Aktīvie lietotāji: 247 Šodien ievadītie novērojumi: 757 Kopējais novērojumu skaits: 2302205
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2026 | 2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2020. gadā
Pievienots 2021-02-05 16:11:22

Ir pienācis laiks atskatīties uz aizgājušo 2020. gadu - kā mums Dabasdatos ir veicies ar blakšu novērojumiem? Šī gada sākums ir gana pateicīgs šādām apcerīgām pārdomām, jo pārmaiņas pēc aiz loga ir dziļi sniegi - jebkādi nopietnāki blakšu meklējumi pagaidām jāatliek. Tie, kas Dabasdatos notiekošajam seko gana uzmanīgi, droši vien būs pamanījuši, ka arī šogad ir veicies tīri labi - ir bijusi laba Latvijas faunai jaunu sugu raža un par novērojumu trūkumu galīgi nevaram sūdzēties! 

Pirmkārt, jāsaka, ka novērojumu skaits ir bijis visai līdzīgs kā 2019. gadā - kopumā 2020. gadā ir saņemti 3639 ziņojumi (2019. - 3861) no kuriem 3238 uz šo brīdi ir noteikti līdz konkrētai sugai (2019. - 3275). Tātad blakšu ziņotāja aktivitāte ir uzturējusies līdzvērtīgā - manuprāt, diezgan augstā līmenī, bet par kripatu ir uzlabojusies mūsu precizitāte jeb ir nedaudz mazāk nenoteikto sp. sugu starp novērojumiem. Šogad gan konkurence uz novērotāju uzmanību bija jo īpaši liela, jo papildus ierastajiem ziņošanas objektiem bija jauns, ļoti interesants un aizraujošs aicinājums ziņot koksngraužus, kas arī man pašam personīgi atņēma gan daudz spēkus, jo ievēlos koknsgraužu meklēšanas azartā. Bet ar to visu varu visus apsveikt ar vienu nozīmīgu jubileju - 10000 robežu kopējā Dabasdati.lv ziņojumu datubāzē (tiesa tas skaitot kopā arī nenoteiktos sugu ziņojumus)!


2020. gadā ziņoto blakšu novērojumu (ieskaitot līdz sugām nenoteiktos sp.) izkārtojums gada laikā pa mēnešu dekādēm.

Ja skatāmies uz individuālo ziņotāju rezultātiem, tad TOP-4 palicis nemainīgs - vien šogad nedaudz mainītā secībā. Šo rindu autoram tikai ar grūtībām izdevās nosargāt vietu pašā augšgalā (272 ziņotas sugas + 16 nenoteiktu sp. sugu ziņojumi), jo ļoti cieši uz papēžiem mina Kārlis Freibergs, kam sarakstā 243 (+ 14 sp.)! Var apsveikt ar pievienošanos vienā gadā 200 redzēto sugu klubiņam! Lielisks sniegums arī Laimai Birziņai, kura šogad pārliecinoši pārkāpa 100 sugu slieksni (pagājušajā gadā mazliet, mazliet pietrūka) - 124 (+ 19 sp.)! Šajā reizē uz 4. vietu atkāpies Mareks Ieviņš, kas noteikti būtu saistāms ar koksngraužu medībām atvēlēto laiku, taču neskatoties uz to - viņš ir viens no trim iepriekš minētā 200 sugu klubiņa. Atsevišķi vēl vēlētos izcelt Lauru Taubi, kura noslēdz TOP-5 un, kas īpaši izceļams - viņa tikai 2020. gadā portālā Dabasdati.lv ziņoja pirmo blakts novērojumu jau uzreiz gandrīz izdevās aizsniegties līdz 100 sugu robežai (90 + 17 sp.). Lielisks sniegums!


2020. gadā novēroto sugu skaits individuālā vērtējumā. Tumšākais skaitlis - noteiktās sugas, gaišākais skatlis - līdz sugai nenoteikto ģinšu ziņojumi (piemēram, 12 Lygus sp. novērojumi skaitās kā 1).  

Tā kā blakšu vērošana Dabasdatos norit jau nedaudz ilgāk par vienu gadu, tad šķita interesanti apkopot ziņojumus jaunā griezumā - kādi šobrīd ir aktīvāko ziņotāju "Mūža saraksti" jeb cik sugas vispār katrs no mums ir ziņojis? Un cik no tām jaunas ir tieši 2020. gadā? Darbojošās personas, protams, apmēram tādas pašas, taču galvgalim pievienojas arī Valda Ērmane, kas ir piektais cilvēks, kurš šobrīd kopumā Dabasdatos ir ziņojis vairāk par 100 sugām. Turpat, turpat gan ir vēl daži dabas vērotāji, kam ir visas iespējas šo robežu sasniegt, jo kā rāda 2020. gadā redzēto laiferu (no putnu vērotāju žargona - ķeksis mūža sarakstā) skaits individuālajos mūža saraksts, tad tādā relatīvi neintensīvā vērošanas režīmā apmēram 10 jaunas sugas gada laikā ir iespējams samērā viegli dabūt. Taču, kā rāda Kārļa Freiberga un Lauras Taubes piemērs, tad pievēršoties šai lietai nedaudz (vai daudz) nopietnāk, tad viena gada laikā savam "mūža sarakstam" var pievienot pat tuvu 100 sugām! Protams, jo vairāk sugu atrasts, jo grūtāk tās jaunās sugas dodas rokās, bet nu ar to visjūtamāk var saskarties vien, kad sugu saraksts pietuvojas 400 sugām.


Visā Dabasdati.lv pastāvēšanas vēsturē ziņoto sugu skaits jeb tā dēvētie "mūža saraskti". Protams, ja kādam ir arhīvos vēl kādas sugas, kas nav ziņotas arī no agrākiem gadiem - laipni aicināti pievienot. 

2020. gadā kopumā ir ziņots nedaudz mazāks skaitu sugas kā iepriekšējā gadā - 370, taču kopējas Dabasdati.lv ziņoto skaits ir pieaudzis līdz 450 sugām, kas ir aptuveni 87% no kopējā Latvijā šobrīd konstatēto sugu skaita (~516 sugas). Nākamā gada mērķis būtu turpināt pamazām tuvoties 500 sugu robežai - joprojām ir gana daudz, iespējams ne pārāk retu sugu, kas vēl līdz šim portālā Dabadati.lv nav tikušas ziņotas. Kā arī bez šaubām daudzas jaunas sugas Latvijas faunai vēl tikai gaida savu atrašanu. Arī 2020. gadā šādu jauno sugu beigu beigās bija necerēti daudz - 22! No tām gan divas (mīkstblakts Phytocoris reuteri un koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis) ir tādas, kas bija novērotas jau 2019. gadā, bet 2020. gadā tikai precizēta un/vai iegūta pārliecība par sugas noteikšana. Interesanti, ka šoreiz kā jauno sugu atklājēji ir atzīmējami 6 dažādi cilvēki - šo rindu autors (14 sugas), Kārlis Freibergs (4*), Laura Taube (2*), Mareks Ieviņš (1), Lilita Vanaga (1) un Pauls Vasks (1). Tātad - jaunas sugas atrast ir iespējams praktiski jebkuram, kurš iesaistās (pat ja tikai ar atsevišķiem gadījuma vērojumiem). Daži subjektīvi interesantākie jaunatklājumi tomēr jāizceļ - pirmkārt tās sugas, kas jau ir atrastas vairākkārt jeb varētu uzskatīt, ka tās Latvijā jau ir sastopamas plašāk, bet arī atsevišķas sugas, kas ir citādi mūsu reģionam varbūt nedaudz negaidīti atklājumi (jeb sugas, kas apkārtējās valstīs nav pārlieku plaši izplatītas). Daži piemēri tad zemāk.

* - Mīkstblakts Deraeocoris ventrlais atklājums abiem gandrīz vienlaicīgs, tāpēc šo sugu kā jaunu ieskaitu abiem.


Zemesblakts Lasiosomus enervis - Pirmā no 2020. gada jaunajām sugām Latvijas faunai, ko Slīteres Nacionālaja parkā 19. aprīlī atrada Mareks Ieviņš (novērojums). Turpmāk gada laikā atrasta vēl 3 vietās (visi U.Piterāns), kas var liecināt, ka sugai jābūt satopamai arī citur. Konkrētu barības augu šai sugai nav - sastopama pie zemes lapu nobirās utml. vietās dažādos biotopos. Suga gan izmēros neliela (ap 4mm), kas apgrūtina tās konstatēšanu. Latvijas novērojumi vairāk liecina par saistību ar mežiem, iespējams ar uzsvaru uz mitrākām vietām, bet nu nepieciešami vēl atradumi, lai varētu ko secināt. 


Ornamentblakts Syromastus rhombeus - pirmais atradums 4. maijā Imantas apkārtnē (novērojums), vēlāk arī Skrundā (abi - U.Piterāns) un Papē (K.Freibergs). Polijā ļoti bieži sastopama suga, bet Latvijā ticams, ka nesens ienācējs faunā, jo tālāk uz ziemeļiem, piemēram, Igaunijā atradumu nav. Ticams, ka Latvijas rietumu un dienvidrietumu daļā suga varētu būt atrodama arī vēl citās vietās. Sausus un atklātus biotopus mīloša suga, kas dzīvo uz dažādiem neļķu dzimtas augiem, piemēram, smiltenītēm (Arenaria sp.), radzenēm (Cerastium sp.) u.c. Izmēros liela suga (ap 10-12mm, taustekļus neskaitot) - varētu būt samērā viegli ieraugāma sēžot uz kāda no barības augiem. 


Koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis - Viena no minētajām sugām, kam hronoloģiski agrākais sugas novērojums ir bijis jau 2019. gadā, bet tikai 2020. gadā izdevās šo sugu identificēt ar pietiekami lielu pārliecību (šis pirmais noteiktais novērojums). Šī gan ir no noteikšanā sarežģīto blakšu grupas, kur ideālā variantā būtu jābūt ievāktam eksemplāram, lai to noteiktu. Tiesa pamazām uzkrājoties pieredzei, teorētiski var sugu atpazīt arī labos, augstas detalizācija fotoattēlos, ja ir izdevies nofotografēt blakti labā rakursā (attēlā jābūt iespējamam novērtēt priekškrūšu vairoga formu - īpaši priekšējos stūrus). Noteikšanā palīdz arī barības auga piefiksēšana, jo šī ir tikai viena no divām sugām, kas pamatā apdzīvo ošus (Fraxinus). Ticams, ka arī šī suga ir jau sastopama plašāk - īpaši uz saulainās vietās augošiem ošiem. 


Ornamentblakts Leptoglossum occidentalis - Varētu teikt, ka viens no 2020. gada gaidītākajiem atradumiem bija šī sākotnēji Eiropā no Ziemeļamerikas ievestā blakts, kas pēdējo gadu laikā ļoti strauji izplatās A-ZA virzienā. 2019. gadā bija atradumi jau Lietuvā, 2020. gadā atrasta arī Somijā un Igaunijā. Beidzot gada nogalē arī pie mums - 3. oktobrī Lilita Vanaga pamanīja šo blakti iekāpušu Salaspilī pa logu (novērojums). Suga ir ļoti liela - līdz pat 2cm, kas to ierindo starp lielākajām Latvijas sauszemes blaktīm. Kā kartē redzams, tad arī šai sugai jau ir vairāki atradumi - taču tie ir jau 2021. gada nopelns, kad gada sākumā to divās vietās Kolkas apkārtnē atrada M.Ieviņš, bet Svitenes pusē - V.Ērmane. Interesanti, ka šie abi atradumi bija uz sniega. Labāko sugas meklēšanas metodi vēl mums jāatklāj, bet tā kā šī ornamentblakts ir cieši saistīta ar skujkokiem - īpaši priedēm, kur tās siltajā gada periodā barojas g.k. ar sēklām čiekuros, tad jau sākot ar agru pavasari var sākt ar savā apkārtnē tuvāko priežu inspicēšanu. Iespējams meklēšana uz sniega siltās dienās ar temperatūru virs 0 arī ir laba metode? Nāks pavasaris tuvāk - varēsim pārbaudīt.   


Laupītājblakts Empicoris baerensprungi - plūdeni pārejam pie jaunajām sugām, kam 2020. gada atradums ir palicis vienīgais un tās ir samērā interesantas savas izplatības dēļ. Šī laupītājblakts nāca kā visai liels pārsteigums, jo tuvākajā apkārtnē mūsu reģionā suga ir atrasta vien Polijas rietumu daļā un netika uzskatīta par tādu īpaši potenciālu sugu Latvijas faunai. Taču 7. jūnijā šo rindu autors pamanīja vairākus Empicoris ģints blakts īpatņus kastītē, kurā bija ielikts liels, satrupējis piepes gabals, kas izcelts no neliela kļavas dobuma LU Botāniskajā dārzā (novērojums). Sugas noteikšana samērā vienkārša - priekškrūšu vairoga aizmugurējā malā ir vertikāls, nedaudz ur priekšu vērsts dzelkšņveida izaugums, kas nav citām līdzīgām sugām. Iespējams, ka suga ir citur reģionā sastopama plašāk, taču sīkā izmēra (ap 4-5mm) un slēptā dzīvesveida dēļ (apdzīvo g.k. ķērpjiem klātus koku stumbrus) to ir visai grūti pamanīt. Jebkurš cits atradums Latvijā arī būs jāvērtē kā ļoti izcils. 


Mīkstblakts Deraeocoris ventralis - arī šī suga ir īpaši izceļama, ja runājam par ne tik ļoti gaidītām sugām. Lai arī tā ir konstatēta Baltkrievijā un Polijā, tomēr visumā šķita vairāk šo valstu dienvidu reģionos sastopama suga. Taču izrādās dzīvo arī DA Latvijas stūrī, kur karjerā pie Undrukāniem 24. jūlijā divus dažādus īpatņus atrada Laura Taube (pirmā ziņoja DD.lv - novērojums) un Kārlis Freibergs (pēc pulksteņlaika par kādā 30 minūtēm agrāks pirmais foto - novērojums). Sugu noteikšana Deraeocoris ģintī mēdz būt samērā sarežģīta, bet šajā gadījumā kopējas ķermeņa krāsojums atstāj maz variantus šaubām. Šis varētu būt labs piemērs tam, ka arī Latvijas DA stūris slēpj sevī vēl neatklātu sugu atradumus, kas gan ir samērā loģiski, jo ja, piemēram, dienastauriņiem Daugavpils apkārtne ir vienīgā vieta kur sastopamas dažas sugas, tad arī blaktīm iespējams ir līdzīgi? 


Mīkstblakts Atractotomus parvulus - arī relatīvi negaidīts atradums, jo, lai arī suga ir konstatēta Zviedrjā Gotlandes salā un Ālandu salās, tomēr tur atradumi ir mazskaitlīgi. Naktī no 10. uz 11. augustu Papē viens šai sugai šķietami tipisks atlidoja uz gaismu, kur to nofotografēja K.Freibergs (novērojums). Suga dzīvo uz priedēm (tas ir atšķirīgi no citām Atractotomus ģints sugām) un citās valstīs arī tiek regulāri novēroti eksemplāri tieši uz gaismu. Suga ir ļoti sīka (zem 3mm), kas noteikti apgrūtina tās konstatēšanu. Visticamāk, ka šī varētu būt tikai Kurzemes piekrastē sastopama suga, taču laiks, protams, rādīs. 


 Ornamentblakts Arenocoris fallenii - pēdējā suga, ko vēlētos izcelt ir tāda, kas labi raksturo teicienu "Kas meklē, tas atrod!" ar piebildi - "...ja zina kur meklēt.". Šo sugu K.Freibergs atrada Papē 13. augustā burtiski ne mazāk kā 24h stundas pēc tam, kad izteicu versiju, ka šo sugu tur varētu pameklēt kaut kur zem velnarutku grābeklītēm (Erodium cicutarium), kas ir šīs sugas barības augs (novērojums). Latvijā visticamāk tā pagaidām varētu būt tikai pašos galējos dienvidu reģionos sastopama suga, jo ir gana siltummīloša - var meklēt arī iekšzemē citās sausās, smilšainās vietās, kur ir bagātīgas grābeklīšu audzes

Domājot par nākotnes perspektīvām, protams, pats galvenais uzdevums ir - ziņot, ziņot un vēlreiz ziņot! Kaut vai visas parastākās sugas, kas vien trāpās ceļā, jo nu Latvijas apsekotība blakšu vērošanas kontekstā ne tuvu nav pilnīga. Zemāk kartē apkopojums ar to cik 10x10 kvadrāti ir vispār bez nevienas sugas novērojuma - visai tradicionāli, protams, Latvijas austrumu daļa zīmējas gaišākos un pelēkākos toņos. Kā redzams labāks pārklājums ir Rīgas apkārtnē (vairāku novērotāju devums), Slīteres Nacionālajā parkā (Mareka Ieviņa centieni), Rundāles apkārtnē (Valda Ērmane), kā arī atsevišķi punkti šur tur citur (Pape, Lejasciems - g.k. Lauras Taubes, Kārļa Freiberga ziņojumi). Kopumā gan tikai apmēram 12% no visiem 10x10km kvadrātiem ir novērots vairāk par 50 sugām. Virs 100 sugām - 12 kvadrātos. Tā ka blakšu izpēte Latvijā ir vēl tikai pašā ceļa sākumā - ir vēl daudz darāmā. Šobrīd sugām bagātākais kvadrāts, kurā ietilpst Doles-Dārziņu dzelzceļmalas apkārtne - tur atzīmētas 166 sugas. Es gan gribētu lēst, ka gandrīz jebkurā 10x10km kvadrātā, kurā ir atrodami samērā dažādi biotopi, tomēr vidēji vajadzētu būt sastopamām vairāk par 200 dažādām sugām. Tātad arī šis Dārziņu kvadrāts noteikti sevi vēl nav pilnībā izsmēlis. Tas tikai pierāda, ka kukaiņu vērošana (t.sk. blakšu pētīšana) ir visai demokrātisks dabas vērošanas novirziens - nav obligāti jādodas diži tālu no savas mājvietas, lai sameklētu vairākus desmitus vai pat simtus dažādu sugu.


Noslēgumā vēl atgriezīšos pie 2021. gada uzdevumiem. Tā kā šobrīd un tuvākā pārskatāmā nākotnē esam nokļuvuši ziemas jūgā, tad tagad tā uzreiz uz aktīvu blakšu meklēšanu ir grūti aicināt. Ja būtu laikapstākļi kā iepriekšējā ziemā, tad kādās lapu nobirās mežos un mežmalās varētu arī februārī gana daudz sugu sameklēt. Taču ir viena suga, ko tomēr varu gan aicināt intereses pēc pameklēt. Tā ir ļoti bieži sastopamā priežu mizasblakts (Aradus cinnammomeus), ko meža nozarē pat mēdz uzskatīt par priežu jaunaudžu kaitēkli. Tās tiešām būtu jāmeklē vietās ar jaunām līdz vidēja vecuma (tā aptuveni uz aci raugoties ~15-40 gadi tāds labākais vecums) priedēm, kur tās slēpjas zem stumbra mizas plēksnēm - zemāk attēlā tāds tipisks sugas apdzīvots koks un atrašanas veids. Siltajā gada periodā tās būs g.k. saules pusē kādu gabalu virs zemes (1-2m), bet ziemā arī tuvāk stumbra pamatnei un iespējams tā stumbra puse nav tik būtiska. Bieži vien uz viena stumbra var būt vairāki desmiti īpatņu un nereti pietiek palupināt vien pāris-dažas mizas plēksnes, lai vismaz vienu blakti atzīmēšanai atrastu. Jāpiezīmē gan, ka šī ir izmēros sīka suga - vien kādi 3-4mm, kas var apgrūtināt pamanīšanu un fotografēšanu, taču kopumā sugu vajadzētu varēt atpazīt arī ar telefona kameru uzņemtos attēlos. Tāds lūk uzdevums - Dabasdati.lv ziņojumu kartē vien atradumi 22 kvadrātos un sugu sekmīgi atraduši 5 vērotāji.


Priežu mizasblakts (Aradus cinnamomeus) - Līdz šim Dabasdati.lv relatīvi maz šīs ļoti bieži sastopamās sugas ziņojumu.


Priežu mizasblakts tipisks biotops - audze ar jaunām priedītēm un tipiska balkšu lokācija uz stumbra. Attēlā kur sarkanais aplīits - ir nolupināta viena samērā brīvi atstāvoša mizas plēksne zem kuras atradās divas blaktis. Meklēšanai pilnībā pietiek ar pirkstiem, jo pamatā blaktis slēpjas zem brīvāk atsāvošām mizas plēksnēm. Nazis, cirvis vai citi nopietnāki rīki nav šīs sugas meklēšania jāizmanto. Atsevišķu mizas plēkšņu nolupināšanu arī kokam būtisku kaitējumu nenodara. 

Ne blakts smaku vēlot,
Uģis Piterāns
Latvijas Nacionālais dabas muzejs

2021-02-05

Pēdējie novērojumi
Fringilla montifringilla - 2026-04-03 ligausis
Prunella modularis - 2026-04-03 ligausis
Gallinago gallinago - 2026-04-02 kirsisnelsons
Troglodytes troglodytes - 2026-04-03 arvidds
Glaucidium passerinum - 2026-04-02 kirsisnelsons
Strix aluco - 2026-04-02 kirsisnelsons
Scolopax rusticola - 2026-04-02 kirsisnelsons
Nezināms
Ignotus
@ andrisb
Pēdējie komentāri novērojumiem
adata 03.aprīlis, 20:31

Man tieši šodien telefonā aplikācijas karte nestrādā (arī gan dzēsu, gan restartēju, nekā). Aizgāju uz mežu, un - aplauziens. Planšetē strādā, tagad jāmēģina trāpīt pareizie punkti. Kad nav, izjūtam kā pietrūkst... Laikam tālrunī vaina...


Mari 03.aprīlis, 19:31

Cik atceros, tāda klasiska kritala tur nebija, bet kaut kādas pussatrunējušas skaidas, zariņi un tml.


roosaluristaja 03.aprīlis, 13:17

Byssonectria sp. Pēc šādiem attēliem grūti precīzi pateikt B.terrestris vai B.fusispora


spiigana 03.aprīlis, 10:46

Esmu izdarījusi visu iespējamo - atjauninājusi telefona iestatījumus, izdzēsusi un ielādējusi vēlreiz aplikāciju, neveras vaļā un viss.


dziedava 03.aprīlis, 06:51

Uz kā auga? Uz kritalas? Ja to, protams, var atcerēties :))


dziedava 02.aprīlis, 21:15

Laikam jau tā sanāk, lai arī šai sugai lielas atšķirības no Lamproderma nigrescens nav. Kājiņas šķiet īsākas.


BI 02.aprīlis, 20:37

Jautājums par virzieniem - no apakšas uz augšu vai no augšas un leju ir lasītas krāsas. Varētu būt 2019. gada mazulis pie Strutreles muižas, varētu būt raidītājs uz muguras


Ziemelmeita 02.aprīlis, 20:35

Paldies,Julita,par labojumiem un precizējumiem!


mufunja 02.aprīlis, 19:48

Paraugs ir vāji nobriedis. Salīdzinot ar iepriekšējiem atradumiem, tas atgādina Lamproderma arcyrioides.


dziedava 02.aprīlis, 18:53

No foto īsti nevar saprast - sporas tiešām pēc gļotsēņu sporām izskatījās? Ja sēne, kāpēc tikai vienu sugu izskatīt? Svarīgākais vispirms saprast, vai sporu izskats ir gļotsēnīgs vai sēnīgs. Tiešām ir tīkliņš? Es ar savu redzi varu arī neredzēt, bet nu saskatīt no raksta es nevaru vispār neko. Avenes man īsti arī neatgādina. Nelasot diskusiju, izdomāju, ka jābūt sēnei. Kā saka - atbilde slēpjas iekšās :). Ja gļotsēne - kāds ir kapilīcijs?


dziedava 02.aprīlis, 17:19

Varbūt Ph.album, bet dikti skaists paraugs, pārbaudīšu


Kiwi 02.aprīlis, 16:20

Paldies, Uģi, par sugas noteikšanu!


dziedava 02.aprīlis, 15:23

Paldies! :)


Mari 02.aprīlis, 15:16

Jā, mežs vecs un interesants arī sēņu ziņā, vismaz 2020.gadā tā bija. Jācer, ka pa šo laiku nav izcirsts.


Mari 02.aprīlis, 15:12

Domāju, ka jā.


dziedava 02.aprīlis, 11:16

Tās kārtīgās armijas rindās un blīvās čupiņas auga vienā vietā?


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Un, jā, visi varētu būt viena suga.


dziedava 02.aprīlis, 11:07

Būtu noderējis kopskats ar visu celmu, lai redzams, kā novietots, bet hipotēze ļoti ticama. Ja es redzētu kopskatu, iespējams, varētu arī uz to mainīt sugas nosaukumu


dziedava 02.aprīlis, 10:36

Šis interesants. Uz sausām priedes kritalām rozā mazi līdzīga izskata augļķermeņi maijā aug divām citādi atšķirīgām sugām (dažādās dzimtās) - melnajai plaispikai Amaurochaete atra un trauslajam gļotpūpēdim Reticularia jurana. Pēc sīkām mikropazīmēm (foto nav redzama pat ne sīka balta pakāje ap augļķermeni, un uz virsmas ar lielu piepūli var ja ne saskatīt, tad iztēloties tīklotu virsmas rakstu) izšķīros par biežāko no abām - melno plaispiku, kas tipiski aug samērā atklātās, skrajās vietās, t.sk. nesenos izcirtumos.


dziedava 02.aprīlis, 10:27

Paldies, interesanti! Pats mežs - vecs? Jo līdz šim šī suga atrasta tikai izcilos, vecos mežos.


finesse 02.aprīlis, 10:12

Paldies, Edgar!


CerambyX 02.aprīlis, 09:54

* Jāatceras, ka angļu 'Black-headed Gull' jeb burtiski tulkojot 'melngalvas kaija' ir Lielais Ķīris (Chroicocephalus ridibundus). Ja bieži izmanto dažādus resursus (noteicējus u.c.) angļu valodā, tad var reizēm būt 'sajukums' (pašam tā ir gadījies, gan pretējā virzienā - esmu nosaucis melngalvas kaiju angliski par 'Black-headed Gull', kaut angliski tā ir 'Mediterranean gull').


CerambyX 02.aprīlis, 09:50

Retu putnu sugu gadījumā (melngalvas kaija joprojām tāda ir) vajadzētu mēģināt iegūt fotoattēlu (ideālā variantā) vai, ja tas nav iespējams, tad vismaz aprakstīt redzētās pazīmes un novērošanas apstākļus (cik ilgi redzēts, ko putns darīja, kāda optika izmantota utt.). Lielie ķīri jau kaut kādā ziņā līdzīgi. Šāds 'tukšs' novērojums, manuprāt, nav 'akceptējams' kā melngalvas kaijas novērojums.


Mari 02.aprīlis, 09:36

Foto diemžēl nav, bet , cik atceros, auga uz horizontāla paveca nozāģēta celma virsmas. Mežs - jauktu koku, tāda reljefaina vieta :)


dziedava 02.aprīlis, 08:51

Domāju, ka nav gļotsēne


dziedava 02.aprīlis, 08:50

Ja būs paraugs, tad pārbaudīšu, vai nav Ph.leucopus


dziedava 02.aprīlis, 08:41

Par melno nav pārliecības, vai tā nav cieta sēne, bet tām rozā vajadzētu būt aveņgļotsēnēm


dziedava 02.aprīlis, 07:59

No esošajām plaispiku ģints sugām tuvākā pēc izmēriem sanāk Amaurochaete comata, kaut arī šī sanāk mazāka.


dziedava 02.aprīlis, 07:46

Ā, cik saprotu, šim vēl ir kāda kripata no parauga?! Bez kapilīcija būtu jābūt Licea, bet sporas galīgi ne no tā gala. Amaurochaete drīzāk, bet kapilīcijam jābūt. Tur vnk viss atlikums jāsmērē pa stikliņu - neko zaudēt īsti nevar - vai nu tā kko nosaka, vai paliek nenoteikts. Nu ja tas kriksītis parauga vispār saglabājies.


dziedava 02.aprīlis, 07:07

Paldies, Raivo! Ar acu gaišumu man arvien sliktāk, bet mikroskops palīdz. Jā, gribēju teikt, ka paraugam, ja vien nav kāda jutīga atradne, kurai drīkst ievākt tikai mazu gabaliņu, vērts ievākt lielāku gabalu, jo gļotsēnēm patīk kompānija. Un mikroskopa mazajos palielinājumos ar sānu papildus apgaismojumu ir vērts rūpīgi "izstaigāt" visu paraugu. Arī ķērpjus un interesantas sīksēnītes tā var atrast, ko dabā nepamanītu. Ar kriksītēm ir dažādi - pirmās es tā arī tikai citu sugu paraugos pamanīju, bet vēlāk redzēju arī dabā kriskīšu plantācijas - ja to ir daudz, tad var pamanīt jau dabā. Uz sūnām gan ir ekstrēms gadījums, dabā droši nepamanītu, arī eksemplāra noņemšana no sūnas nebija pārāk veiksmīga, tāpēc par noteikšanu mazliet šaubos (sporām mazliet cits tonis). Bet pagaidām citas hipotēzes nav (un konkrētā eksemplāra arī vairs ne).


Mežirbe777 01.aprīlis, 21:45

Brīnišķīga vērība! Līdz 0,3mm būtnes ieraudzīšanai vēl tomēr acu gaišums nesniedzas :D Reizēm pirms parauga apskates gaismas mikroskopā tas tiek pavērots arī stereo mikroskopā, tātad gļotsēņu gadījumā ir vērts pievērst padziļinātu vērību arī blakus augošām sugām. Jāmēģina atrast arī patvaļīgi! Vienīgā patiesi sīkā gļotsēne, kura ir tikusi apzināti meklēta ir B.minutissima, ar 40x lupu pārlūkojot novelliju audzes. Par kriksītēm pašlaik varu teikt - ievākt protu, tomēr pamanīt gan vēl ne.. Paldies, Julita!


IlzeP 01.aprīlis, 20:27

Vienā bildē varbūt baltu dibenu redz...


IlzeP 01.aprīlis, 20:26

Tad mainām sugu uz S. difformis?


zemesbite 01.aprīlis, 11:55

Paldies, Julita!


dziedava 01.aprīlis, 10:32

Sporu izmērs?


dziedava 01.aprīlis, 10:25

Protams, mikroskopiski derētu pārbaudīt


dziedava 01.aprīlis, 10:21

Es arī šīs neesmu atkodusi, bet tam ir zināms pamats. Nesen Norvēģijas gļotsēņu eksperts Edvīns man atsūtīja materiālu par šo sugu grupu (medainā, nelīdzenā, nolīdzinātā pilienīte), kur, piemēram, pētījumā par kā medainā vai nolīdzinātā noteiktās sugas ~30% (!!!) bija "starpsugas", kurām daļa no pazīmēm atbilda vienai sugai, daļa pazīmju - otrai sugai, tai skaitā - ārēji nav redzami izstiepti augļķermeņi (par ko Iveta raksta), bet mikroskopiski atbilst medainajai. Un otrādāk.


dziedava 01.aprīlis, 09:47

Ja ir kaut kas atmiņā vai foto aizķēries, tad priecātos uzzināt, uz kā auga, kādā vietā, jo suga arī pasaulē reta


dziedava 01.aprīlis, 09:43

Šo mēs neatpazinām, jo suga atklāta tikai 2022. gadā, bet tās sporas ar apaļajiem "dobumiem" šai sugai ir tik ļoti raksturīgas! Viss pārējais arī kā no topošās grāmatas :))


dziedava 01.aprīlis, 09:28

Paraudziņš ir. Tikai kur? :)


dziedava 01.aprīlis, 09:23

Visdrīzāk kocītes (Comatricha), bet pagaidām tā pārliecinoši suga rokā nedodas. Novērojums interesants. Varbūt ar laiku nāks skaidrība :)


dziedava 01.aprīlis, 09:12

Ņemot vērā, ka purvā, tai vajadzētu būt potenciāli aizsargājamajai sugai


dziedava 01.aprīlis, 08:50

Gļotsēņu atslēga man piedāvāja konkrētu sugu - Physarum leucophaeum (ņēmu vērā arī lapkoku klātbūtni). Ar pārsteigumu konstatēju, ka arī kopskats sugai ļoti labi atbilst. Lai arī šīs no mikroskopējamām, un it kā kkas līdzīgs var būt "viss kas", baigi jau velk uz to, ka atslēgai taisnība, jo citām līdzīgajām pilnais komplekts arī manā galvas datubāzē, ne tikai atslēgā, īsti neatbilst.


dziedava 01.aprīlis, 07:52

Tur varētu būt pat vairākas sugas


dziedava 01.aprīlis, 07:51

sēne


dziedava 01.aprīlis, 07:50

Man šis vairāk izskatās pēc nepilnīgas attīstības (stūrainās sporas arī no tā), tāpēc smalkas detaļas var nebūt precīzas. Priekš Diderma spumarioides atbilst ne tikai pakāje un sporu izmērs, bet arī tipiskais augšanas laiks augustā. Tas, kas mulsina, ir minētā priede, jo citos šīs sugas novērojumos priede nav minēta, un mežs tipiski vairāk nemorāls.


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


vigulis 31.marts, 21:47

Šai sugai prasās foto vai noteikšanas pazīmju aprakstu. Vai tomēr nebūs lielais ķīris?


zemesbite 31.marts, 20:39

Paldies, Ansi!


Siona 31.marts, 19:05

Parastā zalktene! ;)


dziedava 31.marts, 18:56

Ragansviests nevar būt, jo sastāv no skaidrām grupiņām ar mazumiņiem. Mazumiņi diemžēl ir loti jauni, tāpēc vismaz es nespēju saskatīt, vai tie ir tikai apaļīgi (kas vilktu uz zaļgano pumpurīti), vai jau sākuši stiepties garumā (t.i. augstumā) - tad būtu kkas no cilindrīšu dzimtas.


Ansis 31.marts, 18:37

Paldies, Julita!


a.b 31.marts, 18:18

Varbūt arī tā. Ierakstīt nepaguvu..


forelljjanka 31.marts, 18:05

Mazais dzenis.Agrākajam novērojumam Latvijā nepietiks.;)


Mežirbe777 31.marts, 17:59

Paldies par manu aizdomu apstiprināšanu! :D Tātad gļotsēņu intuīcija nav nemaz tik zemā līmenī.. Jāturpina meklēt retāki taksoni!


adata 31.marts, 17:37

Paldies, Ansi!


dziedava 31.marts, 16:00

Paldies par paraugu! Paraugā augļķermeņi gan bija ļoti cieti, līdz galam nenobrieduši. Jauna eksemplāra krāsa var būt nozīmīga noteikšanā, bet svarīgi arī nobriedināt (turot mitrākā vietā), citādi perīdiju noņemt mikroskopēšanai ir praktiski neiespējami. Šajā gadījumā mazu gabaliņu izdevās atmiekšķēt un nodabūt, kas sarežģītākos gadījumos varētu būt nepietiekami. Pēc izmēra un perīdija pazīmēm te varētu būt divi varianti L.irregularis un L.epidendrum, kas esot viens no grūtāk atšķiramajiem sugu pāriem. L.epidendrum vairāk raksturīgi, kā es tos saucu, pārstaipi uz augļķermeņa virsmas, kas te ir ļoti labi redzami, tāpēc izšķīros par parastāko sugu.


dziedava 31.marts, 14:31

Paldies, Artur! :)


ekologs 31.marts, 14:27

Manuprāt, koku kamene (Bombus hypnorum).


dziedava 31.marts, 14:16

Paldies, Ansi!


adata 31.marts, 14:10

Jauks atradums! Kājiņas rakstītais un attēlotais garums arī mani samulsināja, un nav pirmā reize, kad Julitai kādā paraugā izdodas atrast jauku kriksīti!


dziedava 31.marts, 13:37

Man jau šķiet, ka cenšanās tikt pie nosaukuma bijusi tik veiksmīga, ka neredzu pat vajadzību mikroskopēt :), apskatīju tikai tuvplānā un pamērīju garumu (kas te nebija), bet kājiņa ir proporcionāli gara (nevis īsa, kā rakstīts), kas arī redzams 1.-2.foto. Bet interesantākais te ir cits - uz sūnas atradās arī jauka kriksīte, kuru ielikšu atsevišķā novērojumā. Ieteiktu nākmreiz nejauši ievākt mazliet vairāk eksemplāru, ne vienu vien. :D


dziedava 31.marts, 10:31

Jā, būtu jauki, ņemot vērā, ka nu jau skaidrāk iezīmējas, uz kā meklēt, un manējais atradums nemaz nebija vēl riktīgi izsporojies, lai arī nobriedis, tā ka arī domāju, ka noteikti cerības vēl ir. Pat šķita, ka manā gadījumā bija arī jaunāki eksemplāri, bet tad atkal sašaubījos, vai tie nav caurspīdīgi-baltgani sveķu pilieni. Ja ir pa vienam gab., tad pārliecība dabā nepavisam nav liela. Varbūt svarīgākais ir ne egles dzīvīgums, bet micēlijs, kas radies uz sveķiem, kas, savukārt, rodas no dzīvām eglēm. Tādā gadījumā drošs fakts ir tikai tas, ka eglei ir jābūt bijušai dzīvai :D. Līdzīgi esmu atradusi arī zeltpūšļu pilienīti Hemitrichia sordivesiculosa, kas raksturīgi aug uz dzīviem lapukokiem, bet es to atradu uz nesen lūzušas apses kritalas. "Dzīva vai nesen dzīva" - varbūt tā var saukt to vajadzīgo statusu.


Mežirbe777 31.marts, 09:35

Pieņemot, ka uz egļu sveķainām rētām, tad Sarea difformis (Fr.) Fr. . Protams, vislabāk šādus būtu noteikt balstoties uz mikro pazīmēm.


Mežirbe777 31.marts, 09:26

Konkrētā egle vēl joprojām vilka dzīvību, lai gan rētas bija ekstensīvas un noklāja visu stumbru vismaz līdz 2,5m H. Piekrītu, ka aprakstos minētas dzīvu egļu sveķainas rētas, lai gan raksturīgais melnais micēlija tīklojums novērojams arī uz nokaltušiem stumbriem, kamēr vien ir atbilstoši apstākļi tā eksistencei.. Joprojām neesmu atmetis entuziasmu atrast vēl kādu sugas atradni, tuvākajās dienās tiks apsekoti kārtējie biotopi.


dziedava 31.marts, 08:38

Raivo, "Tava" egle bija dzīva vai beigta? Es tagad domāju par savu atradumu, kuras dzīvotni man nebija laika kārtīgi papētīt, bet man tobrīd pašsaprotami šķita, ka egle ir beigta, bet tagad sāku domāt, ka runa taču bija par dzīvu (?) egļu sveķu rētām. Kā bija Tavā gadījumā?


dziedava 31.marts, 07:04

Jā!


adata 30.marts, 22:02

Tik skaisti izkritusi no kausiņiem!


megemege 30.marts, 22:00

Jā, Iveta, bija staipīgas.


adata 30.marts, 21:59

Pēc staipīgajiem kapilīcija pavedieniem un dzeltenās krāsas teiktu, ka režģa gļotsēne.


IlzeP 30.marts, 20:04

Vai aplikācija ir atjaunināta?


spiigana 30.marts, 19:48

Aplikācija man jau kādu laiku neveras vaļā, bet šodien no kompja karte raustās un neļaujas bīdīties. Tādēļ arī precīzāku vietu ielikt neizdevās.


mufunja 30.marts, 18:52

Apsveicu :)


Mežirbe777 30.marts, 18:42

Paldies par iedziļināšanos, Julita! Ceru, ka izdosies tikt pie pārliecinošas taksona piederības! Par pilienīti dzīvoju pilnīgā pārliecībā, ka jābūt DD. Tomēr nebija gan, tagad pievienoju. Reizēm mobilajā aplikācijā ir problēmas ar novērojuma sūtīšanu, ja i-neta pārklājums ir neeksistējošs. Pats centos nonākt pie taksona, tomēr nesekmīgi, nav vēl tādas pieredzes. Ceru, ka laikam ejot tāda radīsies :D


Mežirbe777 30.marts, 18:19

Super! Apsveicu, ka tiešām izdevās atrast! Suga noteikti ir izteikti prasīga un kaprīza pret mikro-dzīvotni. Šis arī ir no tāda dabiskāka meža stūrīša, ne gluži no stādītas egļu monokultūras.. Iedvesma atrast vēl kādam pietiekami vērīgam pētniekam ar gaišām acīm un lupu..


zane_ernstreite 30.marts, 17:49

Paldies, Uģi!


CerambyX 30.marts, 17:48

Meža tilbīte


dziedava 30.marts, 17:41

Bet vēlreiz par šo runājot, ir Polyschismium grupa, kas mums Latvijā nav bijusi, tāpēc tur jāpapēta rūpīgāk, jo uzreiz nav skaidrs, vai galviņas izskats ir traumēta parasta suga, vai tipiskāka cita suga ģintī, kas mums nav bijusi un tāpēc nepazīstam.


dziedava 30.marts, 17:03

Raivo, šo mikroskopēju, ir līdzīgs Diderma tigrinum, bet es vēl pārskatīšu variantus. Taču jautājums ir par trešo paraugu - pilienīti 8.03.2026., ko nevaru Dabasdatos atrast (tajā datumā no gļotsēnēm tikai purpura lākturīte). Vai sajaukts datums, vai nav Dabasdatos vispār? Man pirms mikroskopēšanas vajag, lai novērojums ir dabasdatos, lai es redzu foto dabā un varu uzreiz rakstīt mikroskopēšanas piezīmes, un piereģistrēt sev, kur Dabasdatos viss apraksts ir atrodams.


dziedava 30.marts, 16:01

Varētu būt Reticularia lycoperdon


dziedava 30.marts, 15:20

Paldies, Mārīt! Nu īsti nevar :D. Kamēr nemikroskopēju, pārliecības nebija. Normāli būtu, ja tādi augtu čupiņā (un tā tiem vajadzētu augt), tad būtu ieraugāms un saprotams. Bet nu viens gab. ir tā kā ir. :) Laimējās! Paldies Raivo, kurš ierādīja, tieši uz kādiem kokiem jāmeklē.


zemesbite 30.marts, 15:10

Vai dieniņ, kā tādu kunkulīti var ieraudzīt! Lieliski! :)


dziedava 30.marts, 14:29

Liels paldies par paraugu! Mikroskopēju, viss kārtībā, kapilīcijs ir un suga pareiza. :) Un kā jau ir gadījies - tikko saņemu un apskatu paraugu, tā uzreiz ekspedīcijā izdodas atrast arī pašai (1 gab. augļķermeni :D). Ir pilnīgi droši, Raivo, bez Tava atraduma es arī nebūtu atradusi, jo uzmanību pievērsu, ka egle bija tieši tāda pati - slīpa un melna, tāpēc īpašs paldies par biotopa un substrāta bildēm! Kad ieraudzīju koka atbilstību, tad meklēju, kamēr atradu. :)


zemesbite 30.marts, 10:34

Artur, Uģi, paldies!


IlzeP 30.marts, 08:03

Pēc kā noteicāt, ka zaļā, nevis pelēkā? Zaļā dzilna ir ļoti reta. Zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm Pelēkā dzilna: http://www.putni.lv/piccan.htm


Ansis 30.marts, 07:16

Pēdējā foto zobiņi labi redzami.


ekologs 29.marts, 23:21

Koksngrauzis (Obrium cantharinum).


Lietuviete 29.marts, 23:04

Liels paldies, Edgar, par sugas noteikšanu!


guta7 29.marts, 22:19

Paldies par skaidrojumu. Ilgi cīnījos, lai tiktu skaidrībā.


ekologs 29.marts, 22:03

Ok. Marek, Uģi, paldies!


adata 29.marts, 22:01

Medainajai svarīgi, lai augļķermeņi būtu vertikāli garāki izstiepti, ne apaļi. Te nevar izslēgt nelīdzeno pilienīti, jo augļķermeņi izskatās apaļi, pēc sporu mākoņa abas līdzīgas.


CerambyX 29.marts, 21:57

Izskatās ok priekš caprea, jā


Ziemelmeita 29.marts, 21:53

Paldies, kāpurs nokrita, vēl bildes dabūt nesanaca.


nekovārnis 29.marts, 21:49

Jā, grūti saprast, bet vismaz R.inqisitor tas nav.


Ziemelmeita 29.marts, 21:44

Vienīga bilde. Pietuvināju šo pašu, bet nekas īpaši labāks nav.


nekovārnis 29.marts, 21:40

Šis neizskatās pēc R.inqisitor kāpura. Varbūt kāda tuvāka bilde?


Ziemelmeita 29.marts, 21:34

Varbūt ir, neņemos apgalvot.


adata 29.marts, 21:32

Vai tik nebūs medainā bumbulīte? Augļķermeņi vertikāli izstiepti, sporu mākonis ciešā klājienā.


Siona 29.marts, 21:12

Raibās kosas aprakstā minēts: "No citām kosām viegli atšķirama pēc īlensmailajiem maksts zobiņiem ar gaišu malu." Tas būtu tas, ko redz pēdējā attēlā?


ekologs 29.marts, 16:08

Uģi, vari lūdzu uzmest savu aci? Mēs ar Mareku te punktējumu skatāmies un sākotnējais P. caraboides pārtop par P. caprea. Kādas ir Tavas domas?


zemesbite 29.marts, 15:43

Paldies, Julita!


pustumsa 29.marts, 15:34

Iespējams peļu klijāna ligzda, kurš tur blakus cīnījās ar vārnām


pustumsa 29.marts, 15:28

Šķiet plucināja vistu no blakus esošās mājas pagalma


nekovārnis 29.marts, 11:39

Vai nebūs parastais nātru raibenis? Lielais nātru raibenis ir migrants (Latvijā neziemo), kas sāk ierasties aprīlī/maijā.


nekovārnis 29.marts, 11:33

Lielais meža raibenis sāk lidot ap jāņiem :)


ekologs 29.marts, 10:58

Strautene (Plecoptera sp.).


BI 28.marts, 20:59

Gredzens HA39.922. Aizsūtīšu kolēģiem.


adata 28.marts, 18:43

Iespējams, ka medainā bumbulīte, ja augļķermeņi ir vertikāli izstiepti, vienādi plati, ne pilienveida. Te tā izskatās.


ekologs 28.marts, 16:22

Zeltmalu airvabole (Dytiscus marginalis).


megemege 28.marts, 15:44

Paldies Amanda!


Amanda 28.marts, 15:40

Tumšās pīles


dziedava 28.marts, 09:12

S.gracilis/hyperopta, būtu skaidrāk jāredz sīkās sporas


adata 27.marts, 20:57

Piekrītu Julitai, gļotsēni neatgādina.


dziedava 27.marts, 20:10

Vairāk tā kā pēc sēnes - fleogenas izskatās..


Ziemelmeita 27.marts, 19:54

Paldies,Ivar!


Ivars Leimanis 27.marts, 19:35

Ticamāk kalnu divzobe Orthodicranum montanum.


IlzeP 27.marts, 15:45

Tā tas ir, Ainār. Bet Baltkrievijas punkts tāpat nepārmigrēsies uz Ornitho portālu. Īsti nezinu, ko ieteikt.


Dubults 27.marts, 14:46

Igor, man nav īsti skaidrs, ko šim novērojumam nozīmē kartē atliktais punkts? No Jūsu rakstītās piezīmes saprotu, ka putns gājis bojā Baltkrievijā. Tad jau mirušā putna novērojuma punktam būtu jāatrodas tur! Ja punkts paliek Teiču purvā, tad tas nozīmē, ka tieši tur atrasts beigts klinšu ērglis.


dziedava 27.marts, 10:24

Jā! :)


dziedava 27.marts, 08:56

Spriežot pēc googles, C.nigra dažādiem cilvēkiem tiešām varētu būt dažādi pazīstams, man laikam gan ir tikai viena, gļotsēniskā, asociācija ;)


IlzeP 27.marts, 07:37

Mani vienmēr samulsina šis tik pazīstamais saīsinājums - C. nigra - attiecībā uz gļotsēnēm :)


Vīksna 26.marts, 21:26

Vai tiešām pelēkais tāds koks un tik agri zied ?


nekovārnis 26.marts, 20:12

Paldies! :)


dziedava 26.marts, 19:34

C.nigra tā izjukt kā alta nemaz nespēj. Kaut ko te jāizvēlas, izvēlos retāko.


Amanda 26.marts, 07:38

Sējas zosis


marsancija 25.marts, 22:35

Paldies, Renāte!


LMM 25.marts, 19:49

Macrogastra borealis (latesriata)


LMM 25.marts, 19:47

Macrogastra ventricosa.


Mežirbe777 25.marts, 16:30

Chaenotheca furfuracea (L.) Tibell


Mežirbe777 25.marts, 12:28

Visticamāk domāta Byssonectria terrestris, tomēr ir arī līdzīgās. Būtu svētīgi pārbaudīt mikro pazīmes. Citādi tā iznāk zīlēšana, nevis sugas noteikšana. :D


BI 25.marts, 10:32

BE98514


dziedava 25.marts, 10:11

Skaistie pavasara ziediņi :))


dziedava 25.marts, 10:10

Tā ir tipiska pavasara sēne (ne gļotsēne), tikai uzreiz neatceros nosaukumu, ja vien tur tagad nebija vairāki varianti iespējami


dziedava 25.marts, 09:55

Tāds melnā tonis jau noformējušām bumbiņām nav raksturīgs mālkrāsas lākturītei C.argillacea, drīzāk tāds varētu būt pat jaunajai purpura lākturītei C.purpurea. Droši pateikt no šādas stadijas šobrīd es nevaru.


dziedava 25.marts, 09:12

Tev varētu būt interesanti patiešām atrast N.laevis :). Varbūt jau esi skatījies myx.dk, - šī suga atrasta tikai 10 valstīs, un arī Latvijā ir retākā no šīs grupas - tikai 7 vietās atrasta. Pavāc gludākos un dzeltenākos, varbūt izdodas :). gbif.org Nannengaella laevis vispār nav, jo ģints mainīja nosaukumu salīdzinoši nesen, vēl nav pārgājuši uz jauno, un attiecīgi tur esošās 30 Fuligo laevis atradnes nav īsti korekts ieskats, jo Nannengaella laevis ziņojumu tur nav (Latvijai tur vajadzētu būt, jo manā publikācijā bija).


dziedava 25.marts, 08:43

Un, jā, F.intermedia plazmodijs ir krēmkrāsas, un tāds te arī ir.


dziedava 25.marts, 08:42

Lai arī Edvīns šo ir skatījis, nesen viņš ir teicis, ka ragansviestus īpaši nav pētījis, turklāt tieši par F.intermedia man stāv atmiņā, ka viņš to vai nu neatzīst, vai īsti nav redzējis, tāpēc pieļauju, ka viņš to varētu arī labi nezināt. Tā kā pati atradu tādu, kas, manuprāt, pēc visām pazīmēm atbilst F.intermedia, tad salīdzināju ar šo, un man izskatās abi ļoti līdzīgi gan pēc iekšējām struktūrām (kā cieši daudzi augļķermeņi kopā sablīvēti), gan pēc sporām (ar izteiktām mazākām un lielāku, treknāku kārpu grupām). Un lai vai kā, šai ir lielākas sporas nekā F.septica tipiski ir (6-9 mkm un 9-11 mkm tomēr nav gluži tas pats, pat ja "9" pārklājas). Un vācu noteicējā tulkojumā par F.intermedia atradumu teikts "Nobriedušas ētālijas bija veidojušās ar vai bez garozas, un pēdējā gadījumā bieži bija rozā krāsā." - un te ir tas rozā gadījums. Turklāt F.intermedia nereti aug uz dzīviem augiem (un sūnas tādas ir). Tā ka es tomēr palieku pie F.intermedia viedokļa.


Mežirbe777 25.marts, 07:51

Paldies, Julita! Kļuvu erudītāks par šo trīs sugu grupu :) Uz apšu sausokņiem diezgan bieži šīs un līdzīgās tiek pamanītas, tomēr reti tiek ievāktas..


ekologs 25.marts, 07:38

Šī būs no Entomobryomorpha kārtas.


nekovārnis 25.marts, 07:23

Paldies, Artur! :)


dziedava 25.marts, 06:43

Aizmirsu piebilst, - lai dzīvi vēl vairāk sarežģītu, visas trīs minētās ragansviestu sugas var augt uz vienas un tās pašas apses kritalas, tāpēc, ja ir dažādi augļķermeņi, ir vērts pavākt vairākus paraugus, jo īpaši, jo noteikšanai pietiek ar sporām. Un tai pašā laikā var gadīties, ka ir dzelteni un brūni, lielāki un mazāki, vairāk un mazāk grubuļaini augļķermeņi, un tie visi izrādās F.luteonitens :) Pieļauju, ka ar pieredzi tomēr iespējams uztrenēt aci un atšķirt sugas jau dabā. Pati šobrīd trenējos - mēģinu uzminēt un mājās pārbaudīt. Bieži izdodas, tomēr pagaidām ne vienmēr.


dziedava 25.marts, 05:55

Šī ir laba suga ar āķīgām sporām. Dziedavā diemžēl ir pirmo atradumu mikroskopijas, nevis labākās, jo šobrīd spēki tiek veltīti grāmatai, ne veco foto nomaiņai ar jauniem. Nannengaella laevis sporas ir apaļas un blīvi un vienmērīgi kārpainas, bet vienā pusē gaišākas (ja nebūtu vienā pusē gaišākas, tad sporas būtu kā Fuligo leviderma).. Fuligo luteonitens sporas ir apaļas un ovālas, kārpas izvietotas nevienmērīgi(!), skraji. Paralēli tam var būt arī vienā pusē gaišākas. Tādējādi akcents primāri ir uz "ovālas, ar nevienmērīgi izvietotām kārpām", un tikai tad, ja tas neizpildās, resp., ir apaļas ar vienmērīgām kārpām, tad skatās, vai nav vienā pusē gaišākas. Šajā novērojumā var redzēt ovālas sporas ar skrajām, nevienmērīgi izvietotām kārpām, tātad F.lutonitens. Augļķermeņu krāsa savā ziņā ir iemesls, kāpēc katram gadījumam visi tml. atradumi tiek mikroskopēti - N.laevis jeb gluddzeltenais biežāk tiešām ir dzeltens, diezgan vienmērīgi gluds un gaiši dzeltens. F.luteonitens kā būtiskāko pazīmi esmu atzinusi virsmas grubuļainumu, nereti atgādina paugurus - augšā - lejā un atkal augšā. Bet krāsa ir tā, kas mēdz maldināt, jo šī suga mēdz būt gan brūna, gan tīri dzeltena, tādējādi pēc krāsas svārstās starp gludo ragansviestu F.leviderma un gluddzelteno ragansviestu N.laevis.


Ansis 24.marts, 15:23

Izskatās, atradne atzīmēta neprecīzi - priežu mežā, kas neatbilst foto redzamajai vietai - pļavā.


Puķu Ilze 24.marts, 10:49

uz kārkliem


Puķu Ilze 24.marts, 10:48

uz ozola.


Laimeslācis 24.marts, 10:22

Paldies, Raivo!


Laimeslācis 24.marts, 10:21

Paldies, Julita, par labojumiem un komentāriem!


dziedava 24.marts, 06:22

Un lāsenīšu nemaz?


VijaS 23.marts, 21:49

Tur pa apkārtni bija desmitiem paciņu visās iespējamās stadijās. Plantācijas :)


Ziemelmeita 23.marts, 20:31

Neatradu, iespējams nav nobriedis un aizvests atpakaļ uz mežu, neatceros.


Siona 23.marts, 17:01

Ir uz egles, jā! Man arī tā likās, dzīvē skatoties uz tām piepēm..


erts 23.marts, 13:37

Ar gredzenu EOHK


erts 23.marts, 13:28

Ar gredzenu TV9W


dziedava 23.marts, 10:01

Kāpēc pārliecība par paciņām?


dziedava 23.marts, 09:48

Pirmajā komentārā "pēc dažām stundām karstā mašīnā" izklausās, ka paraugs bija paņemts :), jautājums, vai saglabājies.


Ziemelmeita 23.marts, 09:41

Paldies par skaidrojumu, Julita! Ja pareizi atceros, auga uz kritalas. Vai paraugu paņēmu, neatceros. Paskatīšos, kas mājās par paraugiem ir.


Vīksna 23.marts, 09:04

Paldies !


roosaluristaja 23.marts, 08:21

Ja tas ir uz egles, varētu būt egļu cietpiepe


dziedava 23.marts, 07:52

Interesanti Varētu būt parasta zaļganā pumpurīte, ja nebūtu uz sfagniem. Vai arī tomēr vieta nav tik slapja.


dziedava 23.marts, 07:42

Zemesriekstu / konglomerāta pumpurīte. Tās arī nobriedušas "uz aci" grūti atšķirt.


dziedava 23.marts, 07:26

Es gan droši vien [brīvā laikā :D] mikroskopētu, jo kaudzītes īsti nav, bet varbūt staipeknis "pie vainas", - tur vrb grūti


dziedava 23.marts, 07:21

Nevar saprast, uz kā auga - vai tas ir nobirās, vai uz kritalas mizas? Abas hipotēzes ir "pa tēmu", bet man "nepatīk" kopskats, kur skaidri redzams, ka vairāki augļķermeņi ir cieši kopā, bet tas nav raksturīgs ne vienai, ne otrai hipotēzei, kur augļķermeņi tipiski ir nodalīti. Ļoti interesanti, ja ir paraugs, tad kāds tas izskatās tagad, un vispār to vajadzētu mikroskopēt.


Siona 23.marts, 07:06

Varētu būt sēņmuša Agathomyia wankowiczii.., bet es nezinu, vai kāds cits neveido kaut ko līdzīgu..


dziedava 23.marts, 07:01

Iveta, domāju, ka te visur viena suga. Minētais 3. att. labajā pusē tiešām izskatās dikti gluds, taču priekš gludā ragansviesta nav īstais tonis, turklāt te izskatās lapukoks ar rētu, kas raksturīgs milzu vilkpienainei, bet nav raksturīgs gludajam ragansviestam, kura "lauciņš" ir kritalas


zemesbite 22.marts, 20:58

Paldies, Julita!


Ziemelmeita 22.marts, 20:28

Paldies Uģi!


BI 22.marts, 18:05

Diemžēl ar redzamo ir par maz. Lai identificētu konkrētu putnu, vajag vēl divus ciparus. Pašlaik iespējami vairāki desmiti. Ir ticamība, ka gredzenots kā mazulis 2013. gadā Kaņierī.


ekologs 22.marts, 10:34

Skrejvabole (Badister bullatus).


dziedava 21.marts, 23:18

Reticularia lobata? Šim jau gan sporas vajadzētu paskatīt..


dziedava 21.marts, 23:11

Man šķiet, ka paresninājums tomēr ir. Un jaunas tā izskatās, ir redzētas.


dziedava 21.marts, 22:14

Jā, Ilze, nu jau es ne tikai domāju, bet daru! :D. Nieka 6+ gadi pagājuši.


dziedava 21.marts, 22:07

Ir kas līdzīgs redzēts, kas nebija gļotsēne, bet saprast, kas tas ir, nevarēja


dziedava 21.marts, 22:01

Ļoti jau līdzīga sfagnu kūlītei, bet cik tur purvaina vieta - kas zina. Sūnas - dzegužlini- ir pareizie


dziedava 21.marts, 21:49

Skatoties uz nelīdzeno virsmu, var būt grubuļainais Fuligo luteonitens, bet droši to varētu pateikt mikroskopijā pēc sporām


BI 21.marts, 19:48

Uzticīgs draugs. Mēģināšu dabūt gredzenošanu un ziemošans vietu.


Ziemelmeita 21.marts, 16:43

Paldies,Julita! Paraugu paņēmu, brīvākā brīdī paskatīšos mikroskopā.


dziedava 21.marts, 16:09

Varbūt ir, bet es laikam mikroskopētu drošai noteikšanai :)


erts 21.marts, 15:17

AE 77 Daugavpilī novērots 12.gadu pēc kārtas.


Vīksna 21.marts, 10:56

Paldies !


fufuks 20.marts, 22:08

2024. oktobra sākumā pa ceļam uz Lietuvu novērots Sātiņos kopā ar 2 līdzbiedriem (jaunie putni), 2025.g. decembrī arī turpat netālu Lietuvā pie Rusnes.


dekants 20.marts, 21:28

Paldies par operatīvo ziņu!


BI 20.marts, 21:14

Mazulis no Kaņiera, 11.06.2024 dabūja pasi 2024. gada oktobrī Lietuvā netālu no Rusne


ekologs 20.marts, 20:37

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:34

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:32

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:31

Entomobryomorpha kārta. Iespējams, Entomobrya corticalis.


ekologs 20.marts, 20:26

Šī izskatās no Poduromorpha kārtas.


ekologs 20.marts, 20:23

Entomobryomorpha kārta, Orchesella sp. Iespējams Orchesella cincta.


ekologs 20.marts, 20:20

Entomobryomorpha


ekologs 20.marts, 20:12

Paldies! :)


IlzeP 20.marts, 20:11

Jā, piekrītu. Pievienoju. Tagad tik būtu jāizskata iepriekšējie novērojumi un jānomaina nosaukumi.


ekologs 20.marts, 20:10

Paldies! :)


CerambyX 20.marts, 20:02

Pēc tāda izskatās


ekologs 20.marts, 19:11

Agriotes sputator?


dziedava 20.marts, 19:02

Nu jāā.. Pēc kopskata domājams, ka ļoti reti novērota suga, pēc pašreizējām zināšanām - Badhamia foliicola vai Physarum cinereum. Bet dikti agri! Varētu šogad papētīt, vai tur kas līdzīgs neuzaug. :D


ekologs 20.marts, 18:47

No Poduromorpha kārtas. Ilze, varbūt sugu izvēlnē pie kolembolām var ielikt kolembolu četras kārtas - Neelipleona, Symphypleona, Poduromorpha, Entomobryomorpha? Līdz kārtai nav tādas grūtības noteikt, kas vismaz daļēji atvieglos salikt visu pa "plauktiem". Kā domā?


artis113 20.marts, 11:50

Nē, diemžēl vairāk foto un paraugu nav. Arī pārāk tāla lokācija, lai apsekotu un ievāktu paraugu.


IlzeP 20.marts, 11:35

Šis būtu agrākais zināmais novērojums pavasarī. Bez pierādījumiem nevar uzskatīt par ticamu.


SashaO 20.marts, 10:21

https://youtu.be/SLVpBS__0fI?is=MphbUujvrJH2G3h1


Ivars Leimanis 19.marts, 22:48

Bruha sprogaine Ulota bruchii


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2026
© dabasdati.lv
Saglabāts