Aktīvie lietotāji: 214 Šodien ievadītie novērojumi: 130 Kopējais novērojumu skaits: 2267023
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2020. gadā
Pievienots 2021-02-05 16:11:22

Ir pienācis laiks atskatīties uz aizgājušo 2020. gadu - kā mums Dabasdatos ir veicies ar blakšu novērojumiem? Šī gada sākums ir gana pateicīgs šādām apcerīgām pārdomām, jo pārmaiņas pēc aiz loga ir dziļi sniegi - jebkādi nopietnāki blakšu meklējumi pagaidām jāatliek. Tie, kas Dabasdatos notiekošajam seko gana uzmanīgi, droši vien būs pamanījuši, ka arī šogad ir veicies tīri labi - ir bijusi laba Latvijas faunai jaunu sugu raža un par novērojumu trūkumu galīgi nevaram sūdzēties! 

Pirmkārt, jāsaka, ka novērojumu skaits ir bijis visai līdzīgs kā 2019. gadā - kopumā 2020. gadā ir saņemti 3639 ziņojumi (2019. - 3861) no kuriem 3238 uz šo brīdi ir noteikti līdz konkrētai sugai (2019. - 3275). Tātad blakšu ziņotāja aktivitāte ir uzturējusies līdzvērtīgā - manuprāt, diezgan augstā līmenī, bet par kripatu ir uzlabojusies mūsu precizitāte jeb ir nedaudz mazāk nenoteikto sp. sugu starp novērojumiem. Šogad gan konkurence uz novērotāju uzmanību bija jo īpaši liela, jo papildus ierastajiem ziņošanas objektiem bija jauns, ļoti interesants un aizraujošs aicinājums ziņot koksngraužus, kas arī man pašam personīgi atņēma gan daudz spēkus, jo ievēlos koknsgraužu meklēšanas azartā. Bet ar to visu varu visus apsveikt ar vienu nozīmīgu jubileju - 10000 robežu kopējā Dabasdati.lv ziņojumu datubāzē (tiesa tas skaitot kopā arī nenoteiktos sugu ziņojumus)!


2020. gadā ziņoto blakšu novērojumu (ieskaitot līdz sugām nenoteiktos sp.) izkārtojums gada laikā pa mēnešu dekādēm.

Ja skatāmies uz individuālo ziņotāju rezultātiem, tad TOP-4 palicis nemainīgs - vien šogad nedaudz mainītā secībā. Šo rindu autoram tikai ar grūtībām izdevās nosargāt vietu pašā augšgalā (272 ziņotas sugas + 16 nenoteiktu sp. sugu ziņojumi), jo ļoti cieši uz papēžiem mina Kārlis Freibergs, kam sarakstā 243 (+ 14 sp.)! Var apsveikt ar pievienošanos vienā gadā 200 redzēto sugu klubiņam! Lielisks sniegums arī Laimai Birziņai, kura šogad pārliecinoši pārkāpa 100 sugu slieksni (pagājušajā gadā mazliet, mazliet pietrūka) - 124 (+ 19 sp.)! Šajā reizē uz 4. vietu atkāpies Mareks Ieviņš, kas noteikti būtu saistāms ar koksngraužu medībām atvēlēto laiku, taču neskatoties uz to - viņš ir viens no trim iepriekš minētā 200 sugu klubiņa. Atsevišķi vēl vēlētos izcelt Lauru Taubi, kura noslēdz TOP-5 un, kas īpaši izceļams - viņa tikai 2020. gadā portālā Dabasdati.lv ziņoja pirmo blakts novērojumu jau uzreiz gandrīz izdevās aizsniegties līdz 100 sugu robežai (90 + 17 sp.). Lielisks sniegums!


2020. gadā novēroto sugu skaits individuālā vērtējumā. Tumšākais skaitlis - noteiktās sugas, gaišākais skatlis - līdz sugai nenoteikto ģinšu ziņojumi (piemēram, 12 Lygus sp. novērojumi skaitās kā 1).  

Tā kā blakšu vērošana Dabasdatos norit jau nedaudz ilgāk par vienu gadu, tad šķita interesanti apkopot ziņojumus jaunā griezumā - kādi šobrīd ir aktīvāko ziņotāju "Mūža saraksti" jeb cik sugas vispār katrs no mums ir ziņojis? Un cik no tām jaunas ir tieši 2020. gadā? Darbojošās personas, protams, apmēram tādas pašas, taču galvgalim pievienojas arī Valda Ērmane, kas ir piektais cilvēks, kurš šobrīd kopumā Dabasdatos ir ziņojis vairāk par 100 sugām. Turpat, turpat gan ir vēl daži dabas vērotāji, kam ir visas iespējas šo robežu sasniegt, jo kā rāda 2020. gadā redzēto laiferu (no putnu vērotāju žargona - ķeksis mūža sarakstā) skaits individuālajos mūža saraksts, tad tādā relatīvi neintensīvā vērošanas režīmā apmēram 10 jaunas sugas gada laikā ir iespējams samērā viegli dabūt. Taču, kā rāda Kārļa Freiberga un Lauras Taubes piemērs, tad pievēršoties šai lietai nedaudz (vai daudz) nopietnāk, tad viena gada laikā savam "mūža sarakstam" var pievienot pat tuvu 100 sugām! Protams, jo vairāk sugu atrasts, jo grūtāk tās jaunās sugas dodas rokās, bet nu ar to visjūtamāk var saskarties vien, kad sugu saraksts pietuvojas 400 sugām.


Visā Dabasdati.lv pastāvēšanas vēsturē ziņoto sugu skaits jeb tā dēvētie "mūža saraskti". Protams, ja kādam ir arhīvos vēl kādas sugas, kas nav ziņotas arī no agrākiem gadiem - laipni aicināti pievienot. 

2020. gadā kopumā ir ziņots nedaudz mazāks skaitu sugas kā iepriekšējā gadā - 370, taču kopējas Dabasdati.lv ziņoto skaits ir pieaudzis līdz 450 sugām, kas ir aptuveni 87% no kopējā Latvijā šobrīd konstatēto sugu skaita (~516 sugas). Nākamā gada mērķis būtu turpināt pamazām tuvoties 500 sugu robežai - joprojām ir gana daudz, iespējams ne pārāk retu sugu, kas vēl līdz šim portālā Dabadati.lv nav tikušas ziņotas. Kā arī bez šaubām daudzas jaunas sugas Latvijas faunai vēl tikai gaida savu atrašanu. Arī 2020. gadā šādu jauno sugu beigu beigās bija necerēti daudz - 22! No tām gan divas (mīkstblakts Phytocoris reuteri un koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis) ir tādas, kas bija novērotas jau 2019. gadā, bet 2020. gadā tikai precizēta un/vai iegūta pārliecība par sugas noteikšana. Interesanti, ka šoreiz kā jauno sugu atklājēji ir atzīmējami 6 dažādi cilvēki - šo rindu autors (14 sugas), Kārlis Freibergs (4*), Laura Taube (2*), Mareks Ieviņš (1), Lilita Vanaga (1) un Pauls Vasks (1). Tātad - jaunas sugas atrast ir iespējams praktiski jebkuram, kurš iesaistās (pat ja tikai ar atsevišķiem gadījuma vērojumiem). Daži subjektīvi interesantākie jaunatklājumi tomēr jāizceļ - pirmkārt tās sugas, kas jau ir atrastas vairākkārt jeb varētu uzskatīt, ka tās Latvijā jau ir sastopamas plašāk, bet arī atsevišķas sugas, kas ir citādi mūsu reģionam varbūt nedaudz negaidīti atklājumi (jeb sugas, kas apkārtējās valstīs nav pārlieku plaši izplatītas). Daži piemēri tad zemāk.

* - Mīkstblakts Deraeocoris ventrlais atklājums abiem gandrīz vienlaicīgs, tāpēc šo sugu kā jaunu ieskaitu abiem.


Zemesblakts Lasiosomus enervis - Pirmā no 2020. gada jaunajām sugām Latvijas faunai, ko Slīteres Nacionālaja parkā 19. aprīlī atrada Mareks Ieviņš (novērojums). Turpmāk gada laikā atrasta vēl 3 vietās (visi U.Piterāns), kas var liecināt, ka sugai jābūt satopamai arī citur. Konkrētu barības augu šai sugai nav - sastopama pie zemes lapu nobirās utml. vietās dažādos biotopos. Suga gan izmēros neliela (ap 4mm), kas apgrūtina tās konstatēšanu. Latvijas novērojumi vairāk liecina par saistību ar mežiem, iespējams ar uzsvaru uz mitrākām vietām, bet nu nepieciešami vēl atradumi, lai varētu ko secināt. 


Ornamentblakts Syromastus rhombeus - pirmais atradums 4. maijā Imantas apkārtnē (novērojums), vēlāk arī Skrundā (abi - U.Piterāns) un Papē (K.Freibergs). Polijā ļoti bieži sastopama suga, bet Latvijā ticams, ka nesens ienācējs faunā, jo tālāk uz ziemeļiem, piemēram, Igaunijā atradumu nav. Ticams, ka Latvijas rietumu un dienvidrietumu daļā suga varētu būt atrodama arī vēl citās vietās. Sausus un atklātus biotopus mīloša suga, kas dzīvo uz dažādiem neļķu dzimtas augiem, piemēram, smiltenītēm (Arenaria sp.), radzenēm (Cerastium sp.) u.c. Izmēros liela suga (ap 10-12mm, taustekļus neskaitot) - varētu būt samērā viegli ieraugāma sēžot uz kāda no barības augiem. 


Koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis - Viena no minētajām sugām, kam hronoloģiski agrākais sugas novērojums ir bijis jau 2019. gadā, bet tikai 2020. gadā izdevās šo sugu identificēt ar pietiekami lielu pārliecību (šis pirmais noteiktais novērojums). Šī gan ir no noteikšanā sarežģīto blakšu grupas, kur ideālā variantā būtu jābūt ievāktam eksemplāram, lai to noteiktu. Tiesa pamazām uzkrājoties pieredzei, teorētiski var sugu atpazīt arī labos, augstas detalizācija fotoattēlos, ja ir izdevies nofotografēt blakti labā rakursā (attēlā jābūt iespējamam novērtēt priekškrūšu vairoga formu - īpaši priekšējos stūrus). Noteikšanā palīdz arī barības auga piefiksēšana, jo šī ir tikai viena no divām sugām, kas pamatā apdzīvo ošus (Fraxinus). Ticams, ka arī šī suga ir jau sastopama plašāk - īpaši uz saulainās vietās augošiem ošiem. 


Ornamentblakts Leptoglossum occidentalis - Varētu teikt, ka viens no 2020. gada gaidītākajiem atradumiem bija šī sākotnēji Eiropā no Ziemeļamerikas ievestā blakts, kas pēdējo gadu laikā ļoti strauji izplatās A-ZA virzienā. 2019. gadā bija atradumi jau Lietuvā, 2020. gadā atrasta arī Somijā un Igaunijā. Beidzot gada nogalē arī pie mums - 3. oktobrī Lilita Vanaga pamanīja šo blakti iekāpušu Salaspilī pa logu (novērojums). Suga ir ļoti liela - līdz pat 2cm, kas to ierindo starp lielākajām Latvijas sauszemes blaktīm. Kā kartē redzams, tad arī šai sugai jau ir vairāki atradumi - taču tie ir jau 2021. gada nopelns, kad gada sākumā to divās vietās Kolkas apkārtnē atrada M.Ieviņš, bet Svitenes pusē - V.Ērmane. Interesanti, ka šie abi atradumi bija uz sniega. Labāko sugas meklēšanas metodi vēl mums jāatklāj, bet tā kā šī ornamentblakts ir cieši saistīta ar skujkokiem - īpaši priedēm, kur tās siltajā gada periodā barojas g.k. ar sēklām čiekuros, tad jau sākot ar agru pavasari var sākt ar savā apkārtnē tuvāko priežu inspicēšanu. Iespējams meklēšana uz sniega siltās dienās ar temperatūru virs 0 arī ir laba metode? Nāks pavasaris tuvāk - varēsim pārbaudīt.   


Laupītājblakts Empicoris baerensprungi - plūdeni pārejam pie jaunajām sugām, kam 2020. gada atradums ir palicis vienīgais un tās ir samērā interesantas savas izplatības dēļ. Šī laupītājblakts nāca kā visai liels pārsteigums, jo tuvākajā apkārtnē mūsu reģionā suga ir atrasta vien Polijas rietumu daļā un netika uzskatīta par tādu īpaši potenciālu sugu Latvijas faunai. Taču 7. jūnijā šo rindu autors pamanīja vairākus Empicoris ģints blakts īpatņus kastītē, kurā bija ielikts liels, satrupējis piepes gabals, kas izcelts no neliela kļavas dobuma LU Botāniskajā dārzā (novērojums). Sugas noteikšana samērā vienkārša - priekškrūšu vairoga aizmugurējā malā ir vertikāls, nedaudz ur priekšu vērsts dzelkšņveida izaugums, kas nav citām līdzīgām sugām. Iespējams, ka suga ir citur reģionā sastopama plašāk, taču sīkā izmēra (ap 4-5mm) un slēptā dzīvesveida dēļ (apdzīvo g.k. ķērpjiem klātus koku stumbrus) to ir visai grūti pamanīt. Jebkurš cits atradums Latvijā arī būs jāvērtē kā ļoti izcils. 


Mīkstblakts Deraeocoris ventralis - arī šī suga ir īpaši izceļama, ja runājam par ne tik ļoti gaidītām sugām. Lai arī tā ir konstatēta Baltkrievijā un Polijā, tomēr visumā šķita vairāk šo valstu dienvidu reģionos sastopama suga. Taču izrādās dzīvo arī DA Latvijas stūrī, kur karjerā pie Undrukāniem 24. jūlijā divus dažādus īpatņus atrada Laura Taube (pirmā ziņoja DD.lv - novērojums) un Kārlis Freibergs (pēc pulksteņlaika par kādā 30 minūtēm agrāks pirmais foto - novērojums). Sugu noteikšana Deraeocoris ģintī mēdz būt samērā sarežģīta, bet šajā gadījumā kopējas ķermeņa krāsojums atstāj maz variantus šaubām. Šis varētu būt labs piemērs tam, ka arī Latvijas DA stūris slēpj sevī vēl neatklātu sugu atradumus, kas gan ir samērā loģiski, jo ja, piemēram, dienastauriņiem Daugavpils apkārtne ir vienīgā vieta kur sastopamas dažas sugas, tad arī blaktīm iespējams ir līdzīgi? 


Mīkstblakts Atractotomus parvulus - arī relatīvi negaidīts atradums, jo, lai arī suga ir konstatēta Zviedrjā Gotlandes salā un Ālandu salās, tomēr tur atradumi ir mazskaitlīgi. Naktī no 10. uz 11. augustu Papē viens šai sugai šķietami tipisks atlidoja uz gaismu, kur to nofotografēja K.Freibergs (novērojums). Suga dzīvo uz priedēm (tas ir atšķirīgi no citām Atractotomus ģints sugām) un citās valstīs arī tiek regulāri novēroti eksemplāri tieši uz gaismu. Suga ir ļoti sīka (zem 3mm), kas noteikti apgrūtina tās konstatēšanu. Visticamāk, ka šī varētu būt tikai Kurzemes piekrastē sastopama suga, taču laiks, protams, rādīs. 


 Ornamentblakts Arenocoris fallenii - pēdējā suga, ko vēlētos izcelt ir tāda, kas labi raksturo teicienu "Kas meklē, tas atrod!" ar piebildi - "...ja zina kur meklēt.". Šo sugu K.Freibergs atrada Papē 13. augustā burtiski ne mazāk kā 24h stundas pēc tam, kad izteicu versiju, ka šo sugu tur varētu pameklēt kaut kur zem velnarutku grābeklītēm (Erodium cicutarium), kas ir šīs sugas barības augs (novērojums). Latvijā visticamāk tā pagaidām varētu būt tikai pašos galējos dienvidu reģionos sastopama suga, jo ir gana siltummīloša - var meklēt arī iekšzemē citās sausās, smilšainās vietās, kur ir bagātīgas grābeklīšu audzes

Domājot par nākotnes perspektīvām, protams, pats galvenais uzdevums ir - ziņot, ziņot un vēlreiz ziņot! Kaut vai visas parastākās sugas, kas vien trāpās ceļā, jo nu Latvijas apsekotība blakšu vērošanas kontekstā ne tuvu nav pilnīga. Zemāk kartē apkopojums ar to cik 10x10 kvadrāti ir vispār bez nevienas sugas novērojuma - visai tradicionāli, protams, Latvijas austrumu daļa zīmējas gaišākos un pelēkākos toņos. Kā redzams labāks pārklājums ir Rīgas apkārtnē (vairāku novērotāju devums), Slīteres Nacionālajā parkā (Mareka Ieviņa centieni), Rundāles apkārtnē (Valda Ērmane), kā arī atsevišķi punkti šur tur citur (Pape, Lejasciems - g.k. Lauras Taubes, Kārļa Freiberga ziņojumi). Kopumā gan tikai apmēram 12% no visiem 10x10km kvadrātiem ir novērots vairāk par 50 sugām. Virs 100 sugām - 12 kvadrātos. Tā ka blakšu izpēte Latvijā ir vēl tikai pašā ceļa sākumā - ir vēl daudz darāmā. Šobrīd sugām bagātākais kvadrāts, kurā ietilpst Doles-Dārziņu dzelzceļmalas apkārtne - tur atzīmētas 166 sugas. Es gan gribētu lēst, ka gandrīz jebkurā 10x10km kvadrātā, kurā ir atrodami samērā dažādi biotopi, tomēr vidēji vajadzētu būt sastopamām vairāk par 200 dažādām sugām. Tātad arī šis Dārziņu kvadrāts noteikti sevi vēl nav pilnībā izsmēlis. Tas tikai pierāda, ka kukaiņu vērošana (t.sk. blakšu pētīšana) ir visai demokrātisks dabas vērošanas novirziens - nav obligāti jādodas diži tālu no savas mājvietas, lai sameklētu vairākus desmitus vai pat simtus dažādu sugu.


Noslēgumā vēl atgriezīšos pie 2021. gada uzdevumiem. Tā kā šobrīd un tuvākā pārskatāmā nākotnē esam nokļuvuši ziemas jūgā, tad tagad tā uzreiz uz aktīvu blakšu meklēšanu ir grūti aicināt. Ja būtu laikapstākļi kā iepriekšējā ziemā, tad kādās lapu nobirās mežos un mežmalās varētu arī februārī gana daudz sugu sameklēt. Taču ir viena suga, ko tomēr varu gan aicināt intereses pēc pameklēt. Tā ir ļoti bieži sastopamā priežu mizasblakts (Aradus cinnammomeus), ko meža nozarē pat mēdz uzskatīt par priežu jaunaudžu kaitēkli. Tās tiešām būtu jāmeklē vietās ar jaunām līdz vidēja vecuma (tā aptuveni uz aci raugoties ~15-40 gadi tāds labākais vecums) priedēm, kur tās slēpjas zem stumbra mizas plēksnēm - zemāk attēlā tāds tipisks sugas apdzīvots koks un atrašanas veids. Siltajā gada periodā tās būs g.k. saules pusē kādu gabalu virs zemes (1-2m), bet ziemā arī tuvāk stumbra pamatnei un iespējams tā stumbra puse nav tik būtiska. Bieži vien uz viena stumbra var būt vairāki desmiti īpatņu un nereti pietiek palupināt vien pāris-dažas mizas plēksnes, lai vismaz vienu blakti atzīmēšanai atrastu. Jāpiezīmē gan, ka šī ir izmēros sīka suga - vien kādi 3-4mm, kas var apgrūtināt pamanīšanu un fotografēšanu, taču kopumā sugu vajadzētu varēt atpazīt arī ar telefona kameru uzņemtos attēlos. Tāds lūk uzdevums - Dabasdati.lv ziņojumu kartē vien atradumi 22 kvadrātos un sugu sekmīgi atraduši 5 vērotāji.


Priežu mizasblakts (Aradus cinnamomeus) - Līdz šim Dabasdati.lv relatīvi maz šīs ļoti bieži sastopamās sugas ziņojumu.


Priežu mizasblakts tipisks biotops - audze ar jaunām priedītēm un tipiska balkšu lokācija uz stumbra. Attēlā kur sarkanais aplīits - ir nolupināta viena samērā brīvi atstāvoša mizas plēksne zem kuras atradās divas blaktis. Meklēšanai pilnībā pietiek ar pirkstiem, jo pamatā blaktis slēpjas zem brīvāk atsāvošām mizas plēksnēm. Nazis, cirvis vai citi nopietnāki rīki nav šīs sugas meklēšania jāizmanto. Atsevišķu mizas plēkšņu nolupināšanu arī kokam būtisku kaitējumu nenodara. 

Ne blakts smaku vēlot,
Uģis Piterāns
Latvijas Nacionālais dabas muzejs

2021-02-05

Pēdējie novērojumi
Garrulus glandarius - 2025-12-04 Ekoskola Taurenitis
Turdus merula - 2025-12-04 Ekoskola Taurenitis
Parus major - 2025-12-04 Ekoskola Taurenitis
Periparus ater - 2025-12-02 Ekoskola Taurenitis
Lophophanes cristatus - 2025-12-04 Ekoskola Taurenitis
Coccothraustes coccothraustes - 2025-12-02 Ekoskola Taurenitis
Poecile montanus - 2025-12-04 Ekoskola Taurenitis
Nezināms
Ignotus
@ mufunja
Pēdējie komentāri novērojumiem
zemesbite 04.decembris, 22:48

Paldies, Julita!


Mari 04.decembris, 21:54

Nē, diemžēl sporas toreiz nenomērīju.


Vīksna 04.decembris, 21:44

Paldies !


Inita 04.decembris, 19:49

Veca!


Inita 04.decembris, 19:46

Neredz lapiņas. Varbūt pienaine.


ekologs 04.decembris, 18:46

Esmu iepazinies ar video. Kvalitāte ir kāda ir, tā viennozīmīgi grūti teikt. Mans sniegtais komentārs video - ",,,, te nevar saprast. Protams, ka pilsētvidē lapsas ir nu jau ļoti bieži ciemiņi, pat iemītnieki, bet, arī zeltainie šakāļi var dzīvoties tuvu cilvēkiem. Video tāds neliels dzīvnieks. Zeltainais šakālis izmēros ir lielāks par lapsu, protams, nevar izslēgt jaunus dzīvniekus. Lapsām šajā laikā jau jābūt kuplam tērpam, ja vien nav slima utt., kā arī tai ir pietiekoši gara aste, garāka par zeltainā šakāļa asti. Zeltainam šakālim kažoks ir salīdzinoši īss. Video, dzīvniekam aste kārtīgi nav saskatāma, varbūt pieslieta vai vispār nav. Video sākumā, gaita kā lapsai. Grūti saprast". P.S. Liepājā, Karosta ir vieta, kur satikt lapsu, stirnu u.c. dzīvniekus nav nekas neparast, jo apkārt ir atbilstoši biotopi. Šajā teritorijā laikam jau bija novēroti zeltainie šakāļi, bet jā, pēc video viennozīmīgi grūti spriest.


Ivars Leimanis 04.decembris, 16:48

Iespējams, ka medainā antrodija Antrodia mellita.


Bekuvecis 04.decembris, 15:26

Nav mūsu Gada sēne 2025!


IlzeP 04.decembris, 12:28

Vai būtu iespējams video kaut kur ielikt (YouTube vai kur citur) un šeit komentāros iekopēt saiti?


Lemmus 04.decembris, 11:41

Liels paldies,Renāte!


adata 04.decembris, 08:21

Paldies! Tāds bija mērķis. Lai cik es tur vazājos, nu agrāku/šķidrāku plazmodiju nesaķēru.


Ivars Leimanis 03.decembris, 22:50

Tad sanāk interesants novērojums.:) Es pats to uz lapu kokiem neesmu redzējis, tā ir informācija no literatūras.


VijaS 03.decembris, 21:32

Cik atceros, nē,viss bija sauss. Arī paraugā neko pūkainu nemanīju.


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


Vīksna 03.decembris, 20:11

Paldies !


dziedava 03.decembris, 19:15

Cik skaisti, visa attīstība! :)


Ziemelmeita 03.decembris, 18:25

Paldies,Ivar, pie lapu koka redzu pirmo reizi.


Ivars Leimanis 03.decembris, 17:25

Heterobasidion annosum. Parasti uz priedēm, retāk uz citiem skuju kokiem, vēl retāk uz lapu kokiem, t.sk. uz bērziem.


dziedava 03.decembris, 15:33

Varētu būt grubuļainais (Fuligo luteonitens), bet jāmikroskopē sporas, lai būtu droši


dziedava 03.decembris, 15:06

Žēl, ka mikroskopijā neviens kapilīcija mezgls (un vnk pavedieni) nav "aizķēries" (bet varbūt citos foto ir?), jo varētu būt F.licentii. Ovālo sporu gan jau arī netrūkst, kam šādā stadijā varētu arī nepievērst uzmanību un nesamērīt (bet būtu vajadzējis).


dziedava 03.decembris, 14:57

Nav pierakstīti sporu izmēri. Sporas netika mērītas?


dziedava 03.decembris, 14:46

Jā nu šis dīvains un ar lielām sporām. Baltais augšpusē varētu būt pelējums?


Ziemelmeita 03.decembris, 09:50

Paldies,Inita!


Ziemelmeita 03.decembris, 09:48

Paldies, Raivo, par skaidrojumu!


Mežirbe777 03.decembris, 00:47

DD sugu listē šī būtne atrodama zem vārda Caloplaca flavorubescens. Gan Gyalolechia, gan Caloplaca pašlaik ir sinonīmi. Aktuālais nosaukums, balstoties Index Fungorum ir Opeltia flavorubescens (Huds.) S.Y. Kondr. & Hur.


zemesbite 02.decembris, 19:19

Paldies, Inita!


ekologs 02.decembris, 18:30

Ok. Paldies!


ekologs 02.decembris, 18:25

Paldies!


nekovārnis 02.decembris, 18:11

Šim tas foto leņķis tāds, ne pārāk labs noteikšanai. Būtu albi redzēt no augšas. Priekškrūšu vairogs izskatās tāds apaļīgāks, kā P.melanarius, bet, no pieredzes, tas var tāds optiski mānīgs priekšstats.


ekologs 02.decembris, 17:57

Marek, un ko par šo domā?


ekologs 02.decembris, 17:42

Paldies, Marek! :)


Inita 02.decembris, 17:33

Varbūt Crinipellis scabella ?


Inita 02.decembris, 17:28

Varbūt pūkainā makstaine Volvariella hypopithys, bet jaŗedz , vai bija maksts.


nekovārnis 02.decembris, 17:19

Arī par P.niger.


nekovārnis 02.decembris, 17:17

Šī manuprāt P.niger. Priekškrūšu vairoga platākā daļa izteikti priekšējā daļā nevis plusminus vidū. Tuvāk vidum esošās rievas uz priekškrūšu vairoga izteikti garākas par malējām. Arīgalva attiecībā pret priekškrūšu vairogu izskatās salīdzinoši šaura.


ekologs 02.decembris, 12:57

Uģi, Marek, 2. jautājums, kas līdzīgs pirmajam :).Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kopā mežā novēroju 4 skrejvaboles zem viena akmeņa, un dotajai vabolei, vienīgai bija tāds savādāks priekškrūšu vairogs. Un te arī, jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


ekologs 02.decembris, 12:51

Uģi, Marek, 1. jautājums. Jūsuprāt, P. melanarius vai tomēr P. niger? Kājas tuvplānā nenobildēju, vien priekškrūšu vairogu, uz kuru jo ilgāk skatos, jo vairāk jautājumu un šaubas rodas:)


Vīksna 02.decembris, 11:23

Paldies !


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:07

alkšņu spulgpiepe Inonotus radiatus


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:05

sarainā tauriņpiepe Trametes hirsuta


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:04

raibā tauriņpiepe Trametes versicolor


Ivars Leimanis 02.decembris, 11:03

smaržīgā tauriņpiepe Trametes suaveolens


dziedava 02.decembris, 09:49

Uz kā auga? Tās sūnas ir uz kritalas?


dziedava 02.decembris, 08:25

Iveta, šobrīd man ir milzīga tabula ar mikroskopētajiem ragansviestiem un visādām pazīmēm. Mēģinu tos "sašķirot". Līdz galam vēl neesmu tikusi. Bet šitos dažādsporu beigās jau varēju uzminēt bez mikroskopēšanas. Mikroskopija tikai apstiprināja. Es jau rakstīju, ka šitas pētījums prasītos uz zinātnisku rakstu, jo zinātnē arī ir juceklis un reti kāds vispār ir iedziļinājies (tāpēc arī maz valstu, kur vispār noteikts). Ja skatās tikai beidzamo sporu stadiju, tad to kopainu arī ir grūti saprast. Bet mums par laimi ir ar visām attīstības stadijām, un tad tā aina kļūst skaidrāka. Un kronis visam, ka KOH mikroskopijā maina krāsu, un tāpēc ir vēl grūtāk saprast, kas atbilst aprakstam un kas nē. Bet vēlreiz atgriežoties pie noteikšanas - man ir hipotēze, ka ragansviestus var atšķirt bez mikroskopēšanas, bet tā ir vēl līdz galam jāpārbauda, jo viss vēl nav sašķirots.


adata 02.decembris, 08:13

Sanāk, ka vairs ragansviestus bez mikroskopēšanas noteikt nemaz nav droši... Visādi brīnumi atrodās!


adata 02.decembris, 08:07

Riktīgi smuks, kā vēršacs uz pannas! Apsveicu!


VijaS 01.decembris, 22:10

Parakņājos pa bilžu krājumiem, bet neko no vēlākām stadijām nākamajās dienās diemžēl neatradu.


VijaS 01.decembris, 21:58

Opā! Labs pārsteigums! Paldies! :)


VijaS 01.decembris, 21:53

Piedod, tas tā nebija speciāli :D Julita, Tu esi vienkārši fantastiska! Paldies par visiem izrevidētajiem paraudziņiem! :)


dziedava 01.decembris, 21:27

P.S. Un Paldies, Vija, par daudzajiem ragansviestu vākumiem tajos pirmsākumos. Kas to būtu domājis, ka tie tik ļoti noderēs!


dziedava 01.decembris, 21:25

Te vajadzētu pierakstīt pāris rindiņas garu zinātnisko rakstu par tēmu, bet esmu šausmīgi nogurusi. Bet licentii vismaz palīdz atdalīt vienus t.s. "rūsganos" no pārējiem.


dziedava 01.decembris, 21:16

Šis bija mazliet nežēlīgi. kad es jau tā nogurusi ņemu pēdējo paraugu, domādama pumpurīšu dzimtu, un man - tadam - pēkšņi garas kolumellas mikroskopijā no cilindrīšu dzimtas. :D Vajadzēja jau it kā iedomāties, bet negaidīju


VijaS 01.decembris, 20:32

Hm, tas cietais brūnais, ko es ņēmu, man liekas, bija apakšslānis.. Bet varbūt zem pelējuma arī kaut kas no perīdija saglabājies.


Kiwi 01.decembris, 16:11

Paldies, Uldi, par sēņu sugu noteikšanu!


dziedava 01.decembris, 15:58

Mikroskopija apstiprināja, ka viss pareizi, tipisks


dziedava 01.decembris, 15:27

Šis ļoti interesants. Sporas ļoti traumētas, bet tām, kas ir veselas, ir diezgan skaidrs raksts, kas neatbilst nekam no man zināmiem ragansviestiem vai pumpurītēm (pat neņemot vērā izmēru), bet tīri labi atbilst baltapaļajai krāterītei, kas tā nevar būt, jo parauga "ciešais kamoliņš" ir stipri lielāks par tādu. Sporas pēc izmēra varētu atbilst Fuligo licentii, bet no dzeltenā te ir stipri maz. Ja vienīgi ir kāds nobriedušāka attēls, kas rāda, ka ir bijis dzeltens, bet no ilgas stāvēšanas izbalējis.


nekovārnis 01.decembris, 12:43

Paldies, Agnese :)


dziedava 01.decembris, 12:40

Interesanti, ka no ārpuses paraugā viss ir koši dzeltens, bet mikroskopijā nekā dzeltena nav - viss oranži rūsgans. Iespējams, šī suga tiešām reaģē ar ūdeni, mainot krāsu. Vai tā ir rufa vai tomēr flava - to vēl līdz galam neesmu izpētījusi. Pēc "veciem" kritērijiem te būtu rufa.


dziedava 01.decembris, 09:07

Te arī izskatās lielas granulas. Grūti pateikt, vai nav arī tumšākas grupas kārpām. pašas sporas tumšākas nekā tipiskās vienmērīgi kārpainās.


dziedava 01.decembris, 09:06

Uzkrītoši lielas granulas


dziedava 01.decembris, 08:33

Gludajam sporas ir tumšākas un brūnākas, baltajam - gaišas un rozīgākas. Te arī var redzēt brūnu perīdiju 3. foto un dzeltenīgas iekšas 4. foto


AgneseČamane 30.novembris, 23:23

Nav skaidrs kāpēc foto nepievienoju jau pašā sākumā, tagad tie ir augšuplādēti.


adata 30.novembris, 18:28

Gluži nē, vienkārši agrāk nepaskatījos, biju piemirsusi. Eju cauri visiem saviem novērojumiem.


dziedava 30.novembris, 18:09

Sanāk, lai nobriestu līdz pārsliņām, mēnesis vajadzīgs!


adata 30.novembris, 17:33

Viss kā vajag! Pārcilāju paraugus, ir pārsliņas pa virsu. Pēdējais att. 30.nov.


meža_meita 30.novembris, 17:30

Grūti saprast, iespējams jauna vienādgalotņu ramalīna. :)


nekovārnis 30.novembris, 17:30

Uģi, kas ar šo Stenostolu?


nekovārnis 30.novembris, 17:28

Šim novērojumam derētu kāds foto vai papildus informācija.


nekovārnis 30.novembris, 12:08

Visdrīzāk droši vien Opilio canestrinii, bet varbūt arī Nelima gothica vai cits.


IlzeP 29.novembris, 19:40

Zilzīlītes? Garastītes (nav gan zilas)?


meža_meita 29.novembris, 18:11

Noteikta pareizi. Apsveicu ar atradumu un pirmo nopietno mikroskopiju! :)


fejapl 29.novembris, 17:53

Dzinēju medībās novērots.. kas vēl ir tādā krāsojumā un zīlītes izmērā?


dziedava 29.novembris, 08:23

Oho! Paldies, Ritvar, tas gan interesanti!


KM 28.novembris, 23:12

Pieliku foto. Dažkārt DD ar attēlu pievienošanu gadās problēmas :)


Rekmanis 28.novembris, 22:11

Zara augstums no zemes bija aptuveni 180 cm.


Ziemelmeita 28.novembris, 19:44

Paldies,Artur!


ekologs 28.novembris, 19:07

Te būs kāds ziemasods.


mufunja 28.novembris, 16:03

Visticamāk, tā ir egle. Tur kopā aug divi sapuvuši koki :(


mufunja 28.novembris, 14:00

veca papele vai osis


VijaS 27.novembris, 22:07

:D :D


dziedava 27.novembris, 22:05

Nu nav viegli, kamēr visas sporas pārtaisa taisnstūra formāta presītēs. Sporu ta daudz! :D


VijaS 27.novembris, 22:02

Fantastiski! :D


dziedava 27.novembris, 21:58

Nu tak! Ložņā un šņakarējas! :D


VijaS 27.novembris, 21:51

Pag, Tu gribi teikt, ka viņas tur vēl joprojām ir dzīvas?


dziedava 27.novembris, 21:34

Uz kā auga?


dziedava 27.novembris, 21:24

Ja kādam šķiet, ka gļotsēnes ir mazas, tad tas maldās. Vienā gļotsēnē jau 4 gadus dzīvo vismaz 2 vabolītes. nekā cita ēdama tur nav, tikai gļotsēne, un visa vēl nav apēsta, dporas lieliskā stāvoklī [sūdu gan arī daudz :D ]


VijaS 27.novembris, 21:13

Varētu būt, bet pilnīgi droši neatceros.


ekologs 27.novembris, 17:38

Šeit visdrīzāk ir praulods (Keroplatidae sp.).


Ilze Ķuze 27.novembris, 16:14

Ivar, Tev taisnība! Izlaboju sugu.


Mežirbe777 27.novembris, 15:58

Lūgums DD sugu sarakstā pievietot Sclerophora amabilis (Tibell). Sugas droša konstatēšana LV teritorijā ir tikai laika jautājums.


dziedava 27.novembris, 14:38

Šai būtu jābūt arī pie manis?


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:55

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:44

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:40

Esmu kļūdījies. Šī tomēr visticamāk ir mainīgā mīkstpiepe Postia leucomallella.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:32

Leptoporus, protams, tā nav. Apšu spulgpiepe gan, manuprāt, tā varētu būt.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:25

Vai, visticamāk, Postia leucomallella. Varbūt citā rudenī tomēr verts pārbaudīt to A.lapponica versiju, lai gan diezvai būs.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:16

Postia sp.


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:14

Postia leucomallella


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:12

Postia stiptica


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:11

Postia fragilis


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:09

Vai Postia fragilis, bet ne Leptoporus mollis.


mufunja 27.novembris, 13:07

Cik grūti ar viņiem ir tikt galā :(


Ivars Leimanis 27.novembris, 13:01

Hmmm, šis interesants!!! Kaut kā paslīdējis garām neapspriests. Ļooooti lielas aizdomas par Amylocystis lapponica!!!!


Ivars Leimanis 27.novembris, 12:43

Šajā gadījumā paraudziņš, manuprāt, nav nepieciešams, jo viss labi un nepārprotami redzams bildēs: jauno augļķermeņu poru virsma ir balta, bet vietām redzamie pamata audi – rozīgi. Veco augļķermeņu poras – gaišbrūnas ar rozīgi violetu pigmentu – īpaši raksturīgi tieši uz priedēm augošajām L.mollis, kas parasti niansēti atšķiras no uz eglēm augošajām. H.aurantiacus jauni augļķermeņi ir silti oranži-dzelteni. Vēlāk – diezgan koši oranžbrūni. Vecumā sakalstot – asinssarkani. 2.bildē redzamais iekrāsojums ar KOH ir gaļas liesuma krāsā bez asinīm. Turpretī zeltporei tas būtu purpursarkans/asinssarkans. No pievienotajiem foto 1.bilde ir ļoti mānīga, un ja novērojumam būtu pievienota tikai tā viena pati, tad šī piepe būtu mūs apmānījusi, bet, par laimi, Ilze ir pievienojusi vairākus dažādu augļķermeņu foto, un līdz ar to redzams daudz vairāk, un top skaidrs, ka šī nešaubīgi ir L.mollis.


dziedava 27.novembris, 12:31

Paldies! Tā kā lieli eļļas pilieni nav izteikti, tad es sliecos uz L.irregulare, kurai ir ļoti dažādi augļķermeņi, arī gaiši, un pamatpazīmes atbilst. Bet tā skaitās ļoti neapaļa suga, t.i., augļķermeņi nav kā lodes. Te izskatās diezgan apaļi, tas mulsina. Nekad jau nevar zināt, vai šī nav vēl neaprakstīta suga. Bet nu pagaidām lai iet kā L.irregulare.


mufunja 27.novembris, 11:40

Diemžēl kvalitāte ir slikta.


dziedava 27.novembris, 10:57

Pēc formas, izmēra un mikropazīmēm nešaubīga L.sphaeroconicum, bet sarkana eļļa gan tai nav minēta, un manā mikroskopijā arī nebija. Varbūt tā kāda īslaicīga īpatnība vai tikko nobriedušai? To būtu interesanti kādreiz saprast.


IlzeP 27.novembris, 10:45

Tā kā vienprātības nav, sugas nosaukumu mainīt neuzņemšos. Vajadzīgs paraudziņš?


nekovārnis 27.novembris, 08:48

Pavēls novērojums. Ja nav foto, tad varbūt pāris vārdus par novērojuma apstākļiem.


dziedava 26.novembris, 21:44

Marina, Tev ir iespējams 1. foto izkadrēt, lai varētu tuvāk redzēt, kā izskatījās vilkpienaines dabā?


Osis 26.novembris, 21:37

Paldies Edgar!


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:15

Vajadzētu izlabot sugas nossaukumu.


Ivars Leimanis 26.novembris, 21:13

100% Leptoporus mollis.


Vuks 26.novembris, 14:14

Nav ievākts, to es neprotu, nu jau būs sasalušas.


dziedava 25.novembris, 20:39

Izskatīju mājās esošos Lamproderma arcyrioides / nigrescens / violaceum paraugus. Tie ir ļoti dažādi - lielāki, mazāki, brūni, zilgani, zaļgani, ar īsākām un garākām kājām. Lai es no tā visa izdarītu kkādus secinājumus, būtu jāveic pamatīgs pētījums. Vislīdzīgākais bija L.violaceum paraugs no 2023. gada (arī brūnas galviņas, mazāki augļķermeņi), kuram sporas bija nomērītas pavirši. Ja mērītu rūpīgāk, arī būtu palielas. Iespējams, abi šie gadījumi ir mazāk/nepilnīgi nobrieduši, sporas attiecīgi ir lielākas. Kopumā mans secinājums, ka šobrīd jāpaliek pie L.violaceum, bet turpmāk var pievērst rūpīgāku uzmanību sporu izmēram u.c. parametriem.


Ivars Leimanis 25.novembris, 20:28

Iedzeltenā diplomitopore Diplomitoporus flavescens


slowcamp 25.novembris, 19:43

Paldies !


slowcamp 25.novembris, 19:42

Paldies !


dziedava 25.novembris, 18:35

Uz smalkām orhidejām varbūt aug vēl retākas sugas :)). Jābruņojas ar biezu maku (un lupu) un jādodas meklējumos :D


Mari 25.novembris, 18:31

Tā sanāk :D Traki būtu, ja šīs uz smalkām orhidejām augtu :))


ekologs 25.novembris, 18:15

Jā, sākumā liku kā jūras ērgli, bet vēlāk kaut kā likās, ka velk uz mazo. Paldies, Igor! :)


dziedava 25.novembris, 18:09

Es tikko domāju, ka sezona beidzot jāslēdz, bet izrādās, ka sezona jāpārvieto uz veikaliem :DD


Igors 25.novembris, 18:09

Jūras ērglis


dziedava 25.novembris, 18:07

Juh, nu super! :D Hiacinšu tirgotājiem tagad bizness ies no rokas! :))


Mari 25.novembris, 18:02

Idvesmojoties no Marinas atklājumiem, ka hiacinšu puķpodos var atrast gļotsēnes, pārlūkoju Ogres Maxima veikalā pārdošanai izliktās hiacintes, un tiešām- vismaz divos podiņos varēja saskatīt sīkas baltas bumbiņas. :)


ER 25.novembris, 16:54

Varbūt Leptoporus mollis?


Grislis 25.novembris, 12:09

Zaļā sīkpaparde gan ir ļoti apšaubāma - tā aug uz dolomītu un citu kaļķiežu atsegumiem, te redzams, ka uz satrupējušas koksnes. Diemžēl augu pilnība nevar redzēt, dažreiz tik vēlā rudenī tie izskatās netipiski... Šobrīd pēc foto nevaru noteikt.. Ko saka Ansis?


mufunja 25.novembris, 09:48

Paldies, Julita. Varbūt kādreiz mēs uzzināsim patiesību:):)


dziedava 25.novembris, 09:16

Paldies, tas bija tuvu zemei? Interesē, jo šī suga ir tipiska parastu kritalu suga, nesaistīta ar dzīviem kokiem vai to atmirušām daļām.


Rekmanis 25.novembris, 09:01

Ir mirusi koksne, jo zars bija dalēji atdalījies.


dziedava 25.novembris, 08:37

Interesanti, ka uz dzīva koka, bet foto izskatās trupoša koksne. Kur tieši uz koka tas bija?


dziedava 25.novembris, 08:34

Liels paldies Marina par visiem paraugiem! Mikroskopēju lampīti, rezultāti apmēram tādi paši - izteiktu adatiņu nav, sporas par lielu. Tad atcerējos Maritas novērojumu, kur arī sporas bija drusku par lielu un Maritai bija ideja par tīkloto lampīti (Lamproderma arcyrioides), kas ir pēcsniedzīte, un kas tāpēc neder. Principā šajā sugu grupā zinātnē ir neskaidrības. Vācu noteicējā Lamproderma arcyrioides (sporas 8-11 mkm) tiek aprakstīta kā ne-pēcsniedzīte, un Lamproderma arcyrioides var. leucofilum - tāda pati, bet ar pilnībā gaišu kapilīciju (=L.violaceum). L.violaceum/nigrescens tur nav. 2011. gadā franču noteicējā atsevišķi ir Lamproderma arcyrioides (kā pēcsniedzīte un ar sporu izmēriem 9-11,5 mkm) un kā atsevišķas sugas arī Lamproderma nigrescens un L.violaceum (syn. Lamproderma arcyrioides var. leucofilum), kas nav pēcsniedzītes (ar vienādiem sporu izmēriem 8-10 mkm, un tikai atšķirīgu kapilīcija krāsu). Edvīns Johannesens ir pētījis šo tēmu un piekrīt franču versijai, ka pēcsniedzītes ir atsevišķi, bet par sporu izmēriem nekur analizēts netiek. Ja salīdzina vācu noteicēja Lamproderma arcyrioides var. leucofilum (sporas 8-11 mkm) un franču noteicēja L.violaceum (8-10 mkm), tad tiem jābūt sinonīmiem (par ko neviens nestrīdas), bet sporu izmēri atšķiras. Iespējams, franči sporu intervālus baigi nav pētījuši, jo abas sugas saliktas kā viena izmēra, kas varbūt nemaz nav tiesa. Līdz ar to "patiesos" L.violaceum sporu izmērus mēs varbūt nemaz nezinām (nav nopietni pētīts). Otra lieta, kas šajā novērojumā mulsināja, bija īsa kājiņa un mazs kopējais garums (līdz 1 mm). Jo L.violaceum aprakstā ir runa par 2/3 (no visa garuma) garām kājām (un kopējais garums līdz 1,8 mm), kamēr L.muscorum aprakstā - par 1/2 garām kājām (ar kopējo garumu līdz 1 mm). Tāpēc man ir doma vēlāk izkrāmēt visus paraugus, kas man par šo tēmu ir, un vizuāli salīdzināt, vai ir redzamas kādas "uzkrītošas" atšķirības. Citu kandidātu sugai šim novērojumam nav. Bet vēl jau var būt, ka šī ir zinātnē neaprakstīta suga. :D


zemesbite 24.novembris, 20:32

Paldies, Julita!


Ivars Leimanis 24.novembris, 15:08

Ilze, šie tomēr ir Leptoporus mollis klājeniski augļķermeņi ...


Ziemelmeita 24.novembris, 12:01

Paldies,Uģi!


IlzeP 24.novembris, 11:39

Nepareizs datums? Pārfotografēts ekrāns?


Ziemelmeita 24.novembris, 09:02

Paldies, Uldi!


dziedava 24.novembris, 07:57

Interesanti! Viens variants - Physarum leucophaeum, bet drošai noteikšanai vajadzīga mikroskopija


Ivars Leimanis 24.novembris, 00:24

Mirdzošā karotene?


CerambyX 23.novembris, 19:11

Kaut kāda kļūda, diez vai 23. novembrī tas varētu būt bijis mazais ērglis


dziedava 23.novembris, 18:09

Šis ir ļooti interesanti! Foto nav vēl nobriedušas. Vai ir vēlāk redzētas/ievāktas? Jo Ventspilī šogad bija daudz Badhamia foliicola novērojumu, bet ne nu gluži novembrī un teju pludmalē(?). Būtu ļoti interesanti precīzi noskaidrot, kas tas ir.


dziedava 23.novembris, 07:13

P.S. Bet lai nākotnē varētu noteikt, kura tieši suga tā ir, vajag mikroskopēt arī kausiņu, jo Iryna Yatsiuk, kas tās sugas revidē, kausiņa rakstam pievērš lielu uzmanību.


dziedava 23.novembris, 07:10

Godīgi sakot, izmēram nepievērsu nekādu uzmanību. Pelēcīgas, ar mazu kausiņu, nav daudz variantu. Lodveidīgā neder kausiņa dēļ. Apaļīgā nav kapilīcija, krāsas un jo nav apaļīga dēļ. Bet pelēcīgā sprodzīte ir sugu grupa, kas tiks sadalīta daudzās sugās, tā ka tur var būt visvisādas sugas iekšā šobrīd - lielas, mazas, tievas, resnas.. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka šī varētu būt jauna suga sugu grupas iekšienē, bet to mēs šobrīd nepateiksim. Apskatījos, vai atbilst kapilīcijs - kapilīcijs atbilda perfekti. Citām sugām, kas vēl nav noteiktas, vismaz franču noteicējā ir citādāks kapilīcijs.


Mari 22.novembris, 22:30

Paldies, Julita! Nezināju, ka šīs mēdz būt tik sīkas. :)


Mari 22.novembris, 19:50

Sporas 7-8 mkm, augļķermeņa garums 0,75 mm, platums 0.25mm.


Vīksna 22.novembris, 19:09

Paldies !


Vīksna 22.novembris, 19:07

Paldies !


nekovārnis 22.novembris, 15:14

Paldies, Uģi! :)


roosaluristaja 22.novembris, 12:24

Želejas flēbija normāli uz lapkokiem. Šeit drīzāk Skeletocutis amorpha. Bet nu īsti nevar saprast


Edgars Smislovs 21.novembris, 22:40

Paldies!


BI 21.novembris, 21:36

Gredzenots 09.01.2025 Dohren, Germany kā pieaugusi mātīte


nekovārnis 21.novembris, 15:59

Par pirmo neesmu drošs, bet divos apakšējos foto izskatās ka A.reyi.


nekovārnis 21.novembris, 15:52

Foto? :)


nekovārnis 21.novembris, 15:45

Vai foto būs? :)


nekovārnis 21.novembris, 15:39

Jā, ļoti iespējams ka G.pallida. Pagaidām gan pašam pietrūkst informācijas un zināšanu par citām līdzīgām sugām Latvijā. Tā teikt - lai novērojums neietu zudumā ieliku vēlākam laikam :)


Vladimirs S 21.novembris, 12:00

Krāsu gredzens: 0Y90 Gredzenošanas datums: 31.07.2021 Vecums: pull Gredzenošanas vieta: Skrunda. Latvia. Gredzenotājs: Dmitrijs Boiko Krāsu gredzens: 3Y04 Gredzenošanas datums: 20.08.2024 Vecums: 1y+ Gredzenošanas vieta: Skrunda. Latvia Gredzenotājs: Dmitrijs Boiko


Vladimirs S 21.novembris, 11:54

Gredzenošanas datums: 01.11.2012 Gredzenošanas vieta: Kronvalda parks, Rīga. Gredzenotājs: E.un V. Smislovi


Vladimirs S 21.novembris, 11:49

Gredzenošanas datums: 13.04.2025 Gredzenošanas vieta: Ventės ragas, Šilutės r.,Lithuania. Gredzenotājs: Vytautas Jusys.


Lemmus 21.novembris, 10:55

Super, paldies!


ekologs 20.novembris, 22:01

Šis, manuprāt, Gonioctena pallida :)


ekologs 20.novembris, 21:58

Limonius minutus?


mufunja 20.novembris, 18:27

Atradu, nosūtīšu :)


dziedava 20.novembris, 15:42

Šajā gadījumā svarīgi bija izdalīt sugu, lai nepaliek starp nenoteiktām, jo skaidrs, ka tā atšķiras no līdz šim Latvijā zināmajām. Lai saprastu, kura no zinātnē aprakstītajām tā varētu būt, veltīju vairākas dienas, bet visām ir kaut kas, lai nevarētu teikt, ka par 100% atbilst. Problēmas sagādā arī fakts, ka tās "citas" sugas pasaulē lielākoties ir relatīvi nesen aprakstītas un maz zināmas, bez kvalitatīviem attēliem, vai to ir nepietiekami, lai saprastu detaļas. D.squamulosum sugu grupa ir savstarpēji ļoti līdzīga, bet atsevišķas pazīmes atšķiras būtiski. Pilnīgi ticams, ka Slīteres suga nav starp zinātnē aprakstītām, tāpēc centos atrast vismaz līdzīgāko.


dziedava 20.novembris, 09:14

Sazinājos ar A.Kuntu. Jā, viņš nepiekrīt pastāvošajai sistemātikai, es visu esmu sapratusi pareizi. Lai arī lielākajās datubāzēs O.wrightii nefigurē, kādam taču ir jāsāk ieviest loģiskās izmaiņas, tāpēc DD nomainīju nosaukumus atbilstoši A.Kunta dalījumam. Atklāts paliek jautājums, kā labāk priekš pāriešanas uz Ornitho, jo pasaulē ar Ophiotheca chrysosperma tipiski saprot to, kas ir O.wrightii. Ja mūsu veidoto datubāzi izmantos arī citas valstis, tad jābūt kkā saprotamam, kas ar ko domāts, tāpēc es šim Ophiotheca chrysosperma iekavās pieliku (corticolous) - tātad uz dzīvu koku mizas.


dziedava 20.novembris, 09:05

Marina, vai šai paraugs ir saglabājies? Man laikam nav ticis dots?


adata 20.novembris, 08:14

Jā, ir piefiksēts, vakarā uzrakstīšu piezīmēs. Paraugs arī sagatavots.


nekovārnis 19.novembris, 16:08

Paldies, Valda! :)


Vīksna 19.novembris, 14:58

Parastā zeltene, Lysimachia vulgaris.


dziedava 19.novembris, 11:06

Izcili, Iveta! Vai ir piefiksēts, kura bilde kurā datumā? Jo interesanti, cik ātri kas mainās. Un, protams, gribēšu mikroskopēt, jo no foto vien vismaz es šobrīd līdz sugai un varietātei netikšu.


Vīksna 18.novembris, 18:55

Paldies !


adata 18.novembris, 17:17

Pēdējā bilde 18.nov, pēc iespējas ilgāk nobriedināts dabā.


adata 18.novembris, 17:06

Tāda doma ir arī man. Bet uz savu galvu pēc skata vien nenoteikšu.


Ziemelmeita 18.novembris, 16:44

Paldies,Uģi!


dziedava 18.novembris, 15:19

C.purpurea?


nekovārnis 18.novembris, 13:06

Iespējams Sphaeridium sp.


dziedava 18.novembris, 11:35

Jā, varētu būt ticami


Mari 18.novembris, 11:12

Šķiet, ka varētu būt Pelēkbaltā pumpurīte?


mufunja 17.novembris, 21:34

Paldies, Julita. Es to nebūtu varējis izdarīt.


nekovārnis 17.novembris, 19:33

Paldies, Valda! :)


Vīksna 17.novembris, 19:28

Čemurainais puķumeldrs, Butomus umbellatus.


Vīksna 17.novembris, 19:26

Smaržīgā kalme, Acorus calamus.


adata 17.novembris, 18:22

Šīs abas sugas šādā stadijā ir vienādi koši oranžas. Lai precīzi pateiktu, kura ir kura, jāmikroskopē.


Mari 17.novembris, 18:20

Paldies, Iveta! :) ... Īpaši par cepumu :D :D


adata 17.novembris, 18:19

Kādreiz es visas atzīmēju kā "koksnes", bet nav tik vienkārši. Tagad tik daudz jaunu vilkpienaiņu sugu, ka bez mikroskopēšanas nekā.


adata 17.novembris, 17:53

Apsveicu! Nu, tur ir jābūt ķērienam tādus krikumus pamanīt un pēc tam noteikt! Cik maz vajag, lai palaistu garām... Vispār patīk skatīt Maritas gļotsēnes, tā pamatīgi izpētītas. Saprotami, viens novērojums - no sākuma līdz galam! Apbrīna un cepums par to!


Mari 17.novembris, 15:45

Jā, laikam gan, visticamāk, ka Cerylon sp. Paldies, Marek!


nekovārnis 17.novembris, 15:33

Varbūt kāda mizasvabole Cerylon sp.


dziedava 17.novembris, 15:31

Es atkal apbrīnoju, kādus retumus Tev izdodas atrast. :)) Es uz to pusi aizbraucu - nikā nau :D


Mari 17.novembris, 15:30

Jauki, paldies! :)


dziedava 17.novembris, 15:28

Tur bija skaists perīdijs, brīnišķīgs kapilīcijs un perfektas sporas - nekādu problēmu :D. Problēma ir ar sistemātiku un attēliem, ar ko salīdzināt. Bet nu šī vismaz atbilst nosaukumam "spīdīgā" :).


Mari 17.novembris, 15:25

Varbūt kāda no Teredidae?


dziedava 17.novembris, 15:25

Mikroskopēju. Atbilst tipiskai Perichaena corticalis.


Mari 17.novembris, 15:18

Apbrīnoju Tevi, Julita! No tās mazās kripatas izdevās tikt līdz sugai!!! Super!


dziedava 17.novembris, 13:13

Lasu Nannengu. Viņa apraksta kaut ko jau mūsu eksemplāriem līdzīgāku (ar mazām galviņām), piebilstot, ka materiāla ir tik maz, ka priekš tipa parauga, sugas izdalīšanai, nepietiek. Varbūt tur arī ir problēma, ka tādi sīki un gadās tik mazā skaitā, ka īsti nekā nav, no kā aprakstīt sugu. Te jau arī - divi eksemplāri, abi mikroskopēti. Paraugam nekā nepaliek, ja vien nesaglabā stikliņu. Bet jaunas sugas aprakstam jau ar to nepietiek.


dziedava 17.novembris, 12:27

Mikroskopēju, visu ko jaunu uzzināju. :D 2023. gada oktobrī publicēts raksts, kurā Paradiacheopsis rigida tipa eksemplārs (un tam līdzīgie) tiek pārlikti uz Comatricha ģinti - tagad kā Comatricha rigida. Un aprakstīta suga, vadoties no tipa eksemplāra, piebilstot, ka daudzviet šī suga ir pārprasta un nepareizi saprasta. Piemēram, franču noteicējā (ko es un daudzi citi izmanto) esošie Paradiacheopsis rigida attēli neatbilstot tipa eksemplāram (kas tagad kā Comatricha rigida), jo kājiņa ir daudz garāka un arī kapilīcijs citāds. Bet netiek uzrakstīts, kam atbilst - acīmredzot, - nekam. :D Jāteic, ka gan mans 2021. gada eksemplārs, gan šis ir ar maziņām galviņām un proporcionāli ļoti garām kājām, kas neatbilst tikko aprakstītajam Comatricha rigida. Latvijā man ir vēl viens 2022. gada novērojums, kas Comatricha rigida aprakstam atbilst jau labāk - galviņa lielāka un kājiņa īsāka, un kapilīcijs tiešām stingrāks. Tā ka es pat teiktu, ka mums Latvijā zem "Paradiacheopsis rigida" ir divas sugas, no kurām viena ir aprakstīta un otra nē..


FunnyFox 16.novembris, 21:45

Paldies, Uģi!


CerambyX 16.novembris, 21:15

Priežu vai ceriņu sfinga kūniņa.


Vīksna 16.novembris, 10:25

Paldies !


dziedava 16.novembris, 09:01

Drīzāk tā ir sēne uz zirnekļa, varbūt zirnekļu milnene


Ziemelmeita 16.novembris, 08:40

Paldies,Ansi, par sūnu noteikšanu!


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts