Aktīvie lietotāji: 339 Šodien ievadītie novērojumi: 423 Kopējais novērojumu skaits: 2217654
Tu neesi reģistrējies
language choice: lv language choice: en language choice: ru language choice: lt
Rakstu arhīvs
2025 | 2024 | 2023 | 2022 | 2021 | 2020 | 2019 | 2018 | 2017 | 2016 | 2015 | 2014 | 2013 | 2012 | 2011 |
Atklāj putnu burvību rudenī – Eiropas putnu vērošanas dienas 2015
Pievienots 2015-09-16 12:19:04

Lielākā daļa cilvēku zina, ka rudenī gājputni dodas uz siltajām zemēm. Taču Latvijas Ornitoloģijas biedrība sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu aicina ne tikai zināt, bet arī atklāt putnu burvību rudenī, ko sniedz putnu migrācija! 3. un 4. oktobrī ikviens iedzīvotājs tiek aicināts pievienoties ap 25 bezmaksas pasākumiem dažādās Latvijas vietās. Turklāt putni nav obligāti jāpazīst – iepazīsim tos kopā!

Eiropas Putnu vērošanas dienas ir ikgadējs pasākums, kas ietver simtiem aktivitāšu dažādās valstīs. Putnu novērošanas vietās novērotie putni, kā arī cilvēku skaits, kas piedalījies pasākumā, tiek saskaitīti un nacionālās organizācijas sniedz par tiem informāciju Eiropas centram, kas šogad atrodas Nīderlandē. Iepriekšējā gadā Eiropas Putnu vērošanas dienu ietvaros vairāk nekā 23 000 cilvēku no 33 valstīm vienas nedēļas nogales laikā saskaitīja 2 531 787 putnus. Savukārt, Latvijā ap 780 dalībnieku kopā reģistrēja 91 102 putnus no 153 sugām.

Putni migrācijas laikā saskarās ar dažādiem apdraudējumiem. Nesens starptautiskās putnu aizsardzības organizāciju apvienības BirdLife International pētījums liecina, ka 25 miljoni (!) migrējošo putnu katru gadu tiek noķerti Vidusjūras reģiona valstīs. Pēc tam vairumam putnu tālāk vēl jāpārvar nedraudzīgais Sahāras tuksnesis un citas briesmas divas reizes gadā. BirdLife partnerorganizācijas (Latvijā – Latvijas Ornitoloģijas biedrība) turpina sniegt atbalstu, lai cīnītos ar nelegālajām putnu medībām to migrācijas laikā.

Migrējošajām putnu sugām ļoti nozīmīgas ir ne tikai ligzdošanas vietas ziemeļos, bet arī piemērotas atpūtas un barošanās vietas migrācijas ceļā, kā arī piemērotas dzīvotnes ziemošanas vietās. Eiropas putnu vērošanas dienu jeb EuroBirdwatch 2015 mērķis ir pievērst uzmanību putnu migrācijas brīnumam un migrējošo putnu vajadzībām ceļošanas laikā un ziemošanas vietās Vidusjūras reģionā un Āfrikā. Ikviens interesents var arī pats izspēlēt baltā stārķa vai bezdelīgas migrācijas spēli, lai labāk saprastu, ar kādām briesmām jāsastopas putniem migrācijas laikā. Spēles atrodamas LOB interneta lapas www.lob.lv sadaļā “Skolotājiem”.

Eiropas Putnu vērošanas dienas EuroBirdwatch15 Latvijā organizē Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kas ir BirdLife International partneris Latvijā, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi un ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Pasākumu plāns (var tikt vēl papildināts)

3. oktobris

  • Ķemeru nacionālais parks
    1) Putnu vērošanas ekskursijas (ar autobusu) plkst. 9.00–13.00 un 14.00–18.00 uz Kaņiera ezeru un Dunduru pļavām. Ekskursijas vadīs Jānis Ķuze, LOB Jūrmalas vietējā grupa.
    2) Plkst. 9.00–14.00 putnu vērošana no CEMEX putnu torņa (Kaņiera ezera Riekstu pussalā) ornitologa Viestura Vintuļa vadībā.
    3) Norises Meža mājā (Ķemeros):
    - plkst. 11.00–15.00 barotavu gatavošana no dažādiem materiāliem, veicinot to otrreizēju izmantošanu (PET pudeles, piena pakas u.tml.)
    - prezentācija par putnu barošanu ziemā.
    Pieteikšanās un papildu informācija pa tālr.: 26577265.
  • Putnu vērošana Sātiņu zivju dīķos, Saldus novadā (ar autobusu). Tikšanās plkst. 10.00 Saldus autoostā (Jelgavas iela 2), ekskursija ilgs līdz plkst. 14.00. Sātiņu zivju dīķi ir interesanta un dzīvīga dabas vērošanas vieta. Pieteikšanās: 22497233. Ekskursijas vadītāja Zigrīda Jansone.
  • Putnu vērošana Rīgā (pastaiga). Tikšanās plkst. 8.20 pie Latvijas Dabas muzeja (K.Barona iela 4), brauciens no Centrālās stacijas ar 18. autobusu (plkst. 8.36) uz Dārziņiem. Vai ir iespēja pievienoties 18. autobusa galapunktā Dārziņos (plkst. 9.20). Pastaiga (ap 4 km) maršrutā: Dārziņu atteka, Rīgas HES, Daugava lejpus HES līdz Rumbulai. Ekskursijas noslēgums ap plkst. 13.00 Rumbulā (atpakaļ uz Rīgu var braukt ar 15. vai 18. autobusu, vai no Rumbulas stacijas izmantojot Pasažieru vilciena pakalpojumus). Pieteikšanās: 26446487. Ekskursijas vadītājs Ruslans Matrozis, LOB Rīgas vietējā grupa.
  • Putnu vērošana Kolkas ragā (pastaiga), Dundagas novads. Tikšanās plkst. 9.00 un 11.00 pie Kolkasraga informatīvā centra. Pieteikšanās: 26638608. Ekskursijas vadītājs Gaidis Grandāns.
  • Putnu vērošana Burtnieku ezera apkārtnē (pastaiga). Tikšanās plkst. 10.00 pie Burtnieku muižas parka vārtiem, Burtniekos. Vajadzīgs laika apstākļiem piemērots apģērbs un slēgti apavi. Pieteikšanās: 26446487. Ekskursijas vadītājs: Dagnis Mukāns.
  • Papes ezera dabas parks – migrējošo putnu gredzenošana un vērošana LU Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā, Rucavas novadā. Interesenti tiek gaidīti no plkst. 8.00 līdz 12.00, ornitologs iepazīstinās ar putniem un to gredzenošanu un migrējošo putnu novērošanas un ķeršanas metodēm. Ekskursiju vadīs: Dr. Oskars Keišs. Pieteikšanās: 29236300.
  • Putnu vērošanas pārgājiens Litenē, Gulbenes nov. Tikšanās plkst. 9:00 pie bijušās Litenes mežniecības. Pārgājiens ilgs līdz plkst. 13.00, tā laikā apsekosim Litenes muižas parku un apkārtējos laukus. Ieteicami gumijas zābaki un laika apstākļiem piemērots apģērbs. Ekskursiju vadīs Elvijs Kantāns, LOB Litenes vietējās grupas vadītājs. Pieteikšanās: 26264611.
  • Putnu (papīra un plastikas) un putnu būru darbnīca Līgatnes amatu centrā (Pilsoņu ielā 4, Līgatnē). Sākums plkst. 11.00.
    Atbilstošu laika apstākļu gadījumā putnu vērošana Līgatnes apkārtnē sadarbībā ar LOB Cēsu vietējo grupu. Pieteikšanās/papildu informācija: 26857059.
  • Putnu vērošana un izturības pārgājiens Dikļi–Augstroze (ar nakšņošanu mežā). Tikšanās plkst. 11.00 Dikļu autobusa pieturā. Papildu informācija un pieteikšanās uz e-pastu: davis@headoutdoors.net. Ekskursijas vadītājs: Dāvis Drazdovskis.
    Piezīme: katrs dalībnieks pats izvērtē savas spējas un veselības stāvokli, lai piedalītos pārgājienā. Atbildību par sevi pārgājienā laikā uzņemas paši dalībnieki, bet par nepilngadīgajā personām – viņu vecāki vai likumīgie aizbildņi.
  • Putnu vērošanas ekskursija apkārt Lubānam (ar autobusu). Tikšanās plkst. 9.00 Madonas saieta laukumā Madonā, braukšana ap Lubāna ezeru. Nepieciešams laika apstākļiem atbilstošs apģērbs un, ja ir, binoklis. Ekskursiju pie Lubāna ar autobusu vadīs Andris Avotiņš jun. Pieteikšanās: 29234956 (Lelde, Līga). Vietu skaits ierobežots.
  • Migrējošo putnu vērošana pie Liepājas ezera (pastaiga). Tikšanās plkst. 8.00, Liepājā, Ezermalas ielā pie Zirgusalas dambja. Nepieciešams laika apstākļiem piemērots apģērbs. Ekskursijas vadītājs Edgars Lediņš. Pieteikšanās: 26446487.

4. oktobris

  • Ķemeru nacionālais parks
    1) Putnu vērošanas ekskursijas (ar autobusu) plkst. 9.00–13.00 uz Kaņiera ezeru un Dunduru pļavām. Ekskursijas vadīs Jānis Ķuze, LOB Jūrmalas vietējā grupa.
    2) Norises Meža mājā (Ķemeros):
    - putnu tematikai veltīta māla darbnīca;
    - plkst. 11.00–15.00 barotavu gatavošana no dažādiem materiāliem, veicinot to otrreizēju izmantošanu (PET pudeles, piena pakas u.tml.)
    - prezentācija par putnu barošanu ziemā.
    Pieteikšanās un papildu informācija pa tālr.: 26577265.
  • Putnu vērošanas ekskursija Rīgā un tās apkārtnē (ar autobusu). Tikšanās plkst. 8.00 pie Latvijas Dabas muzeja (K.Barona ielā 4, Rīgā), maršruts: Juglas ezera Brekšu kakts, Mašēnu ezers, M.Baltezers, L.Baltezers, Ķīšezera Pils kakts. Ekskursijas noslēgums ap plkst. 13.00 (atpakaļ K.Barona ielā 4, Rīgā). Ekskursiju vadīs Ruslans Matrozis, LOB Rīgas vietējā grupa. Pieteikšanās: 26446487.
  • Papes ezera dabas parks – migrējošo putnu gredzenošana un vērošana LU Bioloģijas institūta Papes Ornitoloģisko pētījumu centrā, Rucavas novadā. Interesenti tiek gaidīti no plkst. 8.00 līdz 12.00, ornitologs iepazīstinās ar putniem un to gredzenošanu un migrējošo putnu novērošanas un ķeršanas metodēm. Ekskursiju vadīs: Dr. Oskars Keišs. Pieteikšanās: 29236300.
  • Randu pļavās putnu vērošanas ekskursija un putnu papīra modeļu veidošana. Satikšanās stāvlaukumā pie Randu pļavu norādes (šoseja A1, Salacgrīvas novads, aiz Kuivižiem), plkst. 10.00, pasākums ilgs līdz plkst. 13.00. Nepieciešami slēgti apavi iešanai dabā. Pieteikšanās: 26446487. Ekskursijas vadītājs: Dagnis Mukāns.
  • Putnu vērošana Ķeipenes apkārtnē (pārgājiens). Pulcēšanās plkst. 10.00 pie Ķeipenes kultūras nama Akas ielā, Ķeipenē. Līdzi jāņem binokļi, laika apstākļiem piemērots apģērbs, slēgti apavi. Pieteikšanās: 29149759. Ekskursiju vadīs Imants Jakovļevs.
  • Putnu vērošana Rāznas nacionālajā parkā (pastaiga). Sākums plkst. 10.00, tikšanās pie Kaunatas pienotavas (Rāznas iela 20, Kaunata). Putnu vērošana Kaunatā un Rāznas ezera apkārtnē. Ekskursijas vadītājs: Vitālijs Ignatjevs. Līdzi ņemami binokļi, putnu noteicēji, laika apstākļiem un iešanai dabā piemēroti apavi un apģērbs, noderēs arī sviestmaizes. Pieteikšanās: 26247732.
  • Dabas izglītības centrā “Rāzna” (Skolas ielā 3, Mākoņkalnā, Lipuškos) no plkst. 12.00 līdz 15.00 izzinoši radošas aktivitātes ģimenēm ar bērniem. Pieteikšanās un vairāk informācijas par aktivitātēm dabas izglītības centrā pie Regīnas Indriķes pa tālr. 29139677.
  • Putnu vērošanas pārgājiens Jaunpiebalgā. Tikšanās pie Jaunpiebalgas pagasta pārvaldes Gaujas ielā 4, plkst. 10.00. Pārgājiens ilgs līdz plkst. 14.00, pārgājiena laikā apsekosim Gaujas krastus un apkārtējos laukus. Ieteicami gumijas zābaki un laika apstākļiem piemērots apģērbs. Ekskursiju vadīs LOB Litenes vietējās grupas vadītājs Elvijs Kantāns. Pieteikšanās: 26264611.
  • Migrējošo putnu vērošana pie Liepājas ezera. Tikšanās plkst. 10.00, Liepājā, Ezermalas ielā pie Zirgusalas dambja. Pastaiga. Nepieciešams laika apstākļiem piemērots apģērbs. Ekskursijas vadītājs: Jurģis Šuba. Pieteikšanās: 29361851.
  • Pie Lubāna mitrāja informācijas centra (Ošupes pagasts, Madonas novads) notiks gaigalu/pūču būru gatavošana plkst. 10.00–15.00. Materiāli tiek nodrošināti, līdzi jāņem āmurs. Pieteikšanās: 29234956 (Lelde, Līga).

Papildu informācija: Agnis Bušs, LOB sabiedrisko attiecību koordinators, agnis@putnidaba.lv

Pēdējie novērojumi
Saxicola rubetra - 2025-06-14 grieze
Saxicola rubetra - 2025-06-14 grieze
Saxicola rubetra - 2025-06-14 grieze
Fringilla coelebs - 2025-06-14 grieze
Fringilla coelebs - 2025-06-14 grieze
Emberiza citrinella - 2025-06-14 grieze
Crex crex - 2025-06-14 grieze
Nezināms
Ignotus
@ Melissa
Pēdējie komentāri novērojumiem
VitaP. 04.augusts, 12:00

Labiņi, paldies!


Bekuvecis 04.augusts, 10:51

Ineta, tā nebūs taksonomiski korekti: receklenes jeb Tremella ir bazīdijsēnes, bet Ascotremella - askusēnes. Askureceklene? Neizklausās īsti daiļskanīgi... Vēl jādomā!


kamene 04.augusts, 10:49

Paldies, Uģi!


kamene 04.augusts, 10:48

Paldies, Vija un Iveta!


guta7 04.augusts, 09:15

Man arī likās, ka ir kas cits, bet arī otrs foto ir ne visai, jo fotografēts pa gabalu un tumšos apstākļos. Tumšais zīmējums šķita atšķirīgs no četrjoslu koksngrauža.


guta7 04.augusts, 09:11

Paldies, Edgar, par skaidrojamu! Ļoti noderīgi!


nekovārnis 04.augusts, 08:27

Šis man vairāk pēc Rutpela maculata izskatās. Derētu kādu tuvāku foto, te īsti krāsas/toņus neredz.


Bekuvecis 04.augusts, 08:16

Šī ir neīstās bērzubekas gaišā forma. Sastopama daudz retāk neka parastā (tumšākā) un vairākumā aprakstu ignorēta. Ir novērota arī Latvijā, turklāt atkārtoti un vienā atradnē ar parastajām (sk. http://www.senes.lv/species/leccinum_pseudoscabrum.htm).


guta7 04.augusts, 07:50

Turpat auga arī neīstā bērzubeka Leccinum pseudoscabrum, taču šai pilnīgi cita krāsa. Leccinum pseudoscabrum nevarēju pietiekoši labi nofotografēt, jo bija ļoti tumšs.


guta7 04.augusts, 07:46

Paldies, Edgar, par labojumu!


Amanda 04.augusts, 07:14

Vidējais dzenis


Amanda 04.augusts, 07:12

Varbūt dārza ķauķis


VitaS 04.augusts, 01:08

Sīkziedu sprigane


marsancija 04.augusts, 00:48

Paldies, Julita, par komentāru! Es arī nebiju līdz galam pārliecināta, vai tā vispār ir gļotsēne, bet par sēni nosaukt šos veidojumu arī kaut kā nespēju :)


dziedava 04.augusts, 00:17

Tā ir sēne. Uz tausti gumijaina, neizšķīst, neizjūk taustot.


InŠu 03.augusts, 23:47

Dižskābaržu receklene


dziedava 03.augusts, 22:58

Paldies, Uģi!


CerambyX 03.augusts, 22:53

Man šķiet, ka attēlos nevar gluži saskatīt pietiekami daudz detaļu, lai precīzi noteiktu sugu (no divām biežākajām Chrysura sugām - hirsuta un radians ir visai līdzīgas). Noapaļots vēdera gals ir arī, piemēram, Pseudospinolia neglecta (bet jāredz tuvāk spārnu dzīslojums, lai atšķirtu no Chrysura).


Ziemelmeita 03.augusts, 22:34

Paldies,Julita! Paraugs ir, ceru ka nobriedīs līdz sporām, mēģināšu mikroskopēt.


dziedava 03.augusts, 22:13

Man gan šķiet, ka tai jābūt Brauna, bet vislabāk to būtu mikroskopiski pārbaudīt, jo tomēr pasaulē reta, grūti saprast, kā mums tā sogad superbieža


dziedava 03.augusts, 22:07

Fantastiski. Šogad jūlijā atklāju jaunu sugu Baltijā, un tagad viņa jau pa visu Latviju…


Ziemelmeita 03.augusts, 21:16

Pēdējās trīs bildes pēc vairākām stundām karstā mašīnā aizvērtā kastītē. Tumšas bumbińas ar dzeltenīgiem raibumińiem.


angel 03.augusts, 20:04

Paldies!


Amanda 03.augusts, 20:02

Cekulpīle


Amanda 03.augusts, 20:01

Brūnkakļi


Ziemelmeita 03.augusts, 19:17

Pēdējās trīs bildes pēc vairākām stundām karstā mašīnā slēgtā kastītē.


Kiwi 03.augusts, 18:10

Paldies, Marek!


Amanda 03.augusts, 17:24

Sloka


Amanda 03.augusts, 17:19

Lauku piekūns


roosaluristaja 03.augusts, 11:13

L.pseudoscabrum?


roosaluristaja 03.augusts, 11:00

Varbūt C.limonius


nekovārnis 03.augusts, 09:39

Jā, deviņplankumu.


Vīksna 03.augusts, 09:11

Paldies !


ekologs 03.augusts, 08:20

Paldies, Marek!


Mari 03.augusts, 08:00

Varbūt Deviņplankumu krāšņvabole?


Mari 03.augusts, 07:50

1. foto dabā, pārējie - no paraudziņa.


adata 03.augusts, 07:44

Šī visticamāk sēne, neatminos nosaukumu, bet saistīts ar taukaini.


nekovārnis 03.augusts, 07:38

Izskatās ka Stenurella melanura tēviņš


ekologs 02.augusts, 23:32

Manuprāt, Zirneklis (Hyptiotes paradoxus).


Kiwi 02.augusts, 17:19

Atvainojos, par sugu noteikšanu! :)


Kiwi 02.augusts, 17:19

Paldies, Uģi, par suhu noteikšanu.


Kiwi 02.augusts, 17:18

Paldies, Marek, par sugu noteikšanu.


Kiwi 02.augusts, 17:16

Diemžēl foto nav, diezgan tuvu bija, binoklī pētīju, bet izskatot noteicējā tilbītes, paliku pie šīs. Izteikta gaišā svītra virs acs.


Bekuvecis 02.augusts, 14:00

Visdrīzāk trauslā vālene (Clavaria fragilis), bet bez garantijas.


Bekuvecis 02.augusts, 13:54

Abs. pārliecības gan nav: trūkst skaidrs apakšpuses foto.


Amanda 02.augusts, 11:27

Jūras ērgļi


Amanda 02.augusts, 11:27

Peļu klijāns


dziedava 02.augusts, 10:28

Vēl kaut kur minēta pazīme - viļņains kapilīcijs. To te nemāku novērtēt.


dziedava 02.augusts, 10:26

Palasīju Diderma cinereum aprakstus dažādos noteicējos. Apraksti arī dažādi :D Augļķermeņu izmērs minēts 0,3-0,5 mm / 0,3-0,7 mm / līdz 1 mm Sporas 8-11 mkm vai 9-11 mkm, parasti ar tumšāku kārpu grupēm, bet Neubertam - bez. Kapilīcijs parasti minēts tumšs, ar tumšu vidu un galos bāls. Bet Nannengas monogrāfijā ir iekļauts arī variants, ka viss kapilīcijs bāls. Vārdsakot, ir aizdomas, ka tā varētu būt sugu grupa, kurā katrs interpretē pa savam atbilstoši pieejamiem paraugiem. Pa visiem aprakstiem kopā ņemtiem mums arī sanāk D.cinereum :)


ekologs 02.augusts, 09:43

Platā airvabole tā nebūs. Platā airvabole, kā jau nosaukums liecina, ir izmēros iespaidīgāka, platāka un, priekškrūšu vairoga krāsojums ir savādāks. Manuprāt, tā ir Airvabole (Dytiscus dimidiatus), bet arī te ir jāredz vēderpuse.


Bekuvecis 02.augusts, 09:35

Griezumā nav X. bubalinus raksturīgo pazīmju.


Ansis 01.augusts, 22:57

Paldies, Julita!


guta7 01.augusts, 22:17

Paldies, Julita!


dziedava 01.augusts, 21:45

Drīzāk jau lākturītes. Bet uz lapkoka tās ir retāk (nav neiespējami)


guta7 01.augusts, 21:43

Paldies, Iveta, izlabošu!


adata 01.augusts, 21:33

Šis būs tumšais kailgliemezis. Mantija vienkrāsaina un pēdai gaiša svītra pa vidu.


a.b 01.augusts, 21:21

Paldies, izlabosim. Vismaz sugu uzminēju.


IlzeP 01.augusts, 20:47

Vajadzētu novērojumu dzēst un pievienot no jauna pareizajā vietā.


dziedava 01.augusts, 20:45

Minējums. Ja ir ievākta, tad vajadzētu nobildēt nobriedušu, kādā krāsā galviņa un kāds rakstiņš uz tās.


dziedava 01.augusts, 20:40

Apelsīnu pumpurīte?


dziedava 01.augusts, 20:24

Physarum conglomeratum?


dziedava 01.augusts, 20:22

P.murinum vai P.globuliferum. Kājiņa izskatās drīzāk dzeltena, tāpēc drīzāk P.murinum, jo P.globuliferum kaļķis ir balts. Ja mikroskopijā kapilīcija mezgli ir dzeltenīgi, tad droši var mainīt uz P.murinum


ekologs 01.augusts, 20:18

Pelēkā dakšaste (Cerura vinula).


dziedava 01.augusts, 20:13

Minējums, bet galviņas izskatās plakanas, ar iespējamu ieliekumu augšpusē, vietām saaugušas, plus substrāts - D.clavus ir laba hipotēze


BI 01.augusts, 19:58

Ups! Bildē skaidri redzams DT6057 !!!


ekologs 01.augusts, 18:19

Raibais vīngliemezis (Arianta arbustorum).


ekologs 01.augusts, 18:12

Priežu celmu rudais koksngrauzis (Arhopalus rusticus).


dziedava 01.augusts, 17:56

Kāpēc nebij nomainīta suga? Sporas šķiet palielas? Foto apskatīt nav, bet pēc apraksta ir ok un izskats, krāsa arī atbilst P.virescens


dziedava 01.augusts, 17:23

Ievākta un mikroskopēta nav?


dziedava 01.augusts, 13:10

Vismaz kāds mierinājums, ka dabā nepamanīji :D, jo es viņu tā arī neesmu redzējusi.


čūskis 01.augusts, 12:58

Te novērojuma punkts būs ieslīdējis ezerā...


dziedava 01.augusts, 10:40

Kas tas par koku, apse?


dziedava 01.augusts, 10:39

P.contextum/conglomeratum. Balsoju par P.contextum, jāskata sporu raksts un izmērs.


Mežirbe777 31.jūlijs, 20:58

Climacodon septentrionalis.


Ziemelmeita 31.jūlijs, 19:42

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


Ziemelmeita 31.jūlijs, 17:13

Paldies, Voldemār!


dziedava 31.jūlijs, 13:20

P.S. Neatkarīgi no tā, vai suga Latvijā izrādīsies jau zināma, nekas "parasts" tas noteikti nav. Tas ir vai nu kas jauns, vai ļoti rets.


dziedava 31.jūlijs, 13:11

Mikroskopēju. Pagaidām pēc "parastākajiem" noteicējiem līdz sugai neizdodas noteikt. Līdzīgs novērojums kā Marinai: https://dabasdati.lv/lv/observation/0h91g6pil5mgmddpdp4h6kr6b7/ Šobrīd izskatīju Diderma cinereum un Diderma globosum, kas līdz galam nepārliecina, bet ir tuvākās versijas. Es vēl papētīšu pēc Nannengas monogrāfijas, bet tas nav vienkārši, un jāsalīdzina ar D.globosum paraugiem, kas mums jau ievākti (D.cinereum paraugu Latvijā diemžēl nav). To vēlāk. Ģints ir pareizā - olīte. Interesanta olīte :)


IlzeP 31.jūlijs, 10:15

Paldies jums abiem par ziņu. Vienmēr var rakstīt par problēmām uz dabasdati[et]ldf.lv. Ir sarežģīti, ja šādi un līdzīgi "gļuki" ir tikai dažiem. Man nav tā, kā jums, bet es, savukārt, nevaru atvērt novērojumus no sava profila. Pēdējos novērojumus viegli atvērt no jaunākajiem (lai pievienotu bildi, piemēram), citus jāmeklē caur novērojumu atlasi... Diemžēl šo jau mēnešiem nevar salabot. Un neesmu atklājusi, kas man ir tik specifisks, kas citiem nav...


mufunja 31.jūlijs, 08:43

Šogad tie noteikti aug masveidā:)


adata 31.jūlijs, 08:14

Jums tiešām tās gļotsēnes tur čupām aug! Ir jau tās visur, bet jāprot pamanīt!


adata 30.jūlijs, 22:25

Nezināju īsti kur pierakstīt administratoriem, bet man ir tāda pati problēma - piereģistrējoties never fotogaleriju, arī jau sen, tā ka izskatu nepiereģistrējusies, kas svarīgs, atzīmēju, tad piereģistrējusies meklēju. Grūti, ne atzīmēt, ne iekomentēt. Kaut kā jau tieku galā.


VijaS 30.jūlijs, 21:43

Paretam gadās arī uz priedēm.


megemege 30.jūlijs, 21:24

Šis bija uz kociņa. Ar pirkstu nobraucu, tomēr tas diezgan turējās. Otrā bildē var redzēt, kur esmu ar pirkstu noņēmusi balto "cukuru".


Ziemelmeita 30.jūlijs, 20:30

Paldies,Marek!


dziedava 30.jūlijs, 20:20

Tādā veidā augus apaugt mēdz pārslainā cukurīte. Reizēm no skata uzreiz grūti pateikt, kura no abām sugām.


nekovārnis 30.jūlijs, 20:05

Diemžēl fotogalerija man neveras vaļā - tā ka nemaz, un jau sen. Nākas iet caur novērojumu sarakstu un vērt pa vienam novērojumam vaļā :((


nekovārnis 30.jūlijs, 20:02

O, pirmajā bildē starp citu gaišais. Tagad tik pamanīju :)


nekovārnis 30.jūlijs, 20:01

Gaišais ir gaišāks :) Četrjoslu koksngrauzim kājas un ūsas viscaur melnas, tipiskam gaišjam celmgrauzim oranžas, tik ūsu pamatnes un daži pleķi uz pakaļkājām melni. Tāpat četrjoslu koksngrauzis masīvāks, lielāks. Gaišais celmgrauzis slaids, jo sevišķi segspārnu galos.


megemege 30.jūlijs, 19:20

Paldies, Marek! Pastāsti kāda šiem koksngraužņiem atšķirība gaišajam no četrjoslu?


adata 30.jūlijs, 12:02

Paldies, Artur!


adata 30.jūlijs, 12:01

Jā, mp3, vienmēr jau izdevās...


ekologs 30.jūlijs, 11:21

Manuprāt, Riteņzirneklis (Larinioides ixobolus). To vēl var sajaukt ar Plakano riteņzirnekli (Nuctenea umbratica).


ekologs 30.jūlijs, 11:03

Lielais apšu koksngrauzis (Saperda carcharias).


IlzeP 30.jūlijs, 09:33

Paldies, Edgar, par skaidrojumu!


IlzeP 30.jūlijs, 09:32

Vai fails ir mp3 formātā? Ja nav, ir pieejami online bezmaksas konverteri, jāmeklē "... to mp3".


Bekuvecis 29.jūlijs, 23:47

Pardon, par Bolbitius lacteus kā pienbalto samtmicīti te DabasDatos gan būšu pārskatījies. Bet vispār, atbilstoši galīgajam sarakstam (2024) Latvijā tiešām ir gan pienbaltā mēslene (Bolbitius lacteus), gan bālā samtmicīte, kas agrāk bija pienbaltā (Conocybe apala jeb C. albipes, bet agrāk - C. lacteus). Taču no tām astoņām, kas DD figurē kā Bolbitius lacteus, man dažas stipri izskatās pēc Conocybe apala. Bet, atvainojiet, laikam ap tām necīnīšos... Abi pēdējo dienu novērojumi, t.sk. šis, šķiet drošas Conocybe apala.


mufunja 29.jūlijs, 21:16

Paldies Vija :)


VijaS 29.jūlijs, 21:11

Ložņu saulenīte.


adata 29.jūlijs, 18:59

Pagaidām neizdodas pievienot audio failu.


megemege 29.jūlijs, 17:41

Paldies , Amanda! Tad sākotnēji domāju pareizi!


Amanda 29.jūlijs, 17:36

Peļu klijāns


IlzeP 29.jūlijs, 17:14

Tas initas saraksts, ko piesaucu, nav oficiālais, tas ir tas, ko kopīgi ar Initu gatavojām jaunajam portālam. Un tur ir gan pienbaltā mēslene Bolbitius lacteus, gan bālā samtmicīte Conocybe apala (syn. Conocybe albipes) ...


Bekuvecis 29.jūlijs, 17:07

Trešā atradne Latvijā. Visas trīs - dziļi Kurzemē.


Bekuvecis 29.jūlijs, 17:03

Izradās, šī pati suga figurē DabasDatos arī kā pienbaltā samtmicīte (Bolbitius lacteus). Kas vispār ir dīvaina kombinācija, jo Conocybe - samtmicīte , Bolbitius - mēslene... Būtu jāapvieno. Par pareizāko nosaukumu jāpieņem tas, kurš Initas dotajā sarakstā, - tāpēc ka skaitās oficiālais! :)


Eggy 29.jūlijs, 09:22

Skaidrs, paldies! :)


dziedava 29.jūlijs, 09:22

Laikam nav līdz galam nobriedis, bet lai noteiktu, labāk jāredz iekšējās struktūras (kapilīcijs).


IlzeP 29.jūlijs, 08:15

Kā redzams, mazuļi ligzdu jau ir pametuši, pie tam ligzda var būt bijusi citur.


CerambyX 28.jūlijs, 22:57

Kāda cita Tenthredo ģitnts suga.


dziedava 28.jūlijs, 22:30

Pārējais varētu atbilst D.deplanatum


dziedava 28.jūlijs, 22:27

Un atkal mani mulsina kapilīcijs. Kapilīcijam jābūt brūnam, bet te tas izskatās caurspīdīgs..


VijaS 28.jūlijs, 22:07

Dažas sporas atradās, tās ar tīklotu rakstiņu, kas veidots no adatiņām.


megemege 28.jūlijs, 21:59

Paldies! Neticami augstu, klāt neviens netiks:)


Eggy 28.jūlijs, 21:35

Paldies! Vai varētu būt, ka tiek apdzīvota šī zaru čupa? Atrodas ārpus ģimenes locekļa īpašumam, taču varētu sazināties, lai kaimiņi čupu neaiztiek uz kādu laiku, ja nepieciešams.


Bekuvecis 28.jūlijs, 21:34

Lai arī gana reti, tomēr reizēm šī sēne pamanās uzkāpt augstu kokā!


mufunja 28.jūlijs, 21:21

Julita droši vien ir vairāk līdzīga Diderma deplanatum?


laumae 28.jūlijs, 21:18

Paldies, Uģi, par sugu precizējumiem!


megemege 28.jūlijs, 21:14

Brūnā čakste


Ziemelmeita 28.jūlijs, 20:37

Paldies, Edgar!


Aleksejs 28.jūlijs, 19:07

Paskatījos, tiešām izskatās pēc melnām.


dziedava 28.jūlijs, 18:32

Skaisti! :) Vai nav Physarum album? Tā mēdz līdzīgi izdaiļot


StarFlare 28.jūlijs, 17:58

Gugatņi gan tie nebūs,bet gan kāda no puskuitalām. Liktu uz melno puskuitalu.


IlzeP 28.jūlijs, 17:50

Tagad ir :)


dziedava 28.jūlijs, 17:08

Super! :) Bet jāmikroskopē


Miksrieksts 28.jūlijs, 14:19

Paldies, Edgar! Interesanti gan!


dziedava 28.jūlijs, 13:54

Visdrīzāk Diderma effusum (vai Diderma deplanatum), jāskata sporas - precīzs izmērs un vai ir tumšāku kārpu grupas.


Justs K 28.jūlijs, 13:28

Paldies Edgaram un Agrim par precizējumu


Justs K 28.jūlijs, 13:25

Tomēr otrs ir ceru ķauķis, liels paldies Edgaram un Agrim par precizējumu :)


Amanda 28.jūlijs, 13:23

Ceru ķauķis


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:07

Šajās dienās viskautkur aug kā negudra, bezmaz katrā otrajā zālājā pa dažām. Kapēc tāds neredzēts "bums" - kas to lai zina...


Bekuvecis 28.jūlijs, 13:00

Apspriedāmies ar Initu D. (viņa pati pašlaik nevar iekomentēt). Nedaudz mulsinošs (bet ne hipotēzi akurāt noraidošs) mums šķiet daudzu lapiņu robainums. Bez tam Initai ir aizdomas par tīmekļa palieku esamību uz lapiņām, kas nevarētu būt pūkainēm. Taču piemērotu tīmekleni - lielu, druknu utt. - pagaidām nevaram iedomāties ne viens, ne otrs... Vajadzīga papildus informācija. Vai mīkstums griezumā nedaudz sārtojās (šeit nevar saskatīt, taču foto tas bieži vien pazūd)? Kādā krāsā sporas? Varbūt var vēl iegūt sporu birumrakstu?


bitene 28.jūlijs, 10:04

Geastrum striatum - nav dabsdati.lv sugu sarakstā


IlzeP 28.jūlijs, 08:22

Paldies, pievienoju sarakstam.


Bekuvecis 28.jūlijs, 07:13

Tā pati vien ir. Daudzas sēnes ir pat ļoooti bagātas ar sinonīmiem...


Cardinal 28.jūlijs, 00:06

Paņēmu paraudziņu


Justs K 27.jūlijs, 23:51

Varbūt salīdzinājumam noder video ar pirmo putnu: https://photos.app.goo.gl/ttrZcQvPKSH4w3eW6


Justs K 27.jūlijs, 23:29

Vizuāli novērtēju gaišo "kronīti" pēc līdzības ar pirmo novēroto putnu. Arī šim līnija bija vairāk vienlaidus nevis viegli svītrota kā ceru ķauķim.


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 23:03

Pēc šiem foto/video pilnvērtīga noteikšana, manuprāt, pārāk izaicinoša, bez pieredzes sugu noteikšanā teiktu drīzāk ceru ķauķis, nemācēšu gan izskaidrot, balstoties tikai uz sejas krāsojumu - vaiga tumšumu un tā formu (līdzīgi kā vītītis/čunčiņš).


Justs K 27.jūlijs, 22:26

Mape ar foto un video no otrā putna, kas fiksēts kamēr pirmais dzied pļavā. Izcēlās no krasta tuvās puses un pārlidoja uz niedrēm otrā pusē. https://photos.app.goo.gl/r8AZBo5jMRKrcUy28


angel 27.jūlijs, 22:20

Paldies!


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Varbūt ir foto?


Edgars Smislovs 27.jūlijs, 22:10

Otrais putns noteikts izslēdzot ceru ķauķi?


nekovārnis 27.jūlijs, 21:27

Etorofus pubescens pēc izmēra tikpat liels. Pirmais ko skatos ir priekškrūšu vairogs. E.pubescens pie segspārniem tas stipri paplatinās - priekškrūšu vairoga un segspārnu malas veido tādu kā nepārtrauktu liektu līniju. S.rubra priekškrūšu vairoga aizmugurējā daļa drīzāk sašaurinās un tā ārējās malas atdurās segspārnu plecos. Kaut kā tā :) E.pubescens atšķirībā no S.rubra nav gluži visur, bet kur ir tur var būt diezgan lielā skaitā.


Amanda 27.jūlijs, 21:14

Lielais ķīris


IlzeP 27.jūlijs, 19:43

Initas man dotajā sarakstā ir "Conocybe apala (syn. Conocybe albipes), bālā samtmicīte" - vai tā ir vēl cita suga?


sandis 27.jūlijs, 19:36

Paldies, Marek, tad tomēr Stictoleptura rubra. Likās, ka šis bija salīdzinoši mazs priekš S. rubra.


Rimix 27.jūlijs, 18:38

Paldies par komentāru! Cik atradu dabasdatu novērojumos, iepriekš arī redzēts netālu - Rubeņos.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:40

Labāk tomēr nepārsteigšos: lai gan vairāk izskatās pēc lauvu jumtenes (tā arī ir daudz biežāk sastopama), ja nu tomēr tāda košāka iedzeltenā jumtene?!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:33

Konkrētāk, pienbaltā samtmicīte (Conocybe lactea, Conocybe apala), taču nav DD sugu sarakstā.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:27

Foto galīgi pietrūkst asuma/detalizētības drošai diagnozei, taču pēc aptuvena izskata un augtenes u.c. - nevis vairoga skropstene, bet gan oranžsarkanā melastiza.


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:22

Rūsganā vai Peka, bez pagaršošanas nepateikt!


Bekuvecis 27.jūlijs, 17:15

Pēc šiem foto vien NEVARU 100% APGALVOT (tā ka lūdzu nesteidzieties ar ielabošanu!), bet stipri izskatās pēc milzu pūkaines (Tricholoma colossus) - sugas, kura Latvijā iepriekšējo reizi manīta 1970. gadā, kad to uz Dabas muzeju no nenoskaidrotas vietas bija atvedis nezināms sēņu izstādes apmeklētājs. Tūlīt pat mēģināšu sazināties ar Initu D.


guta7 27.jūlijs, 16:52

Paldies, Uģi, par kļūdu labojumiem un palīdzēšanu noteikšanā!


Justs K 27.jūlijs, 16:20

Otrs putns nedziedāja


Amanda 27.jūlijs, 13:29

Niedru lija


nekovārnis 27.jūlijs, 12:15

Tā izskatās


dziedava 27.jūlijs, 10:15

Izskatās neparasti..


ekologs 27.jūlijs, 08:35

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 27.jūlijs, 07:41

Paldies,Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 22:04

Paldies,Uģi!


CerambyX 26.jūlijs, 21:59

Manuprāt, diezgan droši, ka purva zīlīte.


Ivetta 26.jūlijs, 21:57

Paldies, Uģi!


Ziemelmeita 26.jūlijs, 21:50

Paldies,Kārli!


Kārlis Levinskis 26.jūlijs, 21:46

B.rupestris


Amanda 26.jūlijs, 21:05

Mazais ērglis


Amanda 26.jūlijs, 21:04

Mazais ērglis


zemesbite 26.jūlijs, 20:44

Paldies, Uģi! )


zemesbite 26.jūlijs, 20:41

Paldies, Marek! :)


nekovārnis 26.jūlijs, 20:29

Stictoleptura rubra - tēviņš


pustumsa 26.jūlijs, 20:11

Paldies! Zem liepas arī atradām.


DāvidsS 26.jūlijs, 19:36

Tā ir pelēkā zīlīte


Ziemelmeita 26.jūlijs, 18:17

Paldies,Uģi, par labojumiem un sugu noteikšanu!


CerambyX 26.jūlijs, 15:35

Kāda cita, varbūt Bombylius minor vai kaut kas uz to pusi


CerambyX 26.jūlijs, 15:06

Suga noteikta pareizi, reta suga.


CerambyX 26.jūlijs, 15:05

Tauriņu foto neredzu :)


megemege 26.jūlijs, 14:54

BIŠU SKUDRULĪTIS Trichodes apiarius (L.)


Amanda 26.jūlijs, 11:42

Erickiņš


megemege 26.jūlijs, 10:48

Paldies Edgar, netiku skaidrībā!


dziedava 26.jūlijs, 10:07

Paldies, Ansi, par noteiktajiem paraugiem!


dziedava 26.jūlijs, 09:45

Drīzāk jau pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:44

Jāredz attīstība. Balta ar baltu kājiņu un apaļīgu galviņu jauna var būt gan sprodzīte, gan pumpurīte


dziedava 26.jūlijs, 09:41

Super! Būs iepaticies :))


adata 26.jūlijs, 09:19

Julita! Tā atkal ir šeit!


Ansis 25.jūlijs, 23:19

Suga ir īstā; kompānijā ar pagaidām Latvijā reti noteikto Rhizogemma staphylina


dziedava 25.jūlijs, 23:11

Tas ir kas interesants!! Vajadzētu ievākt paraudziņu, lai var mikroskopēt un noteikt sugu.


IlzeP 25.jūlijs, 21:58

Pievienoju sarakstam.


adata 25.jūlijs, 21:19

Jā, biju piemirsusi, tā kā līdzīga ir. Es jau Dziedavas pārskatu visvairāk izmantoju, atrodu dzimtu, ģinti, tad ar izslēgšanas metodi pētu un atrodu.


Ziemelmeita 25.jūlijs, 21:18

Paldies,Marek! Ielikšu vēlreiz, lai ir abas sugas.


dziedava 25.jūlijs, 21:09

Te ir tās pirmais atradums, šogad 8. jūlijā: https://dabasdati.lv/lv/observation/2911aa52fca53b29f1ba4ba15d4a78fe/


dziedava 25.jūlijs, 21:07

Tai es te ieliku linku. Tikko atklāta, jā, nav paspēts, tagad, sezonā, nav iespējams paspēt.


Ivetta 25.jūlijs, 21:07

Paldies, Marek! :)


adata 25.jūlijs, 21:07

Skatījos Dziedavā, tur pie pumpurītēm nav Brauna. Laikam nav paspēts.


dziedava 25.jūlijs, 21:02

Man ar tām Brauna pumpurītēm bija līdzīga sajūta - nu nav zaļganā un sākuma skats arī citāds, tāpēc jau domāju, vai nebūs tā pati :)


nekovārnis 25.jūlijs, 20:53

Uz baltajām ziedlapām visdrīzāk S.melanura, bet tas uz dzeltenā zieda manuprāt Anastrangalia sanguinolenta tēviņš.


adata 25.jūlijs, 20:37

Pievienoju foto, nekas jēdzīgs tur nav redzams. Ar lupu skatoties īsti zaļganā pumpurīte arī nav (arī plazmodija krāsa šķiet citāda), tāpēc šaubījos, uz ko mainīt. Kājiņas nav. Ir paraugs, bet ne īsti labā kvalitātē, apkalta, lielākā palielinājumā dažas bumbiņas varbūt saskatītu, ir tā kā nobriedušas.. Spratu, ka šāda tipa plazmodijiem nepatīk , ka izkustina, iztraucē, apkaltst, kaut arī turēti mitrumā kā vajag. Kaut kad aizsūtīšu.


zemesbite 25.jūlijs, 19:32

Paldies, Marek! :)


Martins 25.jūlijs, 17:38

Pēc pazīmēm atbilst austrumu glodenei Anguis colchica (DD sugu katalogā šīs sugas pagaidām nav).


dziedava 25.jūlijs, 15:13

Es domāju šo: https://dabasdati.lv/lv/observation/29c0254f6be1d792a41fadf205b10bf8/


dziedava 25.jūlijs, 15:10

Izskatās līdzīgs kā man bija. Nav nobriedis brūns ar dzeltenoranžu rakstu?


dziedava 25.jūlijs, 15:08

1. foto izskatās pēc jaunas šokolādes, bet 2. drīzāk porainā ragainīte


Portālu atbalsta LVAF projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība" ietvaros
Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2008 - 2025
© dabasdati.lv
Saglabāts