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 10:07

Atvainojos par drukas kļūdu, tur ir "novērots". Ņemot vērā, ka mums pastāv šie abi nosaukumi, vienkārši viens šķiet vairāk "vēsturisks", tad tā noteikti nebūs kļūda paturēt to.


IlzeP 25.jūlijs, 09:16

Laikam tomēr pagaidām atstāšu, kā ir. Betija Rubene komentēja, ka "runājot ar cilvēkiem lietoju "lielā/mazā zemes kamene", bet tas vairāk ir pieraduma pēc. Man šķiet, ka vienkàrši šobrīd nav konsekvences šajā jautājumā. Ja man būtu jāizvēlas, es paliktu pie lielā un mazā, jo ļoti līdzīgas, lucorum tiešām ir mazāka, pie tam tēviņi ir ar gaišiem matiņiem, kā šajā novērojumā - ne ar ko “melnu” neasociējas". Kārli, vai Tavā rakstītajā "novērts" ir domāts "novērsts" vai "novērots"? :)


nekovārnis 25.jūlijs, 09:11

Stictoleptura maculicornis ūsu posmiņi garāki, un pie pamatnes, vismaz ūsu vidusdaļā, gaiši.


IlzeP 25.jūlijs, 08:49

Paldies!


Kārlis Levinskis 25.jūlijs, 01:27

Skatoties uz jaunākajām publikācijām, tur noteikti dominē "melnā kamene". Domāju, ka būtu jāmaina datubāzē nosaukums. Savukārt B.terrestris vajadzētu būt vienkārši "zemes kamene". :)


dziedava 24.jūlijs, 22:35

Tiešām gļotsēne, nevis kāda ~nektrija?


dziedava 24.jūlijs, 22:06

Šādām jāskata, vai cieši turas kausiņā, vai viegli nāk no kausiņa laukā.


dziedava 24.jūlijs, 22:03

Varbūt melnā celmlodīte


IlzeP 24.jūlijs, 20:23

Kārli, tātad jālabo? Bet B.terrestris tā kā tā ir lielā zemes kamene, kaut gan mazās nav?


IlzeP 24.jūlijs, 20:21

Nesen bija ieziņots šāds netipiski gaišs tumšais kailgliemezis... ?


megemege 24.jūlijs, 19:53

Cietas.


dziedava 24.jūlijs, 19:47

Nebija cietas? Ja cietas, tad sēnes


Ziemelmeita 24.jūlijs, 19:45

Šogad izdevās redzēt ziedam. Pēc speciālistu intereses par šo atradni un lūguma, augs tika ievākts un nosūtīts uz Daugavpils universitāti. Šodien saņēmu atbildi, ka tiešām tā ir zilganā brūnkāte, tikai netipiski sīka un ar tumšāku ziedu krāsu kā parasti. Izskatās, ka Vidzemē līdz šim nav atrasta, visi atradumi reģistrēti Latgales pusē.


ekologs 24.jūlijs, 18:58

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


zemesbite 24.jūlijs, 18:54

Paldies, Ansi, par labojumiem! :)


zemesbite 24.jūlijs, 18:45

Paldies, Kārli! :)


dziedava 24.jūlijs, 18:28

Nu pilnīgs rudens :). Physarum leucophaeum varbūt; jāmikroskopē.


DaceV 24.jūlijs, 16:35

Tai gan lielu uzmanību nepievērsu, bet šķiet bija laupītājmuša.


megemege 24.jūlijs, 15:20

Jā, ievākšu Vijai!


ivars 24.jūlijs, 14:45

Zivjudzenis.


dziedava 24.jūlijs, 14:37

izklausās labs biotops :D. Jāmikroskopē.


guta7 24.jūlijs, 13:02

Paldies, Ilze un Kārli!


Ziemelmeita 24.jūlijs, 12:32

Paldies,Inese un Lilita!


Filips Bobinskis 24.jūlijs, 12:26

Vai Idaea biselata?


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 11:43

Ja nemaldos, tad "melnā kamene" ir vairāk sarunvalodā izmantotais nosaukums, bet "mazā zemes kamene" par B.lucorum ir novērts, piemēram, jau 1973.gadā Imanta Damrozes grāmatā par kameņu audzēšanu.


Incīc 24.jūlijs, 11:12

Vai kāds zin,kas šis varētu būt? Aizsargājams vai invaziva suga?


mandele 24.jūlijs, 10:23

Digitalis purpurea, dārzbēglis


mandele 24.jūlijs, 10:19

Pēc fotogrāfijas - nepārprotami Digitalis purpurascens


dziedava 24.jūlijs, 09:55

Iveta, ragansviesti joprojām ir "pētīšanas procesā". Ceru kkad šosezon atrast laiku un salikt visus mūsu atrastos veidus lielajā gļotsēņu grupā FB ar jautājumu, vai kāds tos arī ir pētījis un kko no tā sapratis :D. Rūsganais manā izpratnē ir 2 krāsu veidojums (un ar 2 apvalkiem it kā). Sākumā dzeltens plazmodijs, tad sāk rasties tie sarkanie-rūsganie pleķi, un beigās viss paliek rūsgans, bet, teiksim, pārlaužot, iekšā joprojām būtu kkas arī dzeltens, vai ir dzeltenīga pakāje kā palieka no plazmodija stadijas. Šajā novērojumā es neko dzeltenu nesaskatu. Apkārt pakāje arī ir balta, tāpēc rūsganais tas nav. Traumētās vietās gļotsēnes mēdz iekrāsoties tumšākas. Šis izskatās pēc rozīgā, mani vienīgi mulsina fakts, ka mans rozīgais mājās kļuva pilnīgi balts, tāpēc par šo varietāti arī nav līdz galam skaidrs.


dziedava 24.jūlijs, 09:47

Paldies, Ansi! :)


IlzeP 24.jūlijs, 09:14

Tikai tagad pamanīju, ka B. lucorum latviski ir melnā kamene (hmm, kas tur tik melns, it īpaši, ja salīdzina ar B.terrestris...). Tad man laikam jāmaina latviskais nosaukums sugu pārim lielā/mazā zemes kamene? Senāk B.lucorum bija mazā zemes kamene.


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:11

Šķiet, ka B.campestris tēviņš


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:09

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:08

B.lucorum tēviņš


adata 24.jūlijs, 08:05

Šo skatos vairākas reizes un nesaprotu - pēc Julitas teiktā, ar tādiem sarkaniem pleķiem būtu jābūt rūsganajam, bet tā krāsa - pavisam rozā...


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.pascuorum


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:01

B.campestris


Kārlis Levinskis 24.jūlijs, 08:00

B.pascuorum


Ansis 23.jūlijs, 23:14

11. foto ir aļģe (Desmococcus olivaceus?); paraudziņā šai sugai raksturīgie 4-6 stūrainie vairķermenīši


Kārlis Levinskis 23.jūlijs, 22:45

Šādi patiesībā varētu izskatīties vairākas sugas. Šo fenotipa izpausmi rada pārāk liela melanīna produkcija organismā. Tas var skart lielu daļu sugu, piemēram, B.ruderatus, B.terrestris, B.sylvarum vai pat B.hypnorum. Tomēr, ja uzmanīgi skatās uz šo bildi, tad visticamāk šis īpatnis tiešām būs B.soroeensis. :)


Ziemelmeita 23.jūlijs, 22:07

Paldies,Marek,par labojumiem!


angel 23.jūlijs, 20:44

Paldies!


adata 23.jūlijs, 20:26

Otrajā attēlā zem vilkpienaines ir arī kāda cilindrīte, var to arī ieziņot.


nekovārnis 23.jūlijs, 19:53

Paldies, laura! Jā, domāju ka A.reyi.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 15:49

Paldies,Ansi, par labojumiem un sūnu noteikšanu!


dziedava 23.jūlijs, 12:31

Jā, te derētu saprast, vai dzeltenā krāsa arī figurē, tad rūsganais


zemesbite 23.jūlijs, 12:21

Paldies, Ansi! :)


Amanda 23.jūlijs, 11:36

Brūnā čakste


Ansis 23.jūlijs, 09:52

Kāda auga dīgsts ar sēklu


adata 23.jūlijs, 08:34

Skaisti interesants, rūsganais?


adata 23.jūlijs, 08:07

Neredz veidojamies paciņas, visticamāk dzeltenais ragansviests.


adata 23.jūlijs, 08:03

Te īsti neredz veidojošās paciņas, visticamāk zaļganā pumpurīte.


Ziemelmeita 23.jūlijs, 00:06

Paldies,Ansi!


dziedava 22.jūlijs, 23:59

Paldies, Ansi!


megemege 22.jūlijs, 23:32

Paldies, Ansi!:)


Ziemelmeita 22.jūlijs, 21:35

Paldies,Amanda!


Amanda 22.jūlijs, 21:31

Niedru lijas


laumae 22.jūlijs, 10:03

Paldies, Marek! Pievienoju papildus foto. Varbūt noder!


dziedava 22.jūlijs, 09:42

Šo mikroskopēju, bet epipogiju pumpurītes pie manis nav, Vija, to Tev pašai būs jāmikroskopē :)


kamene 22.jūlijs, 09:00

Paldies, Marek!


Mari 21.jūlijs, 21:48

Paldies, Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:48

Paldies,Marek!


Ziemelmeita 21.jūlijs, 21:45

Paldies,Ruslan!


nekovārnis 21.jūlijs, 21:42

Šis man tā kā pēc A.reyi tēviņa izskatās - neizteiksmīgi galvas aizmugurējie stūri, priekškrūšu vairoga augšdaļa izskatās mataina, melnā josla segspārnu galos šaura. Sezonas beigās uzmetīs acis vēlreiz.


dziedava 21.jūlijs, 21:37

Varbūt baltā krāterīte?


nekovārnis 21.jūlijs, 21:29

Jā, bērzu briežvabole, mātīte.


Mari 21.jūlijs, 20:51

Varbūt Bērzu briežvabole?


Mari 21.jūlijs, 20:41

Paldies, Julita! :)


dziedava 21.jūlijs, 17:28

Es ar tā domāju :)


Durkts 21.jūlijs, 16:24

ja godīgi man šabu nebija- pirms tam apskatīju ar binokli,netālu bija kraukļi - augumu atšķirības pamanāmas. foto ir no vēderpuses. bet pameklēšu kameru


adata 21.jūlijs, 15:41

Velk uz papagaiļu pumpurīti?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts