Aktīvie lietotāji: 305 Šodien ievadītie novērojumi: 60 Kopējais novērojumu skaits: 2195711
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atskats uz blaktīm Dabasdati.lv 2020. gadā
Pievienots 2021-02-05 16:11:22

Ir pienācis laiks atskatīties uz aizgājušo 2020. gadu - kā mums Dabasdatos ir veicies ar blakšu novērojumiem? Šī gada sākums ir gana pateicīgs šādām apcerīgām pārdomām, jo pārmaiņas pēc aiz loga ir dziļi sniegi - jebkādi nopietnāki blakšu meklējumi pagaidām jāatliek. Tie, kas Dabasdatos notiekošajam seko gana uzmanīgi, droši vien būs pamanījuši, ka arī šogad ir veicies tīri labi - ir bijusi laba Latvijas faunai jaunu sugu raža un par novērojumu trūkumu galīgi nevaram sūdzēties! 

Pirmkārt, jāsaka, ka novērojumu skaits ir bijis visai līdzīgs kā 2019. gadā - kopumā 2020. gadā ir saņemti 3639 ziņojumi (2019. - 3861) no kuriem 3238 uz šo brīdi ir noteikti līdz konkrētai sugai (2019. - 3275). Tātad blakšu ziņotāja aktivitāte ir uzturējusies līdzvērtīgā - manuprāt, diezgan augstā līmenī, bet par kripatu ir uzlabojusies mūsu precizitāte jeb ir nedaudz mazāk nenoteikto sp. sugu starp novērojumiem. Šogad gan konkurence uz novērotāju uzmanību bija jo īpaši liela, jo papildus ierastajiem ziņošanas objektiem bija jauns, ļoti interesants un aizraujošs aicinājums ziņot koksngraužus, kas arī man pašam personīgi atņēma gan daudz spēkus, jo ievēlos koknsgraužu meklēšanas azartā. Bet ar to visu varu visus apsveikt ar vienu nozīmīgu jubileju - 10000 robežu kopējā Dabasdati.lv ziņojumu datubāzē (tiesa tas skaitot kopā arī nenoteiktos sugu ziņojumus)!


2020. gadā ziņoto blakšu novērojumu (ieskaitot līdz sugām nenoteiktos sp.) izkārtojums gada laikā pa mēnešu dekādēm.

Ja skatāmies uz individuālo ziņotāju rezultātiem, tad TOP-4 palicis nemainīgs - vien šogad nedaudz mainītā secībā. Šo rindu autoram tikai ar grūtībām izdevās nosargāt vietu pašā augšgalā (272 ziņotas sugas + 16 nenoteiktu sp. sugu ziņojumi), jo ļoti cieši uz papēžiem mina Kārlis Freibergs, kam sarakstā 243 (+ 14 sp.)! Var apsveikt ar pievienošanos vienā gadā 200 redzēto sugu klubiņam! Lielisks sniegums arī Laimai Birziņai, kura šogad pārliecinoši pārkāpa 100 sugu slieksni (pagājušajā gadā mazliet, mazliet pietrūka) - 124 (+ 19 sp.)! Šajā reizē uz 4. vietu atkāpies Mareks Ieviņš, kas noteikti būtu saistāms ar koksngraužu medībām atvēlēto laiku, taču neskatoties uz to - viņš ir viens no trim iepriekš minētā 200 sugu klubiņa. Atsevišķi vēl vēlētos izcelt Lauru Taubi, kura noslēdz TOP-5 un, kas īpaši izceļams - viņa tikai 2020. gadā portālā Dabasdati.lv ziņoja pirmo blakts novērojumu jau uzreiz gandrīz izdevās aizsniegties līdz 100 sugu robežai (90 + 17 sp.). Lielisks sniegums!


2020. gadā novēroto sugu skaits individuālā vērtējumā. Tumšākais skaitlis - noteiktās sugas, gaišākais skatlis - līdz sugai nenoteikto ģinšu ziņojumi (piemēram, 12 Lygus sp. novērojumi skaitās kā 1).  

Tā kā blakšu vērošana Dabasdatos norit jau nedaudz ilgāk par vienu gadu, tad šķita interesanti apkopot ziņojumus jaunā griezumā - kādi šobrīd ir aktīvāko ziņotāju "Mūža saraksti" jeb cik sugas vispār katrs no mums ir ziņojis? Un cik no tām jaunas ir tieši 2020. gadā? Darbojošās personas, protams, apmēram tādas pašas, taču galvgalim pievienojas arī Valda Ērmane, kas ir piektais cilvēks, kurš šobrīd kopumā Dabasdatos ir ziņojis vairāk par 100 sugām. Turpat, turpat gan ir vēl daži dabas vērotāji, kam ir visas iespējas šo robežu sasniegt, jo kā rāda 2020. gadā redzēto laiferu (no putnu vērotāju žargona - ķeksis mūža sarakstā) skaits individuālajos mūža saraksts, tad tādā relatīvi neintensīvā vērošanas režīmā apmēram 10 jaunas sugas gada laikā ir iespējams samērā viegli dabūt. Taču, kā rāda Kārļa Freiberga un Lauras Taubes piemērs, tad pievēršoties šai lietai nedaudz (vai daudz) nopietnāk, tad viena gada laikā savam "mūža sarakstam" var pievienot pat tuvu 100 sugām! Protams, jo vairāk sugu atrasts, jo grūtāk tās jaunās sugas dodas rokās, bet nu ar to visjūtamāk var saskarties vien, kad sugu saraksts pietuvojas 400 sugām.


Visā Dabasdati.lv pastāvēšanas vēsturē ziņoto sugu skaits jeb tā dēvētie "mūža saraskti". Protams, ja kādam ir arhīvos vēl kādas sugas, kas nav ziņotas arī no agrākiem gadiem - laipni aicināti pievienot. 

2020. gadā kopumā ir ziņots nedaudz mazāks skaitu sugas kā iepriekšējā gadā - 370, taču kopējas Dabasdati.lv ziņoto skaits ir pieaudzis līdz 450 sugām, kas ir aptuveni 87% no kopējā Latvijā šobrīd konstatēto sugu skaita (~516 sugas). Nākamā gada mērķis būtu turpināt pamazām tuvoties 500 sugu robežai - joprojām ir gana daudz, iespējams ne pārāk retu sugu, kas vēl līdz šim portālā Dabadati.lv nav tikušas ziņotas. Kā arī bez šaubām daudzas jaunas sugas Latvijas faunai vēl tikai gaida savu atrašanu. Arī 2020. gadā šādu jauno sugu beigu beigās bija necerēti daudz - 22! No tām gan divas (mīkstblakts Phytocoris reuteri un koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis) ir tādas, kas bija novērotas jau 2019. gadā, bet 2020. gadā tikai precizēta un/vai iegūta pārliecība par sugas noteikšana. Interesanti, ka šoreiz kā jauno sugu atklājēji ir atzīmējami 6 dažādi cilvēki - šo rindu autors (14 sugas), Kārlis Freibergs (4*), Laura Taube (2*), Mareks Ieviņš (1), Lilita Vanaga (1) un Pauls Vasks (1). Tātad - jaunas sugas atrast ir iespējams praktiski jebkuram, kurš iesaistās (pat ja tikai ar atsevišķiem gadījuma vērojumiem). Daži subjektīvi interesantākie jaunatklājumi tomēr jāizceļ - pirmkārt tās sugas, kas jau ir atrastas vairākkārt jeb varētu uzskatīt, ka tās Latvijā jau ir sastopamas plašāk, bet arī atsevišķas sugas, kas ir citādi mūsu reģionam varbūt nedaudz negaidīti atklājumi (jeb sugas, kas apkārtējās valstīs nav pārlieku plaši izplatītas). Daži piemēri tad zemāk.

* - Mīkstblakts Deraeocoris ventrlais atklājums abiem gandrīz vienlaicīgs, tāpēc šo sugu kā jaunu ieskaitu abiem.


Zemesblakts Lasiosomus enervis - Pirmā no 2020. gada jaunajām sugām Latvijas faunai, ko Slīteres Nacionālaja parkā 19. aprīlī atrada Mareks Ieviņš (novērojums). Turpmāk gada laikā atrasta vēl 3 vietās (visi U.Piterāns), kas var liecināt, ka sugai jābūt satopamai arī citur. Konkrētu barības augu šai sugai nav - sastopama pie zemes lapu nobirās utml. vietās dažādos biotopos. Suga gan izmēros neliela (ap 4mm), kas apgrūtina tās konstatēšanu. Latvijas novērojumi vairāk liecina par saistību ar mežiem, iespējams ar uzsvaru uz mitrākām vietām, bet nu nepieciešami vēl atradumi, lai varētu ko secināt. 


Ornamentblakts Syromastus rhombeus - pirmais atradums 4. maijā Imantas apkārtnē (novērojums), vēlāk arī Skrundā (abi - U.Piterāns) un Papē (K.Freibergs). Polijā ļoti bieži sastopama suga, bet Latvijā ticams, ka nesens ienācējs faunā, jo tālāk uz ziemeļiem, piemēram, Igaunijā atradumu nav. Ticams, ka Latvijas rietumu un dienvidrietumu daļā suga varētu būt atrodama arī vēl citās vietās. Sausus un atklātus biotopus mīloša suga, kas dzīvo uz dažādiem neļķu dzimtas augiem, piemēram, smiltenītēm (Arenaria sp.), radzenēm (Cerastium sp.) u.c. Izmēros liela suga (ap 10-12mm, taustekļus neskaitot) - varētu būt samērā viegli ieraugāma sēžot uz kāda no barības augiem. 


Koku laupītājblakts Anthocoris amplicollis - Viena no minētajām sugām, kam hronoloģiski agrākais sugas novērojums ir bijis jau 2019. gadā, bet tikai 2020. gadā izdevās šo sugu identificēt ar pietiekami lielu pārliecību (šis pirmais noteiktais novērojums). Šī gan ir no noteikšanā sarežģīto blakšu grupas, kur ideālā variantā būtu jābūt ievāktam eksemplāram, lai to noteiktu. Tiesa pamazām uzkrājoties pieredzei, teorētiski var sugu atpazīt arī labos, augstas detalizācija fotoattēlos, ja ir izdevies nofotografēt blakti labā rakursā (attēlā jābūt iespējamam novērtēt priekškrūšu vairoga formu - īpaši priekšējos stūrus). Noteikšanā palīdz arī barības auga piefiksēšana, jo šī ir tikai viena no divām sugām, kas pamatā apdzīvo ošus (Fraxinus). Ticams, ka arī šī suga ir jau sastopama plašāk - īpaši uz saulainās vietās augošiem ošiem. 


Ornamentblakts Leptoglossum occidentalis - Varētu teikt, ka viens no 2020. gada gaidītākajiem atradumiem bija šī sākotnēji Eiropā no Ziemeļamerikas ievestā blakts, kas pēdējo gadu laikā ļoti strauji izplatās A-ZA virzienā. 2019. gadā bija atradumi jau Lietuvā, 2020. gadā atrasta arī Somijā un Igaunijā. Beidzot gada nogalē arī pie mums - 3. oktobrī Lilita Vanaga pamanīja šo blakti iekāpušu Salaspilī pa logu (novērojums). Suga ir ļoti liela - līdz pat 2cm, kas to ierindo starp lielākajām Latvijas sauszemes blaktīm. Kā kartē redzams, tad arī šai sugai jau ir vairāki atradumi - taču tie ir jau 2021. gada nopelns, kad gada sākumā to divās vietās Kolkas apkārtnē atrada M.Ieviņš, bet Svitenes pusē - V.Ērmane. Interesanti, ka šie abi atradumi bija uz sniega. Labāko sugas meklēšanas metodi vēl mums jāatklāj, bet tā kā šī ornamentblakts ir cieši saistīta ar skujkokiem - īpaši priedēm, kur tās siltajā gada periodā barojas g.k. ar sēklām čiekuros, tad jau sākot ar agru pavasari var sākt ar savā apkārtnē tuvāko priežu inspicēšanu. Iespējams meklēšana uz sniega siltās dienās ar temperatūru virs 0 arī ir laba metode? Nāks pavasaris tuvāk - varēsim pārbaudīt.   


Laupītājblakts Empicoris baerensprungi - plūdeni pārejam pie jaunajām sugām, kam 2020. gada atradums ir palicis vienīgais un tās ir samērā interesantas savas izplatības dēļ. Šī laupītājblakts nāca kā visai liels pārsteigums, jo tuvākajā apkārtnē mūsu reģionā suga ir atrasta vien Polijas rietumu daļā un netika uzskatīta par tādu īpaši potenciālu sugu Latvijas faunai. Taču 7. jūnijā šo rindu autors pamanīja vairākus Empicoris ģints blakts īpatņus kastītē, kurā bija ielikts liels, satrupējis piepes gabals, kas izcelts no neliela kļavas dobuma LU Botāniskajā dārzā (novērojums). Sugas noteikšana samērā vienkārša - priekškrūšu vairoga aizmugurējā malā ir vertikāls, nedaudz ur priekšu vērsts dzelkšņveida izaugums, kas nav citām līdzīgām sugām. Iespējams, ka suga ir citur reģionā sastopama plašāk, taču sīkā izmēra (ap 4-5mm) un slēptā dzīvesveida dēļ (apdzīvo g.k. ķērpjiem klātus koku stumbrus) to ir visai grūti pamanīt. Jebkurš cits atradums Latvijā arī būs jāvērtē kā ļoti izcils. 


Mīkstblakts Deraeocoris ventralis - arī šī suga ir īpaši izceļama, ja runājam par ne tik ļoti gaidītām sugām. Lai arī tā ir konstatēta Baltkrievijā un Polijā, tomēr visumā šķita vairāk šo valstu dienvidu reģionos sastopama suga. Taču izrādās dzīvo arī DA Latvijas stūrī, kur karjerā pie Undrukāniem 24. jūlijā divus dažādus īpatņus atrada Laura Taube (pirmā ziņoja DD.lv - novērojums) un Kārlis Freibergs (pēc pulksteņlaika par kādā 30 minūtēm agrāks pirmais foto - novērojums). Sugu noteikšana Deraeocoris ģintī mēdz būt samērā sarežģīta, bet šajā gadījumā kopējas ķermeņa krāsojums atstāj maz variantus šaubām. Šis varētu būt labs piemērs tam, ka arī Latvijas DA stūris slēpj sevī vēl neatklātu sugu atradumus, kas gan ir samērā loģiski, jo ja, piemēram, dienastauriņiem Daugavpils apkārtne ir vienīgā vieta kur sastopamas dažas sugas, tad arī blaktīm iespējams ir līdzīgi? 


Mīkstblakts Atractotomus parvulus - arī relatīvi negaidīts atradums, jo, lai arī suga ir konstatēta Zviedrjā Gotlandes salā un Ālandu salās, tomēr tur atradumi ir mazskaitlīgi. Naktī no 10. uz 11. augustu Papē viens šai sugai šķietami tipisks atlidoja uz gaismu, kur to nofotografēja K.Freibergs (novērojums). Suga dzīvo uz priedēm (tas ir atšķirīgi no citām Atractotomus ģints sugām) un citās valstīs arī tiek regulāri novēroti eksemplāri tieši uz gaismu. Suga ir ļoti sīka (zem 3mm), kas noteikti apgrūtina tās konstatēšanu. Visticamāk, ka šī varētu būt tikai Kurzemes piekrastē sastopama suga, taču laiks, protams, rādīs. 


 Ornamentblakts Arenocoris fallenii - pēdējā suga, ko vēlētos izcelt ir tāda, kas labi raksturo teicienu "Kas meklē, tas atrod!" ar piebildi - "...ja zina kur meklēt.". Šo sugu K.Freibergs atrada Papē 13. augustā burtiski ne mazāk kā 24h stundas pēc tam, kad izteicu versiju, ka šo sugu tur varētu pameklēt kaut kur zem velnarutku grābeklītēm (Erodium cicutarium), kas ir šīs sugas barības augs (novērojums). Latvijā visticamāk tā pagaidām varētu būt tikai pašos galējos dienvidu reģionos sastopama suga, jo ir gana siltummīloša - var meklēt arī iekšzemē citās sausās, smilšainās vietās, kur ir bagātīgas grābeklīšu audzes

Domājot par nākotnes perspektīvām, protams, pats galvenais uzdevums ir - ziņot, ziņot un vēlreiz ziņot! Kaut vai visas parastākās sugas, kas vien trāpās ceļā, jo nu Latvijas apsekotība blakšu vērošanas kontekstā ne tuvu nav pilnīga. Zemāk kartē apkopojums ar to cik 10x10 kvadrāti ir vispār bez nevienas sugas novērojuma - visai tradicionāli, protams, Latvijas austrumu daļa zīmējas gaišākos un pelēkākos toņos. Kā redzams labāks pārklājums ir Rīgas apkārtnē (vairāku novērotāju devums), Slīteres Nacionālajā parkā (Mareka Ieviņa centieni), Rundāles apkārtnē (Valda Ērmane), kā arī atsevišķi punkti šur tur citur (Pape, Lejasciems - g.k. Lauras Taubes, Kārļa Freiberga ziņojumi). Kopumā gan tikai apmēram 12% no visiem 10x10km kvadrātiem ir novērots vairāk par 50 sugām. Virs 100 sugām - 12 kvadrātos. Tā ka blakšu izpēte Latvijā ir vēl tikai pašā ceļa sākumā - ir vēl daudz darāmā. Šobrīd sugām bagātākais kvadrāts, kurā ietilpst Doles-Dārziņu dzelzceļmalas apkārtne - tur atzīmētas 166 sugas. Es gan gribētu lēst, ka gandrīz jebkurā 10x10km kvadrātā, kurā ir atrodami samērā dažādi biotopi, tomēr vidēji vajadzētu būt sastopamām vairāk par 200 dažādām sugām. Tātad arī šis Dārziņu kvadrāts noteikti sevi vēl nav pilnībā izsmēlis. Tas tikai pierāda, ka kukaiņu vērošana (t.sk. blakšu pētīšana) ir visai demokrātisks dabas vērošanas novirziens - nav obligāti jādodas diži tālu no savas mājvietas, lai sameklētu vairākus desmitus vai pat simtus dažādu sugu.


Noslēgumā vēl atgriezīšos pie 2021. gada uzdevumiem. Tā kā šobrīd un tuvākā pārskatāmā nākotnē esam nokļuvuši ziemas jūgā, tad tagad tā uzreiz uz aktīvu blakšu meklēšanu ir grūti aicināt. Ja būtu laikapstākļi kā iepriekšējā ziemā, tad kādās lapu nobirās mežos un mežmalās varētu arī februārī gana daudz sugu sameklēt. Taču ir viena suga, ko tomēr varu gan aicināt intereses pēc pameklēt. Tā ir ļoti bieži sastopamā priežu mizasblakts (Aradus cinnammomeus), ko meža nozarē pat mēdz uzskatīt par priežu jaunaudžu kaitēkli. Tās tiešām būtu jāmeklē vietās ar jaunām līdz vidēja vecuma (tā aptuveni uz aci raugoties ~15-40 gadi tāds labākais vecums) priedēm, kur tās slēpjas zem stumbra mizas plēksnēm - zemāk attēlā tāds tipisks sugas apdzīvots koks un atrašanas veids. Siltajā gada periodā tās būs g.k. saules pusē kādu gabalu virs zemes (1-2m), bet ziemā arī tuvāk stumbra pamatnei un iespējams tā stumbra puse nav tik būtiska. Bieži vien uz viena stumbra var būt vairāki desmiti īpatņu un nereti pietiek palupināt vien pāris-dažas mizas plēksnes, lai vismaz vienu blakti atzīmēšanai atrastu. Jāpiezīmē gan, ka šī ir izmēros sīka suga - vien kādi 3-4mm, kas var apgrūtināt pamanīšanu un fotografēšanu, taču kopumā sugu vajadzētu varēt atpazīt arī ar telefona kameru uzņemtos attēlos. Tāds lūk uzdevums - Dabasdati.lv ziņojumu kartē vien atradumi 22 kvadrātos un sugu sekmīgi atraduši 5 vērotāji.


Priežu mizasblakts (Aradus cinnamomeus) - Līdz šim Dabasdati.lv relatīvi maz šīs ļoti bieži sastopamās sugas ziņojumu.


Priežu mizasblakts tipisks biotops - audze ar jaunām priedītēm un tipiska balkšu lokācija uz stumbra. Attēlā kur sarkanais aplīits - ir nolupināta viena samērā brīvi atstāvoša mizas plēksne zem kuras atradās divas blaktis. Meklēšanai pilnībā pietiek ar pirkstiem, jo pamatā blaktis slēpjas zem brīvāk atsāvošām mizas plēksnēm. Nazis, cirvis vai citi nopietnāki rīki nav šīs sugas meklēšania jāizmanto. Atsevišķu mizas plēkšņu nolupināšanu arī kokam būtisku kaitējumu nenodara. 

Ne blakts smaku vēlot,
Uģis Piterāns
Latvijas Nacionālais dabas muzejs

2021-02-05

Pēdējie novērojumi
Ficedula parva - 2025-07-01 Edgars Smislovs
Lycogala sp. - 2025-06-29 dziedava
Myxomycetes sp. - 2025-06-29 dziedava
Buteo buteo - 2025-07-01 Edgars Smislovs
Ficedula parva - 2025-07-01 Edgars Smislovs
Ardea alba - 2025-07-01 apogs apogs
Clanga pomarina - 2025-07-01 Vītītis
Nezināms
Ignotus
@ marsancija
Pēdējie komentāri novērojumiem
Martins 01.jūlijs, 09:40

Nu Tev krāšņs eksemplārs gadījies! Neesmu redzējis šo sugu ar tik lieliem/daudz tumšas krāsas plankumiem.


Martins 01.jūlijs, 09:33

Šis nav L.maximus. L.maximus mantija (tā "apkakles" daļa aiz galvas) ir raiba, bet L.cinereoniger - vienkrāsaina.


Martins 01.jūlijs, 09:30

Gliemežu olas tās ir, bet sugu droši noteikt nevar.


Martins 01.jūlijs, 09:24

Varbūt vari izkadrēt to, ko spāre ēd? Gribētos saprast - ziedmuša/kamene/laupītājmuša?


Martins 01.jūlijs, 09:09

Jām, pavisam droši strautuspāre!


megemege 30.jūnijs, 23:45

Mani mulsināja ogu krāsa.


VijaS 30.jūnijs, 22:32

Cik skaista! :)


VijaS 30.jūnijs, 22:20

Izskatās pēc ļoti slapjas un ļoti jaunas parastās apmalpiepes :). Bija taču cieta, vai ne?


VijaS 30.jūnijs, 22:19

Vai nu pušķainā, vai tumsnējā vālenīte.


VijaS 30.jūnijs, 22:09

Nē, tā pati porainā ragainīte, tikai vēl pavisam jēla. Attīstoties tālāk droši vien paliks balta, lai gan gadās redzēt arī jau noformējušās un vēl dzeltenas.


VijaS 30.jūnijs, 22:04

Varētu būt kāda vilkpienaine.


VijaS 30.jūnijs, 22:00

Domāju, ka meža sausserdis.


Eggy 30.jūnijs, 21:22

Paldies! Nokļūdījos ar vārdu.


Amanda 30.jūnijs, 21:18

Lielie ķīri


adata 30.jūnijs, 21:14

Šādiem baltiem bumbiņplazmodijiem būtu nepieciešama tālāka novērošana, kas no tā attīstās, iespējams kāda vālenīte.


BI 30.jūnijs, 19:12

Žēl, ka tālu, varētu būt interesants.


IlzeP 30.jūnijs, 18:48

Man tā pēdējās dienās bieži...


mufunja 30.jūnijs, 17:10

Julita, mums ir tik daudz lietus, ka tie aug kā raugs. Un daudzi pat nevar nogatavoties:(


dziedava 30.jūnijs, 16:17

Marina, ļoti lielas sporas, tāpēc ieteiktu paraugu saglabāt. Arī augšanas mēnesis jūnijs nav tipisks (bet kas šogad laika apstākļiem vispār ir tipisks :)). Tomēr sūnu cukurīte ir vistuvākais


mufunja 30.jūnijs, 13:38

Vija,Julita,paldies :)


nekovārnis 30.jūnijs, 12:58

Ar raibajām antēnām Stictoleptura maculicornis


dziedava 30.jūnijs, 11:12

Tad vajag ielikt otras lapas bildes :)


Mežirbe777 30.jūnijs, 10:52

Jāapskatās pārējās bildes, izskatījās pēc putošām sporām. Uz otras lapas bija klājiena veidā.


dziedava 30.jūnijs, 10:40

Ilze, pirms tam ar karti gļuku nebija, bet tikko uz datora karte daudzkāršojās vertikālā virzienā un uzklājās komentāriem. Vienā novērojumā.


dziedava 30.jūnijs, 10:36

Vai tur nav vnk nosmērējies ar zemi? Nebirst nost? Jo ja ir tūsklapju cukurīte, tad lielā klājienā, daudz pa visu lapu, un izskatās citādāk, tāda kā mataina midziņa ar melnumiem. Te tā nav.


Ivetta 30.jūnijs, 09:47

Sapratu, paldies!


kamene 30.jūnijs, 08:40

Paldies, Julita!


kamene 30.jūnijs, 08:37

Paldies, Vija!


KM 30.jūnijs, 03:17

Minu, ka te, drošvien, divas dažādas sugas


Edgars Smislovs 29.jūnijs, 22:42

http://www.putni.lv/egrgar.htm


nekovārnis 29.jūnijs, 22:10

Paldies, Vija! Sadalīšu:)


nekovārnis 29.jūnijs, 22:07

Kāds ķirmis, varbūt Ernobius sp.


VijaS 29.jūnijs, 21:51

Brūnā ir parastā aveņgļotsēne. Dzeltenīgā - porainā ragainīte, vēl tikai pavisam jauna. Baltais "ķīselis" ir ragainītes plazmodijs, droši vien tai pašai porainajai ragainītei.


VijaS 29.jūnijs, 21:45

Varbūt lindblādija - šķiet, no melnās virskārtas vēl ir saglabājušās atliekas.


VijaS 29.jūnijs, 21:27

Pelēcīgā sprodzīte? Grūti saprast.


VijaS 29.jūnijs, 21:24

Tiešām gļotsēne? Vairāk atgādina vecu fleogenu.


VijaS 29.jūnijs, 21:21

Piekrītu par oranžo aveņgļotsēni.


VijaS 29.jūnijs, 21:18

Īsti nav ideju, bet ir aizdomas, ka vēl pavisam vieglu mitrumu jāpaturpina.


a.b 29.jūnijs, 19:51

I want to believe.


Andrejs 29.jūnijs, 18:37

Paldies!


dziedava 29.jūnijs, 18:33

Ievākta netika? Varētu būt ļoti retā apelsīnu pumpurīte


nekovārnis 29.jūnijs, 18:15

Tas kas zemāk, no sāna - Stenurella melanura.


nekovārnis 29.jūnijs, 18:13

Kājas viscaur melnas - Anastrangalia sp. tēviņš.


Bekuvecis 29.jūnijs, 18:00

Cepurīte ir banāli saplaisājusi, nevis zvīņaina kā cildenajai!


Lemmus 29.jūnijs, 16:03

Paldies,Ance!


adata 29.jūnijs, 15:06

Skaista! Aug atsevišķi, redzama arī gļotaina kājiņa, nezinu vai pietiekoši liela, lai teiktu, kā kājainā ragainīte.


adata 29.jūnijs, 15:02

Ja tā ir skujkoku kritala, varētu būt oranžā aveņgļotsēne, diezgan koša izskatās.


W 29.jūnijs, 14:08

Marek un Iveta, paldies par sugu noteikšanu!


Ance.p 29.jūnijs, 12:57

Zeltītā rožvabole.


mufunja 29.jūnijs, 12:22

Julita, varbūt Sūnu cukurīte?


ekologs 29.jūnijs, 12:17

Jā, ļoti līdzīgas, bet segspārnu krāsojums kaut kā noveda līdz T. troglodytes :) Paldies, Marek!


ekologs 29.jūnijs, 11:55

Meža bambals (Anoplotrupes stercorosus).


IlzeP 29.jūnijs, 10:43

Pelēkā dziln: http://www.putni.lv/piccan.htm , zaļā dzilna: http://www.putni.lv/picvir.htm


IlzeP 29.jūnijs, 10:42

Bez foto un papildu informācijas nomainu sugu uz daudz parastāko pelēko dzilnu.


Ziemelmeita 29.jūnijs, 10:29

Paldies,Marek, par skaidrojumu.


Mari 29.jūnijs, 09:47

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:38

Jā decoratus. Šis paskrējis garām :) Jūlijā būs brīvākas dienas paskatīšos iepriekšējās nedēļas rūpīgāk :)


nekovārnis 29.jūnijs, 09:36

Rhagium mordax - melnais punkts uz segspārniem redzams.


Mari 29.jūnijs, 09:33

Vai varētu būt Pogonocherus decoratus?


nekovārnis 29.jūnijs, 09:21

Lielākais Anastrangalia dubia reyi tēviņš. Mazākais Stenurella sp. t aviņš. Šiem šobrīd jāsāk bildēt arī vēders no sāna, jo nupat jau sāk izlidot arī otra suga - S.bifasciata.


nekovārnis 29.jūnijs, 08:45

Viena no skarabeju dzimtas ģintīm. Skarabejs nav pārāk latviski skanīgs nosaukums, droši vien tāpēc tajā ir gan mēslu vaboles, gan rožvaboles, gan praulgrauži, maijvaboles, jūnijvaboles, jūlijvaboles, dārza vaboles, smiltājvaboles, degunradžvaboles, kameņvaboles. Kad tika līdz Hoplia nosaukumi droši vien bija izbeigušies :D


nekovārnis 29.jūnijs, 08:03

Iespējams ka Trichosirocalus troglodytes, ir gan vēl vismaz divas līdzīgas sugas, kas ir vai iespējams ir sastopamas Latvijā: T.spurnyi un T.barnevillei, tāpēc, vismaz es, tā simtprocentīgi pateikt nevarēšu.


dziedava 28.jūnijs, 23:27

Grūti pateikt. Peldināt nevajag, bet ja salvetes ir apakšā, tad nevajadzētu neko sabojāt. Plūdi gļotsēnēm nepatīk, bet vajag mitru mikroklimatu. Kaut kas tur ir nobriedis, lai pastāv vēl, lai pažūst :)


zemesbite 28.jūnijs, 22:47

Paldies, Julita! :)


Liepzieds 28.jūnijs, 22:37

Vai 2.bildē kaut kas top vai ir salaists grīstē ar pārlieku mitrumu?


meža_meita 28.jūnijs, 21:32

Es tomēr neatbalstīšu sīkpunktaino artoniju, vismaz pēc attēla nē. Varbūt ir vēl kāds attēls? Ļoti daudzi ķērpji satur trentepolijas aļģi, kas skrāpējuma vietu padarīs dzeltenu. Arī lekanakti skrāpējot paliek dzeltens. Lekanaktim apotēciji veidojas samērā reti, tie noklāti ar dzeltenīgu apsarmi, bet vēlāk nokrītot apsarmei, tie ir tumši brūni-melni un manuprāt tas arī attēlā redzams. :)


meža_meita 28.jūnijs, 21:24

:D :D :D


IlzeP 28.jūnijs, 21:06

Laikam jau nav gan, citādi būtu pierakstīts.


IlzeP 28.jūnijs, 21:02

Paldies, Julita!


dziedava 28.jūnijs, 19:47

Jāpārbauda paraugs, ja vēl ir.


dziedava 28.jūnijs, 19:23

Divkrāsainie ir tipiski rufa. Bēšie ir vienkrāsaini


VijaS 28.jūnijs, 19:13

Eh, nezinu - pēc krāsas jau nu gan gribētos teikt, ka bēšīgs, bet apakšslānis koši dzeltens, un vēl tās sārtās stīdziņas uz apakšas...


VijaS 28.jūnijs, 18:38

Vajadzētu būt :)


dziedava 28.jūnijs, 18:34

Flava?


VijaS 28.jūnijs, 18:25

Visdrīzāk.


dziedava 28.jūnijs, 18:22

Hmm, rufa?


VijaS 28.jūnijs, 17:56

Nebija rūsgans.


dziedava 28.jūnijs, 17:41

Pēdējais foto ar rūsganu malu (rufa) vai vnk nosmērējies no sporām (flava)?


VijaS 28.jūnijs, 17:20

Nē, tas īpatnējais tonis no vēl pusšķidrās sporu masas, kas spīd cauri.


dziedava 28.jūnijs, 16:08

Sarkans cauri nespīd? Nevar saprast. Velk uz dzelteno drīzāk


W 28.jūnijs, 16:03

Paldies, Edgar!


Miksrieksts 28.jūnijs, 15:37

Renāte, paldies par komentāru! Lekanaktis tur arī bija, bet bildē redzams, kur pie melnajiem punktiem ieskrāpēju, kur skaisti dzeltens.


ekologs 28.jūnijs, 14:53

Te izskatās, ka tas ir jēlādenis (Korynetes caeruleus).


ekologs 28.jūnijs, 14:39

Sprakšķis (Agrypnus murinus).


adata 28.jūnijs, 13:14

Paldies, Julita! Cik mācēšu, tik palīdzēšu.


dziedava 28.jūnijs, 12:52

Tas ir vēl pavisam maziņš un jauns plazmodijs. Būtu jāvēro attīstība. No balta var attīstīties dažādas sugas, ne tikai ragansviests.


dziedava 28.jūnijs, 11:52

Mēģinu ieviest kārtību ragansviestos, kuri zinātnē tā samudžināti aprakstīti. Jāievieš pašiem sava kārtība :D. Tāpēc var gadīties, ka vienu sugu nosaku tā un pēc tam citādāk, kamēr saveidosies lielāka skaidrība :)


dziedava 28.jūnijs, 11:17

Šur tur dzeltens, šur tur "asiņaini pleķi", tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:16

Ko Uģis, Mareks var iekomentēt?


dziedava 28.jūnijs, 11:16

iekša spilgti dzeltena, bet ārpuse paliek rūsgana - tad rūsganais


ekologs 28.jūnijs, 11:14

Nav nekas izvēlēts. Vienkārši - Vabole :)


dabasmīlis 28.jūnijs, 10:22

Vai šai vabolei ir arī latviskais nosaukums?


anchupaans 28.jūnijs, 10:17

Braucām pa meža ceļu, piefiksējām gandru lidojumā, virs koku galotnēm.


dziedava 27.jūnijs, 23:06

Jāskatās, ja visi ir pušķīši, nevis klājeniska, vai zem katra pušķīša ir gļota. Varbūt kājainā ragainīte


dziedava 27.jūnijs, 23:02

Iveta, piešķīru moderatora tiesības, lai var mainīt gļotsēņu sugu nosaukumus (vai mainītu no citām sugu grupām uz gļotsēnēm).. Es nevaru pagūt visas gļotsēnes izskatīt, tāpēc sēnes vispār gandrīz vairs neskatos. Būtu labi, ja pamana kādas gļotsēniskas nepareizības, ka to uzreiz nomainītu. Zināšanas ir gana labas. :)


dziedava 27.jūnijs, 22:58

Bet lai precīzi līdz sugai noteiktu, vajadzētu tuvāku attēlu.


Ziemelmeita 27.jūnijs, 22:49

Paldies,Renāte!


Vīksna 27.jūnijs, 22:44

Paldies !


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:31

Itkā vietai trūktu retumi, lai jau tiek vēlviens. :D


meža_meita 27.jūnijs, 22:29

Super!


Mežirbe777 27.jūnijs, 22:26

Šo arī I-nat apstiprināja eksperts, nevajadzētu būt šaubām. Lai gan sākumā apmulsu, negaidīju šo reto sugu satikt konkrētajā lokācijā :)


meža_meita 27.jūnijs, 22:23

Cik sulīgi skaisti, až pārdabiski!


meža_meita 27.jūnijs, 22:22

Vai tomēr nav Lecanactis abietina?


meža_meita 27.jūnijs, 22:20

Ja vien noteikts pareizi, tad intersants novērojums!


dziedava 27.jūnijs, 22:01

Iveta, sliecos piekrist, ka te ir gļotsēne. Ķīseleni no gļotsēnes varētu atšķirt pataustot, jo vienai jābūt recekļainai, otra izšķīstu.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 21:10

Jā, tie man šķita savādāki, bet domāju - varbūt gaisma )) Paldies, Marek!


nekovārnis 27.jūnijs, 21:10

Izskatās pēc Anaspis rufilabris, bet varbūt arī kāda cita suga.


nekovārnis 27.jūnijs, 21:01

Varētu būt spraugložņa Synchita humeralis


nekovārnis 27.jūnijs, 20:58

T.meridionale tie dzeltenie plankumi uz krūtīm savādāki.


DaceK 27.jūnijs, 20:43

Paldies par noteikšanu!


ekologs 27.jūnijs, 20:14

Manuprāt, Trichosirocalus troglodytes.


dziedava 27.jūnijs, 20:04

Sprodzītei nobriestot parasti veidojas sporu mākoņi, kas sastāv no tīklotiem pavedieniem un sporām. Nobriedusi arī putēs jeb uzpūšot izpūtīsies sporas. Šajā gadījumā “caurums galvā” izskatās pēc traucētas attīstības, tādam nevajadzētu būt. Ja gļotsēni viegli papiestu, tā visdrīzāk izšķīstu, nevis tikai nosmērētu pirkstu ar miltiem līdzīgu sporu masu. Katrā ziņā nobriedusi ir sausa. Tās, kas gaišākas, ir vairāk nobriedušas. Tā ka uz galveno jautājumu par mitrināšanu īsti nevaru atbildēt, jo foto nevar labi saprast, cik nobriedusi tā ir. Tikko sāk palikt sausa, putēt, var beigt mitrināt.


Liepzieds 27.jūnijs, 19:33

Vai caurumiņi, kas veidojas daļā galviņu, liecina par gatavību, ka vairs nevajag mitrumu un tagad jāļauj izžūt?


Vīksna 27.jūnijs, 18:33

Paldies !


ekologs 27.jūnijs, 17:12

Četrpadsmitplankumu mārīte (Calvia quatuordecimguttata).


mufunja 27.jūnijs, 17:04

Cik žēl :(


ekologs 27.jūnijs, 16:59

Krabjzirneklis (Misumena vatia).


dziedava 27.jūnijs, 13:52

Marina, es ļoti labi saprotu. Man bija paraugs ar 1 eksemplāru, kas izskatījās pēc Macbrideola, bet Edvīns neapstiprināja, jo nevarēja saprast, vai kājiņa ir ar tukšu vidu :/. Un vairāk man nav.


angel 27.jūnijs, 13:30

Paldies!


mufunja 27.jūnijs, 13:02

Paldies, Julita. Cik žēl :(. Man ar to bija tik daudz problēmu, ka vairs nevaru izturēt. Man ir vēl viens, es to noliku zem stikla, baidos to pazaudēt:). Mēģināšu to noskatīties vēlreiz.


dziedava 27.jūnijs, 11:58

Ļoti sīkas var būt daudzas sugas. Paradiacheopsis no Macbrideola atšķiras ar kājiņu. Paradicheopsis kājiņa apakšpusē ir tīklota, sk: https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26730 https://dziedava.lv/daba/komentet_bildi.php?id=26725 Tā ir svarīga pazīme, te to būtu vajadzējis pārbaudīt. Macbrideola kājiņa ir ar tukšu vidu, caurspīdīga, nav tāda tīklojuma. Vēl vajag redzēt, kā savienots kapilīcijs ar kolumellu. Vai atiet no kolumellas visā garumā, vai tas ir zarots vai tīklots? Es nezinu, vai no šiem foto var noteikt sugu. Macbrideola es pati neesmu redzējusi, nav pieredzes. Paradiacheopsis arī var būt dažādas sugas. Vajadzētu ielikt starptautiskajā FB grupā, bet vispirms ir jāsaprot par kājiņas tīklojumu - bez tā nevarēs noteikt arī ģinti.


Orvilks 27.jūnijs, 10:29

skaidri redzēju dziļi šķelto asti, bet ...


Orvilks 27.jūnijs, 10:27

Jā, pats saputrojos meistarībā, protams ,tā bija sarkanā. Pēc tam novēroju arī pie Ventas Manģenē...


zemesbite 27.jūnijs, 10:13

Paldies, Marek ! :)


Ziemelmeita 27.jūnijs, 08:39

Paldies, Marek!


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:30

Tagad šis ir atpakaļ dzeltenrakstainais, Scalaris, un apšu, Perforata, kas bija ievadīts, bet palicis bez bildēm, pievienoju abas bildes.


zane_ernstreite 27.jūnijs, 08:16

Esmu nedaudz sajaukusi bildes, pievienojot, jo vienuviet bija abi - gan dzeltenrakstainais, gam plankumainais apšu...


adata 27.jūnijs, 07:32

Gan jau būs trauslā lāsenīte.


guta7 27.jūnijs, 07:21

Paldies, Uģi, par neuzmanības kļūdas labojumu!


guta7 27.jūnijs, 07:19

Paldies, Marek, par apstiprinājumu!


nekovārnis 27.jūnijs, 06:20

Otrajā foto Saperda perforata. Tas man patrāpījās pirmais :)


nekovārnis 27.jūnijs, 06:03

Tā izskatās ka Leiopus linnei, bet pagaidām, lai L.nebulosus/linnei. Kad būs lielāka skaidrība par pazīmēm tad sadalīs smalkāk :)


dziedava 26.jūnijs, 23:46

Paldies, Marek, tā jau likās, ka tie vīgriežu koksngrauži bija ar kokiem nosaukumā


ekologs 26.jūnijs, 19:17

Tagad ar aplikācinu viss izdevās.


IlzeP 26.jūnijs, 19:02

Jā, ar foto tā tas ir, bet par aplikāciju gan neviens neko šādu vēl nebija ziņojis.


Amanda 26.jūnijs, 16:45

Ķīķis


zemesbite 26.jūnijs, 15:00

Skaists :)


ekologs 26.jūnijs, 14:48

Man laikam tā nav. Ir citas problēmas, piemēram, pievienojot novērojumu, uzreiz neizdodas pievienot foto, tikai pēc tam. Joprojām nerāda statistiku un DD aplikācijā nevar uzlikt novērojuma punktu.


IlzeP 26.jūnijs, 09:46

Starp citu, vai man vienīgajai tāds gļuks (no vakardienas), ka karte dubultojas un uzsedzas virsū datiem?


IlzeP 26.jūnijs, 09:42

Tad šo pārsaukt par nenoteiktu kameni?


IlzeP 26.jūnijs, 09:40

Paldies!


megemege 26.jūnijs, 01:40

Vija, pievienoju bildes , kas bija uzņemtas 12.06 un 13.06. dienas novērojumi dabā, kad vēl kaut, kas bija redzams. Tālāk jau jūsu mikroskopētās bildes! Paraugi tika paņemti 10.06.


Mežirbe777 26.jūnijs, 00:30

Lūgums atradni noziņojiet arī PlutoF platformā, suga EST ļ.reta (Elurikkus tikai 3 atradnes, pēdējā pirms 25 gadiem).


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 23:09

Bombus lapidarius


dziedava 25.jūnijs, 23:08

Līdz galam vēl nav nobriedis - noformējies, tāpēc īsti nevar pateikt, vai būs dzeltenais vai rūsganais.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:59

Noteikt, ka B.pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:58

Šķiet, ka B.bohemicus


Ziemelmeita 25.jūnijs, 22:57

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:57

Bombus pascuorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 22:56

Bombus rupestris


dziedava 25.jūnijs, 22:51

P.S. Un 2 dienas atpakaļ to vietu apmeklēju dabā - atstāts bija daudz, bet pa nedēļu bija pazudis pilnīgi viss.


dziedava 25.jūnijs, 22:49

Vija, es šodien tieši izmetu vienu pelēcīgās sprodzītes paraugu, kurš tā arī sapelēja, līdz galam nenobriedis. Tas pats variants :). Krāsu ieraudzīju, bet mikroskopēšanai par maz.


VijaS 25.jūnijs, 22:30

Paraudziņš ļoti ilgi negribēja nobriest, beigās nonāca līdz pietiekamai identifikācijai, bet ne mikroskopēšanai, stadijai.


dziedava 25.jūnijs, 22:27

Ja ievākšanas datums ir minētais, tad gan jau ir par vēlu ko darīt lietas labā - vai nu ir nobriedusi, vai nav :)


VijaS 25.jūnijs, 22:20

Mikroskopēju, lai apstiprinātu papagaiļu pumpurītes hipotēzi. Aiga, aizsūtīšu Tev arī bildes, ja sanāk, pievieno, lai ir arī šeit. Varbūt vari pielikt arī kaut ko no vēlākajām reportāžām, lai redzama attīstība? :)


zemesbite 25.jūnijs, 21:46

Paldies, Marek! :)


dziedava 25.jūnijs, 21:46

Jauki, ka paraugs, tikai jāskatās, lai nobriest, ka var izpūst sporas, jo jāredz iekšējās struktūras. Ja vēl nevar izpūst sporas, tad nelielu mitruma daudzumu vēl vajag nodrošināt.


CerambyX 25.jūnijs, 21:41

Jā, bez apakšpuses mātītes diezgan grūti ar pārliecību atpazīt.


Ivetta 25.jūnijs, 20:53

Paldies, Uģi, par visiem noteiktajiem!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 18:55

Pirmajā velk uz rupestris, bet piekrītu, ka otrā bildē jau teiksim lapidarius :)


IlzeP 25.jūnijs, 17:25

Šis laikam nenosakāms (ir tikai virspuse)?


IlzeP 25.jūnijs, 17:14

Paldies, Uģi! Sameklēju vēl vieu foto, kur redzams arī augšspārna punkts.


Ivetta 25.jūnijs, 16:55

Paldies, Marek!


ligausis 25.jūnijs, 16:03

Izskatās pēc ievu raibsprīžmeta. Naktstauriņš.


ekologs 25.jūnijs, 15:00

Ļoti sīciņa, gandrīz kā smilšu graudiņa lielumā :>


dziedava 25.jūnijs, 14:15

Kāda skaistule :). Tāda nav ievērota.


ekologs 25.jūnijs, 13:46

Labāk jau jā, jo te līdz sugai arī var būt kā pa kalniem :)


kamene 25.jūnijs, 09:35

Paldies, Uģi!


kamene 25.jūnijs, 09:32

Paldies, Marek!


IlzeP 25.jūnijs, 09:17

Vai mainīt uz Bourletiella sp.?


CerambyX 25.jūnijs, 08:43

Likās, ka redzu gludu laukumu uz stilba un spārni nav tik tumši, kā rupestris ierasts, bet varbūt ar - nestrīdos, pie kameņu noteikšanas man vēl jāpiešaujas. :)


Ziemelmeita 25.jūnijs, 08:18

Paldies,Uģi, par labojumiem!


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:10

Paldies, Uģi, par labojumiem! Šim lapgrauzim izrādās, ir vairietātes - gaišs, kuru attiecīgajā punktā bija daudz un ko noteicu, un tad vēl pustumšs un tumšs...


zane_ernstreite 25.jūnijs, 08:05

Paldies, Marek, par izvērsto skaidrojumu!


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:51

Bombus rupestris


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:43

Noteikti Bombus campestris mātīte


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:41

Uģi, šī tomēr šķiet bija B.rupestris. Par to liecina matiņu biezums uz ķermeņa un to forma, īpaši sarkanīgie matiņi vēdera galā.


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:29

Bombus hypnorum


Kārlis Levinskis 25.jūnijs, 07:27

Bombus hypnorum


ekologs 25.jūnijs, 06:38

Paldies, Uģi!


Kiwi 25.jūnijs, 05:49

Paldies, Marek, par sugas noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:48

Paldies, Uldi, par sugas noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:46

Paldies, Uģi, par sugu noteikšanu!


Kiwi 25.jūnijs, 05:44

Paldies, Ance un Ilze, par sugas noteikšanu!


CerambyX 25.jūnijs, 02:06

gandreņu vai tumšbrūnais


CerambyX 25.jūnijs, 02:03

Man tomēr izskatās, ka ir metāliski zilā tonī :)


CerambyX 25.jūnijs, 01:42

Domāju, ka pārāk svaigs priekš agrā samteņa.


asaris 24.jūnijs, 23:05

Mēles dižvālene, Clavariadelphus ligula


angel 24.jūnijs, 22:46

Paldies!


Cardinal 24.jūnijs, 22:19

Russula aeruginea, paldies Edgaram


nekovārnis 24.jūnijs, 22:02

Salīdzinoši nesen Leiopus nebulosus tika sadalīta divās sugās - L.nebulosus un L.linnei. Pagaidām neesmu vēl atradis tādus nopietnus noteikšanas makro pazīmju aprakstus. Nākas vien ievākt un zem mikroskopa pētīt ģenitālijas. Tāpat arī Uģis pārbauda savus ievāktos eksemplārus muzejā. Kaut kādas ārējās atšķirības pamazām jau iezīmējas - sarkanīgākiem toņiem ūsu posmiņos L.nebulosus, baltākiem - L.linnei. Tāpat arī tumšo/gaišo daļu attiecība ūsu posmiņos - L.nebulosus tumšais mazāk, gaišais vairāk, L.linnei otrādi. Ģeogrāfiski - L.nebulosus retāk, vairāk Zemgalē. Bet tas viss pagaidām tā ne pārāk droši. Ja šīs pazīmes turpinās apstiprināties preparētiem/pārbaudītiem īpatņiem, tad varēs vienkārši kādus 90% vai vairāk dabasdatos ziņoto L.nebulosus/linnei sadalīt, ja ne tad nekā. Kaut kā tā :)


ekologs 24.jūnijs, 21:51

Bourletiella sp. noteikti.


ekologs 24.jūnijs, 21:43

Ilze, paldies!


ekologs 24.jūnijs, 21:43

Uģi, paldies!


ekologs 24.jūnijs, 21:42

Ko pārējie entomologi teiks?


IlzeP 24.jūnijs, 21:40

Sugu pievienoju datu bāzei. Vai kādam ekspertam ir komentārs par noteikšanas pareizību?


IlzeP 24.jūnijs, 21:34

Vai fotogrāfijas nav?


zane_ernstreite 24.jūnijs, 21:30

Anastrangalia jābildē galvas leņķi, šiem arī kāda žanra specifika?


Ziemelmeita 24.jūnijs, 21:29

Paldies,Marek, par labojumiem!


zane_ernstreite 24.jūnijs, 21:29

Paldies, Marek! Kā saprotu, tas nozīmē, ka nav iespējams precizē, vai Leiopus N. vai Leioupus L., ja?


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts