Normunds Zeidaks portālā Dabasdati ierindojas 2. vietā pēc kopējā ziņojumu skaita un var lepoties ar 65 882 ziņotiem novērojumiem, no tiem gandrīz visi – 65 873 – ir par putniem. Normunds nav profesionāls ornitologs, bet gan pieredzējis putnu vērotājs, kā pats smejoties saka – profesionāls amatieris, jo ar putnošanu nodarbojas jau kopš pamatskolas. 57 gadus vecais dabas izpētes entuziasts ne tikai aizraujas ar putnošanu savam priekam, bet arī piedalās putnu datu vākšanā nozīmīgā apjomā dažādos Latvijas un Eiropas mēroga projektos.

Normunds Zeidaks piedalās zivju ērgļa Pandion haliaetus aprīkošanā ar raidītāju Limbažu apkārtnē 2024. gada 22. maijā. Foto no N. Zeidaka personīgā arhīva

Ornitoloģija saista jau kopš skolas sola

Nejaušības piespēlēts Normundam Zeidakam pieder arī Dabasdatu miljonā ziņojuma gods 2021.gadā, par ko viņš saka: "Dabasdati.lv izmantoju, lai ziņotu ligzdojošo putnu atlanta un ziemojošo putnu uzskaišu datus. Portāls dod iespēju datus uzreiz iesniegt formātā, kas ļauj tos vieglāk apkopot un analizēt, datu ievade ir ērta un saprotama, var izmantot arī aplikāciju telefonā."

Normunds Dabasdatos aktīvi ar novērojumiem dalās kopš 2013. gada (Dabasdati pastāv kopš 2008. gada, bet mobilā lietotne izveidota 2015. gadā.). Šad tad kaut ko esot publicējis arī agrāk, taču lielākoties visu pierakstījis blociņā tāpat kā savulaik skolas gados.

Melnās dzilnas Dryocopus martius Balvu puses mežos 2024. gada pavasarī. Foto: Normunds Zeidaks

Normunds teic, ka interese un nepieciešamība atrasties dabā viņam piemītot likumsakarīgi – dzimis un audzis mazpilsētā Kandavā, kur dabas tuvums ir visapkārt, bet vasaras aizvadījis pie vecvecākiem laukos. Ģimenei bijusi tradīcija arī doties pārgājienos un ekskursijās.

"Tieši ar putnu vērošanu sāku aizrauties 1980. gada oktobrī, kad man bija 13 gadi. To atceros visai skaidri, jo jau vasarā bija sākusies datu vākšana Pirmajam Latvijas ligzdojošo putnu atlantam, un es paguvu tajā "ielēkt". Visai nopietna interese par norisēm dabā man bija jau agrāk, taču tolaik atrados izvēles krustcelēs, uz ko fokusēties padziļināti, jo man šķita saistoša gan zooloģija, gan ģeoloģija, gan astronomija. Klasesbiedrs uz skolu bija atnesis ornitologa Pētera Blūma veidoto grāmatu Latvijas putni un, to izšķirstot, burtiski piecu minūšu laikā man bija skaidrs, ka turpmāk visu uzmanību veltīšu tieši putniem. Biju pārsteigts, ka grāmatā ir vairāk nekā 300 putnu sugu ar tik skaistiem attēliem un aprakstiem," atceras Normunds Zeidaks.

Kopš tā laika viņš ir piedalījies datu vākšanā visiem Latvijas putnu atlantiem un dažādiem citiem projektiem, tai skaitā Natura 2000 teritoriju putnu uzskaitēs u.tml.

Lielākais balto stārķu Ciconia ciconia perējums 8. Starptautiskajā balto stārķu uzskaitē. Tārgale, 2024. gada 27. jūlijs. Foto: Normunds Zeidaks

Bez dabas neiztikt

Tomēr profesijas izvēlē Normunds gāja citā virzienā – darbojas būvniecībā, ir nozares uzņēmuma īpašnieks, kā rezultātā no lauku vides ir nonācis Rīgā, taču pamazām pošas atpakaļ. "Līdz 2018. gadam ar putnu vērošanu nodarbojos galvenokārt brīvdienās un nedēļas nogalēs, visas pārējās piecas vai pat sešas dienas aizņēma darbs. Taču diezgan organiski sāku pārorientēties no piecu darba dienu nedēļas uz četru un jau ceturtdienu vakaros braucu uz lauka darbiem putnu vērošanā. Pēdējos gados esmu deleģējis darbus celtniecības uzņēmumā citiem un pats pilnībā nododos putnošanai. Ziemā vairāk laika sanāk veltīt datu apkopošanai un dažādām atskaitēm, bet gada griezumā lielāko daļu aizņem tieši lauka darbi. Šogad ar februāra pirmo pilnmēnesi sākās ūpju uzskaites projekts, kas noslēdzās tikai nupat novembra beigās," pastāsta putnu vērotājs.

"Katrs mirklis dabā ir atšķirīgs. Te vari justies brīvs no visa, kaut, protams, esot iesaistītam zinātniskos projektos, nepieciešams nopietni veikt uzskaites, filmēt, fotografēt un datus apstrādāt – tas arī ir darbs. Bērnībā brālis vasarās varēja sēdēt un lasīt grāmatas, arī man lasīšana ļoti patīk, bet tik un tā vajag būt dabā. Pusstundu palasīju, tad izskrēju ar velosipēdu gar priežu audzi pie Kandavas stadiona un Teteriņu ezera, tad atkal pusstundu grāmatā – vienmēr pa vidu bija kustība dabā."

Normunda atrastā mazā ērgļa ligzda, kuru trīs cilveki meklēja divas sezonas. Gārzde, 2024. gada 7. jūlijs.
Foto: Normunds Zeidaks

Normunds teic, ka esot diezgan liels vienpatis un putnot parasti dodas bez plašas kompānijas, taču viņu atbalsta dzīvesbiedre. Arī mūsu sarunas laikā vējainā un tumšā pēcpusdienā pie Tērgales vēja parka Normunds putnu monitoringā ir devies kopā ar sievu, turklāt rīdzinieci: "Bērnībā mamma nāca man līdzi, bija arī sava skolas puiku brandža. Nu jau 19 gadus sieviņa nāk ar mani, kad var izrauties – pārsvarā brīvdienās. Bērni jau lieli, tiem pašiem savas intereses. Bet mēs dzīvoklī mēdzam uzturēties pēc iespējas mazāk."

Kolekcionē pieredzi, nevis retas sugas

Normunds ar putnu dzīves izpēti nodarbojas jau 44 gadus un pa šo laiku bijis arī daudz neparastu novērojumu, par kuriem skaidrs – nez vai dzīves laikā otrreiz gadīsies vēl ko tādu redzēt. "Vismaz reizi gadā kaut ko foršu, ja ne citādi, tad personīgi sev esmu novērojis. Piemēram, šogad divi gadījumi bija saistīti ar jūras ērgļiem. Daudzi ornitoloģijas profesionāļi, kuriem redzēto pastāstīju, atzina, ka ir unikāli ko tādu pieredzēt un vēl paspēt nofilmēt, bet man izdevās fiksēt, kā jūras ērglis gaisā noķer tikko no ligzdas izlidojušu balto stārķi. Noķer, nolaižas zemē, nosit savu upuri un apēd. Pat ne katrs specifiskas sugas pētnieks ko tādu savā mūžā ierauga!

Savukār vakar, kad jau bija patumšs, pie Ventspils skaitīju milzīgi lielu zosu baru, kurā bija baltvaigu zosis un pelēkās zosis. Momentā, kad visas parāvās augšā, sapratu: noteikti, ka jūras ērglis ir tuvumā. Binoklī redzēju, ka zosu baram pietuvojas veseli divi jūras ērgļi. Mirkli, kā ērglis noķer zosi, nepiefiksēju, jo man bija priekšā blīvs bars, bet redzēju, kā ar noķerto zosi tas planē, nosēžas uz tā paša lauka, kamēr vēl citas zosis ir gaisā, un pēc brīža tās atkal apmetas turpat ap 300 metru tālāk – milzīgais bars, kur kādi 11 tūkstoši bija, un mierīgi turpina ganīties. Tādas it kā vienkāršas epizodes, bet cik iespaidīgas!", priecājas putnošanas entuziasts.

Normundam gadās uziet dažādus atradumus, piemēram, ligzdas: "Man mājās dažus gadus nostāvēja veca dziedātājstrazda ligzdiņa ar četrām olām, jo viņš, nabags, bija neveiksmīgi to uztaisījis pie briežu takas un to atradu sen pamestu, oliņas bija iesprāgušas un izlijušas – visticamāk, kāds briedis gājis garām un iztraucējis putnam ligzdošanu. Vakar ligzdu aizvedu Latvijas Ornitoloģijas biedrības Kurzemes grupai kā izglītojošu materiālu, ko rādīt jaunajiem ornitologiem."

Bišu dzenis Normunda atrastā jaunā ligzdošanas vietā Ventspils akārtnē 2024. gada 22. jūlijā.
Foto: Normunds Zeidaks

Dabasdatos cilvēki dalās ar dažādiem novērojumiem un arī tad, ja viņu interešu lokā ir kāda noteikta joma, tomēr parasti ieziņo arī ko citu interesantu. "Kāpēc es nepieķeru klāt vēl kaut ko – zivis, ķērpjus vai sikspārņus? Jo nav gana laika pat izdarīt visu putnu labā! Man nepatīk sekli darboties, piemēram, nekad neesmu skrējis uz otru Latvijas malu skatīties retus putnus tikai tāpēc, ka tie ir reti. Neesmu retumu sarakstu taisītājs. Protams, ja šāds putns kaut kur man relatīvi netālu ir, es to centīšos ieraudzīt. Piemēram, 2012., 2013. gadā pie Rīgas ostas bija manāms šaurknābju pūslītis – Latvijai reta suga. Aizbraucu to paskatīties. Ir redzēti un ieziņoti arī ļoti lieli retumi 90tajos gados, piemēram, mazā zoss, sniega zoss, sarkankakla zoss u.c.

Mans mērķis ir strādāt zinātnes labā, lai iegūtu datus, kuri ir valsts mērogā un varbūt pat plašāk nozīmīgi, nevis fiksēt kaut ko tikai sev par prieku savā "blociņā"," skaidro Normunds Zeidaks.

"Ir arī šādi jauki piedzīvojumi" – lūsis Balvu mež0s 2024. gada 8. maijā. Foto: Normunds Zeidaks

Inga Melberga

2024-12-05

Ziņa sagatavota LVAF finansēta projekta "Dabas novērojumu portāla Dabasdati.lv uzturēšana un attīstība 2023-2025" ietvaros.